EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 31.5.2016
COM(2016) 319 final
2016/0161(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem
EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumiem EEZ līguma IX pielikumā
(Finanšu pakalpojumi)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
Lai nodrošinātu vajadzīgo iekšējā tirgus juridisko noteiktību un viendabīgumu, EEZ Apvienotajai komitejai Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ līgumā) jāiekļauj visi attiecīgie ES tiesību akti iespējami ātrāk pēc to pieņemšanas.
2.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
EEZ Apvienotās komitejas deviņu lēmumu projektu (pievienoti šim Padomes lēmuma priekšlikumam) mērķis ir grozīt EEZ līguma IX pielikumu (Finanšu pakalpojumi), jo īpaši, lai minētajā līgumā iekļautu regulas par Eiropas uzraudzības iestādēm (ES EUI) (Regula (ES) Nr. 1093/2010, 1094/2010 un 1095/2010), kā arī vairākus citus Savienības tiesību aktus, kuri attiecas uz finanšu sektoru. Dažādajiem tiesību aktiem, kas iekļauti šajā pirmajā dokumentu kopumā, kopīgs ir tas, ka tie visi vai nu paredz lēmumu pieņemšanas pilnvaras ES EUI, vai arī ir saistīti ar tiesību aktiem, kuros ir šādi noteikumi. Ņemot vērā konstitucionālo neiespējamību attiecībā uz dažām no EEZ EBTA valstīm (Norvēģija, Islande, Lihtenšteina) pieņemt, ka ES uzraudzības iestāžu kompetencē ir lēmumu pieņemšana, kuri ir saistoši to kompetentajām iestādēm un tirgus dalībniekiem, bija jāatrod īpašs risinājums.
Eiropas uzraudzības iestādēm ir būtiska nozīme jaunajā uzraudzības sistēmā, kas tika ieviesta 2011. gadā kā daļa no vispusīgām reformām, reaģējot uz finanšu krīzi.
Šo tiesību aktu kopuma iekļaušana notiek pēc tam, kad 2014. gada 14. oktobrī ECOFIN sanāksmē tika panākta ES un EEZ EBTA valstu finanšu un ekonomikas ministru politiskā vienošanās. Saskaņā ar EEZ līguma divu pīlāru struktūru EBTA Uzraudzības iestāde pieņems lēmumus, kas adresēti EEZ EBTA kompetentajām iestādēm un tirgus dalībniekiem EEZ EBTA valstīs. ES EUI būs kompetentas veikt darbības, kuras pēc būtības nav saistošas, piemēram, ieteikumu pieņemšana un nesaistoša mediācija, arī attiecībā uz EEZ EBTA kompetentajām iestādēm. Pirms abu pušu rīcības, ja tas būs vajadzīgs, notiks apspriešanās, koordinācija vai informācijas apmaiņa starp ES EUI un EBTA Uzraudzības iestādi.
Lai nodrošinātu ES EUI zināšanu iekļaušanu šajā procesā un konsekvenci abu pīlāru starpā, atsevišķi EBTA Uzraudzības iestādes lēmumi un oficiālie atzinumi, kas adresēti vienai vai vairākām atsevišķām EEZ EBTA kompetentajām iestādēm vai tirgus dalībniekiem, tiks pieņemti, pamatojoties uz projektiem, kurus sagatavojusi attiecīgā ES EUI.
Lai nodrošinātu vienotu uzraudzību un tiesību aktu piemērošanu finanšu pakalpojumu jomā, ES uzraudzības iestāžu un to sagatavošanas struktūru uzraudzības padomēs piedalās trīs EEZ EBTA valstu kompetento iestāžu pārstāvji un EBTA Uzraudzības iestāde pilnībā, taču tām nav balsstiesību.
Turklāt ES EUI varēs arī piedalīties EBTA Uzraudzības iestādes darbā un tās sagatavošanas struktūrās, ciktāl tas saistīts ar to darbībām.
Domstarpību gadījumā starp ES EUI un EBTA Uzraudzības iestādi attiecīgo jautājumu var nodot izskatīšanai EEZ Apvienotajā komitejā pēc pieprasījuma, ko iesniedz viena no līgumslēdzējām pusēm, kā paredzēts EEZ līgumā. Ir izveidotas attiecīgas procedūras tūlītējai EEZ Apvienotās komitejas sanāksmju organizēšanai neatliekamās situācijās.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, šis lēmuma priekšlikums attiecas uz EEZ Apvienotās komitejas deviņiem lēmumu projektiem, kuros paredzēts iekļaut 31 ES tiesību aktu. Šie deviņi EEZ Apvienotās komitejas lēmumu projekti ir pievienoti Padomes lēmuma priekšlikuma 1.–9. pielikumā un attiecas uz šādiem ES tiesību aktiem:
|
|
|
|
|
1. pielikums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu;
|
|
|
2. pielikums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1022/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar kuru Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza attiecībā uz īpašu uzdevumu uzticēšanu Eiropas Centrālajai bankai, ievērojot Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013;
|
|
|
3. pielikums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK;
|
|
|
4. pielikums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK;
|
|
|
5. pielikums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010, kā arī šādi pieci Komisijas tiesību akti:
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 231/2013;
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 694/2014;
- Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/514;
- Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 447/2013;
- Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 448/2013;
|
|
|
6. pielikums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2012 (2012. gada 14. marts) par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem, kā arī šādi pieci Komisijas tiesību akti:
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 826/2012;
- Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 827/2012;
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 918/2012;
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 919/2012;
- Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/97;
|
|
|
7. pielikums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem;
|
|
|
8. pielikums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2011 (2011. gada 11. maijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 462/2013 (2013. gada 21. maijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām;
|
|
|
9. pielikums
Apvienotās komitejas lēmuma projekts šajā pielikumā attiecas uz šādiem Komisijas tiesību aktiem, kuri attiecas uz kredītreitingu aģentūrām:
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 272/2012;
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 446/2012;
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 447/2012;
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 448/2012;
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 449/2012;
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 946/2012;
- Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/245/ES;
- Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/246/ES;
- Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/247/ES;
- Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/248/ES;
- Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/249/ES.
|
Ir vēl vairāki papildu 150 ES tiesību akti, uz kuriem neattiecas iepriekš minētie lēmumu projekti un kuri vēl nav iekļauti EEZ līgumā. Tomēr šāda iekļaušana ir būtiska, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un kopīgo noteikumu un pārraudzības efektīvu un vienveidīgu piemērošanu visā EEZ. Ir paredzams, ka attiecībā uz šiem tiesību aktiem tiks veikti pielāgojumi, kuri būs tikai tehniski un kuri saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2894/94 ļautu Komisijai noteikt ES nostājas EEZ Apvienotajā komitejā. Darbs iespējami ātrā tempā tiks turpināts arī saistībā ar šiem ES tiesību aktiem.
3. Apvienotās komitejas lēmumu projektu galvenie elementi
Kā jau minēts, pašreizējā pasākuma pamatelementu veido EBI (Eiropas Banku iestādes), EAAPI (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un EVTI (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) regulu (Nr. 1093/2010, Nr. 1094/2010, Nr. 1095/2010) iekļaušana EEZ līgumā. Galvenie elementi Apvienotās komitejas lēmumu projektos gan saistībā ar šiem tiesību aktiem, gan arī ar citiem aktiem, kurus plāno iekļaut līgumā, ir norādīti turpmāk tādā kārtībā, kādā pievienoti pielikumi.
Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) regula (Nr. 1092/2010)
Iekļaujot Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (ESRK regula) EEZ līgumā, EEZ EBTA valstu kompetentās iestādes iegūs tiesības piedalīties ESRK darbā ar mērķi nodrošināt nepieciešamo iekšējā finanšu pakalpojumu tirgus makrouzraudzības koordinēšanu EEZ. EBTA Uzraudzības iestāde var piedalīties Valdes darbā. Šajā saistībā EEZ EBTA kompetentajām iestādēm un EBTA Uzraudzības iestādei tomēr nebūs balsstiesību. Tās cieši sadarbosies ar ESRK un tai nodrošinās visu informāciju, kas nepieciešama tās uzdevumu izpildei.
EBI, EAAPI un EVTI regulas (Nr. 1093/2010, 1094/2010, 1095/2010 – kopīgi sauktas arī par Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) regulām)
Trīs regulās par Eiropas uzraudzības iestādēm (EBI, EAAPI un EVTI) tiks paredzētas šīm iestādēm noteiktas pilnvaras pieņemt lēmumus, kas būs saistoši ES kompetentajām iestādēm un ES tirgus dalībniekiem. Ņemot vērā konstitucionālos apsvērumus saistībā ar to, vai dažas EEZ EBTA valstis piekritīs, ka ES uzraudzības iestādes pieņem lēmumus, kas ir tieši saistoši to kompetentajām iestādēm un tirgus dalībniekiem, bija jāizstrādā īpašs risinājums attiecībā uz EUI regulu iekļaušanu. Politiskā vienošanās, kas tika panākta 2014. gada oktobrī, noteica iekļaušanas principus, un Apvienotās komitejas trīs lēmumu projektos tika veikti attiecīgi pielāgojumi.
Rezultātā Apvienotās komitejas lēmumu projektos noteikto sistēmu veido divu pīlāru struktūra, kas ir EEZ līguma administrēšanas pamatā. Tāpēc, lai gan lēmumi attiecībā uz ES pīlāru ir Eiropas uzraudzības iestāžu pārziņā, kompetence pieņemt lēmumus attiecībā uz EEZ EBTA pīlāru tiks nodota EBTA Uzraudzības iestādei. Tomēr EBTA Uzraudzības iestāde pieņems šos lēmumus, tikai pamatojoties uz lēmumu projektiem, ko sagatavojušas ES EUI.
Lai veicinātu saskaņotību un vienveidību EEZ, EEZ EBTA kompetentās iestādes un EBTA Uzraudzības iestāde piedalās ES Eiropas uzraudzības iestāžu darbā, bet tām nav balsstiesību. Tas ietver dalību attiecīgo ES Eiropas uzraudzības iestāžu tehniskajās un lēmējinstitūciju struktūrās, piemēram, uzraudzības padomēs, kā arī iestāžu iekšējās komitejās un darba grupās. Un otrādi, ES Eiropas uzraudzības iestādēm arī ir tiesības piedalīties EBTA Uzraudzības iestādes lēmumu pieņemšanas procesā. Visi trīs Apvienotās komitejas lēmumu projekti paredz mehānismu, lai atrisinātu domstarpības starp ES Eiropas uzraudzības iestādēm un EBTA Uzraudzības iestādi. Dažādie pielāgojumi saistībā ar EUI regulām EEZ Apvienotās komitejas lēmumu projektos ir tikai tādi pielāgojumi, kas nepieciešami, lai īstenotu politisko vienošanos un izveidotu vienmērīgus procesus starp ES pīlāru (konkrēti, ES Eiropas uzraudzības iestādes) un EBTA pīlāru (konkrēti, EBTA Uzraudzības iestāde). EEZ EBTA kompetentās iestādes dod ieguldījumu ES EUI budžetā tāpat kā ES dalībvalstis.
Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un Regula (ES) Nr. 236/2012 par īso pārdošanu
Šis tiesību aktu kopums attiecas uz vairākiem Komisijas tiesību aktiem, kas pieņemti attiecīgajās jomās (sal. turpmāk).
Gan Direktīva 2011/61 (AIFP direktīva), gan Regula (ES) Nr. 236/2012 (Regula par īso pārdošanu) paredz EVTI tiešas intervences tiesības. Šā iemesla dēļ ir jāveic pielāgojumi piemērojamā regulējumā, un saskaņā ar politisko vienošanos šīs lēmumu pieņemšanas pilnvaras jānodod EBTA Uzraudzības iestādei. Tomēr, kā tas ir EUI regulas (kā arī CRA regulas un Regulas par Eiropas tirgus infrastruktūru (RETI) (sal. nākamo iedaļu)) gadījumā, EBTA Uzraudzības iestāde var pieņemt lēmumu, tikai pamatojoties uz ES EUI sagatavotu lēmuma projektu.
Ir jāsaprot, ka uz EEZ EBTA kompetentajām iestādēm, kā arī EEZ EBTA valstu fiziskajām vai juridiskajām personām attiecas direktīvas/regulas darbības joma ar tādiem pašiem noteikumiem un tādiem pašiem nosacījumiem kā uz ES kompetentajām iestādēm un ES fiziskajām vai juridiskajām personām.
Lai nodrošinātu saskaņotu uzraudzību un finanšu pakalpojumu noteikumu vienveidīgu piemērošanu visā EEZ, EVTI un EBTA Uzraudzības iestāde sadarbosies, apmainīsies ar informāciju un savstarpēji apspriedīsies pirms jebkādu pasākumu pieņemšanas, kas saistīti ar to uzraudzības funkcijām.
Vairākos gadījumos AIFP direktīva paredz, ka EVTI var rīkoties atbilstoši tās mediācijas pilnvarām saskaņā ar EVTI regulas (Regula (ES) Nr. 1095/2010) 19. pantu, lai izšķirtu strīdus starp kompetentajām iestādēm pārrobežu situācijās. Tomēr saskaņā ar Apvienotās komitejas lēmuma projektu, ar kuru iekļauj EVTI regulu, EBTA Uzraudzības iestādei tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus, kas adresēti EEZ EBTA kompetentajām iestādēm vai finanšu tirgus dalībniekiem. Tāpēc Apvienotās komitejas lēmuma projekts attiecībā uz AIFP direktīvu precizē, ka atsauces uz šādām EVTI pilnvarām būtu jāsaprot kā atsauce uz EBTA Uzraudzības iestādes pilnvarām.
Tāpat arī ar EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projektu par AIFP direktīvu tiek iekļautas trīs deleģētās regulas un divas īstenošanas regulas, kuru pamatā ir AIFP direktīva, kā arī tiek veikti nepieciešamie pielāgojumi.
Regulas par īso pārdošanu 28. pantā ir noteikts, ka EVTI var rīkoties saskaņā ar tās intervences pilnvarām, kas noteiktas ar EVTI regulas 9. panta 5. punktu, lai uz laiku aizliegtu vai ierobežotu īso pārdošanu vai līdzīgus darījumus vai arī pieprasītu fizisku vai juridisku personu neto īso pozīciju paziņošanu vai publisku izpaušanu. Pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus, kas adresēti atsevišķiem EEZ EBTA finanšu tirgus dalībniekiem saskaņā ar EVTI regulas 9. panta 5. punktu, EBTA Uzraudzības iestādei ir paredzēts piešķirt saskaņā ar politisko vienošanos (sal. Apvienotās komitejas lēmuma projektu par EVTI regulu). Tāpat kā EVTI regulas gadījumā, EBTA Uzraudzības iestāde varēs pieņemt lēmumus, tikai pamatojoties uz EVTI sagatavotu lēmuma projektu.
Lai saglabātu konsekvenci Eiropas Ekonomikas zonā, EVTI koordinācijas funkcijas, kas paredzētas Regulas par īso pārdošanu 27. pantā, tiks paplašinātas, lai attiecinātu arī uz EEZ EBTA kompetentajām iestādēm. Tas ietver iespēju EVTI sniegt atzinumu par pasākumiem, ko EEZ EBTA kompetentās iestādes paredz piemērot vai atjaunot. Pirms EBTA Uzraudzības iestādes rīcības saskaņā ar 28. pantu parasti tiek izmantoti šādi nesaistoši koordinācijas centieni, ko īsteno EVTI saskaņā ar 27. pantu. Tāpat kā AIFP direktīvas gadījumā, saistošās mediācijas pilnvaras, kas nodotas EVTI saskaņā ar Regulas par īso pārdošanu 23. panta 4. punktu, attiecībā uz EBTA pīlāru tiek piešķirtas EBTA Uzraudzības iestādei.
Papildus Regulas par īso pārdošanu iekļaušanai attiecīgais Apvienotās komitejas lēmuma projekts paredz arī iekļaut līgumā četras deleģētās regulas un vienu īstenošanas regulu, kuras pamatā ir Regula par īso pārdošanu.
Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (RETI) un regulas, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (Regula (ES) Nr. 513/2011 un Regula (ES) Nr. 462/2013)
Šajā tiesību aktu kopumā ir ietverti arī vairāki Komisijas tiesību akti attiecīgajās jomās (sal. turpmāk).
Saskaņā ar RETI un Kredītreitingu aģentūru (CRA) regulu EVTI ir piešķirtas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz darījumu reģistriem un kredītreitingu aģentūrām, tostarp tiesības pieņemt lēmumus, kas attiecas tieši uz šīm struktūrām. Nolūkā iekļaut šīs regulas EEZ līgumā un saskaņā ar iepriekš minēto politisko vienošanos tiek ierosināts, ka principi, kas piemērojami EUI regulu iekļaušanai, tiek piemēroti arī konkrēti EVTI īstenotai kredītreitingu aģentūru un darījumu reģistru tiešai uzraudzībai. EBTA Uzraudzības iestāde attiecībā uz EEZ-EBTA kredītreitingu aģentūrām un darījumu reģistriem pieņems lēmumus, pamatojoties uz projektiem, ko sagatavojusi EVTI. Pielāgojumus EEZ Apvienotās komitejas lēmumu projektos veic atbilstoši vispārējai struktūrai, kas ierosināta arī attiecībā uz EUI regulām, saskaņā ar politisko vienošanos.
Attiecībā uz CRA regulu ir paredzēti divi EEZ Apvienotās komitejas lēmumi – pirmais lēmums par abiem iekļaujamajiem leģislatīvajiem dokumentiem (Regula (ES) Nr. 513/2011 un Regula (ES) Nr. 462/2013) un otrais lēmums par vairākām deleģētajām un īstenošanas regulām. Attiecībā uz Regulu par Eiropas tirgus infrastruktūru (RETI) šajā posmā tiks iekļauts tikai leģislatīvais akts (Regula (ES) Nr. 648/2012) un vēlāk tiks iekļauti 2. līmeņa akti. Tā kā pašlaik EEZ-EBTA valstīs vēl nav izveidoti darījumu reģistri, praksē tas nerada nekādas problēmas.
Sistēma, ko paredzēts izveidot ar Apvienotās komitejas lēmumiem, paredz EVTI un EBTA Uzraudzības iestādei cieši sadarboties, lai nodrošinātu saskaņotu uzraudzību un finanšu pakalpojumu noteikumu vienveidīgu piemērošanu visā EEZ. Saskaņā ar EEZ Apvienotās komitejas lēmumu projektiem EVTI un EBTA Uzraudzības iestāde sadarbosies, apmainīsies ar informāciju un savstarpēji apspriedīsies pirms jebkura pasākuma pieņemšanas, kas saistīts ar to uzraudzības funkcijām. Tās nodrošina, ka visa nepieciešamā informācija tiek savstarpēji un laikus nodota. Abām iestādēm ir pienākums nosūtīt jebkuru pieteikumu, informāciju, sūdzību vai pieprasījumu, kas ietilpst otras iestādes kompetencē. Tāpat kā attiecībā uz EUI regulām, arī šajā gadījumā ir paredzēta procedūra domstarpību izšķiršanai.
Saistošos pasākumus, kas paredzēti EVTI ES kredītreitingu aģentūrām un darījumu reģistriem, attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām un darījumu reģistriem, kas reģistrēti EEZ EBTA valstīs, pieņems EBTA Uzraudzības iestāde. Šādi pasākumi ir, piemēram, lēmums par reģistrāciju vai reģistrācijas atteikumu, lēmums anulēt reģistrāciju, informācijas pieprasījumus, lēmums ierosināt izmeklēšanu par personu, lēmums veikt uzraudzības pasākumu, lēmumi par naudas soda vai kavējuma naudas piemērošanu un, attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, lēmums pagarināt periodu, kura laikā kredītreitingus joprojām var izmantot regulatīviem mērķiem. Lai gan juridiski EBTA Uzraudzības iestāde ir uzraudzītājs un veiks saistošus pasākumus, visu praktisko darbu attiecībā uz reģistrāciju un EEZ EBTA valstīs reģistrēto kredītreitingu aģentūru un darījumu reģistru ikdienas uzraudzību veic EVTI. EBTA Uzraudzības iestāde pasākumus var pieņemt, tikai pamatojoties uz EVTI sagatavotu dokumenta projektu. EVTI šādu projektu var sagatavot pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz EBTA Uzraudzības iestādes pieprasījumu. EBTA Uzraudzības iestādes lēmumu pieņem bez nepamatotas kavēšanās, pamatojoties uz tā projektu. Attiecībā uz iekasējamām maksām EBTA Uzraudzības iestāde kā EEZ EBTA valstu kredītreitingu aģentūru un darījumu reģistru uzraudzītājs no šīm struktūrām iekasē uzraudzības un reģistrācijas maksas. Tomēr, tā kā visu praktisko darbu attiecībā uz reģistrācijas procesu un kredītreitingu aģentūru ikdienas uzraudzību veic EVTI, EBTA Uzraudzības iestāde iekasētās summas bez nepamatotas kavēšanās nodod EVTI. Maksas apmērus aprēķina uz tāda paša pamata kā atbilstīgās maksas, ko iekasē no kredītreitingu aģentūrām, kuras reģistrētas Eiropas Savienībā.
Apvienotās komitejas otrā lēmuma projektā par CRA regulu tiks iekļauti seši Komisijas deleģētie akti un pieci Komisijas īstenošanas akti.
4.Procedūra
Tā kā pievienotie Apvienotās komitejas lēmumu projekti paredz izmaiņas tiesību aktos, kuru darbību plāno paplašināt attiecībā uz EEZ EBTA valstīm, un tie nav tikai tehniski pielāgojumi, uz šo gadījumu attiecas uz Padomes Regulas (EK) Nr. 2894/94 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts. Tādēļ Padome nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā, attiecībā uz Komisijas priekšlikumu. Šajā nolūkā Komisija iesniedz šo priekšlikumu. Komisija pauž cerību, ka varēs izklāstīt ES nostāju EEZ Apvienotajai komitejai pēc iespējas drīz.
5. Cita informācija
Tā kā šī pirmā tiesību aktu kopuma rezultātā saskaņā ar Norvēģijas un Islandes konstitucionālajām tiesībām suverenitāte tiktu nodota EBTA Uzraudzības iestādei, par to būs jālemj Norvēģijas parlamentam (ar ¾ balsu vairākumu) un Islandes parlamentam.
Lihtenšteina ir norādījusi, ka tā jau ir īstenojusi attiecīgos ES tiesību aktus savos tiesību aktos un ir gatava tos piemērot.
2016/0161 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem
EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumiem EEZ līguma IX pielikumā
(Finanšu pakalpojumi)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu un 114. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2894/94 par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību un jo īpaši tās 1. panta 3. punkta a) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.
(2)Saskaņā ar EEZ līguma 98. pantu un jo īpaši tā 102. pantu EEZ Apvienotā komiteja cita starpā var lemt par EEZ līguma IX pielikuma, kurā ietverti noteikumi par finanšu pakalpojumiem, grozīšanu.
(3)Uz finanšu pakalpojumiem attiecas šādi tiesību akti, un tie jāiekļauj EEZ līgumā:
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010,
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010,
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010,
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010,
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1022/2013,
- Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES,
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 231/2013,
- Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 447/2013,
- Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 448/2013,
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 694/2014,
- Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/514,
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2012,
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 826/2012,
- Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 827/2012,
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 918/2012,
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 919/2012,
- Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/97,
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012,
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2011,
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 462/2013,
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 272/2012,
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 446/2012,
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 447/2012,
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 448/2012,
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 449/2012,
- Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 946/2012,
- Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/245/ES,
- Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/246/ES,
- Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/247/ES,
- Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/248/ES
- un Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/249/ES.
(4)Tāpēc EEZ līguma IX pielikums būtu attiecīgi jāgroza.
(5)Tāpēc Savienības nostāja EEZ Apvienotajā komitejā būtu jābalsta uz pievienotajiem lēmumu projektiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostājas, kura Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz ierosinātajiem grozījumiem EEZ līguma IX pielikumā (Finanšu pakalpojumi), pamatā ir EEZ Apvienotās komitejas lēmumu projekti, kas pievienoti šim lēmumam.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 31.5.2016
COM(2016) 319 final
PIELIKUMS
dokumentam
priekšlikums Padomes lēmumam
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma IX pielikumā (Finanšu pakalpojumi)
1. PIELIKUMS
EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS
Nr.
([ datums]),
ar ko groza EEZ līguma IX pielikumu (Finanšu pakalpojumi)
EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgumu”), jo īpaši tā 98. pantu,
tā kā:
(1)EEZ līgumā jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu.
(2)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma IX pielikums,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
EEZ līguma IX pielikumā pēc 31.ed punkta (Komisijas Lēmums 2010/C 326/07) pievieno šādu punktu:
“31.f32010 R 1092: Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1092/2010 par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).
Šā līguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:
a)EBTA valstu attiecīgās iestādes piedalās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) darbā;
b)neatkarīgi no šim līgumam pievienotā 1. protokola termini “dalībvalsts(-is)”, “kompetentās iestādes” un “uzraudzības iestādes” papildus nozīmei, kas tiem piešķirta regulā, attiecīgi ietver arī EBTA valstis, to kompetentās iestādes un uzraudzības iestādes. Tas neattiecas uz 5. panta 2. punktu, 9. panta 5. punktu un 11. panta 1. punkta c) apakšpunktu;
c)regulas 6. panta 2. punktā pievieno šādus apakšpunktus:
“c)EBTA valstu centrālo banku vadītāji vai attiecībā uz Lihtenšteinu — Finanšu ministrijas augsta līmeņa pārstāvis;
d)EBTA Uzraudzības iestādes kolēģijas loceklis — gadījumos, kas saistīti ar viņa uzdevumiem.
Punkta c) un d) apakšpunktā minētie Valdes locekļi bez balsstiesībām nepiedalās Valdes darbā gadījumos, kad var tikt apspriests atsevišķu ES finanšu iestāžu vai ES dalībvalstu stāvoklis.”;
d)regulas 13. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:
“i)pārstāvis no katras EBTA valsts centrālās bankas vai attiecībā uz Lihtenšteinu — Finanšu ministrijas pārstāvis. Šie pārstāvji nepiedalās Konsultatīvās speciālistu komitejas darbā gadījumos, kad var tikt apspriests atsevišķu ES finanšu iestāžu vai ES dalībvalstu stāvoklis.”;
e)regulas 15. panta 2. punktā pievieno šādu daļu:
“EBTA Uzraudzības iestāde, EBTA valstu centrālās bankas, valstu uzraudzības iestādes un valstu statistikas iestādes cieši sadarbojas ar ESRK un nodrošina tai visu informāciju, kas vajadzīga, lai tā veiktu savus uzdevumus saskaņā ar EEZ līgumu.”;
f)regulas 16. panta 3. punktā pēc vārda “Komisijai” iekļauj vārdus “un — ja tie ir adresēti EBTA valstij vai vienai vai vairākām šo valstu uzraudzības iestādēm — EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai”, bet pēc vārda “EUI” pievieno vārdus “un EBTA Uzraudzības iestādei”;
g)regulas 17. panta 1. punktā pēc vārda “Padomei” iekļauj vārdus “un — ja ieteikums ir adresēts EBTA valstij vai vienai vai vairākām šo valstu uzraudzības iestādēm — EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai”, 17. panta 2. punktā un 18. panta 1. punktā pēc vārda “Padomi” iekļauj vārdus “un — ja ieteikums ir adresēts EBTA valstij vai vienai vai vairākām šo valstu uzraudzības iestādēm — EBTA valstu Pastāvīgo komiteju”;
h)regulas 17. panta 3. punktu nepiemēro attiecībā uz lēmumiem par ieteikumiem, kas adresēti vienai vai vairākām EBTA valstīm;
i)regulas 18. panta 4. punktā pēc vārda “EUI” iekļauj vārdus “EBTA Uzraudzības iestāde un EBTA valstu Pastāvīgā komiteja”.”
2. pants
Regulas (ES) Nr. 1092/2010 teksts islandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā .... gada ... vai nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas vēlāk.
4. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ papildinājumā.
Briselē,
EEZ Apvienotās komitejas vārdā —
priekšsēdētājs
EEZ Apvienotās komitejas
sekretāri
Līgumslēdzēju pušu kopīgā deklarācija
par Lēmumu Nr. .../..., ar ko EEZ līgumā iekļauj Regulu (ES) Nr. 1092/2010
Līgumslēdzējas puses ievēro to, ka Regulā (ES) Nr. 1092/2010 valstīm, kas nav ES dalībvalstis, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbā ir atļauta tikai ierobežota līdzdalība. Saistībā ar iespējamu Regulas (ES) Nr. 1092/2010 pārskatīšanu nākotnē ES novērtēs, vai EEZ EBTA valstīm varētu piešķirt līdzdalības tiesības atbilstīgi EEZ EBTA valstu līdzdalībai trīs Eiropas uzraudzības iestādēs, kas noteikta EEZ Apvienotās komitejas Lēmumā Nr. …/…, Lēmumā Nr. …/… un Lēmumā Nr. …/….