Briselē, 20.5.2016

COM(2016) 266 final

2016/0143(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Savienības nostāju, kas jāpieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses, attiecībā uz Apvienotās komitejas reglamenta pieņemšanu un specializēto darba grupu izveidi


PASKAIDROJUMA RAKSTS

Pamatnolīgums par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses (turpmāk “nolīgums”), tika parakstīts 2009. gada 9. novembrī un stājās spēkā 2014. gada 1. maijā.

Nolīgums nodrošina tiesisko regulējumu, kas aptver jautājumu spektru, sākot no regulāra politiskā dialoga līdz nozaru sadarbībai. Tajā uzsvērta ES apņemšanās sadarboties ar Indonēziju un intensificēt divpusējās attiecības.

Ar šo nolīgumu tiek stiprināta sadarbība dažādās politikas jomās, ieskaitot cilvēktiesības, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, terorisma apkarošanu, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, tirdzniecību, migrāciju, vidi, klimata pārmaiņas, enerģētiku, transportu, zinātni un tehnoloģijas, nodarbinātību un sociālos jautājumus, izglītību, lauksaimniecību, attīstības palīdzību un kultūru, utt.

Saskaņā ar nolīguma 41. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kurā ir abu pušu visaugstākā iespējamā līmeņa pārstāvji. Apvienotā komiteja nodrošina pienācīgu nolīguma darbību un īstenošanu, nosaka prioritātes saistībā ar nolīguma mērķiem un risina domstarpības, kas rodas saistībā ar nolīguma piemērošanu vai interpretāciju.

Lai palīdzētu Apvienotajai komitejai un atvieglotu ekspertu līmeņa diskusijas par galvenajiem jautājumiem, uz kuriem attiecas nolīguma darbības joma, ir ierosināts izveidot specializētas darba grupas par

1)    attīstības sadarbību,

2)    tirdzniecību un ieguldījumiem;

3)    cilvēktiesību dialogu;

4)    politisko dialogu, kā arī

5)    drošības dialogu.

Turklāt Apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē ES saskaņā ar 14. panta 2. punktu komitejas reglamentā ierosinās izveidot sesto specializēto darba grupu par vidi un klimata pārmaiņām.

Šā priekšlikuma mērķis ir izstrādāt ES nostāju Apvienotajā komitejā attiecībā uz

i)    Apvienotās komitejas reglamenta pieņemšanu, kā arī

ii)    specializēto darba grupu izveidi.

ES nostājas pamatā būs pievienotie Apvienotās komitejas lēmumu projekti.

2016/0143 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Savienības nostāju, kas jāpieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses, attiecībā uz Apvienotās komitejas reglamenta pieņemšanu un specializēto darba grupu izveidi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. un 209. pantu, kā arī 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Pamatnolīgums par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses (“nolīgums”), stājās spēkā 2014. gada 1. maijā.

(2)Saskaņā ar nolīguma 41. pantu Apvienotā komiteja tika izveidota, lai cita starpā nodrošinātu nolīguma pienācīgu darbību un īstenošanu.

(3)Lai veicinātu šā nolīguma efektīvu īstenošanu, būtu jāpieņem Apvienotās komitejas reglaments.

(4)Tās nostājas pamatā, kas Savienībai jāpieņem Apvienotajā komitejā attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu, vajadzētu būt pievienotajiem Apvienotās komitejas lēmumu projektiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.    Nostāja, kas Savienībai jāpieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar nolīguma 41. pantu, attiecībā uz

Apvienotās komitejas reglamenta pieņemšanu, kā arī

specializēto darba grupu izveidi,

balstās uz Apvienotās komitejas lēmumu projektiem, kas pievienoti šim lēmumam.

2.    Savienības pārstāvji Apvienotajā komitejā var vienoties par nelielām izmaiņām lēmumu projektos, neapspriežoties ar Padomi.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

   Padomes vārdā —

   priekšsēdētājs


Briselē, 20.5.2016

COM(2016) 266 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Padomes Lēmumam

par Savienības nostāju, kas jāpieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses, attiecībā uz Apvienotās komitejas reglamenta pieņemšanu un specializēto darba grupu izveidi


PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Padomes Lēmumam

par Savienības nostāju, kas jāpieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses, attiecībā uz Apvienotās komitejas reglamenta pieņemšanu un specializēto darba grupu izveidi

1. PIELIKUMS

ES UN INDONĒZIJAS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2016

[datums],

ar ko pieņem tās reglamentu

ES UN INDONĒZIJAS APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses (“nolīgums”), un jo īpaši tā 41. pantu,

tā kā:

(1)Minētais nolīgums stājās spēkā 2014. gada 1. maijā.

(2)Lai veicinātu efektīvu nolīguma īstenošanu, tā Apvienotā komiteja būtu jāizveido cik drīz vien iespējams.

(3)Atbilstoši nolīguma 41. panta 5. punktam Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo tiek pieņemts Apvienotās komitejas reglaments, kas izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

[Vieta]

ES un Indonēzijas Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

A PIELIKUMS

Apvienotās komitejas reglaments

1. pants

Sastāvs un priekšsēdētājs

1. Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar 41. pantu Pamatnolīgumā par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses (turpmāk “nolīgums”), veic savus pienākumus, kas paredzēti nolīguma 41. pantā.

2. Apvienotās komitejas sastāvā ietilpst abu pušu pārstāvji visaugstākajā iespējamā līmenī.

3. Apvienoto komiteju pārmaiņus vada Indonēzijas Republikas ārlietu ministrs un Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Minētās personas var deleģēt pilnvaras pilnībā vai daļēji vadīt Apvienotās komitejas sanāksmes augsta ranga amatpersonai.

2. pants

Pārstāvība

1. Puses iesniedz viena otrai sarakstus ar to pārstāvjiem Apvienotajā komitejā (“locekļi”). Sarakstu pārvalda Apvienotās komitejas sekretariāts.

2. Loceklis, kurš vēlas, lai to pārstāvētu cits pārstāvis, pirms attiecīgās sanāksmes priekšsēdētājam rakstiski dara zināmu sava pārstāvja vārdu un uzvārdu. Locekļa pārstāvim ir visas minētā locekļa tiesības.

3. pants

Delegācijas

1. Apvienotās komitejas locekļus var pavadīt citi ierēdņi. Pirms katras sanāksmes sekretariāts informē puses par to delegāciju plānoto sastāvu, kuras apmeklēs sanāksmi.

2. Vajadzības gadījumā un pusēm savstarpēji vienojoties, personas, kas ir eksperti vai kas pārstāv citas struktūras, var tikt uzaicinātas piedalīties Apvienotās komitejas sanāksmēs kā novērotāji vai informācijas sniegšanai par konkrētu tematu.

4. pants

Sanāksmes

1. Apvienotā komiteja parasti sanāk ne retāk kā reizi divos gados, ja vien puses nav vienojušās citādi. Apvienotās komitejas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs. Sanāksmes notiek pārmaiņus Indonēzijā un Briselē datumā, kas noteikts saskaņā ar abpusēju vienošanos. Pusēm vienojoties, var rīkot arī Apvienotās komitejas ārkārtas sanāksmes.

2. Izņēmuma gadījumos un tad, ja abas puses piekrīt, Apvienotās komitejas sanāksmes var rīkot, izmantojot tehniskos līdzekļus, piemēram, videokonferenci vai telekonferenci.

3. Apvienotā komiteja tiekas augstākajā iespējamajā līmenī, par ko vienojušās puses. Abas puses cenšas nodrošināt dalību ministru līmenī, kad vien tas ir iespējams.

4. Ja Apvienoto komiteju vada ministru līmenī, šo tikšanos sagatavo sanāksmē augstāko amatpersonu līmenī, kas notiek iepriekš.

5. pants

Atklātums

1. Ja vien puses nenolemj citādi, Apvienotās komitejas sanāksmes nav atklātas. Ja puse Apvienotajai komitejai iesniedz informāciju ar norādi “konfidenciāli”, arī otra puse šādu informāciju atzīst par konfidenciālu.

2. Apvienotā komiteja pēc vajadzības var nākt klajā ar publiskiem paziņojumiem.

6. pants

Sekretariāts

Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvis un Indonēzijas Republikas valdības pārstāvis kopīgi veic Apvienotās komitejas sekretāru pienākumus. Visus paziņojumus, ko izdod vai saņem Apvienotās komitejas priekšsēdētājs, nosūta komitejas sekretāriem. Sarakste ar Apvienotās komitejas priekšsēdētāju var notikt rakstiski jebkādā veidā, ieskaitot elektronisko pastu.

7. pants

Sanāksmju darba kārtība

1. Priekšsēdētājs katrai sanāksmei sagatavo pagaidu darba kārtību. To kopā ar attiecīgajiem dokumentiem parasti nosūta otrajai pusei ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes.

2. Priekšsēdētājs var uzaicināt ekspertus piedalīties Apvienotās komitejas sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par kādu konkrētu darba kārtības punktu.

3. Katras sanāksmes sākumā Apvienotā komiteja pieņem darba kārtību. Provizoriskajā darba kārtībā neesošus jautājumus var tajā iekļaut, ja abas puses par to vienojas.

4. Īpašos apstākļos un vienojoties ar abām pusēm, priekšsēdētājs var saīsināt 1. punktā norādītos termiņus, lai ņemtu vērā konkrētā gadījuma vajadzības.

8. pants

Saskaņotais protokols

1. Apvienotās komitejas sanāksmes rezultātu noformē saskaņota protokola veidā.

2. Katras sanāksmes saskaņotā protokola projektu abi sekretāri, pamatojoties uz priekšsēdētāja iesniegto kopsavilkumu, kopā sagatavo 30 kalendāro dienu laikā pēc sanāksmes beigām. Saskaņotā protokola projektu sagatavo, pamatojoties uz priekšsēdētāja kopsavilkumu attiecībā uz Apvienotās komitejas sanāksmes laikā izdarītajiem secinājumiem.

3. Abas puses apstiprina saskaņoto protokolu 45 kalendāro dienu laikā no sanāksmes dienas vai līdz jebkurai citai dienai, par ko puses ir vienojušās. Tiklīdz ir panākta vienošanās par protokolu, abas puses paraksta divus oriģināleksemplārus. Katra puse saņem vienu šā dokumenta oriģinālu.

9. pants

Lēmumi un ieteikumi

1. Lai īstenotu Apvienotās komitejas uzdevumu, kā paredzēts nolīguma 41. pantā, Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu un/vai ieteikumu. Uz šāda lēmuma un/vai ieteikuma ir kārtas numurs, pieņemšanas datums un tajā ir ietverts priekšmeta apraksts.

2. Par lēmumu un/vai ieteikumu dažos gadījumos var vienoties, izmantojot rakstiskas procedūras.

3. Neskarot 5. pantu par atklātumu, katra puse var izlemt par Apvienotās komitejas lēmumu un ieteikumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

10. pants

Sarakste

1. Apvienotajai komitejai adresēto saraksti nosūta vienas vai otras puses sekretāram, kas savukārt informē otru sekretāru.

2. Sekretariāts nodrošina, ka Apvienotajai komitejai adresētā sarakste tiek pārsūtīta priekšsēdētājam un attiecīgā gadījumā tiek izplatīta kā šā reglamenta 11. pantā minētie dokumenti.

3. Saraksti no priekšsēdētāja sekretariāts nosūta pusēm un vajadzības gadījumā izplata kā šā reglamenta 11. pantā minētos dokumentus.

11. pants

Dokumenti

1. Ja Apvienotās komitejas apspriežu pamatā ir rakstiski apliecinošie dokumenti, sekretariāts tos numurē un izplata locekļiem.

2. Katrs sekretārs atbild par dokumentu izplatīšanu attiecīgajiem viņa puses Apvienotās komitejas locekļiem, sistemātiski nosūtot kopijas otras puses sekretāram.

12. pants

Izdevumi

1. Katra puse sedz visus izdevumus, kas tai radušies saistībā ar piedalīšanos Apvienotās komitejas sanāksmēs; tie ir gan personāla, komandējuma un uzturēšanās izdevumi, gan izdevumi par pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem.

2. Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz puse, kas rīko sanāksmi.

13. pants

Reglamenta grozīšana

Katra puse rakstiski var pieprasīt veikt jebkādus grozījumus, un šo reglamentu var grozīt pēc pušu kopējas vienošanās, ievērojot 9. panta noteikumus.

14. pants

Darba grupas un citi mehānismi

1. Apvienotā komiteja var izveidot specializētās darba grupas vai citus mehānismus, kas tai palīdzētu uzdevumu izpildē. Specializētās darba grupas un citi mehānismi atskaitās Apvienotajai komitejai.

2. Apvienotā komiteja var izlemt par jebkuras pastāvošās specializētās darba grupas vai citu mehānismu atcelšanu vai citu specializētu darba grupu vai mehānismu izveidi, kas palīdzētu veikt tās pienākumus.

4. Specializētās darba grupas ir pilnvarotas vienīgi iesniegt priekšlikumus Apvienotajai komitejai.



2. PIELIKUMS

ES UN INDONĒZIJAS APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2016

[datums],

par specializētu darba grupu un citu mehānismu izveidi

ES UN INDONĒZIJAS APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Indonēzijas Republiku, no otras puses (“nolīgums”), un jo īpaši tā 41. pantu,

tā kā:

(1)Minētais nolīgums stājās spēkā 2014. gada 1. maijā.

(2)Lai veicinātu efektīvu nolīguma īstenošanu, tā institucionālā sistēma būtu jāizveido pēc iespējas drīz.

(3)Saskaņā ar nolīguma 41. panta 3. punktu un Apvienotās komitejas reglamenta 14. pantu Apvienotā komiteja var izveidot specializētās darba grupas, kas tai palīdzētu uzdevumu izpildē.

(4)Lai dotu iespēju rīkot ekspertu līmeņa diskusijas par galvenajām jomām, uz kurām attiecas nolīgums, būtu jāizveido specializētas darba grupas vai citi mehānismi. Puses var vienoties grozīt specializēto darba grupu vai citu mehānismu sarakstu un/vai to darbības jomu.

(5)Saskaņā ar reglamenta 9. pantu Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus, izmantojot rakstisku procedūru.

(6)Šis Apvienotās komitejas lēmums jāpieņem, lai specializētās darba grupas vai mehānismi varētu laikus sākt darboties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo izveido pielikumā uzskaitītās specializētās darba grupas un citus mehānismus.

[Vieta]

ES un Indonēzijas Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

A PIELIKUMS

ES un Indonēzijas Apvienotā komiteja

Specializētās darba grupas un citi mehānismi

1)    Specializētā darba grupa attīstības sadarbības jomā

2)    Specializētā darba grupa tirdzniecības un ieguldījumu jomā

3)    Cilvēktiesību dialogs

4)    Politiskais dialogs

5)    Drošības dialogs