A. Nepieciešamība rīkoties

Kādēļ? Kāda ir problēma?

Iekšējo ūdensceļu transports ir ekonomisks un energoefektīvs transporta veids, kuru varētu izmantot daudz plašāk, lai veicinātu ES energoefektivitātes, izaugsmes un rūpniecības attīstības mērķu sasniegšanu. Tomēr iekšējo ūdensceļu transporta nozares turpmāko ieguldījumu šo ES politikas mērķu sasniegšanā kavē problēmas, kas ir saistītas ar darbaspēka mobilitāti, darbaspēka trūkumu un prasmju neatbilstību. Lai gan nozares pārstāvji ir centušies risināt šīs problēmas gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī, tās joprojām traucē pilnvērtīgi izmantot iekšzemes kuģošanu, lai uzlabotu multimodālās loģistikas efektivitāti, no kuras ir atkarīga Eiropas rūpniecības nozaru konkurētspēja un turpmākā izaugsme. Ir apzināti divi galvenie problēmu cēloņi: 1) darba ņēmēji saskaras ar grūtībām, kas ir saistītas ar profesionālās kvalifikācijas savstarpējo atzīšanu; 2) prasības, kas attiecas uz zināšanām par konkrētām situācijām, var radīt nevajadzīgus šķēršļus darbaspēka mobilitātei. Paredzams, ka šīs problēmas un to cēloņi būs aktuāli arī laika posmā no 2030. gada līdz 2050. gadam.

Ko plānots sasniegt ar šo iniciatīvu?

Iniciatīvas vispārējais mērķis ir palīdzēt attīstīt iekšējo darba tirgu iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, lai iekšējo ūdensceļu transporta nozare varētu palīdzēt sasniegt ES politikas mērķus degvielas patēriņa samazināšanas jomā, kā tas noteikts Enerģētikas savienības tiesību aktu kopumā, un, nostiprinot ES rūpniecisko pamatu, panākt to, lai rūpniecība atkal veidotu 20 % ES IKP. Atbilstošais konkrētais mērķis ir veicināt darbaspēka mobilitāti iekšējo ūdensceļu transporta nozarē, nodrošinot to, ka kvalificēto darbinieku kvalifikācija tiek atzīta, pamatojoties uz to, kādas prasmes un iemaņas ir nepieciešamas uz kuģa. Tas nozīmē, ka šai iniciatīvai ir šādi darbības mērķi: 1) nodrošināt darba ņēmēju profesionālās kvalifikācijas savstarpējo atzīšanu; 2) nodrošināt to, ka prasības, kas attiecas uz zināšanām par konkrētām situācijām, ir samērīgas ar šo prasību mērķiem drošības jomā un lieki neierobežo darbaspēka mobilitāti.

Kāda ir pievienotā vērtība, rīkojoties ES līmenī? 

Lai gan dalībvalstis un upju komisijas jau desmit gadus cenšas gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī risināt ES darba tirgus problēmas, joprojām pastāv šķēršļi, kas kavē darbaspēka mobilitāti. Izrādās, ka būtisks šķērslis minēto problēmu risināšanai ir nozares pašreizējā organizatoriskā struktūra un tiesiskais regulējums. Jaunajā ES regulējumā, kurā liela nozīme būs nesen izveidotajai CESNI I , ES tiesiskā regulējuma darbības joma tiks paplašināta, ietverot Reinu, pa kuru tiek veikti 67 % no visiem iekšējo ūdensceļu pārvadājumiem, un tiks nodrošināta taisnīga un droša piekļuve šai profesijai, pamatojoties uz pretendentu kompetenci. Šāds ES iekšējā tirgus uzlabojums iekšējo ūdensceļu transporta nozarē ir ļoti svarīgs, lai uzlabotu transporta energoefektivitāti, attīstītu ES rūpniecisko pamatu un nodrošinātu efektīvu TEN-T tīkla darbību.

B. Risinājumi

Kādi leģislatīvie un neleģislatīvie politikas risinājumi ir apsvērti? Vai kādam no risinājumiem tiek dota priekšroka?

Tiek apsvērti šādi politikas risinājumi: A) pamatscenārijs; B) iniciatīvas, ko ar ES atbalstu īsteno nozares pārstāvji; C) profesionālās kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz minimālajām kompetences prasībām matrožiem un kuģa vadītājiem, kur ir iespējami divi risinājuma varianti: C1, kas ietver eksaminācijas standartus izglītības un mācību iestādēm, un C2, kas neietver eksaminācijas standartus izglītības un mācību iestādēm.

Ņemot vērā lietderību, efektivitāti un saskaņotību, priekšroka ir dodama C risinājumam, nevis A vai B risinājumam. Runājot par C risinājuma variantiem, tiek uzskatīts, ka variants C1 ir nedaudz lietderīgāks un efektīvāks nekā variants C2. Ietekmes novērtējuma ziņojums ļauj politikas veidotājiem komisāru kolēģijā izlemt, kuram C risinājuma variantam būtu dodama priekšroka.

Kas kuru risinājumu atbalsta?

Izvēlētais risinājums un abi tā varianti atbilst nostājai, ko sabiedriskās apspriešanas gaitā tiešsaistē un kopējā ekspertu grupā paudušas ieinteresētās personas. Ieinteresētās personas pauda plašu atbalstu reglamentējošiem pasākumiem, kas attiecas uz profesionālo prasību, kvalifikāciju un eksāmenu saskaņošanu, savukārt ierosinājums ieviest brīvprātīgus pasākumus guva daudz mazāku atbalstu. Ierosinājums atstāt šo iniciatīvu nozares ziņā vai saglabāt status quo netika atbalstīts.

C. Izvēlētā risinājuma ietekme

Kādas ir izvēlētā risinājuma galvenās priekšrocības?

C risinājums veicina darbaspēka mobilitāti, jo īpaši tāpēc, ka tajā paredzēta kuģa vadītāju un pārējo apkalpes locekļu kvalifikācijas atzīšana kuģošanai pa Reinu. Aptuveni 15 % ES kuģu vadīšanas apliecību, kuru turētājiem šobrīd nav tiesību kuģot pa Reinu, tiktu automātiski atzītas arī kuģošanai pa Reinu. Ieguvēji būs arī tie kuģa vadītāji, kuri jau kuģo pa Reinu saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti ar CCNR, jo vairs nebūs ierobežojumu, kas ir saistīti ar šādiem nolīgumiem 1 . Mobilitāti veicinās arī ES atbilstības kritēriju noteikšana attiecībā uz zināšanām par konkrētām situācijām un tas, ka kuģa vadītāji šo zināšanu eksāmenus varēs kārtot savā mītnes valstī. Pārējiem apkalpes locekļiem, kuru ir divreiz vairāk nekā kuģa vadītāju, izvēlētais risinājums sniegs vēl būtiskākas priekšrocības. Šie darba ņēmēji vairs netiks ierindoti zemākā kategorijā tāpēc, ka viņu profesionālā kvalifikācija netiek atzīta.

Jauns kvalificētu apkalpes locekļu pieplūdums uzlabos drošību (aprēķināts, ka līdz 2050. gadam tas nesīs ieguvumu 190 miljonu euro apmērā). Visbeidzot, drošības, lielākas darba autonomijas un labāku profesionālās izaugsmes iespēju dēļ uzlabosies darbavietu kvalitāte/profesijas prestižs (aprēķināts, ka līdz 2050. gadam piemaksas pie darbinieku algas sasniegs 50 miljonus euro). Variants C1 sniedz nedaudz lielākas priekšrocības nekā C2. Diplomu un apmācības sertifikātu atzīšana, kas automātiski dod tiesības strādāt attiecīgajā profesijā, nekārtojot papildu eksāmenus, kurus noteikusi administratīvā iestāde, palielinās profesijas prestižu un samazinās administratīvo slogu.

Iekšējā darba tirgus uzlabošanai iekšējo ūdensceļu transporta nozarē ir arī liela netieša ietekme. Atrisinot vienu no problēmām, kas kavē iekšējo ūdensceļu transporta nozares attīstību, uzlabotos multimodālās loģistikas efektivitāte, kas ir būtisks ES rūpniecības nozaru konkurētspējas faktors, un tas labvēlīgi ietekmētu ES rūpnieciskā pamata attīstību.

Kādas ir izvēlētā risinājuma galvenās izmaksas? 

C risinājuma īstenošanai būs nepieciešams vienreizējs ieguldījums 8 miljonu euro apmērā, īstenojot variantu C1 (visas ieguldījumu izmaksas sedz publiskais sektors), un 5,6 miljonu euro apmērā, īstenojot variantu C2 (ieguldījumu izmaksas sedz publiskais sektors un iekšējo ūdensceļu transporta nozares mācību iestādes). Galvenās izmaksas ir saistītas ar kuģa vadītāju praktiskā eksāmena ieviešanu tur, kur tas vēl nav izdarīts, un, varianta C1 gadījumā, ar korekcijām, kas jāveic mācību iestādēs. Periodiskie ieguvumi administratīvo ietaupījumu ziņā (13,2 miljoni euro līdz 2050. gadam jauna veselības pārbaužu biežuma dēļ) vieni paši atsvērtu periodiskās administratīvās izmaksas (6 miljonus euro, īstenojot variantu C1, un 8 miljonus euro, īstenojot variantu C2). Šīs izmaksas galvenokārt ir saistītas ar obligāta eksāmena ieviešanu matrožu un kuģa vadītāju kompetences pārbaudei, kur tas vēl nav izdarīts, un, varianta C1 gadījumā, ar mācību iestāžu eksāmenu programmu atzīšanas/akreditācijas sistēmu. Varianta C1 īstenošana kopumā izmaksātu lētāk nekā varianta C2 īstenošana, taču tā būtu dārgāka publiskajam sektoram un lētāka privātajam sektoram (saistībā ar to, ka darba ņēmēji, kuri ir apguvuši atzītu mācību programmu, būtu atbrīvoti no administratīvo iestāžu eksāmenu kārtošanas).

Kāda būs ietekme uz uzņēmumiem, MVU un mikrouzņēmumiem?

Gandrīz visi privātie iekšējo ūdensceļu transporta nozares uzņēmumi ir MVU vai mikrouzņēmumi. Tāpēc jebkāda tiešā ietekme uz privāto sektoru, kas aprakstīta šajā ziņojumā, attiecas uz MVU un mikrouzņēmumiem. Lielāka darbaspēka mobilitāte palīdzēs MVU piesaistīt darbiniekus no visām ES dalībvalstīm, un tas ļaus mazināt darbaspēka trūkumu. Kvalifikācija, kuras pamatā ir nepieciešamā kompetence, uzlabos drošību un samazinās izdevumus, kas saistīti ar negadījumiem. Lielāks profesijas prestižs palīdzēs MVU paplašināt saimniecisko darbību. MVU būtu jāsedz tikai neliela daļa no kopējām izmaksām (proti, izmaksas, kas saistītas ar apkalpes locekļu piedalīšanos administratīvo iestāžu eksāmenos), kuru lielāko daļu sedz publiskais sektors. MVU izdevumus lielā mērā atsvērtu iepriekš aprakstītie ieguvumi. Īstenojot variantu C1, MVU administratīvā sloga samazinājums būtu daudz zemāks nekā varianta C2 gadījumā saistībā ar to, ka kvalificētie darba ņēmēji būtu atbrīvoti no administratīvo iestāžu eksāmenu kārtošanas. Izvēlētajam risinājumam ir liela netiešā ietekme uz privāto sektoru, kas ir saistīta ar priekšrocībām, ko iekšējo ūdensceļu transporta nozares attīstība sniedz ES rūpniecības nozarēm, tostarp MVU, palielinot multimodālās loģistikas ķēžu efektivitāti, kas ir būtisks konkurētspēja faktors tiem MVU, kuri ir vērsti uz eksportu.

Vai būs nozīmīga ietekme uz valstu budžetu un pārvaldi?

Izvēlētā risinājuma izmaksas galvenokārt segs valsts pārvaldes un mācību iestādes. Risinājuma ietekme dalībvalstīs būs atšķirīga. Izdevumi un ieguvumi būs atkarīgi no reģiona, esošās situācijas un lēmumiem saistībā ar neobligāto pasākumu īstenošanu. Kopumā ieguvumi būtiski pārsniegs iespējamos izdevumus.

Vai būs kāda cita būtiska ietekme? 

Izvēlētais risinājums labvēlīgi ietekmēs nodarbinātību. Veicinot profesionālo mobilitāti Eiropas reģionos, šis risinājums ļaus samazināt starpību starp piedāvājumu un pieprasījumu un palīdzēs aizpildīt esošās vakances. Tādējādi pievilcīgāka, energoefektīvāka iekšējo ūdensceļu transporta nozare palīdzēs uzlabot ES transporta kopējo degvielas patēriņa efektivitāti. Turklāt jāņem vērā, ka vairākiem pasākumiem, kas paredzēti dažādos politikas risinājumos, dažādos Eiropas reģionos būs atšķirīga ietekme, kā norādīts ietekmes novērtējuma ziņojuma 6.2.5. iedaļā.

D. Turpmākais darbs

Kad šī politika tiks pārskatīta?

Komisijas dienesti pārraudzīs šīs iniciatīvas īstenošanu un efektivitāti, izmantojot vairākus progresa pamatrādītājus. Paredzams, ka pēc septiņiem gadiem, skaitot no nākamās dienas pēc ierosinātā tiesību akta transponēšanas perioda beigām, Komisijas dienesti veiks tā novērtējumu.