EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.8.2016

COM(2016) 543 final

2016/0259(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas kultūras mantojuma gadu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas kultūras mantojumā iemiesotie Eiropas ideāli, principi un vērtības Eiropai ir kopīgs atmiņas, izpratnes, identitātes, dialoga, kohēzijas un jaunrades avots. Kopš Eiropas darba kārtības kultūrai 1 pieņemšanas 2007. gadā kultūras mantojums ir bijis prioritāte vairākos Padomes kultūras darba plānos, ieskaitot pašreizējo plānu laikposmam no 2015. līdz 2018. gadam 2 . Eiropas līmenī sadarbībā galvenokārt tiek izmantota atklātās koordinācijas metode. 2014. gadā kultūras mantojuma politikas loma sociālekonomiskā labuma radīšanā uzsvērta Padomes secinājumos par kultūras mantojumu kā stratēģisku resursu ilgtspējīgai Eiropai 3 (2014. gada 21. maijā) un Komisijas paziņojumā „Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam” 4 . Paziņojumu atzinīgi novērtēja Reģionu komiteja 2015. gada 16. aprīļa atzinumā 5 un Eiropas Parlaments, kas par to 2015. gada 8. septembrī pieņēma rezolūciju 6 .

Proti, 2014. gada 25. novembrī Padomes secinājumos par kultūras mantojuma līdzdalīgu pārvaldību 7 tika iekļauts aicinājums Komisijai ierosināt “Eiropas kultūras mantojuma gadu”. Eiropas Parlaments rezolūcijā izteica līdzīgu aicinājumu un aicināja Komisiju “pasludināt Eiropas kultūras mantojuma gadu — vēlams, lai tas būtu 2018. gads”. Aicinājums atbalsojās arī Reģionu komitejā, kas uzsvēra, ka Eiropas kultūras mantojuma gads sekmētu kopīgo mērķu sasniegšanu visā Eiropā.

Kā uzsvērts Komisijas paziņojumā, ES kultūras mantojuma ieguldījums ekonomikas izaugsmē un sociālajā kohēzijā Eiropā ir pārāk maz pazīstams un bieži novērtēts par zemu. Tajā pašā laikā kultūras mantojuma nozare Eiropā saskaras ar daudzām grūtībām. To vidū: samazinās valsts budžets; samazinās iesaistīšanās tradicionālajos kultūras pasākumos; palielinās kultūras mantojuma objektu vidiskā un fiziskā slodze; vērtības ķēžu un cerību pārveidošanās digitalizācijas dēļ; notiek nelikumīga tirdzniecība ar kultūras artefaktiem.

Tāpat kā citos Eiropas gados, galvenais mērķis ir uzlabot problēmu un iespēju apzināšanos un uzsvērt ES lomu kopīgu risinājumu sekmēšanā. Saskaņā ar mērķiem, kas izvirzīti Eiropas darba kārtībā kultūrai, Eiropas kultūras mantojuma gadam ir šādi vispārējie mērķi:

–Tas palīdz veicināt Eiropas kultūras mantojuma galveno lomu kultūras daudzveidībā un kultūru dialogā. Tas rāda, kā vislabāk nodrošināt tās saglabāšanu un saudzēšanu un izmantot plašākā un dažādākā sabiedrībā. Arī ar auditorijas paplašināšanas pasākumiem un izglītošanu kultūras mantojumā, pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetenci, tādējādi veicinot sociālo iekļaušanu un integrāciju.

–Tam būtu jāstiprina Eiropas kultūras mantojuma ieguldījums tautsaimniecībā un vispārībā, izmantojot savu tiešo vai netiešo tautsaimniecisko potenciālu. Tas ietver spēju balstīt kultūras un radošās nozares un rosināt jaunradi un inovāciju, veicināt ilgtspējīgu tūrismu un radīt ilgtermiņa nodarbinātību attiecīgajās vietās.

–Tam būtu jāpalīdz popularizēt kultūras mantojumu kā svarīgu ES starptautiskās dimensijas elementu, kāpinot partnervalstu interesi par Eiropas mantojumu un zinātību. Mantojumam ir būtiska loma vairākās programmās ārējo attiecību jomā, galvenokārt — bet ne jau tikai — Vidējos Austrumos. Kultūras mantojuma vērtības popularizēšana ir arī reakcija uz tīšu kultūras bagātību iznīcināšanu konfliktu zonās 8 .

Eiropas kultūras mantojuma gads dos iespēju Eiropas pilsoņiem, kopīgi bagātīgāk skaidrojot pagājību, labāk apjēgt tagadējo. Tas arī liks labāk izvērtēt kultūras mantojuma sociālo un saimniecisko izdevīgumu un devumu saimnieciskajā izaugsmē un sociālajā kohēzijā. Izvērtēt var, piemēram, ilgtspējīga tūrisma veicināšanas un pilsētvides reģenerācijas rakursā. Tiks uzsvērtas problēmas un iespējas, kas saistītas ar digitalizāciju. Tas arī palīdzēs risināt konstatētās problēmas, izplatot labāko praksi šādos aspektos: saudzēšana, apsaimniekošana, vairošana, pārziņa, pētniecības un inovācijas darbības. Tiks izcelti tehnoloģiskās un sociālās inovācijas jaunākie sasniegumi kultūras mantojuma laukā, kā arī ES iniciatīvas šajās jomās.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā

Eiropas kultūras mantojuma gadu īstenos, izmantojot spēkā esošās ES programmas. Kultūras mantojums ir tiesīgs saņemt ievērojamu ES finansējumu no vairākām ES programmām saglabāšanai, digitalizācijai, infrastruktūrai, pētniecībai un inovācijai, vairošanai un prasmju veidošanai. Programmu vidū ir šādas: „Radošā Eiropa”, Eiropas strukturālie un investīciju fondi, „Apvārsnis 2020“, Erasmus+; „Eiropa pilsoņiem“. Programmā „Radošā Eiropa“ tiek finansētas trīs ES darbības, kas īpaši veltītas kultūras mantojumam: Eiropas mantojuma dienas, ES kultūras mantojuma balva, Eiropas mantojuma zīme.

Eiropas gads būs iespēja mudināt dalībvalstis un ieinteresētās personas sadarboties, lai izveidotu spēcīgāku un labāk integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam. Tādas pieejas mērķis būtu popularizēt un aizsargāt Eiropas kultūras mantojumu un maksimalizēt tā iekšējo un sabiedrisko vērtību un ieguldījumu nodarbinātībā un izaugsmē. To īstenos, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu.

Tāpat kā citos Eiropas gados pasākumi aptvers informācijas un popularizēšanas kampaņas, sarīkojumus un ierosmes Eiropas, valsts, reģiona un pašvaldības līmenī. To nolūks ir paust galveno vēstījumu un izplatīt informāciju par labas prakses piemēriem.

Tiks darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka Eiropas gadā rīkotie pasākumi tiek pielāgoti katras dalībvalsts vajadzībām un apstākļiem. Tādēļ katra dalībvalsts tiek aicināta iecelt savu koordinatoru, kas atbildēs par tās dalību Eiropas kultūras mantojuma gadā. Tiks izveidota Eiropas koordinācijas grupa, kurā būs valsts koordinatoru pārstāvji. Komisija rīko valsts koordinatoru sanāksmes, lai koordinētu Eiropas gada norisi un dalītos informācijā par tā īstenošanu valsts un Eiropas līmenī.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. pants. Tas nosaka, ka ES "veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam". Bez tam Savienība rosina dalībvalstu sadarbību kultūras jomā un vajadzības gadījumā atbalsta un papildina to rīcību.

•Subsidiaritāte

Priekšlikuma mērķus nevar pietiekami sasniegt ar dalībvalstu rīcību vien. Tāpēc ka valsts mērogā vien nevar izmantot priekšrocības no dalībvalstu dalīšanās pieredzē un labā praksē Eiropas mērogā. LES 3. pants nosaka, ka Eiropas Savienība respektē dalībvalstu kultūras un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un vairošanu. Savienība tiecas savus mērķus sasniegt ar piemērotiem līdzekļiem, kas ir samērā ar attiecīgo kompetenci, ko tai piešķir Līgumi. Turklāt dalībvalstu rīcībai nāktu par labu informētība un pamanāmība, kas tiks radīta gan ES teritorijā, gan ārpus tās.

•Proporcionalitāte

Ierosinātā norise ir vienkārša. Tā balstās uz esošajām programmām un informatīvo darbību pārvirzīšanu Eiropas gada tematiem. Tā neuzliek neproporcionālu nastu pārvaldes iestādēm, kas priekšlikumu īstenos.

ES rīcība atbalstīs un papildinās dalībvalstu pūliņus. Šī rīcība, pirmkārt, uzlabos pašas ES instrumentu efektivitāti. Otrkārt, tā būs kā virzītājspēks, kas sekmē sinerģiju un sadarbību starp dalībvalstīm, kultūras organizācijām un nodibinājumiem un starp privātiem un publiskiem uzņēmumiem.

ES rīcība nepārsniegtu apzināto problēmu risināšanai nepieciešamo.

•Instrumenta izvēle

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums ir piemērotākais instruments, kas nodrošinās likumdevēju pilnīgu iesaisti 2018. gada pasludināšanā par Eiropas kultūras mantojuma gadu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Gatavojot priekšlikumu, Komisija sarīkoja vairākas mērķētas apspriedes ar plašu ieinteresēto personu loku, kas raksturo kultūras mantojuma jomu un tā augsto organizētību un specializāciju, dalībvalstu kompetenci un arodapvienību un starptautisko organizāciju lomu. Komisija īpaši ņēma vērā minētos Padomes secinājumus, Eiropas Parlamenta rezolūciju un Reģionu komitejas atzinumu.

ES līmenī kultūras mantojuma politikā risinājusies auglīga diskusija. To veicināja struktūras, kuras apvieno iestādes, kas atbild par mantojuma politiku dalībvalstīs. To vidū ir pārdomu grupa "ES un kultūras mantojums" un Eiropas kultūras mantojuma vadītāju forums. Citas valdību un nevalstiskās organizācijas te ir Starptautiskā muzeju padome (ICOM), Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu padome (ICOMOS), Starptautiskais kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centrs (ICCROM), Eiropas Padome. Citi lielākie tīkli, kas darbojas šajā laukā, ir Europa Nostra, Eiropas Mantojuma alianse 3.3. 9 un Eiropas Muzeju organizāciju tīkls (NEMO).

Ir bijuši arī vairāki citi notikumi. 2015. gada aprīlī Eiropas Padomes kultūras ministri pieņēma Namīras deklarāciju. Tajā viņi atzinīgi vērtēja Eiropas Savienības Padomes ideju organizēt Eiropas mantojuma gadu. Viņi lūdza, lai piedalīties tiktu uzaicināta Eiropas Padome un visas valstis, kas ir Eiropas Kultūras konvencijas puses.

2015. gada 29. jūnijā, 1975. gadā Eiropas Padomes paspārnē organizētā Eiropas arhitektūras mantojuma gada 40. gadadienas priekšvakarā, Vācijas kultūras mantojuma komiteja (Deutsches Nationalkomitee für Denkmalschutz) Bonnā saistībā ar UNESCO Pasaules mantojuma komitejas sesiju sarīkoja publisku apspriešanu par priekšlikumu izsludināt Eiropas gadu.

Citu svarīgu diskusiju 2015. gada aprīlī organizēja Europa Nostra Briseles birojs kopā ar atlasītu dalīborganizāciju izpilddirektoru grupu. 2015. gada jūnija kopsapulcē visi Europa Nostra locekļi apsprieda Eiropas kultūras mantojuma gada jēgu un galvenās veicamās darbības. Tā notika Oslo, Eiropas Komisijas klātbūtnē.

Ar ieinteresētajām personām apspriedās arī atvērtajā darba grupā “EYCH 2018”, ko organizē Vācijas Kultūras mantojuma komiteja un federālās valdības pilnvarotā kultūras un mediju lietās. Rezultātā radās koncepcijas dokuments (Sharing Heritage 10 ), kas tika ņemts vērā, gatavojot šo priekšlikumu. Notika apspriešanās ar pārdomu grupas "ES un kultūras mantojums" locekļiem, ieskaitot ekspertus no valstu pārvaldes iestādēm (Beļģijas, Bulgārijas, Vācijas, Francijas, Grieķijas, Itālijas, Luksemburgas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Spānijas, Zviedrijas, Šveices un Apvienotās Karalistes). Bija arī eksperti no Igaunijas, Austrijas, Portugāles un Slovākijas un no dažādām organizācijām novērotāja statusā, ieskaitot Eiropas Kultūras administrēšanas mācību centru tīklu (ENCATC), Europa Nostra un Eiropas Muzeju organizāciju tīklu un citas.

2015. gada 28. oktobrī Briselē Itālijas un Spānijas pastāvīgās pārstāvniecības sarīkoja semināru "Eiropas kultūras mantojuma gads. Dalīšanās mantojumā — kopīgs pārbaudījums". Piedalījās arī ieinteresēto personu organizācijas, kā Europa Nostra, publiskās iestādes un eksperti.

Priekšlikums tika tālāk apspriests minētās pārdomu grupas sanāksmēs 2015. gada 23.–24. septembrī Luksemburgā, 2015. gada 30. novembrī–1. decembrī Romā un 2016. gada 9. maijā Hāgā un Eiropas Mantojuma vadītāju foruma sanāksmē 2016. gada 19.–20. maijā Bernē. Visbeidzot, vēl viena apspriešana notika 2016. gada Eiropas Kultūras forumā 2016. gada 19. aprīlī.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Iniciatīva izmantos neatkarīgu analīzi un pētījumus, it īpaši ziņojumu Cultural Heritage Counts for Europe 11 (Kultūras mantojuma nozīme Eiropai). Tas ir rezultāts divu gadu vispārējam projektam, kuru finansēja ar ES programma “Kultūra”, lai savāktu pierādījumus par kultūras mantojuma vērtību un ietekmi uz Eiropas ekonomiku, kultūru, sabiedrību un vidi.

Tā smelsies arī no "Apvāršņa 2020" ekspertu grupas ziņojuma par kultūras mantojumu
Getting cultural heritage to work for Europe 12 ("Liksim kultūras mantojumu pie darba Eiropas labā") un Strategic Research Agenda ("Stratēģiskās pētniecības darbakārtības"), kas izstrādāta kopīgajā plānošanas ierosmē "Kultūras mantojums un globālās pārmaiņas" 13 . Bez tam iniciatīva izmantos “Apvāršņa 2020” kultūras mantojuma un Eiropas identitātes sociālo platformu Culturalbase, kas ir ieinteresēto personu konsultāciju daudzgadu ierosme 14 , kā arī jaunu Eiropas pētniecības infrastruktūru izveidi, piemēram, DARIAH-ERIC (digitālo pētniecības infrastruktūru mākslai un humanitārajām zinātnēm) un E-RIHS (mantojuma zinātnes Eiropas pētniecības infrastruktūru) 15 .

9. darbu paketes "Kultūra un tūrisms" kohēzijas politikas 2007.–2013. gada programmas pēcvērtējumā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu (KF) fokusā tika konstatēts, ka ieguldījumi kultūrā un tūrismā spēj veicināt reģiona ekonomiku un uzlabot sociālo iekļaušanu.

Pēcvērtējumā par ES 7. pamatprogrammu 2007–2013, kas bija ES pētniecības finansēšanas programma laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, ir secināts, ka programma ir efektīvi veicinājusi zinātnes izcilību un stiprinājusi Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Tādējādi tā ir veicinājusi Eiropas izaugsmi un nodarbinātību jomās, kas parasti ir valsts pārziņā. 7. pamatprogramma ar vairāk nekā 180 miljoniem euro atbalstīja pētījumus dažādos Eiropas kultūras mantojuma (materiālā, nemateriālā un digitālā) aspektos tādās tēmās kā vide, sociālās un humanitārās zinātnes, digitālais kultūras mantojums, rūpniecības tehnoloģijas, starptautiskā sadarbība un (e-)infrastruktūra. Būtu vairāk jāizmanto esošais zināšanu korpuss.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējuma nevajag, ierosinātās iniciatīvas mērķi saskan ar pašreizējo Savienības programmu mērķiem. Eiropas kultūras mantojuma gadu var īstenot pašreizējā budžeta robežās, izmantojot programmas, kurās finansēšanai tiek noteiktas gada vai daudzgadu prioritātes. Ierosinātā iniciatīva neprasa no Komisijas nekādas īpašas normatīvas darbības. Tai nebūs arī tādas ievērojamas sociālekonomiskas vai vidiskas ietekmes, kādas nav spēkā esošajiem instrumentiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

2016/0259 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas kultūras mantojuma gadu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 167. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 16 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas kultūras mantojumā iemiesotie Eiropas ideāli, principi un vērtības Eiropai ir kopīgs atmiņas, izpratnes, identitātes, dialoga, kohēzijas un jaunrades avots. Kultūras mantojumam ir būtiska nozīme Eiropas Savienībā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) preambulā, kurā minēts, ka līgumslēdzēji gūst iedvesmu no Eiropas kultūras, reliģijas un humānisma mantojuma.

(2)LES 3. panta 3. punkts nosaka, ka Eiropas Savienība respektē savu kultūras un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un vairošanu.

(3)LESD 167. panta 1. punktā Eiropas Savienībai ir dots uzdevums veicināt “dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam”. Savienības rīcības mērķis ir mudināt dalībvalstis sadarboties un vajadzības gadījumā atbalstīt un papildināt to rīcību, cita starpā, uzlabot un popularizēt zināšanas par Eiropas tautu kultūru un vēsturi un saglabāt un aizsargāt Eiropas nozīmes kultūras mantojumu (LESD 167. panta 2. punkts).

(4)Paziņojumā “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam” 17 Eiropas Komisija ir uzsvērusi, ka kultūras mantojums ir uzskatāms par vienotu resursu un kopīgu labumu, kurš uzticēts nākamajām paaudzēm un par kura aprūpi kopīgi atbild visas ieinteresētās personas.

(5)Kultūras mantojums ir liela Eiropas sabiedrības vērtība no kultūras, vides, un sociālekonomiskā viedokļa. Tādējādi tā ilgtspējīga apsaimniekošana ir stratēģiska izvēle XXI gadsimtam, kā uzsvērts Padomes 2014. gada 21. maija secinājumos par kultūras mantojumu kā stratēģisku resursu ilgtspējīgai Eiropai 18 . Tā devums vērtības radīšanas, prasmju un nodarbinātības un dzīves kvalitātes izteiksmē netiek pietiekami novērtēts.

(6)Kultūras mantojumam ir centrālā vieta Eiropas darba kārtībā kultūrai 19 . Tas ir viena no četrām prioritātēm Eiropas sadarbībā kultūras jomā no 2015. līdz 2018. gadam, kuras izklāstītas pašreizējā kultūras darba plānā, ko Padome pieņēma 2014. gada 25. novembrī 20 .

(7)Minētajos 2014. gada 21. maija secinājumos teikts: ".. kultūras mantojums ietver no pagātnes mantotos resursus visās formās un aspektos – materiālus, nemateriālus un digitālus (tos, kas ir digitāli jau no paša sākuma, un tos, kas ir digitalizēti), tostarp pieminekļus, vēsturiskas vietas, ainavas, prasmes, paražas, zināšanas un cilvēka radošo spēju izpausmes, kā arī kolekcijas, ko saglabā un apsaimnieko tādas publiskās un privātās struktūras kā muzeji, bibliotēkas un arhīvi".

(8)Kultūras mantojums laika gaitā ir krāts, sintezējot un savienojot Eiropu apdzīvojušo dažādo civilizāciju kultūras izpausmes. Eiropas gads palīdzēs rosināt un veicināt izpratni par to, cik svarīgi ir aizsargāt un veicināt kultūras izpausmju daudzveidību. Viens no veidiem, kā to panākt, būtu izglītošanas un sabiedrības izpratnes uzlabošanas programmas — saskaņā ar pienākumiem, kas noteikti UNESCO 2005. gada 20. oktobrī pieņemtajā Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu 21 , kurā ES ir līgumslēdzēja puse.

(9)ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kurā ES un vairums dalībvalstu ir līgumslēdzējas puses, 30. pantā par līdzdalību kultūras dzīvē, atpūtu, brīvā laika pavadīšanu un sportu nosaka, ka dalībvalstis atzīst invalīdu tiesības piedalīties kultūras dzīvē vienlīdzīgi ar citiem un veic atbilstošus pasākumus, lai cita starpā nodrošinātu, ka viņiem ir pieejamas tādas kultūras pasākumu vai pakalpojumu vietas kā teātri, muzeji, kinoteātri, bibliotēkas un tūrisma pakalpojumi un pēc iespējas lielākā mērā ir pieejami valsts nozīmes kultūras pieminekļi un objekti.

(10)Eiropas balva Access City ir apliecinājusi, ka ir iespējams un ir laba prakse pilsētu kultūras mantojumu padarīt pieejamu invalīdiem, veciem ļaudīm un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai citādiem pārejošiem traucējumiem, respektējot pilsētu raksturu un vērtības.

(11)Kultūras mantojumam var būt liela loma kopienas kohēzijā tagad, kad Eiropas valstīs sabiedrības kultūras daudzveidība paplašinās. Jaunas līdzdalības un kultūru mijiedarbības pieejas mantojuma politikā un izglītības ierosmes, kas cieņā tur visdažādāko kultūras mantojumu, varētu uzlabot uzticēšanos, savstarpēju atzīšanu un sociālo kohēziju.

(12)Tas ir atzīts arī Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam 22 , kur pasaules pilsoniskums, kultūru daudzveidība un kultūru dialogs uzskatīti par ilgtspējīgas attīstības virsprincipiem. Tur atzīts, ka ilgtspējīgu attīstību var veicināt visas kultūras un civilizācijas un tām tajā ir izšķiroša nozīme. Kultūra ir skaidri nosaukta vairākos programmas 2030. gadam ilgtspējīgas attīstības mērķos: piemēram, 4. mērķī (izglītība), 5. mērķī (dzimumi), 8. mērķī un 12. mērķī saistībā ar tūrismu (ilgtspējīga izaugsme un patēriņa modeļi) un sevišķi 11. mērķī (pilsētu mantojums).

(13)Pasaulē arvien plašāk tiek atzīts, ka cilvēkam un cilvēciskajām vērtībām jābūt kultūras mantojuma plašākas daudzdisciplīnu koncepcijas centrā, tāpēc saasinās vajadzība paplašināt piekļuvi kultūras mantojumam. To var panākt, vēršoties pie atšķirīgām auditorijām un paplašinot objektu, ēku, ražojumu un pakalpojumu pieejamību, ņemot vērā īpašas vajadzības un demogrāfisko pārmaiņu sekas.

(14)Kultūras mantojuma uzturēšanas, restaurācijas, atkalizmantošanas, saglabāšanas, pieejamības un popularizēšanas politika un ar kultūras mantojumu saistīti pakalpojumi pirmām kārtām ir valsts, reģiona un pašvaldības kompetencē. Tomēr kultūras mantojumam ir skaidra Eiropas dimensija un tas tiek skarts vairākos ES politikas virzienos, kas ir plašāki par kultūras politiku. Tie ir šādi: izglītība, lauksaimniecība un lauku attīstība, reģionu attīstība, sociālā kohēzija, jūrlietas, vide, tūrisms, digitalizācijas programma, pētniecība un inovācija, saziņa.

(15)Lai Eiropas mantojuma resursu potenciālu pilnīgi realizētu tautsaimniecības un sabiedrības labā, to saudzēšanai, vairošanai un apsaimniekošanai, kas iesniedzas vairākās valsts politikas jomās, ir vajadzīga efektīva daudzlīmeņu pārvaldība un labāka nozaru sadarbība. Te iesaistāmas visas ieinteresētās personas, tostarp publiskās iestādes, privātpersonas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, NVO un brīvprātīgā darba sektors.

(16)Padome 2014. gada 25. novembra secinājumos 23 aicināja Komisiju apdomāt iespēju izteikt priekšlikumu izsludināt Eiropas kultūras mantojuma gadu.

(17)Eiropas Parlaments 2015. gada 8. septembra rezolūcijā ieteica Komisijai izsludināt Eiropas kultūras mantojuma gadu un deva priekšroku 2018. gadam 24 .

(18)Eiropas Reģionu komiteja 2014. gada 16. aprīļa atzinumā 25 pauda atzinību Padomes priekšlikumam izsludināt „Eiropas kultūras mantojuma gadu”, uzsverot tā ieguldījumu kopīgo mērķu sasniegšanā visā Eiropā.

(19)Eiropas kultūras mantojuma gada izsludināšana ir efektīvs līdzeklis sabiedrības informētības uzlabošanai, labas prakses izplatīšanai un pētniecības un inovācijas, kā arī politisku diskusiju veicināšanai. Radot apstākļus šo mērķu vienlaicīgai popularizēšanai Savienības, valstu, reģionu un pašvaldību līmenī, tiktu panākta lielāka sinerģija un labāka resursu izmantošana.

(20)Mantojumam ir sava vieta vairākās ārējo attiecību programmās, galvenokārt Vidējos Austrumos, bet ne tikai tur. Kultūras mantojuma vērtības popularizēšana ir arī pretdarbība tīšai kultūras bagātību iznīcināšanai konfliktu zonās 26 . Būs svarīgi nodrošināt Eiropas kultūras mantojuma gada un visu attiecīgā satvarā izvirzīto ārējo attiecību iniciatīvu savstarpēju papildināmību. Pasākumiem, kas aizsargā un popularizē kultūras mantojumu ar attiecīgajiem ārējo attiecību instrumentiem, cita starpā būtu jāatspoguļo savstarpējā interese, kas saistās ar pieredzes un vērtību apmaiņu ar trešām valstīm. Tas vairos zināšanas vienam par otru, cieņu pret attiecīgo kultūru un tās izpratni.

(21)Lai gan šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm, Eiropas kultūras mantojuma gada pasākumos būtu cieši jāiesaista paplašināšanās procesā iesaistītās valstis. Būtu jāmeklē iespējas piemērotiem līdzekļiem iesaistīt Eiropas kaimiņattiecību politikas valstis un citas partnervalstis. To var īstenot saskaņā ar attiecīgajām sadarbības un dialoga sistēmām, it īpaši saistībā ar pilsoniskās sabiedrības dialogu starp ES un šīm valstīm.

(22)Eiropas kultūras mantojuma saudzēšana, saglabāšana un vairošana ietilpst esošo Savienības programmu mērķos. Tādēļ Eiropas gadu var īstenot, izmantojot šīs programmas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, nosakot finansēšanai gada vai daudzgadu prioritātes. Programmas un politika tādās jomās kā kultūra, izglītība, lauksaimniecība un lauku attīstība, reģionu attīstība, sociālā kohēzija, jūrlietas, vide, tūrisms, digitālā vienotā tirgus stratēģija, pētniecība un inovācija, saziņa tieši un netieši veicina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību, vairošanu, novatorisku atkalizmantošanu un popularizēšanu un var atbalstīt šo iniciatīvu saskaņā ar to attiecīgo tiesisko regulējumu.

(23)Šā lēmuma mērķis ir atbalstīt dalībvalstu pūliņus aizsargāt, saudzēt, vairot, atkalizmantot un popularizēt Eiropas kultūras mantojumu. Tā kā šo mērķi dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt vienas, jo ir vajadzīga valstu savstarpēja informācijas apmaiņa un labas prakses izplatīšana visā Savienībā, taču tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Eiropas Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā noteikti vienīgi pasākumi, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo 2018. gads tiek pasludināts par Eiropas kultūras mantojuma gadu (turpmāk “Eiropas gads”).

2. pants

Mērķi

1. Saskaņā ar Eiropas darba kārtībā kultūrai izvirzītajiem mērķiem Eiropas gada vispārīgie mērķi ir Eiropas Savienībā (ES) veicināt un atbalstīt Savienības, dalībvalstu, reģionu valdību un pašvaldību centienus aizsargāt, saudzēt, atkalizmantot, vairot, bagātināt un popularizēt Eiropas kultūras mantojumu, it īpaši, daloties pieredzē un labā praksē. Galvenām kārtām:

a)Tas palīdz īstenot Eiropas kultūras mantojuma lomu būt par kultūras daudzveidības un kultūru dialoga centrālo komponentu. Tam būtu jārāda, kādiem līdzekļiem vislabāk nodrošināt tā saglabāšanu un saudzēšanu un izmantošanu plašākā un dažādākā sabiedrībā. Pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetenci, te ietilpst arī auditorijas paplašināšanas pasākumi un izglītošana kultūras mantojumā, kas tādējādi ir sociālās iekļaušanas un integrācijas veicinātāji.

b)Tas stiprina Eiropas kultūras mantojuma ieguldījumu tautsaimniecībā un sabiedrībā, izmantojot tā tiešo un netiešo saimniecisko potenciālu. Tas ietver spēju balstīt kultūras un radošās nozares un rosināt jaunradi un inovāciju, veicināt ilgtspējīgu tūrismu, stiprināt sociālo kohēziju un radīt ilgtermiņa nodarbinātību.

c)Tas palīdz popularizēt kultūras mantojumu kā svarīgu Savienības starptautiskās dimensijas elementu, kāpinot partnervalstu interesi par Eiropas mantojumu un zinātību.

2. Eiropas kultūras mantojuma gada īpašie mērķi:

a)atbalstīt pieejas, kas ir centrētas uz cilvēkiem, aptverošas, tālredzīgas un labāk integrētas un savieno nozares, lai padarītu mantojumu pieejamu visiem un nodrošinātu kultūras mantojuma saudzēšanu, saglabāšanu, novatorisku atkalizmantošanu un vairošanu;

b)popularizēt novatoriskus kultūras mantojuma daudzlīmeņu pārvaldības un apsaimniekošanas modeļus, iesaistot visas ieinteresētās personas, to vidū publiskās iestādes, privātpersonas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, NVO un brīvprātīgā darba sektoru;

c)veicināt diskusijas, pētniecības un inovācijas darbības un labas prakses apmaiņu kultūras mantojuma saglabāšanas un saudzēšanas kvalitātes jautājumos un par mūsdienu iejaukšanos vēstures vidē, kā arī sekmēt risinājumus, kuri ir pieejami visiem, ieskaitot invalīdus;

d)ar pētniecību un inovāciju, ieskaitot ES līmeņa pierādījumu bāzi, un izstrādātiem rādītājiem un etaloniem izcelt un veicināt kultūras mantojuma pozitīvo ietekmi sabiedrībā un tautsaimniecībā;

e)rosināt vietējās attīstības stratēģiju, kas izmanto kultūras mantojuma potenciālu, sekmējot arī ilgtspējīgu kultūras tūrismu;

f)atbalstīt specializētu prasmju attīstīšanu un uzlabot zināšanu pārvaldību un zināšanu pārnesi kultūras mantojuma jomā, ņemot vērā digitalizēšanos;

g)popularizēt mantojumu kā iedvesmas avotu mūsdienu jaunradei un inovācijai un akcentēt potenciālu savstarpēju bagātināšanos un stiprāku mijiedarbību starp kultūras un radošajām nozarēm un kopienām un mantojuma jomu;

h)ar izglītību un mūžizglītību uzlabot izpratni par Eiropas kultūras mantojuma nozīmi, īpaši pievēršoties jauniešiem un vietējām kopienām;

i)akcentēt starptautiskās sadarbības potenciālu kultūras mantojuma jautājumos, lai attīstītu ciešāku sadarbību ar valstīm, kuras neietilpst ES, un rosināt uz kultūru dialogu, samierināšanu pēc konfliktiem un konfliktu novēršanu;

j)veicināt kultūras mantojuma pētniecību un inovāciju; padarīt pētījumu rezultātu izmantošanu vieglāku visām ieinteresētajām personām, it īpaši publiskajām iestādēm un privātajam sektoram, un veicināt pētījumu rezultātu izplatīšanu plašākā auditorijā;

k)veicināt sinerģiju starp Savienību un dalībvalstīm, kā arī stiprināt iniciatīvas, kas novērš kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību.

3. pants

Pasākumu saturs

1. Pasākumi, ko īsteno 2. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai, ir šādas Eiropas, valstu, reģionu vai vietēja līmeņa darbības, kas saistītas ar Eiropas gada mērķiem:

2. Komisija un dalībvalstis var apzināt citus pasākumus, kas varētu veicināt 2. pantā izklāstīto Eiropas gada mērķu sasniegšanu, un tādu pasākumu popularizēšanā atļaut izmantot norādes uz Eiropas gadu, cik tās palīdz sasniegt minētos mērķus.

4. pants

Koordinēšana valstu līmenī

Katra dalībvalsts ieceļ valsts koordinatoru, kas atbild par tās dalību Eiropas gadā. Koordinators nodrošina attiecīgo darbību koordinēšanu valsts līmenī.

5. pants

Koordinēšana Savienības līmenī

Komisija rīko valsts koordinatoru sanāksmes, lai koordinētu Eiropas gada norisi un dalītos informācijā par tā īstenošanu valstu un Eiropas līmenī.

6. pants

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām

Eiropas gada vajadzībām Komisija sadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, it sevišķi UNESCO un Eiropas Padomi, sadarbībā nodrošinot pamanāmu ES dalību.

7. pants

Finansēšana

Eiropas gada atbalsta pasākumu līdzfinansēšana Eiropas mērogā notiek saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem un esošajām iespējām noteikt gada vai vairāku gadu prioritātes pašreizējām programmām, it īpaši programmai “Radošā Eiropa”. Attiecīgos gadījumos Eiropas gadu var atbalstīt citas programmas un politikas virzieni pastāvošo juridisko un finansiālo normu robežās.

8. pants

Pārraudzība un izvērtēšana

Līdz 2019. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šajā lēmumā paredzēto iniciatīvu īstenošanu, rezultātiem un vispārējo izvērtējumu.

9. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

10. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 27  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 28

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–X    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 01.01.2018.–31.12.2018.

–X    Finansiālā ietekme no 2017. līdz 2018. gadam

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 29  

X Tieša pārvaldība, ko īsteno Komisija,

–◻tās struktūrvienības, ieskaitot personālu Savienības delegācijās,

–◻ ◻izpildaģentūras. 

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm 

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (tiks precizēts);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finansiālas garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finansiālas garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	3. pozīcija. Drošība un pilsonība	Dif./nedif. 30	no EBTA valstīm 31	no kandidātvalstīm 32	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
3.	15 04 02 Apakšprogramma “Kultūra” – Atbalsts pārrobežu darbībām un starptautiskas aprites un mobilitātes veicināšana	Dif.	NAV	NAV	NAV	NAV

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
		Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot  administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu  (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā), un jāielādē augšup CISNET starpdienestu konsultācijām.]

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs

[3.] pozīcija. Drošība un pilsonība

ĢD: EAC				Gads N 33	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
•Darbības apropriācijas
		1)
		2)
15 04 02 “Radošā Eiropa” — Apakšprogramma “Kultūra”	Saistības	1a)		1,000	3,000						4,000
	Maksājumi	2a)		0,500	1,900	1,100	0,500				4,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 34
Budžeta pozīcijas numurs		3)
KOPĒJĀS apropriācijas E ĢD*	Saistības	=1+1a +3
	Maksājumi	=2+2a +3

•KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	4)	1,000	3,000						4,000
	Maksājumi	5)	0,500	1,900	1,100	0,500				4,000
•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		6)
KOPĒJĀS apropriācijas no daudzgadu finanšu shēmas <….> IZDEVUMU KATEGORIJAS	Saistības	=4+ 6
	Maksājumi	=5+ 6

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

•KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	4)
	Maksājumi	5)
•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		6)
KOPĒJĀS apropriācijas no daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS (Pamatsumma)	Saistības	=4+ 6	1,000	3,000						4,000
	Maksājumi	=5+ 6	500	1,900	1,100	0,500				4,000

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

5

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
ĢD: E
•Cilvēkresursi			p. m.	p. m.	p. m.	p. m.				p. m.
•Citi administratīvie izdevumi			p. m.	p. m.	p. m.	p. m.				p. m.
E ĢD KOPĀ	Apropriācijas		p. m.	p. m.	p. m.	p. m.				p. m.

KOPĒJĀS apropriācijas no daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

(Saistību summa = maksājumu summa)

p. m.

p. m.

p. m.

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			Gads N 35	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			KOPĀ
KOPĒJĀS apropriācijas no daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS	Saistības
	Maksājumi

* 5. pozīcija. Administratīvās izmaksas, ieskaitot cilvēkresursus, tiks nodrošinātas ar iekšējo pārdali E ģenerāldirektorātā.

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    ◻Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas 

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ⇩			Gads N		Gads N+1		Gads N+2		Gads N+3			Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)						KOPĀ
	REZULTĀTI
	Rezultāta veids 36	Rezultāta vidējās izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.		Izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas	Nr.	Izmaksas	Kopējais rezultātu daudzums	Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 37 …
- Rezultāts	Paziņojumi	0,3	2	0,600	0	0													0,600
- Rezultāts	Semināri	0,25	4	1,000	0	0													1,000
- Rezultāts
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1			6	1,600	0	0													1,600
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2
- Rezultāts	Paziņojumi	0,3	2	0,600	0	0													0,600
- Rezultāts	Semināri un konferences	0,25	3	0,750	0	0													0,750
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2			5	1,350	0	0													1,350
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3
- Rezultāts	Paziņojumi	0,3	1	0,300	0	0													0,300
- Rezultāts	Semināri un konferences	0,25	3	0,750	0	0													0,750
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 3			4	1,050	0	0													1,050
KOPĒJĀS IZMAKSAS																			4,000

Rezultāti

Informatīva kampaņa — te var ietilpt ziņu videoizlaidumi, videoklipi, vizuālā identitāte, tīmekļa vietne, sabiedriskās attiecības, sociālie mediji, reklāmas materiāli, publikācijas un iespieddarbi, pētījumi un citi informētības vairošanas pasākumi.

Semināri un konferences — te var ietilpt atklāšanas un slēgšanas konferences, lekcijas, darbsemināri, augsta līmeņa sarīkojumi, žurnālistu semināri, papildu pasākumi un citi saieti Briselē vai dalībvalstīs.

Izmaksu struktūra

No iepriekšējās pieredzes citās ar kultūru saistītās darbībās, sevišķi saistībā ar programmu “Radošā Eiropa”, ir aplēsts, ka informācijas kampaņa ES līmenī vidēji izmaksā ap EUR 300 000, bet seminārs – no EUR 100 000 līdz EUR 400 000 atkarībā no auditorijas loka un lieluma, tādēļ ir pieņemts, ka vidējās izmaksas par semināriem, kas tiks organizēti Eiropas kultūras mantojuma gada ietvaros, var būt EUR 250 000.

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    ◻Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas 

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Gads N 38

Gads N+1

Gads N+2

Gads N+3

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

daudzgadu finanšu shēmas5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
Pārējie administratīvie izdevumi	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 39   5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi
Citi administratīvi izdevumi
Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

p. m.

p. m.

p. m.

p. m.

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    ◻Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–X    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		Gads N	Gads N+1	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		1	1	1
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 40
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy  41	- galvenajā mītnē
	- delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, SNE – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		1	1	1

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Formulē un ar citiem dienestiem koordinē Eiropas gada darba plānu; sagatavo darba uzdevumu pakalpojumu un iepirkuma līgumiem un seko atlases procesam; nodrošina iestāžu savstarpējo koordināciju; sagatavot informatīvus ziņojumus un runas Komisijas loceklim un ģenerāldirektorātam; nodrošina pamatu preses darbam; seko pēcvērtēšanai.
Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–X    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    ◻Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    ◻Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    ◻Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus 

dažādus ieņēmumus 

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 42
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
........... pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) Padomes 2007. gada 16. novembra Rezolūcija par Eiropas darba kārtību kultūrai (2007/C 287/01) (OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp.).

(2) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par kultūras darba plānu 2015.–2018. gadam (2014/C/463/02).

(3) Padomes 2014. gada 21. maija secinājumi par kultūras mantojumu kā stratēģisku resursu ilgtspējīgai Eiropai (2014/C 183/08), OV C 183, 14.6.2014., 36. lpp.

(4) Komisijas 2014. gada 22. jūlija Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam", COM(2014) 477 final.

(5) Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam” (2015/C 195/04), OV C 195, 12.6.2015., 22. lpp.

(6) Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūcija par virzību uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam (2014/2149(INI)) P8_TA(2015)0293.

(7) Padomes secinājumi par kultūras mantojuma līdzdalīgu pārvaldību (2014/C 463/01), OV C 463, 23.12.2014., 1. lpp.

(8) Tas uzsvērts Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopīgajā paziņojumā “Ceļā uz ES stratēģiju starptautiskajiem kultūras sakariem”, JOIN (2016) 29 final.

(9) Alianse, kas apvieno jomas tīklus un organizācijas, to koordinē Europa Nostra. "Alianse 3.3." ir norāde uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 3. punktu.

(10) http://www.sharingheritage.de/en/main/.

(11) http://ec.europa.eu/culture/news/2015/0612-cultural-heritage-counts_en.htm .

(12) http://bookshop.europa.eu/en/getting-cultural-heritage-to-work-for-europe-pbKI0  115128/ .

(13) http://www.jpi-culturalheritage.eu/wp-content/uploads/SRA-2014-06.pdf .

(14) http://www.culturalbase.eu

(15) ESFRI, Strategy Report on Research Infrastructures, Roadmap 2016. 

(16) OV C , , . lpp.

(17) Komisijas 2014. gada 22. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam", COM(2014) 477 final.

(18) Padomes 2014. gada 21. maija secinājumi par kultūras mantojumu kā stratēģisku resursu ilgtspējīgai Eiropai (2014/C 183/08), OV C 183, 14.6.2014., 36. lpp.

(19) Padomes 2007. gada 16. novembra Rezolūcija par Eiropas darba kārtību kultūrai (2007/C 287/01) (OV C 287, 29.11.2007., 1. lpp.).

(20) Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par kultūras darba plānu 2015.–2018. gadam (2014/C/463/02) (OV C 463, 23.12.2014., 4. lpp.).

(21) 2005. gada Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, Parīze, 2005. gada 20. oktobris.

(22) ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūcija "Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam".

(23) Padomes secinājumi par kultūras mantojuma līdzdalīgu pārvaldību (2014/C 463/01), OV C 463, 23.12.2014., 1. lpp.

(24) Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūcija par virzību uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam (2014/2149(INI)) P8_TA(2015)0293.

(25) Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam” (2015/C 195/04), OV C 195, 12.6.2015., 22. lpp.

(26) Tas uzsvērts Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopīgajā paziņojumā “Ceļā uz ES stratēģiju starptautiskajiem kultūras sakariem”, JOIN (2016) 29 final.

(27) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(28) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(29) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb vietnē: https://myintracomm.ec.testa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx

(30) Diferencētās/nediferencētās apropriācijas.

(31) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(32) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(33) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(34) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(35) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(36) Rezultāti ir piegādājamie ražojumi vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(37) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi…”

(38) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(39) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(40) AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(41) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(42) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.