PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropadome 2014. gada oktobrī vienojās par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam. Satvarā izklāstīts, ka Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies nospraust saistošu mērķrādītāju: līdz 2030. gadam visas tautsaimniecības mērogā panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas iekšējo samazinājumu vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Visiem tautsaimniecības sektoriem vajadzētu dot savu artavu šo emisijas samazinājumu panākšanā. Eiropadome apstiprinājusi, ka šis mērķrādītājs Eiropas Savienībai būtu jāsasniedz kopīgi pēc iespējas rentablākā veidā, līdz 2030. gadam panākot samazinājumus – salīdzinājumā ar 2005. gadu – apjomā līdz 43 % un 30 % attiecīgi nozarēs, kas ietilpst emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) un kas ETS neietilpst, centienu sadalē pamatojoties uz relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju.

Nav paredzams, ka ar pašlaik īstenotajām rīcībpolitikām būs iespējams SEG emisijas samazināt tādā mērā, lai sasniegtu Eiropas Savienības mērķrādītāju — līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, un, konkrētāk, ETS neaptvertajos sektoros SEG emisijas samazināt par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Spriežot pēc pašreizējām tendencēm, pat pilnā mērā sasniedzot spēkā esošos, juridiski saistošos mērķrādītājus un pieņemtās rīcībpolitikas, kas veltītas energoefektivitātei, ēku energoefektivitātei, CO2 emisijas samazināšanai no sauszemes transportlīdzekļiem, atjaunojamiem energoresursiem, atkritumu poligoniem, aprites ekonomikai un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, Lēmuma par kopīgiem centieniem (LKC) 1 aptvertās emisijas 2030. gadā būs samazinājušās tikai par aptuveni 24 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tāpēc ir vajadzīgi nacionāli samazināšanas mērķrādītāji, kas dos stimulu veidot tādu politiku, kura ļaus panākt pamatīgākus samazinājumus. Šajā priekšlikumā nacionālie mērķrādītāji ir noteikti atbilstīgi ES mērogā ETS neaptvertajās nozarēs panākamajam samazinājumam par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni līdz 2030. gadam, taisnīgi un ievērojot izmaksefektivitātes apsvērumus, kā vēlējusi Eiropadome. Dalībvalstis kopējā ES samazinājumā, kas panākams līdz 2030. gadam, savu artavu dos saskaņā ar tām izvirzītajiem mērķrādītājiem, kas ir diapazonā no 0 % līdz -40 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Saskaņā ar šo regulu īstenotie samazinājumi veicinās uzlabojumus, jo īpaši tādos sektoros kā ēkas, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana un transports.

Priekšlikums arī īsteno ES saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām. 2016. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Eiropas Savienībai Parīzes nolīgumu ratificēt 2 . Priekšlikums tiks izvirzīts pēc tam, kad Komisija Parīzes nolīgumu bija novērtējusi 3 .

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 21. Pušu konferencē 2015. gada decembrī tika pieņemts Parīzes nolīgums. Tajā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) zinātniskajām atziņām ES klimata politikas mērķis ir līdz 2050. gadam SEF emisijas samazināt par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni atbilstīgi samazinājumiem, kas jāpanāk attīstīto valstu grupai.

Eiropas Savienības un visu pārējo Pušu pienākums ir ik 5 gadus paziņot savus nacionāli noteiktos devumus, pamatojoties uz nolīgumā paredzēto globālo izsvēršanu, kas pirmo reizi notiks 2023. gadā un pēc tam reizi piecos gados.

Lai sasniegtu Eiropas Savienības iekšējo ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam samazināt emisijas vismaz par 80 %, ir sekmīgi jāturpina pāreja uz mazoglekļa ekonomiku. Šāda pāreja nozīmē, ka jāmainās uzņēmējdarbības un investīciju modeļiem, ka vajadzīgi attiecīgi stimuli visās rīcībpolitikas jomās. Svarīgi atzīmēt, ka šī pāreja Eiropas Savienībai pavērs nodarbinātības un izaugsmes iespējas. Tā stimulēs investīcijas un inovāciju atjaunojamo energoresursu sfērā, palīdzēs Eiropas Savienībai izvirzīties pasaules līderos un palielinās ES ražoto preču un pakalpojumu (piemēram, energoefektivitātes sektorā) tirgu izaugsmi. Pāreja uz tīru enerģiju nozīmē, ka dalībvalstīm vajadzētu īstenot papildu politiku un pasākumus emisiju samazināšanai. Aktīvi jāveicina pašvaldību un reģionālo pārvalžu, pilsētu, vietējo un reģionālo organizāciju iesaistīšanās. Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt sadarbību starp centrālajām un vietējām iestādēm dažādos līmeņos.

Bez stingra klimata politikas satvara īstenošanas nav iespējams izveidot noturīgu Enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku. Lai to panāktu, ir jāturpina vērienīgie pasākumi klimata jomā arī ETS neaptvertajos sektoros un jāpanāk progress visos Enerģētikas savienības aspektos, kas ļaus iedzīvotājus nodrošināt ar drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un lētu enerģiju.

Norvēģija un Islande ir paudušas nodomu piedalīties Savienības un tās dalībvalstu kopīgajā rīcībā. Norvēģijas un Islandes iespējamās dalības noteikumi tiks paredzēti papildinošos tiesību aktos. Norvēģija ir skaidri paudusi nodomu no 2021. līdz 2030. gadam pilnā mērā piedalīties emisijas samazināšanā ETS neaptvertajos sektoros. Tā kā dalībvalstu mērķrādītāji ir diapazonā no 0 % līdz -40 %, pamatojoties uz to iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, Norvēģijai tiktu piemērots aplēstais skaitliskais samazinājuma mērķrādītājs 40 % apmērā no 2005. gada līmeņa, un Norvēģija un Islande varēs izmantot elastības iespējas tāpat kā dalībvalstis. Galīgos mērķrādītājus noteiks pēc priekšlikuma pieņemšanas. Šis priekšlikums neskar to, kā Norvēģija un Islande piedalīsies kopīgajā rīcībā.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Kopumā ar šo priekšlikumu tiek turpināta pašreizējā politika attiecībā uz ETS neaptvertajiem sektoriem, kas paredzēta Lēmumā par kopīgiem centieniem. Eiropadome ir nepārprotami aicinājusi turpināt pašreizējo politiku un sniegusi norādes par konkrētiem jautājumiem, kas risināmi 2021.–2030. gadā, tostarp par to, ka jānosaka nacionālie samazināšanas mērķrādītāji.

Ievērojot pašreizējā Lēmuma par kopīgiem centieniem pieeju un 2014. gada oktobra Eiropadomes norādes, pieeja nacionālo samazināšanas mērķrādītāju noteikšanai kopumā balstās uz relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju. Dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz vidējo ES rādītāju, mērķrādītāju vēl papildus pielāgo, lai atspoguļotu izmaksefektivitāti šajā grupā. Šāda pieeja sabalansē taisnīguma un izmaksefektivitātes apsvērumus, kā vēlējusi Eiropadome.

Lai stimulētu reālas papildu darbības zemes sektorā, tostarp lauksaimniecībā, vienlaikus nodrošinot pamatīgu uzskaiti un vispārējo vidisko integritāti, šajā priekšlikumā ir iekļauti jaunas elastības iespējas, kas ļaus dalībvalstīm vajadzības gadījumā savu LKC sektora mērķrādītāju izpildē ierobežotā mērā ņemt vērā neto piesaistījumus no zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) uzskaites kategorijām, vienlaikus nodrošinot, ka LULUCF sektoros neveidojas pozitīva bilance.

Tas ir saskaņā ar Eiropadomes sniegtajiem norādījumiem, ņemot vērā, ka lauksaimniecības un zemes izmantošanas sektorā mazināšanas potenciāls ir mazāks un ka ir svarīgi rast vispiemērotākos paņēmienus, kā optimizēt šīs sektora ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu mazināšanā un sekvestrēšanā, tostarp ar apmežošanu.

Ir paredzēts vēl viena jauna elastības iespēja saskaņā ar Eiropadomes norādījumiem, ko var izmantot dalībvalstis, kuru nacionālie samazināšanas mērķrādītāji ir krietni virs ES vidējā mērķrādītāja un izmaksefektīvas samazināšanas potenciāla, kā arī dalībvalstis, kuras 2013. gadā neiedalīja bezmaksas kvotas rūpnieciskām iekārtām. Šāda elastības iespēja dod attiecīgajām dalībvalstīm iespēju savus LKC pienākumus izpildīt, anulējot ES ETS kvotas.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Paredzēts 2016. gadā sagatavot papildinošus leģislatīvos priekšlikumus, kas palīdzētu sasniegt mērķrādītājus, par kuriem vienojusies Eiropadome: līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 27 % no patērētās enerģijas ES ir iegūta no atjaunojamiem energoresursiem un uzlabot energoefektivitāti par vismaz 27 % (šis mērķrādītājs 2020. gadā tiks pārskatīts, orientējoties uz 30 % Eiropas Savienībā). Šie priekšlikumi palīdzētu ETS neaptvertajos sektoros, īpaši ēku sektorā, sasniegt mērķrādītājus klimata jomā. Turklāt Komisijas paziņojums par transporta nozares dekarbonizāciju veltīts SEG emisiju tālākai samazināšanai transporta nozarē.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, ko nevar atrisināt, rīkojoties tikai valsts vai vietējā līmenī. Ir nepieciešama klimata politikas koordinēšana Eiropas un, ja iespējams, pasaules mērogā. ES rīcība ir pamatota no subsidiaritātes viedokļa. Eiropas Savienība kopš 1992. gada strādā pie kopīgu risinājumu izstrādes un cenšas panākt globālu rīcību klimata pārmaiņu problēmas risināšanā. Konkrētāk, rīcība ES līmenī nodrošinās, ka 2030. gadam izvirzītie un ilgtermiņa emisijas samazināšanas mērķi tiek sasniegti izmaksefektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot taisnīgumu un vidisko integritāti.

LESD 191. līdz 193. pants paredz un precizē ES kompetenci klimata pārmaiņu jomā. Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 192. pants. Saskaņā ar LESD 191. pantu un 192. panta 1. punktu Eiropas Savienība palīdz sasniegt šos un citus šādus mērķus: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti; sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, lai risinātu reģionālas vai pasaules vides problēmas, un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības mērogā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

Šis regulas priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas paredz vienīgi tos pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai izmaksefektīvi sasniegtu ES siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāju 2021.–2030. gada periodā, tajā pašā laikā nodrošinot taisnīgumu un vidisko integritāti.

Eiropadome ir vienojusies, ka visas tautsaimniecības mērogā jāpanāk siltumnīcefekta gāzu emisijas iekšējais samazinājumu vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šis priekšlikums aptver vairāk nekā pusi šo siltumnīcefekta gāzu emisiju, un priekšlikuma mērķi vislabāk sasniegt ar regulu. Tam ir ievērojamas sinerģijas ar Monitoringa mehānismu regulu 4 (MMR). Dalībvalstīm, kā arī Eiropas Vides aģentūrai ir izvirzītas prasības iesaistīties vajadzīgo nacionālo emisijas samazinājumu panākšanā.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

LKC novērtējums tika veikts 2015. gadā pirms šā priekšlikuma sagatavošanas saskaņā ar tā 14. pantu, kas paredz, ka Eiropas Komisijai līdz 2016. gada 31. oktobrim jāsagatavo ziņojums, kurā izvērtēta LKC īstenošana 5 .

Lai gan pašreizējā LKC īstenošana uzsākta salīdzinoši nesen, jau var konstatēt, ka LKC centieni vismaz daļēji ir stimulējuši jaunas nacionālās rīcībpolitikas un pasākumus, ar kuriem efektīvi samazina SEG emisijas LKC aptvertajās nozarēs. To vēl pastiprina fakts, ka LKC īstenošana uzsākta līdztekus vairākām citām ES klimata un enerģētikas rīcībpolitikām 2020. gada paketes ietvaros, jo īpaši energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā. Vairākos LKC aptvertajos sektoros (tostarp ēkas, transports, lauksaimniecība un atkritumu saimniecība) ievērojamu daļu līdzšinējo emisiju samazinājumu var attiecināt uz tādiem faktoriem kā tehnoloģiskās pārmaiņas, kuras savukārt ir iespaidojuši no 2020. gada paketes izrietošie politikas pasākumi. Līdztekus ES un nacionālajai klimata un enerģētikas politikai dažās valstīs siltumnīcefekta gāzu emisijas ietekmējusi arī ekonomikas krīze un saimnieciskās darbības pieaugums.

Kopumā LKC iespaidā dalībvalstis aktīvāk apsver, kādus jaunus šo nozaru emisijas samazināšanas pasākumus ieviest un kā vislabāk tos veidot. Konstatēts, ka LKC ir radījis nelielu papildu administratīvo slogu dalībvalstu līmenī, lai gan varētu būt iespējams samazināt administratīvās izmaksas. Administratīvās izmaksas saistībā ar Komisijas uzraudzības un atbilstības sistēmu ir aptuveni EUR 650 000 gadā, savukārt ikgadējās izmaksas visās 28 dalībvalstīs kopā ir aptuveni EUR 500 000 gadā.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Eiropas Komisija organizēja sabiedrisko apspriešanu 6 par dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas centieniem nolūkā izpildīt Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistības 2030. gada perspektīvā.

Apspriešanās papildināja apspriešanos par Zaļo grāmatu par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, kas notika 2013. gadā un kurā varēja piedalīties visa sabiedrība. Apspriešanās procesā galvenā uzmanība bija pievērsta esošo elastības iespēju uzlabošanai, ziņošanai un atbilstībai, nacionālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju noteikšanas pieejai un vienreizējai un ierobežotai elastības iespējai starp ETS un LKC. Tajā pievērsās arī ES mēroga papildinošiem pasākumiem, ar kuriem sasniegt samazināšanas mērķus, spēju veidošanai un cita veida īstenošanas atbalstam nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī. Komisija saņēma 114 oficiālas atbildes no plaša ieinteresēto personu loka no dalībvalstīm 7 .

Eiropas Komisija apspriedās ar dalībvalstīm arī četrās Klimata pārmaiņu komitejas darba grupas sanāksmēs, kas notika 2015. gadā. Šīs apspriešanās bija veltītas dažādiem variantiem, kā uzlabot esošās iekšējās LKC elastības laikposmā pēc 2020. gada un kā administrēt ziņošanas un atbilstības jautājumus.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām kopsavilkums ir sniegts šā priekšlikuma ietekmes novērtējuma 8.2. pielikumā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Kvantitatīvais novērtējums par turpmāko ietekmi Eiropas Savienībā izvērš un papildina analīzi, kas veikta sakarā ar priekšlikumu par 2030. gada satvaru, un tajā sniegta jauna informācija par specifiskiem, ar LKC saistītiem elementiem. Komisija pasūtīja Atēnu Valsts Tehniskajai universitātei, IIASA un Eurocare sagatavot atjaunināta atsauces scenārija modeli 8 , un uz šā pamata tika kvantificēti politikas scenāriji. Energosistēmu un CO2 emisiju modelēšanas pamatā ir PRIMES modelis. Citu, nevis CO2, SEG emisiju modelēšanas pamatā ir GAINS modelis. Lauksaimnieciskās emisijas, kas nav CO2, tika novērtētas ar CAPRI modelēšanas sistēmu.

Kā papildu informācijas avoti, kas papildina šo analīzi, izmantoti ekspertu atzinumi, ko sabiedriskajā apspriešanā pauda ieinteresētās personas, kā arī nacionālās SEG prognozes, ko iesniegušas dalībvalstis saskaņā ar Monitoringa mehānisma regulu 2015. gadā.

2015. gadā ārējo konsultantu grupa pēc Komisijas pasūtījuma sagatavoja pamatojuma pētījumu par LKC īstenošanas novērtēšanu 9 .

•Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam pievienotais ietekmes novērtējums 10 papildina analīzi, kas veikta 2014. gada ietekmes novērtējumos, ko izmantoja, gatavojot klimata un enerģētikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam 11 . Uz šā analītiskā pamata arī noteica mērķrādītāju līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī emisiju samazināšanas mērķrādītāju sadalīšanu kā 30 % ES neaptvertajos un 43 % ETS aptvertajos sektoros līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

Ietekmes novērtējumā tika izskatīti risinājumi, kā īstenot samazinājumu ETS neaptvertajos sektoros, izņemot LULUCF sektorus, balstoties uz pašreizējo LKC un Eiropadomes sniegtajām nostādnēm. Ietekmes novērtējumā aplūkots, kāda ietekme priekšlikumam būs uz izmaksefektivitāti, taisnīgumu un vidisko integritāti.

Ietekmes novērtējumā apskatīta mērķrādītāja noteikšanas metodika, balstoties uz IKP uz vienu iedzīvotāju, kas nodrošina taisnīgumu, un metodika uzlabota, pamatojoties uz 2013. gada datiem. Tajā izvērtēts, cik lielā mērā mērķus var pielāgot to dalībvalstu grupā, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par vidējo rādītāju, kurām izmaksefektīva mērķrādītāju sasniegšana var izrādīties problemātiska. Kas attiecas uz mērķrādītāju lineārās trajektorijas sākumpunktu, pašreizējai LKC metodikai līdzīgs variants, kura pamatā ir jaunākie emisijas dati, ir no vidiskā viedokļa vēlams un administratīvi realizējams.

Ietekmes novērtējums liecina, ka jaunās elastības iespējas (no ETS un LULUCF) ir jāierobežo, lai nodrošinātu, ka tiek veikti reāli papildu pasākumi ETS neaptvertajos sektoros saskaņā ar ilgtermiņa samazināšanas mērķiem. Vienlaikus abas elastības iespējas ļauj ņemt vērā dalībvalstu īpašos apstākļus. Kas attiecas uz vienreizējo elastības iespēju, tas lielākoties ir saistīts ar bažām par izmaksefektivitāti tajās dalībvalstīm, kam nosprausti visaugstākie mērķrādītāji. Attiecībā uz LULUCF sektoru tas ir saistīts ar bažām par to, ka emisiju (kas nav CO2) lauksaimniecības sektorā mazināšanas potenciāls nav liels, un tas ir sevišķi svarīgi dalībvalstīm, kuru emisijās liels īpatsvars ir lauksaimnieciskajām emisijām. Šīs elastības iespējas nav iepriekš izmēģinātas un paver plašas iespējas samazināt izmaksas un panākt izmaksefektivitāti. Domājot par jebkādu iespējamo pastiprināšanu, ir jāņem vērā iespējamā administratīvā ietekme. Administratīvās izmaksas gan dalībvalstīm, gan Eiropas Komisijai pašlaik nav lielas, un tās vēl vairāk samazinās pāreja uz atbilstības pārbaudi reizi piecos gados.

Ierosinātā politika galvenokārt skar nacionālās pārvaldes iestādes. Uzņēmējiem, MVU vai mikrouzņēmumiem netiek uzlikti tieši ziņošanas pienākumi un tos neskar cita veida administratīvās sekas. Atkarībā no nacionālo un ES emisiju mazināšanas pasākumu rakstura un tvēruma tie ietekmēs dažādas ieinteresētās personas, tostarp uzņēmumus un patērētājus. Jebkāda šāda specifiska ietekme būs jāizvērtē rīcībpolitikas priekšlikumos.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Saskaņā ar Komisijas apņemšanos panākt labāku regulējumu priekšlikums ir sagatavots iekļaujoši, ievērojot pārraudzību un pastāvīgi iesaistot ieinteresētās personas. Ierosinājums atbilstības kontroli veikt reizi piecos gados, nevis katru gadu, mazinās dalībvalstu un Komisijas administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas. Saglabājot pašreizējo ikgadējo ziņošanas sistēmu, bet pārejot uz atbilstības pārbaudēm reizi 5 gados, kopējās izmaksās visā saistību periodā no 2021. gada līdz 2030. gadam, tostarp Komisijas un dalībvalstu izmaksas, būs aptuveni 60 –70 % no administratīvajām izmaksām tad, ja atbilstības pārbaudes notiek katru gadu, kas ir aptuveni EUR 1 150 000 gadā.

Maziem un vidējiem uzņēmumiem vai citiem uzņēmumiem saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nav tiešu ziņošanas pienākumu. Priekšlikums šo situāciju nemainīs.

•Pamattiesības

Tā kā ierosinātā rīcībpolitika primāri attiecas uz dalībvalstīm kā institucionāliem aktoriem, tā atbilst Pamattiesību hartai.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Netiešā ietekme uz dalībvalstu budžetu būs atkarīga no valsts izvēlētās rīcībpolitikas un pasākumiem SEG emisiju mazināšanai un citām mazināšanas darbībām šīs iniciatīvas aptvertajos sektoros. Priekšlikums par nacionālo mērķrādītāju noteikšanu radīs mazākas izmaksas dalībvalstīm ar zemiem ienākumiem salīdzinājumā ar risinājumu, kad mērķrādītāju pamatā ir tikai izmaksefektivitātes apsvērumi. Tajā ir paredzēti pastiprinātas elastības iespējas, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ar lieliem ienākumiem izmaksas ir ierobežotas.

Priekšlikums paredz turpināt ikgadējo ziņošanu, bet retāk rīkot atbilstības pārbaudes. Tas mazinās dalībvalstu administratīvās izmaksas.

Šim priekšlikumam ir ļoti ierobežota ietekme uz ES budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Pārredzama, regulāra ziņošana par dalībvalstu pienākumiem apvienojumā ar pamatīgām atbilstības pārbaudēm ir pamatelementi, ar ko var nodrošināt progresu ceļā uz ES ilgtermiņa emisiju samazināšanas saistību izpildi.

Progresa uzraudzības un atbilstības novērtēšanas pamatā arī turpmāk būs visaptverošs monitoringa, ziņošanas un verifikācijas satvars, kas šajā priekšlikumā iekļauts kā grozījumi attiecīgajos MMR pantos. Pamatīga ziņošana un novērtēšana, kā noteikts pašreizējā LKC, šajā priekšlikumā tiks saglabāta ar vienīgo atšķirību, ka tagad tā ir pilnībā integrēta ar attiecīgajiem MMR noteikumiem. Šos noteikumus plānots integrēt Enerģētikas savienības pārvaldībā, par kuru Komisijas darba programmā paredzēts izvirzīt priekšlikumu līdz 2016. gada beigām, un minētā priekšlikuma ietvaros tie, iespējams, tiks vēl racionalizēti.

Šis priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja, pamatojoties uz ikgadējo novērtējumu, ko veic Komisija, konstatēts, ka dalībvalsts sasniegtais nav saskanīgs ar tai ikgadēji iedalīto emisijas apjomu, tā iesniedz rīcības plānu, lai nodrošinātu, ka attiecīgā dalībvalsts izpilda savus pienākumus. Šāds rīcības plāns ir jāņem vērā minētās dalībvalsts integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, un tas būs daļa no pārvaldības sistēmas, kura tiks izveidota gaidāmajā leģislatīvajā priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību. Minētajā leģislatīvajā pielikumā iecerēts paredzēt dalībvalstu pienākumu sagatavot šādu nacionālo integrēto enerģētikas un klimata plānu.

Turklāt integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, ko paredzēs gaidāmajā leģislatīvajā priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību, būs jāpamatojas uz šajā regulā noteiktajiem saistošajiem ikgadējiem nacionālajiem limitiem.

Dalībvalstīm arī 2021.–2030. gada periodā būs pienākums ievērot ikgadējos limitus un lineāro trajektoriju, lai gan dalībvalstu SEG emisijas pārskatu visaptveroša izskatīšana un faktiskās atbilstības pārbaude notiks reizi piecos gados, nevis reizi gadā kā līdz šim. Komisija veiks divas atbilstības pārbaudes, vienu 2027. gadā (par 2021.–2025. gadu) un vienu 2032. gadā (par 2026. –2030. gadu). Tas dod iespēju ņem vērā potenciālo devumu no darbībām, kas saistītas ar apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotu zālāju platībām un notiek saskaņā ar Regulu [ ].

Lai nodrošinātu, ka atbilstības novērtējuma pamatā ir pareizi dati, Komisija arī turpmāk izskatīs dalībvalstu ik gadus iesniegtos pārskatus par SEG emisijām.

Šīs regulas darbību izskatīs līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem. Šajā izskatīšanā aplūkos šīs regulas darbību kopumā, piemēram, elastības iespējas, ar kuriem daļu no ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārskaita citām dalībvalstīm, un tas ir svarīgi, lai nodrošinātu izmaksefektivitāti. Izskatīšanā varētu ņem vērā arī Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātus.

Papildus atbilstības pārbaudēm ar juridiski saistošām sekām virzībai uz 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu sekos līdzi ar ikgadējo progresa ziņojumu, ko Komisija publicē saskaņā ar MMR 21. pantu, un rezultāti arī turpmāk tiks izmantoti Eiropas pusgada kontekstā un integrēti Enerģētikas savienības stāvokļa apskatā 12 . Sekošana līdzi virzībai laikus dos signālus, ja kādām dalībvalstīm ar pienākumu izpildi neveicas, un stimulu veikt vajadzīgos pasākumus. Saskaņā ar pašreizējām prasībām dalībvalstīm arī turpmāk katru otro gadu būs jāziņo par to, kādas rīcībpolitikas un pasākumi ir īstenoti nolūkā izpildīt tām šajā priekšlikumā noteiktos mērķrādītājus, un par savām emisijas prognozēm.

• Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

1. pants. Priekšmets

Šajā pantā paskaidrots, ka regula nosaka dalībvalstu minimālos devumus emisiju samazināšanā laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam un paredz noteikumus, kā nosaka ikgadējo iedalīto emisijas apjomu un kā izvērtē gūtās sekmes.

2. pants. Darbības joma

Šis pants nosaka regulas darbības jomu. Skaidri noteikts, ka šī regula aptver emisijas no šādām IPCC avotu kategorijām: "enerģija", "rūpniecības procesi un produktu lietojums", "lauksaimniecība" un "atkritumi". Šī regula neattiecas uz emisijām, ko jau aptver ES ETS un Regula [ ].

3. pants. Definīcijas

Šajā pantā ir definēts termins "SEG", proti, noteikts, uz kādām siltumnīcefekta gāzēm regula attiecas.

4. pants. Ikgadējie emisijas līmeņi 2021.–2030. gada periodā

Šajā pantā noteikti dalībvalstu emisijas limiti 2030. gadā, kā noteikts I pielikumā, un tas, kā nosaka emisijas līmeni 2021.–2030. gadam. Tiek turpināta LKC iedibinātā pieeja, proti, ikgadēji saistoši emisijas limiti. Ikgadējo emisijas līmeni nosaka, pamatojoties uz lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir vidējās emisijas 2016. –2018. gadā, pamatojoties uz jaunākajiem SEG emisiju pārskatu datiem. Īstenošanas aktā noteiks ikgadējos iedalītos emisijas apjomus CO2 ekvivalenta izteiksmē katrai dalībvalstij par katru perioda gadu.

5. pants. Elastības instreumenti gada limitu sasniegšanai

Šajā pantā noteiktas elastības iespējas , ko dalībvalstis var izmantot, lai sasniegtu savus gada limitus, tostarp elastība laika griezumā, proti, iespējas saistību periodā iedalītos emisijas apjomus atlikt rezervē un aizņemties un iespējas šos apjomus pārskaitīt starp dalībvalstīm.

6. pants. Atsevišķām dalībvalstīm paredzēta elastības iespēja pēc ES ETS kvotu daudzuma samazināšanas

Ir izveidota arī jauna elastības iespēja, proti, iespēja anulēt ETS kvotas, ievērojot noteikto ierobežojumu. Dalībvalstis, kurām ir tiesības šo elastības iespēju izmantot, līdz 2020. gadam izlems, vai vēlas to izmantot, un precīzi daudzumi tiks noteikti ar īstenošanas aktu, kurā paredz ikgadējos iedalītos emisijas apjomus. Šo elastības iespēju var izmantot II pielikumā uzskaitītās dalībvalstis. 4. pantā minētajā īstenošanas aktā arī noteiks maksimālo kvotu daudzumu, ko kāda dalībvalsts var izvēlēties anulēt, lai to varētu ņemt vērā, kad novērtē, vai tā ir ievērojusi savus limitus.

7. pants. Piesaistījumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem papildu izmantošana, nepārsniedzot 280 miljonus neto piesaistījumu

Ir izveidots jauna elastības iespēja, kas ļauj dalībvalstīm, ciktāl tas ir vajadzīgs un ievērojot zināmus nosacījumus, izmantot ierobežotu daudzumu neto piesaistījumu saskaņā ar Regulu [ ]. Katras dalībvalsts limiti CO2 ekv. izteiksmē ir norādīti III pielikumā.

8. pants. Korekcijas pasākumi

Ja, pamatojoties uz ikgadējo novērtējumu, ko veic Komisija, konstatēts, ka dalībvalsts sasniegtais nav saskanīgs ar tai ikgadēji iedalīto emisijas apjomu, tai būs jāsagatavo rīcības plāns ar papildu pasākumiem, kas jāīsteno, lai nodrošinātu, ka tā izpilda savus pienākumus.

9. pants. Atbilstības pārbaude

LKC noteikumi par atbilstības pārbaudi un korektīvajiem pasākumiem saglabājas ar to atšķirību, ka atbilstības pārbaude notiks tikai reizi piecos gados par katru iepriekšējo perioda gadu. Ja konstatēts, ka dalībvalsts nav ievērojusi savu ikgadējo iedalīto emisijas apjomu jebkurā perioda gadā, tiks piemēroti koriģējoši pasākumi, proti, dalībvalsts nākamā gada emisijas apjomam pieskaitīs CO2 ekv. t izteiktu siltumnīcefekta gāzu emisijas uzvijas daudzumu, kas pareizināts ar koeficientu 1,08. Tiesības pārskaitīt iedalītos emisijas apjomus tiks apturētas līdz brīdim, kad dalībvalsts ir atjaunojusi atbilstību.

10. pants. Pielāgojumi

Lai 2030. gada ES mēroga emisijas samazināšanas mērķrādītāja sasniegšana būtu konsekventa, pēc jebkādām ES ETS darbības jomas izmaiņām (piemēram, ja tiek grozīts ES ETS aptverto iekārtu vai avotu skaits) ir jāizdara attiecīgi pielāgojumi šajā regulā. Šis pants ir turpinājums LKC noteikumiem, tajā ir izskaidrots, kā šādi pielāgojumi izdarāmi. Tiek paturēta arī LKC elastības iespēja, proti, iespēja izmantot kredītus, kas izdoti saskaņā ar ES ETS direktīvas 24.a pantu. Tajā apskatīta arī to dalībvalstu specifiskā situācija, kurām ir pozitīvs LKC limits un augoši iedalītie emisijas apjomi 2017.–2020. gada periodā.

11. pants. Reģistrs

Ar šo pantu tiek saglabāta LKC paredzētā Reģistra regulas īstenošana, pielāgojot to šai regulai. Tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu precīzu darījumu uzskaiti saskaņā ar šo regulu un izvairītos no dubultās uzskaites.

12. pants. Deleģēšanas īstenošana

Priekšlikums Komisijai piešķir pilnvaras attiecīgajā kārtībā pieņemt deleģētos aktus.

13. pants. Komitejas procedūra

Šī ir tā pati komiteja, kas izveidota LKC vajadzībām, izmantojot Klimata pārmaiņu komiteju.

14. pants. Pārskatīšana

2024. gadā un pēc tam ik pēc 5 gadiem visus regulas elementus pārskata, lai noskaidrotu, vai tie joprojām atbilst mērķiem.

15. pants. Grozījumi Regulā (ES) Nr. 525/2013

Tiek grozīta MRR, lai nodrošinātu, ka minētās regulas satvarā joprojām tiek piemērotas ziņošanas prasības, kas uz LKC attiecas pašlaik. Dalībvalstīm ik gadu ir jāziņo par savām attiecīgajām SEG emisijām, un tām arī turpmāk būs reizi divos gados jāziņo par savām prognozēm un rīcībpolitikām un pasākumiem, kas īstenoti, lai nodrošinātu mērķrādītāju sasniegšanu. Lai uzlabotu pārredzamību un atvieglotu starpdalībvalstu pārskaitījumus, dalībvalstīm ir arī pienākums ziņot par apjomiem, ko tās plāno pirkt vai pārdot saskaņā ar 5. pantu.

Komisija sekos līdzi, kā dalībvalstīm sokas ar emisijas limiti ievērošanu, proti, ikgadējā klimata politikas progresa ziņojumā iekļaus novērtējumu, vai dalībvalstu panāktais progress ir pietiekams, lai tās varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

2016/0231 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu 13 ,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 14 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 15 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

(1)Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam ir apstiprināts saistošs mērķrādītājs līdz 2030. gadam visas tautsaimniecības mērogā panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas iekšējo samazinājumu vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, un 2016. gada marta sanāksmē šo nostāju vēlreiz apstiprināja. Vides padomes 2015. gada 6. marta sanāksmē šis Savienības un tās dalībvalstu devums tika oficiāli apstiprināts kā iecerētais nacionāli noteiktais devums.

(2)Eiropadomes 2014. gada oktobra secinājumos minēts, ka šis mērķrādītājs Savienībai būtu jāsasniedz kopīgi pēc iespējas rentablākā veidā, līdz 2030. gadam panākot samazinājumus – salīdzinājumā ar 2005. gadu – apjomā līdz 43 % un 30 % attiecīgi nozarēs, kas ietilpst ETS un kas ETS neietilpst, centienu sadalē pamatojoties uz relatīvo iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju. Lai šādus emisijas samazinājumus panāktu, savu artavu vajadzētu dot visiem tautsaimniecības sektoriem un šajos centienos vajadzētu iesaistīties visām dalībvalstīm, tāpēc ir jārod līdzsvars starp taisnīgumu un solidaritāti; to dalībvalstu nacionālajiem mērķrādītājiem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par Savienības vidējo rādītāju, vajadzētu piemērot relatīvus pielāgojumus, kas taisnīgi un līdzsvaroti atspoguļo izmaksefektivitāti. Šādas siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas gaitā tiktu kāpināta efektivitāte un inovācija Eiropas ekonomikā un, konkrētāk, tiktu veicināti dažādi uzlabojumi, jo īpaši ēku sektorā, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un transportā, ciktāl uz minētajām jomām attiecas šī regula.

(3)2016. gada 10. jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, ka ES jāratificē Parīzes nolīgums. Šis leģislatīvā akta priekšlikums ir daļa no pasākumiem, ar ko ES pildīs Parīzes nolīgumā paredzētās saistības. Savienības apņēmību panākt emisijas samazinājumus visas tautsaimniecības mērogā apliecina Savienības un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums, ko UNFCCC sekretariātam iesniedza 2015. gada 6. martā.

(4)Parīzes nolīgums aizstāj pieeju, ko paredz 1997. gada Kioto protokols, kurš pēc 2020. gada vairs nebūs spēkā.

(5)Pāreja uz tīru enerģiju nozīmē, ka jāmainās investīciju modeļiem, ka vajadzīgi attiecīgi stimuli visās rīcībpolitikas jomās. Viena no nozīmīgākajām Savienības prioritātēm ir noturīgas Enerģētikas savienības izveide, kas ļaus iedzīvotājus nodrošināt ar drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un lētu enerģiju. Lai to panāktu, ar šo regulu ir jāturpina vērienīgie pasākumi klimata jomā un jāpanāk progress pārējos Enerģētikas savienības aspektos, kā izklāstīts Pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku 16 .

(6)Šī regula aptver emisijas, kas pieder pie Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) kategorijām "enerģija", "rūpniecības procesi un produktu lietojums", "lauksaimniecība" un "atkritumi" un ir noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 17 , bet neaptver emisijas no darbībām, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 18 I pielikumā. Šī regula neattiecas uz darbībām, ko aptver Regula [ ] par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam].

(7)Pašlaik valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatos un nacionālajos un Savienības reģistros iekļautie dati nav pietiekami, lai dalībvalstu līmenī noteiktu Direktīvas 2003/87/EK neaptvertās civilās aviācijas CO2 emisijas nacionālā līmenī. Pieņemot ziņošanas pienākumus, Savienībai nevajadzētu dalībvalstīm un maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) uzlikt ar sasniedzamo mērķi nesamērīgu slogu. Direktīvas 2003/87/EK neaptvertās lidojumu CO2 emisijas veido tikai pavisam nelielu daļu no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un izveidot ziņošanas sistēmu par šīm emisijām būtu pārāk apgrūtinoši, ņemot vērā, ka saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK jau ir spēkā esošas prasības nozarei plašākā mērogā. Tāpēc CO2 emisijas no IPCC avota kategorijas "1.A.3.A civilā aviācija" šīs regulas kontekstā vajadzētu uzskatīt par tādām, kas vienādas ar nulli.

(8)Samazinājumu, kas katrai dalībvalstij jāpanāk līdz 2030. gadam, vajadzētu noteikt samērā ar attiecīgās dalībvalsts šīs regulas aptverto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni 2005. gadā, neieskaitot verificētās emisijas no 2005. gadā ekspluatētām iekārtām, kas ES ETS tika iekļautas tikai pēc 2005. gada. Ikgadējie iedalītie emisijas apjomi 2021.–2030. gada periodam būtu jānosaka, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem un Komisijas izskatītajiem datiem.

(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK 19 iedibināto pieeju, kas paredz ikgadējus un saistošus valstij noteiktus ierobežojumus, vajadzētu izmantot arī 2021.–2030. gadā: trajektorijas aprēķina izejas punkts 2020. gadā būtu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2016.–2018. gadā, bet trajektorijas beigu punkts būtu katrai dalībvalstij noteiktais ierobežojums 2030. gadam. Ir paredzēts, ka 2021. gadā tiks pielāgots tām dalībvalstīm iedalītais emisijas apjoms, kam vienlaikus ir pozitīvs ierobežojums saskaņā ar Lēmumu 406/2009/EK un pieaugošs iedalītais emisijas apjoms laikā no 2017. līdz 2020. gadam, kas noteikts saskaņā ar Lēmumiem 2013/162/ES un 2013/634/ES, tādējādi atspoguļojot šo dalībvalstu iespējas šajos gados emisijas palielināt.
Eiropadome ir secinājusi, ka esošo elastības iespēju pieejamība un izmantošana ETS neaptvertajos sektoros būtu ievērojami jākāpina, lai nodrošinātu Savienības kopīgo centienu izmaksefektivitāti un emisiju uz vienu iedzīvotāju konverģenci līdz 2030. gadam.

(10)Ir paredzēts veidot jaunu, vienreizēju elastības iespēju, kas palīdzēs mērķrādītājus sasniegt tām dalībvalstīm, kuru nacionālais samazināšanas mērķrādītājs krietni pārsniedz Savienības vidējo rādītāju un to izmaksefektīvas samazināšanas potenciālu, un tām dalībvalstīm, kas 2013. gadā rūpnieciskajām iekārtām bez maksas neiedalīja nekādas kvotas, kā izklāstīts ietekmes novērtējumā 20 .

(11)Virkne Savienības pasākumu palielina dalībvalstu iespējas izpildīt saistības klimata jomā, un bez tiem būs ļoti sarežģīti panākt vajadzīgos emisijas samazinājumus šīs regulas aptvertajos sektoros. Pie tiem pieder tiesību akti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, CO2 emisijas samazināšanu no sauszemes transportlīdzekļiem, ēku energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitāti un aprites ekonomiku, kā arī Savienības finansējuma instrumenti, kas domāti ar klimatu saistītām investīcijām.

(12)Regula [ ] par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam] paredz noteikumus, kā jāuzskaita siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi saistībā ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF). Lai gan šīs regulas vidisko rezultātu, proti, panāktos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, ietekmē tas, ka tiek ņemts vērā daudzums, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem, kā definēts Regulā [......], vēl viena iespēja, ko dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu izmantot savu saistību izpildei, būtu elastības iespēja, kurā iekļautas ne vairāk kā 280 milj. t CO2 ekv., ko sadala starp dalībvalstīm saskaņā ar III pielikumu. Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem, saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, tad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz 7. pantu nolūkā atspoguļot to, ka minētajā pantā paredzētajā elastības iespējā tiek ņemta vērā uzskaites kategorija "apsaimniekota meža zeme". Pirms šāda deleģētā akta pieņemšanas Komisijai, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, vajadzētu izvērtēt to, cik pamatīga ir "apsaimniekotas meža zemes" uzskaite, jo īpaši to, cik liela saskanība pastāv starp prognozēto un faktisko mežistrādi. Bez tam šajā regulā vajadzētu atļaut ikgadējā iedalītā emisijas apjoma vienības brīvprātīgi dzēst, lai šo daudzumu varētu ņemt vērā, kad tiek izvērtēta dalībvalsts atbilstība Regulas [ ] prasībām.

(13)Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi, pārredzami un izmaksefektīvi paziņoti un verificēti gan dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām, gan cita informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu virzību sakarā ar dalībvalstīm ikgadēji iedalīto emisiju apjomu, prasības par ikgadējo ziņošanu un novērtēšanu saskaņā ar šo regulu ir integrētas ar attiecīgajiem pantiem Regulā (ES) Nr. 525/2013, kurus tāpēc vajadzētu attiecīgi grozīt. Minētās regulas grozījumiem vajadzētu nodrošināt, ka to, kā dalībvalstīm sokas ar emisiju samazināšanu, arī turpmāk novērtēs reizi gadā, ņemot vērā Savienības politikas un pasākumu attīstību un informāciju no dalībvalstīm. Reizi divos gados novērtēšanā vajadzētu iekļaut prognozes par Savienības virzību uz emisijas samazināšanas saistību izpildi un par dalībvalstu virzību uz savu pienākumu izpildi. Savukārt atskaitījumu piemērošanu vajadzētu apsvērt tikai ik pēc pieciem gadiem, lai varētu ņemt vērā potenciālo devumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem saskaņā ar Regulu [ ]. Tas neskar Komisijas pienākumu nodrošināt, ka dalībvalstis pilda savus pienākumus, kas izriet no šīs regulas, vai Komisijas pilnvaras šādā sakarā uzsākt pienākumu neizpildes procedūru.

(14)Lai kopējie samazinājumi tiktu panākti ar pēc iespējas lielāku izmaksefektivitāti, dalībvalstīm vajadzētu dot iespēju daļu no sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārskaitīt citām dalībvalstīm. Būtu jānodrošina šādu pārskaitījumu pārredzamība, un tiem vajadzētu notikt abām pusēm parocīgā veidā, tostarp izmantojot izsoles vai tirgus starpniekus, kas darbojas kā aģenti, vai divpusējus nolīgumus.

(15)Eiropas Vides aģentūras mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt sasniegt ievērojamu un izmērāmu Eiropas vides uzlabošanos, sniedzot politikas veidotājiem, publiskajām iestādēm un sabiedrībai savlaicīgu, mērķtiecīgu, būtisku un ticamu informāciju. Eiropas Vides aģentūrai vajadzētu pienācīgi palīdzēt Komisijai saskaņā ar savu gada darba programmu.

(16)Lai nodrošinātu saskaņā ar šo regulu veikto darījumu — tostarp elastības iespēju izmantošanas un atbilstības pārbaužu piemērošanas — uzskaiti, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz 11. pantu. Vajadzīgos noteikumus vajadzētu ietvert vienotā instrumentā, kur apkopoti uzskaites noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, Regulu (ES) Nr. 525/2013, Regulu [ ] un šo regulu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Konkrētāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus 4. panta īstenošanai, saskaņā ar kuru tiks noteikti dalībvalstu ikgadējie emisijas limiti, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 21 .

(18)Šī regula nedrīkstētu liegt valstīm izvirzīt augstākus nacionālos mērķus.

(19)Ja tiek kā pielāgots Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 22 11., 24., 24.a un 27. pantā noteiktais tvērums, tad attiecīgi būtu jāpielāgo šīs regulas aptverto siltumnīcefekta gāzu emisiju maksimālais apjoms. Līdz ar to, ja dalībvalstis savās saistībās saskaņā ar šo regulu ietver papildu emisijas no iekārtām, ko iepriekš aptvēra Direktīva 2003/87/EK, tad šīm dalībvalstīm vajadzētu īstenot papildu politiku un pasākumus šīs regulas aptvertajos sektoros, lai šīs emisijas samazinātu.

(20)Lai noskaidrotu, kā šī regula kopumā darbojas, to vajadzētu izskatīt 2024. gadā un pēc tam reizi 5 gados. Izskatīšanā vajadzētu ņemt vērā arī valsts apstākļu dinamiku un vadīties no Parīzes nolīgumā paredzētās globālās izsvēršanas rezultātiem.

(21)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības mērogā, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā ir paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka pienākumus attiecībā uz dalībvalstu minimālajiem devumiem Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas saistību izpildē 2021. –2030. gada periodā un noteikumus par to, kā nosaka ikgadējos iedalītos emisijas apjomus un kā novērtē dalībvalstu virzību uz to minimālā devuma izpildi.

2. pants

Darbības joma

1.Šo regulu piemēro siltumnīcefekta gāzu emisijām no IPCC avota kategorijām "enerģija", "rūpniecības procesi un produktu lietojums", "lauksaimniecība" un "atkritumi", kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, taču te nav ietvertas emisijas no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām.

2.Šo regulu nepiemēro siltumnīcefekta gāzu emisijai un piesaistījumiem, ko aptver Regula [ ] [LULUCF].

3.Šīs regulas kontekstā CO2 emisijas no IPCC avota kategorijas "1.A.3.A civilā aviācija" uzskata par vienādām ar nulli.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1."Siltumnīcefekta gāzu emisijas" ir CO2 ekvivalenta tonnās izteiktas oglekļa dioksīda (CO2), metāna (CH4), dislāpekļa oksīda (N2O), fluorogļūdeņražu (HFC), perfluorogļūdeņražu (PFC), slāpekļa trifluorīda (NF3) un sēra heksafluorīda (SF6) emisijas, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 un ietilpst šīs regulas darbības jomā.

2."Ikgadējais iedalītais emisijas apjoms" ir maksimālās pieļaujamās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā gadā no 2021. līdz 2030. gadam, kas noteiktas saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 10. pantu.

4. pants

Ikgadējie emisijas līmeņi 2021.–2030. gada periodā

1.2030. gadā katra dalībvalsts savas siltumnīcefekta gāzu emisijas ir ierobežojusi par vismaz to procentuālo apjomu, kas attiecīgajai dalībvalstij norādīts šīs regulas I pielikumā, salīdzinājumā ar savām 2005. gada emisijām, kuras ir noteiktas saskaņā ar 3. punktu.

2. Ievērojot 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un pielāgojumus saskaņā ar 10. panta 2. punktu un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka no 2021. līdz 2029. gadam tās katra gada siltumnīcefekta gāzu emisijas nepārsniedz līmeni saskaņā ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2020. gads un saskaņā ar 3. punktu noteiktās 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet beigu punkts — 2030. gads un šīs regulas I pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktais limits.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru CO2 ekvivalenta tonnās norāda ikgadējos iedalītos emisijas apjomus 2021.–2030. gada periodam, kā minēts 1. un 2. punktā. Lai varētu pieņemt šo īstenošanas aktu, Komisija visaptveroši izskatīs jaunākos valstu pārskatu datus par 2005. gadu un 2016.–2018. gadu, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu.

4.Šajā īstenošanas aktā, pamatojoties uz procentuālajiem apjomiem, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu, norāda arī to, kādi daudzumi 2021.–2030. gada periodā varētu tikt ņemti vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu. Ja visu dalībvalstu daudzumu summa pārsniedz kopdaudzumu — 100 miljonus —, tad katrai dalībvalstij domāto daudzumu proporcionāli samazina tā, lai kopdaudzums netiktu pārsniegts.

5.Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 13. pantā minēto izskatīšanas procedūru.

5. pants

Elastības instrumenti, ko var izmantot ikgadējo limitu izpildei

1.Dalībvalstis var izmantot šā panta 2. līdz 6. punktā, 6. pantā un 7. pantā izklāstītās elastības iespējas.

2.Kas attiecas uz 2021. līdz 2029. gadu, dalībvalsts var aizņemties daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā iedalītā emisijas apjoma.

3.Dalībvalsts, kuras siltumnīcefekta gāzu emisijas konkrētajā gadā ir mazākas par tās ikgadējo iedalīto emisijas apjomu attiecīgajam gadam, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar šo pantu un 6. pantu, var šo ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārpalikumu atlikt rezervē nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.

4.Dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā iedalītā emisijas apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.

5.Dalībvalsts var pārskaitīt citām dalībvalstīm to sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma daļu, kas attiecīgajā gadā pārsniedz tās siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar 2. līdz 4. punktu un 6. pantu. Saņēmēja dalībvalsts šo daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.

6.Dalībvalstis atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu var bez jebkādiem kvantitatīviem ierobežojumiem, tomēr nepieļaujot divkāršu uzskaiti, izmantot saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24.a panta 1. punktu piešķirtos kredītus no projektiem.

6. pants

Atsevišķām dalībvalstīm paredzēta elastības iespēja pēc ES ETS kvotu daudzuma samazināšanas

1.Šīs regulas II pielikumā ir uzskaitītas tās dalībvalstis, kuras ierobežotā mērā, nepārsniedzot 100 miljonus kvotu, drīkst anulēt Direktīvas 2003/87/EK 3. panta a) punktā definētās ES ETS kvotas, ko kopus ņem vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar šo regulu.

2.II pielikumā uzskaitītās dalībvalstis līdz 2019. gada 31. decembrim informē Komisiju, ja tās atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu nodomājušas izmantot iespēju ierobežotā mērā anulēt kvotas, nepārsniedzot II pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteikto procentuālo apjomu.

3.Pēc dalībvalsts pieprasījuma saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 20. pantu nozīmētais centrālais administrators (turpmāk "centrālais administrators") 4. panta 4. punktā norādīto daudzumu ņem vērā attiecīgās dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu. Vienu desmito daļu no kvotu daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu, saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu anulē par katru gadu 2021.–2030. gada periodā.

7. pants

Piesaistījumu no atmežotas zemes, apmežotas zemes, apsaimniekotas aramzemes un apsaimniekotiem zālājiem papildu izmantošana, nepārsniedzot 280 miljonus neto piesaistījumu

1.Ja dalībvalsts emisijas pārsniedz tās konkrēta gada ikgadējo iedalīto emisijas apjomu, tad attiecībā uz konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu, var ņemt vērā daudzumu, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas [ ] [LULUCF] 2. pantā minētajās uzskaites kategorijās "atmežota zeme", "apmežota zeme", "apsaimniekota aramzeme" un "apsaimniekoti zālāji", ar šādiem nosacījumiem:

a) kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par visiem gadiem 2021.–2030. gada periodā, nepārsniedz III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteikto līmeni;

b) šis daudzums ir uzvija virs daudzuma, ko attiecīgajai dalībvalstij piemēro saskaņā ar Regulas [ ] [LULUCF] 4. pantu;

c) dalībvalsts nav saņēmusi vairāk neto piesaistījumu saskaņā ar Regulu [ ] [LULUCF] no citām dalībvalstīm, nekā tā ir pārskaitījusi, un

d) dalībvalsts ir izpildījusi Regulas [ ] [LULUCF] prasības.

2. Ja tiek pieņemts deleģētais akts, ar ko atjaunina meža references līmeni, pamatojoties uz nacionālajiem mežsaimniecības uzskaites plāniem saskaņā ar [LULUCF] regulas 8. panta 6. punktu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu, ar kuru groza šā panta 1. punktu, lai atspoguļotu uzskaites kategorijas "apsaimniekota meža zeme" devumu saskaņā ar šīs regulas 12. pantu.

8. pants

Korekcijas pasākumi

1.Ja Regulas (ES) Nr. 525/2013 21. pantā minētajā izvērtēšanā secināts, ka kādas dalībvalsts virzība ir nepietiekama, tad šī dalībvalsts trīs mēnešu laikā Komisijai iesniedz rīcības plānu, kurā norāda:

a) pasākumus, kurus dalībvalsts veiks, lai izpildītu savus 4. pantā minētos konkrētos pienākumus, proti, kādu politiku un pasākumus un Savienības rīcību tā īstenos;

b) šo pasākumu īstenošanas grafiku, kas ļaus novērtēt ikgadējo īstenošanas virzību.

2. Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu palīdz Komisijai novērtēt rīcības plānus.

9. pants

Atbilstības pārbaude

1.Ja 2027. un 2032. gadā konstatē, ka kādai dalībvalstij izskatītās siltumnīcefekta gāzu emisijas ir pārsniegušas ikgadējo tai iedalīto emisijas apjomu jebkurā konkrētā perioda gadā, arī ņemot vērā šā panta 2. punktu un 5. līdz 7. pantā paredzēto elastības iespēju izmantošanu, tad piemēro šādus pasākumus:

a)dalībvalsts nākamā gada emisijas apjomam pieskaita CO2 ekv. t izteiktu siltumnīcefekta gāzu emisijas uzvijas daudzumu, kas pareizināts ar koeficientu 1,08, atbilstīgi pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 11. pantu; un

b)dalībvalstij uz laiku ir aizliegts jebkādu daļu no sava ikgadējā iedalītā emisijas apjoma pārskaitīt citai dalībvalstij līdz brīdim, kad tā ir panākusi atbilstību šai regulai. Centrālais administrators realizē šo aizliegumu 11. pantā minētajā reģistrā.

2. Ja dalībvalsts Regulas [ ] aptvertās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai nu 2021.–2025. gada periodā, vai 2026.–2030. gada periodā ir pārsniegušas tās siltumnīcefekta gāzu piesaistījumus, kā konstatēts saskaņā ar minētās regulas 12. pantu, tad no šīs dalībvalsts ikgadējiem iedalītajiem emisijas apjomiem atskaita CO2 ekv. t izteiktu siltumnīcefekta gāzu emisiju uzvijas daudzumu par attiecīgajiem gadiem.

10. pants

Pielāgojumi

1.Ikgadējo iedalīto emisijas apjomu, kas katrai dalībvalstij noteikts saskaņā ar šīs regulas 4. pantu, pielāgo tā, lai tas atspoguļotu:

a) saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. pantu izdoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu skaita pielāgojumus, jo ir mainījies minētās direktīvas avotu aptvērums;

b) saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. un 24.a pantu izdoto kvotu vai kredītu skaita pielāgojumus attiecībā uz emisijas samazinājumiem dalībvalstī; un

c) to kvotu skaita pielāgojumus, kas izdotas par siltumnīcefekta gāzu emisijām no iekārtām, kuras ir izslēgtas no ES ETS saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu, par to periodu, kurā tās ir izslēgtas.

2.Šīs regulas IV pielikumā norādīto daudzumu pieskaita 2021. gada iedalītajam apjomam katrai minētajā pielikumā minētajai dalībvalstij.

3.Komisija publicē minēto pielāgojumu rezultātā iegūtos skaitļus.

11. pants

Reģistrs

1.Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 10. pantu izveidotajā Savienības reģistrā tiek vesta pareiza uzskaite saskaņā ar šo regulu, tostarp par ikgadējiem iedalītajiem emisijas apjomiem, elastības iespējām, ko izmanto saskaņā ar 4. līdz 7. pantu, atbilstības pārbaudēm saskaņā ar 9. pantu un izmaiņām tvērumā saskaņā ar šīs regulas 10. pantu. Centrālais administrators veic automatizētu pārbaudi par katru darījumu saskaņā ar šo regulu un nepieciešamības gadījumā bloķē darījumus, lai nodrošinātu, ka nav pārkāpumu. Šī informācija ir publiski pieejama.

2.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 12. pantu pieņemt deleģēto aktu, ar ko īsteno šā panta 1. punktu.

12. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt šīs regulas 7. panta 2. punktā un 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās brīža.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 2. punktā un 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 7. panta 2. punktu un 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

13. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 525/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

14. pants

Izskatīšana

Komisija līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam reizi piecos gados Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par šīs regulas darbību, par to, kā tā sekmē ES vispārīgā 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, un vajadzības gadījumā var sagatavot priekšlikumus.

15. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 525/2013

Regulu (ES) Nr. 525/2013 groza šādi:

1. regulas 7. panta 1. punktu groza šādi:

a) iekļauj šādu aa) punktu:

"aa)no 2023. gada — to siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kuras minētas 2. pantā Regulā par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam [Kopīgu centienu regula, KCR], par X-2 gadu, ievērojot UNFCCC ziņošanas prasības;";

2.regulas 7. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Dalībvalstis ik gadu savos ziņojumos informē Komisiju par saviem nodomiem izmantot elastības iespējas, kas paredzētas 5. panta 4. un 5. punktā Regulā par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam [KCR].";

3.regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā pievieno šādu viii) punktu:

"viii)no 2023. gada — informāciju par valsts politiku un pasākumiem, ko īsteno, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar Regulu par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam [KCR], un informāciju par plānoto valsts papildu politiku un pasākumiem, kas iecerēti, lai savas siltumnīcefekta gāzu emisijas ierobežotu vēl vairāk, nekā paredzēts minētajā Regulā.";

4.regulas 14. panta 1. punktā pievieno šādu f) apakšpunktu:

"f)no 2023. gada — kopējās siltumnīcefekta gāzu prognozes un atsevišķas aplēses par prognozētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no emisiju avotiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2003/87/EK un Regula par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam [KCR].";

5. regulas 21. panta 1. punktā pievieno šādu c) apakšpunktu:

"c) pienākumus saskaņā ar 4. pantu Regulā par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam [KCR]. Izvērtēšanā ņem vērā Savienības politiku un pasākumu progresu un informāciju no dalībvalstīm. Reizi divos gados izvērtēšanā iekļauj prognozes par Savienības virzību uz emisiju samazināšanas saistību izpildi un par dalībvalstu virzību uz savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu.";

6. regulas 21. pantā pievieno šādu 4. punktu:

"Komisija var izdot atzinumus par dalībvalstu rīcības plāniem, kas iesniegti saskaņā ar 8. panta 1. punktu Regulā par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam [KCR]."

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes regula par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 23

Politikas joma: klimata politika

ABB darbība: Klimata politika Savienības un starptautiskā līmenī (ABB kods 34 02 01)

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 24

Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Priekšlikums pieder pie tiesību aktiem, ar ko īsteno 2030. gada klimata un enerģētikas politikas paketi, par kuru Eiropadome vienojās 2014. gada oktobrī un kuras mērķis ir izmaksefektīvā veidā panākt, ka ES iekšējās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2030. gadā ir par vismaz 40 % mazākas nekā 1990. gadā un tādējādi palīdzēt iegrožot globālo sasilšanu.

Priekšlikums pieder pie Komisijas 10 politikas prioritātēm un ir svarīgs Enerģētikas savienības stratēģiskā satvara elements.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1

Uzraudzīt dalībvalstu progresu un pārbaudīt, kā dalībvalstis pilda emisijas samazināšanas pienākumus saskaņā ar priekšlikumu nolūkā panākt, ka visas ES mērogā ES ETS neietilpstošo sektoru SEG emisijas tiek samazinātas par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gadu, turklāt panākt to taisnīgā un izmaksefektīvā veidā, nodrošinot vidisko integritāti.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Klimata politika

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikums ļaus panākt, ka visas ES mērogā ES ETS neietilpstošo sektoru SEG emisijas līdz 2030. gadam tiek samazinātas par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Priekšlikumā nacionālie mērķrādītāji ES ETS neietilpstošajiem sektoriem ir noteikti, lielākoties pamatojoties uz IKP uz vienu iedzīvotāju — tādējādi tiek novērstas dalībvalstu galvenās bažas par pasākumu taisnīgumu. Paredzētie mērķrādītāju pielāgojumi augstu ieņēmumu dalībvalstīm, kā arī esošo un jauno elastības iespēju uzlabojami ļaus mērķrādītājus sasniegt izmaksefektīvi. Lai nodrošinātu vispārējo vidisko integritāti, 2021. gada mērķtrajektoriju izejas punkts ir jānosaka, pamatojoties uz vēsturiskajām emisijām, un jaunās elastības iespējas ir jāierobežo, lai nepieļautu, ka netiek izpildītas ES starptautiskās saistības — līdz 2030. gadam SEG iekšzemes emisijas samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Ieteicams atbilstības pārbaudes veikt retāk, t. i., nevis reizi gadā, bet gan reizi piecos gados, un tas palīdzēs samazināt gan dalībvalstu, gan Eiropas Komisijas administratīvo slogu. Uzņēmējiem, MVU vai mikrouzņēmumiem netiek uzlikti tieši ziņošanas pienākumi un tos neskar cita veida administratīvās sekas.

Priekšlikums ir adresēts dalībvalstīm kā institucionāliem aktoriem. Ierosinātā politika ir īstenojama nacionālā līmenī, tāpēc tā lielākoties skar nacionālās pārvaldes iestādes. Atkarībā no dalībvalstu īstenoto nacionālo pasākumu rakstura un tvēruma, tie skars dažādas ieinteresētās personas attiecīgajos sektoros.

Tālāka ietekme būs atkarīga no katras valsts izvēlētās nacionālās rīcībpolitikas un pasākumiem.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1. rādītājs: ES ETS neietilpstošo sektoru siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājuma līmenis ES.

2. rādītājs: emisijas samazinājuma līmenis dalībvalstīs.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Dalībvalstīm savi nacionālie emisijas samazināšanas mērķrādītāji jāsasniedz 2030. gadā. Tām ir jāīsteno rīcībpolitika un pasākumi un jāievieš nepieciešamie juridiskie un administratīvie noteikumi nacionālā līmenī, lai izpildītu priekšlikumā paredzēto. Komisijai ir jāizstrādā īstenošanas pasākumi periodam pēc 2020. gada.

1.5.2.iesaistīšanās pievienotā vērtība

Klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma. Tā kā ierosinātās darbības mērķi dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt katra atsevišķi, klimata politika ir jākoordinē Eiropas — un, ja iespējams, pasaules — līmenī un ES rīcība ir pamatota no subsidiaritātes viedokļa. ES un tās dalībvalstis kopīgi piedalās Parīzes nolīguma īstenošanā. Kopīga rīcība dod ES iespēju risināt gan taisnīguma, gan efektivitātes jautājumu, tajā pašā laikā sasniedzot vērienīgu vidisku mērķi. LESD 191. līdz 193. pants nosaka, ka ES ir kompetenta rīkoties klimata pārmaiņu jomā.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Lai gan pašreizējā Lēmuma par kopīgiem centieniem (LKC ) īstenošana uzsākta salīdzinoši nesen, jau var konstatēt, ka dalībvalstu centieni vismaz daļēji ir stimulējuši jaunas nacionālās rīcībpolitikas un pasākumus, ar kuriem efektīvi samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas LKC aptvertajās nozarēs. To vēl pastiprina fakts, ka LKC īstenošana uzsākta līdztekus vairākām citām ES klimata un enerģētikas rīcībpolitikām 2020. gada paketes ietvaros, jo īpaši energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā. Vairākos LKC aptvertajos sektoros (tostarp ēkas, transports, lauksaimniecība un atkritumu saimniecība) ievērojamu daļu līdzšinējo emisiju samazinājumu var attiecināt uz tādiem faktoriem kā tehnoloģiskās pārmaiņas, kuras savukārt ir iespaidojuši no 2020. gada paketes izrietošie politikas pasākumi. Kopumā LKC iespaidā dalībvalstis aktīvāk apsver, kādus jaunus šo nozaru emisijas samazināšanas pasākumus ieviest un kā vislabāk tos veidot. Konstatēts, ka LKC ir radījis nelielu papildu administratīvo slogu dalībvalstu līmenī, lai gan varētu būt iespējams samazināt administratīvās izmaksas ES līmenī.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikums ir turpinājums pašreizējam ES kopīgu centienu mehānismam attiecībā uz ES ETS neietilpstošajām nozarēm līdz 2030. gadam, un tas ir gan 2030. gada klimata un enerģētikas satvara, gan Komisijas Pamatstratēģijas spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku neatņemams elements. Konkrētāk, tas sekmē Enerģētikas savienības ceturtās dimensijas – ekonomikas dekarbonizācijas – realizēšanu.

Tas ir saskanīgs ar citiem Enerģētikas savienības paketes aspektiem, piemēram, energoefektivitātes paketi, kur galvenais uzsvars likts uz ēku energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu paketi un transporta sektora dekarbonizācijas iniciatīvu.

Dalībvalstis ir atbildīgas par tādu rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kas ļauj tām izpildīt savus pienākumus, un paredzams, ka daļa šo rīcībpolitiku un pasākumu palīdzēs izpildīt ES saistības atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻ ◻Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: no 2021. līdz 2030. gadam

–◻ ◻Finansiālā ietekme no 2019.līdz 2031. gadam

◻ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 25

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–ko veic izpildaģentūras.

Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–publisko tiesību subjektiem;

–privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Priekšlikums ir turpinājums pašlaik spēkā esošajam Lēmumam 406/2009/EK (Lēmumam par kopīgiem centieniem), proti, dalībvalstīm ir tādi paši uzraudzības un ziņošanas pienākumi, bet Komisijai – tādi paši pārvaldības uzdevumi. Eiropas Vides aģentūra arī turpmāk palīdzēs Komisijai uzraudzīt, kā dalībvalstīm sokas ar šajā priekšlikumā paredzēto pienākumu izpildi.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Progresa uzraudzības un atbilstības novērtēšanas pamatā būs esošais visaptverošais uzraudzības, ziņošanas un verifikācijas satvars, kas daļēji noteikts LKC un daļēji — Monitoringa mehānisma regulā (Regula (ES) Nr. 525/2013) un tās īstenošanas noteikumos. Saskaņā ar šo priekšlikumu tiks saglabāts stingrais ziņošanas un atbilstības cikls, kas paredzēts LKC . Dalībvalstīm arī 2021.–2030. gada periodā būs pienākums ievērot ikgadējos emisijas limitus un lineāro trajektoriju, lai gan faktiskās atbilstības pārbaude notiks reizi piecos gados, nevis reizi gadā kā līdz šim.

Lai nodrošinātu, ka atbilstības novērtējuma pamatā ir pareizi dati, Komisija arī turpmāk izskatīs dalībvalstu iesniegtos pārskatus par siltumnīcefekta gāzu emisijām. Eiropas Vides aģentūra turpinās koordinēt kontroli pār iesniegtās informācijas pārredzamību, precizitāti, saskanību, salīdzināmību un pilnīgumu.

Saskaņā ar pašreizējām prasībām dalībvalstīm arī turpmāk katru otro gadu būs jāziņo par to, kādas rīcībpolitikas un pasākumi ir īstenoti nolūkā izpildīt tām šajā priekšlikumā noteiktos mērķrādītājus, un par savām emisijas prognozēm.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Dalībvalstis neziņo vai laikus neziņo par savām ikgadējām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Tā kā Monitoringa mehānisma regulā paredzētā ikgadējā ziņošanas sistēma, kurā dalībvalstis ziņo par savām siltumnīcefekta gāzu emisijām, jau pastāv un darbojas labi, tas nozīmē, ka pastāv procedūras, kā nodrošināt, ka emisiju ziņojumi tiek saņemti laikus, un kā palīdzēt dalībvalstīm, kas savu ziņošanas pienākumu nepilda.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Kļūdas risks nav piemērojams.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Dalībvalstu virzību uz šajā priekšlikumā paredzēto saistību izpildi uzraudzīs, izmantojot labi funkcionējošo pašreizējo sistēmu, ar ko kontrolē un verificē ikgadējos ziņojumus par siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas nodrošina, ka visi trūkumi un nepareizības paziņotajos emisijas datos tiek laikus novērsti un izlaboti līdz atbilstības pārbaudei,

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
		Dif./Nedif. 26 .	no EBTA valstīm 27	no kandidātvalstīm 28	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
2	34.02.01 29	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ
2	07.02.06 30	Dif.	JĀ	JĀ	JĀ	NĒ
5	34,01 %	Nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas Nav

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Nr.
[…][pozīcija………………………………………]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

]

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Nr.

Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

ĢD: CLIMA

2017. g.

2018. g.

2019. g.

2020. g.

KOPĀ

Darbības apropriācijas

34 02 01

Saistības

(1)

0,900

0,900

Maksājumi

(2)

0,540

0,360

0,900

07 02 06

Saistības

(1a)

0,200

0,200

0,400

Maksājumi

(2 a)

0,200

0,200

0,400

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 31

Budžeta pozīcijas numurs

(3)

KOPĀ CLIMA ĢD apropriācijas

Saistības

=1+1a +3

1,100

0,200

1,300

Maksājumi

=2+2a

+3

0,740

0,560

1,300

KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	1,100	0,200	1,300
	Maksājumi	(5)	0,740	0,560	1,300
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4+ 6	1,100	0,200	1,300
	Maksājumi	=5+ 6	0,740	0,560	1,300

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma)	Saistības	=4+ 6	1,100	0,200	1,300
	Maksājumi	=5+ 6	0,740	0,560	1,300

Ierosinātos pasākumus īstenos, izmantojot finansiālos piešķīrumus programmai LIFE; nelielā mērā to darīs arī Eiropas Vides aģentūra, kā paredzēts daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		2017. g.	2018. g.	2019. g.	2020. g.	KOPĀ
ĢD: CLIMA
Cilvēkresursi		0,402.	0,402	0,606	0,606	2,016
Pārējie administratīvie izdevumi				0,015	0,015	0,030
KOPĀ CLIMA ĢD	Apropriācijas	0,402.	0,402	0,621	0,621	2,046

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,402.

0,402

0,621

0,621

2,046

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		2017. g.	2018. g.	2019. g.	2020. g.	KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	0,402	0,402	1 721	0 821	3,346
	Maksājumi	0,402	0,402	1,361	1,181	3,346

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

X Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ⇩			2017. g.		2018. g.		2019. g.		2020. g.								KOPĀ
	REZULTĀTI
	Rezultāta veids 32	Rezultāta vidējās izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Kopējais rezultātu daudzums	Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1…
- Rezultāts	Pakalpojumu līgums	0,900					1	0,900									1	0,900
- Rezultāts	IT izstrāde	0,200					1	0,200	1	0,200							2	0,400
- Rezultāts
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1							2	1,100	1	0,200							5	3,100
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2
- Rezultāts
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2
KOPĒJĀS IZMAKSAS							2	1,100	1	0,200							3	1,300

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

X Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2017. g.

2018. g.

2019. g.

2020. g.

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

0,402

0,402

0,606

0,606

2,016

Pārējie administratīvie izdevumi

0,015

0,015

0,030

Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

0,402

0,402

0.621

0,621

2,046

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 33

Cilvēkresursi

Pārējie administratīvie izdevumi

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

0,402

0,402

0.621

0,621

2.046

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

X Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		2017. g.	2018. g.	2019. g.	2020. g.
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
34 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		3	3	4	4
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)
•Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 34
34 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)				1	1
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy 35	galvenajā mītnē
	delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT - netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT - tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		3	3	5	5

34 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Tā kā priekšlikums ir pašreizējā Kopīgu centienu lēmuma turpinājums, pārvaldību turpinās pašreizējā CLIMA ĢD AD nodaļa. No 2019. gada būs vajadzīgs vēl viens AD ierēdnis, lai sniegtu atbalstu dalībvalstu pārstāvjiem un izstrādātu pašreizējā Savienības reģistra — sarežģītas un kritiski svarīgas sistēmas — LKC daļu.
Ārštata darbinieki	Būs vajadzīgs viens līgumdarbinieks (AC) pārejas un pārklāšanās posmā no pašreizējā uz jauno Kopīgu centienu lēmumu 2019.–2020. gadā un jaunās iniciatīvas sākumposmā.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

X Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	N g.	N+1 g.	N+2 g.	N+3 g.	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–pašu resursus

–dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 36
		N g.	N+1 g.	N+2 g.	N+3 g.	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
.... pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

(2) COM(2016)0395 galīgā redakcija.

(3) COM(2016)0110 galīgā redakcija.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

(5) COM(2016) 483. Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Lēmuma 406/2009/EK īstenošanas novērtēšanu saskaņā ar 14. pantu.

(6) Apspriešanās notika no 2015. gada 26. marta līdz 18. jūnijam un ir pieejama tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/clima/consultations/articles/0025_en.htm .

(7) Sk. SWD(2016) 247, 8.2. pielikums.

(8) Eiropas Komisija: EU Reference Scenario 2016, Energy, Transport and GHG Emissions, Trends to 2050.

(9) Supporting study for the Evaluation of Decision No. 406/2009/EC (Effort Sharing Decision), Ricardo Energy and Environment with Trinomic and Vito.

(10)

SWD(2016) 247 un SWD(2016) 248. Regulējuma kontroles padome sniedza pozitīvu atzinumu par ietekmes novērtējuma ziņojuma projektu, sk. SEC(2016) 339.

(11) SWD(2014)15, SWD(2014)255 final

(12) Ziņojums iepazīstinās ar dalībvalstu panākumiem virzībā uz Enerģētikas savienības un tās pārvaldības sistēmas pienākumu izpildi.

(13) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(14) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(15) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(16) COM(2015)80.

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

(20) SWD(2016) 247

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(23) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(24) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

(25) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(26) Dif. = diferencētās apropriācijas / Nedif. = nedefirencētās apropriācijas.

(27) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(28) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(29) SEG emisiju samazināšana (mazināšana).

(30) Subsīdija Eiropas Vides aģentūrai

(31) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(32) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(33) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(34) AC= līgumdarbinieki, AL = vietējie darbinieki, END= valstu norīkotie eksperti, INT = aģentūras darbinieki, JED= jaunākie eksperti delegācijās.

(35) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(36) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

	Dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumi 2030. gadā salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, ko nosaka saskaņā ar 4. panta 3. punktu.
Beļģija	-35 %
Bulgārija	-0 %
Čehijas Republika	-14 %
Dānija	-39 %
Vācija	-38 %
Igaunija	-13 %
Īrija	-30 %
Grieķija	-16 %
Spānija	-26 %
Francija	-37 %
Horvātija	-7 %
Itālija	-33 %
Kipra	-24 %
Latvija	-6 %
Lietuva	-9 %
Luksemburga	-40 %
Ungārija	-7 %
Malta	-19 %
Nīderlande	-36 %
Austrija	-36 %
Polija	-7 %
Portugāle	-17 %
Rumānija	-2 %
Slovēnija	-15 %
Slovākija	-12 %
Somija	-39 %
Zviedrija	-40 %
Apvienotā Karaliste	-37 %

	Maksimālais procentuālais apjoms no 2005. gada emisijām, ko nosaka saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu
Beļģija	2 %
Dānija	2 %
Īrija	4 %
Luksemburga	4 %
Malta	2 %
Nīderlande	2 %
Austrija	2 %
Somija	2 %
Zviedrija	2 %

	Maksimālais apjoms, izteikts miljonos tonnu CO2 ekvivalenta
Beļģija	3,8
Bulgārija	4,1
Čehijas Republika	2,6
Dānija	14,6
Vācija	22,3
Igaunija	0,9
Īrija	26,8
Grieķija	6,7
Spānija	29,1
Francija	58,2
Horvātija	0,9
Itālija	11,5
Kipra	0,6
Latvija	3,1
Lietuva	6,5
Luksemburga	0,25
Ungārija	2,1
Malta	0,03
Nīderlande	13,4
Austrija	2,5
Polija	21,7
Portugāle	5,2
Rumānija	13,2
Slovēnija	1,3
Slovākija	1,2
Somija	4,5
Zviedrija	4,9
Apvienotā Karaliste	17,8
Maksimālais apjoms kopā:	280

	Kopējie pielāgojumi saskaņā ar 10. panta 2. punktu, kas izteikti tonnās CO2 ekvivalenta
Bulgārija	1602912
Čehijas Republika	4440079
Igaunija	145944
Horvātija	1148708
Latvija	547061
Lietuva	2165895
Ungārija	6705956
Polija	7456340
Portugāle	1655253
Rumānija	10932743
Slovēnija	178809
Slovākija	2160210