23.7.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 269/26

Padomes secinājumi par nākamajiem soļiem saskaņā ar pieeju “Viena veselība”, lai apkarotu mikrobu rezistenci

(2016/C 269/05)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME

ATGĀDINA Padomes 2001. gada 15. novembra ieteikumu par antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu medicīnā (1) un 2005. gada decembra un 2010. gada aprīļa Komisijas ziņojumus Padomei par tā īstenošanu (2), un Padomes 2009. gada 9. jūnija ieteikumu par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli (3) un 2012. gada novembra un 2014. gada jūnija Komisijas ziņojumus Padomei par tā īstenošanu (4);

ATGĀDINA Padomes 2008. gada 10. jūnija secinājumus par mikrobu rezistenci (AMR) (5), Padomes 2009. gada 1. decembra secinājumus par novatoriskiem stimuliem efektīvu antibiotikas līdzekļu izstrādē (6), Padomes 2012. gada 22. jūnija secinājumus par mikrobu rezistences ietekmi cilvēku veselības aizsardzības nozarē un veterinārijā – perspektīva “Viena veselība” (7) un Padomes 2014. gada 1. decembra secinājumus par pacientu drošību un aprūpes kvalitāti, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju un mikrobu rezistences profilaksi un kontroli (8);

ATGĀDINA Eiropas Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūciju par pretantibiotiku rezistenci (9), Eiropas Parlamenta 2011. gada 27. oktobra rezolūciju par mikroorganismu rezistences radītajiem draudiem sabiedrības veselībai (10), Eiropas Parlamenta 2012. gada 11. decembra rezolūciju par mikrobu problemātiku – mikrobu rezistences palielināšanās draudiem (11) un Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maija rezolūciju par drošāku veselības aprūpi Eiropā – pacientu drošības uzlabošana un cīņa pret mikrobu rezistenci (12);

4.	ATGĀDINA 2001. gada Kopienas stratēģiju pret mikrobu rezistenci (13) un Eiropas Komisijas 2011. gada 15. novembra paziņojumu “Rīcības plāns pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence” (14), un Eiropas Komisijas piecu gadu rīcības plāna izvērtējuma rezultātus;

PAUŽ ATZINĪBU par Globālo rīcības plānu mikrobu rezistences jomā (15), ko izstrādājusi Pasaules Veselības organizācija (PVO) ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) atbalstu un ko vienprātīgi pieņēma 2015. gada maijā 68. Pasaules Veselības asamblejas laikā, aicinot visas Pasaules Veselības organizācijas dalībvalstis līdz 2017. gada vidum ieviest valstu rīcības plānus mikrobu rezistences apkarošanai;

PAUŽ ATZINĪBU saistībā ar rezolūciju par mikrobu rezistenci, ko 2015. gada jūnijā pieņēma 39. FAO konference, un rezolūciju par mikrobu rezistences apkarošanu un antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgas lietošanas veicināšanu attiecībā uz dzīvniekiem, ko pieņēma OIE pasaules delegātu sanāksmē 2015. gada maijā;

7.	IZSAKA ATZINĪBU par Pārtikas kodeksa komisijas (16) ierosmi attiecībā uz to, ka saistībā ar mikrobu rezistenci ir nepieciešams pārskatīt un atjaunināt standartus, kodeksus un norādes;

8.	PAUŽ GANDARĪJUMU par citām starptautiskām un reģionālām ierosmēm, piemēram, G7 deklarāciju par mikrobu rezistenci (17) un lēmumu mikrobu rezistences jautājumu iekļaut G20 darba kārtībā;

9.	ATGĀDINA, ka attiecībā uz cilvēku veselību Savienības rīcība ir noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantā;

10.

ATGĀDINA, ka mikrobu rezistence ir pārrobežu veselības apdraudējums, ko nevar pietiekamā mērā atrisināt dalībvalsts viena pati un ko nevar ierobežot kādā ģeogrāfiskā reģionā vai dalībvalstī, un tādēļ ir nepieciešama intensīva sadarbība un koordinācija starp dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem (18);

11.

ATGĀDINA, ka veterinārajā nozarē jau ir pieņemti un tiek pieņemti vairāki leģislatīvi un neleģislatīvi pasākumi ES mērogā, lai koordinētu un nodrošinātu kopīgu ES pieeju mikrobu rezistences riska mazināšanā. Minētie pasākumi iekļauj jo īpaši tos, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (19), ar ko aizliegts antibiotikas lietot kā augšanas veicinātājus, Komisijas Īstenošanas lēmumā 2013/652/ES (2013. gada 12. novembris) par uzraudzību un ziņošanu attiecībā uz zoonotisko un komensiālo baktēriju rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem (20), Komisijas lēmumos, kas pieņemti pēc pārvērtēšanas procedūrām saskaņā ar Direktīvu 2001/82/EK, kā rezultātā tika mainītas tirdzniecības atļaujas produktiem, kuri satur kritiski svarīgus antimikrobiālos līdzekļus, lai atspoguļotu konkrētus pasākumus, kas vērsti pret mikrobu rezistences attīstīšanos, kā arī Pamatnostādnēs antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgai lietošanai veterinārijā (2015/C 299/04) (21);

12.	PAUŽ GANDARĪJUMU par darbu, ko pašreiz veic Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un pasaules Banka saistībā ar mikrobu rezistences ietekmi uz ekonomiku;

13.

PAUŽ BAŽAS par ESAO sniegtajiem datiem, saskaņā ar kuriem tiek lēsts, ka apmēram katru gadu 700 000 nāves gadījumu pasaulē varētu būt izraisījusi mikrobu rezistence. Salīdzinājumā ar pasauli, kurā nav mikrobu rezistences, ietekme uz ekonomiku saistībā ar pašreizējiem mikrobu rezistences rādītājiem 2020. gadā ESAO valstīs varētu sasniegt aptuveni 0,03 % no IKP, 0,07 % – 2030. gadā un 0,16 % – 2050. gadā. Kopīgie zaudējumi līdz 2050. gadam varētu būt aptuveni USD 2,9 triljoni (22);

14.	ATZINĪGI VĒRTĒ zinātniskos atzinumus un ziņojumus par mikrobu rezistenci, ko publicējis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA);

15.

ATZĪST, ka problēmas sarežģītības, tās pārrobežu aspekta un smagā ekonomiskā sloga dēļ mikrobu rezistences ietekme ne tikai rada smagas sekas cilvēku un dzīvnieku veselībai, bet ir kļuvusi arī par globālu draudu sabiedrības veselībai, kas ietekmē visu sabiedrību un prasa steidzamu un koordinētu starpnozaru rīcību, vajadzības gadījumā pamatojoties uz piesardzības principu (23);

16.

PASVĪTRO, ka, lai stimulētu jaunu antimikrobiālo līdzekļu, alternatīvas terapijas un (ātras) diagnosticēšanas izstrādi, ir vajadzīga ES un pasaules mēroga koordinācija un sadarbība pētniecības programmu un ierosmju jomā, un cita starpā ATZĪST darbu, kas paveikts Novatorisku zāļu ierosmes (IMI) projektā DRIVE-AB (Stimulējoši atkārtoti ieguldījumi pētniecībā un izstrādē un atbildīga antibiotiku lietošana), Mikrobu rezistences pārskata grupas priekšlikumus (24) un kopīgas plānošanas iniciatīvu mikrobu rezistences jomā (25);

17.	UZSVER, ka, ņemot vērā antimikrobiālo līdzekļu pieejamības samazināšanos, tostarp to iespējamu atsaukšanu no tirgus, kas var izraisīt antimikrobiālo līdzekļu trūkumu, un aizstājošas terapijas nepietiekamību, būtiska ir plašāka sadarbība starp dalībvalstīm un ar Komisiju un farmācijas rūpniecību;

18.	NORĀDA, ka, lai gūtu panākumus cīņā pret mikrobu rezistenci, jaunajā ES rīcības plānā būtu jāparedz izmērāmi (skaidri definēti kvantitatīvi vai kvalitatīvi) mērķi, kritēriji un iedarbīgi pasākumi šo mērķu sasniegšanai;

19.	NORĀDA, ka panākumi cīņā pret mikrobu rezistenci lielā mērā ir atkarīgi no valdību apņēmības un gribas rīkoties, lai nodrošinātu ierosmju īstenošanu saskaņā ar pieeju “Viena veselība”, iesaistot visas attiecīgas nozares, un no ES dalībvalstu gribas sadarboties ES un starptautiskā līmenī;

20.

ATZINĪGI NOVĒRTĒ ES Ministru konferenci par “Vienu veselību” saistībā ar mikrobu rezistenci (26), kas notika 2016. gada 9. un 10. februārī Amsterdamā un kurā tika pausta politiska griba risināt mikrobu rezistences problēmu, cita starpā īstenojot pastiprinātu sadarbību starp dalībvalstīm, izmantojot ES “Vienas veselības” tīklu attiecībā uz mikrobu rezistenci; ES “Vienas veselības” tīkls nebūs jauna pārvaldības struktūra, bet tas darbosies, izmantojot jau esošu cilvēku veselības, pārtikas un veterinārijas jomas grupu vai struktūru, piemēram, darba grupas mikrobu rezistences jautājumos un Veselības drošības komitejas kopīgas sanāksmes; ES “Vienas veselības” tīklu regulāri izmantos, lai, no “Vienas veselības” perspektīvas raugoties, apspriestu ar mikrobu rezistenci saistītus jautājumus, t. i., apmainītos ar informāciju starp dalībvalstīm par panākumiem, kas gūti, īstenojot valstu rīcības plānus pret mikrobu rezistenci un izstrādājot un īstenojot ES rīcības plānu;

21.

AICINA DALĪBVALSTIS

līdz 2017. gada vidum ieviest valsts rīcības plānu pret mikrobu rezistenci, balstoties uz “Vienas veselības” pieeju un saskaņā ar PVO Vispārējā rīcības plāna mērķiem. Ar valsts rīcības plānu, kas pielāgots attiecīgās valsts situācijai, vajadzētu:

a)	nodrošināt, lai dažādās jomās veiktajos pasākumos un darbībās, tiktu ņemti vērā sabiedrības veselības apsvērumi par mikrobu rezistenci;

b)	to vajadzētu izstrādāt un īstenot, sadarbojoties ar visām attiecīgajām ministrijām un attiecīgajām ieinteresētajām personām no sabiedriskā un privātā sektora;

iekļaut izmērāmus mērķus, lai samazinātu cilvēku un dzīvnieku inficēšanos, antimikrobiālo līdzekļu izmantošanu medicīnas un veterinārijas nozarē un mikrobu rezistences izplatību visās jomās. Minētie mērķi varētu būt kvalitatīvi un/vai kvantitatīvi, un tiem būtu jāpievēršas, īstenojot iedarbīgus pasākumus, kas pielāgoti situācijai attiecīgajās dalībvalstīs;

iekļaut pasākumus, ar ko samazina mikrobu rezistences izplatības risku un stiprina antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu veterinārijā atbilstīgi ES (27) un valstu norādēm, tostarp darbības, lai izvairītos no nekritiskas veterināro antimikrobiālo līdzekļu lietošanas profilaksē, un darbības, lai ierobežotu tādu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu dzīvniekiem, kas ir būtiski cilvēku veselībai (piem., lietojums, pamatojoties uz antimikrobiālās uzņēmības testēšanu);

iekļaut pasākumus, ar ko samazina mikrobu rezistences izplatības risku un stiprina antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu izmantošanu medicīnā, tostarp darbības, lai uzlabotu zāļu izrakstīšanas praksi un lai veicinātu tādu antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu, kas ir būtiski cilvēku veselībai (piem., lietojums, pamatojoties un antimikrobiālās uzņēmības testēšanu);

iekļaut mehānismu valstu rīcības plānu īstenošanai un to progresa uzraudzībai, ietverot veidu, kā vēl vairāk pastiprināt uzraudzību un uzlabot ECDC, EFSA un EMA iesniegto datu par antimikrobiālo līdzekļu lietojumu un par rezistenci cilvēkos, dzīvniekos, pārtikas apritē un, iespējams, apkārtējā vidē, kvalitāti un salīdzināmību;

g)	iekļaut to, kā dalībvalstīs tiek organizēta un nodrošināta tādu tiesību aktu, kas attiecas uz mikrobu rezistenci, izpilde;

h)	attiecīgā gadījumā iekļaut izglītošanas programmas un mērķtiecīgas kampaņas, lai uzlabotu informētību patērētāju, dzīvnieku turētāju un atbilstīgo profesiju pārstāvju vidū;

2.	ES “Vienas veselības” tīklā iesniegt savus valsts rīcības plānus un dalīties ar labāko pieredzi, apspriest politikas iespējas, veidus, kā labāk koordinēt atbildes rīcību un cits citam sniegt jaunāko informāciju par rīcības plānu īstenošanā gūtajiem panākumiem;

3.	atbalstīt dialogu ar farmācijas rūpniecību, lai saglabātu tirgū esošus medicīnā un veterinārmedicīnā izmantojamus iedarbīgus antimikrobiālos līdzekļus, un izskatīt alternatīvus risinājumus, lai nodrošinātu šo antimikrobiālo līdzekļu pieejamību tirgū;

4.	pievienoties esošajai kopīgas plānošanas iniciatīvai mikrobu rezistences jomā (28) vai stiprināt savu iesaisti tajā;

5.	veicināt un atvieglot tādu pasākumu īstenošanu, ar ko novērš dzīvnieku inficēšanos, piemēram, vakcīnu un bioloģiskā drošuma pasākumu izmantošanu, lai samazinātu infekciju izplatību un līdz ar to – vajadzību lietot antibiotikas;

6.	veicināt diagnostikas instrumentu, piemēram, ātro testu izmantošanu un to ieviešanu medicīnas un veterinārijas nozarē kā līdzekli antimikrobiālo līdzekļu izrakstīšanas uzlabošanai;

22.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU

respektējot dalībvalstu kompetenci, kopīgi izstrādāt jaunu un visaptverošu ES rīcības plānu par mikrobu rezistenci, pamatojoties uz pieeju “Viena veselība”, ņemot vērā pašreizējā rīcības plāna izvērtējumu, diskusijas par mikrobu rezistenci ES Ministru konferencē par “Vienu veselību”2016. gada 10. februārī un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Vispārējo rīcības plānu. Jaunajā ES rīcības plānā būtu jāiekļauj šādi pasākumi un izmērāmi (29) mērķi:

a)	pasākumi, lai nepieļautu inficēšanos un lai nodrošinātu antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu izmantošanu medicīnā un veterinārmedicīnā;

b)	pasākumi, lai apkarotu nelikumīgu praksi saistībā ar antimikrobiālo līdzekļu tirdzniecību un izmantošanu medicīnā un veterinārmedicīnā;

c)	ES līmenī saskaņot mikrobu rezistences novērošanu cilvēkos, pārtikā, dzīvniekos un apkārtējā vidē;

d)	jaunā ES rīcības plāna darbības laikā samazināt mikrobu rezistenci ES – cilvēkos, dzīvniekos un apkārtējā vidē;

e)	jaunā ES rīcības plāna darbības laikā samazināt atšķirības starp dalībvalstīm antimikrobiālo līdzekļu lietošanā gan cilvēku, gan dzīvnieku ārstēšanā, savukārt tās dalībvalstis, kurās ir relatīvi zems antimikrobiālo līdzekļu patēriņš, arī turpmāk tie būtu jālieto piesardzīgi;

f)	jaunā ES rīcības plāna darbības laikā Eiropas Savienībā samazināt veselības aprūpē iegūtas infekcijas;

g)	izstrādāt rādītājus, ar ko izvērtēt panākumus, kas gūti cīņā pret mikrobu rezistenci un ES rīcības plāna īstenošanā;

2.	stiprināt koordināciju un sadarbību dalībvalstu starpā, starp dalībvalstīm un Komisiju un starp cilvēku, pārtikas, veterinārijas, vides, pētniecības un citām atbilstīgām nozarēm un aktīvi piedalīties kopīgajās diskusijās par ES “Vienas veselības” tīklu, kā noteikts 20. punktā;

3.	“Vienas veselības” tīklā apspriest ES rīcības plāna izstrādi, pilnveidošanu un īstenošanu;

4.	tiekties pēc vērienīgiem leģislatīviem pasākumiem, ar ko vēršas pret mikrobu rezistences izraisītu risku sabiedrības veselībai tajās jomās, kurās ir atbilstīga kompetence, piemēram, veterināro zāļu un dzīvnieku ārstnieciskās barības jomā;

5.	izstrādāt Eiropas Savienības pamatnostādnes par antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgu lietošanu medicīnā, lai atbalstītu valstu pamatnostādnes un ieteikumus;

izveidot brīvprātīgu salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu valstu starpā, kur pārstāvji no vienas vai vairākām dalībvalstīm izvērtētu cits citas valsts rīcības plānu, apsvērtu politikas iespējas un sniegtu ieteikumus, lai palīdzētu dalībvalstīm uzlabot pieņemtos pasākumus. Ar šo salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu valstu starpā papildinātu citus – jau esošus – izvērtēšanas instrumentus vai revīzijas pasākumus (piem., ECDC, Veselības un pārtikas revīziju un analīzes direktorātu (30) vai PVO);

nodrošināt, lai ES būtu kopīga pieeja vispārējās diskusijās par mikrobu rezistenci, jo īpaši par to, kā tiek īstenots PVO Globālais rīcības plāns, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) rezolūcijas par mikrobu rezistenci un par to, kā tiek īstenoti un atjaunināti starpvaldību standarti, kas saistīti ar mikrobu rezistenci un kas publicēti Codex Alimentarius un OIE;

“Vienas veselības” tīklā attiecībā uz mikrobu rezistenci saskaņot esošās stratēģiskās pētniecības programmas saistībā ar ES pētniecības un izstrādes ierosmēm par jaunām antibiotikām, alternatīvām un diagnostiku, noteikt prioritātes, balstoties uz sabiedrības vajadzībām, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības un vides jomā, ņemot vērā nepilnību analīzi šajā jomā;

9.	aktīvi iesaistīties ierosmēs un priekšlikumos par jauna uzņēmējdarbības modeļa īstenošanu, lai ieviestu tirgū jaunas antibiotikas, tostarp par tādiem modeļiem, kur investīciju izmaksas vai ieņēmumi nav saistīti ar pārdošanas apjomu;

10.

mudināt visus attiecīgos partnerus, tostarp valsts regulatīvās iestādes, esošajos attiecīgajos forumos sākt pārdomu procesu (piem., “Vienas veselības” tīklu) par tiesisko regulējumu attiecībā uz antibiotikām, lai stimulētu pētniecību un izstrādi un lai atvieglotu tirdzniecības atļauju procedūras jauniem antimikrobiāliem līdzekļiem;

11.	mudināt medicīnā un veterinārmedicīnā izmantot alternatīvas ārstēšanas un profilakses iespējas, tostarp vakcīnas, un izstrādāt un izmantot diagnostikas testus, kurus var atļauties;

12.

ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju atbalstīt priekšlikumu iekļaut mikrobu rezistences jautājumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2016. gada septembra darba kārtībā, kā paredzēts PVO Globālajā rīcības plānā un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas rezolūcijās par mikrobu rezistenci, lai palielinātu informētību par šo jautājumu visaugstākajā politikas līmenī, kur piedalās visu valstu vadītāji un visas atbilstīgās ANO organizācijas, un censties panākt vērienīgus rezultātus.

23.

AICINA KOMISIJU

1.	atbalstīt dalībvalstis un palīdzēt tām izstrādāt, izvērtēt un īstenot valsts rīcības plānus pret mikrobu rezistenci, tostarp palīdzot stiprināt uzraudzības un pārraudzības sistēmas, un apsvērt finanšu atbalstu saistībā ar esošajiem instrumentiem;

2.	veicināt un atbalstīt regulāras ES “Vienas veselības” tīkla sanāksmes par mikrobu rezistenci, kā noteikts 20. punktā;

3.	vismaz reizi gadā ziņot Padomei par “Vienas veselības” tīkla darbībām, tostarp par jaunumiem ES rīcības plāna pret mikrobu rezistenci īstenošanas jomā;

4.	izstrādāt saskaņotu pieeju, lai novērstu jaunu mikrobu rezistences paveidu ieviešanos un izplatīšanos lopkopībā un pārtikas apritē, kas potenciāli varētu ietekmēt sabiedrības veselību (piem., rezistenci pret karbapenēmu);

5.	prioritārā kārtā izstrādāt īpašus aktus saskaņā ar Regulu par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (31), iekļaujot profilakses pasākumus pret inficēšanos, labas pārvaldības praksi lopkopībā un saskaņotas attiecīgo dzīvnieku patogēnu pārraudzības sistēmas;

daudzpusējos un divpusējos dialogos un nolīgumos starp ES un tās partneriem aktīvi popularizēt un aizstāvēt ES standartus un politiku mikrobu rezistences jomā, jo īpaši

a)	to, cik svarīga ir profilakse pret inficēšanos, antimikrobiālo līdzekļu piesardzīga lietošana; palielināt informētību par mikrobu rezistences izraisītajiem riskiem medicīnā un veterinārmedicīnā;

b)	aizliegumu izmantot antibiotikas lopkopībā kā dzīvnieku augšanas stimulatorus;

c)	izvairīšanos no nekritiskas antimikrobiālo līdzekļu lietošanas veterinārmedicīnas praksē;

d)	ierobežojumus veterinārijas praksē izmantot tādus antimikrobiālos līdzekļus, kas ES nav atļauti vai kuru lietošana ir ierobežota, jo tie medicīnā ir kritiski svarīgi dzīvībai bīstamu infekciju profilaksē un ārstēšanā;

e)	ES prasības attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un to produktu importu;

f)	piesardzības principa koncepciju (32);

7.	sekmēt ekonomiskās ietekmes pētījumus, lai izvērtētu izmaksas, ko izraisa mikrobu rezistence gan cilvēku, gan dzīvnieku vidē.

(1) OV L 34, 5.2.2002., 13. lpp.

(2) 5427/06 (COM(2005) 684 galīgā redakcija) un 8493/10 (COM(2010) 141 galīgā redakcija).

(3) OV C 151, 3.7.2009., 1. lpp.

(4) COM(2012) 658 un COM(2014) 371.

(5) 9637/08

(6) OV C 302, 12.12.2009., 10. lpp.

(7) OV C 211, 18.7.2012., 2. lpp.

(8) OV C 438, 6.12.2014., 7. lpp.

(9) P7_TA(2011)0238.

(10) P7_TA(2011)0473.

(11) 2012/2041 (INI).

(12) 2014/2207(INI).

(13) COM(2001) 333 galīgā redakcija, I sējums.

(14) 16939/11 (COM(2011) 748).

(15) http://apps.who.int/gb/ebwha/pdf_files/WHA68/A68_ACONF1Rev1-en.pdf?ua=1

(16) CAC 39-CL2015/21.

(17) https://www.g7germany.de/Content/EN/Artikel/2015/06_en/g7-gipfel-dokumente_en.html

(18) OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.

(19) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(20) OV L 303, 14.11.2013., 26. lpp.

(21) OV C 299, 11.9.2015., 7. lpp.

(22) http://www.oecd.org/els/health-systems/Antimicrobial-Resistance-in-G7-Countries-and-Beyond.pdf.

NB! Minētajā ziņojumā “triljons” nozīmē 1012.

(23) Komisijas paziņojums par piesardzības principu (COM(2000) 1 (final) 2000. gada 2. februāris).

(24) Vadītājs Dž. O’Nīls (J. O’Neill) (http://amr-review.org/)

(25) http://www.jpiamr.eu/

(26) http://english.eu2016.nl/events/2016/02/10/ministerial-conference-on-amr

(27) Komisijas Pamatnostādnes antimikrobiālo līdzekļu piesardzīgai lietošanai veterinārijā (2015/C 299/04) http://ec.europa.eu/health/antimicrobial_resistance/docs/2015_prudent_use_guidelines_en.pdf

(28) http://www.jpiamr.eu/

(29) Sk. 18. punktu.

(30) Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta Veselības un pārtikas revīziju un analīzes direktorāts (bijušais Pārtikas un veterinārais birojs).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

(32) Sk. arī 15. punktu.