PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK, tiecas nodrošināt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu ilgtspējīgos ekonomiskajos, vidiskajos un sociālajos apstākļos. Svarīgs instruments šajā sakarībā ir ikgadēja zvejas iespēju noteikšana.

Šā priekšlikuma mērķis ir noteikt dalībvalstu zvejas iespējas attiecībā uz komerciāli vissvarīgākajiem zivju krājumiem Melnajā jūrā 2017. gadā.20

Vispārīgais konteksts

Bulgārija un Rumānija Melnās jūras krājumus izmanto kopīgi ar trešām valstīm, piemēram, Turciju, Ukrainu, Gruziju un Krievijas Federāciju. Tomēr reģionālā līmenī starp ES un trešām valstīm netiek pieņemti lēmumi par kopējo pieļaujamo nozveju (KPN). Lai palīdzētu nodrošināt KZP noteikumu piemērošanu, Eiropas Savienība kopš 2008. gada katru gadu nosaka autonomas kvotas akmeņplekstes un brētliņas krājumiem.

Zvejniecības, kurās izmanto brētliņas krājumus, ir sociālekonomiskā aspektā nozīmīgas Melnās jūras piekrastes valstīm. Kā liecina Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) sniegtais novērtējums par Melno jūru 2015.–2016. gadā, brētliņas nozveja, ko Melnajā jūrā guvušas ES valstis, 2014. gadā bija 4 %, 2013. gadā 14 % un 2012. gadā 9 % no oficiāli paziņotajiem izkrāvumiem. Saskaņā ar Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 2016. gada sesijas ziņojumu brētliņas krājums Melnajā jūrā tiek izmantots ilgtspējīgi.

Zvejniecības, kurās izmanto akmeņplekstes krājumus, ir sociālekonomiskā aspektā nozīmīgas Melnās jūras piekrastes valstīm. Kā liecina ZZTEK sniegtais novērtējums par Melno jūru 2015.–2016. gadā, akmeņplekstes krājums ir būtiski noplicināts. Saskaņā ar GFCM 2016. gada sesijas ziņojumu akmeņplekstes krājums Melnajā jūrā ir pārmērīgi izmantots un joprojām tiek pārzvejots. Akmeņplekstes nozveja, ko Melnajā jūrā guvušas ES valstis, 2014. gadā bija 7 %, 2013. gadā 5,5 % un 2012. gadā 4,6 % no oficiāli paziņotajiem izkrāvumiem, kam pieskaitītas NNN nozvejas aplēses. Tālab viena no Komisijas prioritātēm pēdējos gados ir izveidot starptautisku akmeņplekstes atjaunošanas programmu, kas aptver visu Melno jūru. Šajā sakarībā liels progress panākts GFCM 2015. gada sesijā, kurā tika apstiprināts ES priekšlikums par pasākumiem, kas veicami, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju akmeņplekstes zvejniecībās Melnajā jūrā 1 , un GFCM 2016. gada sesijā, kurā tika pieņemts ES priekšlikums par akmeņplekstes zvejniecību zinātnisko uzraudzību, pārvaldību un kontroli Melnajā jūrā 2 .

Piekrastes valstu nozvejas daļas ir radikāli mainījušās sakarā ar Krimas neseno iekļaušanu Krievijas Federācijā, jo tās rezultātā ir noteiktas jaunas EEZ robežas Melnajā jūrā.

Vispārīgs priekšlikuma pamatojums ir sniegts Komisijas paziņojumā par apspriešanos par zvejas iespējām 2016. gadam (COM(2015) 239 final).

Šāgada datu apkopojums nav pieejams, jo ir radušās problēmas ar datu pieejamību no trešo valstu avotiem. Attiecīgi zinātnisko ieteikumu par 2017. gada zvejas iespējām Melnajā jūrā ZZTEK nesniegs 2016. gada septembrī plānotajā sesijā, kas iepriekšminētā iemesla dēļ ir atlikta uz nenoteiktu laiku. Patlaban pieejamais zinātniskais ieteikums atbilst attiecīgo krājumu izvērtējumam, ko pagājušajā gadā sagatavojusi ZZTEK un 2016. gada martā – GFCM krājumu novērtēšanas darba grupa. Ņemot vērā akmeņplekstes krājuma satraucošo stāvokli, ko 2016. gadā apstiprinājusi GFCM, šā krājuma stāvokļa raksturojums “pārmērīgi izmantots” nemainīsies.

Ja ZZTEK vai GFCM krājumu novērtēšanas darba grupa darīs pieejamu jaunu ieteikumu un informāciju, priekšlikums būs jāatjaunina. Šīs darba grupas novērtējumu GFCM apstiprinās ne agrāk kā 2017. gada 2. ceturksnī. Tāpēc šīs grupas darba rezultāts varēs kalpot par orientieri, taču to nevarēs izmantot kā oficiālu konsolidētu zinātnisko ieteikumu.

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Zvejas iespējas un veids, kā tās iedalāmas dalībvalstīm, katru gadu tiek noteikti no jauna. Jaunākais tiesību akts šajā jomā ir Padomes 2016. gada 18. janvāra Regula (ES) 2016/73 3 , ar ko 2016. gadam nosaka dažu zivju krājumu zvejas iespējas Melnajā jūrā.

Papildus gada zvejas iespējām jāmin šādi pasākumi, kas ir būtiski Melnās jūras zvejniecībām, uz kurām attiecas šis priekšlikums:

–minimālie saglabāšanas izmēri un minimālie linuma acs izmēri akmeņplekstes zvejniecībai Melnajā jūrā ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 13. marta Regulā (ES) Nr. 227/2013 4 , ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, un Padomes Regulu (EK) Nr. 1434/98, ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā;

–Ieteikums GFCM/37/2013/2, ar ko nosaka minimālos standartus zvejniecībām, kurās izmanto gruntī nostiprinātus žaunu tīklus, attiecībā uz akmeņpleksti un vaļveidīgo saglabāšanu Melnajā jūrā, pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 37. sesijā (Splitā, 2013. gada maijā);

–Ieteikums GFCM/39/2015/3, ar ko izveido pasākumu kopumu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju akmeņplekstes zvejniecībās Melnajā jūrā, pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 39. sesijā (Milānā, 2015. gada maijā);

–Ieteikums GFCM/39/2015/4, ar ko izveido dzelkņu haizivs krājuma pārvaldības pasākumus Melnajā jūrā, pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 39. sesijā (Milānā, 2015. gada maijā);

–Ieteikums GFCM/40/2016/6, par akmeņplekstes zvejniecību zinātnisko uzraudzību, pārvaldību un kontroli Melnajā jūrā, pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 40. sesijā (Sandžiljanā, 2016. gada maijā un jūnijā).

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai.

2.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Galvenās organizācijas un eksperti, ar kuriem apspriedās

Zinātniskā organizācija, ar kuru apspriedās, ir Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

Katru gadu Savienība lūdz ZZTEK sniegt zinātnisko ieteikumu par svarīgu zivju krājumu stāvokli. ZZTEK sniedz savu ieteikumu, pamatojoties uz darba uzdevumu, kuru tā saņem no Komisijas. Jaunākais un stāvoklim atbilstošākais ieteikums, kas būs pieejams laikā, kad šis priekšlikums tiks apspriests Padomē, aptver visus Melnās jūras krājumus, kuriem ierosinātas kvotas.

Galvenais mērķis ir panākt un uzturēt tādu krājumu apmēru, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Šis mērķis ir skaidri noteikts jaunajā KZP pamatregulā, kuras 2. panta 2. punktā norādīts, ka minēto mērķi “ja iespējams, sasniedz līdz 2015. gadam, un (..) līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem”. Tas atspoguļo saistības, kuras Savienība uzņēmusies attiecībā uz 2002. gadā Johannesburgā notikušās Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes par ilgtspējīgu attīstību secinājumiem un saistīto īstenošanas plānu.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Apspriešanās par zvejas iespējām 2017. gadam”. Priekšlikuma zinātnisko pamatojumu nodrošinās ZZTEK. Visi ZZTEK ziņojumi ir pieejami MARE ĢD tīmekļa vietnē.

Ietekmes novērtējums

Īstenojot ierosinātos pasākumus, kas pamatojas uz zinātnisko ieteikumu, Savienības zvejas kuģu pašreizējās zvejas iespējas Melnajā jūrā nozvejas apjoma ziņā nemainīsies. Risku, ka krājuma populācijas atjaunošanās tiks ietekmēta nelabvēlīgi, ierobežo kontroles papildu pasākumi, kurus Rumānija un Bulgārija ir ieviesušas un īstenojušas, izpildot saistības, ko šīs dalībvalstis uzņēmušās regulas, ar ko 2016. gadam nosaka dažu zivju krājumu zvejas iespējas Melnajā jūrā, pieņemšanas kontekstā.

Priekšlikumā ir atspoguļoti ne tikai īstermiņa problēmjautājumi, bet arī ilgtermiņa pieeja, saskaņā ar kuru zvejas apjoms pakāpeniski jāpielāgo līdz ilgtermiņā noturīgam apjomam.

Tāpēc priekšlikumā iestrādātās pieejas rezultātā vidējā līdz ilgā termiņā zvejas piepūle varētu samazināties, toties ilgtermiņā tiks iegūtas stabilas vai pieaugošas kvotas. Paredzams, ka zvejas piepūles pielāgošanas rezultātā saskaņā ar šo pieeju ilgtermiņā tiks panākta mazāka ietekme uz vidi un nemainīgi vai lielāki izkrāvumi. Zvejas darbību ilgtspējība ilgtermiņā palielināsies.

3.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķi, proti, bioloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu zvejniecību, priekšlikumā ir noteikti nozvejas ierobežojumi, kas piemērojami Savienības zvejniecībām Melnajā jūrā.

Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punkts.

Savienības pienākumi saistībā ar ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu izriet no KZP pamatregulas 2. pantā noteiktajiem pienākumiem.

Subsidiaritātes princips

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ:

kopējā zivsaimniecības politika ir kopēja politika. Saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

Ar ierosināto Padomes regulu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. Ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 6. un 7. punktu un 17. pantu, dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem šādas iespējas sadalīt sava karoga kuģiem. Tāpēc dalībvalstis, kad tās izmanto tām iedalītās zvejas iespējas, var brīvi operēt ar lēmumiem, kas saistīti ar to izvēlētajiem sociālajiem un ekonomiskajiem modeļiem.

Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru gadu pieņem šādu regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi.

Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Šis ir priekšlikums par zvejniecības pārvaldību, kurš pamatojas uz LESD 43. panta 3. punktu un ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.IZVĒLES ELEMENTI

Vienkāršošana

Priekšlikumā turpināta virzība uz publiskā sektora (ES vai valsts) iestāžu administratīvo procedūru vienkāršošanu; tajā ietvertie noteikumi līdzinās tiem, kas paredzēti regulā par 2016. gada zvejas iespējām Melnajā jūrā.

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikums attiecas uz ikgadējo regulu 2017. gadam, tāpēc pārskatīšanas klauzula tajā nav ietverta.

Sīkāks skaidrojums

Priekšlikumā 2017. gadam ir noteiktas konkrētu zivju krājumu vai krājumu grupu zvejas iespējas dalībvalstīm, kas zvejo Melnajā jūrā.

Pienākumu izkraut nozvejas, kas gūtas konkrētās zvejniecībās, sāka piemērot no 2015. gada 1. janvāra. Melnajā jūrā tas attiecas uz mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, proti, brētliņas zvejniecību, un tajā apgūtais krājums ir viens no tiem, kam šajā regulā noteiktas kvotas. No 2017. gada 1. janvāra izkraušanas pienākumu piemēros visu Melnās jūras zvejniecību galveno sugu nozvejām.

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā noteikts, ka līdz ar izkraušanas pienākuma ieviešanu ierosinātajām zvejas iespējām jāatspoguļo pāreja no izkrautā apjoma uz nozvejoto apjomu. Šāda atspoguļošana notiek, pamatojoties uz saņemto zinātnisko ieteikumu par zivju krājumiem, kurus apzvejo Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā minētajās zvejniecībās. Zvejas iespējas būtu jānosaka arī saskaņā ar 16. panta 1. punktu (norāde uz relatīvās stabilitātes principu) un 16. panta 4. punktu (norāde uz kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un daudzgadu plānos paredzētajiem noteikumiem). Priekšlikumā minēto skaitļu pamatā ir zinātniskie ieteikumi un kvotu noteikšanas sistēma, kas izklāstīta Komisijas paziņojumā par apspriešanos par zvejas iespējām 2016. gadam.

Ņemot vērā Komisijas nolūku nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu atbilstīgi Savienības politikai un starptautiskajām saistībām, vienlaikus saglabājot zvejas iespēju stabilitāti, zvejas iespēju ikgadējās izmaiņas ir ierobežotas, ciktāl tas ir praktiski iespējams, ņemot vērā konkrētā krājuma stāvokli.

Tā kā Melnās jūras piekrastes valstis nav vienojušās par KPN, ierosinātās regulas pielikumā ir noteiktas ES autonomās kvotas, kas iedalītas dalībvalstīm.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 5 2. pantu ir ierosināts, ka tās 3. un 4. pantu nepiemēro krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, piemēro tajā paredzēto ikgadējo elastību.

2016/0386 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko 2017. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Melnajā jūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Līguma 43. panta 3. punktā paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 6 paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi ir jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3)Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām Melnajā jūrā un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. un 4. punktu zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti, un saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, kas noteikti minētās regulas 2. panta 2. punktā.

(4)Zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām.

(5)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā minēto izkraušanas pienākumu brētliņas zvejniecībām piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Minētās regulas 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka tad, kad attiecībā uz zivju krājumu tiek ieviests izkraušanas pienākums, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkrāvumus, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozvejas.

(6)Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 7 un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas reģistrēšanu un zvejas iespēju pilnīgas izmantošanas datu paziņošanu. Tāpēc ir jāprecizē kodi, kas dalībvalstīm ir jāizmanto, nosūtot Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(7)Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 847/96 8 2. pantu ir jānorāda krājumi, kuriem piemēro dažādos tajā minētos pasākumus.

(8)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, ir svarīgi attiecīgajās zvejniecībās Melnajā jūrā atļaut zveju no 2017. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(9)Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA
Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants
Priekšmets

Ar šo regulu Savienības zvejas kuģiem ar Bulgārijas un Rumānijas karogu nosaka 2017. gada zvejas iespējas attiecībā uz dažiem šādu sugu zivju krājumiem Melnajā jūrā:

a) akmeņplekste (Psetta maxima);

b) brētliņa (Sprattus sprattus).

2. pants
Darbības joma

Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas Melnajā jūrā.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)“GFCM” ir Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija;

b)“Melnā jūra” ir 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 9 I pielikumā;

c)“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

d)“Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā;

e) “krājums” ir konkrētā pārvaldības apgabalā sastopami jūras bioloģiskie resursi;

f)“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN;

g)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kurš pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām.

II NODAĻA
Zvejas iespējas

4. pants
Zvejas iespēju iedalījums

ES autonomās kvotas Savienības zvejas kuģiem, šādu kvotu iedalījums dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti pielikumā.

5. pants
Īpaši noteikumi par iedalījumu

Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

6. pants
Tādas nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums

Akmeņplekstes zvejniecībā gūtās nozvejas un piezvejas patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja tās guvuši Savienības zvejas kuģi ar tādas dalībvalsts karogu, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta.

III NODAĻA
Nobeiguma noteikumi

7. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par daudzumiem, kas izkrauti no krājumiem, tās izmanto šīs regulas pielikumā noteiktos krājumu kodus.

8. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) Ieteikums GFCM/39/2015/3, ar ko izveido pasākumu kopumu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju akmeņplekstes zvejniecībās Melnajā jūrā, pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 39. sesijā (Milānā, 2015. gada maijā).

(2) Ieteikums GFCM/40/2016/6 par akmeņplekstes zvejniecību zinātnisko uzraudzību, pārvaldību un kontroli Melnajā jūrā (GSA29), pieņemts Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) 40. sesijā (Sandžiljanā, 2016. gada maijā un jūnijā).

(3) OV L 19, 19.1.2015., 1. lpp.

(4) OV L 78, 20.3.2013., 1. lpp.

(5) Padomes 1996. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(7) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(8) Padomes 1996. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).