EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 12.4.2016
COM(2016) 198 final
2016/0107(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles
(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SWD(2016) 117 final}
{SWD(2016) 118 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Stabilam vienotajam tirgum ir nepieciešama taisnīga, efektīva un izaugsmi veicinoša uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kuras pamatā ir princips, ka uzņēmumiem būtu jāmaksā nodokļi tajā valstī, kurā tiek gūta peļņa. Agresīva nodokļu plānošana apdraud šo principu. Lielākā daļa uzņēmumu nenodarbojas ar nodokļu agresīvu plānošanu un līdz ar to ir nelabvēlīgākā konkurences situācijā, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuri to dara. Mazos un vidējos uzņēmumus tas ietekmē īpaši smagi.
Cīņa pret nodokļu apiešanu un nodokļu agresīvu plānošanu gan ES, gan pasaules līmenī ir Eiropas Komisijas politikas prioritāte. Kā daļa no plašākas stratēģijas “Taisnīga un efektīva uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma Eiropas Savienībā” 1 , publiska kontrole var palīdzēt nodrošināt to, ka peļņai faktiski tiek uzlikti nodokļi tur, kur tā tiek gūta. Publiska kontrole var stiprināt sabiedrības uzticēšanos un uzlabot uzņēmumu korporatīvo sociālo atbildību, veicinot labklājību tādā veidā, ka nodokļi tiek maksāti valstī, kurā uzņēmumi darbojas. Turklāt tā var arī veicināt debates par iespējamiem trūkumiem nodokļu tiesību aktos, izmantojot plašāku informāciju.
Komisija 2015. gada martā informēja par visaptverošu iniciatīvu sarakstu Rīcības plānā par taisnīgāku uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu (COM(2015)302) un ierosināja kā daļu no nākamā Pasākumu kopuma nodokļu apiešanas novēršanai 2 (ATAP) īstenot Savienībā darbību Nr. 13 ESAO rīcības plānā, kuru atbalstīja G20 valstis, lai cīnītos pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (turpmāk “BEPS”). Tā rezultātā nodokļu iestādes no starptautiskiem uzņēmumiem par katru valsti atsevišķi saņems pārskatu par samaksāto ienākuma nodokli, kam būtu jānodrošina lielāka atbilstība nodokļu jomas tiesību aktiem.
Atsaucoties uz G20 valstu un citu izteiktajiem aicinājumiem, ir nepieciešama lielāka pārredzamība no uzņēmumu puses, lai atvieglotu publisko kontroli un noteiktu, vai nodoklis ir samaksāts tur, kur tiek radīta peļņa. Šajā priekšlikumā paredzēts, ka starptautiski uzņēmumi īpašā pārskatā publiski atklāj ienākuma nodokli, ko tie maksā, kopā ar citu attiecīgu ar nodokļiem saistītu informāciju. Starptautiskiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai to galvenā mītne atrodas ES vai ārpus tās, ar apgrozījumu, kas pārsniedz EUR 750 miljonus, būs jāizpilda šīs papildu pārredzamības prasības. Pirmo reizi ne tikai Eiropas uzņēmumiem, bet arī trešo valstu starptautiskajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar darījumdarbību Eiropā, būs vienas un tās pašas pārskatu sniegšanas prasības.
Trešo valstu jurisdikcijas, kuras neievēro starptautiskos labas nodokļu pārvaldības standartus, rada īpašas nodokļu apiešanas un nodokļu nemaksāšanas iespējas. Ja starptautiski uzņēmumi darbojas šādās jurisdikcijās, būtu jāpiemēro īpašas pārredzamības prasības.
Šajā priekšlikumā galvenā uzmanība pievērsta uzņēmumu grupām ar tādu konsolidētu apgrozījumu pasaules mērogā, kas pārsniedz EUR 750 miljonus, atbilstoši globālo ESAO iniciatīvu darbības jomai attiecībā uz nodokļu pārredzamību. Ar priekšlikumu netiek uzlikti nekādi pienākumi maziem un vidējiem uzņēmumiem 3 . Tas ir samērīgs gan attiecībā uz darbības jomu, gan uz sniedzamo informāciju, lai samazinātu atbilstības un citas izmaksas skartajiem uzņēmumiem, kā arī lai negatīvi neietekmētu to konkurētspēju vai neradītu tiem nodokļu dubultās uzlikšanas riskus. Tas iekļaujas daudzpusējā pieejā, ko atbalsta G20 valstis un ESAO. Komisija turpinās proaktīvi strādāt pie šiem jautājumiem kopā ar visiem attiecīgajiem starptautiskajiem partneriem.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā
Šis priekšlikums papildina uzņēmumu pašreizējās finanšu pārskatu sniegšanas prasības un nav pretrunā šīm prasībām, ņemot vērā, piemēram, to finanšu pārskatus.
Ar šo priekšlikumu netiek grozīti jau ieviestie noteikumi par nefinanšu pārskatu sniegšanu un sektoru CBCR (pārskatu sniegšanu par katru valsti atsevišķi) gan attiecībā uz banku sektoru 4 , gan attiecībā uz ieguves un mežizstrādes nozarēm 5 . Tomēr ar to tiek ieviesta izņēmuma klauzula, kas paredzēta, lai izvairītos no pārskatu dubultas sniegšanas attiecībā uz banku sektoru, uz ko jau attiecas stingri publisku pārskatu sniegšanas noteikumi un ES banku sektora tiesību akti.
•Saskanība ar citām ES politikas jomām
Pēc tam, kad G20 valstis bija atbalstījušas rīcības plānu, ko ESAO izstrādājusi, lai cīnītos pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, pasākumu kopumā nodokļu apiešanas novēršanai (ATAP), kas tika iesniegts 2016. gada janvārī, prasīts, lai ļoti lieli starptautiski uzņēmumi 6 sniegtu nodokļu iestādēm CBCR informāciju. Nodokļu iestādēm sniegtā informācija netiks atklāta sabiedrībai. ATAP iekļautā CBCR prasība ir instruments, kas palīdzēs nodokļu iestādēm plānot nodokļu revīzijas un nodrošināt atbilstību.
Šis priekšlikums papildina ATAP priekšlikumu, bet šim priekšlikumam ir cits mērķis. Tajā tiks prasīts, lai daži starptautiski uzņēmumi publiskotu atsevišķus informācijas posteņus, kas iesniegti nodokļu iestādēm.
Šis priekšlikums veicina ES politiku attiecībā uz uzņēmumu sociālo atbildību, izaugsmi un nodarbinātību. Šis priekšlikums ir atbilde uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem ieviest CBCR par uzņēmumu ienākuma nodokli.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
LESD 50. pants 1. punkts ir noteikts kā atbilstīgs juridiskais pamats šai iniciatīvai, jo ar to tiek grozīta spēkā esoša direktīva, kura pamatojas uz minēto pantu.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Arvien globālākā integrētajā un digitalizētajā ekonomikā uzņēmumi un vērtību radīšanas ķēdes maz atspoguļo nacionālās un reģionālās robežas. Turpretī nodokļu politika un administrēšana joprojām galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē. Daudzu nodokļu plānošanas struktūru un vienošanās par transfertcenu noteikšanu pārrobežu būtības dēļ starptautiski uzņēmumi var viegli pārvietot savu nodokļu bāzi no vienas jurisdikcijas uz citu Savienības ietvaros vai ārpus tās. Tāpēc ES darbība ir pamatota ar subsidiaritātes apsvērumiem, lai ņemtu vērā pārrobežu dimensiju, ja vērojama agresīva nodokļu plānošana un vienošanās par transfertcenu noteikšanu.
•Proporcionalitāte
Šī iniciatīva lielā mērā pamatojas uz G20 valstu panākto starptautisko vienprātību attiecībā uz darbības jomu un saturu. Tā nodrošina pareizo līdzsvaru starp ieguvumiem, izmantojot publisku pārredzamību, un nepieciešamību pēc spēcīgas un stabilas ES ekonomikas. Šī iniciatīva, nekaitējot ES konkurētspējai, ir atbilde uz ieinteresēto personu paustajām bažām par vienotā tirgus darbības traucējumiem. Tai nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu uzņēmumiem, papildu nodokļu konfliktus vai nodokļu dubultas uzlikšanas risku. Tā aprobežojas vienīgi ar to, kas ir vajadzīgs, lai sasniegtu lielākas pārredzamības mērķi.
•Instrumenta izvēle
Ņemot vērā juridisko pamatu un to, ka iniciatīva ir cieši saistīta ar uzņēmumu pārskatu sniegšanu, tostarp nefinanšu pārskatu sniegšanu, ir ierosināts Grāmatvedības direktīvas grozījums.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Ar šo priekšlikumu tiek ieviesta pārskata sniegšana par katru valsti atsevišķi, kas ir jauna prasība vairākumā sektoru. Līdzīgas pārskatu sniegšanas prasības ir ieviestas banku sektorā, mežizstrādes un ieguves nozarēs. CBCR, ko bankas publicē, kopš tas 2015. gadā stājās spēkā, liecina, ka CBCR ir noderīgs rīks, lai atvieglotu novērtējumu par to, vai nodokļi ir samaksāti tur, kur ir radīta peļņa.
•Apspriešanās
Komisijas dienesti no 2015. gada jūnija līdz decembrim plaši apspriedās; tā rezultātā tika iegūts vairāk nekā četrsimt tādu respondentu viedoklis, kuri pārstāv darījumdarbības jomu, nozaru asociācijas, NVO, pilsoņus un ideju laboratorijas. Šīs apspriešanas faktu kopsavilkums ir pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē 7 . Turklāt ad hoc apmaiņa, tikšanās un augsta līmeņa apaļā galda sarunas 8 ļāva Komisijai gūt lielāku izpratni par aktuālām problēmām, tostarp par ieguvumiem un riskiem, kas saistīti ar lielāku publisku pārredzamību uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā. Visa informācija, kas tika saņemta apspriešanās laikā, tika rūpīgi izskatīta un ņemta vērā.
Lielākā daļa personu, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, aicināja ES vadīt debates un, ja iespējams, pārsniegt pašreizējās iniciatīvas starptautiskā mērogā par pārskatu sniegšanu par katru valsti atsevišķi. NVO un arodbiedrības lielā mērā piekrita šai nostājai. No otras puses, lielākā daļa uzņēmumu uzskatīja, ka nav nepieciešama cita rīcība kā vien G20/ESAO BEPS rīcības plāna īstenošana ES līmenī, kas nosaka, ka jāsniedz pārskats par katru valsti atsevišķi tikai nodokļu iestādēm.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Komisijas dienesti 2015. gada 24. septembrī organizēja sanāksmi nodokļu pārredzamības jomā ar labas nodokļu pārvaldības platformas pārstāvjiem 9 . Citu pētījumu starpā Komisijas dienesti 2014. gadā pasūtīja pētījumu PWC 10 par to, kādas bankām varētu būt ekonomiskās sekas pārskatu sniegšanai par katru valsti atsevišķi. Rezumējošs ziņojums par visām apspriešanas darbībām, kuras veica Eiropas Komisija, lai atbalstītu šo iniciatīvu, ir pieejams Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.
•Ietekmes novērtējums
Priekšlikuma pamatā ir ietekmes novērtējums, kuru atbalstīja Regulējuma kontroles padome. Ņemot vērā padomes atzinumu, ietekmes novērtējums tika uzlabots vairākos veidos. Pirmkārt, tajā labāk nošķirti pasākumi, kas paredzēti, lai tieši vērstos pret uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu, un netiešie ieguvumi, kas sagaidāmi, uzlabojot pārredzamību. Otrkārt, tajā turpināts darbs pie informācijas brīvprātīgas atklāšanas iespējas (marķēšanas sistēma). Treškārt, lēstās ietekmes novērtējums ir skaidrāk nodalīts no citu pamatscenārijā iekļauto nodokļu apiešanas novēršanas pasākumu ietekmes.
Šodien izvirzītais priekšlikums pamatojas uz vēlamo iespēju, kas par tādu atzīta ietekmes novērtējumā, proti, tā ir publiska CBCR par darbībām visā pasaulē ES dalībvalstu dalījumā un apkopojumā attiecībā uz darbībām ārpus ES. Priekšlikums attiecas uz visiem ES un trešo valstu starptautiskajiem uzņēmumiem ar kopējo apgrozījumu vismaz EUR 750 miljoni, kas darbojas ES, izmantojot vismaz vienu darījumdarbības vietu. Atklājamā informācija ir samaksātais un uzkrātais ienākuma nodoklis, kā arī vajadzīgā kontekstuālā informācija. Priekšlikums atšķiras no ietekmes novērtējuma divās jomās; tas ir precizēts attiecībā uz pārskatu sniegšanu par trešo valstu darbībām, par kurām saistībā arī ar konkrētām nodokļu jurisdikcijām tiks pieprasīts tāds pats detalizēta novērtējuma līmenis, kādu piemēro ES dalībvalstīm. Turklāt ierosināts pieprasīt atklāt uzkrāto peļņu par katru valsti atsevišķi un iesniegt paskaidrojumus grupas līmenī, ja ir būtiskas atšķirības starp uzkrātajiem nodokļiem un faktiski samaksātajiem nodokļiem.
Sociālo ieguvumu ziņā šī iniciatīva ir atbilde uz pieaugošo pieprasījumu pēc pārredzamības attiecībā uz starptautisku uzņēmumu grupu nodokļu lietām. Ja vairāk informācijas tiks sniegts piemērotākā veidā, tai būtu jānodrošina arvien lielāka sabiedrības uzticēšanās nodokļu sistēmu taisnīgumam.
Runājot par ekonomisko ietekmi, priekšlikums nerada būtisku papildu administratīvo slogu, jo ļoti lielām starptautisku uzņēmumu grupām jebkurā gadījumā, kad ATAP tiks īstenots, nodokļu iestādēm būs jāiesniedz visaptverošāki CBCR. Visiem ļoti lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, kas darbojas ES, būs jāizpilda viena un tā pati informācijas atklāšanas prasība, neatkarīgi no tā, vai to galvenā mītne ir ES vai trešā valstī. Turklāt šī publiskā CBCR nodrošinās vienā dokumentā informāciju, kas jau ir lielākoties pieejama katras dalībvalsts uzņēmējdarbības reģistros. Tādējādi netiks ietekmēta uzņēmumu konkurētspēja. Tiks ierobežots risks, ka var rasties vēl vairāk nodokļu konfliktu un dubulto nodokļu uzlikšanas gadījumu, jo publiski pieejamā nodokļu informācija būs tikai nedaudzu nodokļu jurisdikciju dalījumā. Kopumā informācija par darbībām citās jurisdikcijās tiek apkopota.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Netiek noteikti jauni pienākumi mikrouzņēmumiem vai mazajiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Pasākums attiecas tikai uz starptautiskiem uzņēmumiem, kuri ir vislabāk pielāgoti, lai iesaistītos nodokļu plānošanas darbībās; tie ir uzņēmumi, kuru konsolidētais apgrozījums pārsniedz EUR 750 miljonus. Tiek lēsts, ka vismaz 6000 starptautiskiem uzņēmumiem būs jāsagatavo pārskats par katru valsti atsevišķi, jo tie darbojas ES tirgos. No tiem aptuveni 2000 uzņēmumu galvenā mītne atrodas ES, proti, tikai maza daļa no kopumā 7,5 miljoniem Eiropas uzņēmumu. Lai ietvertu starptautiskos uzņēmumus, kas veic darījumdarbību trešās valstīs, vidējiem un lieliem meitasuzņēmumiem Eiropas Savienībā — alternatīvi arī salīdzināma lieluma filiālēm — būs jāpilda pienākumi.
Digitalizēti pārskati atvieglinās jebkurai pusei (ieinteresētiem ieguldītājiem vai pilsoniskās sabiedrības locekļiem) piekļuvi un apstrādi. Šā iemesla dēļ informācija ir jāpublicē uzņēmumu tīmekļa vietnē. Nav noteikts konkrēts formāts vai valoda.
•Pamattiesības
Kopumā paredzētais informācijas apmērs ir samērīgs ar izvirzītajiem mērķiem, proti, uzlabot publisko pārredzamību un kontroli. Pārskatu pamatā ir informācija, ko parasti publicē vairākuma starptautisku uzņēmumu grupu finanšu pārskatos ES.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Iniciatīva neietekmē budžetu.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm uzraudzīs, kā tiek īstenota politika. Piecus gadus pēc transponēšanas dienas Komisija sagatavos šīs direktīvas novērtējumu.
Novērtējumā tiks izskatīta efektivitāte, lietderīgums, nozīmīgums, saskanība un pievienotā vērtība, ņemot vērā priekšlikuma publisko informāciju, tostarp jebkāda būtiska ietekme uz uzņēmumiem vai trešām valstīm. Novērtējumā tiks ņemta vērā arī jaunas starptautiskas norises.
•Skaidrojošie dokumenti
CBCR ir salīdzinoši jauna pieeja, kas prasa tehniski pareizu īstenošanu. Lai sasniegtu šā priekšlikuma mērķi un izvairītos no iespējamām nepilnībām un neatbilstībām, dalībvalstīm veicot īstenošanu nacionālajos tiesību aktos, būs nepieciešami skaidrojoši dokumenti, lai palīdzētu transponēšanā un ļautu veikt efektīvu pārbaudi.
Tas attaisno nepieciešamību, ka dalībvalstīm paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem jāpievieno skaidrojoši dokumenti, piemēram, atbilstības tabulas veidā.
•Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums
Darbības joma — ļoti lielas starptautisku uzņēmumu grupas
Lai nodrošinātu atbilstīgu pārskatu sniegšanas sloga līdzsvaru, tikai tādām starptautisku uzņēmumu grupām ar kopējiem konsolidētajiem grupas ieņēmumiem, kas pārsniedz EUR 750 miljonus, būs jāsagatavo CBCR. Tā ir tā pati robežvērtība, kas noteikta ESAO/BEPS un ATAP. Ņemot vērā publiskās nodokļu pārredzamības specifiskos mērķus un dažos aspektos pārsniedzot patlaban spēkā esošos noteikumus banku sektorā un ieguves rūpniecībā, robežvērtība EUR 750 miljoni tiks aprēķināta pasaules mērogā un starptautisko uzņēmumu grupām būs jāsniedz informācija par savām darbībām pasaulē. Saskaņā ar ESAO, pamatojoties uz šo robežvērtību, tikai 10–15 % no starptautiskajiem uzņēmumiem būs jāiesniedz CBCR; tomēr minēto starptautisko uzņēmumu apgrozījums veidos aptuveni 90 % no visu starptautisko uzņēmumu apgrozījuma. Mazos un vidējos uzņēmumus priekšlikums neietekmē 11 .
Attiecībā uz visiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kuru galvenā mītne ir trešā valstī, pienākums skars to meitasuzņēmumus vai filiāles ES, ja vien trešās valsts starptautiskais uzņēmums nedarīs CBCR grupas pārskatu publiski pieejamu un nenorādīs, kurš meitasuzņēmums vai filiāle ES ir atbildīga par CBCR publicēšanu mātesuzņēmuma vārdā.
Tas atbilst direktīvai par administratīvo sadarbību 12 , kurā paredzēts, ka meitasuzņēmumiem vai filiālēm ES ir jānodrošina nodokļu iestādēm to trešās valsts mātesuzņēmuma grupas CBCR. Mērķis ir nodrošināt nodokļu administrāciju ar pilnīgu vajadzīgās informācijas kopu, lai pētītu iespējamo kaitniecisko nodokļu praksi, nevis sniegtu plašākai sabiedrībai vispārīgu datu kopu, kurā būtu informācija par katru valsti atsevišķi, lai uzlabotu pārredzamību.
Ņemot vērā robežvērtību, kas ierosināta starptautiskajiem uzņēmumiem, lai uz tiem attiektos šīs iniciatīvas darbības joma, un ņemot vērā pašreizējos pārskatu sniegšanas pienākumus ES, ir samērīgi un lietderīgi noteikt pārskatu sniegšanas pienākumu tikai vidējiem vai lielākiem meitasuzņēmumiem, kas veic darījumdarbību ES. Tādējādi netiek noteikti jauni pienākumi mazajiem uzņēmumiem, kuri veido vairāk nekā 95 % no visiem uzņēmumiem ES.
Banku grupas
Banku grupām, kas veic darījumdarbību ES, jau ir noteikta prasība publicēt CBCR saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 89. pantu. Ja tie ir starptautiski uzņēmumi, uz kuriem attiecas šīs iniciatīvas darbības joma, tie tiks atbrīvoti no pienākuma sniegt ienākuma nodokļa informāciju, ja saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 89. pantu sniegtajā pārskatā ir iekļautas galvenā mātesuzņēmuma Eiropas Savienībā un visu tā saistīto uzņēmumu darbības 13 .
Saturs
Tiks izpausta tikai tā informācija, kas ir vajadzīga un pietiekama, lai sasniegtu šajā iniciatīvā noteiktos mērķus, proti: darbību veids, nodarbināto personu skaits, neto apgrozījums (tostarp ar saistītām personām), peļņa pirms nodokļu nomaksas, maksājamā ienākuma nodokļa summa valstī, pamatojoties uz peļņu, kas gūta kārtējā gadā, faktiskie maksājumi, kas veikti valsts kasē minētajā gadā, un uzkrātās peļņas summa.
Lai nodrošinātu tādu detalizācijas pakāpi, kas ļaus pilsoņiem labāk novērtēt to, kā starptautiski uzņēmumi veicina labklājību katrā dalībvalstī, informācija būtu jāsniedz dalībvalstu dalījumā. Turklāt, tā kā dažas trešās valstis nevēlas ievērot labas pārvaldības standartus nodokļu jomā un rada specifiskas nodokļu problēmas, informācija par starptautisku uzņēmumu darbībām arī būtu jāatspoguļo ļoti detalizēti. Pamatojoties uz to, ES ir izstrādājusi kopīgu sarakstu, kurā ir iekļautas konkrētas nodokļu jurisdikcijas, atbilstoši Komisijas 2016. gada 28. janvāra paziņojumam 14 , kurā tika precizēta ierosinātā pieeja un kritēriji šāda saraksta izstrādei.
Kā izklāstīts paziņojumā, kopīgais ES saraksts pamatosies uz skaidriem un starptautiski pamatotiem kritērijiem, balstoties uz starptautiski pieņemtiem standartiem, kā izklāstīts direktīvā, un uz stingru pārbaudes procesu. Sarakstu izstrādās Komisija un dalībvalstis. Komisija ierosina, lai galīgais lēmums par nodokļu jurisdikcijām, kas iekļaujamas kopīgajā ES sarakstā, tiktu pieņemts ar deleģēto aktu, kura izstrādē piedalītos gan Padome, gan Parlaments.
Neskaitot iepriekš minēto izņēmumu saistībā ar dažām trešo valstu jurisdikcijām, kuras rada īpašas problēmas, viena un tā pati informācija par grupas darbībām citās nodokļu jurisdikcijās tiks sniegta apkopotā veidā. Ja vairāk nekā viena grupas vienība ir iesaistīta konkrētā valstī, CBCR būs summa, kuru veidos informācija par katru struktūru minētajā valstī.
Publicēšana
Konsolidētais pārskats par ienākuma nodokļa informāciju tiks publicēts uzņēmējdarbības reģistrā ar mērķi nodrošināt skaidrību un pieejamību laika gaitā. Turklāt, tā kā šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt publisko kontroli, minētie pārskati tiks darīti pieejami sabiedrībai arī uzņēmumu tīmekļa vietnēs. Lai varētu veikt salīdzināšanu laika gaitā, pārskati būs pieejami tīmekļa vietnēs vismaz piecus gadus pēc kārtas.
Izpilde
Šīs iniciatīvas izpilde tiks nodrošināta ar noteikumu apvienojumu. Saistībā ar šiem pārskatiem dalībvalstīm būtu jāievieš administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru kolektīvā atbildība. Jebkura lokālā meitasuzņēmuma atbildīgajam obligātajam revidentam būs jāpārbauda, vai CBCR ir sniegts un darīts pieejams internetā. Attiecībā uz trešās valsts starptautiska uzņēmuma filiāli minēto atbildību uzņemsies tās personas, kas ir atbildīgas par atklātības formalitātēm. Visbeidzot tiks piemērots Direktīvas 2013/34/ES 51. pants, lai nodrošinātu, ka starptautiskajiem uzņēmumiem vai to meitasuzņēmumiem, vai filiālēm par pārkāpumiem tiktu piemērotas iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas.
2016/0107 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 15 ,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Pēdējos gados ir ievērojami saasinājusies problēma, ko rada uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešana, raisot lielas bažas Savienībā un pasaulē. Eiropadome 2014. gada 18. decembra secinājumos atzina, ka steidzami ir jāpastiprina centieni cīņā pret nodokļu apiešanu gan pasaules, gan Savienības līmenī. Komisijas paziņojumos “Komisijas darba programma 2016. gadam — Nav īstais brīdis, lai rīkotos kā ierasts” 16 un “Komisijas 2015. gada darba programma — Jauns sākums” 17 par prioritāti tika noteikta nepieciešamība pāriet uz sistēmu, saskaņā ar kuru valsts, kurā peļņa tiek radīta, ir arī nodokļu uzlikšanas valsts. Komisija arī noteica par prioritāti nepieciešamību reaģēt uz sabiedrības aicinājumu pēc taisnīguma un nodokļu pārredzamības.
(2)Eiropas Parlaments 2015. gada 16. decembra rezolūcijā par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā 18 atzina, ka lielāka pārredzamība uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā var uzlabot nodokļu iekasēšanu, padarīt nodokļu iestāžu darbu efektīvāku un palielināt sabiedrības uzticēšanos un paļāvību uz nodokļu sistēmām un valdībām.
(3)Ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 22. maija secinājumus, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES 19 tika ieviesta pārskatīšanas klauzula, aicinot Komisiju apsvērt iespēju ieviest pienākumu vēl vairāku sektoru lielajiem uzņēmumiem sagatavot ikgadēju pārskatu par katru valsti atsevišķi, ņemot vērā izstrādes Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) un saistītu Eiropas iniciatīvu rezultātus.
(4)Aicinot nodrošināt pasaulē taisnīgu un modernu starptautisko nodokļu sistēmu, G20 valstis 2015. gada novembrī apstiprināja ESAO rīcības plānu, lai cīnītos pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), kura mērķis ir sniegt valdībām skaidrus starptautiskus risinājumus, lai novērstu trūkumus un neatbilstības spēkā esošajos noteikumos, kas ļauj novirzīt uzņēmumu peļņu uz beznodokļu vai zemu nodokļu vietām, kur netiek radīta reāla vērtība. Jo īpaši ar BEPS 13. darbību tiek ieviesta pārskatu sniegšana valstu nodokļu iestādēm par katru valsti atsevišķi, ko, ievērojot konfidencialitāti, veic konkrēti starptautiski uzņēmumi. Komisija 2016. gada 27. janvārī pieņēma pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai. Viens no minētā kopuma mērķiem ir transponēt Savienības tiesību aktos BEPS 13. darbību, grozot Padomes Direktīvu 2011/16/ES 20 .
(5)Pastiprināta publiska kontrole pār tādu starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļiem, kas darbojas Savienībā, ir būtisks elements, lai vēl vairāk pastiprinātu uzņēmumu atbildību, lai veicinātu labklājību, maksājot nodokļus, veicinātu taisnīgāku nodokļu konkurenci Savienībā, izmantojot sabiedrības debates, kuras pamatojas uz plašāku informāciju, un atjaunotu sabiedrības uzticēšanos valstu nodokļu sistēmu taisnīgumam. Šādu publisku kontroli var panākt, izmantojot pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju, neatkarīgi no tā, kur starptautiskas grupas galvenais mātesuzņēmums veic darījumdarbību.
(6)Sabiedrībai vajadzētu spēt sekot līdzi visām grupas darbībām, ja grupai ir konkrētas darījumdarbības vietas Savienībā. Attiecībā uz grupām, kuras veic darbības Savienībā, tikai izmantojot meitasuzņēmumus vai filiāles, meitasuzņēmumiem un filiālēm būtu jāpublicē un jādara pieejams galvenā mātesuzņēmuma pārskats. Taču, lai nodrošinātu proporcionalitāti un efektivitāti, pienākumam publicēt un darīt pieejamu pārskatu vajadzētu attiekties tikai uz vidēji lieliem vai lieliem meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai salīdzināma lieluma filiālēm, kas atvērtas dalībvalstī. Tāpēc Direktīvas 2013/34/ES darbības joma atbilstoši būtu jāattiecina arī uz filiālēm, kuras kādā dalībvalstī atvēris uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības.
(7)Lai novērstu banku sektora pārskatu dubultu sniegšanu, galvenie mātesuzņēmumi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES 21 un kuri savā pārskatā, kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 89. pantu, iekļauj visas to darbības un visas konsolidētajos finanšu pārskatos iekļauto saistīto uzņēmumu darbības, tostarp darbības, uz kurām neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 22 Trešās daļas 1. sadaļas 2. nodaļas noteikumi, būtu jāatbrīvo no pienākuma izpildīt pārskatu sniegšanas prasības, kuras paredzētas šajā direktīvā.
(8)Ar pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju būtu jānodrošina informācija par visām darbībām, kuras veic uzņēmums vai visi saistītie uzņēmumi grupā, kuru kontrolē galvenais mātesuzņēmums. Informācijai būtu jābūt balstītai uz BEPS 13. darbības pārskata specifikācijām, un tajā būtu jāietver vienīgi tie dati, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu publisku kontroli un lai nodrošinātu to, ka informācijas atklāšana nerada nesamērīgus riskus vai negatīvu ietekmi. Ziņojumā būtu arī jāiekļauj īss apraksts par darbību veidu. Šādu aprakstu varētu veikt, pamatojoties uz kategorijām, kas paredzētas ESAO “Transfertcenu noteikšanas pamatnostādņu par dokumentāciju” V nodaļas III pielikuma 2. tabulā. Pārskatā būtu jāiekļauj vispārīgi skaidrojumi, ja ir vērojamas būtiskas atšķirības grupas līmenī starp uzkrāto nodokļu summām un samaksāto nodokļu summām, ņemot vērā atbilstošās summas par iepriekšējiem finanšu gadiem.
(9)Lai nodrošinātu tādu detalizācijas pakāpi, kas ļauj pilsoņiem labāk novērtēt starptautisku uzņēmumu ieguldījumu labklājības veicināšanā katrā dalībvalstī, informācija būtu jāsniedz dalībvalstu dalījumā. Turklāt informācija par starptautisku uzņēmumu darbībām būtu jāatspoguļo ļoti detalizēti arī par konkrētām nodokļu jurisdikcijām, kas rada īpašas problēmas. Par visām citām trešo valstu darbībām informācija būtu jāsniedz apkopotā veidā.
(10)Lai stiprinātu atbildību attiecībā pret trešām personām un nodrošinātu pienācīgu pārvaldību, galvenā mātesuzņēmuma, kas veic darījumdarbību Savienībā un kura pienākums ir sagatavot, publicēt un darīt pieejamu pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju, administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem vajadzētu būt kolektīvi atbildīgiem par šo pārskatu sniegšanas pienākumu izpildes nodrošināšanu. Ņemot vērā to, ka to meitasuzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kurus kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, vai personai(-ām), kas ir atbildīgas par atklātības formalitāšu veikšanu par filiāli, var būt ierobežotas zināšanas par saturu, kas iekļauts pārskatā par ienākuma nodokļa informāciju, kuru sagatavojis galvenais mātesuzņēmums, būtu jāierobežo to atbildība saistībā ar pārskata par ienākuma nodokļa informāciju publicēšanu un to, ka tas tiek darīts pieejams.
(11)Lai nodrošinātu, ka noteikumu neievērošanas gadījumi tiek atklāti sabiedrībai, obligātajam(-iem) revidentam(-iem) vai revīzijas uzņēmumam(-iem) būtu jāpārbauda, vai pārskats par ienākuma nodokļa informāciju ir iesniegts un noformēts saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un darīts pieejams attiecīgā uzņēmuma tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē.
(12)Šīs direktīvas mērķis ir vairot pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par uzņēmumu ienākuma nodokli, pielāgojot spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas attiecas uz sabiedrībām un uzņēmumiem uzliktajiem pienākumiem attiecībā uz pārskatu publicēšanu, lai LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunkta nozīmē aizsargātu dalībnieku un trešo personu intereses. Kā Tiesa nolēma Lietā C-97/96 Verband deutscher Daihatsu-Händler 23 , LESD 50. panta 2. punkta g) apakšpunkts attiecas uz vajadzību aizsargāt “trešo personu” intereses kopumā, nenošķirot vai neizslēdzot kādu kategoriju, uz ko attiecas minētā termina darbības joma. Turklāt mērķi panākt brīvību veikt uzņēmējdarbību, kas vispārīgi ir piešķirta iestādēm ar LESD 50. panta 1. punktu, nevar ierobežot ar LESD 50. panta 2. punkta noteikumiem. Ņemot vērā to, ka šī direktīva neskar nodokļu saskaņošanu, bet tikai pienākumus publiskot pārskatus par ienākuma nodokļa informāciju, LESD 50. panta 1. punkts ir atbilstošs juridiskais pamats.
(13)Lai noteiktu konkrētas nodokļu jurisdikcijas, par kurām būtu jāparāda ļoti detalizēta informācija, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz tāda kopīga Savienības saraksta sagatavošanu, kurā iekļautas šīs nodokļu jurisdikcijas. Šis saraksts jāsagatavo, balstoties uz konkrētiem kritērijiem, kas noteikti, pamatojoties uz 1. pielikumu Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai (COM (2016) 24 final). Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī, un ka minētajām apspriedēm jānotiek saskaņā ar principiem, kas noteikti Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, Padome un Komisija un kas vēl oficiāli jāparaksta. Jo īpaši lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas piedalīties deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome saņem visus dokumentus vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem sistemātiski ir iespēja piedalīties to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kas nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.
(14)Tā kā šīs direktīvas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.
(15)Šajā direktīvā respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
(16)Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 24 dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu.
(17)Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2013/34/ES,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Grozījumi Direktīvā 2013/34/ES
Direktīvu 2013/34/ES groza šādi:
(1)direktīvas 1. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:
“1.a Koordinācijas pasākumus, kas paredzēti 2., 48.a līdz 48.g un 51. pantā, piemēro arī dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem attiecībā uz filiālēm, kuras dalībvalstī atvēris uzņēmums, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, bet kura juridiskā forma ir salīdzināma ar I pielikumā uzskaitītajiem uzņēmumu veidiem.”;
(2) direktīvā iekļauj šādu 10.a nodaļu:
“10.a nodaļa
Pārskats par ienākuma nodokļa informāciju
48.a pants
Definīcijas saistībā ar pārskata sniegšanu par ienākuma nodokļa informāciju
Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:
(1)“galvenais mātesuzņēmums” ir uzņēmums, kas sagatavo lielākās uzņēmumu vienības konsolidētos finanšu pārskatus;
(2)“konsolidētie finanšu pārskati” ir finanšu pārskati, kurus sagatavo tādas grupas mātesuzņēmums, kurā aktīvi, saistības, pašu kapitāls, ienākumi un izdevumi tiek parādīti kā vienotas ekonomiskās vienības aktīvi, saistības, pašu kapitāls, ienākumi un izdevumi;
(3)“nodokļu jurisdikcija” ir valsts vai arī nevalstiska jurisdikcija, kurai ir fiskāla autonomija attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli.
48.b pants
Uzņēmumi un filiāles, kam pieprasa sniegt pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju
1.Dalībvalstis pieprasa, lai galvenie mātesuzņēmumi, kuru darbību reglamentē to valstu tiesību akti un kuru konsolidētais neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, kā arī uzņēmumi, kuru darbību reglamentē to valstu tiesību akti un kuri nav saistīti uzņēmumi, un kuru neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, katru gadu sagatavotu un publicētu pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju.
Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju dara publiski pieejamu uzņēmuma tīmekļa vietnē tā publicēšanas dienā.
2.Dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas noteikti šā panta 1. punktā, galvenajiem mātesuzņēmumiem, ja uz šādiem uzņēmumiem vai to saistītajiem uzņēmumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES* 89. pants un tie pārskatā par katru valsti atsevišķi ietver informāciju par visām darbībām, ko veic visi saistītie uzņēmumi, kas iekļauti minēto galveno mātesuzņēmumu konsolidētajā finanšu pārskatā.
3.Dalībvalstis pieprasa, lai vidējie un lielie meitasuzņēmumi, kas minēti 3. panta 3. un 4. punktā un kurus reglamentē to valstu tiesību akti un kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kura konsolidētais neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000 un kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, katru gadu publicētu minētā galvenā mātesuzņēmuma pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju.
Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju dara publiski pieejamu tā publicēšanas dienā meitasuzņēmuma tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē.
4.Dalībvalstis pieprasa, lai filiāles, kuras to teritorijā atvēris uzņēmums, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, katru gadu publicētu šā panta 5. punkta a) apakšpunktā minētā galvenā mātesuzņēmuma pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju.
Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju dara publiski pieejamu tā publicēšanas dienā filiāles tīmekļa vietnē vai saistītā uzņēmuma tīmekļa vietnē.
Dalībvalstis piemēro šā punkta pirmo daļu tikai tām filiālēm, kuru neto apgrozījums pārsniedz neto apgrozījuma robežvērtību, kas noteikta katras dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar 3. panta 2. punktu.
5.Dalībvalstis piemēro 4. punktā izklāstītos noteikumus filiālei tikai tad, ja ir ievēroti šādi kritēriji:
(a)uzņēmums, kurš atvēris filiāli, ir tādas grupas saistīts uzņēmums, kuru kontrolē galvenais mātesuzņēmums, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti un kura konsolidētais neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000, vai uzņēmums, kas nav saistīts un kura neto apgrozījums pārsniedz EUR 750 000 000;
(b)galvenajam mātesuzņēmumam, kas minēts a) apakšpunktā, nav vidēja vai liela meitasuzņēmuma, kā tas minēts 3. punktā.
6.Dalībvalstis nepiemēro noteikumus, kas izklāstīti šā panta 3. un 4. punktā, ja pārskats par ienākuma nodokļa informāciju, kas sagatavots saskaņā ar 48.c pantu, ir darīts publiski pieejams tāda galvenā mātesuzņēmuma tīmekļa vietnē, kuru nereglamentē dalībvalsts tiesību akti, pamatotā laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma, un ja pārskatā norādīts tā atsevišķā meitasuzņēmuma vai atsevišķās filiāles nosaukums un juridiskā adrese, kuru reglamentē dalībvalsts tiesību akti un kas ir publicējusi pārskatu saskaņā ar 48.d panta 1. punktu.
7.Dalībvalsts pieprasa, lai meitasuzņēmumi vai filiāles, uz kurām neattiecas 3. un 4. punkta noteikumi, publicētu un darītu pieejamu pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju, ja šādi meitasuzņēmumi vai filiāles ir izveidotas ar mērķi izvairīties no pārskatu sniegšanas prasībām, kas noteiktas šajā nodaļā.
48.c pants
Pārskata par ienākuma nodokļa informāciju saturs
1.Pārskatā par ienākuma nodokļa informāciju ietver informāciju, kas attiecas uz visām uzņēmuma un galvenā mātesuzņēmuma darbībām, tostarp to visu saistīto uzņēmumu darbībām, kas konsolidēti finanšu pārskatā par attiecīgo finanšu gadu.
2.Šā panta 1. punktā minētajā informācijā iekļauj šādas ziņas:
(a)īss darbību veida apraksts;
(b)darbinieku skaits;
(c)neto apgrozījuma summa, ietverot apgrozījumu ar saistītajām personām;
(d)peļņas vai zaudējumu summa pirms ienākuma nodokļa;
(e)uzkrātā ienākuma nodokļa summa (kārtējais gads), kas ir kārtējie nodokļa izdevumi par ar nodokli apliekamo peļņu vai zaudējumiem, kurus attiecīgajā finanšu gadā atzinuši uzņēmumi un filiāles, kas ir rezidenti nodokļu vajadzībām attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā;
(f)samaksātā ienākuma nodokļa summa ir ienākuma nodokļa summa, kuru attiecīgajā finanšu gadā samaksājuši uzņēmumi un filiāles, kas ir rezidenti nodokļu vajadzībām attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā; un
(g)uzkrātās peļņas summa.
Pirmās daļas e) apakšpunkta vajadzībām kārtējie nodokļa izdevumi attiecas tikai uz uzņēmuma darbībām kārtējā finanšu gadā un neietver atliktos nodokļus vai uzkrājumus neskaidrām nodokļu saistībām.
3.Pārskatā norāda 2. punktā minēto informāciju par katru dalībvalsti atsevišķi. Ja dalībvalstī ietilpst vairākas nodokļu jurisdikcijas, informāciju apvieno dalībvalsts līmenī.
Pārskatā norāda informāciju, kas minēta šā panta 2. punktā, arī atsevišķi par katru nodokļu jurisdikciju, kura iepriekšējā finanšu gada beigās ir minēta konkrēto nodokļu jurisdikciju kopīgajā Savienības sarakstā, kas sagatavots saskaņā ar 48.g pantu, izņemot gadījumus, kad, ievērojot turpmāk 48.e pantā minēto atbildību, pārskatā skaidri apstiprināts, ka grupas saistītie uzņēmumi, kurus reglamentē šādas nodokļu jurisdikcijas tiesību akti, tieši neveic darījumus ar tās pašas grupas saistītajiem uzņēmumiem, kurus reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti.
Pārskatā apkopotā veidā norāda 2. punktā minēto informāciju par citām nodokļu jurisdikcijām.
Informāciju attiecina uz katru attiecīgo nodokļu jurisdikciju, pamatojoties uz konkrētas darījumdarbības vietas vai pastāvīgas darījumdarbības esību, kas izriet no grupas darbībām un kas var radīt ienākuma nodokļa saistības minētajā nodokļu jurisdikcijā.
Ja vairāku saistītu uzņēmumu darbības var radīt nodokļu saistības vienā nodokļu jurisdikcijā, informācija, kuru attiecina uz minēto nodokļu jurisdikciju, ir informācijas summa par šādām katra saistītā uzņēmuma un to filiāļu darbībām minētajā nodokļu jurisdikcijā.
Informāciju par konkrētu darbību neattiecina vienlaicīgi vairāk kā uz vienu nodokļu jurisdikciju.
4.Pārskatā grupas līmenī iekļauj vispārīgu informāciju, kurā tiek paskaidrotas būtiskas atšķirības starp summām, kas atklātas saskaņā ar 2. punkta e) un f) apakšpunktu (ja tādas ir), vajadzības gadījumā ņemot vērā atbilstošās summas par iepriekšējiem finanšu gadiem.
5.Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publicē un dara pieejamu tīmekļa vietnē vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām.
6.Valūta, kuru izmanto pārskatā par ienākuma nodokļa informāciju, ir valūta, kurā sagatavoti konsolidētie finanšu pārskati. Dalībvalstis neprasa, lai šis pārskats tiktu publicēts citā valūtā, kas nav valūta, kura izmantota finanšu pārskatos.
7.Ja dalībvalstis nav ieviesušas euro, 48.b panta 1. punktā minēto robežvērtību konvertē valsts valūtā, izmantojot valūtas maiņas kursu, kas [Publications Office- set the date = the date of the entry in force of this Directive] publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un palielinot vai samazinot to par ne vairāk kā 5 %, lai iegūtu apaļu summu valsts valūtā.
Robežvērtības, kas minētas 48.b panta 3. un 4. punktā, konvertē visu attiecīgo trešo valstu valūtu līdzvērtīgā summā, izmantojot valūtas maiņas kursu [Publications Office - set the date = the date of the entry in force of this Directive], kas noapaļots līdz tuvākajam tūkstotim.
48.d pants
Publicēšana un pieejamība
1.Pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju publicē, kā noteikts katras dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar Direktīvas 2009/101/EK 2. nodaļu, kopā ar dokumentiem, kas minēti šīs direktīvas 30. panta 1. punktā, un attiecīgā gadījumā — kopā ar grāmatvedības dokumentiem, kas minēti 9. pantā Padomes Direktīvā 89/666/EEK**.
2.Pārskats, kas minēts 48.b panta 1., 3., 4. un 6. punktā, ir pieejams tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc kārtas.
48.e pants
Atbildība sagatavot, publicēt un darīt pieejamu pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju
1.Dalībvalstis nodrošina, ka 48.b panta 1. punktā minētā galvenā mātesuzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem, kas darbojas atbilstīgi pilnvarām, kuras tiem piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīva atbildība nodrošināt, lai pārskats par ienākuma nodokļa informāciju tiktu sagatavots, publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 48.b, 48.c un 48.d pantu.
2.Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas 48.b panta 3. punktā minēto meitasuzņēmumu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem un personai(-ām), kas ir norīkota(-as) veikt Direktīvas 89/666/EEK 13. pantā paredzētās atklātības formalitātes attiecībā uz filiāli, kas minēta šīs direktīvas 48.b panta 4. punktā, darbojoties atbilstīgi pilnvarām, kas tiem piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīva atbildība nodrošināt, ka atbilstoši to rīcībā esošām zināšanām un prasmei pārskats par ienākuma nodokļa informāciju ir sagatavots, publicēts un darīts pieejams saskaņā ar 48.b, 48.c un 48.d pantu.
48.f pants
Neatkarīga pārbaude
Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad saistīta uzņēmuma finanšu pārskatu revīziju veic viens vai vairāki obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi saskaņā ar 34. panta 1. punktu, obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) pārbauda arī to, vai pārskats par ienākuma nodokļa informāciju ir sniegts un darīts pieejams saskaņā ar 48.b, 48.c un 48.d pantu. Obligātais(-ie) revidents(-i) vai revīzijas uzņēmums(-i) norāda revīzijas ziņojumā, ja pārskats par ienākuma nodokļa informāciju nav sniegts vai darīts pieejams saskaņā ar minētajiem pantiem.
48.g pants
Konkrētu nodokļu jurisdikciju kopīgs Savienības saraksts
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai izveidotu konkrētu nodokļu jurisdikciju kopīgu Savienības sarakstu. Minētais saraksts pamatojas uz novērtējumu par nodokļu jurisdikcijām, kas neatbilst šādiem kritērijiem:
(1)pārredzamība un informācijas apmaiņa, tostarp informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma un automātiska informācijas apmaiņa par finanšu konta informāciju;
(2)taisnīgāka konkurence nodokļu jomā;
(3)G20 valstu un ESAO noteiktie standarti;
(4)citi attiecīgie standarti, tostarp Finanšu darījumu darba grupas noteiktie starptautiskie standarti.
Komisija regulāri pārskata un vajadzības gadījumā groza sarakstu, lai ņemtu vērā jaunus apstākļus.
48.h pants
Sākuma datums pārskata sniegšanai par ienākuma nodokļa informāciju
Dalībvalstis nodrošina, ka normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem transponē 48.a–48.f pantu, piemēro vēlākais no dienas, kad sākas pirmais finanšu gads, kurš sākas [Publications Office- set the date = one year after the transposition deadline] vai pēc tam.
48.i pants
Ziņojums
Komisija ziņo par atbilstību 48.a līdz 48.f pantā paredzētajiem pārskatu sniegšanas pienākumiem un to ietekmi. Ziņojumā iekļauj izvērtējumu par to, vai ar pārskatu par ienākuma nodokļa informāciju tiek nodrošināti atbilstīgi un samērīgi rezultāti, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pietiekama līmeņa pārredzamību un konkurētspējīgu vidi uzņēmumiem.
Ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz [Publications Office - set the date = five years after the transposition date of this Directive].”;
(3)direktīvas 49. pantu groza šādi:
(a)panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:
“2. Pilnvaras pieņemt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 46. panta 2. punktā un 48.g pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 54. pantā minētās dienas.
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 46. panta 2. punktā un 48.g. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;
(b)iekļauj šādu 3.a punktu:
“3.a Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, ko katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti [datums] Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.”;
(c)panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
“5. Saskaņā ar 1. panta 2. punktu, 3. panta 13. punktu, 46. panta 2. punktu vai 48.g. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”
______________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
** Padomes 1989. gada 21. decembra Vienpadsmitā Direktīva 89/666/EEK par informācijas sniegšanas prasībām attiecībā uz filiālēm, ko kādā dalībvalstī atvērušas noteiktu veidu sabiedrības, uz kurām attiecas citas valsts tiesību akti (OV L 395, 30.12.1989., 36. lpp.).”
2. pants
Transponēšana
1.Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas nepieciešami, lai vēlākais līdz [Publications Office - set the date = one year after entry into force] izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs