EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.12.2016
COM(2016) 811 final
2016/0406(CNS)
Priekšlikums
PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko attiecībā uz pagaidu vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanu saistībā ar noteiktu preču un pakalpojumu piegādēm, kam pārsniegta noteikta robežvērtība, groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
{SWD(2016) 457 final}
{SWD(2016) 458 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Komisija 2016. gada 7. aprīlī pieņēma PVN rīcības plānu 1 , kurā izklāstīti mērķi un pasākumi ES PVN sistēmas modernizēšanai. Tas pamatojas uz darbu, kas veikts kopš Paziņojuma par PVN nākotni 2 , kurš tika sniegts pēc plaša apspriešanās procesa, ko Komisija uzsāka ar Zaļo grāmatu par PVN nākotni 3 .
Stabilas vienotas Eiropas PVN zonas izveide ir viena no galvenajām darbībām, par kurām Komisija paziņojusi savā rīcības plānā. Šim nolūkam jāizveido galīgā PVN sistēma uzņēmumu savstarpējai (B2B) pārrobežu tirdzniecībai ES iekšienē, lai aizstātu pašreizējo sistēmu, kas bija paredzēta kā pārejas posma risinājums.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes vienošanos šī galīgā PVN sistēma būs balstīta uz principu par nodokļa uzlikšanu preču galamērķa valstī (tā sauktais “galamērķa princips”), turpretim pašreizējā sistēma ir balstīta uz atbrīvojumu preču piegādēm nosūtītājā dalībvalstī. Tāpēc Komisija paziņoja nodomu 2017. gadā nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par galīgo pārrobežu tirdzniecības PVN sistēmu, kuras pamatā ir šāds “nodokļa uzlikšanas” risinājums.
Tomēr, tā kā šādu būtisku izmaiņu sagatavošana, pieņemšana un īstenošana var prasīt zināmu laiku, Komisija atzina, ka līdztekus ir jāstrādā pie citām iniciatīvām, jo īpaši pie steidzamiem pasākumiem, kas veicami, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu un pēc tam novērstu PVN iztrūkumu — starpību starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un nodokļu iestāžu faktiski iekasēto PVN. PVN iztrūkums ir sasniedzis satraucoši augstu līmeni — gandrīz EUR 160 miljardus 4 , no kuriem ieņēmumu zaudējumi pārrobežu krāpšanas rezultātā ik gadu ir apmēram EUR 50 miljardi 5 .
Kā vienu no šiem steidzamajiem pasākumiem Komisija pēc dažu dalībvalstu pieprasījuma apsvēra iespēju atļaut šīm dalībvalstīm uz laiku piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, kas ļautu atkāpties no viena PVN direktīvas 6 vispārējiem principiem, proti, sadalīto maksājumu sistēmas. Šajā nolūkā Komisija piekrita rūpīgi izvērtēt šādas vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas politiskās, juridiskās un ekonomiskās sekas, pirms iesniegt savus secinājumus.
Šo vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas padziļinātu tehnisko analīzi ar rēķina robežvērtību EUR 10 000 veica un ar to iepazīstināja ECOFIN 2016. gada 17. jūnija sanāksmē. Saistībā ar politisku vienošanos par vispārējo krāpšanas apkarošanas politiku ES Komisija sniedza šādu paziņojumu, kas iekļauts ECOFIN sanāksmes protokolā: “Komisija apņemas līdz gada beigām nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, ar kuru atsevišķām dalībvalstīm ļautu atkāpties no kopējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas, lai tādējādi vispārēju apgrieztās maksāšanas sistēmu varētu piemērot iekšzemes piegādēm virs noteiktās robežvērtības, un aizsargātu iekšējo tirgu.”
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir ierobežots darbības jomas un laika ziņā un neskar galīgās PVN sistēmas izstrādi, kas balstīta uz nodokļu uzlikšanu pārrobežu piegādēm.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Ar šo direktīvu tiek grozīta PVN direktīva, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu.
Tā kā šī direktīva paredz atkāpšanos no pamatprincipa, proti, sadalītajiem maksājumiem, vislabākais risinājums virzībai uz priekšu un saskaņā ar PVN rīcības plānu ir īpaša juridiskā pamata noteikšana šādai vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas pagaidu piemērošanai precēm un pakalpojumiem, kuru vērtība pārsniedz noteiktu robežvērtību.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)
Saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktā, ES līmeņa darbības var veikt tikai tad, ja dalībvalstis pašas nevar pietiekami labi īstenot paredzētos mērķus un tādējādi ierosināto darbību mēroga vai ietekmes dēļ tie ir labāk sasniedzami ES līmenī.
Dalībvalstis nevarētu rīkoties individuāli — ja atsevišķas dalībvalstis piemēro vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, to nevar uzskatīt par “parastu atkāpi” PVN direktīvas 395. panta izpratnē, jo tas nozīmē būtiskas izmaiņas PVN sistēmā. Tāpēc, lai atsevišķas dalībvalstis varētu piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, ir vajadzīgs Komisijas priekšlikums par grozījumu izdarīšanu PVN direktīvā, darot iespējamu šādas atkāpes paredzošas sistēmas piemērošanu. Priekšlikumā joprojām paredzēts augsts subsidiaritātes līmenis dalībvalstīm, jo mehānisma piemērošana ir brīvprātīga un, ja ir izpildīti kritēriji, katra dalībvalsts var pieņemt lēmumu par to, vai pieprasīt atkāpi.
•Proporcionalitāte
Fakultatīvā un pagaidu rakstura dēļ šis pasākums ir samērīgs ar vēlamo mērķi, proti, apkarot krāpšanu noteiktās dalībvalstīs, kurām nav administratīvo spēju šīs problēmas efektīvai risināšanai vai kurās ir liels ar PVN saistītas krāpšanas pieaugums. Vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas atļaušana ir atkarīga no iepriekš noteiktiem kritērijiem, kuru mērķis ir ierobežot pasākuma piemērošanu, paredzot to tikai tām dalībvalstīm, kuras īpaši skar karuseļveida krāpšana. Šajā saistībā PVN iztrūkums, kas par 5 procentpunktiem pārsniedz ES mediāno vērtību, un karuseļveida krāpšanas apmērs, kas veido vairāk nekā 25 % no dalībvalstu kopējā PVN iztrūkuma, tiek uzskatīti par pamatotiem un reprezentatīviem kritērijiem to dalībvalstu identificēšanai, kuras ir skartas vairāk nekā vidējā līmenī. Turklāt, ņemot vērā neskaidrību par pasākuma ietekmi uz krāpniecības pārvirzi, arī tām dalībvalstīm, kurām ir kopīga robeža ar dalībvalsti, kas piemēro vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, būtu jāatļauj ar konkrētiem nosacījumiem piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu.
Tomēr ietekme uz iekšējo tirgu būtu cieši jāuzrauga. Šajā nolūkā Komisiju ar drošības klauzulu vajadzētu pilnvarot bez atpakaļejoša spēka atcelt atkāpes tādā gadījumā, ja ietekme uz iekšējo tirgu būtu negatīva.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Tiek ierosināta direktīva, ar ko groza PVN direktīvu.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Konkrētas apspriešanās ar ieinteresētajām personām netika veiktas.
Atklātā sabiedriskā apspriešana saistībā ar dokumentu “Zaļā grāmata par PVN nākotni — Virzībā uz vienkāršāku, stabilāku un efektīvāku PVN sistēmu” (COM(2010) 695), kurā tika saņemtas aptuveni 1700 atsauksmes, sniedza Komisijai skaidru izpratni par problēmām un to iespējamiem risinājumiem, tostarp attiecībā uz apgrieztās maksāšanas aspektiem. Papildu informācija ir izklāstīta ietekmes novērtējuma 2. pielikumā.
Nodokļu iestāžu un uzņēmumu pārstāvji apsprieda šo jautājumu PVN nākotnes darba grupas un PVN ekspertu grupas sanāksmē 2016. gada februārī — tādējādi Komisija guva visaptverošu priekšstatu par viedokļiem attiecībā uz šādas sistēmas ieviešanas un piemērošanas iespējām.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Ar PVN ekspertu grupu, kas palīdz Eiropas Komisijai un konsultē to par PVN jautājumiem saistībā ar tiesību aktu izstrādi un citām politikas iniciatīvām, kā jau minēts, apspriešanās notika 2016. gada februārī.
Savā 2016. gada 28. jūnija atzinumā REFIT platforma aicināja piemērot vienkāršāku PVN sistēmu ES, īpaši uzsverot šķēršļus iekšējam tirgum un administratīvo slogu 7 .
Tika ņemti vērā daudzi uzņēmumu apvienību viedokļi un zinātniskas publikācijas.
•Ietekmes novērtējums
Ietekmes novērtējumu Regulējuma kontroles padomei pirmo reizi iesniedza 2016. gada 27. septembrī, un sanāksme notika 2016. gada 26. oktobrī. Pamatojoties uz Regulējuma kontroles padomes atzinumu, tai tika iesniegts jauns projekts, un padome 2016. gada 28. novembrī sniedza pozitīvu atzinumu ar ieteikumiem, jo īpaši par to, lai tiktu iekļauts labākais un sliktākais scenārijs 8 (skatīt arī šim priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma 1. pielikumu).
Ietekmes novērtējumā par vēlamo risinājumu tika atzīta atkāpe — atļauja dažām iepriekš noteiktiem kritērijiem atbilstošām dalībvalstīm pēc brīvprātības principa piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu visām precēm un pakalpojumiem, kuru rēķina robežvērtība pārsniedz EUR 10 000. Šis ir īstermiņa risinājums dalībvalstīm, kuras īpaši skar karuseļveida krāpšana. Tas līdz minimumam samazina negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu, ierobežojot krāpniecības pārvirzi starp dalībvalstīm. Negatīvas ietekmes uz iekšējo tirgu gadījumiem ir paredzēta drošības klauzula.
4.CITI ELEMENTI
Priekšlikumā ir iekļauta turpināmības klauzula.
2016/0406 (CNS)
Priekšlikums
PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko attiecībā uz pagaidu vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanu saistībā ar noteiktu preču un pakalpojumu piegādēm, kam pārsniegta noteikta robežvērtība, groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)PVN rīcības plānā 9 Komisija paziņoja nodomu nākt klajā ar priekšlikumu par galīgo tādu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīmu uzņēmumu savstarpējai pārrobežu tirdzniecībai starp dalībvalstīm, kura pamata ir nodokļu uzlikšana pārrobežu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai.
(2)Ņemot vērā pašreizējo ar PVN saistītas krāpšanas apmēru, faktu, ka šāda veida krāpšana neskar visas dalībvalstis vienlīdz lielā mērā, un to, ka līdz galīgā PVN režīma ieviešanai paies vairāki gadi, var būt nepieciešams veikt dažus steidzamus un konkrētus pasākumus.
(3)Šajā sakarā dažas dalībvalstis ir lūgušas atļauju uz laiku piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu ar konkrētu rēķina robežvērtību, tādējādi atkāpjoties no viena no pašreizējās PVN sistēmas vispārējiem principiem – sadalīto maksājumu sistēmas –, lai vērstos pret endēmisku karuseļveida krāpšanu. Karuseļveida krāpšana iespējama jo īpaši tāpēc, ka patlaban pastāv atbrīvojums preču piegādēm Kopienas iekšienē, kas ļauj iegādāties preces, nemaksājot PVN. Daudzi tirgotāji pēc tam izvairās no nodokļa maksāšanas, nesamaksājot nodokļu iestādēm no klientiem saņemto PVN. Tomēr šiem klientiem, saņemot derīgus rēķinus, joprojām ir tiesības uz nodokļa atskaitīšanu. Tās pašas preces var piegādāt vairākas reizes, atkal izmantojot no nodokļa atbrīvotas piegādes Kopienas iekšienē. Līdzīgu karuseļveida krāpšanu var veikt arī ar pakalpojumu sniegšanu. Norādot nodokļa maksātāju, kam piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, kā personu, kas atbild par PVN samaksu, minētā atkāpe novērstu iespēju šādā veidā izvairīties no nodokļa maksāšanas.
(4)Lai ierobežotu krāpniecības pārvirzi starp dalībvalstīm, visām dalībvalstīm, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem attiecībā uz krāpšanas apmēru tajās (jo īpaši saistībā ar karuseļveida krāpšanu) un kuras var pierādīt, ka citi kontroles pasākumi nav pietiekami šīs krāpšanas apkarošanai, būtu jāatļauj izmantot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu.
(5)Turklāt arī kaimiņu dalībvalstīm, kuras saskaras ar nopietnu risku, ka krāpniecība pārvirzīsies uz to teritoriju tāpēc, ka minēto sistēmu atļauts piemērot citā dalībvalstī, būtu jāatļauj izmantot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, ja citi kontroles pasākumi nav pietiekami šā krāpšanas riska novēršanai.
(6)Ja dalībvalstis izvēlas piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, tām šī sistēma būtu jāpiemēro visām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, kam ir pārsniegta noteiktā rēķina robežvērtība. Vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu nevajadzētu attiecināt tikai uz kādu konkrētu nozari.
(7)Dalībvalstīm, kas izvēlas piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, būtu jānosaka īpaši elektroniskās ziņošanas pienākumi nodokļa maksātājiem, lai nodrošinātu apgrieztās maksāšanas sistēmu piemērošanas efektīvu funkcionēšanu un uzraudzību. Tādējādi būtu jāatklāj un jānovērš visi jaunie veidi, kā notiek izvairīšanās no nodokļa maksāšanas.
(8)Lai pārredzamā veidā novērtētu vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas ietekmi uz krāpnieciskām darbībām, šīm dalībvalstīm būtu iepriekš jānosaka vērtēšanas kritēriji — tādējādi būs iespējams novērtēt krāpšanas apmēru pirms vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas ieviešanas un pēc tam.
(9)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras, lai tā varētu atļaut pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij ieviest vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu.
(10)Dalībvalstīm, kas izvēlas piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, būtu jālūdz Komisijai atļauja piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu un jāsniedz attiecīgā informācija, lai Komisija varētu novērtēt šo pieprasījumu. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu vajadzīga iespēja pieprasīt papildinformāciju.
(11)Ņemot vērā negaidītu ietekmi, kāda uz iekšējā tirgus darbību varētu būt šādai vispārējai apgrieztās maksāšanas sistēmai, jo iespējama krāpniecības pārvirze uz citām dalībvalstīm, kas to nepiemēro, Komisijai būtu vajadzīga iespēja drošības pasākuma ietvaros atcelt visus īstenošanas lēmumus, ar ko apstiprina vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanu.
(12)Tā kā šādas sistēmas piemērošanas ietekme nav droši paredzama, tai vajadzētu būt ierobežotai laikā.
(13)Lai cieši uzraudzītu ietekmi uz iekšējo tirgu, visām dalībvalstīm vajadzētu — ja vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu izmanto vismaz vienā dalībvalstī — iesniegt ziņojumus Komisijai, lai būtu iespējams novērtēt vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas ietekmi uz krāpšanu, atbilstības nodrošināšanas izmaksām uzņēmumiem un krāpniecisko darbību pārvirzi.
(14)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvā 2006/112/EK iekļauj šādu 199.c pantu:
“199.c pants
1. Atkāpjoties no 193. panta, līdz 2022. gada 30. jūnijam dalībvalsts var vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas ietvaros noteikt, ka par PVN nomaksu atbildīgā persona ir nodokļa maksātājs, kuram piegādā preces un sniedz pakalpojumus, kam pārsniegta rēķina robežvērtība EUR 10 000.
Dalībvalsts, kas vēlas ieviest vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, atbilst šādiem nosacījumiem:
(a)tai ir PVN iztrūkums, kas, izteikts procentos no kopējām PVN saistībām, vismaz par 5 procentpunktiem pārsniedz Kopienas PVN iztrūkuma mediāno vērtību;
(b)karuseļveida krāpšanas apmērs tās kopējā PVN iztrūkumā pārsniedz 25 %;
(c)tā ir konstatējusi, ka citi kontroles pasākumi nav pietiekami, lai novērstu karuseļveida krāpšanu tās teritorijā.
Dalībvalsts pievieno 4. punktā minētajam pieprasījumam PVN iztrūkuma aprēķinu saskaņā ar metodi un skaitliskajiem rādītājiem, kas pieejami Komisijas publicētajā jaunākajā ziņojumā par PVN iztrūkumu.
2.Līdz 2022. gada 30. jūnijam dalībvalsts nosaka, ka par PVN nomaksu atbildīgā persona ir nodokļa maksātājs, kuram piegādā preces un sniedz pakalpojumus, kam pārsniegta rēķina robežvērtība EUR 10 000, ja:
(a)šai dalībvalstij ir kopīga robeža ar dalībvalsti, kurai atļauts piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu;
(b)šī dalībvalsts konstatē, ka pastāv nopietns risks krāpniecības pārvirzei uz tās teritoriju saistībā ar atļauju piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu attiecīgajā kaimiņu dalībvalstī;
(c)tā konstatē, ka citi kontroles pasākumi nav pietiekami, lai novērstu krāpšanu tās teritorijā.
3.Dalībvalstis, kuras piemēro vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, nosaka atbilstīgus un efektīvus elektroniskās ziņošanas pienākumus visiem nodokļa maksātājiem un jo īpaši tiem nodokļa maksātājiem, kas piegādā vai saņem preces vai pakalpojumus, uz kuriem attiecas šī sistēma.
4.Dalībvalstis, kas vēlas piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, iesniedz Komisijai pieprasījumu un šādu informāciju:
(a)detalizēts pamatojums tam, ka ir izpildīti 1. vai 2. punktā minētie nosacījumi;
(b)vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas sākuma datums un periods, uz kuru tā attiecas;
(c)darbības, kas tiks veiktas, lai informētu nodokļa maksātājus par vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas ieviešanu;
(d)detalizēts apraksts par papildu pasākumiem, kas minēti 3. punktā.
Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, tā pieprasa papildu informāciju viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts iesniedz prasīto informāciju viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas.
5.Komisija vēlākais trīs mēnešu laikā pēc tam, kad tā ir saņēmusi visu vajadzīgo informāciju, pieņem īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina, ka pieprasījums atbilst 4. punktā minētajām prasībām, un atļauj pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu. Ja prasības nav izpildītas, tā pieņem īstenošanas lēmumu, ar kuru pieprasījumu noraida.
6.Ja ir būtiska negatīva ietekme uz iekšējo tirgu, Komisija atceļ visus 5. punktā minētos īstenošanas lēmumos ne agrāk kā tad, kad pagājuši seši mēneši pēc tam, kad stājies spēkā pirmais īstenošanas lēmums, ar kuru dalībvalstij tiek atļauts piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu.
Uzskata, ka būtiska negatīva ietekme ir tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
(a)vairāk nekā viena dalībvalsts, kas nepiemēro 1. un 2. punktā minēto vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, informē Komisiju par to, ka tās teritorijā palielinājusies ar PVN saistīta krāpšana vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas dēļ;
(b)Komisija, pamatojoties arī uz a) apakšpunktā minēto dalībvalstu sniegto informāciju, nosaka, ka šāds pieaugums ir tieši saistīts ar šādas sistēmas piemērošanu vienā vai vairākās dalībvalstīs.
7.Dalībvalstis, kas piemēro vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, iesniedz Komisijai starpposma ziņojumu ne vēlāk kā divus gadus pēc vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas sākuma. Šis ziņojums sniedz detalizētu novērtējumu par vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas efektivitāti.
Triju mēnešu laikā pēc vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas beigām dalībvalstis iesniedz nobeiguma ziņojumu par tās vispārējo ietekmi.
8.Dalībvalstis, kuras nepiemēro šo sistēmu, ne vēlāk kā 2019. gada 30. jūnijā iesniedz Komisijai starpposma ziņojumu par to, kāda ietekme to teritorijā ir vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanai citās dalībvalstīs, ja līdz minētajai dienai vispārējā apgrieztās maksāšanas sistēma būs tikusi piemērota vismaz vienu gadu vienā dalībvalstī.
Ja vismaz viena dalībvalsts piemēro vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu, dalībvalstis, kuras nepiemēro šo sistēmu, ne vēlāk kā 2022. gada 30. septembrī iesniedz Komisijai nobeiguma ziņojumu par to, kāda ietekme to teritorijā ir vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanai citās dalībvalstīs.
9.Ziņojumos, kas minēti 7. punktā, dalībvalstis novērtē vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas ietekmi, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
(a)situācijas attīstība saistībā ar PVN iztrūkumu;
(b)situācijas attīstība saistībā ar krāpšanu PVN jomā, jo īpaši karuseļveida krāpšanu un krāpšanu mazumtirdzniecības līmenī;
(c)situācijas attīstība saistībā ar administratīvo slogu nodokļa maksātājiem;
(d)situācijas attīstība saistībā ar administratīvajām izmaksām nodokļu iestādei.
10.Ziņojumos, kas minēti 8. punktā, dalībvalstis novērtē vispārējās apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošanas ietekmi, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
(a)situācijas attīstība saistībā ar PVN iztrūkumu;
(b)situācijas attīstība saistībā ar krāpšanu PVN jomā, jo īpaši karuseļveida krāpšanu un krāpšanu mazumtirdzniecības līmenī;
(c)krāpniecības pārvirze no dalībvalstīm, kas piemēro vai ir piemērojušas vispārējo apgrieztās maksāšanas sistēmu.”.
2. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro līdz 2022. gada 30. septembrim.
3. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs