EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.10.2016
COM(2016) 671 final
2016/0327(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par izcelsmes kumulāciju starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju, Norvēģiju un Turciju Eiropas Savienības vispārējo preferenču sistēmas ietvaros
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Šis priekšlikums tiek iesniegts saistībā ar reformu 2010. gada VPS izcelsmes noteikumos, kuri tika ieviesti ar Padomes 2010. gada 18. novembra Regulu (ES) Nr. 1063/2010, ar ko grozīja Regulu (EEK) Nr. 2454/93.
Reforma ar nosacījumiem ietvēra Turciju izcelsmes kumulācijas sistēmā, kas līdz tam laikam tika piemērota starp Savienību, Šveici un Norvēģiju.
Ar šo reformu ieviesa arī jaunu reģistrēto eksportētāju izcelsmes sertifikācijas sistēmu, kuras piemērošana ir atlikta līdz 2017. gada 1. janvārim.
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem elementiem, ir jāpārskata pašreizējais juridiskais instruments, ko piemēro izcelsmes kumulācijas sistēmai starp Savienību, Šveici un Norvēģiju. Tas ir šā priekšlikuma mērķis.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Priekšlikums atbilst kopējai tirdzniecības politikai, it īpaši muitas, preču brīvas aprites un izcelsmes noteikumu jomā.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Nepiemēro.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Līgums par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 218. panta 5. punkts;
Padomes 2000. gada 5. decembra Lēmums Nr. 2001/101/EK.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikums ir saistīts ar kopējo tirdzniecības politiku, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.
•Proporcionalitāte
Šis priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo tā ietekme stingri aprobežojas ar to, kas nepieciešams, lai arī uz Turciju attiecinātu kumulāciju, kas pastāv attiecībā uz Šveices un Norvēģijas izcelsmes produktiem.
•Instrumenta izvēle
Saskaņā ar 218. panta 5. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību Padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj parakstīt nolīgumu pēc sarunu vadītāja priekšlikuma. Šis ir priekšlikums šādam lēmumam.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Nepiemēro.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Apspriežoties ar ieinteresētajām personām, ir panākta pilnīga piekrišana visiem nolīguma elementiem.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Nepiemēro.
•Ietekmes novērtējums
Atsaucoties uz pievienoto ceļvedi un labāka regulējuma pamatnostādnēm, ietekmes novērtējums netika veikts, jo priekšlikums attiecas uz izcelsmes kumulēšanu starp Savienību, Šveici, Norvēģiju un, iespējams, Turciju, uz sistēmu, kas pastāvēja jau agrāk un kas tagad ir pielāgota, lai atbilstu tehniskajām prasībām, kas izriet no REX sistēmas ieviešanas no 2017. gada 1. janvāra.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Nepiemēro.
•Pamattiesības
Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesību aizsardzību.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Nepiemēro.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Pasākumu regulāri novērtēs puses, kas uzturēs regulāru saziņu, kā arī rīkos apmācības un sanāksmes saistībā ar REX sistēmas īstenošanu.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Nepiemēro.
•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums
Iepriekšējais Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Kopienu un katru no EBTA valstīm, ar kuru saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmu (Norvēģija un Šveice) piešķir tarifa preferences ar noteikumu, ka preces ar Norvēģijas vai Šveices izcelsmes saturu, tām nonākot Kopienas muitas teritorijā, pielīdzina precēm ar Kopienas izcelsmes saturu, kas apstiprināts Eiropas Kopienas vārdā (Padomes 2000. gada 5. decembra Lēmums), ir jāaizstāj ar jaunu nolīgumu, lai ņemtu vērā reformu VPS izcelsmes noteikumos, kas pieņemti ar 2010. gada 18. novembra Regulu Nr. 1063/2010. Saskaņā ar pilnvarām, ko Padome 2012. gada 8. martā piešķīra Komisijai, ar Norvēģiju un Šveici tika risinātas un noslēgtas sarunas par šo jauno nolīgumu.
2016/0327 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par izcelsmes kumulāciju starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju, Norvēģiju un Turciju Eiropas Savienības vispārējo preferenču sistēmas ietvaros
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Saskaņā ar Komisijas Deleģētās Regulas (ES) 2015/2446 1 41. panta b) punktu Norvēģijā, Šveicē vai Turcijā iegūtus produktus, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav tur iegūti pilnībā, uzskata par produktiem, kuru izcelsme ir saņēmējā valstī, ar nosacījumu, ka šie materiāli ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti minētās Deleģētās Regulas 45. panta nozīmē (kumulācijas sistēma).
(2)Saskaņā ar 54. pantu Komisijas Deleģētajā Regulā (ES) 2015/2446 kumulācijas sistēmu piemēro ar nosacījumu, ka Šveice pēc savstarpības principa piemēro tādu pašu režīmu produktiem, kuru izcelsme ir saņēmējās valstīs un kuru sastāvā ir materiāli, kuru izcelsme ir Savienībā.
(3)Attiecībā uz Šveici šī kumulatīvā sistēma sākotnēji tika ieviesta ar Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveici. Minētā vēstuļu apmaiņa notika 2000. gada 14. decembrī pēc tam, kad Padome bija sniegusi piekrišanu ar Lēmumu 2001/101/EK 2 .
(4)Lai nodrošinātu, ka tiek piemērots izcelsmes jēdziens, kas atbilst Savienības vispārējo preferenču sistēmas ("VPS") izcelsmes noteikumiem, Šveice ir grozījusi savus VPS izcelsmes noteikumus. Tādēļ ir nepieciešams pārskatīt Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveici.
(5)Savienības, Norvēģijas un Šveices A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikātu savstarpējās atzīšanas sistēma būtu jāturpina piemērot saskaņā ar pārskatīto vēstuļu apmaiņu un ar nosacījumiem būtu jāpiemēro Turcijai, lai atvieglotu tirdzniecību starp Savienību, Norvēģiju, Šveici un Turciju.
(6)Turklāt Savienības VPS izcelsmes noteikumos paredzēts īstenot jaunu sistēmu, kas paredz, ka izcelsmes apliecinājumus izsniedz reģistrētie eksportētāji, un kas jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra. Vēstuļu apmaiņā jāveic grozījumi arī šajā jomā.
(7)Lai ņemtu vērā minētās jaunās sistēmas piemērošanu un ar to saistītos noteikumus, Padome 2012. gada 8. martā pilnvaroja Komisiju vēstuļu apmaiņas veidā risināt sarunas par nolīgumu ar Šveici attiecībā uz A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikātu vai aizstājējpaziņojumu par izcelsmi savstarpēju atzīšanu un to, ka produktus ar Norvēģijas, Šveices vai Turcijas izcelsmes saturu, tiem nonākot Savienības muitas teritorijā, pielīdzina produktiem ar Savienības izcelsmes saturu. Sarunas tika sekmīgi noslēgtas, parafējot nolīgumu.
(8)Tādēļ nolīgums būtu jāparaksta Eiropas Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienībās vārdā tiek apstiprināta Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par izcelsmes kumulāciju starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju, Norvēģiju un Turciju Eiropas Savienības vispārējo preferenču sistēmas ietvaros ("Nolīgums") parakstīšana, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.
Parakstāmā Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Padomes Ģenerālsekretariāts izveido instrumentu, kas piešķir nolīguma sarunu vadītāja norādītajām personām visas pilnvaras parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.10.2016
COM(2016) 671 final
PIELIKUMS
dokumentam
priekšlikums PADOMES LĒMUMAM
par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par izcelsmes kumulāciju starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju, Norvēģiju un Turciju Eiropas Savienības vispārējo preferenču sistēmas ietvaros
Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par izcelsmes kumulāciju starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju, Norvēģiju un Turciju Eiropas Savienības vispārējo preferenču sistēmas ietvaros
A. Savienības vēstule …, …
[Vieta un datums]
Godātais kungs!
1. Eiropas Savienība (“Savienība”) un Šveices Konfederācija (“Šveice”) kā šā nolīguma puses atzīst, ka vispārējās preferenču sistēmas (“VPS”) nolūkos abas puses piemēro līdzīgus izcelsmes noteikumus ar šādiem vispārējiem principiem:
(a)noteiktas izcelsmes produkta jēdziena definēšana, pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem;
(b)noteikumi attiecībā uz reģionālu kumulatīvu izcelsmi,
(c)noteikumi attiecībā uz kumulācijas piemērošanu materiāliem, kuru izcelsme saskaņā ar to VPS izcelsmes noteikumiem ir Savienībā, Šveicē, Norvēģijā vai Turcijā;
(d)noteikumi attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiālu vispārēju pielaidi;
(e)noteikumi attiecībā uz no saņēmējvalsts saņemtu produktu nemainīšanu;
(f)noteikumi attiecībā uz izcelsmes aizstājējapliecinājumu izdošanu vai sagatavošanu;
(g)administratīvas sadarbības nepieciešamība ar kompetentām iestādēm saņēmējvalstīs saistībā ar izcelsmes apliecinājumiem.
2. Eiropas Savienība un Šveice atzīst, ka materiāli, kuru izcelsme attiecīgo VPS izcelsmes noteikumu nozīmē ir Eiropas Savienībā, Šveicē, Norvēģijā vai Turcijā, iegūst jebkuras puses VPS saņēmējvalsts izcelsmi, ja tie minētajā saņēmējvalstī tiek apstrādāti vai pārstrādāti veidā, kas pārsniedz tādu apstrādi vai pārstrādi, kuru uzskata par nepietiekamu, lai produktam piešķirtu noteiktas izcelsmes statusu. Šis apakšpunkts attiecas uz materiāliem, kuru izcelsme ir Norvēģijā un Turcijā un uz kuriem attiecas nosacījumi, kas noteikti attiecīgi 15. un 16. punktā.
Savienības dalībvalstu un Šveices muitas dienesti nodrošina viens otram nepieciešamo administratīvo sadarbību, īpaši lai vēlāk pārbaudītu izcelsmes apliecinājumus attiecībā uz iepriekšējā daļā minētajiem materiāliem. Ir piemērojami noteikumi par administratīvo sadarbību, kas paredzēti 1972. gada 22. jūlija Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Šveices Konfederāciju 3. protokolā.
Šā punkta noteikumus nepiemēro produktiem, kuri minēti 1.–24. nodaļā preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, ko pieņēmusi Organizācija, kura izveidota ar Briselē 1950. gada 15. decembrī parakstīto Muitas sadarbības padomes izveides konvenciju, (“harmonizētā sistēma”).
3. Eiropas Savienība un Šveice apņemas akceptēt izcelsmes aizstājējapliecinājumus A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikātu formā (“aizstājējsertifikāti”), ko izdevuši otras puses muitas dienesti, un aizstājējpaziņojumus par izcelsmi, ko sagatavojuši otras puses pārsūtītāji, kuri reģistrēti šim nolūkam.
Katra puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem var izvērtēt, vai piešķirt preferenciālu režīmu produktiem, uz ko attiecas izcelsmes aizstājējapliecinājumi.
4. Pirms izcelsmes aizstājējapliecinājuma izdošanas vai sagatavošanas katra puse nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:
(a)izcelsmes aizstājējapliecinājumus var izsniegt vai sagatavot tikai tad, ja sākotnējie izcelsmes apliecinājumi ir izdoti vai sagatavoti saskaņā ar Savienībā vai Šveicē spēkā esošajiem tiesību aktiem;
(b)izcelsmes apliecinājumu vai izcelsmes aizstājējapliecinājumu var aizstāt ar vienu vai vairākiem izcelsmes aizstājējapliecinājumiem, lai no vienas puses otrai pusei nosūtītu visus vai daļu no produktiem, kas norādīti sākotnējā izcelsmes apliecinājumā, tikai tad, ja produkti nav laisti brīvā apgrozībā kādā no pusēm;
(c)produkti ir palikuši muitas uzraudzībā pārsūtītājas puses teritorijā un nedrīkst būt nekādā veidā mainīti vai pārveidoti, vai pakļauti kādām darbībām, izņemot darbības, ko veic, lai saglabātu tos esošajā stāvoklī (“nemainīšanas princips”);
(a)ja produkti ir ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu saskaņā ar atkāpi no izcelsmes noteikumiem, ko piešķir viena no pusēm, izcelsmes aizstājējapliecinājumus neizdod vai nesagatavo, ja produkti ir pārsūtīti otrai pusei;
(b)ja produkti, kas pārsūtāmi uz otras puses teritoriju, ir ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, izmantojot reģionālo kumulāciju, izcelsmes aizstājējapliecinājumus var izdot muitas dienesti vai sagatavot pārsūtītāji;
(c)ja pārsūtītāja puse produktiem, kas pārsūtāmi uz otras puses teritoriju, nav noteikusi preferenciālu režīmu, izcelsmes aizstājējapliecinājumus var izdot muitas dienesti vai sagatavot pārsūtītāji.
5. 4. punkta c) apakšpunkta nolūkos piemēro šādus nosacījumus.
Ja pastāv pamatotas šaubas attiecībā uz atbilstību nemainīšanas principam, galamērķa puses muitas dienesti var pieprasīt, lai deklarants iesniedz pierādījumus par atbilstību minētajam principam, ko var izdarīt ar dažādiem līdzekļiem.
Pēc pārsūtītāja lūguma pārsūtītājas puses muitas dienesti apliecina, ka produkti ir bijuši muitas uzraudzībā, kamēr tie atrodas attiecīgās puses teritorijā, un ka, kamēr produkti ir uzglabāti attiecīgās puses teritorijā, muitas dienesti nav piešķīruši atļauju produktus nekādā veidā mainīt vai pārveidot, vai pakļauti kādām darbībām, izņemot darbības, ko veic, lai saglabātu tos esošajā stāvoklī.
Ja aizstājējapliecinājums ir aizstājējsertifikāts, galamērķa puses muitas dienesti nedrīkst pieprasīt sertifikātu, kas apliecina manipulācijas neveikšanu, kamēr minētie produkti atradās otras puses teritorijā.
6. Katra puse nodrošina, ka
a) ja izcelsmes aizstājējapliecinājumi atbilst sākotnējiem izcelsmes apliecinājumiem, ko izdevusi vai sagatavojusi kāda Savienības un Šveices VPS saņēmējvalsts, Savienības dalībvalstu un Šveices muitas dienesti viens otram nodrošina pienācīgu administratīvo sadarbību, lai turpmāk pārbaudītu minētos izcelsmes aizstājējapliecinājumus. Pēc galamērķa puses pieprasījuma pārsūtītājas puses muitas dienesti uzsāk un uzrauga attiecīgo sākotnējo izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes procedūru;
b) ja izcelsmes aizstājējapliecinājumi atbilst sākotnējiem izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti vai sagatavoti kādā valstī, kura saņem VPS tikai no galamērķa puses, šī puse sadarbībā ar saņēmējvalsti veic sākotnējo izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes procedūru. Pārsūtītājas puses muitas dienesti turpmākas pārbaudes procedūras veikšanai iesniedz galamērķa puses muitas dienestiem sākotnējos izcelsmes apliecinājumus, kas atbilst pārbaudāmajiem izcelsmes aizstājējapliecinājumiem vai, attiecīgā gadījumā, sākotnējo izcelsmes apliecinājumu kopijas, kas atbilst pārbaudāmajiem izcelsmes aizstājējapliecinājumiem.
7. Katra puse nodrošina, ka
(a)aizstājējsertifikāta augšējā labajā ailē norāda tās pārsūtītājas valsts nosaukumu, kurā tas ir izdots;
(b)4. ailē ir jābūt vārdiem "replacement certificate" vai "certificat de remplacement", kā arī izcelsmes sertifikāta A veidlapas sākotnējās izdošanas datumam un kārtas numuram;
(c)pārsūtītāja vārdu/nosaukumu norāda 1. ailē;
(d)galīgā saņēmēja vārdu/nosaukumu var norādīt 2. ailē;
(e)visus datus par pārsūtītiem produktiem, kas norādīti sākotnējā sertifikātā, pārceļ uz 3.–9. aili;
(f)norādes uz pārsūtītāja rēķinu var sniegt 10. ailē;
(g)muitas dienests, kas ir izdevis aizstājējsertifikātu, vizē 11. aili. Dienests ir atbildīgs tikai par aizstājējsertifikāta izdošanu. 12. ailē norāda datus par izcelsmes valsti un galamērķa valsti, kas bija norādīti sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapā. Pārsūtītājs paraksta izcelsmes sertifikātu 12. ailē. Pārsūtītājs, kas labticīgi parakstās 12. ailē, nav atbildīgs par sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapā iekļauto datu precizitāti;
(h)muitas dienests, kuram pieprasīta aizstājējsertifikāta izdošana, sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapā norāda nosūtīto produktu svaru, numurus un veidu, kā arī attiecīgā aizstājējsertifikāta vai sertifikātu kārtas numurus. attiecīgais muitas dienests vismaz trīs gadus glabā aizstājējsertifikāta pieprasījumu, kā arī sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapu.
(i)Izcelsmes aizstājējsertifikātu sagatavo angļu vai franču valodā.
8. Katra puse nodrošina, ka
(a)pārsūtītājs aizstājējpaziņojumā par izcelsmi norāda:
(1)visas tās ziņas par pārsūtītajiem produktiem, kas bija norādītas sākotnējā izcelsmes apliecinājumā;
(2)datumu, kad sagatavots sākotnējais izcelsmes apliecinājums;
(3)sākotnējā izcelsmes apliecinājumā iekļautās ziņas, tostarp attiecīgā gadījumā informāciju par kumulāciju, kas piemērota precēm, uz kurām attiecas paziņojums par izcelsmi;
(4)vārdu/nosaukumu, adresi un savu reģistrētā eksportētāja numuru;
(5)saņēmēja vārdu/nosaukumu un pilnu adresi Savienībā vai Šveicē;
(6)datumu un vietu, kur sagatavots paziņojums par izcelsmi vai izdots izcelsmes sertifikāts;
(b)katrā aizstājējpaziņojumā par izcelsmi izdara atzīmi “Replacement statement” vai “Attestation de remplacement”;
(c)neatkarīgi no sākotnējā sūtījumā iekļauto noteiktas izcelsmes produktu vērtības aizstājējpaziņojumus par izcelsmi sagatavo pārsūtītāji, kuri reģistrēti elektroniskajā izcelsmes pašsertifikācijas sistēmā, ko īsteno eksportētāji un ko sauc par reģistrēto eksportētāju (REX) sistēmu;
(d)ja izcelsmes apliecinājums tiek aizstāts ar citu, pārsūtītājs sākotnējā izcelsmes apliecinājumā norāda:
(1)datumu, kad sagatavots aizstājējpaziņojums (-i) par izcelsmi, un to preču daudzumu, uz kurām attiecas aizstājējpaziņojums (-i) par izcelsmi;
(2)pārsūtītāja vārdu/nosaukumu un adresi;
(3)saņēmēja vai saņēmēju vārdu/nosaukumu un pilnu adresi Savienībā vai Šveicē;
(e)sākotnējā paziņojumā par izcelsmi ir atzīme “Replaced” vai “Remplacé”;
(f)izcelsmes apliecinājums ir derīgs divpadsmit mēnešus no tā sagatavošanas datuma.
(g)Aizstājējpaziņojumus par izcelsmi sagatavo angļu vai franču valodā.
9. Pārsūtītājs glabā sākotnējos izcelsmes apliecinājumus un izcelsmes aizstājējapliecinājumu kopijas vismaz trīs gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā izcelsmes aizstājējapliecinājumi tika izdoti vai sagatavoti.
10. Puses vienojas dalīt REX sistēmas izmaksas saskaņā ar sadarbības kārtību, ko nosaka nosaka pušu kompetentās iestādes.
11. Visas domstarpības starp pusēm, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo nolīgumu, risina tikai pušu divpusējās sarunas. Ja minētās domstarpības var ietekmēt Norvēģijas un/vai Turcijas intereses, ar tām apspriežas.
12. Puses ar savstarpēju rakstveida piekrišanu jebkurā laikā var grozīt nolīgumu. Ja to lūdz viena no pusēm, abas puses apspriežas par iespējamiem šā nolīguma grozījumiem. Ja minētie grozījumi var ietekmēt Norvēģijas un/vai Turcijas intereses, ar tām apspriežas. Šādi grozījumi stājas spēkā dienā, par kuru savstarpēji vienojas, pēc tam, kad abas puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas to attiecīgās iekšējās prasības.
13. Ja pastāv nopietnas bažas par pienācīgu šā nolīguma darbību, jebkura puse var pārtraukt tā piemērošanu ar nosacījumu, ka otra puse par to ir rakstiski informēta trīs mēnešus iepriekš.
14. Jebkura no pusēm var izbeigt šā nolīguma darbību ar nosacījumu, ka otra puse par to ir rakstiski informēta trīs mēnešus iepriekš.
15. 2. punkta pirmo daļu piemēro attiecībā uz materiāliem, kuru izcelsme ir Norvēģijā, tikai tad, ja puses ir noslēgušas līdzīgu nolīgumu ar Norvēģiju un ir paziņojušas viena otrai par šā nosacījuma izpildi.
16. 2. punkta pirmo daļu piemēro attiecībā uz materiāliem, kuru izcelsme ir Turcijā 1 , tikai tad, ja puses ir noslēgušas līdzīgu nolīgumu ar Turciju un ir paziņojušas viena otrai par šā nosacījuma izpildi.
17. No dienas, kad stājas spēkā nolīgums starp Šveici un Turciju saskaņā ar šā nolīguma 2. punkta pirmo daļu, un ievērojot savstarpības principu ar Turciju, katra puse var noteikt, ka pušu teritorijā var izdot vai sastādīt izcelsmes aizstājējapliecinājumus produktiem, kas sastāv no materiāliem, kuru izcelsme ir Turcijā un kuri saskaņā ar divpusējo kumulāciju pārstrādāti VPS saņēmējvalstīs.
18. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, par kuru savstarpēji vienojas, pēc tam, kad Savienība un Šveice ir paziņojušas viena otrai par to, ka ir pabeigtas vajadzīgās iekšējās pieņemšanas procedūras. No šā datuma tas aizstāj Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas parakstīts 2000. gada 14. decembrī 2 .
Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt iepriekš teiktajam.
Ja Jūsu valdība piekrīt visam iepriekš minētajam, man ir tas gods ierosināt, ka šī vēstule un Jūsu apstiprinošā atbilde kopā veido Eiropas Savienības un Šveices Konfederācijas nolīgumu.
Lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.
Eiropas Savienības vārdā –
B. Vēstule no Šveices
Godātais kungs!
Man ir tas gods apstiprināt, ka saņemta Jūsu vēstule, kuras teksts ir šāds.
1. Savienība un Šveice kā šā nolīguma puses atzīst, ka vispārējās preferenču sistēmas (“VPS”) nolūkos abas puses piemēro līdzīgus izcelsmes noteikumus ar šādiem vispārējiem principiem:
(a)noteiktas izcelsmes produkta jēdziena definēšana, pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem;
(b)noteikumi attiecībā uz reģionālu kumulatīvu izcelsmi,
(c)noteikumi attiecībā uz kumulācijas piemērošanu materiāliem, kuru izcelsme saskaņā ar to VPS izcelsmes noteikumiem ir Savienībā, Šveicē, Norvēģijā vai Turcijā;
(d)noteikumi attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiālu vispārēju pielaidi;
(e)noteikumi attiecībā uz no saņēmējvalsts saņemtu produktu nemainīšanu;
(f)noteikumi attiecībā uz izcelsmes aizstājējapliecinājumu izdošanu vai sagatavošanu;
(g)administratīvas sadarbības nepieciešamība ar kompetentām iestādēm saņēmējvalstīs saistībā ar izcelsmes apliecinājumiem.
2. Eiropas Savienība un Šveice atzīst, ka materiāli, kuru izcelsme attiecīgo VPS izcelsmes noteikumu nozīmē ir Eiropas Savienībā, Šveicē, Norvēģijā vai Turcijā, iegūst jebkuras puses VPS saņēmējvalsts izcelsmi, ja tie minētajā saņēmējvalstī tiek apstrādāti vai pārstrādāti veidā, kas pārsniedz tādu apstrādi vai pārstrādi, kuru uzskata par nepietiekamu, lai produktam piešķirtu noteiktas izcelsmes statusu. Šis apakšpunkts attiecas uz materiāliem, kuru izcelsme ir Norvēģijā un Turcijā un uz kuriem attiecas nosacījumi, kas noteikti attiecīgi 15. un 16. punktā.
Savienības dalībvalstu un Šveices muitas dienesti nodrošina viens otram nepieciešamo administratīvo sadarbību, īpaši lai vēlāk pārbaudītu izcelsmes apliecinājumus attiecībā uz iepriekšējā daļā minētajiem materiāliem. Ir piemērojami noteikumi par administratīvo sadarbību, kas paredzēti 1972. gada 22. jūlija Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Šveices Konfederāciju 3. protokolā.
Šā punkta noteikumus nepiemēro produktiem, kuri minēti 1.–24. nodaļā preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, ko pieņēmusi Organizācija, kura izveidota ar Briselē 1950. gada 15. decembrī parakstīto Muitas sadarbības padomes izveides konvenciju, (“harmonizētā sistēma”).
3. Eiropas Savienība un Šveice apņemas akceptēt izcelsmes aizstājējapliecinājumus A veidlapas izcelsmes aizstājējsertifikātu formā (“aizstājējsertifikāti”), ko izdevuši otras puses muitas dienesti, un aizstājējpaziņojumus par izcelsmi, ko sagatavojuši otras puses pārsūtītāji, kuri reģistrēti šim nolūkam.
Katra puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem var izvērtēt, vai piešķirt preferenciālu režīmu produktiem, uz ko attiecas izcelsmes aizstājējapliecinājumi.
4. Pirms izcelsmes aizstājējapliecinājuma izdošanas vai sagatavošanas katra puse nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:
(a)izcelsmes aizstājējapliecinājumus var izsniegt vai sagatavot tikai tad, ja sākotnējie izcelsmes apliecinājumi ir izdoti vai sagatavoti saskaņā ar Savienībā vai Šveicē spēkā esošajiem tiesību aktiem;
(b)izcelsmes apliecinājumu vai izcelsmes aizstājējapliecinājumu var aizstāt ar vienu vai vairākiem izcelsmes aizstājējapliecinājumiem, lai no vienas puses otrai pusei nosūtītu visus vai daļu no produktiem, kas norādīti sākotnējā izcelsmes apliecinājumā, tikai tad, ja produkti nav laisti brīvā apgrozībā kādā no pusēm;
(c)produkti ir palikuši muitas uzraudzībā pārsūtītājas puses teritorijā un nedrīkst būt nekādā veidā mainīti vai pārveidoti, vai pakļauti kādām darbībām, izņemot darbības, ko veic, lai saglabātu tos esošajā stāvoklī (“nemainīšanas princips”);
(a)ja produkti ir ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu saskaņā ar atkāpi no izcelsmes noteikumiem, ko piešķir viena no pusēm, izcelsmes aizstājējapliecinājumus neizdod vai nesagatavo, ja produkti ir pārsūtīti otrai pusei;
(b)ja produkti, kas pārsūtāmi uz otras puses teritoriju, ir ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, izmantojot reģionālo kumulāciju, izcelsmes aizstājējapliecinājumus var izdot muitas dienesti vai sagatavot pārsūtītāji;
(c)ja pārsūtītāja puse produktiem, kas pārsūtāmi uz otras puses teritoriju, nav noteikusi preferenciālu režīmu, izcelsmes aizstājējapliecinājumus var izdot muitas dienesti vai sagatavot pārsūtītāji.
5. 4. punkta c) apakšpunkta nolūkos piemēro šādus nosacījumus.
Ja pastāv pamatotas šaubas attiecībā uz atbilstību nemainīšanas principam, galamērķa puses muitas dienesti var pieprasīt, lai deklarants iesniedz pierādījumus par atbilstību minētajam principam, ko var izdarīt ar dažādiem līdzekļiem.
Pēc pārsūtītāja lūguma pārsūtītājas puses muitas dienesti apliecina, ka produkti ir bijuši muitas uzraudzībā, kamēr tie atrodas attiecīgās puses teritorijā, un ka, kamēr produkti ir uzglabāti attiecīgās puses teritorijā, muitas dienesti nav piešķīruši atļauju produktus nekādā veidā mainīt vai pārveidot, vai pakļauti kādām darbībām, izņemot darbības, ko veic, lai saglabātu tos esošajā stāvoklī.
Ja aizstājējapliecinājums ir aizstājējsertifikāts, galamērķa puses muitas dienesti nedrīkst pieprasīt sertifikātu, kas apliecina manipulācijas neveikšanu, kamēr minētie produkti atradās otras puses teritorijā.
6. Katra puse nodrošina, ka
a) ja izcelsmes aizstājējapliecinājumi atbilst sākotnējiem izcelsmes apliecinājumiem, ko izdevusi vai sagatavojusi kāda Savienības un Šveices VPS saņēmējvalsts, Savienības dalībvalstu un Šveices muitas dienesti viens otram nodrošina pienācīgu administratīvo sadarbību, lai turpmāk pārbaudītu minētos izcelsmes aizstājējapliecinājumus. Pēc galamērķa puses pieprasījuma pārsūtītājas puses muitas dienesti uzsāk un uzrauga attiecīgo sākotnējo izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes procedūru;
b) ja izcelsmes aizstājējapliecinājumi atbilst sākotnējiem izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti vai sagatavoti kādā valstī, kura saņem VPS tikai no galamērķa puses, šī puse sadarbībā ar saņēmējvalsti veic sākotnējo izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes procedūru. Pārsūtītājas puses muitas dienesti turpmākas pārbaudes procedūras veikšanai iesniedz galamērķa puses muitas dienestiem sākotnējos izcelsmes apliecinājumus, kas atbilst pārbaudāmajiem izcelsmes aizstājējapliecinājumiem vai, attiecīgā gadījumā, sākotnējo izcelsmes apliecinājumu kopijas, kas atbilst pārbaudāmajiem izcelsmes aizstājējapliecinājumiem.
7. Katra puse nodrošina, ka
(a)aizstājējsertifikāta augšējā labajā ailē norāda tās pārsūtītājas valsts nosaukumu, kurā tas ir izdots;
(b)4. ailē ir jābūt vārdiem "replacement certificate" vai "certificat de remplacement", kā arī izcelsmes sertifikāta A veidlapas sākotnējās izdošanas datumam un kārtas numuram;
(c)pārsūtītāja vārdu/nosaukumu norāda 1. ailē;
(d)galīgā saņēmēja vārdu/nosaukumu var norādīt 2. ailē;
(e)visus datus par pārsūtītiem produktiem, kas norādīti sākotnējā sertifikātā, pārceļ uz 3.–9. aili;
(f)norādes uz pārsūtītāja rēķinu var sniegt 10. ailē;
(g)muitas dienests, kas ir izdevis aizstājējsertifikātu, vizē 11. aili. Dienests ir atbildīgs tikai par aizstājējsertifikāta izdošanu. 12. ailē norāda datus par izcelsmes valsti un galamērķa valsti, kas bija norādīti sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapā. Pārsūtītājs paraksta izcelsmes sertifikātu 12. ailē. Pārsūtītājs, kas labticīgi parakstās 12. ailē, nav atbildīgs par sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapā iekļauto datu precizitāti;
(h)muitas dienests, kuram pieprasīta aizstājējsertifikāta izdošana, sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapā norāda nosūtīto produktu svaru, numurus un veidu, kā arī attiecīgā aizstājējsertifikāta vai sertifikātu kārtas numurus. attiecīgais muitas dienests vismaz trīs gadus glabā aizstājējsertifikāta pieprasījumu, kā arī sākotnējā izcelsmes sertifikāta A veidlapu.
(i)Izcelsmes aizstājējsertifikātu sagatavo angļu vai franču valodā.
8. Katra puse nodrošina, ka
(a)pārsūtītājs aizstājējpaziņojumā par izcelsmi norāda:
(1)visas tās ziņas par pārsūtītajiem produktiem, kas bija norādītas sākotnējā izcelsmes apliecinājumā;
(2)datumu, kad sagatavots sākotnējais izcelsmes apliecinājums;
(3)sākotnējā izcelsmes apliecinājumā iekļautās ziņas, tostarp attiecīgā gadījumā informāciju par kumulāciju, kas piemērota precēm, uz kurām attiecas paziņojums par izcelsmi;
(4)vārdu/nosaukumu, adresi un savu reģistrētā eksportētāja numuru;
(5)saņēmēja vārdu/nosaukumu un pilnu adresi Savienībā vai Šveicē;
(6)datumu un vietu, kur sagatavots paziņojums par izcelsmi vai izdots izcelsmes sertifikāts;
(b)katrā aizstājējpaziņojumā par izcelsmi izdara atzīmi “Replacement statement” vai “Attestation de remplacement”;
(c)neatkarīgi no sākotnējā sūtījumā iekļauto noteiktas izcelsmes produktu vērtības aizstājējpaziņojumus par izcelsmi sagatavo pārsūtītāji, kuri reģistrēti elektroniskajā izcelsmes pašsertifikācijas sistēmā, ko īsteno eksportētāji un ko sauc par reģistrēto eksportētāju (REX) sistēmu;
(d)ja izcelsmes apliecinājums tiek aizstāts ar citu, pārsūtītājs sākotnējā izcelsmes apliecinājumā norāda:
(1)datumu, kad sagatavots aizstājējpaziņojums (-i) par izcelsmi, un to preču daudzumu, uz kurām attiecas aizstājējpaziņojums (-i) par izcelsmi;
(2)pārsūtītāja vārdu/nosaukumu un adresi;
(3)saņēmēja vai saņēmēju vārdu/nosaukumu un pilnu adresi Savienībā vai Šveicē;
(e)sākotnējā paziņojumā par izcelsmi ir atzīme “Replaced” vai “Remplacé”;
(f)izcelsmes apliecinājums ir derīgs divpadsmit mēnešus no tā sagatavošanas datuma.
(g)Aizstājējpaziņojumus par izcelsmi sagatavo angļu vai franču valodā.
9. Pārsūtītājs glabā sākotnējos izcelsmes apliecinājumus un izcelsmes aizstājējapliecinājumu kopijas vismaz trīs gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā izcelsmes aizstājējapliecinājumi tika izdoti vai sagatavoti.
10. Puses vienojas dalīt REX sistēmas izmaksas saskaņā ar sadarbības kārtību, ko nosaka nosaka pušu kompetentās iestādes.
11. Visas domstarpības starp pusēm, kas rodas, interpretējot vai piemērojot šo nolīgumu, risina tikai pušu divpusējās sarunas. Ja minētās domstarpības var ietekmēt Norvēģijas un/vai Turcijas intereses, ar tām apspriežas.
12. Puses ar savstarpēju rakstveida piekrišanu jebkurā laikā var grozīt nolīgumu. Ja to lūdz viena no pusēm, abas puses apspriežas par iespējamiem šā nolīguma grozījumiem. Ja minētie grozījumi var ietekmēt Norvēģijas un/vai Turcijas intereses, ar tām apspriežas. Šādi grozījumi stājas spēkā dienā, par kuru savstarpēji vienojas, pēc tam, kad abas puses ir paziņojušas viena otrai, ka ir izpildītas to attiecīgās iekšējās prasības.
13. Ja pastāv nopietnas bažas par pienācīgu šā nolīguma darbību, jebkura puse var pārtraukt tā piemērošanu ar nosacījumu, ka otra puse par to ir rakstiski informēta trīs mēnešus iepriekš.
14. Jebkura no pusēm var izbeigt šā nolīguma darbību ar nosacījumu, ka otra puse par to ir rakstiski informēta trīs mēnešus iepriekš.
15. 2. punkta pirmo daļu piemēro attiecībā uz materiāliem, kuru izcelsme ir Norvēģijā, tikai tad, ja puses ir noslēgušas līdzīgu nolīgumu ar Norvēģiju un ir paziņojušas viena otrai par šā nosacījuma izpildi.
16. 2. punkta pirmo daļu piemēro attiecībā uz materiāliem, kuru izcelsme ir Turcijā 3 , tikai tad, ja puses ir noslēgušas līdzīgu nolīgumu ar Turciju un ir paziņojušas viena otrai par šā nosacījuma izpildi.
17. No dienas, kad stājas spēkā nolīgums starp Šveici un Turciju saskaņā ar šā nolīguma 2. punkta pirmo daļu, un ievērojot savstarpības principu ar Turciju, katra puse var noteikt, ka pušu teritorijā var izdot vai sastādīt izcelsmes aizstājējapliecinājumus produktiem, kas sastāv no materiāliem, kuru izcelsme ir Turcijā un kuri saskaņā ar divpusējo kumulāciju pārstrādāti VPS saņēmējvalstīs.
18. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, par kuru savstarpēji vienojas, pēc tam, kad Savienība un Šveice ir paziņojušas viena otrai par to, ka ir pabeigtas vajadzīgās iekšējās pieņemšanas procedūras. No šā datuma tas aizstāj Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas parakstīts 2000. gada 14. decembrī 4 .
Man ir tas gods apstiprināt valdības piekrišanu iepriekš minētajam.