Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš Eiropas pakalpojumu e-karti un saistīto administratīvo nodrošinājumu

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda problēma tiek risināta?

Vairākās pakalpojumu nozarēs joprojām ir vērojams iekšējā tirgus integrācijas trūkums. Tas īpaši attiecas uz būvniecības pakalpojumiem un vairākām uzņēmējdarbības pakalpojumu jomām. Pirmkārt, pakalpojumu sniedzēji, kas veic darbību citās valstīs, sastopas ar administratīviem sarežģījumiem. Otrkārt, Pakalpojumu direktīva neparedz efektīvi strukturētus sadarbības mehānismus. Treškārt, MVU bieži vien ir apgrūtināta piekļuve prasītajam apdrošināšanas segumam darbības veikšanai citās dalībvalstīs. Visbeidzot, dalībvalstīs joprojām lielā mērā atšķiras vairāku uzņēmējdarbības pakalpojumu sniegšanas regulatīvā vide. Minēto iemeslu dēļ tikai daži pakalpojumu sniedzēji sniedz pārrobežu pakalpojumus vai dibina pakārtotas struktūras. Konkurence šajos tirgos joprojām ir ierobežota, radot resursu neefektīvu pārdali, ierobežotas izvēles iespējas patērētājiem un augstas cenas. Būtiska domino efekta dēļ nepietiekami uzņēmējdarbības pakalpojumi rada arī ievērojamas izmaksas saistībā ar ES industriālās ekonomikas konkurētspējas palielināšanu. Pēdējos gados dalībvalstu panāktais progress Pakalpojumu direktīvas īstenošanas jomā ir palēninājies, un atsevišķos gadījumos tā attīstība ir bijusi pat negatīva, turklāt nekas neliecina par to, ka situācija varētu uzlaboties.

Ko paredzēts panākt ar šo iniciatīvu?

Šīs iniciatīvas vispārīgie mērķi ir uzlabot uzņēmējdarbības un būvniecības pakalpojumu tirgus integrāciju un veicināt ražīguma pieaugumu abās nozarēs. Iniciatīvai ir šādi konkrētie mērķi:

atvieglot iespējas uzņēmumiem sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs un samazināt to izmaksas;

tirgū viest lielāku uzticību ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, uzlabojot pārredzamību un palielinot pieejamās informācijas apjomu;

veicināt tirgus dinamiku un konkurenci, tādējādi palielinot izvēles iespējas un samazinot cenas patērētājiem, tostarp rūpnieciskajiem patērētājiem.

Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība? 

Pašreizējo situāciju raksturo nepietiekama savstarpējā uzticēšanās valstu iestāžu starpā un būtiskas likumīgās intereses valsts līmenī, tādēļ dalībvalstis turpina piemērot vietējās prasības citu valstu pakalpojumu sniedzējiem un tikai nedaudz ņem vērā vai pat nemaz neņem vērā regulējumu, ko pakalpojumu sniedzējam jau piemēro viņa izcelsmes valstī. ES līmeņa rīcība nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz darbības paplašināšanu pāri robežām tiek piemērota konsekventa un saskaņota pieeja visās dalībvalstīs. Rīcība ES līmenī arī tuvinātu dalībvalstu iestādes un palīdzētu veicināt uzticību to starpā.

B. Risinājumi

Kādi leģislatīvie un neleģislatīvie politikas risinājumi tika apsvērti? Vai kādam variantam tiek dota priekšroka? Kāpēc? 

Ietekmes novērtējumā aprakstīta virkne politikas risinājumu. Turklāt ir apskatīti vairāki risinājumu kopumi, apvienojot šādus politikas risinājumus:

pirmais kopums ļautu pakalpojumu sniedzējam iegūt apliecību par likumīgu uzņēmējdarbības veikšanu izcelsmes dalībvalstī, kā arī apstiprinājumu par pastāvošo apdrošināšanas segumu darbībām izcelsmes dalībvalstī;

otrais kopums ļautu pakalpojumu sniedzējam izmantot ES līmeņa procedūru, lai faktiski iegūtu piekļuvi citas dalībvalsts tirgum; turklāt tas novērstu šķēršļus, kas saistīti ar apdrošināšanu pārrobežu situācijās;

trešais kopums papildus otrā kopuma risinājumiem samazinātu regulatīvās atšķirības vairākās būtiskās uzņēmējdarbības pakalpojumu jomās, jo tiktu saskaņoti regulatīvie šķēršļi ārvalstu un vietējiem pakalpojumu sniedzējiem;

ceturtais kopums papildus trešajam kopumam ieviestu īpašus risinājumus, lai mazinātu regulatīvās atšķirības saistībā ar pakārtotajām struktūrām (filiālēm un aģentūrām), atbrīvojot ārvalstu pakalpojumu sniedzējus no konkrētām prasībām un vienlaikus atļaujot uzņēmējai dalībvalstij ieviest alternatīvus aizsardzības pasākumus.

Priekšroka tiek dota otrajam kopumam.

Kuru risinājumu atbalsta katra grupa? 

Komisija pēdējos gados ir aktīvi sadarbojusies ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm. Lielākā daļa ieinteresēto personu uzņēmējdarbības pakalpojumu nozarē — pakalpojumu sniedzēji, uzņēmēju organizācijas un citas organizācijas — atbalstīja ES līmeņa risinājumus, lai likvidētu šķēršļus. Arī uzņēmējdarbības pakalpojumu rūpnieciskie patērētāji atbalsta efektivitātes uzlabošanu nozarē. Vairākas ieinteresētās personas būvniecības nozarē izvirzīja iebildumus, norādot, ka būvniecības pakalpojumi pēc būtības ir vietējā līmeņa pakalpojumi.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais risinājums (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galvenie risinājumi)? 

Sagaidāms, ka otrajam kopumam būs pozitīva un ievērojama ietekme, jo tas visaptveroši samazinās administratīvos šķēršļus pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem, bet patērētājiem sniegs papildu informāciju un nodrošinās pārredzamību. Tādējādi gaidāms, ka šis risinājumu kopums būtiski samazinās izmaksas pakalpojumu sniedzējiem, kuri izvērš darbību pāri robežām. Šis risinājumu kopums var paaugstināt tirgus dinamikas un konkurences līmeni, tādējādi palielinot izvēles iespējas un pievienoto vērtību patērētājiem.

Kādas ir vēlamā risinājuma (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galveno risinājumu) izmaksas? 

Netiek prognozēts, ka otrais risinājumu kopums radīs papildu izmaksas pakalpojumu sniedzējiem vai patērētājiem. Eiropas pakalpojumu e-karte nebūs obligāta prasība pakalpojumu sniedzējiem, bet drīzāk brīvprātīgi izmantojams instruments, kas būs to rīcībā visās dalībvalstīs.

Kā iniciatīva ietekmēs uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus?

Iniciatīva ir īpaši paredzēta MVU, jo tos visvairāk ietekmē administratīvā sarežģītība, kad tie paplašina darbību ārvalstīs. Iniciatīva ļaus izveidot vienotu kontaktpunktu pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbības un būvniecības nozarēs, vienlaikus palielinot juridisko noteiktību attiecībā uz tiem piemērojamajām prasībām. Administratīvā sloga mazināšana ļautu ietaupīt laiku un izmaksas uzņēmumiem, kas izvērš darbību citās valstīs.

Vai tiks būtiski ietekmēts dalībvalstu budžets un pārvaldes iestādes?

Paredzams, ka otrais risinājumu kopums radīs ierobežotas izmaksas dalībvalstu pārvaldes iestādēm. Tās nepārsniegs EUR 2 miljonus gadā visās dalībvalstīs. Pašreizējā iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), ko izveidojusi, pārvalda un finansē Komisija, tiks izmantota kā Eiropas pakalpojumu e-kartes atbalsta struktūra.

Vai ir paredzama cita būtiska ietekme? 

Paredzams, ka otrais risinājumu kopums radīs daudzējādu pozitīvu ietekmi: samazinās administratīvo slogu pakalpojumu sniedzējiem, uzlabos vienotā tirgus darbību, palielinās konkurenci un nodrošinās lielākas izvēles iespējas patērētājiem. Tas, sniedzot skaidru procesuālo regulējumu ar mērķi atvieglot izcelsmes dalībvalstī jau izpildītu prasību savstarpēju atzīšanu, attiecīgā gadījumā arī uzlabotu administratīvo sadarbību starp dalībvalstu iestādēm.

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta?

Komisija turpinās pastāvīgo dialogu ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Vidējā termiņā līdz ilgtermiņā dalībvalstis tiks aicinātas izvērtēt iniciatīvas īstenošanu, vajadzības gadījumā iesaistot arī dalībvalstu sociālos partnerus (jo īpaši saistībā ar būvniecības nozari). Novērtējuma ziņojums varētu tikt sagatavots trīs gadus pēc pārejas posma beigām.