30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 209/54

Ziņotājs:

Peter SCHMIDT

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu saskaņot spēkā esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un panākt, ka tiesību akti saskan ar jaunajiem ES juridiskajiem instrumentiem, proti, attiecībā uz produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

1.2.

EESK jo īpaši atbalsta ciešākas saiknes izveidi ar lauksaimniecības nozari. Šī saikne ir būtiska Eiropas Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu kvalitātei un reputācijai.

1.3.

Lai gan EESK kopumā atbalsta pielāgojumus, kas veikti, lai nodrošinātu saskaņošanu ar LESD un atvieglotu likumdošanas procesu, būtu vēlams, lai līdzsvars tiktu vairāk novirzīts uz īstenošanas, nevis deleģētajiem aktiem. Dažās jomās atkāpes iespēja būtu pilnīgi jāsvītro.

1.4.

EESK atzīst atkārtotas saskaņošanas sarežģītību un atzinīgi vērtē precizējumus un uzlabojumus tādās jomās kā noteikumi attiecībā uz saliktu apzīmējumu, pieminējumu un stipro alkoholisko dzērienu maisījumu marķēšanu, kā arī izejvielu izcelsmes fakultatīvu marķēšanu. Tomēr priekšlikumā ir mainīti daži citi elementi, kas būtu jāpārskata, kā norādīts turpmāk šajā atzinumā.

1.5.

Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN) EESK atzinīgi vērtē ĢIN noteikumu un procedūru precizēšanu, kā arī tradīcijām un vietējai ražošanai piešķirto vērtību.

1.6.

EESK uzsver, ka ir svarīgi saglabāt pašreizējo aizsardzības līmeni stipro alkoholisko dzērienu nozarē, lai garantētu, ka pievienotā vērtība un nodarbinātība paliek Eiropā. Svarīga ir vieta, kurā produkts ir destilēts un ražots, un terminoloģijas izmaiņām, kas ir ieviestas, nevajadzētu radīt nekādas būtiskas izmaiņas minētajā nozarē.

1.7.

Attiecībā uz noformēšanu un marķēšanu komiteja ierosina dažus uzlabojumus pašreizējā priekšlikumā, proti, tādus, kas nepieļauj nekādus sagrozījumus vai pārpratumus attiecībā uz “imitācijas aromātiem”, kuri varētu būt maldinoši patērētājiem.

1.8.

Lai gan tas neattiecas uz Komisijas priekšlikuma konkrēto darbības jomu, EESK atkārto savus agrākos ieteikumus par to, ka ir vajadzīga saskaņota un visaptveroša politikas pieeja, kuras pamatā ir ideja par alkohola [veselībai] kaitīga patēriņa novēršanu, kā arī atbildīgas alkohola lietošanas popularizēšanu, lai izvairītos no veselības apdraudējumiem un alkohola lietošanas nepilngadīgo vidū, un tas attiecas ne tikai uz stipro alkoholisko dzērienu nozari, bet arī uz plašāku kontekstu. Šajā ziņā būtiska nozīme ir informēšanai, izglītošanai un izpratnes veicināšanai, un EESK tādēļ atzinīgi vērtē daudzās publiskā un privātā sektora iniciatīvas.

2.1.

Ar ierosināto regulu Komisija vēlas saskaņot spēkā esošo Regulu (EK) Nr. 110/2008 (1) par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD). Principā šajā priekšlikumā noteikumi, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar minēto regulu, ir iedalīti deleģētajos aktos un īstenošanas aktos, un ir ieviests lauksaimniecības nozares juridiskais pamats (2), lai uzsvērtu ciešāku saikni ar lauksaimniecības nozari.

2.2.

Līdztekus saskaņošanai ar LESD šajā priekšlikumā ir ietverti tikai daži nelieli tehniski grozījumi, lai novērstu nepilnības Regulas (EK) Nr. 110/2008 īstenošanā un panāktu, ka tiesību akti saskan ar jaunajiem ES juridiskajiem instrumentiem, proti, attiecībā uz produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (Regula (ES) Nr. 1169/2011 (3)) un lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (Regula (ES) Nr. 1151/2012 (4)).

2.3.

Konkrētāk, priekšlikumā ir precizēti daži marķēšanas noteikumi attiecībā uz saliktiem apzīmējumiem, pieminējumiem un stipro alkoholisko dzērienu maisījumiem, lai izvairītos no problēmām iekšējā tirgū. Tajā ir arī ietverts jauns pants par izcelsmes norādi un noteiktas skaidrākas procedūras ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu nodrošināt spēkā esošās Regulas (EK) Nr. 110/2008 par stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem saskaņošanu ar LESD un panākt, ka tiesību akti saskan ar jaunajiem ES juridiskajiem instrumentiem. Ar ierosināto regulējumu ir kopumā nodrošināta skaidrība un saskaņotība attiecībā uz noteikumiem stipro alkoholisko dzērienu nozarē.

3.2.

EESK ņem vērā, ka Komisija apspriedās ar stipro alkoholisko dzērienu ražotāju apvienībām. ES stipro alkoholisko dzērienu nozare, kuras tirdzniecības apjoms ārvalstīs 2015. gadā pārsniedza 10 miljardus EUR, ir daļa no lauksaimniecības pārtikas nozares, kas ir lielākā ES eksporta nozare. Nozare nodrošina miljonu ar ražošanu un tirdzniecību saistītu darbvietu Eiropā un tai ir cieša ekonomiska un sociāla saikne ar lauksaimniecības nozari. Akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumi no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem sasniedz aptuveni 23 miljardus EUR gadā. Tomēr stipro alkoholisko dzērienu patēriņš laikā no 1980. gada līdz 2014. gadam samazinājās par 32 %. Tas atspoguļojas tādās tendencēs kā pievēršanās pirmšķirībai (premiumisation) un alkohola lietošanā pievēršanās “vairāk kvalitātei nekā kvantitātei”. Piemēram, laikā no 2000. gada līdz 2015. gadam pārdošanas apjoms patēriņam uz vietas (viesnīcās, restorānos, kafejnīcās) samazinājās par 8 % līdz 23,5 miljoniem hektolitru spirta, bet vērtība pieauga par 30 %.

3.3.

Lai gan Komisijas priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt tiesību aktu saskaņošanu ar LESD, tā ir arī iespēja stipro alkoholisko dzērienu nozarē saglabāt kvalitāti un tradicionālos paņēmienus, kā arī aizsargāt tās reputāciju pasaules līmenī. Priekšlikumā sniegta skaidrība par to, kā tiek izgatavots katrs dzēriens: izejvielas, minimālais stiprums, kas paredzēts tirdzniecībai, maksimālais destilāta stiprums, nogatavināšanas periods, prasības attiecībā uz saldināšanu u. c. Stipro alkoholisko dzērienu klasificēšana kategorijās palīdz aizsargāt dažādās tradīcijas.

3.4.

EESK uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt saikni ar lauksaimniecības nozari. Stipro alkoholisko dzērienu ražošanā būtu jāļauj izmantot tikai lauksaimniecības izejvielas, kas nodrošinātu arī lauksaimniecības pamatproduktu noietu.

3.5.

Pielāgojumi, kas veikti, lai nodrošinātu saskaņošanu ar LESD un atvieglotu likumdošanas procesu, ir kopumā pozitīvi. Tomēr būtu pareizāk, ja līdzsvars tiktu vairāk novirzīts uz īstenošanas, nevis deleģētajiem aktiem. Dažās jomās atkāpes iespēja būtu jāsvītro pilnībā, jo īpaši, ja tā ietver lielas izmaiņas. Piemēram, Komisija vēlas būt pilnvarota (16. panta 3. punkts) izstrādāt deleģētos aktus, lai atļautu reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukumā lietot eksporta tirgus valodu, ja šāda informācija ir obligāta, t. i., ja bez šādas informācijas stipros alkoholiskos dzērienus nevar laist tirgū. Tomēr saskaņā ar spēkā esošo ES regulu ražotāji to drīkst darīt jau tagad, taču saskaņošanas tekstā šī norma ir svītrota. Pašreizējā spēja būtu jāatjauno, un tādā gadījumā pilnvaru deleģēšana nebūtu vajadzīga.

3.6.

Stipro alkoholisko dzērienu ražotājiem visvairāk bažu rada tas, kā saglabāt tradīcijas un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) sistēmu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. EESK kopumā atzinīgi vērtē ĢIN noteikumu precizēšanu attiecībā uz to piemērošanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

3.7.

Lai gan tas neattiecas uz Komisijas priekšlikuma konkrēto darbības jomu, EESK atkārto savus agrākos ieteikumus par to, ka ir vajadzīga saskaņota un visaptveroša politikas pieeja (5), kuras pamatā ir ideja par alkohola [veselībai] kaitīga patēriņa novēršanu, kā arī atbildīgas alkohola lietošanas popularizēšanu, lai izvairītos no veselības apdraudējumiem un alkohola lietošanas nepilngadīgo vidū, un tas attiecas ne tikai uz stipro alkoholisko dzērienu nozari, bet arī uz plašāku kontekstu. Šajā ziņā būtiska nozīme ir informēšanai, izglītošanai un izpratnes veicināšanai. EESK norāda, ka privātais sektors ir iesaistījies daudzās iniciatīvās un sociālajās programmās visā ES, parādot, ka ir iespējams mazināt alkohola atkarību, jo īpaši jauniešu vidū (6).

3.8.

Komisijas priekšlikumā nav ietverts jautājums par sastāvdaļu uzskaitījumu un informāciju par uzturvērtību stipro alkoholisko dzērienu marķējumā. EESK tomēr atkārtoti norāda, ka patērētājiem ir tiesības saņemt patiesu un neitrālu informāciju par alkoholiskajiem dzērieniem, lai viņi varētu pieņemt pārdomātu lēmumu par to patēriņu (7). Lai minētos noteikumus piemērotu, mikroražotājiem un mazajiem ražotājiem būs vajadzīgs atbalsts. Komiteja vēlas sniegt ieguldījumu pašreizējās diskusijās, ko Komisija ar savu neseno ziņojumu (8) uzsākusi par šo tematu.

4.1.

EESK atzīst atkārtotas saskaņošanas sarežģītību un atzinīgi vērtē precizējumus un uzlabojumus tādās jomās kā noteikumi attiecībā uz saliktu apzīmējumu, pieminējumu un stipro alkoholisko dzērienu maisījumu marķēšanu, kā arī izejvielu izcelsmes fakultatīvu marķēšanu. Tomēr priekšlikumā ir mainīti daži citi elementi, kas būtu jāpārskata, piemēram:

4.2.

Komisijas priekšlikuma 8. panta 5. punktā ir norādīts, ka tirdzniecības nosaukumus, kas papildināti ar terminu “aromāts” (vai citiem līdzīgiem terminiem), var izmantot vienīgi, lai apzīmētu aromatizētājus, kuri imitē stipros alkoholiskos dzērienus, vai atsauktos uz to izmantošanu tāda pārtikas produkta ražošanā, kas nav dzēriens. Komiteja uzskata, ka šis noteikums varētu maldināt patērētājus.

4.3.

Nolūkā gan nodrošināt pievienoto vērtību ražotājiem, gan aizsargāt patērētāju intereses EESK uzsver, ka ir svarīgi saglabāt pašreizējo aizsardzības līmeni stipro alkoholisko dzērienu nozarē, atsaucoties uz “ražošanas vietu” pretstatā “izcelsmes vietai”. Jaunajai terminoloģijai nevajadzētu radīt nekādas būtiskas izmaiņas stipro alkoholisko dzērienu nozarē, tā kā svarīgākais punkts ir vieta, kurā produkts ir destilēts un ražots.

4.4.

Dalībvalstis ir atbildīgas par aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanas uzraudzību, lai novērstu nelikumības, un Komisija būtu jāinformē par noteikumu piemērošanu dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot atbilstošu sistēmu, lai viltotos stipros alkoholiskos dzērienus izņemtu no tirgus.

4.5.

Iebildumu procedūra, kas ļauj ieinteresētajām personām panākt vienošanos, ir vērtējama pozitīvi, jo šī procedūra ir mazāk apgrūtinoša un neietekmē rezultātus.

4.6.

Stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs, kas aizstāj III pielikumu, būtu jāskata kā iespēja modernizēt modeli, neietekmējot tiesības, pienākumus vai sistēmas pārredzamību.