Šis dokuments ir ietekmes novērtējuma ziņojums par priekšlikumu daudzgadu pārvaldības plānam, kas attiecas uz Ziemeļjūras bentiskajiem krājumiem. Daudzgadu pārvaldības plāni ir izrādījušies ļoti lietderīgs instruments zvejas resursu ilgtspējīgā pārvaldībā. Šo plānu noteikumi par krājumu izmantošanu un saistītie pasākumi, kas vajadzīgi zvejniecības pārvaldībai, lai sasniegtu konkrētu mērķi, nodrošina stabilitāti un paredzamību, vienlaikus gādājot par to, lai zivju krājumi tiktu izmantoti, nepārsniedzot noteiktos limitus.

Ziemeļjūras bentiskās zvejniecības pašlaik tiek regulētas ar diviem pārvaldības plāniem, taču tie nav saderīgi ar jauno KZP, kas 2011. gadā izveidota ar jauno pamatregulu (Regula (ES) Nr. 1380/2013). Bentiskajās zvejniecībās šī regula liek zvejniekiem (galvenokārt MVU un mikrouzņēmumiem) pildīt visai apgrūtinošus noteikumus. Iesaistītās dalībvalstis un ieinteresētās personas jau kopš 2011. gada lūdz izstrādāt jaunu pārvaldības sistēmu. Plānu retrospektīvais novērtējums ir negatīvs, arī tāpēc, ka jaunie pamatregulas noteikumi, proti, pienākums izkraut visas nozvejas un visus krājumus pārvaldīt ilgtspējīgā veidā saskaņā ar MSY principu, attiecībā uz pārzvejas un izmetumu novēršanu varētu būt efektīvāks risinājums. Tomēr, ja netiks pieņemti papildu pasākumi, kas mazina izkraušanas pienākuma negatīvās sekas jauktu sugu zvejniecībās, pamatregula izraisīs zivju krājumu nepietiekamu izmantošanu, kas sāksies, tiklīdz Ziemeļjūras bentiskajās zvejniecībās būs stājies spēkā izkraušanas pienākums, un tādējādi apdraudēs attiecīgo zvejniecības uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju.

Lai risinātu iepriekš nosauktās problēmas, ar šo iniciatīvu: i) tiks mazināts mākslīgi samazinātu nozveju risks; ii) zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu diapazons izteikts ar FMSY; iii) noteikti ar biomasu saistīti aizsardzības pasākumi, lai šādi stiprinātu pamatregulas paredzēto piesardzīgo pieeju; iv) sekmēta izkraušanas pienākuma piemērošana; v) izveidots satvars, kas vajadzīgs reģionalizācijas īstenošanai Ziemeļjūras apgabalā, un vi) atcelts jūrā pavadīto dienu skaita režīms.

Pieņemot vienotu plānu attiecībā uz visām Ziemeļjūras bentiskajām zvejniecībām, ar šo iniciatīvu tiks nodrošināts konkrētāks, pārredzamāks pamats, kas vajadzīgs, lai sasniegtu pamatregulas prasīto zvejniecību pārvaldības ilgtspējīgumu, un vienkāršots pašlaik ļoti sarežģītais spēkā esošo tiesību aktu kopums.

Tika apsvērti četri leģislatīvi risinājumi. Divus no tiem ("ES līmeņa politika nemainās" un "grozījumi esošajos pārvaldības plānos") atmeta jau agrīnā posmā.

Atlikušos divus risinājumus (1. risinājums: pārvaldību īstenot, izmantojot pamatregulu; 2. risinājums: izveidot vienotu daudzgadu plānu jauktu sugu zvejniecībām) analizēja sīkāk. Tika apsvērti vairāki 2. risinājuma varianti attiecībā uz: i) apgabalu robežu noteikšanu; ii) izkraušanas pienākuma ieviešanu atvieglojošas metodes izvēli; iii) FMSY diapazonu izraudzīšanos; iv) plāna aptverto sugu izraudzīšanos; v) FMSY sasniegšanas termiņu; vi) termiņu krājumu atjaunošanai līdz piesardzīgam līmenim. Vēlamāko risinājumu attiecībā uz pirmajiem 4 mainīgajiem lielumiem varēja izraudzīties, balstoties uz kvalitatīvu analīzi. Pēdējos divus mainīgos lielumus skatīja, izmantojot kvantitatīvu ietekmes analīzi, un salīdzināja ar 1. risinājumu.

Vēlamākais ir 2. risinājums (vienots daudzgadu plāns jauktu sugu zvejniecībām), kurā FMSY sasniegtu vēlākais līdz 2020. gadam un krājumi drīz (5 gadu laikā) atjaunotos līdz piesardzīgam līmenim. Tiklīdz ir sasniegts konkrēta krājuma FMSY, šā krājuma izmantošanai vairs nevajadzētu pārsniegt FMSY līmeni.

Ieinteresētās personas, kas aktīvi piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, ir zvejniecības organizācijas, zinātnieki, vides aizsardzības NVO un valsts pārvaldes iestādes dalībvalstīs, uz kurām plāns attiecas. Lielākā daļa ieinteresēto personu un iesaistīto dalībvalstu atbalsta 2. risinājumu – vienotu plānu Ziemeļjūras jauktu sugu bentiskajās zvejniecībās. Ieinteresēto personu atbalsts šim risinājumam ir tik liels tāpēc, ka jaunais daudzgadu plāns nodrošinās satvaru elastīgai, reģionālai un uz rezultātiem balstītai pārvaldības pieejai. Pastāv plaša vienprātība par to, ka pašreizējie plāni šim nolūkam nav piemēroti.

Vēlamākais risinājums (vienots daudzgadu plāns jauktu sugu bentiskajām zvejniecībām Ziemeļjūrā) šīs iniciatīvas mērķu sasniegšanā ir daudz efektīvāks nekā 1. risinājums (pamatregula). Vēlamākajam risinājumam ir labvēlīga ietekme uz vidi salīdzinājumā ar 1. risinājumu. Arī ekonomiskā un sociālā ietekme salīdzinājumā ar 1. risinājumu ir caurmērā labvēlīga. Labvēlīgo vidisko ietekmi pastiprina vēlamākie varianti "vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt FMSY" un "tikai 5 gadus ilgs atjaunošanās periods". Respektīvi, krājuma izsīkšanas risks tiks samazināts un biomasa vidēji būs augstāka. Ekonomiskā ziņā rentabilitāte caurmērā palielināsies, galvenokārt sakarā ar mazākām mainīgajām izmaksām un ņemot vērā zvejas resursu pieejamību. Sociālajā ziņā samazināsies administratīvais slogs MVU un tiks saglabātas darbvietas.

Vēlamākie varianti "līdz 2020. gadam sasniegt FMSY" un "5 gadus ilgs atjaunošanās periods" neradīs jaunas ekonomiskās un sociālās izmaksas.

Lielākā daļa (98 %) uzņēmumu Ziemeļjūrā bentiskās zvejas un apstrādes sektorā ir mazie un vidējie uzņēmumi vai mikrouzņēmumi. Pašreizējā sistēma rada lielas saimnieciskās izmaksas uzņēmumiem un jo īpaši MVU; šos zaudējumus izraisošā pārmērīgi sarežģītā regulējuma vairs nebūs (tiešais ieguvums no vienkāršošanas). Ilgtspējīga izmantošana nodrošinās lielāku rentabilitāti un tādējādi uzlabos saimnieciskās darbības rezultātus. Zvejniekiem būs lielāka rīcības brīvība izlemt, kur un kad zvejot. Par visām izmaksām saistībā ar jaunās KZP īstenošanu ir tiesības saņemt finansējumu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda.

Tā kā pašreizējie pārvaldības plāni tiks atcelti un aizstāti ar vienu plānu, regulējums kļūs vienkāršāks. Kad jaunais plāns iedarbinās inovatīvo un uz rezultātiem balstīto reģionalizācijas instrumentu, palielināsies ieinteresēto personu un dalībvalstu iesaiste.

Lai ņemtu vērā ietekmi, ko izkraušanas pienākums varētu atstāt uz politikas noteikumu un KZP mērķu saskaņotību, ir svarīgi jauno politiku pārskatīt pēc 5 gadiem un tikai pēc izkraušanas pienākuma pilnīgas īstenošanas.