PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums PADOMES LĒMUMAM

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu Gruzijas pilsoņiem, attiecībā uz nolīguma īstenošanas kopēju pamatnostādņu pieņemšanu

PROJEKTS

LĒMUMS Nr. …/201, KO PIEŅĒMUSI APVIENOTĀ KOMITEJA,

KURA IZVEIDOTA AR NOLĪGUMU

STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN GRUZIJU

PAR ĪSTERMIŅA VĪZU ATVIEGLOTU IZSNIEGŠANU GRUZIJAS PILSOŅIEM

(... gada ...)

attiecībā uz nolīguma īstenošanas kopēju pamatnostādņu pieņemšanu

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu Gruzijas pilsoņiem („nolīgums”) un jo īpaši tā 12. pantu,

tā kā nolīgums stājās spēkā 2011. gada 1. martā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Kopējās pamatnostādnes par to, kā īstenot Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par īstermiņa vīzu atvieglotu izsniegšanu Gruzijas pilsoņiem, ir izklāstītas šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

[vieta],

Eiropas Savienības vārdā – Gruzijas vārdā –

PROJEKTS

PAMATNOSTĀDNES

PAR TO, KĀ ĪSTENOT

NOLĪGUMU STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN GRUZIJU

PAR VĪZU ATVIEGLOTU IZSNIEGŠANU

Nolīguma starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu, kurš stājās spēkā 2011. gada 1. martā, mērķis ir uz savstarpīguma pamata atvieglot vīzu izsniegšanas procedūras Gruzijas pilsoņiem, kuru paredzētā uzturēšanās 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.

Nolīgums uz savstarpīguma pamata nosaka juridiski saistošas tiesības un pienākumus nolūkā vienkāršot vīzu izsniegšanas procedūras Gruzijas pilsoņiem.

Šo pamatnostādņu, ko pieņems ar nolīguma 12. pantu izveidotā Apvienotā Komiteja („Apvienotā komiteja”), mērķis ir nodrošināt to, lai dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti nolīguma noteikumus īsteno saskaņoti. Šīs pamatnostādnes nav nolīguma daļa, un tādēļ tās nav juridiski saistošas. Tomēr diplomātiskajiem un konsulārajiem darbiniekiem, īstenojot nolīguma noteikumus, ir ļoti ieteicams tās konsekventi ievērot.

Pamatnostādnes tiek plānots atjaunināt, ņemot vērā nolīguma īstenošanas pieredzi, un par to ir atbildīga Apvienotā Komiteja.

Lai nodrošinātu nolīguma nepārtrauktu un saskaņotu īstenošanu un, ievērojot Apvienotās komitejas vīzu atvieglotas izsniegšanas jautājumos reglamentu, puses vienojās Apvienotās komitejas oficiālo sanāksmju starplaikos veidot neformālus kontaktus nolūkā risināt steidzamus jautājumus. Detalizēti ziņojumi par šiem jautājumiem un neformāliem kontaktiem tiks iesniegti nākamajā Apvienotās komitejas vīzu atvieglotas izsniegšanas jautājumos sanāksmē.

I. VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI

1.1. Piemērošanas joma un mērķis

Nolīguma 1. panta 1. punktā ir noteikts: „Šā nolīguma mērķis ir atvieglot vīzu izsniegšanu Gruzijas pilsoņiem, kuru paredzētā uzturēšanās 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.”

Nolīgumu piemēro visiem Gruzijas pilsoņiem, kas iesniedz pieteikumus īstermiņa vīzai, neatkarīgi no valsts, kurā viņi dzīvo.

Nolīgumu nepiemēro bezvalstniekiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi Gruzija. Šai personu kategorijai piemēro parastos ES vīzu acquis noteikumus.

Nolīguma 1. panta 2. punktā ir noteikts: „Ja Gruzija atjauno vīzas prasību visu dalībvalstu pilsoņiem vai dažām visu dalībvalstu pilsoņu kategorijām, pamatojoties uz savstarpīguma principu, uz attiecīgajiem Savienības pilsoņiem automātiski attiecas tādi paši vīzu režīma atvieglojumi, kādi saskaņā ar šo nolīgumu ir piešķirti Gruzijas pilsoņiem.”

No 2006. gada 1. jūnija visi ES pilsoņi un bezvalstnieki, kuriem ir uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi kāda ES dalībvalsts, ir atbrīvoti no vīzas prasības, ieceļojot Gruzijā uz laiku, kas 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas, vai šķērsojot Gruzijas teritoriju tranzītā.

Lai nepieļautu diskriminējošu attieksmi no Gruzijas puses pret vienas vai vairāku ES dalībvalstu pilsoņiem vai atsevišķām šo pilsoņu kategorijām, nolīgumam pievienotajā deklarācijā Eiropas Savienība paziņoja par savu nodomu pārtraukt nolīguma piemērošanu, ja Gruzija atjauno vīzu prasību vienas vai vairāku ES dalībvalstu pilsoņiem vai atsevišķām šo pilsoņu kategorijām.

1.2. Nolīguma piemērošanas joma

Nolīguma 2. pantā ir noteikts:

„1. Šajā nolīgumā paredzētie vīzu režīma atvieglojumi attiecas uz Gruzijas pilsoņiem, ja tie jau nav atbrīvoti no vīzas prasības saskaņā ar Savienības vai dalībvalstu normatīvajiem aktiem, šo nolīgumu vai citiem starptautiskiem nolīgumiem.

2. Jautājumiem, kas nav reglamentēti ar šo nolīgumu, piemēram, atteikums piešķirt vīzu, ceļošanas dokumentu atzīšana, pierādījumi par pietiekamiem iztikas līdzekļiem, ieceļošanas atteikums un izraidīšanas pasākumi, ir piemērojami Gruzijas vai dalībvalstu, vai Savienības tiesību akti.”.

Neskarot nolīguma 10. pantu (kurā paredzēts atbrīvot no vīzas prasības Gruzijas diplomātisko pasu turētājus), tas neietekmē esošos noteikumus par vīzas prasībām un atbrīvojumiem no vīzas prasības.

Piemēram, saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 539/2001 1 4. pantu dalībvalstīm ir atļauts atbrīvot no vīzas prasības, citu kategoriju starpā, civilās gaisa un jūras transporta apkalpes. Kopš 2008. gada 13. decembrī un 2011. gada 7. martā attiecīgi stājās spēkā Šveices un Lihtenšteinas asociēšana ar Šengenas zonu, uzturēšanās atļaujas, ko izsniedz Šveice un Lihtenšteina, tiek atzītas par līdzvērtīgām Šengenas vīzām gan attiecībā uz tranzītu, gan īstermiņa uzturēšanos.

Vīzu kodeksu 2 piemēro visiem jautājumiem, uz kuriem neattiecas nolīgums, piemēram, tās Šengenas zonas dalībvalsts noteikšana, kura ir atbildīga par vīzas pieteikuma apstrādi, vīzas izsniegšanas atteikuma iemesli, tiesības pārsūdzēt negatīvu lēmumu vai vispārīgi noteikumi par personisku interviju ar pieteikuma iesniedzēju. Turklāt Šengenas noteikumus un – vajadzības gadījumā – valsts tiesību aktus arī joprojām piemēro jautājumiem, uz kuriem neattiecas nolīgums, piemēram, ceļošanas dokumentu atzīšana, pierādījumi par pietiekamiem iztikas līdzekļiem, liegums ieceļot dalībvalstu teritorijā, izraidīšanas pasākumi. Šajā saistībā ir nepieciešams sniegt precīzu informāciju par šiem jautājumiem (skatīt arī kopīgo deklarāciju par informācijas saskaņošanu attiecībā uz īstermiņa vīzu izsniegšanas procedūru un par dokumentiem, kas iesniedzami, pieprasot vīzu).

Pat tad, ja ir izpildīti nolīgumā paredzētie nosacījumi, piemēram, vīzas pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis dokumentāru pierādījumu par ceļojuma mērķi, kas jāiesniedz nolīguma 4. pantā paredzētajām kategorijām, vīzu tik un tā var atteikt, ja nav izpildīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 562/2006 3 (Šengenas Robežu kodekss) 5. panta nosacījumi, proti, personai nav derīga ceļošanas dokumenta, ir izdots brīdinājums SIS, tiek uzskatīts, ka persona rada draudus sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai utt.

Joprojām piemēro citas Vīzu kodeksā atļautās vīzu izsniegšanas iespējas. Piemēram, ja ir izpildīti Vīzu kodeksā (24. pantā) paredzētie nosacījumi, daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar ilgu derīguma termiņu – līdz pieciem gadiem – var izsniegt vēl citām personu kategorijām, ne vien tām, kas minētas nolīguma 5. pantā. Tāpat joprojām piemēros Vīzu kodeksā ietvertos noteikumus, kas atļauj atcelt vai samazināt vīzas nodevu (Vīzu kodeksa 16. panta 5. un 6. punkts).

1.3. Vīzu veidi, uz kuriem attiecas nolīgums

Nolīguma 3. panta d) punktā „vīza” ir definēta kā „dalībvalsts izsniegta atļauja, kas vajadzīga tranzītam caur dalībvalstu teritoriju vai priekš uzturēšanās dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā, sākot no pirmās ieceļošanas dienas dalībvalstu teritorijā;”.

Nolīgumā paredzētie atvieglojumi attiecas uz vienotajām vīzām, kā arī uz vīzām ar ierobežotu teritoriālo derīgumu (LTV), kuras izsniegtas tranzīta vai īslaicīgas uzturēšanās mērķiem.

1.4. Ar vīzu atļautā uzturēšanās ilguma aprēķināšana un īpaši jautājums par to, kā noteikt sešu mēnešu laikposmu

Ar Šengenas Robežu kodeksa jaunākajiem grozījumiem 4 ir noteikta citāda „īslaicīgas uzturēšanās” definīcija. Pašreizējā definīcija ir šāda: „90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, katru reizi ņemot vērā pēdējās uzturēšanās 180 dienu laikposmu”.

Ieceļošanas dienu rēķinās kā pirmo uzturēšanās dienu dalībvalstu teritorijā, bet izceļošanas dienu rēķinās kā pēdējo uzturēšanās dienu dalībvalstu teritorijā. Jēdziens „jebkurš” nozīmē, ka tiek piemērots „kustīgs” 180 dienu atsauces laikposms, skaitot atpakaļ katru uzturēšanās dienu pēdējo 180 dienu laikposmā, lai pārbaudītu, vai joprojām tiek izpildīta prasība par 90 dienām 180 dienu laikposmā. Tas nozīmē, ka pēc nepārtrauktas 90 dienu ilgas prombūtnes var atkal uzturēties uz laiku līdz 90 dienām.

Definīcija stājās spēkā 2013. gada 18. oktobrī.

Uzturēšanās ilguma aprēķināšanas piemērs, pamatojoties uz jauno definīciju:

Persona, kurai ir daudzkārtēja ieceļošanas vīza uz 1 gadu (18.4.2010.–18.4.2011.), pirmo reizi ieceļo 2010. gada 19. aprīlī un uzturas trīs dienas. Pēc tam šī persona atkal ieceļo 2010. gada 18. jūnijā un uzturas 86 dienas. Kāda ir situācija konkrētos datumos? Kad šī persona atkal drīkst ieceļot?

2010. gada 11. septembrī: pēdējo 180 dienu laikā (16.3.2010.–11.9.2010.) persona ir uzturējusies 3 dienas (19.–21.4.2010.) plus 86 dienas (18.6.2010.–11.9.2010.) = 89 dienas = atļautais uzturēšanās laiks nav pārsniegts. Persona vēl drīkst palikt 1 dienu.

2010. gada 16. oktobrī: persona varētu ieceļot, lai uzturētos vēl 3 dienas (2010. gada 16. oktobrī zaudē nozīmi 2014. gada 19. aprīļa uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma); 2010. gada 17. oktobrī zaudē nozīmi 2010. gada 20. aprīļa uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma) utt.).

2010. gada 15. decembrī: persona varētu ieceļot, lai uzturētos vēl 86 dienas (2010. gada 15. decembrī zaudē nozīmi 2010. gada 18. jūnija uzturēšanās (ārpus 180 dienu laikposma); 2010. gada 16. decembrī zaudē nozīmi 2010. gada 19. jūnija uzturēšanās, utt.).

1.5. Situācija attiecībā uz dalībvalstīm, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā un vēl nav pilnībā integrētas Šengenas zonā, dalībvalstīm, kuras nepiedalās ES kopējā vīzu politikā, un asociētajām valstīm

Vienīgi Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā. Tās arī turpmāk izsniegs valsts vīzas, kuras būs derīgas vienīgi attiecīgās valsts teritorijā. Kad šīs dalībvalstis Šengenas acquis piemēros pilnībā, tās turpinās piemērot nolīgumu.

Visiem jautājumiem, kas nolīgumā nav skarti, turpina piemērot valsts tiesību aktus līdz dienai, kad minētās dalībvalstis sāk pilnībā piemērot Šengenas acquis. Sākot no minētās dienas, jautājumiem, kas nolīgumā nav skarti, piemēros Šengenas noteikumus/valsts tiesību aktus.

Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai un Rumānijai ir atļauts atzīt uzturēšanās atļaujas, D vīzas un īstermiņa vīzas, ko izsniegušas Šengenas valstis un asociētās valstis attiecībā uz īstermiņa uzturēšanos to teritorijā 5 .

Saskaņā ar 21. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, visām Šengenas dalībvalstīm ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas, ko izdevusi kāda cita dalībvalsts, ir jāatzīst par derīgām īstermiņa uzturēšanās nolūkā to teritorijā. Šengenas dalībvalstis ieceļošanas un īstermiņa uzturēšanās nolūkā pieņem asociēto valstu izsniegtas uzturēšanās atļaujas, D vīzas un īstermiņa vīzas, un otrādi.

Nolīgums neattiecas uz Dāniju, Apvienoto Karalisti un Īriju, bet tajā ir ietvertas kopīgas deklarācijas par to, ka ir vēlams, lai minētās dalībvalstis noslēgtu divpusējus nolīgumus ar Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu.

Lai gan Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice ir Šengenas asociētās valstis, nolīgums uz tām neatteicas.

1.6. Nolīgums/divpusējie nolīgumi

Nolīguma 13. pantā ir noteikts: „Stājoties spēkā, šis nolīgums prevalē pār jebkuriem noteikumiem divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās, kas noslēgtas starp atsevišķām dalībvalstīm un Gruziju, ciktāl šo nolīgumu vai vienošanos noteikumi attiecas uz šā nolīguma reglamentētiem jautājumiem.”.

Sākot no nolīguma spēkā stāšanās dienas, spēkā esošajos divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un Gruziju ietvertie noteikumi par jautājumiem, kurus skar nolīgums, vairs netiek piemēroti. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem dalībvalstīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu neatbilstības starp saviem divpusējiem nolīgumiem un nolīgumu.

Ja kāda dalībvalsts ir noslēgusi divpusēju nolīgumu vai vienošanos ar Gruziju par jautājumiem, kurus neskar nolīgums, piemēram, paredzot atbrīvot no vīzas prasības dienesta pasu turētājus, šo atbrīvojumu turpina piemērot pēc tam, kad ir stājies spēkā Eiropas Savienības Nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu.

Divpusēji nolīgumi ar Gruziju, kuros paredz atbrīvot no vīzas prasības dienesta pasu turētājus, ir šādām dalībvalstīm: Bulgārijai, Kiprai, Latvijai, Rumānijai, Slovākijai un Ungārijai.

Atbrīvojums no vīzas prasības, ko kāda dalībvalsts piešķīrusi dienesta pases turētājiem, attiecas vienīgi uz ceļošanu šīs dalībvalsts teritorijā, bet nevis uz ceļošanu uz pārējām Šengenas dalībvalstīm.

1.7. Kopīgā deklarācija par informācijas saskaņošanu attiecībā uz īstermiņa vīzu izsniegšanas procedūru un par dokumentiem, kas iesniedzami, pieprasot vīzu

Nolīgumam ir pievienota kopīgā deklarācija, kurā minēta pušu apņemšanās sniegt Gruzijas pilsoņiem vienotu un saskaņotu informāciju par piekļuvi dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem, kā arī informāciju par procedūrām un nosacījumiem, kas jāievēro, iesniedzot vīzas pieteikumu, un par izsniegto vīzu derīgumu. Šī informācija ir pieejama ES delegācijas Gruzijā tīmekļa vietnē: http://www.eeas.europa.eu/delegations/georgia/travel_eu/visa/index_en.htm .

Vīzu kodeksa 47. pantā ir noteikts, ka ES dalībvalstu centrālajām iestādēm un konsulātiem ir jānodrošina plašai sabiedrībai visa svarīgā informācija par vīzas pieteikumu iesniegšanu.

Diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem tiek lūgts plaši izplatīt šo informāciju (izmantojot informācijas dēļus, informācijas lapas, interneta tīmekļa vietnes, u. tml.), kā arī izplatīt precīzu informāciju par vīzu izsniegšanas nosacījumiem, dalībvalstu pārstāvētību Gruzijā un dalībvalstu sarakstu par to, kādi apliecinošie dokumenti ir vajadzīgi.

1.8. Informācija, ko Gruzijas iestādes ir sniegušas par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu

Lai pareizi informētu Gruzijas pilsoņus par nolīguma priekšrocībām un ES diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem, kur var iesniegt vīzas pieteikumus, Gruzijas Ārlietu ministrija ir izveidojusi īpašu saiti, kur ir pieejama minētā informācija. Tīmekļa vietnes adrese ir šāda:

http://mfa.gov.ge/index.php?lang_id=GEO&sec_id=95&info_id=13448 .

II. PAMATNOSTĀDNES PAR KONKRĒTIEM NOTEIKUMIEM

2.1. Jauni noteikumi, kas attiecas uz visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem

Svarīgs atgādinājums: Atgādinām, ka turpmāk minētie atvieglojumi attiecībā uz vīzas nodevu, vīzas pieteikumu izskatīšanas procedūru ilgumu un vīzas pagarināšanu ārkārtas apstākļos attiecas uz visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem, tostarp, piemēram, tūristiem.

2.1.1. Vīzas nodeva

Nolīguma 6. panta 1. punktā ir noteikts:

„1.Maksa par vīzas pieteikumu izskatīšanu Gruzijas pilsoņiem ir EUR 35.”.

Saskaņā ar 6. panta 1. punktu maksa par vīzas pieteikumu izskatīšanu ir EUR 35. Šo maksu piemēro visiem vīzas pieteikumu iesniedzējiem no Gruzijas (tostarp tūristiem), un tā attiecas uz īstermiņa vīzām neatkarīgi no ieceļošanu skaita.

Nolīguma 6. panta 2. punktā ir noteikts:

„2. Ja dalībvalstis sadarbojas ar ārpakalpojumu sniedzēju, iespējama maksa par papildu pakalpojumiem. Pakalpojumu maksa ir samērīga ar izmaksām, kas ārpakalpojuma sniedzējam radušās, pildot tā uzdevumus, un tā nedrīkst pārsniegt EUR 30. Attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) saglabā iespēju, ka visi pieteikuma iesniedzēji var pieteikumus iesniegt tieši tās/to konsulātos.”.

Attiecībā uz sadarbības kārtību ar ārpakalpojumu sniedzējiem Vīzu kodeksa 43. pantā ir sniegta sīka informācija par viņu uzdevumiem.

Nolīguma 6. panta 3. punktā ir noteikts:

„3. No maksas par vīzu pieteikumu izskatīšanu ir atbrīvoti šādu kategoriju pilsoņi:

a) pensionāri;” (NB! Lai šī personu kategorija saņemtu atbrīvojumu no maksas, pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums par savu pensionāra statusu. Atbrīvojums nav attaisnots tajos gadījumos, kad ceļojuma mērķis ir algots darbs.)

„b) bērni, kuri nav sasnieguši 12 gadu vecumu;” (NB! Lai šī personu kategorija saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums par savu vecumu.)

„c) valstu un reģionālo valdību, kā arī Augstāko un Konstitucionālo tiesu locekļi, ja viņi ar šo nolīgumu nav jau atbrīvoti no vīzu prasības;” (NB! Lai šī personu kategorija saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda Gruzijas iestāžu izsniegts pierādījums, kas apliecina šo personu amatu.)

„d) personas ar invaliditāti un, ja vajadzīgs, viņus pavadošās personas;” (NB! Lai saņemtu atbrīvojumu no maksas, būtu jāuzrāda pierādījums, ka abi vīzas pieteikuma iesniedzēji ietilpst šajā kategorijā.)

Lai šī personu kategorija saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda (pirmās vai otrās pakāpes) „Gruzijas invalīda apliecība”, ko izsniegusi Gruzijas Veselības, nodarbinātības un sociālo lietu ministrija, vai valsts un privātu slimnīcu un klīniku izsniegta apliecība. Gadījumos, kad pieteikuma iesniedzēju invaliditāte ir acīmredzama (neredzīgas personas, personas, kurām trūkst vienas kājas), ir pieņemama vizuāla atzīšana, kas tiek veikta konsulārajā iestādē. Pavadošām personām principā nav nepieciešami nekādi papildu dokumenti.

Pamatotos gadījumos pieteikumu var iesniegt invalīda pārstāvis vai aizbildnis.

„e) tuvi radinieki – laulātie, bērni (tostarp adoptēti), vecāki (tostarp aizbildņi), vecvecāki un mazbērni –, kas apmeklē Gruzijas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā;”

Šis apakšpunkts regulē situāciju attiecībā uz tuviem radiniekiem no Gruzijas, kas ceļo uz dalībvalstīm, lai apmeklētu Gruzijas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā.

„f) oficiālu delegāciju dalībnieki, kas pēc Gruzijai adresēta oficiāla ielūguma piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko dalībvalstu teritorijā;

g) skolēni, studenti, pēcdiploma studenti un pavadošie pedagogi, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp apmaiņas programmās, kā arī citu ar mācībām saistītu pasākumu dēļ;

h) žurnālisti un akreditētas personas, kas tos profesionālā statusā pavada;” (NB! Lai šī personu kategorija saņemtu atbrīvojumu no maksas, vīzas pieteikuma iesniedzējiem jāuzrāda pierādījums, kas apliecina, ka viņi ir profesionālu žurnālistikas vai plašsaziņas līdzekļu organizāciju biedri – saikne ar nolīguma 4. pantu.)

„i) starptautisku sporta pasākumu dalībnieki un personas, kas tos profesionālā statusā pavada;” (NB! Līdzjutēji netiks uzskatīti par pavadošām personām.)

„j) pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, kuru ceļojuma mērķis ir apmācība, semināri un konferences, tostarp arī saskaņā ar apmaiņas programmām;

k) personas, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitātēs un citās apmaiņas programmās;

l) personas, kas iesniegušas dokumentus, kas pierāda to vajadzību ceļot humanitāru apsvērumu dēļ, tostarp – lai saņemtu neatliekamu ārstniecisko palīdzību, un persona, kas šādu personu pavada; lai piedalītos tuva radinieka bēres, vai lai apmeklētu smagi slimu tuvu radinieku.”.

Iepriekš minētās personu kategorijas ir atbrīvotas no maksas. Turklāt atbrīvojumu no maksas arī piešķir saskaņā ar Vīzu kodeksa 16. panta 4. punktu.

Kā noteikts Vīzu kodeksa 16. panta 6. punktā, „Atsevišķos gadījumos iekasējamo vīzas nodevu var atcelt vai samazināt, ja tas palīdz veicināt kultūras vai sporta intereses, kā arī intereses ārpolitikas un attīstības politikas jomā, kā arī citās svarīgu sabiedrības interešu jomās vai humānu iemeslu dēļ.”.

Vīzu kodeksa 16. panta 7. punktā ir noteikts, ka vīzas nodevu iekasē euro, trešās valsts valūtā vai valūtā, ko parasti lieto tajā trešā valstī, kurā iesniedz pieteikumu, un to neatmaksā, izņemot gadījumus, kad pieteikums nav pieņemams vai ja konsulāts nav kompetents.

Ja maksa tiek iekasēta valūtā, kas nav euro, šajā valūtā iekasējamo vīzas nodevas summu noteiks un regulāri pārskatīs, piemērojot Eiropas Centrālās bankas noteikto euro valūtas maiņas kursa atsauces likmi. Iekasējamo summu var noapaļot, un konsulāti vietējās Šengenas sadarbības ietvaros nodrošinās, ka tie iekasē vienādas maksas.

Lai nepieļautu neatbilstības, kuru rezultāts varētu būt vīzu izdevīgāka iegāde, dalībvalstīm Gruzijā būtu jānodrošina, ka visi vīzu pieteikumu iesniedzēji Gruzijā maksā vienādu vīzas nodevu, ja tā tiek iekasēta ārvalstu valūtās.

Saskaņā ar Vīzu kodeksa 16. panta 8. punktu pieteikuma iesniedzējiem no Gruzijas izdos kvīti par samaksāto vīzas nodevu.

2.1.2. Vīzas pieteikumu izskatīšanas procedūru ilgums

Nolīguma 7. pantā ir noteikts:

„1. Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti lēmumu par pieprasījumu izsniegt vīzu pieņem 10 kalendārajās dienās no pieteikuma un vīzas izsniegšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas.

2. Atsevišķos gadījumos termiņu, kas vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par vīzas pieteikumu, var pagarināt līdz 30 dienām, ja nepieciešama pieteikuma padziļināta pārbaude.

3. Steidzamos gadījumos lēmuma par vīzas pieteikuma pieņemšanu termiņu var samazināt līdz divām darbdienām vai mazāk.”.

Principā lēmums par vīzas izsniegšanu tiks pieņemts 10 kalendāro dienu laikā no dienas, kad ir iesniegts pieņemams pieteikums.

Šo termiņu var pagarināt līdz 30 dienām, ja ir vajadzīga padziļināta pārbaude, piemēram, lai apspriestos ar centrālajām iestādēm.

Visus minētos termiņus sāk skaitīt vienīgi tad, kad pieteikuma datne ir pilnīga, proti, no dienas, kad ir saņemts vīzas pieteikums un apliecinošie dokumenti.

Diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulārajos dienestos, kuros ir apmeklējumu sistēma, apmeklējuma saņemšanai nepieciešamo laiku neieskaita pieteikuma izskatīšanas laikā. Attiecībā uz šo jautājumu, kā arī citiem praktiskiem noteikumiem par vīzas pieteikuma iesniegšanu ir piemērojami Vīzu kodeksā (9. pantā) izklāstītie vispārīgie noteikumi. Jo īpaši gadījumā, kad pieteikuma iesniegšanai ir nepieciešams apmeklējums, tas parasti notiks divu nedēļu laikā no dienas, kad apmeklējums ir lūgts.

Nosakot apmeklējuma laiku, būtu jāņem vērā iespējamā steidzamība, ko norādījis vīzas pieteikuma iesniedzējs. Lēmumu par laika saīsināšanu lēmuma pieņemšanai par vīzas pieteikumu, kā noteikts 7. panta 3. punktā, pieņem konsulārais darbinieks.

Saskaņā ar rokasgrāmatu par vīzu pieteikumu apstrādi un grozījumiem izsniegtajās vīzās (2. daļa, 3.2.2. punkts) būtu jāpielāgo Gruzijā atrodošos dalībvalstu konsulātu spēja izskatīt vīzu pieteikumus, lai ievērotu Vīzu kodeksā apmeklējumam noteikto divu nedēļu termiņu, tostarp arī īpaši noslogotos periodos.

Pamatotos steidzamības gadījumos (kad vīzas pieteikumu nevarēja iesniegt agrāk tādu iemeslu dēļ, kurus pieteikuma iesniedzējs nevarēja paredzēt) apmeklējuma laiks būtu jānosaka nekavējoties vai jāsniedz tieša piekļuve pieteikuma iesniegšanai (skatīt Vīzu kodeksa 9. panta 3. punktu).

Turklāt konsulāts var lemt par paātrinātas procedūras izveidi pieteikumu iesniegšanai, lai pieņemtu konkrētu kategoriju pieteikuma iesniedzējus.

2.1.3. Vīzas pagarināšana ārkārtas apstākļos

Nolīguma 9. pantā ir noteikts:

„Gruzijas pilsonim izsniegtās vīzas derīguma termiņu un/vai uzturēšanās ilgumu pagarina, ja dalībvalsts kompetenta iestāde uzskata, ka vīzas turētājs ir sniedzis pierādījumu par nepārvaramiem apstākļiem vai humāniem iemesliem, kas viņam neļauj izceļot no dalībvalstu teritorijas pirms vīzas derīguma termiņa vai vīzā atļautās uzturēšanās beigām. Šādu pagarinājumu piešķir bez maksas.”.

Attiecībā uz iespēju pagarināt vīzas derīguma termiņu pamatotu personisku iemeslu gadījumos, kad vīzas turētajam nav iespējams atstāt dalībvalsts teritoriju līdz vīzas uzlīmē norādītajam datumam, tiks piemēroti Vīzu kodeksa (33. panta) noteikumi, ciktāl tie ir saderīgi ar nolīgumu. Tomēr saskaņā ar nolīgumu force majeure apstākļos vai humānu iemeslu dēļ vīzu pagarina bez maksas.

2.2. Jauni noteikumi, kas attiecas uz konkrētām vīzas pieteikumu iesniedzēju kategorijām

2.2.1. Dokumentārs pierādījums, kas apliecina brauciena mērķi

Nolīguma 4. panta 1. punktā uzskaitītajām personu kategorijām būs nepieciešams vienīgi norādītais dokumentārais pierādījums, kas apliecina ceļojuma mērķi. Kā noteikts 4. panta 3. punktā, netiks pieprasīti nekādi citi pamatojumi, ielūgumi vai ceļojuma mērķa apstiprinājumi. Tomēr tas nenozīmē, ka tiek atcelta vispārējā prasība ierasties personīgi, lai iesniegtu vīzas pieteikumu un apliecinošos dokumentus, kuri attiecas uz iztikas līdzekļiem; šī prasība paliek neskarta.

Ja atsevišķos gadījumos joprojām pastāv šaubas par tā dokumenta autentiskumu, kas apliecina ceļojuma mērķi, vīzas pieteikuma iesniedzēju var aicināt uz papildu, padziļinātu interviju vēstniecībā/konsulātā, kur viņu var iztaujāt par apmeklējuma faktisko mērķi vai pieteikuma iesniedzēja nodomu atgriezties – skatīt Vīzu kodeksa 21. panta 8. punktu. Šādos atsevišķos gadījumos vīzas pieteikuma iesniedzējs var iesniegt papildu dokumentus vai tos izņēmuma kārtā var pieprasīt konsulārais darbinieks. Apvienotā komiteja rūpīgi uzraudzīs šo jautājumu.

Tām personu kategorijām, kuras nav minētas nolīguma 4. pantā (piemēram, tūristiem), arī turpmāk piemēros vispārējos noteikumus par ceļojuma mērķa apliecinājumu. Tas pats attiecas uz dokumentiem, kas apliecina vecāku piekrišanu tam, ka ceļo viņu bērni, kuri ir jaunāki par 18 gadiem.

Jautājumos, kurus neskar šā nolīguma noteikumi, piemēram, ceļošanas dokumentu atzīšana un garantijas saistībā ar atgriešanos un pietiekamiem iztikas līdzekļiem, piemēros Šengenas noteikumus vai valsts tiesību aktus.

Principā kopā ar vīzas pieteikumu tiks iesniegts nolīguma 4. panta 1. punktā minētā uzaicinājuma oriģināls vai dokumenta apliecinājums. Tomēr konsulāts var sākt apstrādāt vīzas pieteikumu, pamatojoties uz uzaicinājuma faksimilu vai kopijām vai dokumenta apliecinājumu. Taču konsulāts var pieprasīt dokumenta oriģinālu, ja vīzas pieteikums tiek iesniegts pirmo reizi, un pieprasīs to atsevišķos gadījumos, kad ir šaubas.

4. pants. Dokumentārs pierādījums, kas apliecina brauciena mērķi

„1.Turpmāk norādīto kategoriju Eiropas Savienības un Gruzijas pilsoņiem attiecīgi norādītie dokumenti ir pietiekami, lai pamatotu mērķi ieceļošanai otras Puses teritorijā:

a) tuviem radiniekiem – laulātajam, bērniem (tostarp adoptētiem), vecākiem (tostarp aizbildņiem), vecvecākiem un mazbērniem, kas apmeklē Gruzijas pilsoņus –, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā:

– uzņēmējas personas rakstisks uzaicinājums;”.

Minētais apakšpunkts regulē situāciju attiecībā uz tuviem radiniekiem no Gruzijas, kas ceļo uz dalībvalstīm, lai apmeklētu Gruzijas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā. Šis atvieglojums neattiecas uz Eiropas Savienībā dzīvojošiem ES valstspiederīgajiem, kuri uzaicina radiniekus no Gruzijas.

Uzaicinātāja paraksta autentiskums jāpārbauda kompetentajai iestādei saskaņā ar dzīvesvietas valsts tiesību aktiem.

Nepieciešams arī apliecināt uzaicinātāja likumīgo dzīvesvietu un ģimenes saites; piemēram, kopā ar uzņemošās personas rakstisko uzaicinājumu iesniedzot to dokumentu kopijas, kuros norādīts viņas statuss, piemēram, uzturēšanās atļaujas fotokopiju, un kuri apliecina ģimenes saites.

Šis noteikums, izņemot nepieciešamību apliecināt likumīgo dzīvesvietu un ģimenes saites, attiecas arī uz diplomātisko pārstāvniecību un konsulātu darbinieku radiniekiem, kuri ceļo uz dalībvalstu teritoriju, lai apmeklētu ģimeni uz laiku līdz 90 dienām.

„b) oficiālu delegāciju dalībniekiem, kas pēc Gruzijai adresēta oficiāla ielūguma piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko dalībvalstu teritorijā:

– Gruzijas iestādes vēstule, kas apliecina, ka pieprasītājs ir šīs delegācijas loceklis un ieceļo dalībvalstu teritorijā, lai piedalītos iepriekšminētajos pasākumos; šai vēstulei pievieno oficiālā ielūguma kopiju;”.

Vēstulē, kuru kompetentā iestāde izsniedz, lai apliecinātu, ka konkrētā persona ir delegācijas loceklis un ieceļo otras puses teritorijā, lai piedalītos oficiālā sanāksmē, jābūt norādītam pieteikuma iesniedzēja vārdam un uzvārdam. Pieteikuma iesniedzēja vārdam un uzvārdam nav obligāti jābūt norādītam oficiālajā ielūgumā piedalīties sanāksmē, taču tas var būt jānorāda, ja oficiālais ielūgums ir adresēts konkrētai personai.

Šis noteikums attiecas uz oficiālo delegāciju locekļiem neatkarīgi no tā, kāda pase (dienesta pase vai parastā pase) viņiem ir.

„c) skolēniem, studentiem, personām, kas iegūst pēcdiploma izglītību, un pavadošiem pedagogiem, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām, kā arī citu ar skolu saistītu pasākumu dēļ:

– uzņemošās universitātes, koledžas vai skolas rakstisks uzaicinājums vai dokuments, kas apliecina uzņemšanu, vai studenta apliecība, vai cits apliecinošs dokuments par apmeklējamiem kursiem;”.

Studenta apliecība tiek pieņemta kā ceļojuma mērķa apliecinājums tikai tad, ja to izsniegusi uzņēmēja universitāte, koledža vai skola, kurā norisināsies mācības vai izglītošanās.

„d) personām, kas ceļo medicīnisku iemeslu dēļ, un nepieciešamajām pavadošajām personām:

– medicīniskās iestādes oficiāls dokuments, kas apliecina medicīniskās aprūpes nepieciešamību šajā iestādē un pavadoņa nepieciešamību, un pierādījums par pietiekamiem finansiāliem līdzekļiem medicīniskās aprūpes izdevumu segšanai;”.

Tiks iesniegts medicīniskās iestādes dokuments, kas apliecina minētos trīs elementus (medicīniskās aprūpes nepieciešamība šajā iestādē, pavadoņa nepieciešamība un pierādījums par pietiekamiem finansiāliem līdzekļiem medicīniskās aprūpes izdevumu segšanai).

„e) žurnālistiem un akreditētām personām, kas tos profesionālā statusā pavada:

– apliecība vai cits dokuments, ko izsniegusi arodorganizācija, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir kvalificēts žurnālists vai persona, kas to profesionālā statusā pavada, kā arī dokuments, ko izdevis tās darba devējs, kas apliecina, ka brauciena mērķis ir veikt žurnālista darbu vai palīdzēt veikt šādu darbu;”.

Šajā kategorijā nav ietverti ārštata žurnālisti un viņu palīgi.

Ir jāuzrāda apliecība vai dokuments, kas apliecina, ka pieteikuma iesniedzējs ir profesionāls žurnālists vai persona, kura to profesionālā statusā pavada, un darba devēja izsniegta dokumenta oriģināls, kurā norādīts, ka brauciena mērķis ir veikt žurnālista darbu vai palīdzēt veikt šādu darbu.

Šobrīd Gruzijā nav profesionālu plašsaziņas līdzekļu asociāciju, centru, iestāžu, savienību vai citu līdzīgu organizāciju, kas pārstāv žurnālistu vai personu, kuras tos profesionālā statusā pavada, grupas intereses un varētu izsniegt apliecības, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir profesionāls žurnālists konkrētā jomā vai persona, kura to profesionālā statusā pavada. Kamēr šādas organizācijas nav izveidotas, konsulāti var pieņemt darba devēja izsniegtu apliecību un preses akreditāciju, kas izdota vienā no dalībvalstīm.

„f) starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas tos profesionālā statusā pavada:

– rakstisks uzaicinājums no uzņēmējorganizācijas, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, valsts sporta federācijām vai valstu olimpiskajām komitejām;”.

Saistībā ar starptautiskiem sporta pasākumiem pavadošo personu sarakstā iekļauj vienīgi tās personas, kas sportistus pavada profesionālā statusā – trenerus, masierus, menedžeri, medicīnas personālu un sporta kluba vadītāju. Tāpēc līdzjutēji netiks uzskatīti par pavadošām personām.

„g) darījumu cilvēkiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem:

– uzņēmējas juridiskās personas vai uzņēmuma, vai šādas juridiskās personas vai uzņēmuma organizācijas, filiāles vai biroja, vai dalībvalstu valsts vai reģionālās iestādes, vai tirdzniecības un rūpniecības izstāžu, konferenču un simpoziju, kas notiek dalībvalstu teritorijā, rīkošanas komitejas rakstisks uzaicinājums, ko apstiprinājusi Gruzijas Valsts reģistrācijas palāta;”.

Publiskā reģistra valsts aģentūra izsniegs dokumentu, ar kuru apstiprina uzņēmējdarbības organizāciju esamību.

„h) profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumus, kas norisinās ES dalībvalstu teritorijā:

– uzņēmējorganizācijas rakstisks uzaicinājums, kas apstiprina, ka konkrētā persona piedalās attiecīgajā pasākumā;

i) pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, kuru ceļojuma mērķis ir izglītošanās, semināri un konferences, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām:

– uzņēmējorganizācijas rakstisks uzaicinājums, apstiprinājums, ka persona pārstāv pilsoniskās sabiedrības organizāciju un attiecīgā valsts reģistra izziņa par minētās organizācijas nodibināšanu, ko valsts iestāde izsniegusi saskaņā ar valsts tiesību aktiem;”.

Ir jāuzrāda pilsoniskās sabiedrības organizācijas izsniegts dokuments, ar kuru apstiprina, ka pieteikuma iesniedzējs pārstāv šo organizāciju.

Kompetentā Gruzijas valsts iestāde, kas izsniedz izziņu par pilsoniskās sabiedrības organizācijas nodibināšanu, ir Publiskā reģistra valsts aģentūra.

Reģistrs, kurā tiek reģistrētas izziņas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju nodibināšanu, ir Publiskā reģistra valsts aģentūra. Tieslietu ministrija un Publiskā reģistra valsts aģentūra sadarbojas ar vietējām iestādēm, lai izveidotu elektronisku NVO datubāzi, kas pēc izveides pabeigšanas būs pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē https://enreg.reestri.gov.ge/main.php .

Nolīgums neattiecas uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļiem kā tādiem.

„j) personām, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitāšu un citās apmaiņas programmās:

– uzņēmējorganizācijas rakstisks uzaicinājums piedalīties šajos pasākumos;

k) šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Gruzijā:

– Gruzijas nacionālās starptautiskā autotransporta pārvadātāju sabiedrības vai apvienības rakstisks pieprasījums, kurā norādīts braucienu mērķis, ilgums un biežums;”.

Šobrīd Gruzijā ir šādas divas nacionālās pārvadātāju apvienības, kuras ir kompetentas izsniegt rakstisku pieprasījumu profesionāliem transportlīdzekļa vadītājiem: Gruzijas starptautiskā autotransporta pārvadātāju apvienība (GIRCA) un Gruzijas pasažieru autotransporta pārvadātāju apvienība (GACPR). Pārvadātāji, kuri nav minēto apvienību biedri, var uzrādīt pieprasījumu, ko izsniegusi Gruzijas Ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības ministrijas Sauszemes transporta aģentūra, vai – labi zināmu pārvadātāju gadījumā – konsulāti var pieņemt rakstisku pieprasījumu, kuru izsniedzis Gruzijas pārvadātājs/transporta uzņēmums, kas nodarbina attiecīgo šoferi. Pieprasījumā būs norādīts braucienu mērķis, ilgums un biežums.

„l) sadraudzības pilsētu organizēto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem:

– attiecīgo pilsētu vai citu apdzīvotu vietu administrācijas vadītāja/mēra vai pašvaldības iestāžu rakstisks uzaicinājums;”.

Pilsētas vai citas apdzīvotas vietas administrācijas vadītājs/mērs, kas ir kompetents izsniegt rakstisku uzaicinājumu, ir tās uzņemošās pilsētas vai citas apdzīvotās vietas administrācijas vadītājs/mērs, kurā norisināsies sadraudzības pasākums. Šajā kategorijā ietilpst tikai oficiālās sadraudzības dalībnieki.

„m) militāro un civilo apbedījumu vietu apmeklējumam:

– oficiāls dokuments, kas apliecina kapa esamību un ģimenes vai cita veida saikni starp mirušo un pieprasītāju.”.

Nolīgumā nav sīkāk norādīts, vai minētais oficiālais dokuments būtu jāizsniedz tās valsts iestādēm, kurā atrodas apbedījumu vieta, vai tās valsts iestādēm, kurā dzīvo persona, kas vēlas apmeklēt apbedījumu vietu. Būtu jāpieņem, ka šādu oficiālu dokumentu var izsniegt abu valstu kompetentās iestādes.

Jāuzrāda minētais oficiālais dokuments, kas apliecina kapa esamību un saglabāšanu, kā arī dokuments, kas pierāda ģimenes vai cita veida saikni starp mirušo un pieprasītāju.

Svarīgs atgādinājums: Nolīgums nerada jaunus noteikumus par to fizisko vai juridisko personu atbildību, kuras izsniedz rakstveida pieprasījumus. Ja šādi pieprasījumi ir izsniegti fiktīvi, piemēro attiecīgos ES/valsts tiesību aktus.

2.2.2. Daudzkārtējo ieceļošanas vīzu izsniegšana

Gadījumos, kad vīzas pieteikuma iesniedzējam ir bieži jāceļo uz dalībvalstu teritoriju, īstermiņa vīzas var izsniegt vairākiem apmeklējumiem ar noteikumu, ka šo apmeklējumu kopējais ilgums nepārsniedz 90 dienas 180 dienu laikposmā.

Nolīguma 5. pantā ir noteikts:

„1. Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu līdz pieciem gadiem šādu kategoriju pilsoņiem:

a) laulātajiem, bērniem (tostarp adoptētiem), kas ir jaunāki par 21 gadu vai atrodas apgādībā, un vecākiem (tostarp aizbildņiem), kuri apmeklē Gruzijas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, ar ierobežotu derīguma termiņu līdz apmeklējamās personas uzturēšanās atļaujas beigām;

b) valstu un reģionālo valdību, kā arī Augstāko un Konstitucionālo tiesu locekļiem, pildot dienesta pienākumus, ja viņi ar šo nolīgumu jau nav atbrīvoti no vīzu prasības, ar ierobežotu derīguma termiņu līdz viņu amata pilnvaru beigu laikam, ja tas ir īsāks par pieciem gadiem;

c) oficiālu delegāciju pastāvīgiem dalībniekiem, kas pēc Gruzijai adresēta oficiāla ielūguma regulāri piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko kādas dalībvalsts teritorijā.”.

Ņemot vērā šo personu kategoriju profesionālos statusu vai viņu ģimenes saites ar Gruzijas pilsoni, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, ir pamatoti piešķirt viņiem daudzkārtēju ieceļošanas vīzu ar derīguma termiņu līdz pieciem gadiem vai ar derīguma termiņu līdz viņu amata pilnvaru termiņa beigām vai likumīgās uzturēšanās termiņa beigām, ja tie ir īsāki par 5 gadiem.

Personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts, jāuzrāda pierādījums par uzaicinātājas personas likumīgo dzīvesvietu.

Par personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts, būtu jāiesniedz apstiprinājums par viņu profesionālo statusu un pilnvaru termiņu.

Šo noteikumu nepiemēros personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts, ja tās ar šo nolīgumu ir atbrīvotas no vīzas prasības, t. i., ja tās ir diplomātisko pasu turētājas.

Personām, uz kurām attiecas nolīguma 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts, jāuzrāda pierādījums par viņu kā delegācijas pastāvīgo dalībnieku statusu un nepieciešamību regulāri piedalīties sanāksmēs, apspriedēs, sarunās vai apmaiņas programmās.

„2. Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu līdz vienam gadam šādu kategoriju pilsoņiem ar noteikumu, ka iepriekšējā gadā tie ir saņēmuši vismaz vienu vīzu un to ir izmantojuši atbilstoši apmeklētās dalībvalsts tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos un pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai:

a) oficiālu delegāciju dalībniekiem, kas pēc Gruzijai adresēta oficiāla ielūguma regulāri piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko dalībvalstu teritorijā;

b) pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, kuri regulāri ceļo uz dalībvalstīm ar mērķi izglītoties, apmeklēt seminārus un konferences, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām;

c) profesiju pārstāvjiem, kas piedalās starptautiskās izstādēs, konferencēs, simpozijos, semināros vai citos līdzīgos pasākumus un regulāri dodas uz dalībvalstīm;

d) personām, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitātes un citās apmaiņas programmās, un kas regulāri dodas uz dalībvalstīm;

e) studentiem un personām, kuras iegūst pēcdiploma izglītību, kas regulāri ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām;

f) sadraudzības pilsētu vai pašvaldības iestāžu organizēto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem;

g) personām, kam medicīnisku iemeslu dēļ nepieciešams regulāri ieceļot, un nepieciešamām pavadošām personām;

h) žurnālisti un akreditētas personas, kas tos profesionālā statusā pavada;

i) uzņēmējiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem, kas regulāri ceļo uz dalībvalstīm;

j) starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas tos profesionālā statusā pavada;

k) šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Gruzijā.

3. Šā panta 2. punktā minēto kategoriju personām dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu no diviem līdz pieciem gadiem ar noteikumu, ka iepriekšējos divos gados tie ir izmantojuši uz vienu gadu izsniegto daudzkārtējo ieceļošanas vīzu atbilstoši uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos un joprojām pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai.

4. Personu, kas minētas no 1. līdz 3. punktam, uzturēšanās kopējais ilgums dalībvalstu teritorijā 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.”.

Principā daudzkārtējās ieceļošanas vīzas, kas derīgas vienu gadu, tiks izsniegtas iepriekš minētajām personu kategorijām, ja iepriekšējā gada laikā (12 mēnešos) vīzas pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis vismaz vienu vīzu un ir to izmantojis atbilstīgi apmeklētās(-o) valsts(-u) tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos (piemēram, persona nav pārsniegusi atļauto uzturēšanās ilgumu) un pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai. Gadījumos, kad nav pamata izsniegt vīzu ar derīguma termiņu uz vienu gadu (piemēram, ja apmaiņas programma ilgst mazāk par vienu gadu vai personai nav nepieciešams ceļot visu gadu), vīzas derīguma termiņš būs īsāks par vienu gadu ar nosacījumu, ka ir izpildītas pārējās prasības attiecībā uz vīzas izsniegšanu.

Daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu no 2 līdz 5 gadiem tiks izsniegtas nolīguma 5. panta 2. punktā minētajām personu kategorijām ar nosacījumu, ka iepriekšējo divu gadu laikā (24 mēnešos) šīs personas ir izmantojušas divas uz 1 gadu izsniegtās daudzkārtējās ieceļošanas vīzas atbilstīgi tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos apmeklētās(-o) valsts(-u) teritorijā(-ās) un joprojām pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai. Jāpiezīmē, ka vīza, kuras derīguma termiņš ir no 2 līdz 5 gadiem, tiks izsniegta vienīgi tad, ja vīzas pieteikuma iesniedzējam iepriekšējo divu gadu laikā ir izsniegtas divas vīzas, kuru derīguma termiņš ir viens gads – un ne mazāk –, un viņš ir izmantojis šīs vīzas atbilstīgi tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos apmeklētās(-o) valsts(-u) teritorijā(-ās). Pamatojoties uz katra vīzas pieteikuma novērtējumu, diplomātiskās pārstāvniecības un konsulāti lems par šo vīzu derīguma termiņu, t. i., no 2 līdz 5 gadiem.

Attiecībā uz kritēriju definīciju nolīguma 5. panta 2. punktā: „ar noteikumu, ka .. pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai” un nolīguma 5. panta 3. punktā: „ar noteikumu, ka .. joprojām pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai” tiks piemēroti Vīzu kodeksā noteiktie kritēriji daudzkārtējo ieceļošanas vīzu izsniegšanai, t. i., ka persona pierāda vajadzību bieži ceļot uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, piemēram, darījumdarbības nolūkos.

Nav pienākuma izsniegt daudzkārtēju ieceļošanas vīzu, ja pieteikuma iesniedzējs nav izmantojis iepriekšējo vīzu.

2.2.3. Diplomātisko pasu turētāji

Nolīguma 10. pantā ir noteikts:

„1. Gruzijas pilsoņi, kas ir derīgu diplomātisko pasu turētāji, drīkst bez vīzas ieceļot, izceļot vai tranzītā šķērsot dalībvalstu teritorijas.

2. Pilsoņi, kas minēti 1. punktā, drīkst uzturēties dalībvalstu teritorijās ne ilgāk kā 90 dienas 180 dienu laikposmā.”.

Nolīgumā nav reglamentētas procedūras diplomātu norīkošanai darbā uz dalībvalstīm. Piemēro parasto akreditācijas procedūru.

III. SADARBĪBA DOKUMENTU DROŠĪBAS JOMĀ

Nolīgumam pievienotajā kopīgajā deklarācijā puses vienojas, ka Apvienotā komiteja, kas izveidota ar nolīguma 12. pantu, uzraugot nolīguma īstenošanu, izvērtē attiecīgo ceļošanas dokumentu drošības līmeņa ietekmi uz nolīguma darbību. Tāpēc puses ir apņēmušās regulāri informēt viena otru par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu ceļošanas dokumentu pavairošanu, izstrādātu ceļošanas dokumentu drošības tehniskos aspektus, kā arī par pasākumiem saistībā ar ceļošanas dokumentu personalizācijas procesu.

IV. STATISTIKA

Lai ar nolīgumu izveidotā Apvienotā komiteja varētu efektīvi uzraudzīt nolīguma īstenošanu, dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem ik pēc 6 mēnešiem, ja iespējams, norādot pa mēnešiem, būtu jāiesniedz Komisijai statistikas dati jo īpaši par:

izsniegto daudzkārtējo ieceļošanas vīzu skaitu;

to vīzu skaitu, kuras izsniegtas bez maksas.

V. EIROPAS SAVIENĪBAS DEKLARĀCIJA PAR ATVIEGLOJUMIEM ĢIMENES LOCEKĻIEM

Kaut arī nolīgumā nav paredzētas juridiski saistošas tiesības un pienākumi nolūkā atvieglot pārvietošanos lielākam skaitam Gruzijas pilsoņu, kas ir to Gruzijas pilsoņu ģimenes locekļi, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijās, Eiropas Savienība ņem vērā Gruzijas ieteikumu paplašināt to ģimenes locekļu definīciju, kuriem ir tiesības izmantot vīzu atvieglotās izsniegšanas priekšrocības, kā arī to, cik lielu nozīmi Gruzija piešķir šīs kategorijas personu pārvietošanās vienkāršošanai.

Tāpēc, lai atvieglotu pārvietošanos paplašinātam personu lokam, kas ģimenes saitēm saistītas ar Gruzijas pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijās (jo īpaši brāļiem, māsām un viņu bērniem), nolīgumam pievienotajā deklarācijā dalībvalstu konsulārās iestādes tiek aicinātas pilnībā izmantot acquis paredzētās iespējas atvieglot vīzu izsniegšanu šīs kategorijas personām, tostarp jo īpaši vīzas pieteikuma iesniedzējiem pieprasīto dokumentāro pierādījumu vienkāršošanu, atbrīvošanu no pieteikuma izskatīšanas maksas un – atbilstošos gadījumos – daudzkārtējo ieceļošanas vīzu izsniegšanu.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, OV L 81, 21.3.2001., kas pēdējo reizi grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1211/2010, OV L 339, 22.12.2010.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(4) OV L 182, 29.6.2013., 1. lpp.

(5) 2014. gada 15. maija Lēmums Nr. 565/2014/ES, ar ko Bulgārijai, Horvātijai, Kiprai un Rumānijai no 2014. gada 16. jūnija atļauj vienpusēji atzīt tikai tādas vienotas īstermiņa vīzas, kuras ir derīgas divām vai vairāk ieceļošanas reizēm, un ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas, ko izsniedz Šengenas valstis, un vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, ko Šengenas dalībvalstis izsniedz Kosovas izsniegto pasu turētājiem, kā arī valsts vīzas un uzturēšanās atļaujas, ko izsniedz Horvātija, par līdzvērtīgām savām valsts vīzām ne tikai attiecībā uz tranzītu, bet arī attiecībā uz iecerēto uzturēšanos šo valstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā. Bulgārija, Horvātija, Kipra un Rumānija no 2014. gada 14. jūlija var piemērot jaunos noteikumus, ar kuriem aizstāj 2006. gada 14. jūnija Lēmumu Nr. 895/2006/EK un 2008. gada 17. jūnija Lēmumu Nr. 582/2008 EK.