23.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 91/1

I.

Finanšu regulā (FR) izklāstīti principi un procedūras, kas reglamentē Eiropas Savienības (ES) budžeta izveidi un izdevumus un ES līdzekļu kontroli.

II.

Mēs uzskatām, ka Komisijai būtu jāizmanto FR pārskatīšana kā iespēja savu pārvaldības kārtību saskaņot ar starptautisko paraugpraksi. Jo īpaši mēs pievēršamies jautājumiem par integrētu ziņošanu, kļūdu līmeņa aplēsi un revīzijas komiteju (7.–15. punkts).

III.

Komisija ierosina mainīt veidu, kādā mēs izklāstām īpašos ziņojumus, bet mēs uzskatām, ka šāds izklāsts, iespējams, padarīs tos lasītājam grūtāk uztveramus. Mūs satrauc šis mēģinājums reglamentēt jautājumu, kas ir būtisks mūsu autonomijai (18.–22. punkts).

IV.

Mēs kopumā atbalstām ierosinātos vienkāršojumus attiecībā uz ES līdzekļu saņēmējiem (28.–34. punkts) un ierosinām, ka Komisija precizē priekšlikumus par budžeta izpildes metožu vai instrumentu apvienošanu (35.–41. punkts). Mēs atzīmējam, ka ierosinātās izmaiņas attiecībā uz finanšu instrumentiem ir iespējami pozitīvas, bet ir vajadzīgs skaidrojums (42.–50. punkts).

V.

Komisija ierosina sīki izstrādātas izmaiņas budžeta pārvaldības darbībām, neizskatot, vai esošie mehānismi joprojām ir piemēroti. Mēs uzskatām, ka budžeta kārtību ir iespējams ievērojami vienkāršot (51.–63. punkts). Mēs neatbalstām ierosinātās izmaiņas attiecībā uz piešķirto ieņēmumu izlietošanu un uzskatām, ka nav vajadzības saglabāt iekšējo piešķirto ieņēmumu kategoriju (69.–76. punkts).

VI.

Pāragra trasta fondu izmantošanas paplašināšana attiecībā uz iekšējo nozaru politiku rada administrēšanas, izmaksu un pārskatatbildības problēmas (64.–68. punkts).

VII.

Mēs atbalstām plašāku tādu maksājumu izmantošanu, kuri balstās uz nosacījumu izpildi vai sasniegtiem rezultātiem, un lūdzam sīkāku skaidrojumu par ierosināto rezultātu sistēmu (77.–89. punkts).

VIII.

Lai gan mēs atzinīgi vērtējam iespēju, ka Komisijas sagatavotie pārskati tiks konsolidēti, mēs uzskatām, ka šo izmaiņu sekas vēl nav pilnībā izvērtētas. “Integrētā finanšu ziņojumu pakete”, kuru ierosinājusi Komisija, varētu būt tūkstošiem lappušu gara un ietvert ievērojamu dublēšanos (90.–99. punkts).

IX.

Mēs apskatām arī citas izmaiņas, kas ir ierosinātas, bet nav uzsvērtas paskaidrojuma rakstā, tostarp punktus, kuri izriet no izmaiņām nozaru noteikumos (109.–148. punkts).

1.

Finanšu regulā (FR) ir noteikti principi, kurus piemēro ES vispārējam budžetam. Tās pārskatīšana ietekmēs budžeta izveides un līdzekļu izlietojuma procesu, tā arī sniedz iespēju uzlabot ES finanšu pārvaldību.

2.

Dažas no Komisijas ierosinātajām izmaiņām, piemēram, vienkāršotu ieguldījumu veidu izmantošanas vai uz nosacījumiem vai mērķiem balstītu maksājumu veicināšana visos pārvaldības veidos var novest pie vienkāršošanas ES finansējuma pārvaldībā un saņemšanā. Daudzās izmaiņās ir atspoguļoti Palātas ieteikumi, kas formulēti nesenākajos gada pārskatos. Tomēr sīki izstrādāti noteikumi neaizstāj pareizu pārvaldību un vadību. Lai nodrošinātu panākumus, atbildīgajam personālam šīs izmaiņas būs jāievieš praksē un vadības struktūrām – jāuzrauga.

3.

Komisija apraksta, ka savā priekšlikumā piedāvā “vērienīgi pārskatīt vispārīgos finanšu noteikumus, ko papildinātu attiecīgas izmaiņas nozaru finanšu noteikumos” (17). Tā arī norāda, ka tas palīdz sasniegt divus galvenos DFS mērķus – vienkāršošanu un elastību. Tā ievieš daudzus sīkus grozījumus, kuri attiecas konkrēti uz

4.

Mūsu atzinuma pirmajā daļā (7.–27. punkts) ir aplūkoti jautājumi, kurus, mūsuprāt, vajadzēja iekļaut ierosinātajā Finanšu regulā. 28.–148. punktā ir apskatītas Komisija ierosinātās izmaiņas atbilstoši paskaidrojuma raksta struktūrai.

5.

Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu Komisija veic ietekmes novērtējumus savām leģislatīvajām un neleģislatīvajām iniciatīvām, deleģētajiem aktiem un īstenošanas pasākumiem, kuras, sagaidāms, būtiski ietekmēs ekonomiku, vidi un sociālo jomu. Mēs uzskatām, ka Komisijai pirms priekšlikuma publicēšanas vajadzēja veikt ietekmes novērtējumu (18).

6.

Lai palīdzētu sasniegt Iestāžu nolīgumā izvirzīto mērķi, mēs ierosinām iekļaut Finanšu regulā prasību veikt ietekmes novērtējumus leģislatīvām un neleģislatīvām iniciatīvām, deleģētajiem aktiem un īstenošanas pasākumiem, kam, sagaidāms, būs būtiska ekonomiska, sociāla vai ar vidi saistīta ietekme.

7.

Komisija nepiemēro atzītu pārvaldības sistēmu un arī gada ziņojumos nesniedz informāciju par to, cik lielā mērā kāda sistēma ir ievērota (20). Kaut arī pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS), nav pievienots ziņojums, kurā būtu sniegts vispārējs pārskats par Komisijas pārvaldību, darbības rezultātiem un risku novēršanas stratēģiju, lai sasniegtu mērķus. Pārvaldības un izpildes gada ziņojumā (AMPR) (līdz 2015. gadam “kopsavilkuma ziņojumā”) Komisija sniedz aplēsi par nelikumīgu un nepareizu darījumu līmeni (sk. arī 12. punktu), bet to nosūta ieinteresētajām personām, tostarp mums, tikai pēc tam, kad pabeigta ikgadējā revīzija. Informācija ir izkliedēta (un dažkārt atkārtojas) Komisijas līmeņa un ģenerāldirektorāta (ĢD) līmeņa dokumentos, kurus iesniedz atsevišķi visa gada gaitā (bieži vien pārāk vēlu, lai ņemtu vērā līdz ar gada pārskatu revīziju vai izmantotu mūsu gada pārskatā).

8.

Mēs uzskatām, ka Komisijai jāizmanto FR pārskatīšana kā iespēja atjaunināt pārvaldības kārtību. Ierosinātajā Finanšu regulā ir ieviestas dažas izmaiņas, kuras skar pārvaldību, tomēr tās ne vienmēr atbilst starptautiskajai paraugpraksei, un priekšlikumā nav aplūkoti daži pārvaldības galvenie elementi.

9.

Komisijai jāturpina racionalizēt ziņošanu, izdodot vienotu pārskatatbildības ziņojumu (vēlams) vai ziņojumu kopumu (alternatīvi). Budžeta izpildes apstiprinātājiestādei jābūt skaidram vienotam dokumentam, kurā Komisija atskaitās par savu rīcību, budžeta izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem. Mēs paužam gandarījumu par Komisijas centieniem konsolidēt vairākus ziņojumus “integrētā finanšu ziņojumu paketē” (IFRP). Tomēr, lai šī pakete kļūtu par vienotu pārskatatbildības ziņojumu (un veidotu patiesi integrētu paketi),

10.

Kā mēs ieteicām īpašajā ziņojumā Nr. 27/2016, šādā ziņojumā būtu ietverts:

Daļa šīs informācijas jau ir pieejama. II pielikumā mēs izklāstām esošos ziņojumus, Komisijas priekšlikumu un mūsu priekšlikumu.

11.

Komisijai savlaicīgi jāiesniedz šis vienotais pārskatatbildības ziņojums vai ziņojumu kopums pārskatu revīzijas vajadzībām un revidenta pārbaudēm par to, vai tajā sniegtā pārējā informācija atbilst grāmatvedības informācijai. Turpmāk mēs apskatām iespējamos grozījumus Komisijas priekšlikumos, kas virzītu ES ziņošanu uz labāku (un integrētāku) struktūru.

12.

Ja ir augsts nepareizu darījumu risks, paraugprakse (21) ir gan izvērtēt risku, gan arī izteikt skaitļos tā līmeni un iespējamo ietekmi. Komisijai ir daudz darbinieku, kuri strādā revīzijas un kontroles jomā, turklāt arī ES tiesību akti prasa struktūrām, kas pārvalda ES līdzekļus, veikt vērienīgas pārbaudes par līdzekļu izlietojumu. Komisija, ziņojot par šo tēmu, pievērš lielu uzmanību “koriģējošajai kapacitātei” (iespējai neatļaut deklarētu izdevumu izmaksu pēc Komisijas sākotnējā apstiprinājuma) tā vietā, lai konstatētās kļūdas izteiktu skaitļos un analizētu to veidus. Svarīgākajā dokumentā, kas attiecas uz šo jautājumu (“ES budžeta aizsardzība”), nav sniegtas aplēses par nepareizu darījumu līmeni sākotnējos vai apstiprinātajos atmaksas pieprasījumos.

13.

Mēs iesakām ierosinātajā Finanšu regulā ieviest prasību, ka Komisijai (22) gada pārskatu vai tiem pievienotās informācijas ietvaros jāpublicē kļūdu līmeņa aplēse, kas sagatavota, pamatojoties uz saskaņotām metodēm, un šī informācija mums jāiesniedz kopā ar provizoriskajiem pārskatiem (t. i., vienotā pārskatatbildības ziņojuma projektā).

14.

Paraugprakses prasība publiskā sektora pārvaldes struktūrās ir izveidot revīzijas komiteju vai līdzvērtīgu struktūrvienību vai funkciju (23). Pamatojoties uz mūsu novērtējumu, Komisijas Revīzijas progresa komiteja atšķiras no paraugprakses ar to, ka tikai neliela daļa tās locekļu ir neatkarīgi no iestādes (24), un tās kompetencē neietilpst finanšu pārskatu sagatavošana, pārkāpumi un riska pārvaldība (25).

15.

Komisijai jāizmanto iespēja pārskatīt Finanšu regulu, lai ieviestu īpašas prasības attiecībā uz revīzijas komitejas izveidi un darbību ES iestādēs, kuras pārvalda izdevumus, un lai pielāgotu tās sastāvu un darbības jomu starptautiskajai paraugpraksei.

16.

Ir svarīgi, lai informācija, kas mums vajadzīga revīzijas veikšanai, būtu darīta pieejama savlaicīgi un efektīvi. Mums ir vajadzīga tieša piekļuve Komisijas datiem un iespēja vajadzības gadījumā šos datus analizēt mūsu telpās, izmantojot mūsu datu analīzes rīkus. Dokumenti, kas mums jāpārbauda, jādara pieejami agri (un projekta veidā), lai mēs varētu nodrošināt savlaicīgu ziņošanu.

17.

Ierosinātās Finanšu regulas 249. pantā ir ietverti noteikumi par mūsu piekļuvi dokumentiem un datiem, ko glabā elektroniski. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams papildu precizējums, ir īpaši attiecībā uz noteikumiem par tiesībām uz piekļuvi IT sistēmām. I pielikumā mēs iekļaujam priekšlikumu grozīt 249. pantu.

18.

250. pantā Komisija ierosina samazināt laiku, kas mums pieejams, lai nosūtītu apsvērumus, kuri iekļaujami gada ziņojumā, mainot termiņu no 30. jūnija uz 15. jūniju. Tomēr nav ierosinātas attiecīgas izmaiņas informācijas saņemšanai no Komisijas. Lai saglabātu 2016. gada sasniegumu, kad mūsu gada pārskats tika publicēts mēnesi agrāk nekā prasīts, attiecīgi jāpielāgo termiņi, kuri tiek doti Komisijai un citām iestādēm gada pārskatu un ar tiem saistītās informācijas iesniegšanai. Piemēram, termiņš galīgo konsolidēto pārskatu (238. panta 5. punkts) nosūtīšanai jāmaina no 31. jūlija uz 30. jūniju un termiņš iestāžu atbilžu saņemšanai uz apsvērumiem gada pārskata vajadzībām jāmaina no 15. oktobra uz 15. jūliju (250. panta 1. punkts) (sk. arī II pielikumu).

19.

Lai labāk atspoguļotu uzklausīšanas procedūras mērķi un būtību, mēs ierosinām grozīt 250. panta pirmos divus teikumus kā I pielikumā.

20.

Attiecībā uz iestāžu atbilžu iekļaušanu mūsu ziņojumos mēs uzskatām, ka ERP administratīvās autonomijas ietvaros Palātai pēc būtības jābūt tiesīgai lemt par to, kā izklāstīt savus ziņojumus saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem. Mēs uzskatām, ka katras iestādes atbilžu publicēšana “blakus” mūsu apsvērumiem mazina teksta raitumu un lasāmību, īpaši tad, ja atbilžu garums pārsniedz mūsu teksta garumu. Uz šā pamata mēs ierosinām atbildes gada pārskatam publicēt katras nodaļas beigās pēc mūsu teksta, līdzīgi kā tas pašlaik tiek darīts īpašajiem ziņojumiem.

21.

Mūsu komentāri par uzklausīšanas procedūru (sk. 19. punktu) attiecas arī uz īpašajiem ziņojumiem, kas minēti 251. pantā. Attiecībā uz sešu nedēļu termiņu, kurā revidētajām iestādēm jāsniedz atbildes, mēs uzskatām, ka šā līmeņa tiesību aktā nav nepieciešams atsaukties uz laikposma apturēšanu vai sniegt iespējamu tās iemeslu.

22.

Attiecībā uz izmaiņām, kas ierosinātas punktā par atbilžu atrašanās vietu īpašajos ziņojumos, mēs atkārtoti uzsveram savu nostāju, kas minēta 20. punktā, ka tās pārkāpj Palātas likumīgo administratīvo autonomiju. Turklāt, ņemot vērā to, ka nesen esam pārgājuši uz elektronisku publicēšanu, mēs izstrādājam jaunas iespējas konstatējumu izklāstam. Tas ietver dažādu tādu iespēju apsvēršanu, ko sniedz publicēšana tiešsaistē, tostarp elastības nodrošināšanu lasītājam attiecībā uz to, kā skatīties tekstu. Tāpēc mēs ierosinām saglabāt pašreizējo formulējumu “publicē kopā ar īpašo ziņojumu.”

23.

Ierosinātās Finanšu regulas 69. panta 6. punktā ir noteikts, ka saskaņā ar LESD un Euratom līgumu izveidoto to struktūru pārskatus, kuras saņem iemaksas no ES budžeta (t. i., aģentūru), pirms konsolidācijas ES pārskatos joprojām revidē neatkarīgi ārēji revidenti. Tādējādi savu ziņojumu sagatavošanā mēs turpināsim ņemt vērā viņu veikto revīziju rezultātus. Kārtība, kas paredzētu, ka neatkarīgi ārēji revidenti pārbauda ne tikai pārskatus, bet arī pakārtoto darījumu likumību un pareizību, būtu veiksmīgs uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo kārtību.

24.

Aģentūru budžeti kopā veido mazāk nekā 2 % no ES kopējā budžeta. Kaut arī aģentūru izdevumi ir ierobežoti, tām ir ievērojama nozīme ES politikas jomu izstrādē un īstenošanā, un ikgadējo revīziju atkārtoto aspektu efektīvāka kārtība mums ļautu vairāk koncentrēties uz to darbības rezultātiem.

25.

Pašlaik mēs gatavojam īpašu gada ziņojumu par katru aģentūru. Šādā ziņojumā ietilpst ticamības deklarācija (atzinums par pārskatiem un par darījumu likumību un pareizību) un, ja nepieciešams, komentāri par īpaši svarīgiem jautājumiem. 2016. gadā tika publicēts 41 šāds ziņojums ar 82 atzinumiem un aptuveni 90 īpašiem komentāriem. Lai uzlabotu efektivitāti, mēs ierosinām grozīt noteikumus par ikgadējo ziņošanu. Mēs ierosinām, ka nākotnē mēs varētu apsvērt iespēju izdot vienu konsolidētu revīzijas ziņojumu, kurā būtu aptvertas visas aģentūras.

26.

Mēs ierosinām turpmāk izklāstīto kārtību šo struktūru revīzijai. Papildus pārskatiem neatkarīgam ārējam revidentam jāpārbauda arī pakārtoto darījumu likumība un pareizība, tomēr mēs būtu atbildīgi par galīgo ticamības deklarāciju sniegšanu attiecībā uz visām struktūrām. Šis modelis mums ļautu pēc iespējas lielākā mērā paļauties uz darbu, ko veikuši neatkarīgi ārējie revidenti, kā arī uz darbu, kuru veicis Iekšējās revīzijas dienests. I pielikumā mēs iekļaujam priekšlikumu grozīt attiecīgos pantus.

27.

Pieņemtais risinājums jāpiemēro arī publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kuras minētas 70. pantā.

28.

Komisijas ierosinātie pasākumi attiecas uz dotācijām un ES ieguldījuma vienkāršotiem veidiem.

29.

Galvenie ierosinātie grozījumi:

30.

Ierosinātajā Finanšu regulā nav sniegti norādījumi par izdevumu shēmu koncepciju. Tāpēc ir grūti noteikt, kāda veida projekti gūs labumu no šīs vienkāršošanas. Tāpat šajā posmā nav arī skaidrs, kādā veidā Komisijas centieni palielināt uzsvaru uz nodevumu (rezultātu) kvalitāti un kredītrīkotāja novērtējuma kvalitāti par izmaksu uzskaites praksi tiks reāli sasniegti.

31.

Pašlaik ir maz gadījumu, kad Komisija izmanto savas tiesības atgūt peļņu. Komisija atzīmē (27), ka noklusējuma izvēlei finansējumam projektiem, kuri rada ieņēmumus, jābūt finanšu instrumentiem, nevis dotācijām.

32.

Brīvprātīgo darba atzīšana kā “attiecināmās izmaksas” līdzfinansējuma vajadzībām veicinās to, ka atbalsta saņēmēji vairāk izmantos šo kategoriju, un rezultātā tiem tiks pilnībā atlīdzinātas visas citas radušās izmaksas, tādējādi nepiemērotu izdevumu risku pilnībā uzņemsies ES budžets. Priekšlikums sarežģītu Komisijas veikto līdzfinansējuma pārbaudi un netiešo izmaksu aprēķinu. Ņemot vērā priekšlikumu palielināt uz rezultātiem balstītu finansējumu, nevis attiecināmo izmaksu atlīdzināšanu, mēs uzskatām, ka šis priekšlikums rada nevajadzīgus sarežģījumus, kas palielina kļūdu risku.

33.

Priekšlikuma nolūks ir vienkāršot to dotāciju pārvaldību, kuras maksā fiziskām personām, kas minētas 185. pantā, ļaujot konkrēta veida saņēmējiem saņemt vairāk nekā vienu dotāciju un vienas un tās pašas izmaksas no ES budžeta finansēt vairāk nekā vienu reizi.

34.

Saskaņā ar iepriekš izklāstīto analīzi

35.

Komisija ierosina piemērot vienotu noteikumu kopumu:

36.

Izmaiņas nozaru regulās arī ietver iespēju apvienot Eiropas struktūrfondus un investīciju (ESI) fondus un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbalstītu instrumentu.

37.

Komisija ievieš finanšu partnerības pamatnolīgumus tiešajā un netiešajā izpildē. Tie dotu iespēju slēgt revīzijas nolīgumus ar personām un struktūrām, kas izpilda Savienības fondus, vai dotāciju saņēmējiem.

38.

Komisija ir izveidojusi jaunu sadaļu “Kopīgie noteikumi”, kuras mērķis ir apvienot visus noteikumus, kas attiecas uz vairāk nekā vienu budžeta izpildes metodi. Mēs atbalstām šā mērķa vērienīgumu. Tomēr, tāpat kā citu sadaļu gadījumā (iepirkums, dotācijas – sk. 120.–123. punktu), šīs tēmas ir izskatītas arī citās priekšlikuma vietās. Rezultātā vēlamā teksta vienkāršošana nav sasniegta.

39.

Dažādu finansēšanas instrumentu kombinācijas var radīt dubulta finansējuma risku un privāto ieguldījumu izstumšanas risku, kas būs jāpārvalda. Turklāt Komisijai būs jānodrošina, lai šādās kombinācijās tiktu ievērots līdzfinansējuma princips un valsts atbalsta noteikumi. Mēs uzskatām, ka, lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, finansēšanas instrumentu kombinēšana ir pienācīgi jāuzrauga, tostarp sasniegtie rezultāti un mērķi, to pareiza iegrāmatošanu un paziņošana.

40.

Mēs saprotam, ka priekšlikuma 126. panta 3. punkts par revīzijas nolīgumiem attiecas uz Komisiju. Skaidrības labad ir jāprecizē, ka revīzijas vai pārbaudes nolīgumi neierobežo mūsu piekļuvi informācijai, kas vajadzīga Savienības līdzekļu revīzijai. Turklāt mēs uzskatām, ka atsauce 126. panta 3. punkta pēdējā teikumā uz trīspusējo nolīgumu starp Revīzijas palātu, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Komisiju (noteikts LESD 287. panta 3. punktā) atkārtojas un ir jāsvītro.

41.

Mēs iesakām:

42.

Galvenās izmaiņas, kas ierosinātas šajā jomā:

43.

203. pantā ir noteiktas ES finanšu saistību maksimālās summas trim finanšu operāciju veidiem. Mēs atzīmējam, ka budžeta garantijas un finansiālā palīdzība var arī radīt iespējamās saistības Eiropas Savienībai un ka finanšu aktīvos turētā summa var nebūt pietiekama, lai segtu finanšu saistības.

44.

Finanšu riskus, kas izriet no budžeta garantijas vai finansiālās palīdzības, sedz uzkrājums, kuru veido apstiprināto finanšu saistību summas procentuālā daļa (uzkrājumu likme). Uzkrājumi finanšu instrumentiem domāti nākotnes maksājumiem, kas saistīti ar instrumenta budžeta saistībām. Ir ierosināts, ka šie uzkrājumi tiks turēti kopējā uzkrājumu fondā, kuru tieši pārvalda Komisija (205. pants). Ierosinātā Finanšu regula arī dod iespēju uzkrājumu pārpalikumu pārvietot starp budžeta garantijām vai finansiālas palīdzības darbībām (206. panta 3. punkta a) apakšpunkts).

45.

Mēs paužam gandarījumu par Komisijas priekšlikumu Finanšu regulā iekļaut budžeta garantijas un finansiālo palīdzību un arī vienā sadaļā grupēt dažādu veidu ES finanšu operācijas.

46.

Priekšlikumā par kopējā uzkrājumu fonda izveidi nav paskaidrota šā fonda darbība, uzkrājumu efektīvās likmes aprēķins un attiecības starp pamataktā noteikto uzkrājumu likmi un uzkrājumu efektīvo likmi.

47.

Mēs uzskatām, ka uz sniegumu balstītas maksas (202. panta 1. punkta g) apakšpunkts) ir pozitīva attīstība, bet atzīmējam, ka nolīgumi un darbības rezultātu mērīšana būs labi jāizstrādā un rūpīgi jāievieš. Tomēr Komisija nedrīkst atļaut, ka administratīvas maksas aprēķina kā procentuālo daļu no kopējā ES ieguldījuma, par kuru uzņemtas saistības (tostarp nepieprasītām budžeta saistībām).

48.

Mēs atbalstām prasību par ES finanšu operāciju ex ante novērtējumu un uzskatām, ka būtu jāveido uzkrājumi, lai starpposma novērtējumos varētu ņemt vērā mainīgos tirgus apstākļus (29).

49.

Pašlaik informāciju par ES finanšu operācijām var atrast dažādos ziņojumos (30). Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas priekšlikumu apvienot visas ziņošanas prasības (izņemot prasību sniegt informāciju gada pārskatos un pievienoto informāciju) vienā dokumentā, kas pievienots budžeta projektam (31). Mēs pieņemam, ka tajā būs sniegta vismaz tāda paša līmeņa informācija kā pašreizējos ziņojumos un ka tajā būs atspoguļots stāvoklis publicēšanas gada 30. jūnijā.

50.

Mēs iesakām:

51.

Komisija ir ierosinājusi pasākumus, kas veicami, lai uzlabotu budžeta “elastību”. Tos var apkopot šādi:

52.

Priekšlikums sarežģī budžeta sistēmu, radot papildu rezervi un pievienojot vēl vienu izņēmumu 12. panta 2. punktā attiecībā uz apropriāciju pārnešanu (sk. arī 57.–60. punktu).

53.

“Negatīva rezerve” ir izmantota tikai 2011. gadā. Priekšlikums nepiedāvā stingru pamatojumu pieprasījumam divkāršot tās kapacitāti līdz 400 miljoniem EUR.

54.

Bez šā jaunā noteikuma attiecīgie resursi būtu jāatmaksā ES budžetā, ja tie netiek izlietoti noteiktajā termiņā. Pārvietojumi no dalītas izpildes instrumentiem uz tiešas vai netiešas izpildes instrumentiem varētu faktiski nozīmēt apropriāciju pārvietošanu ne tikai dalībvalstu starpā (34), bet arī starp budžeta sadaļām, un varētu mainīt resursu sadalījumu starp daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumu kategorijām.

55.

Šķiet, ka nav paredzēts neviens noteikums attiecībā uz budžeta lēmējiestādes iesaisti. Tā kā šo noteikumu varētu uzskatīt par pārvietošanas mehānismu, tam jāsaglabā tās pašas procedūras, pārredzamības prasības un iespējas attiecībā uz sabiedrības uzraudzību.

56.

Tajā pašā pantā Komisija ierosina uzlabot ESIF spēju uzņemties risku. Nav skaidrs, kā tas tiks panākts.

57.

Pašreizējais vispārējais noteikums ir tāds, ka apropriācijas, kuras nav izlietotas līdz finanšu gada beigām, atceļ. Šim noteikumam tomēr ir vairāki izņēmumi. Papildu noteikumi ir iekļauti attiecībā uz nediferencētām apropriācijām ēku projektiem un maksājumu apropriācijām esošām saistībām vai pārnestajām saistību apropriācijām, ja attiecīgās pozīcijas nākamā gada budžetā nenosedz pieprasījumus.

58.

Ierosinātajā Finanšu regulā no 12. panta 3. punkta ir izņemts noteikums, kas paredz izmantot kārtējā gada maksājumu apropriācijas pirms pārnestajām apropriācijām. Tas nozīmē, ka kredītrīkotājs izlemj, kuras maksājumu apropriācijas izlietot vispirms. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no Komisijas, ja šis noteikums būtu piemērots 2014. un 2015. gadā, attiecīgās summas būtu bijušas nenozīmīgas, un mēs nesaskatām vajadzību pēc ierosinātās izmaiņas.

59.

Galvenās izmaiņas, kuras paredzētas 12. panta 2. punktā, attiecas uz nediferencētām apropriācijām, kas galvenokārt ir domātas administratīviem izdevumiem. Saskaņā ar pašreizējo Finanšu regulu atsevišķos gadījumos ar iestādes lēmumu var pārnest tikai nediferencētās apropriācijas ēku projektiem. Priekšlikums paredz ļaut iestādēm ar lēmumu pārnest jebkuras nediferencētās apropriācijas. Šā jaunā noteikuma plaša pielietošana ievērojami apdraudētu gada pārskata principa ievērošanu attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem. No priekšlikuma nav skaidrs, kādus konkrētus ieguvumus šī izmaiņa dotu un cik lielus izdevumus, visticamāk, tā skartu. Turklāt diferencēto un nediferencēto apropriāciju un ēku īpašā gadījuma apskatīšana vienā un tajā pašā pantā sarežģī tekstu.

60.

Pārnešanas noteikumi, kas minēti 12. pantā, rada sarežģītu un laikietilpīgu procedūru, kas var novest pie kavējumiem budžeta procedūrā. Mēs uzskatām, ka ierosinātajā Finanšu regulā vajadzētu vienkāršot šo procedūru, analizējot, piemēram, vai vispārējas (taču ne kumulatīvas) tiesības pārnest apropriācijas varētu ieviest ar personālu nesaistītām budžeta pozīcijām (piemēram, līdz 5 % no attiecīgās budžeta pozīcijas). To varētu sasaistīt ar budžeta samazinājumu administrācijai, lai ņemtu vērā nodrošināto papildu elastīgumu.

61.

Ierosinātās izmaiņas 27. pantā nozīmētu, ka citu iestāžu budžeta lēmumu pieņemšanas pilnvaras kļūst līdzvērtīgas Komisijas pilnvarām attiecībā uz pārvietojumiem starp budžeta sadaļām vai nodaļām. Grozījums 28. pantā ļautu Komisijai pārvietot līdzekļus starp budžeta pozīcijām bez pieprasījumu iesniegšanas budžeta lēmējiestādei, ja pozīcijas attiecas uz vienu un to pašu programmu vai shēmu un ja uz tām attiecas viens un tas pats pamatakts (t. i., ja shēmas darbībā ir iesaistīts vairāk nekā viens ģenerāldirektorāts). Mēs uzskatām, ka ierosinātās izmaiņas ir pamatotas.

62.

Komisija nav izteikusi skaitļos priekšlikuma iespējamo ietekmi uz budžetu. Turklāt, lai gan Komisijas mērķis ir uzlabot elastīgumu, tā arī ievieš riskus, kas apdraud ES budžeta gada pārskata, specifikācijas un pārredzamības principu ievērošanu. Šie riski priekšlikumā nav pietiekami novērsti. Pašreizējā ziņošanā par budžeta pārvaldību nav pietiekami atspoguļoti rezervēto līdzekļu krājumi un plūsma, pārnesumi un piešķirtie ieņēmumi, un šie aspekti ir jāuzlabo.

63.

Mēs iesakām:

64.

Priekšlikums ļautu trasta fondiem darboties Eiropas Savienībā, tos finansētu ar iekšpolitikas instrumentu starpniecību. Šo paplašinājumu trasta fondu izmantošanā panāktu, pārvietojot pantu par trasta fondiem (227. pants) no sadaļas, kas veltīta tikai ārējām darbībām, uz XII sadaļu “Citi budžeta izpildes instrumenti”, kura ir vispārēji piemērojama.

65.

Mūsu Atzinumā Nr. 6/2010 ir izvirzīti jautājumi par administrēšanu, izmaksām, revīziju un pārskatatbildību saistībā ar trasta fondu izveidošanu ārējām darbībām. Šie jautājumi joprojām ir aktuāli. Pašlaik ir tikai trīs trasta fondi, un tie ir darbojušies ierobežotu laiku. Tāpēc, mūsuprāt, ir pāragri to izmantošanu uzskatīt par sekmīgu.

66.

Jāgādā, lai nodrošinātu pietiekamus noteikumus attiecībā uz publisko ziņošanu, uzraudzību un darbību un rezultātu revīziju, jo šie fondi darbojas ārpus budžeta. Mēs paužam gandarījumu par ziņošanas prasībām, kas paredzētas 244. pantā, un jauno prasību 39. panta 6. punktā par to, ka budžeta pieņemšanas procedūrā sniedz informāciju par trasta fondu atbalstītajām darbībām un to sniegumu. Tomēr plaša trasta fondu izmantošana apdraudētu ES budžeta vienotības jēdzienu.

67.

Turklāt 227. pantā noteikts, ka trasta fondus drīkst izveidot arī tematiskajiem pasākumiem. Nav skaidrs, ko tematiskie pasākumi nozīmē iekšējās nozaru politikas kontekstā.

68.

Mēs neatbalstām priekšlikumu paplašināt trasta fondu izmantošanu.

69.

Saskaņā ar universāluma principu budžeta ieņēmumus nevar piešķirt īpašiem izdevumu posteņiem un ieņēmumus un izdevumus nevar savstarpēji dzēst. Tā rezultātā ieņēmumus bez šķirošanas izmanto visu izdevumu finansēšanai.

70.

Izņēmuma kārtā pašreizējā Finanšu regula pieļauj piešķirt noteikta veida ieņēmumus. Uz to pamata tiek radītas jaunas maksājumu apropriācijas tajā pašā budžeta pozīcijā (35), un kopumā tās var pārnest tikai par vienu gadu (36). Pašreizējā Finanšu regulā izšķir “ārējos piešķirtos ieņēmumus” (no dalībvalstīm, trešām valstīm u. c.) un “iekšējos piešķirtos ieņēmumus”, kas rodas, piemēram, no transportlīdzekļu un aprīkojuma pārdošanas, apdrošināšanas izmaksu saņemšanas, atmaksājumiem finanšu instrumentos.

71.

Ierosinātajā Finanšu regulā Komisija vēlas paplašināt šādu pārvietošanu un ļaut to izmantot, lai izveidotu maksājumu apropriācijas dažādās budžeta pozīcijās (30. pants).

72.

Ieņēmumi no ēku pārdošanas arī ir iekļauti iekšējos piešķirtajos ieņēmumos (20. pants), un šādus ieņēmumus pārnes automātiski, kamēr tie ir pilnībā izlietoti (12. panta 3. punkts).

73.

Ieņēmumi un atmaksājumi no finanšu operācijām arī ir iekļauti iekšējos piešķirtajos ieņēmumos, un Komisija ierosina, ka šādi ieņēmumi tiks izmantoti tam pašam finanšu instrumentam vai budžeta garantijai visā tās īstenošanas periodā, un pēc šā perioda beigām jebkuru nesamaksāto summu no ES budžeta tajā atmaksā (202. pants).

74.

Piešķirtie ieņēmumi ir atkāpe no universāluma principa. Kā mēs secinājām 2010. gadā (37), ārējie piešķirtie ieņēmumi ir noderīgi, bet nav nepieciešams saglabāt iekšējo piešķirto ieņēmumu kategoriju. Uz iekšēji radītiem ieņēmumiem var attiecināt parasto budžeta procedūru. Šajā priekšlikumā paredzētas daudz plašākas atkāpes no universāluma principa, ļaujot izmantot iekšējos piešķirtos ieņēmumus citiem mērķiem nekā tiem, kuriem tie sākotnēji piešķirti.

75.

Tas būtu nozīmīgs vienkāršojums, ja iekšējie piešķirtie ieņēmumi tiktu atcelti un tādējādi visi šādi pārvietojumi tiktu uzskatīti par vispārējiem ieņēmumiem. Par šādu resursu izlietojumu lemtu budžeta lēmējiestāde saskaņā ar kārtējām prioritātēm.

76.

Mēs iesakām nepaplašināt iekšējo piešķirto ieņēmumu izmantošanu un visus iekšēji radītos ieņēmumus uzskaitīt par vispārējiem ieņēmumiem.

77.

Komisija 121. panta 1. punkta e) apakšpunktā ierosina programmām tiešā, netiešā un dalītā īstenošanā ieviest jaunu finansējuma veidu, kura pamatā ir atbilstība nosacījumiem vai sasniegtie rezultāti, nepieprasot izmaksu deklarācijas, papildus izmaksu atlīdzināšanai un jau pieejamām vienkāršotām izmaksu iespējām.

78.

Konkrētu rezultātu sasniegšana būs standarta nosacījums maksājuma veikšanai vienkāršotiem dotāciju veidiem, kas piešķirti tiešā (175. panta 4. punkta f) apakšpunkts) un netiešā īstenošanā (150. panta 3. punkts), izņemot gadījumus, kuri nav piemēroti šādai pieejai un kuriem būs vajadzīgs pamatojums. Labuma guvēju pārbaudēm un kontrolēm saistībā ar vienkāršotiem dotāciju veidiem jābūt orientētām uz rezultātu sasniegšanu (177. pants), un ex post pārbaudēs vairs nevar apstrīdēt maksājumu, ja kredītrīkotājs ir novērtējis ex ante atbilstību un lēmumā atļāvis izmantot parasto izmaksu uzskaites praksi (179. pants).

79.

Komisija 176. pantā izklāsta atsevišķu fiksētu summu kā jaunu iespēju vienkāršotu dotāciju veidu finansēšanai tiešā un netiešā īstenošanā, pamatojoties uz budžeta aplēsi, kas aptver visas attiecināmās izmaksas, kuras ex ante novērtētas attiecībā uz saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu ievērošanu.

80.

Jaunieviestais 219. panta 1. punkta e) apakšpunkts arī uz iemaksām Eiropas politiskajām partijām attiecina iespēju izmantot finansējuma veidus, kas nav saistīti ar attiecīgo darbību izmaksām, pamatojoties uz noteiktu nosacījumu izpildi ex ante vai uz rezultātu sasniegšanu.

81.

Mūsu revīzijas rezultāti (38) ir parādījuši, ka izdevumu atlīdzināšana, kad ES atlīdzina attiecināmu darbību attiecināmās izmaksas, ir pakļauta daudz augstākam kļūdu līmenim nekā tiesībās balstīti izdevumi, ja maksājuma pamatā ir attiecīgu nosacījumu ievērošana.

82.

Standarta iespēja finansēt projektus, izmantojot dotācijas, ja tie atbilst nosacījumiem vai sasniedz iepriekš izvirzītus rezultātus, – tādējādi dotācijas ir atsaistītas no izmaksām, kas radušās saņēmējiem, – ir pozitīvi vērtējama tendence.

83.

Mēs šo iniciatīvu atbalstām saskaņā ar 78. punktu un uzskatām, ka 121. pants jāgroza, lai atspoguļotu rezultātos balstītu iemaksu prioritāti.

84.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, mēs iesakām, ka maksājumu izvēlei, kuru pamatā ir nosacījumu izpilde vai sasniegtie rezultāti, jādod priekšroka visā ES budžetā.

85.

Komisija cita starpā ierosina šādas izmaiņas pantos par pareizu finanšu pārvaldību:

86.

Priekšlikums ievieš snieguma jēdzienu, bet to nedefinē, tāpēc nav skaidrs, vai tas ir vai nav uzskatāms par identisku pareizai finanšu pārvaldībai.

87.

Terminoloģija, kas izmantota saistībā ar novērtēšanu, nav pilnībā saskaņota ar 2016. gada Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu vai Labāka regulējuma pamatnostādnēm.

88.

32. pants ievieš lielāku elastību izvērtējumu veikšanai, kas sniedz Komisijai iespēju izdarīt labāku izvēli attiecībā uz izvērtējumu tvērumu un laiku. Tomēr dažos aspektos tas neveicina deklarētā mērķa sasniegšanu panākt budžetu, kas orientēts uz rezultātiem:

89.

Mēs iesakām:

90.

Programmu pārskatus pievieno budžeta projektam, un tajos ir ietverta informācija par sniegumu, lai pamatotu darbības izdevumus. 39. panta 3. punkta h) apakšpunktā ierosināti formāli atjauninājumi (“darbības” pārskati aizstāti ar “programmu” pārskatiem), kā arī izmaiņas programmu pārskatu saturā: jānorāda informācija par programmas ieguldījumu Savienības politikas jomās un mērķu sasniegšanā, kā arī jāziņo par programmas mērķu sasniegšanu. Prasība iekļaut novērtējuma rezultātu kopsavilkumu ir svītrota.

91.

Komisijas priekšlikumā grozīt 73. panta 9. punktu ievērota pieeja, ko tā jau ir sākusi īstenot, ieviešot stratēģisko plānu katram ģenerāldirektorātam un atjauninot gada darbības pārskata (40) (GDP) lomu, lai ietvertu informāciju par veiktajām darbībām.

92.

Ierosinātās Finanšu regulas 239. panta 1. punkta b) apakšpunktā ieviests gada vadības un snieguma ziņojums (AMPR) kā daļa no “integrētu finanšu un pārskatatbildības ziņojumu kopuma” Eiropas Parlamentam un Padomei. AMPR ziņojumā ietilpst:

93.

Principā nav nepieciešams Finanšu regulā ietvert gada darbības pārskatu. Gada darbības pārskats galvenokārt ir iekšējs dokuments, un kā tādu Komisija var to sagatavot un grozīt, kā tā vēlas, saskaņā ar administratīvās autonomijas principu. Nav vēlams, lai šā dokumenta sagatavošana palēninātu Komisijas mēroga ziņojumu sagatavošanu.

94.

Ierosinātajā Finanšu regulā no 73. panta 9. punkta ir izņemts pienākums GDP paziņot “operāciju rezultātus, atsaucoties uz noteiktajiem mērķiem” un “šo operāciju vispārējo rezultātu izvērtējumu”, kā prasīts pašreizējās Finanšu regulas 66. panta 9. punktā. Tā vietā tajā ir atsauce uz “informāciju par veiktajām darbībām”, kas ir neprecīzāka un var tikt saprasta kā tāda, kas pieļauj ierobežotāku ziņošanu par rezultātiem gada darbības pārskatos.

95.

Neraugoties uz GDP nozīmes pārskatīšanu un paziņojumu, ka “attiecībā uz (dienestu darbību) uzraudzība tiek veikta (…) izmantojot GDP, kuros ietverti deleģēto kredītrīkotāju ziņojumi Komisijai, un deleģēto kredītrīkotāju iesniegtās ticamības deklarācijas” (41), pārskatītās Finanšu regulas 73. panta 1. punkts nepaplašina kredītrīkotāju atbildību, lai aptvertu par rezultātiem ziņotās informācijas uzticamību, pilnīgumu un pareizību.

96.

Ierosinātajā veidā prasības iekļaut informāciju par rezultātiem programmu pārskatos nav pietiekami konkrētas, jo

97.

Publicējot “Integrēto finanšu ziņojumu paketi” līdz nākamā gada 31. jūlijam (239. pants), Komisija paildzinās šādu dokumentu publicēšanu:

Palāta uzskata, ka priekšlikumi par ziņošanu ir nepiemēroti. “Integrētā finanšu ziņojumu pakete” varētu būt tūkstošiem lappušu gara un ietvert ievērojamu dublēšanos.

98.

Mēs iesakām, ka Finanšu regulai jāprasa, lai

99.

Ja šīs izmaiņas tiktu veiktas, tās veidotu pilnīgu ziņojumu paketi un no gada darbības pārskatiem iekļautu informāciju, kas ir nozīmīga ārējām ieinteresētajām personām. Tādējādi tiktu panākta ievērojama ziņošanas vienkāršošana.

100.

123. pantā ir ierosināts, ka Komisija var paļauties uz iepriekšējām revīzijām, ja tās

101.

Galvenais pamatojums, kuru Komisija sniedz šīs izmaiņas ieviešanai, ir izvairīšanās no vairākām to struktūru revīzijām, kas saņem ES ieguldījumu, īpaši tas attiecas uz starptautiskām organizācijām, kuras revidē neatkarīgi ārējie revidenti. Mēs piekrītam, ka Komisijai jāvienkāršo attiecības ar starptautiskām organizācijām, cik vien tas iespējams, paļaujoties uz to pastāvošo revīzijas kārtību. Tas ļautu izvairīties no vienu un to pašu projektu vairākkārtējas revīzijas pārbaudes un sniegtu iespēju labāk izmantot finanšu resursus un cilvēkresursus.

102.

Prioritāte jāpiešķir rezultātos balstītām attiecībām ar starptautiskajām organizācijām un nolīgumiem, kas saista Komisijas finanšu ieguldījumu ar pabeigtas darbības rezultātu. Mēs atbalstām mērķi pēc iespējas vienkāršot pārbaudes un to, ka Komisija izmanto citas struktūras iekšējās kontroles mehānismus. Tam varētu būt nepieciešams arī saskaņot Komisijas attiecināmības nosacījumus ar attiecīgās starptautiskās organizācijas vispārīgajiem nosacījumiem.

103.

Mēs uzskatām, ka 123. panta noteikumi nav pietiekami skaidri. Tos varētu interpretēt tā, ka, ja ir ievēroti četri nosacījumi, savstarpējā paļaušanās ir obligāta (“minētā revīzija veido pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam”) un iespēja turpmāk revidēt projektu ir izslēgta neatkarīgi no sākotnējās revīzijas iznākuma.

104.

Tomēr mēs atzīmējam, ka šis pants nenodrošina piekļuvi revidentu darba dokumentiem, kas ļautu novērtēt, kādā mērā prasības ir izpildītas, un to, vai revīzijas darbs ir pietiekami aptvēris visus parasti iekļautos aspektus.

105.

Mēs iesakām:

106.

Jaunā teikumā 247. panta 1. punkta beigās ir noteikts, ka Revīzijas palāta, pārbaudot, vai visi ieņēmumi saņemti un visi izdevumi radušies likumīgi un pienācīgi, “ņem vērā programmu un saistīto uzraudzības un kontroles sistēmu daudzgadu raksturu”.

107.

Revīzijas pieeja un revīzijas pierādījumi, ko izmanto, lai sasniegtu pamatotu pārliecības līmeni, ir elementi, par kuriem lemj neatkarīgais revidents. Komisijas ierosinātais priekšlikums skar mūsu revīzijas metodoloģiju, kura saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem ir vienīgi Palātas atbildībā. Komisija pašlaik sniedz informāciju par finanšu korekcijām un atgūtajām summām piecos dažādos ziņojumos: ziņojumā par preventīviem un korektīviem pasākumiem attiecībā uz ES budžetu, finanšu pārskatu diskusijā un analīzē, gada darbības pārskatos, finanšu pārskatu piezīmēs un AMPR, un tos dara pieejamus dažādos datumos (42).

108.

Programmu un saistīto uzraudzības un kontroles sistēmu daudzgadu rakstura iespējamā ietekme uz mūsu revīziju ir jānovērtē mums kā neatkarīgam ārējam revidentam un nav jāiekļauj Finanšu regulā. Mēs iesakām prasīt, lai Komisijai konsolidē visu informāciju par līdzekļu atgūšanu un korekcijām vienā dokumentā, kuru tā mums iesniedz kopā ar provizoriskajiem pārskatiem (237. pants).

109.

Komisija ierosina grozīt 234. pantu, kas nākotnē definētu gada pārskatus, kuros ietilptu finanšu pārskati, budžeta uzskaite un konsolidētie finanšu pārskati. Tajā arī ieviesta atsauce uz būtiskuma principu saistībā ar konsolidācijas procesu.

110.

Mēs uzskatām, ka jaunā struktūra nav skaidra.

111.

Kā jau minēts mūsu gada pārskatos (43), ilgtermiņa naudas plūsmas prognoze palīdzētu ieinteresētajām personām novērtēt maksājumu vajadzības nākotnē un budžeta prioritātes. Tas arī palīdzētu Komisijai pieņemt lēmumus, ar kuriem nodrošina svarīgu maksājumu segšanu no apstiprinātiem gada budžetiem. Turklāt aģentūrām varētu ieviest īpašu konsolidēto pārskatu, lai uzlabotu pārredzamību un racionalizētu revīzijas darbu. Turklāt līdzīgi īpašie pārskati varētu aptvert kopuzņēmumus un trasta fondus.

112.

Mēs iesakām:

113.

Komisija nodaļā par budžeta universāluma principu ir ieviesusi jaunu 24. pantu, kurā paredzēts jauna veida nolīgums, kuru var noslēgt starp juridisku personu un iestādi un kuru veidotu vienošanās, saskaņā ar kuru juridiskā persona reklāmas vai korporatīvās sociālās atbildības nolūkā natūrā atbalsta kādu pasākumu vai darbību.

114.

Mēs uzskatām, ka tiesiskais regulējums, kas attiecas uz korporatīvo sponsorēšanu, būtu jānostiprina, un tam jāpiedāvā vairāk aizsardzības pasākumu. Ētikas pamatnostādnes šajā ziņā nav pietiekamas. Iespējamo aizsardzības pasākumu piemēri ir šādi:

115.

Jānodrošina arī tas, ka sponsorēšanas nolīgumam nevar būt nekādas negatīvas pašreizējas vai turpmākas finanšu ietekmes uz iestādēm vai struktūrām, kuras tiek sponsorētas. Kaut arī šādi ieguldījumi natūrā netiks uzskatīti par ieņēmumiem budžeta vajadzībām, Komisijai jāapsver:

116.

Mēs uzskatām, ka ir maz ticams, ka korporatīvā sponsorēšana ir izmaksu ziņā lietderīgs mehānisms, un neatbalstām ierosinātos priekšlikumus.

117.

57. pantā tiek ieviests juridiskais pamats pakalpojumu līmeņa nolīgumiem starp ES iestādēm vai citām struktūrām un ir noteikts, ka tie dod iespēju atgūt to īstenošanas rezultātā radušās izmaksas.

118.

Pakalpojumu līmeņa nolīgumi ir saistīti ar ES iestāžu un struktūru iekšējo darbību. Tāpēc ir apšaubāms, vai tie jāiekļauj Finanšu regulā. Varētu paredzēt tos izskatīt atsevišķi un sniegt papildu norādījumus attiecībā uz to īstenošanas tehnisko informāciju. Turklāt mēs uzskatām, ka to galvenajam mērķim jābūt pareizas finanšu pārvaldības veicināšanai apjomradītu ietaupījumu veidā, nevis tikai iespējai atgūt izmaksas.

119.

Mēs iesakām pieņemt Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā mūsu iepriekš izklāstītos apsvērumus.

120.

Ierosinātajā Finanšu regulā nav sasniegti paziņotie precizēšanas un vienkāršošanas mērķi. Galvenie noteikumi nav iekļauti VII sadaļā “Publiskais iepirkums un koncesijas”, bet ir sadalīti dažādās sadaļās priekšlikuma Pirmajā daļā un I pielikumā. Atsevišķas tēmas ir apskatītas teksta vairākās vietās bez savstarpējas atsauces.

121.

Dalījums starp ierosināto Finanšu regulu un I pielikumu vēl vairāk sarežģī publiskā iepirkuma noteikumu izklāstu.

122.

Īpašajā ziņojumā Nr. 17/2016 mēs norādījām, ka publiskā iepirkuma noteikumu pašreizējā dalīšana starp Finanšu regulu un tās piemērošanas noteikumiem vēl vairāk apgrūtina jau tā sarežģīto noteikumu izpratni. Kā mēs norādījām Atzinumā Nr. 1/2015 (45), saskaņā ar LESD 290. pantu ar deleģētu aktu var noteikt tikai nebūtiskus finanšu noteikumu elementus. Tāpēc daži svarīgi formulējumi un jēdzieni, kas ir I pielikumā (deleģētajā aktā), ir jāievieš Finanšu regulā. Mēs arī uzskatām, ka visi noteikumi, kas izriet no publiskā iepirkuma direktīvām, ir finanšu noteikumu būtiski elementi. (46)

123.

Mēs atkārtoti uzsveram ieteikumus, kas formulēti mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 17/2016, un jo īpaši 2. ieteikumu, kurā prasīts:

124.

Priekšlikuma mērķis ir apvienot Agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmas komisiju (pašreizējās Finanšu regulas 108. pants) un Finanšu pārkāpumu komisiju (pašreizējās Finanšu regulas 73. panta 6. punkts), t. i., “visus Finanšu regulas noteikumu pārkāpumus vai tādu noteikumu pārkāpumus, kuri attiecas uz finanšu vadību vai darbību pārbaudi un kuri rodas darbinieka darbības vai bezdarbības dēļ”. Priekšlikumā paskaidrots, ka tas darīts efektivitātes uzlabošanai.

125.

Kaut arī ir pamatoti izveidot kopēju ES iestāžu pieeju apturēšanas un izslēgšanas sistēmai, kā arī finanšu pārkāpumu novērtējumam, mēs neredzam iemeslu apvienot divas komisijas, kurām ir atšķirīgi mērķi.

126.

Mēs iesakām izveidot īpašu un kopīgu komisiju, kā jau paredzēts pašreizējās Finanšu regulas 73. panta 6. punktā. Tā kā jautājums par finanšu pārkāpumiem ir saistīts ar iestādes disciplinārajām pilnvarām un tādējādi ir cieši saistīts ar iestādes administratīvo autonomiju, komisijas sastāvā ir jābūt dažādu iestāžu pārstāvjiem.

127.

Vēlamies atzīmēt, ka gadījumā, ja abas komisijas apvieno, ierosinātās Finanšu regulas 90. pantā piedāvātā darbplūsma neatbilst noteikumiem par disciplinārlietām, kā noteikts Civildienesta noteikumu IX pielikumā. Nav iespējams uzsākt disciplinārlietas, ja nav sagatavots OLAF ziņojums vai notikusi administratīva izmeklēšana. Taču ierosinātā darbplūsma paredz, ka, pamatojoties uz darba grupas atzinumu, attiecīgā iestāde izlemj, vai uzsākt procedūru par disciplināru atbildību. Saskaņā ar šo sistēmu ar disciplinārkolēģiju apspriežas visos pārkāpumu gadījumos, kad saskaņā ar IX pielikuma 11. un 12. punktu atkarībā no sankcijas rakstura iecēlējiestāde var lemt par to, vai apspriesties ar disciplinārkolēģiju.

128.

Mēs neatbalstām priekšlikumu apvienot komisijas.

129.

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 jaunajā 43.a pantā (priekšlikuma 265. pants) ir ieviests jēdziens par atšķirīgu attieksmi pret investoriem. Tas atbilstoši konkrētiem nosacījumiem pieļauj, ka ESI fondi var ieņemt subordinētu pozīciju salīdzinājumā ar privātu ieguldītāju un EIB finanšu produktiem, kuriem ir ESIF ES garantija (47).

130.

To var saprast kā stimula sniegšanu privātajiem ieguldītājiem un EIB, ļaujot ESI fondiem segt jebkurus zaudējumus, pirms tie skar privātos ieguldītājus un EIB.

131.

Mēs uzskatām, ka priekšlikumā jāiekļauj skaidra definīcija par atšķirīgu attieksmi un jānodrošina, ka tiek sasniegts līdzsvars starp ieguldījumu veicināšanu un pārlieku riska kompensēšanu ieguldītājiem.

132.

2015. gada aprīlī Komisija nolēma pagarināt attiecināmības periodu maksājumiem dalītas pārvaldības finansēšanas instrumentiem, izmantojot Komisijas lēmumu, nevis lūdzot Parlamentam un Padomei grozīt attiecīgo regulu (48).

133.

Pašreizējā priekšlikumā ierosinātie grozījumi Regulā (ES) Nr. 1303/2013 nerisina jautājumu par attiecināmības perioda izmaiņām.

134.

Saskaņā ar pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1306/2013, ja nepamatotu maksājumu atgūšana nav notikusi konkrētos termiņos, šīs summas vienlīdzīgi sadala starp Savienības budžetu un attiecīgo dalībvalsti (tā dēvētais 50/50 noteikums). Grozījumos 54. panta 2. punktā (COM(2016) 605, 268. pants) Komisija atkārtoti izsaka priekšlikumu (49) par to, ka neatgūšanas finansiālās sekas pilnībā sedz attiecīgā dalībvalsts.

135.

Kā minēts mūsu Atzinumā Nr. 1/2012 (50), šāda izmaiņa rada risku, ka dalībvalstis ziņojumu sagatavošanas un norakstīšanas procesu pielāgos tā, lai izvairītos no finanšu iekasējumiem no valsts budžeta.

136.

Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, Komisijai jādefinē de minimis robežvērtība, lai izvairītos no turpmākiem pasākumiem saistībā ar daudziem mazākiem parādiem.

137.

Izmaiņas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. pantā (COM (2016) 605 269. pants) ļauj dalībvalstīm:

138.

Atzinumā Nr. 1/2012 mēs konstatējām, ka Komisijas ierosinātie pasākumi aktīva lauksaimnieka statusa noteikšanai radīja risku uzlikt pārmērīgu administratīvo slogu vadošajām iestādēm un lauksaimniekiem. Kritēriju samazināšana aktīva lauksaimnieka kvalitātes apliecināšanai zināmā mērā ir risinājums mūsu paustajām bažām. Tomēr priekšlikums ļaut dalībvalstīm nepiemērot noteikumus par to, ka līdzekļu saņēmējiem ir jābūt aktīviem lauksaimniekiem, neatbilst mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 5/2011 (51) formulētajam ieteikumam.

139.

Mēs uzskatām, ka priekšlikums vienkāršot to kritēriju īstenošanu, ar kuriem pierāda aktīva lauksaimnieka statusu, ir pamatots, bet neatbalstām pilnīgu noteikumu piemērošanas pārtraukšanu par to, ka līdzekļu saņēmējiem jābūt aktīviem lauksaimniekiem.

140.

Komisija ierosina svītrot no 50. panta Regulā (ES) Nr. 1307/2013 (COM(2016) 605 269. pants) 90 hektāru ierobežojumu vai maksājumtiesības maksājumiem gados jauniem lauksaimniekiem. Tikai dalībvalstis nosaka īpašos maksimālos ierobežojumus attiecībā uz hektāru skaitu un maksājumtiesībām, ja pieejamie līdzekļi neļauj apmierināt visus atbalsta pieteikumus.

141.

Šādu maksājumu nolūks ir atvieglot gados jaunu lauksaimnieku uzņēmumu sākotnējo izveidi un to lauku saimniecību strukturālo pielāgošanu pēc sākotnējās izveides. Mēs uzskatām, ka kopumā lauku saimniecība, kas aptver vairāk nekā 90 hektāru, vairs neatrodas izveides vai strukturālās pielāgošanās procesā. Šādām lauku saimniecībām jābūt finansiāli pietiekami dzīvotspējīgām, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar atlikušo strukturālo pielāgošanu.

142.

Mēs iesakām saglabāt hektāru skaita vai maksājumtiesību maksimālo ierobežojumu.

143.

Ierosinātajā Finanšu regulā Komisija ievieš dažas jaunas definīcijas un groza dažas esošās.

144.

Dažas no šīm definīcijām ir nepilnīgas vai nesaskan ar citiem Komisijas dokumentiem vai ar vispārpieņemto paraugpraksi.

145.

Piemēram, “budžeta garantijas” definīcija (2. panta 9. punkts) neatspoguļo to, ka iespējamas finanšu saistības ilgs līdz pēdējā tāda nolīguma termiņa beigām, kas parakstīts ar Savienības garantijas galasaņēmēju.

146.

Kā jau minēts mūsu īpašajā ziņojumā Nr. 19/2016 (52), “sviras efekta” definīcija nav skaidra un tajā nav ievērotas starptautiski pieņemtas pamatnostādnes. Ierosinātās Finanšu regulas 2. panta 33. punktā šāds precizējums nav sniegts. Turklāt ir ieviesta “multiplikatora efekta” jauna definīcija, kas ir līdzīga sviras efekta definīcijai. (202. panta 1. punkta d) apakšpunktā abi termini ir savstarpēji aizstāti, un tas jēdzienu padara vēl neskaidrāku.)

147.

Gan Finanšu regulā, gan nozaru regulās ierosināti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir vairāk koncentrēties uz rezultātiem un iznākumiem. Neseni revīzijas rezultāti (53) tomēr izgaismoja to, ka starp Komisijas darbībām pastāv ievērojamas atšķirības šo terminu lietošanā.

148.

Mēs iesakām: