Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums par priekšlikumu Regulai par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda problēma tiek risināta?

ES Parīzes nolīguma kontekstā ir izvirzījusi sev mērķrādītāju — līdz 2030. gadam samazināt iekšējās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Attiecībā uz ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas neaptvertajiem sektoriem Komisija ir ierosinājusi līdz 2030. gadam panākt samazinājumu par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Ar pašreizējām rīcībpolitikām vien nav iespējams šos uzdevumus izpildīt. Eiropadome savos 2014. gada oktobra secinājumos uzdeva Komisijai ES mērķrādītāju pārvērst atsevišķos nacionālajos mērķrādītājos.

Ko paredzēts panākt ar šo iniciatīvu?

Mērķis ir ETS neaptvertajos sektoros panākt SEG emisijas samazinājumu par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gadu, turklāt izturoties taisnīgi pret dalībvalstīm, ņemot vērā to dažādās iespējas, un tajā pašā laikā nodrošinot izmaksefektivitāti un vidisko integritāti ES līmenī.

Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība? 

ES un tās dalībvalstis kopīgi piedalās Parīzes nolīguma īstenošanā. Kopīga rīcība dod ES iespēju risināt gan taisnīguma, gan efektivitātes jautājumu, tajā pašā laikā sasniedzot vērienīgu vidisku mērķi. LESD 191. līdz 193. pants nosaka, ka ES ir kompetenta rīkoties klimata pārmaiņu jomā.

B. Risinājumi

Kādi normatīvi un nenormatīvi rīcībpolitiski risinājumi ir apsvērti? Vai kādam risinājumam tiek dota priekšroka? Kāpēc? 

Kopš 2013. gada nacionālie mērķrādītāji ETS neaptvertajiem sektoriem ir noteikti t.s. Lēmumā par kopīgiem centieniem (LKC). Eiropadome ir apstiprinājusi, ka SEG emisijas samazinājumi ES arī 2021.–2030. gadā jāregulē ar šo instrumentu. Saskaņā ar vadlīnijām šajā ietekmes novērtējumā aplūkots, i) kā taisnīgi nospraust mērķrādītājus dalībvalstu līmenī, vadoties no to IKP uz vienu iedzīvotāju un ņemot vērā izmaksefektivitāti, un ii) kā pilnveidot esošos un jaunos elastības mehānismus, lai nodrošinātu, ka mērķrādītājus iespējams sasniegt izmaksefektīvā veidā, tajā pašā laikā samazinot administratīvo slogu. Jaunie elastības mehānismi paredz ierobežotu saikni ar zemes izmantošanas sektoru, kā arī ierobežotu un vienreizēju pārnešanu no ETS aptvertajiem sektoriem uz ETS neaptvertajiem sektoriem.

Kuru risinājumu kurš atbalsta? 

Eiropadome ir sniegusi sīkus norādījumus, kādi politikas risinājumi jāanalizē. Daudzas ieinteresētās personas uzsvēra, ka ES 2030. gada mērķrādītāja sasniegšanā liela nozīme ir vidiskajai integritātei.

C. Vēlamākā risinājuma ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais risinājums (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galvenie risinājumi)?

Mērķrādītāji ES ETS neietilpstošajiem sektoriem ir noteikti, pamatojoties uz IKP uz vienu iedzīvotāju — tādējādi tiek novērstas dalībvalstu galvenās bažas par pasākumu taisnīgumu. Paredzētās tālākās mērķrādītāju korekcijas augstu ieņēmumu dalībvalstīm, kā arī esošo un jauno elastības instrumentu uzlabojami ļaus mērķrādītājus sasniegt izmaksefektīvi. Lai nodrošinātu vispārējo vidisko integritāti, jaunās elastības iespējas ir jāierobežo, lai nepieļautu, ka netiek izpildītas ES starptautiskās saistības — līdz 2030. gadam SEG iekšzemes emisijas samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Kādas ir vēlamā risinājuma izmaksas (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galveno risinājumu izmaksas)? 

Izmaksas, kas saistītas ar SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu ES mērogā, tostarp ar mērķrādītāju par 30 % samazināt SEG emisijas ETS neaptvertajos sektoros,tika padziļināti analizētas iepriekšējā ietekmes novērtējumā. kas pievienots priekšlikumam "Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam" 1 . Aplēsts, ka iekšējo SEG emisiju samazināšana par 40 % radīs energosistēmā radīs papildu izmaksas 0,15–0,54 % apmērā no IKP 2030. gadā. Šajā ietekmes novērtējumā aplūkota izmaksu un ieguvumu sadale, jo īpaši tas, kādā mērā dalībvalstīm noteiktie mērķrādītāji ETS neaptvertajos sektoros, kuru pamatā ir IKP uz vienu iedzīvotāju, novirzās no izmaksefektīva emisiju samazināšanas potenciāla samazināt emisijas LKC aptvertajos sektoros, un kādā mērā elastības mehānismi vai mērķrādītāju korekcijas var palīdzēt šīs novirzes mazināt.

Kā tas skars uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus?

Uzņēmējiem, MVU vai mikrouzņēmumiem netiek uzlikti tieši ziņošanas pienākumi un tos neskar cita veida administratīvās sekas. Atkarībā no nacionālo un ES emisiju mazināšanas pasākumu rakstura un tvēruma ietekme uz uzņēmumiem būs netieša. Jebkāda šāda ietekme būs jāizvērtē konkrētajos rīcībpolitikas priekšlikumos.

Vai tiks būtiski ietekmēts dalībvalstu budžets un pārvaldes iestādes? 

Priekšlikums par nacionālo mērķrādītāju noteikšanu radīs mazākas izmaksas dalībvalstīm ar zemiem ienākumiem salīdzinājumā ar risinājumu, kad mērķrādītāju pamatā ir tikai izmaksefektivitātes apsvērumi. Priekšlikumā paredzēti pastiprināti elastības mehānismi, lai nodrošinātu, ka arī dalībvalstīm ar lieliem ienākumiem izmaksas ir ierobežotas. Ieteicams atbilstības pārbaudes veikt daudz retāk, t. i., nevis reizi gadā, bet gan reizi piecos gados, un tas palīdzēs ievērojami samazināt gan dalībvalstu, gan Eiropas Komisijas administratīvo slogu.

Vai būs vēl kāda cita būtiska ietekme? 

Tālāka ietekme būs atkarīga no katras valsts izvēlētās nacionālās rīcībpolitikas un pasākumiem.

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta?

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu ieteikts pārskatīšanu veikt reizi 5 gados, sākot ar 2024. gadu.