EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.8.2016

COM(2016) 547 final

2016/0261(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1920/2006 attiecībā uz informācijas apmaiņu, agrīnās brīdināšanas sistēmu un riska novērtēšanu saistībā ar jaunām psihoaktīvām vielām

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pēdējā desmitgadē pasaules mērogā un Eiropā jaunu psihoaktīvu vielu (JPV) izplatība ir būtiski pieaugusi, un nav vērojama šīs tendences samazināšanās. 2015. gadā ES agrīnās brīdināšanas sistēmai (ABS) pirmo reizi tika ziņots par 100 jaunām vielām, un uzraudzītu jaunu vielu kopējais skaits tādējādi pārsniedza 560 — no tām vairāk nekā 380 (70 %) tika atklātas tikai pēdējo piecu gadu laikā 1 .  

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas speciālajā sesijā par narkotiku problemātiku pasaulē (UNGASS, 2016. gada 19.-21. aprīlis) pieņēma noslēguma dokumentu "Mūsu kopīgā apņemšanās efektīvi risināt un apkarot ar narkotikām saistītās problēmas pasaulē" 2 . Īpaša nodaļa ir veltīta jaunu un ieilgušu problēmu un apdraudējumu novēršanai, tostarp saistībā ar JPV. Kopīgās saistības prasa stiprināt pasākumus, lai risinātu ar jaunām psihoaktīvajām vielām saistītās problēmas, kā arī lai uzlabotu informācijas apmaiņu un agrīnās brīdināšanas tīklus.

Lai sasniegtu minēto mērķi, proti, ātrāku un efektīvāku ES rīcību attiecībā uz JPV, Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) 2016. gada 6. aprīlī 7 vienojās par pieeju, kuru savā diskusiju dokumentā ierosināja prezidentvalsts Nīderlande, tostarp par direktīvas projekta grozījumiem, pamatojoties uz LESD 83. pantu, kuros jo īpaši ietvers jaunu psihoaktīvu vielu definīciju un noteikumus par ātru lēmumu pieņemšanu Savienības līmenī, lai visās dalībvalstīs noteiktu kriminālatbildību par kaitīgām jaunām psihoaktīvām vielām. Turklāt COREPER aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai grozītu Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra dibināšanas Regulu 1920/2006. Saskaņā ar COREPER 2580. sanāksmes kopsavilkuma ziņojumu šā lēmuma rezultātā sākas 3 mēnešu termiņš to dalībvalstu dalības apstiprināšanai, uz kurām attiecas ES līgumam pievienotais 21. protokols; turklāt tam ir sekas saskaņā ar ES līgumam pievienoto 22. protokolu. Eiropas Parlaments par šīm izmaiņām ir informēts ar Padomes vēstuli.

2.    JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•    Juridiskais pamats

•    Subsidiaritāte

Ir nepārprotami skaidrs, ka attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām ir nepieciešama ES rīcība. Dalībvalstis vienas pašas nespēj atrisināt problēmas, ko rada kaitīgu jaunu psihoaktīvo vielu izplatība. Nekoordinēta valstu līmeņa rīcība šajā jomā var radīt nevēlamas sekas, piemēram, kaitīgu vielu pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu. Noziedzīgas grupas var izmantot šo situāciju.

Tādējādi ir nepieciešama ES līmeņa rīcība, lai nodrošinātu, ka potenciāli kaitīgas jaunas psihoaktīvas vielas, kuras rada bažas visā ES, var identificēt, novērtēt un gadījumā, ja tās rada risku, paredzēt par tām kriminālatbildību visās dalībvalstīs. Tādēļ šī regula ir jālasa saistībā ar Direktīvu (ES) …/ … [, ar kuru groza Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmumu 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā], jo abi tiesību akti ir paredzēti tam, lai aizstātu ar Padomes Lēmumu 2005/387/TI izveidoto mehānismu.

•    Proporcionalitāte

Priekšlikums ir samērīgs un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu tā mērķus, jo attiecas vienīgi uz tām jaunajām psihoaktīvajām vielām, kuras rada bažas ES līmenī.

•    Instrumenta izvēle

3.    EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•    Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•    Ietekmes novērtējums

4.    IETEKME UZ BUDŽETU

5.    CITI ELEMENTI

•    Uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

EMCDDA regulāri novērtē saskaņā ar Regulas 1920/2006 23. pantu. Saskaņā ar šo pantu Komisija veic EMCDDA ārēju novērtēšanu reizi sešos gados tā, lai tā atbilstu divu Centra trīs gadu programmu pabeigšanai.

•    Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

1. pantā paredzēti šādi grozījumi Regulā 1920/2006:

Jauns f) punkts 2. pantā (Uzdevumi) — šajā pantā precizēts, ka EMCDDA uzdevumi ir informācijas apmaiņa un agrīnā brīdināšana par jaunām psihoaktīvām vielām, kā arī riska novērtējuma veikšana. Turklāt Centrs uzrauga visas jaunās psihoaktīvās vielas, par kurām ir ziņojušas dalībvalstis.

Jauns 5.a pants (Informācijas apmaiņa, agrīnās brīdināšanas sistēma un riska novērtējums attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām) — šajā pantā tiek paredzēti dalībvalstu, EMCDDA un Eiropola attiecīgie uzdevumi informācijas apmaiņas un agrīnās brīdināšanas par jaunām psihoaktīvām vielām procesā.

Jauns 5.b pants (Sākotnējais ziņojums) — šajā pantā noteikts sākotnējā ziņojuma par jaunām psihoaktīvām vielām saturs un procedūras tā sagatavošanai un nosūtīšanai, ko veic EMCDDA. Eiropols, Eiropas Zāļu aģentūra, Eiropas Ķīmikāliju aģentūra un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde piedalās informācijas vākšanā sākotnējam ziņojumam.

Jauns 5.c pants (Riska novērtējuma procedūra un ziņojums) — šis pants pilnvaro Komisiju pieprasīt EMCDDA novērtēt, kādus riskus rada jauna psihoaktīva viela, par kuru ir sagatavots sākotnējais ziņojums. Tajā noteiktas EMCDDA Zinātniskās komitejas veiktā riska novērtējuma un riska novērtējuma ziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas procedūras.

Jauns 5.d pants (Izslēgšana no riska novērtējuma) — šajā pantā precizēti apstākļi, kad nav jāveic riska novērtējums par jaunu psihoaktīvu vielu.

Regulas 2. pantā noteiks, kad tā stājas spēkā.

2016/0261 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1920/2006 attiecībā uz informācijas apmaiņu, agrīnās brīdināšanas sistēmu un riska novērtēšanu saistībā ar jaunām psihoaktīvām vielām

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 168. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 11 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 12 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Jaunas psihoaktīvas vielas var radīt nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu, kā rezultātā ir nepieciešams uzlabot šo apdraudējumu uzraudzību, agrīno brīdināšanu par tiem un to apkarošanu.

(2)Pēdējos gados dalībvalstis ir ziņojušas par arvien pieaugošu skaitu jaunu psihoaktīvu vielu, izmantojot ātrās informācijas apmaiņas mehānismu, kuru izveidoja ar Vienoto rīcību 97/396/TI, kuru Padome pieņēma, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par informācijas apmaiņu, riska novērtēšanu un kontroli attiecībā uz jaunām sintētiskām narkotikām 13 , un kuru vēlāk nostiprināja ar Padomes Lēmumu 2005/387/TI 14 .

(3)Problēmas saistībā ar jaunām psihoaktīvām vielām, kas rada veselības un sociālos riskus visā Savienībā, būtu jārisina Savienības līmenī. Tāpēc šī regula ir jālasa saistībā ar Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI 15 [kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES).../...], jo abi tiesību akti ir paredzēti, lai aizstātu mehānismu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2005/387/TI.

(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) 1920/2006 16 ir nepieciešams iekļaut noteikumus par informācijas apmaiņu un agrīnās brīdināšanas sistēmu attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām, kā arī par riska novērtēšanas procedūru. Jo īpaši būtu jāstiprina noteikumi attiecībā uz agrīno brīdināšanu par jaunām psihoaktīvām vielām un jāpadara efektīvākas procedūras sākotnējā ziņojuma izstrādei un riska novērtējuma procedūras organizēšana. Būtu ievērojami jāsaīsina termiņi visos procedūras posmos.

(5)Jebkurai Savienības rīcībai saistībā ar jaunām psihoaktīvām vielām būtu jābalstās uz zinātniskiem pierādījumiem.

(6)Pēc riska novērtējuma procedūras Komisijai būtu jāizlemj, vai par jaunajām psihoaktīvajām vielām būtu jāparedz kriminālatbildība saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Padomes Pamatlēmumā 2004/757/TI [kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES).../...]. Šī regula stāsies spēkā direktīvas transponēšanas dienā, jo abi tiesību akti ir paredzēti, lai aizstātu mehānismu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2005/387/TI.

(7)Riska novērtējums attiecībā uz jaunu psihoaktīvu vielu nebūtu jāveic, ja tā tiek izvērtēta saskaņā ar starptautiskām tiesībām vai ja tā ir zāļu vai veterināro zāļu aktīvā viela.

(8)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1920/2006,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1920/2006

Regulu (EK) Nr. 1920/2006 groza šādi:

1) regulas 2. pantā pievieno šādu f) punktu:

"f)    informācijas apmaiņas, agrīnās brīdināšanas sistēmas un riska novērtējuma jomā attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām:

i)    vāc, apkopo, analizē un novērtē no Reitox valstu koordinācijas centriem un Eiropola valstu vienībām pieejamo informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām, kā definēts […] pantā Padomes Pamatlēmumā 2004/757/TI [kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES).../...], un bez liekas kavēšanās paziņo šo informāciju Reitox koordinācijas centriem un Eiropola valstu vienībām, kā arī Komisijai;

ii)    sagatavo sākotnējo ziņojumu vai apvienotu sākotnējo ziņojumu saskaņā ar 5.b pantu;

iii)    organizē riska novērtēšanas procedūru saskaņā ar 5.c un 5.d pantu;

iv)    sadarbībā ar Eiropolu un ar Reitox valstu koordinācijas centru un Eiropola valstu vienību atbalstu uzrauga visas jaunās psihoaktīvās vielas, par kurām ziņojušas dalībvalstis.";

2) regulas 5. panta 2. punktā svītro otro un trešo daļu;

3) pievieno šādu 5.a, 5.b, 5.c un 5.d pantu:

"5.a pants

Informācijas apmaiņa un agrīnās brīdināšanas sistēma attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām

Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās Reitox valstu koordinācijas centri un Eiropola valsts vienība laikus un bez liekas kavēšanās sniedz Centram un Eiropolam pieejamo informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām. Informācija attiecas uz šo vielu atklāšanu un identificēšanu, lietošanu un lietošanas paradumiem, iespējamajiem un apzinātajiem riskiem, šo vielu izgatavošanu, ieguvi, izplatīšanu, tirdzniecību, to komerciālo, kā arī medicīnisko un zinātnisko izmantošanu.

Centrs sadarbībā ar Eiropolu vāc, analizē, izvērtē un savlaicīgi paziņo šo informāciju dalībvalstīm ar mērķi sniegt dalībvalstīm visu informāciju, kas vajadzīga agrīnās brīdināšanas nolūkiem un tam, lai Centrs varētu sagatavot sākotnējo ziņojumu vai apvienotu sākotnējo ziņojumu saskaņā ar 5.b pantu.

5.b pants

Sākotnējais ziņojums

1.    Kad Centrs, Komisija vai Padome, rīkojoties saskaņā ar vienkārša dalībvalstu vairākuma principu, uzskata, ka saskaņā ar 5.a pantu vienā vai vairākās dalībvalstīs apkopotā informācija par jaunu psihoaktīvo vielu rada pamatu bažām, ka šī jaunā psihoaktīvā viela varētu radīt veselības apdraudējumu un sociālos riskus Savienības līmenī, Centrs sagatavo sākotnējo ziņojumu par jauno psihoaktīvo vielu.

2.    Sākotnējā ziņojumā ietver:

a)    pirmo norādi par veselības un sociālo risku, kuri saistīti ar jauno psihoaktīvo vielu, veidu vai apmēru;

b)    aprakstu par jaunās psihoaktīvās vielas ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām un informāciju par tās izgatavošanai vai ieguvei izmantotajām metodēm un prekursoriem;

c)    jaunās psihoaktīvās vielas farmakoloģisko un toksikoloģisko aprakstu;

d)    informāciju par noziedzīgu grupu iesaistīšanos jaunās psihoaktīvās vielas izgatavošanā un izplatīšanā;

e)    informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas pielietojumu medicīnā un veterinārijā, tostarp izmantojot to kā zāļu vai veterināro zāļu aktīvo vielu;

f)    informāciju par to, vai uz jauno psihoaktīvo vielu attiecas jebkādi ierobežojoši pasākumi dalībvalstīs;

g)    informāciju par to, vai jaunā psihoaktīvā viela pašlaik tiek vērtēta vai jau ir izvērtēta saskaņā ar sistēmu, kas izveidota ar 1961. gada Vienoto konvenciju par narkotiskajām vielām, kura grozīta ar 1972. gada protokolu, vai saskaņā ar 1971. gada Konvenciju par psihotropajām vielām (Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēma).

3.    Sākotnējā ziņojumā Centrs izmanto informāciju, kas jau ir tā rīcībā.

4.    Ja Centrs uzskata to par nepieciešamu, tas pieprasa Reitox valstu koordinācijas centriem sniegt papildu informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām. Reitox valstu koordinācijas centri sniedz šo informāciju divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

5.    Centrs pieprasa Eiropas Zāļu aģentūrai sniegt informāciju par to, vai Savienībā vai kādā dalībvalstī jaunā psihoaktīvā viela ir:

a)    aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju;

b)    aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, par kurām iesniegts pieteikums tirdzniecības atļaujas saņemšanai;

c)    aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju, bet kompetentā iestāde to ir apturējusi;

d)    aktīva viela nereģistrētu zāļu sastāvā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK 17 5. pantam vai tādu veterināro zāļu sastāvā, ko konkrētam gadījumam pagatavojusi persona, kurai tas atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK 18 10. panta 1. punkta c) apakšpunktam;

e)    aktīva viela atļautās klīniskās izpētēs un pētāmajos preparātos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/20/EK 19 2. panta d) punktu.

6.    Centrs pieprasa Eiropolam sniegt informāciju par noziedzīgu grupu iesaistīšanos jaunās psihoaktīvās vielas ražošanā un izplatīšanā un par jebkādu jaunās psihoaktīvās vielas izmantojumu.

7.    Centrs pieprasa Eiropas Ķimikāliju aģentūrai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei sniegt to rīcībā esošo informāciju un datus par jauno psihoaktīvo vielu.

8.    Sadarbību starp Centru un 5., 6. un 7. punktā minētajām iestādēm un aģentūrām sīkāk reglamentē darba vienošanās. Šādas darba vienošanās noslēdz saskaņā ar 20. panta otro daļu.

9.    Centrs ievēro tam paziņotos informācijas izmantošanas nosacījumus, tostarp nosacījumus attiecībā uz informācijas un datu drošību un konfidenciālas komerciālās informācijas aizsardzību.

10.    Centrs sākotnējo ziņojumu iesniedz Komisijai un Padomei piecu nedēļu laikā pēc 5., 6. un 7. punktā minētās informācijas pieprasījumiem.

11.    Kad Centrs vāc informāciju par vairākām jaunām psihoaktīvām vielām ar līdzīgu ķīmisko struktūru, tas sešu nedēļu laikā pēc sākotnējā ziņojuma sniegšanas iesniedz Komisijai un Padomei atsevišķus sākotnējos ziņojumus vai apvienotus ziņojumus attiecībā uz vairākām jaunām psihoaktīvām vielām, ar nosacījumu, ka katras jaunās psihoaktīvās vielas īpašības ir skaidri norādītas.

5.c pants

Riska novērtējuma procedūra un ziņojums

1.    Divu nedēļu laikā pēc tam, kad saņemts 5.b panta 10. punktā minētais sākotnējais ziņojums, Komisija var pieprasīt Centram, lai tas novērtētu iespējamos jaunās psihoaktīvās vielas radītos riskus un sagatavotu riska novērtējuma ziņojumu. Riska novērtējumu veic Zinātniskā komiteja.

2.    Divu nedēļu laikā pēc tam, kad saņemts 5.b panta 11. punktā minētais apvienotais sākotnējais ziņojums, Komisija var pieprasīt Centram novērtēt iespējamos vairāku jaunu psihoaktīvu vielu ar līdzīgu ķīmisko struktūru radītos riskus un sagatavot apvienotu riska novērtējuma ziņojumu. Apvienoto riska novērtējumu veic Centra Zinātniskā komiteja.

3.    Riska novērtējuma ziņojums vai apvienotais riska novērtējuma ziņojums ietver:

a)    informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, tās izgatavošanai vai ieguvei izmantotajām metodēm un prekursoriem;

b)    informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas farmakoloģiskajām un toksikoloģiskajām īpašībām;

c)    analīzi par veselības riskiem, kas saistīti ar jauno psihoaktīvo vielu, jo īpaši attiecībā uz tās akūtu un hronisku toksiskumu, pārdozēšanas risku, spēju izraisīt atkarību, tās lietošanas fizisko ietekmi un tās ietekmi uz psihi un uzvedību;

d)    analīzi par sociālajiem riskiem, kas saistīti ar jauno psihoaktīvo vielu, jo īpaši par tās ietekmi uz lietotāja sociālās funkcionēšanas spējām, sabiedrisko kārtību un noziedzīgām darbībām, noziedzīgu grupu iesaistīšanos jaunu psihoaktīvu vielu ražošanā un izplatīšanā;

e)    informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas izplatību un tās lietošanas paradumiem, tās pieejamību un izplatīšanās potenciālu Savienībā;

f)    informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas izmantošanu komerciāliem un rūpniecības mērķiem, par šāda(-u) lietojuma(-u) apmēru, kā arī tās izmantošanu zinātniskās pētniecības un attīstības nolūkos.

4.    Zinātniskā komiteja izvērtē riskus, ko rada jaunā psihoaktīvā viela vai jaunu psihoaktīvu vielu grupa. Komitejas sastāvu var paplašināt, ja to uzskata par nepieciešamu direktors, kurš rīkojas, konsultējoties ar Zinātniskās komitejas priekšsēdētāju, iekļaujot ekspertus no saistītām zinātnes jomām, lai nodrošinātu objektīvu novērtējumu par jaunās psihoaktīvās vielas radītajiem riskiem. Direktors izraugās ekspertus no ekspertu saraksta. Valde apstiprina ekspertu sarakstu reizi trijos gados.

Komisijai, Centram, Eiropolam un Eiropas Zāļu aģentūrai ir tiesības katram izvirzīt divus novērotājus.

5.    Zinātniskā komiteja veic riska novērtējumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju un jebkuriem citiem relevantajiem zinātniskajiem pierādījumiem. Tiek ņemti vērā visu tās locekļu viedokļi. Centrs organizē riska novērtēšanas procesu, tostarp apzinot nākotnes vajadzības attiecībā uz informāciju un attiecīgiem pētījumiem.

6.    Centrs iesniedz Komisijai riska novērtējuma ziņojumu sešu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no Komisijas.

7.    Pamatojoties uz pienācīgi pamatotu pieprasījumu, Komisija var pagarināt riska novērtējuma vai apvienotā riska novērtējuma sagatavošanas periodu, sniedzot iespēju veikt papildu pētījumus un savākt datus. Centra pieprasījumā iekļauj informāciju par laiku, kas vajadzīgs, lai pabeigtu riska novērtējumu vai apvienoto riska novērtējumu.

5.d pants

Izslēgšana no riska novērtējuma

1.    Riska novērtējumu neveic, ja jaunā psihoaktīvā viela ir Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas izvērtēšanas beigu stadijā, proti, ja Pasaules Veselības organizācijas ekspertu komiteja par narkotiku atkarību ir publicējusi kritisku analīzi kopā ar rakstisku rekomendāciju, izņemot gadījumus, ja ir būtiska informācija, kas ir jauna vai īpaši nozīmīga Savienībai un kas nav ņemta vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā.

2.    Riska novērtējumu neveic, ja jaunā psihoaktīvā viela ir izvērtēta Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā, bet ir pieņemts lēmums to neuzskaitīt atbilstīgi 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, vai 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām, izņemot gadījumus, ja ir būtiska informācija, kas ir jauna vai īpaši nozīmīga Savienībai.

3.    Riska novērtējumu neveic, ja jaunā psihoaktīvā viela ir:

a)    aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju;

b)    aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, par kurām iesniegts pieteikums tirdzniecības atļaujas saņemšanai;

c)    aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju, bet kuru tirdzniecības atļauja ir apturēta un kompetentā iestāde to vēl nav anulējusi;

d)        aktīva viela, kas iesaistīta atļautās klīniskās izpētēs un pētāmajos preparātos.";

4) regulas 13. panta 2. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Lai novērtētu riskus, ko rada psihoaktīva viela vai jaunu psihoaktīvo vielu grupa, Zinātniskās komitejas sastāvu var paplašināt saskaņā ar 5.c panta 4. punktā noteikto procedūru."

2. pants

Šī regula stājas spēkā [tajā pašā dienā, kas ir transponēšanas diena Direktīvai (ES).../... [, ar kuru groza Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmumu 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā]].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

   1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

   1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

   1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

   1.4.    Mērķis(-i)

   1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

   1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

   1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.    PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

   2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

   2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

   2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.    PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

   3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

   3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

   3.2.1.    Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

   3.2.2.    Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

   3.2.3.    Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

   3.2.4.    Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

   3.2.5.    Trešo personu iemaksas

   3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 20  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☒ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību Aģentūras pilnvaru ietvaros (eksponenciāls pieaugums)

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 21  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.

☒ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–◻ Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2017. līdz 2020. gadam,

–◻ pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 23

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☒ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☒ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā "Piezīmes".

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Numurs 3. izdevumu kategorija	Dif./nedif. 24	no EBTA valstīm 25	no kandidātvalstīm 26	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
	Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) 18 06 02	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas - neattiecas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Numurs […][Izdevumu kategorija………………………………………]	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
	[…][XX.YY.YY.YY]		JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs

3. izdevumu kategorija

EMCDDA				Gads 2017 27	Gads 2018	Gads 2019	Gads 2020	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcijas numurs – 18 06 02	Saistības	(1)		15,1356	15,1356	15,2866	15,5886				61,1464
	Maksājumi	(2)		15,1356	15,1356	15,2866	15,5886				61,1464
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1a)
	Maksājumi	(2a)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 28
Budžeta pozīcijas numurs		(3)		1	1	1	1
KOPĀ — apropriācijas EMCDDA	Saistības	=1+1a +3		15,1356	15,1356	15,2866	15,5886				61,1464
	Maksājumi	=2+2a +3		15,1356	15,1356	15,2866	15,5886				61,1464
• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)		15,1356	15,1356	15,2866	15,5886				61,1464
	Maksājumi	(5)		15,1356	15,1356	15,2866	15,5886				61,1464
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ — apropriācijas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 3. IZDEVUMU KATEGORIJU	Saistības	=4+ 6		15,1356	15,1356	15,2866	15,5886				61,1464
	Maksājumi	=5+ 6		15,1356	15,1356	15,2866	15,5886				61,1464

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas — neattiecas

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ — apropriācijas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 4. IZDEVUMU KATEGORIJU (Pamatsumma)	Saistības	=4+ 6
	Maksājumi	=5+ 6

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

5

"Administratīvie izdevumi"

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			Gads 2017	Gads 2018	Gads 2019	Gads 2020	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
ĢD: HOME
• Cilvēkresursi			0,402	0,402	0,402	0,402				1,6080
• Pārējie administratīvie izdevumi
KOPĀ HOME ĢD	Apropriācijas		0,402	0,402	0,402	0,402				1,6080

KOPĀ — apropriācijas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJU

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,402

0,402

0,402

0,402

1,6080

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			2017. gads 29	Gads 2018	Gads 2019	Gads 2020	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
KOPĀ — apropriācijas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJU	Saistības		15,5376	15,5376	15,6886	15,9906				62,7544
	Maksājumi		15,5376	15,5376	15,6886	15,9906				62,7544

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–☒    Priekšlikums/iniciatīva paredz papildu darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus* ⇩			Gads 2017		Gads 2018		Gads 2019		Gads 2020		Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)						KOPĀ
	REZULTĀTI
	Rezultāta veids 30	Vidējās izmaksas	Skaits	Izmaksas	Skaits	Izmaksas	Skaits	Izmaksas	Skaits	Izmaksas	Skaits	Izmaksas	Skaits	Izmaksas	Skaits	Izmaksas	Kopējais rezultātu skaits	Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 6 un 7 31
- Rezultāts	Sistēmas izveide		1	0,2416	1	0,2416	1	0,0966	1	0,0966								0 676
- Rezultāts
Starpsumma – konkrētie mērķi Nr. 6 un Nr. 7			1	0,2416	1	0,2416	1	0,0966	1	0,0966								0,676
KOPĒJĀS IZMAKSAS			1	0,2416	1	0,2416	1	0,0966	1	0,0966								0,676

* Norādītais rezultāts attiecas tikai uz jauno uzdevumu, kas saistīts ar JPV.    

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☒    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2017  32

2018

2019

2020

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA	2017	2018	2019	2020
Cilvēkresursi (HOME ĢD FTE)	0,402	0,402	0,402	0,402				1,6080
Pārējie administratīvie izdevumi
Kopā — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,402	0,402	0,402	0,402				1,6080

KOPĀ

0,402

0,402

0,402

0,402

1,6080

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–☒    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		Gads N	Gads N+1	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
18 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		3	3	3	3
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 33
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy 34	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		3	3	3	3

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Pārstāvēt Komisiju aģentūras valdē. Izstrādāt Komisijas atzinumu par gada darba programmu un uzraudzīt tās īstenošanu. Pārraudzīt aģentūras budžeta sagatavošanu un uzraudzīt budžeta izpildi. Palīdzēt aģentūrai izstrādāt pasākumus saskaņā ar ES politiku, tostarp piedaloties ekspertu sanāksmēs.
Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–☒    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–☒    Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ – līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☒    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 35
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir "piešķirtie ieņēmumi", norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

(1) ES ziņojums par narkotiku tirgu, 2016., 28. lpp.

(2) Ģenerālās asamblejas Rezolūcija A/RES/S-30/1.

(3) COM(2013) 619 final.

(4) COM(2013) 618 final.

(5) OV L 127, 10.5.2005., 32. lpp. Dažādie politikas risinājumi tika analizēti abiem priekšlikumiem pievienotajā ietekmes novērtējumā, SWD(2013) 319 final.

(6) Eiropas Parlamenta dokuments Nr. P7_TA(2014)0453.

(7) Kopsavilkums, Padomes dokuments Nr. 7908/1/16 REV 1 (2016. gada 27. maijs).

(8) COM(2015) 185 final.

(9) OV L 335, 11.11.2004., 8. lpp.

(10) SWD(2013) 319 final, 46.-75. lpp.

(11) OV C , , . lpp.

(12) OV C , , . lpp.

(13)

   Padomes Vienotā Rīcība 97/396/TI (1997. gada 16. jūnijs) par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un jaunu sintētisko narkotiku kontroli (OV L 167, 25.6.1997., 1. lpp.).

(14) Padomes Lēmums 2005/387/TI (2005. gada 10. maijs) par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām (OV L 127, 20.5.2005., 32. lpp.).

(15) Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI (2004. gada 25. oktobris), ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā (OV L 335, 11.11.2004., 8. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1920/2006 (2006. gada 12. decembris) par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (OV L 376, 27.12.2006., 1. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/20/EK (2001. gada 4. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 121, 1.5.2001., 34. lpp.).

(20) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(21) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(22) COM(2015) 185 final.

(23) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(24) Dif. = diferencētās apropriācijas, nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(25) EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(26) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(27) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(28) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(29) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(30) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piem., finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(31) Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. "Konkrētais(-ie) mērķis(-i)…"

(32) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(33) AC – līgumdarbinieki; AL – vietējie darbinieki; END – valstu norīkotie eksperti; INT = aģentūras darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(34) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām "BA" pozīcijām).

(35) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.