Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums par Lauksaimniecības statistikas stratēģiju 2020 un turpmākajam laikposmam un turpmākie iespējamie likumdošanas scenāriji

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda problēma tiek risināta?

Globalizācija, klimata un sociālās pārmaiņas maina pasaules lauksaimniecību. Reaģējot uz to, mainās arī kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un citas saistītās ES politikas jomas. Tas rada tādas vajadzības pēc jauniem lauksaimniecības statistikas datiem, kas pašlaik nav apmierinātas, jo tiesību akti ir neelastīgi un datu vākšanas ir nekonsekventas. Turklāt, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, jaunus datu avotus un arvien sarūkošus resursus, mainās arī oficiālā statistika. Tas liek pielāgot lauksaimniecības statistikas tiesību aktus, lai panāktu lielāku izmaksu lietderību un mazinātu datu vākšanas slogu.

Ja minētās problēmas netiks atrisinātas, tiks apdraudēts KLP un citu ES politikas jomu pierādījumu pamats, ierobežojot ES spēju rīkoties jomās, kas ir izšķiroši svarīgas visiem ES iedzīvotājiem. Šīs iniciatīvas vistiešāk skartās ieinteresētās personas ir Komisijas ģenerāldirektorāti, piemēram, AGRI, ENV, CLIMA un SANTE, un valstu statistikas iestādes (VSI) ES dalībvalstīs.

Ko paredzēts panākt ar šo iniciatīvu?

Iniciatīvas mērķis ir atjaunot tiesību aktus, lai elastīgi apmierinātu vajadzības pēc jauniem datiem, saskaņotu lauksaimniecības statistiku un risinātu datu sniegšanas sloga jautājumu,

sagatavojot kvalitatīvu statistiku, kas efektīvi un lietderīgi atbilst lietotāju vajadzībām,

palielinot lauksaimniecības statistikas sistēmas elastīgumu un reaģēšanas ātrumu,

uzlabojot lauksaimniecības, mežsaimniecības, zemes izmantojuma un vides statistikas jomu integrāciju,

izveidojot reaģētspējīgu un atbildīgu lauksaimniecības statistikas pārvaldības struktūru,

uzlabojot Eiropas lauksaimniecības statistikas saskaņotību un konsekvenci un

sagatavojot vairāk statistikas datu, vienlaikus mazinot respondentiem radīto slogu (alternatīvu datu avotu un efektivitātes uzlabošanas paņēmienu izpēte).

Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība? 

Saskaņotajās ES politikas jomās, piemēram, KLP, kura veido gandrīz 40 % no ES budžeta, ipso facto nepieciešami kvalitatīvi dati, kas ir salīdzināmi starp dalībvalstīm, lai varētu pēc iespējas efektīvāk, iedarbīgāk un taisnīgāk plānot politikas pasākumus. To iespējams nodrošināt tikai ar kopīgu un koordinētu rīcību Eiropas Statistikas sistēmā (ESS).

B. Risinājumi

Kādi normatīvie un nenormatīvie politikas risinājumi ir apsvērti? Vai kādam variantam tiek dota priekšroka? Kāpēc?

Tika izskatīti četri risinājumi.

1.Pamatscenārijs — ES nerīkojas saistībā ar lauksaimniecības strukturālajiem datiem. Tā rezultātā datu vākšana nonāktu dalībvalstu kompetencē, kas izraisītu daudzas dažādas pieejas un kvalitātes pakāpes.

2.FSS Regulas (EK) Nr. 1166/2008 pagarināšana. Ar šo risinājumu tiktu turpināts status quo.

3.Vienots tiesiskais regulējums visai lauksaimniecības statistikai. Saskaņā ar šo risinājumu visu veidu lauksaimniecības statistikas datu vākšana tiktu integrēta vienā jaunā pamatregulā.

4.Lauksaimniecības statistikas divpakāpju integrācija. Pakāpeniski izveidojot divas jaunas regulas, šī iespēja ļautu saglabāt 3. varianta sniegtās priekšrocības, vienlaikus palielinot elastīgumu un risinot laika trūkuma jautājumu.

Vēlamais ir 4. risinājums, jo tas piedāvā labāko iespēju sasniegt izvirzītos mērķus.

Kuru risinājumu kurš atbalsta?

Pēc plašām apspriešanām lielākā daļa ES lauksaimniecības statistikā ieinteresēto personu atbalsta 4. iespēju. Ideālā gadījumā vairākums ieinteresēto personu atbalstītu 3. risinājumu, bet līdz 2020. gadam to nav iespējams īstenot. Neliels ieinteresēto personu mazākums dod priekšroku 2. risinājumam, jo tā sākotnējās izmaksas ir mazākas.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais risinājums (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galvenie risinājumi)?

Tiesību akti statistikas jomā galvenokārt ir administratīvie tiesību akti, kas skar datu lietotājus (pamatā politikas izstrādes ĢD), datu sagatavotājus (VSI) un datu respondentus (lauksaimniekus), tāpēc to tiešā ekonomiskā, sociālā un vides ietekme ir ierobežota. Cita attiecīgā ietekme:

Kādas ir vēlamā risinājuma izmaksas (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galveno risinājumu izmaksas)?

Galvenās ieinteresēto personu tiešās izmaksas ir saistītas ar pielāgošanos jaunām statistikas un tehniskām sistēmām. Vidējā termiņā līdz ilgtermiņā paredzams, ka šie pasākumi izraisīs nedaudz mazāku slogu un izmaksu ietaupījumu, apsekojumā iekļaujot par gandrīz piektdaļu mazāku skaitu saimniecību (apmēram EUR 56 milj. ietaupījums no kopējām aplēstām izmaksām EUR 320 milj. par lauku saimniecību skaitīšanu 2010. gadā, ar īstermiņa pielāgošanās izmaksām, kas tiek lēstas aptuveni EUR 26 milj. apmērā). Apskatot statistikas izmaksu jautājumu, ir jāņem vērā arī izmaksas, kas rodas, ja statistikas nav vai ja ir tikai zemas kvalitātes statistika. 3. un 4. risinājums ir lētāki nekā 2. risinājums, saskaņā ar kuru tiek turpināts status quo. 1. risinājums arī, iespējams, ir lētāks nekā 2. risinājums, bet ar to tiek pasliktināts status quo.

Kā tas skars uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus?

Lielākā daļa lauku saimniecību Savienībā ir ļoti mazas. Dati par šīm saimniecībām ir nepieciešami lauksaimniecības politikas izstrādei, īstenošanai un uzraudzībai un lauku attīstībai. Tādēļ šīs saimniecības nevar atbrīvot no apsekojumiem. Tomēr iniciatīvas mērķis ir mazināt šo slogu ar atbilstošiem robežlielumiem, mērķa izlasēm u. tml., un, ievērojot principu “vāc vienreiz, izmanto daudzreiz”, tiks izmantota tehnoloģiju attīstība un jauni datu avoti.

Vai tiks būtiski ietekmēti valstu budžeti un pārvaldes iestādes?

Sagaidāms, ka ES finansiālais ieguldījums valstu lauksaimniecības statistikas datu vākšanās turpināsies tādā līmenī, kas ir salīdzināms ar pašreizējo, un valstu izdevumi sasniegs līdzīgu līmeni, kāds tas ir šobrīd. Pilnībā īstenoti sloga un izmaksu samazināšanas pasākumi un paredzamais lauku saimniecību skaita samazinājums (pamatojoties uz novērotajām tendencēm) varētu samazināt izmaksas. Kopumā statistika ir salīdzinoši lēts publiskais pakalpojums, kas atmaksājas, ņemot vērā tās daudzus svarīgus un daudzfunkcionālus lietojumus.

Vai būs kāda cita būtiska ietekme?

Lauksaimniecības statistikai var būt būtiska netiešā ietekme tādās jomās kā pārtikas nodrošinājums, klimata pārmaiņas, tūrisms un ES ārpolitika, jo tā ļauj panākt uz faktiem balstītas atbilstošākas politikas izstrādi, īstenošanu un uzraudzību, pamatojoties uz kvalitatīviem datiem, kuri ir salīdzināmi starp valstīm. Taču šī ietekme ir grūti prognozējama un novērtējama. Statistikas tiesību aktu tiešā ietekme ir neliela.

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta?

Lai pārskatītu politiku, tiks izmantoti ikgadēji atbilstības novērtējumi, pastāvīga saziņa ar ieinteresētajām personām un trīsgadu uzraudzības ziņojumi, kuru pamatā ir vairāki galvenie darbības rādītāji. Otrais trīsgadu uzraudzības ziņojums tiks aizstāts ar retrospektīvu novērtējumu.