30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 207/5

1.

arī atzīmējam Romas līguma parakstīšanas gadadienu kā nozīmīgu brīdi, kad sākušās plašas pārdomas par Eiropas Savienības (ES) nākotni, un vēlreiz norādām, ka Savienības misija ir nodrošināt pamattiesību ievērošanu, mieru, labklājību, stabilitāti un jaunas iespējas visiem ES iedzīvotājiem;

2.

rosinām veidot Eiropu, kas spēj vairot tās iedzīvotāju uzticēšanos un labāk risināt turpmākās problēmas gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē, kā arī pieņemt lēmumus par vienotu rīcību solidaritātes garā, vienlaikus respektējot subsidiaritātes principu;

3.

atgādinām, ka Eiropas identitāte vēsturiski sakņojas tās reģionos, pilsētās un ciematos un ka pastāvīgi palielinās vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums Eiropas ekonomikas, kultūras un politikas integrācijā;

4.

atgādinām, ka pirms 25 gadiem tika atzīts, ka radusies plaisa starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību, un šo trūkumu mēģināja novērst, ar Māstrihtas līgumu izveidojot arī Eiropas Savienības pilsonību un Eiropas Reģionu komiteju. Taču būtiskā nozīme, kas ar Lisabonas līgumu tika paredzēta decentralizētām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, subsidiaritātes jomā un Eiropas likumdošanas procesā vēl ir jānodrošina. Tādēļ noteikti ir jāuzlabo pašreizējais stāvoklis, ko raksturo tas, ka vietējās un reģionālās pašvaldības joprojām, neraugoties uz Reģionu komitejas centieniem, kā arī politisko un institucionālo apņēmību attiecībās ar citām Eiropas iestādēm, pārāk bieži ir tikai ES politikas pasākumu adresātes, nevis patiešām nozīmīgas šīs politikas, it īpaši tiesību aktu, izstrādes dalībnieces;

5.

uzskatām, ka RK, būdama reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvju asambleja, iestājas par Savienību, kas globalizētajā pasaulē ir vienota savā kultūru un valodu daudzveidībā; esam apņēmības pilni veicināt Eiropas demokrātiju un aktīvu pilsoniskumu, sekmēt pamattiesību nostiprināšanu un minoritāšu aizsardzību, vairot drošību, veicināt līdztiesību un nodrošināt saskanīgu un ilgtspējīgu attīstību atbilstoši ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem;

6.

uzsveram, ka steidzami jāstiprina Eiropas Savienības demokrātiskā saikne ar tās iedzīvotājiem, nodrošinot, ka Savienībai ir efektīvi un tūlītēji risinājumi lielām kopējām problēmām, ko pilsētas, reģioni un dalībvalstis vienatnē nevar atrisināt, piemēram, tādās jomās kā ES konkurētspējas uzlabošana, kohēzijas stiprināšana, ES kļūšana par drošības telpu, kurā visiem garantēta brīvība, drošība un tiesiskums, konkrētu nākotnes perspektīvu nodrošināšana jauniešiem gan nodarbinātības, gan izglītības jomā, migrantu un bēgļu krīzes pārvarēšana, Šengenas zonas saglabāšana, klimata pārmaiņu ierobežošana un noturība pret katastrofām, pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un Enerģētikas savienības atbalstīšana, Savienības kā nozīmīga starptautisko procesu dalībnieka ietekmes palielināšana un it īpaši programmā 2030. gadam izvirzīto ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana, bezdarba mazināšana un terorisma apkarošana;

7.

uzsveram, ka “četras pamatbrīvības”, kas raksturīgas ES vienotajam tirgum, proti, iedzīvotāju, pakalpojumu, preču un kapitāla brīva aprite, ir konkrēts sasniegums, kurš kalpo ES iedzīvotājiem, un Eiropas politiskā projekta neatņemama sastāvdaļa; tas ir nedalāms tiesību kopums, un nedrīkstam domāt, ka šīs tiesības var atraut vienu no otras, jo tad apdraudēsim vērtības, kas ir pašas ES pastāvēšanas pamatā; tādēļ paužam bažas par dažu dalībvalstu mēģinājumiem ierobežot šo brīvību, it īpaši personu brīvas pārvietošanās brīvības nodrošināšanu;

8.

tomēr atkārtoti norādām, ka vienotajam tirgum būtu jānodrošina arī sociālā attīstība un ka ekonomisko brīvību un konkurences noteikumi nedrīkst prevalēt pār pamattiesībām – sākot ar diskriminācijas, nabadzības un bezdarba novēršanu;

9.

uzskatām, ka Romas līguma gadadienas atzīmēšana ir jāizmanto kā iespēja panākt Savienības iedzīvotāju tiešu līdzdalību, kritisku domāšanu un aktīvu ieinteresētību Savienības nākotnes veidošanā, un tas nozīmē, ka lēmumi jāpieņem viņiem iespējami tuvākajā līmenī; uzskatām, ka šādam procesam vajadzētu būt vērstam uz līdzdalības un pārstāvības nodrošināšanu un jāpaver visiem iedzīvotājiem vienādas iespējas piedalīties Savienības norisēs, sekmēt tās un apņēmīgi tās atbalstīt. Vietējās un reģionālās pašvaldības kā tādas var vislabāk virzīt šo procesu un sekmēt “iedzīvotāju Eiropas” iedzīvināšanu;

10.

uzskatām, ka ir svarīgi gūt patiesu priekšstatu gan par iedzīvotāju vēlmēm un cerībām, kas saistītas ar ES, gan par viņu bažām un neapmierinātību; tādēļ atzinīgi vērtējam 2017. gada ziņojumu par ES pilsonību, kurš ir trešais šāda veida ziņojums un kura pamatā ir informācija, ko iedzīvotāji snieguši aptaujās un sabiedriskā apspriešanā;

11.

tādēļ uzsveram, ka Eiropas Savienībai:

12.

formulēdami savu viedokli, kas izskanēs turpmākajās politiskajās debatēs par Savienības nākotni, apņemamies:

13.

uzsveram, cik svarīgi ir visā Eiropā nodrošināt jauniešu tiesības. Pieejamāka ES veicinās atvērtu dialogu starp visu paaudžu cilvēkiem. Saistībā ar tādiem dibināšanas principiem kā miers un labklājība norādām, ka ES, kas ieklausās iedzīvotājos, arī atbildīs jauniešu vēlmēm;

14.

uzdodam Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, dalībvalstu un reģionu parlamentiem un valdībām, kā arī vietējās pārvaldes iestādēm.