Briselē, 21.6.2016

COM(2016) 429 final

2013/0302(COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,

par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/87/EK, pieņemšanu


2013/0302 (COD)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,

ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,


par

Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/87/EK, pieņemšanu

1.Konteksts

Datums, kad priekšlikums nosūtīts Eiropas Parlamentam un Padomei: 10.9.2013. (dokuments COM(2013)622 final – 2013/0302 (COD)).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums: 21.1.2014.

Reģionu komitejas atzinuma datums: 31.1.2014.

Eiropas Parlamenta nostājas datums (pirmais lasījums): 15.4.2014.

Padomes nostājas pieņemšanas datums: 13.5.2016.

2.Komisijas priekšlikuma mērķis

Direktīvā 2006/87/EK noteiktas tehniskās prasības attiecībā uz kuģiem, kurus ekspluatē ES iekšējo ūdensceļu tīklā. Turklāt Reinas kuģniecības centrālā komisija (CCNR) Pārskatītajā konvencijā par kuģošanu Reinā noteikusi tehniskās prasības attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo pa Reinu. Direktīva 2006/87/EK izstrādāta, lai gādātu par drošu kuģošanu ar nosacījumiem, kas līdzvērtīgi Reinas noteikumos paredzētajiem nosacījumiem. Direktīvas mērķis ir arī nodrošināt, ka Savienības iekšzemes kuģošanas sertifikāti, kas apliecina visu veidu kuģu pilnīgu atbilstību tehniskajām prasībām, ir derīgi visos ES iekšējos ūdensceļos, tostarp arī Reinā, un ka Reinas kuģošanas sertifikāti ir derīgi visos ES iekšējos ūdensceļos. Vispārīgi ņemot, direktīvas pielikumos ietvertajās tehniskajās prasībās iestrādāti Reinas Kuģu inspekcijas noteikumos izklāstītie standarti.

Tomēr ir sarežģīti nodrošināt abu tiesisko regulējumu saskaņotību, jo katrā no tiem darbojas savi noteikumi un procedūras. Lai saglabātu juridisko noteiktību un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jāveido viens vienots tehnisko standartu komplekts.

Direktīvas pārskatīšanas galvenie mērķi ir optimizēt lēmumu pieņemšanu saistībā ar iekšējo ūdensceļu kuģu tehniskajiem standartiem un standartizēt ES un CCNR režīma tehniskos standartus.

Lai īstenotu šos mērķus, CCNR 2015. gada jūnijā izveidoja starptautisku struktūru, kuras uzdevums ir izstrādāt vienotus tehniskos standartus iekšējo ūdensceļu kuģiem – Iekšzemes kuģošanas standartu izstrādes Eiropas komiteju CESNI (Comité européen pour les standards dans le domaine de la navigation intérieure). 2015. gada novembrī CESNI pieņēma pirmo tehnisko standartu iekšējo ūdensceļu kuģiem, tādējādi direktīvā bija iespējams atsaukties uz šo standartu pirms tās galīgās pieņemšanas un publicēšanas.

Atsauces uz turpmākajām CESNI tehnisko standartu redakcijām ES tiesību aktos tiks norādītas ar deleģētajiem aktiem.

3.    Komentāri par Padomes nostāju

Lielākā daļa Padomes grozījumu paredzēti, lai uzlabotu direktīvas skaidrību un īstenošanu. Tie pamatoti ar pieredzi, kas gūta desmit direktīvas piemērošanas gados.

Galvenās izmaiņas Padomes nostājā ir šādas.

Panti sagrupēti tematiskās nodaļās, tādējādi uzlabojot skaidrību. Pēc Komisijas pieprasījuma Padome ir piekritusi pielikumos ietvertās tehniskās prasības nemainīt tā, ka tās atsaucas uz CESNI standartu, kas pieņemts 2015. gada novembrī Padomē notikušo sarunu gaitā (sk. iepriekš). Padome pārvietojusi no direktīvas II pielikuma uz tās pamattekstu dažus sīki izstrādātus procedūras jautājumus papildus tiem, kas jau pārvietoti Komisijas priekšlikumā.

Padome ir izmantojusi iespēju atjaunināt iekšējo ūdensceļu klasifikāciju I pielikumā. Zviedrija iekļāvusi savu klasifikāciju, tādējādi ietverot savus iekšējos ūdensceļus direktīvas darbības jomā.

Padome arī veikusi izmaiņas 30. pantā, uzskaitot dalībvalstis, kuras ir izslēgtas no direktīvas darbības jomas, jo tām nav iekšējo ūdensceļu vai iekšzemes kuģošana tajās nenotiek nozīmīgā apmērā. Uz citām dalībvalstīm direktīva attiecas.

Datu aizsardzības noteikumi, kas attiecas uz Eiropas kuģu korpusu datubāzi, padarīti stingrāki atbilstīgi atzinumam, ko sniedza Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU), ar kuru Komisija konsultējās pēc Padomes pieprasījuma. Direktīvā tagad ietverti daži būtiski noteikumi par personas datu apstrādi (apstrādājamo datu kategorijas, šādas apstrādes pamatojums, datu saņēmēji un datu saglabāšanas ilgums). Turklāt Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem pieņemt noteikumus par datubāzes darbību.

Grozot Direktīvu 2009/100/EK, ir novērsta neliela juridiska neatbilstība ar Direktīvu 2009/100/EK, kuras rezultātā pārklājās piemērošanas jomas.

4.Secinājums

Kopumā teksta forma mainījusies ievērojami, savukārt sākotnējā Komisijas priekšlikumā par kuģošanas drošību ietvertā būtība ir saglabāta. Komisija atzinīgi vērtē šos uzlabojumus.

Komisija var atbalstīt Padomes pieņemto nostāju, tādējādi ļaujot Eiropas Parlamentam pieņemt teksta galīgo redakciju otrajā lasījumā.