EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.3.2016

COM(2016) 109 final

2016/0062(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienība noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1. Vispārīga informācija

Ministru komiteja 2011. gada 7. aprīlī pieņēma Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Konvencija Nr. 210) (Konvencija). 2011. gada 11. maijā tā bija pieejama parakstīšanai. Saskaņā ar Konvencijas 75. pantu to var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās tās izstrādāšanā, un Eiropas Savienība, un valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis un kas nav piedalījušās Konvencijas izstrādāšanā, var pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar 76. panta nosacījumiem. Sarunas par Konvenciju tika risinātas īpašas ad hoc komitejas sešās sanāksmes, kas notika no 2009. gada decembra līdz 2010. gada decembrim. Eiropas Savienība kopā ar dalībvalstīm šajās sanāksmēs piedalījās novērotāja statusā. Pēc desmitās Eiropas Padomes dalībvalsts ratifikācijas Konvencija 2014. gada 1. augustā stājās spēkā. Līdz 2016. gada 1. februārim divpadsmit ES dalībvalstis ir ratificējušas Konvenciju, un divdesmit piecas dalībvalstis to ir parakstījušas.

Saskaņā ar Padomes [….] Lēmumu (XXX) 1 Konvencija tika parakstīta Eiropas Savienības vārdā, ņemot vērā tās noslēgšanu vēlākā datumā.

Vardarbība pret sievietēm ir sieviešu cilvēktiesību pārkāpums un galēja diskriminācija, kas sakņojas dzimumu nevienlīdzības izpausmēs un veicina to saglabāšanu un stiprināšanu. Kā atzīts Līgumos (Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantā) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (23. pants), dzimumu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība un mērķis. Hartā ir atzītas arī tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz dzīvību un tiesības uz personas neaizskaramību, kā arī aizliegta necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, kā arī visa veida verdzība un piespiedu darbs (Hartas 1.–5. pants). Pienākums aizsargāt sievietes no vardarbības ir noteikts arī saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kurai ir pievienojusies ES un tās dalībvalstis 2 , un ANO komiteja, kura uzrauga šīs Konvencijas īstenošanu, ir ieteikusi ES ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju, tādējādi sperot soli pretī vardarbības pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti apkarošanai 3 .

Vērtējot vispārīgāk, ES ir stingri apņēmusies apkarot vardarbību ne tikai tās teritorijā, bet arī tās starptautisko iniciatīvu ietvaros 4 .

ES ir pieņēmusi stingras nostājas 5 par nepieciešamību izskaust vardarbību pret sievietēm un nolūkā apkarot šādu vardarbību tā finansē īpašas kampaņas un vietējos projektus. Spēkā esošajos tiesību aktos tādās jomās kā noziedzīgos nodarījumos cietušo aizsardzība, bērnu seksuālās izmantošanas un vardarbības pret bērniem novēršana un patvērums un migrācija tiek ņemtas vērā no dzimumvardarbības cietušo īpašās vajadzības.

Neraugoties uz centieniem gan valstu, gan ES līmenī, vardarbība pret sievietēm joprojām ir nopietna problēma: saskaņā ar Pamattiesību aģentūras apsekojumu, kas publiskots 2014. gadā 6 , ES katra trešā sieviete kopš 15 gadu vecuma ir piedzīvojusi fizisku un/vai seksuālu vardarbību, katra divdesmitā sieviete ir tikusi izvarota, 75 % no kvalificētās profesijās vai augstākajā vadībā esošajām sievietēm ir cietušas no seksuālas uzmākšanās un katra desmitā sieviete ir pieredzējusi vajāšanu vai seksuālo uzmākšanos ar jauno tehnoloģiju starpniecību.

Ar dzimumu saistīta vardarbība ietekmē ne tikai veselību un labklājību, bet arī sieviešu līdzdalību darba tirgū, tādējādi negatīvi ietekmējot viņu ekonomisko neatkarību un ekonomiku kopumā. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts lēš, ka ar dzimumu saistītas vardarbības pret sievietēm radītās izmaksas Eiropas Savienībā ir aptuveni 226 miljardi euro gadā 7 .

1.2.Konvencijas mērķis un saturs

Ar Konvenciju, kā noteikts tās I nodaļā, tiek radīts visaptverošs tiesiskais regulējums, lai aizsargātu sievietes un meitenes pret visa veida vardarbību un novērstu šādu vardarbību, tostarp vardarbību ģimenē, sodītu par to un izskaustu to. Tas aptver plašu pasākumu klāstu, sākot no datu vākšanas un izpratnes veidošanas līdz juridiskiem pasākumiem nolūkā noteikt kriminālatbildību par dažādiem pret sievietēm vērstās vardarbības veidiem. Konvencija ietver pasākumus vardarbības upuru aizsardzībai un atbalsta pakalpojumu sniegšanai un aplūko ar dzimumu saistītas vardarbības aspektus patvēruma un migrācijas kontekstā, kā arī pārrobežu izpausmes. Ar Konvenciju nosaka īpašu uzraudzības mehānismu nolūkā nodrošināt to, ka Konvencijas dalībvalstis efektīvi īsteno tās noteikumus.

Konvencijā ir definēti galvenie tekstā izmantotie termini. Konvencijā ietvertā sievietes definīcija tiek attiecināta arī uz meitenēm vecumā līdz 18 gadiem. Konvencijas dalībvalstīm tiek uzlikts par pienākumu nosodīt visa veida diskrimināciju, nodrošinot, ka to tiesību sistēmās piemēro vīriešu un sieviešu līdztiesības principu, un tiek skaidri norādīts, ka pozitīva rīcība ir iespējama. Konvencija kā cilvēktiesību instruments uzliek visām Konvencijas dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt, lai valsti pārstāvošie dalībnieki atturas no jebkādiem vardarbības aktiem un ar pienācīgu rūpību panāk, lai nevalstisko dalībnieku vardarbības akti tiktu novērsti, izmeklēti un sodīti un tiktu atlīdzināts minēto vardarbības aktu radītais kaitējums. Konvencija nepārprotami ir piemērojama gan miera laikos, gan bruņotu konfliktu situācijās. Lai gan saistoši pienākumi saskaņā ar Konvenciju tiek noteikti tikai attiecībā uz sievietēm, to mudina piemērot visiem vardarbības ģimenē upuriem, t. i., arī vīriešiem un zēniem.

Ar II nodaļu papildina jauno Eiropas Padomes instrumentu “trīs P” (Prevention, Protection, Prosecution) pieeju – novēršana, aizsardzība, kriminālvajāšana, nosakot par pienākumu ieviest integrētu politiku 8 , un sniegt visaptverošu pieeju problēmas risināšanai, atzīstot, ka tikai ar juridiskajiem pasākumiem “trīs P” pieejas ietvaros vien nepietiks, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm. Tas izpaužas kā pienākums vardarbības upuru tiesības noteikt par visu pasākumu galveno elementu un nodrošināt efektīvu sadarbību starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem, t.i., starp iestādēm, aģentūrām un organizācijām, un visos līmeņos, t.i., valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Ir jāatzīst, ka nevalstiskās organizācijas un pilsoniskā sabiedrība ir nozīmīgi dalībnieki un Konvencijas dalībvalstīm ir jāveicina un jāatbalsta to darbība. Konvencijas dalībvalstīm ir jāpiešķir atbilstoši finanšu resursi un cilvēkresursi, lai īstenotu integrētu politiku, pasākumus un programmas vardarbības novēršanai, tostarp pietiekamu finansējumu nevalstiskajām organizācijām. Turklāt Konvencijā tiek atzīta sistemātiskas un piemērotas datu vākšanas būtiskā loma efektīvas politikas veidošanā un veikto pasākumu uzraudzībā, ko, pamatojoties uz uzticamiem un salīdzināmiem datiem, veic uzraudzības mehānisma ietvaros.

Galvenais noteikums paredz izvirzīt un vajadzības gadījumā izveidot vienu vai vairākas valsts iestādes, kas atbild par rīcībpolitikas un pasākumu koordinēšanu, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, tostarp koordinē datu vākšanu, analīzi un izplatīšanu.

III nodaļā ir saskaņoti Konvencijas dalībvalstu pienākumi novēršanas jomā. Saskaņā ar Konvencijas vispārējo ievirzi Konvencijas dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt daudzpusīgu pieeju, kuru veido izpratnes veidošana un tādu jautājumu kā dzimumu līdztiesība un vardarbība iekļaušana izglītības sistēmā visos līmeņos, izmantojot piemērotus izglītības materiālus un izglītības programmas un paplašinot nevardarbības un dzimumu līdztiesības vērtību veicināšanu neformālajā izglītībā, sportā, kultūrā, izklaides jomā un plašsaziņas līdzekļos. Konvencijas dalībvalstīm ir jānodrošina, ka attiecīgo profesiju pārstāvji, kas strādā ar vardarbības upuriem un vardarbības izdarītājiem, tiek pienācīgi apmācīti. Jāievieš arī pasākumi, ar ko nodrošina atbalsta un ārstēšanas programmas vardarbības izdarītājiem. Plašsaziņas līdzekļu un informācijas tehnoloģiju nozari būtu jāaicina piedalīties materiālu un brīvprātīgi piemērojamo standartu izstrādē.

IV nodaļā nosaka vispārīgos principus par vardarbības upuriem, kā arī vardarbības lieciniekiem paredzētās informācijas, atbalsta pakalpojumu un aizsardzības raksturu. Tajā ir uzskaitītas vairākas jomas, kurās Konvencijas dalībvalstīm jāveic konkrēti pasākumi. Tajās ietilpst vispārējo atbalsta pakalpojumu pieejamība, piemēram, juridiskās un psiholoģiskās konsultācijas un specializēti pakalpojumi, tostarp patversmes, bezmaksas un pastāvīgi pieejamas palīdzības tālruņu līnijas, īpašas medicīniskās un tiesu ekspertīzes atbalsts seksuālās vardarbības upuriem un bērnu, kas ir liecinieki, vajadzību respektēšana. Turklāt jāievieš pasākumi, lai veicinātu to, ka vardarbības akta liecinieks vai persona, kurai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šāds akts var tikt izdarīts vai ka var tikt izdarīti atkārtoti vardarbības akti, ziņo par to, kā arī noteikumi, saskaņā ar kuriem attiecīgo profesiju pārstāvjiem būtu pienākums ziņot par vardarbības aktiem vai potenciālajiem vardarbības aktiem, nepārkāpjot savu vispārējo pienākumu saglabāt konfidencialitāti.

V nodaļā par materiālo tiesību normām noteikti vardarbības veidi, par kuriem būtu jānosaka kriminālatbildība, un Konvencijas dalībvalstu pienākums iekļaut savos krimināltiesību aktos vairākus noziedzīgus nodarījumus. Tajos ietilpst psiholoģiskā vardarbība, kas izpaužas kā iebaidīšana vai piespiešana, vajāšana 9 , fiziskā vardarbība, seksuālā vardarbība un izvarošana, piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu aborti / sterilizācija un seksuāla uzmākšanās. Konvencijas dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka “goda aizstāvēšanu” nevar izmantot, kā minēto noziegumu attaisnojumu. Konvencija uzliek Konvencijas dalībvalstīm par pienākumu noteikt kriminālatbildību par palīdzību noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, to atbalstīšanu vai mēģinājumu tos izdarīt, kā arī par citu personu kūdīšanu izdarīt šādus noziegumus, un nodrošināt piemērotas un atturošas sankcijas. Nosakot piemērojamo sankciju var tikt ņemti vērā citas Konvencijas dalībvalsts pieņemtie galīgie notiesājošie lēmumi. Saskaņā ar Konvenciju valstu tiesību sistēmās jānosaka konkrēti atbildību pastiprinoši apstākļi. Konvencijas ietvaros Konvencijas dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka vardarbības izdarītājs pietiekamā mērā atlīdzina civiltiesiskos zaudējumus un maksā kompensāciju, kā arī pienācīgu valsts kompensāciju 10 noteikto nodarījumu upuriem. Vardarbības gadījumus ir jāņem vērā tiesvedībā par aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērnu drošību. No procesuālo tiesību viedokļa Konvencija paredz Konvencijas dalībvalstīm pienākumu noteikt jurisdikciju par nodarījumiem, kas izdarīti attiecīgās Konvencijas dalībvalsts teritorijā un ko izdarījis attiecīgās Konvencijas dalībvalsts valstspiederīgais vai persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Konvencijas dalībvalsts teritorijā, un noteikt jurisdikciju par nodarījumiem, kas ir vērsti pret attiecīgās Konvencijas dalībvalsts valstspiederīgo vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Konvencijas dalībvalsts teritorijā 11 . Visbeidzot, Konvencijas dalībvalstīm nav atļauts noteikt obligātus strīdu alternatīvās izšķiršanas procesus.

VI nodaļa tiek vērsta uz procesuālajiem noteikumiem un aizsardzības pasākumiem izmeklēšanas un tiesvedības posmos. Konvencijas dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka tiesībsargājošās iestādes sniedz tūlītēju aizsardzību vardarbības upuriem, tostarp vāc pierādījumus, un veic letalitātes riska un situācijas nopietnības novērtējumu. Īpaša uzmanība jāpievērš jautājumam par vardarbības izdarītāju piekļuvi ieročiem. Tiesību sistēmām ir jānodrošina iespēja pieņemt ārkārtas aizliegumu tuvoties un ierobežojošus rīkojumus vai aizsardzības rīkojumus, neradot vardarbības upurim lieku finansiālo vai administratīvo slogu. Vispārējs princips ir, ka saukšana pie kriminālatbildības par vissmagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem nav atkarīga no tā, vai vardarbības upuris ir ziņojis vai iesniedzis sūdzību 12 . Šajā Konvencijas nodaļā ir iekļauts neizsmeļošs tādu pasākumu saraksts, kuru mērķis ir visos izmeklēšanas un tiesvedības posmos aizsargāt vardarbības upuru tiesības un intereses, tostarp to kā liecinieku vajadzības. Sarakstā cita starpā ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir pasargāt vardarbības upurus no iebaidīšanas un atkārtotas viktimizācijas, nodrošināt agrīnu ziņošanu, gadījumos, kad vardarbības izdarītāji aizbēg vai tiek atbrīvoti, vai pēc iespējas novērst saziņu starp vardarbības upuri un vardarbības izdarītāju. It īpaši jāņem vērā no vardarbības cietušo bērnu un liecinieku, kas ir bērni, īpašās vajadzības. Konvencijas dalībvalstīm jānodrošina vardarbības upuru tiesības saņemt juridisko palīdzību. Turklāt attiecībā uz vissmagākajiem noziegumiem ir jānosaka pietiekami garš noilguma termiņš, lai pēc tam, kad vardarbības upuris ir sasniedzis pilngadību, varētu efektīvi uzsākt tiesvedību 13 .

VII nodaļā atzīmē, ka migrantes un patvēruma meklētājas ir jo īpaši neaizsargātas no ar dzimumu saistītas vardarbības izpausmēm, un ievieš dzimumu līdztiesības principam atbilstošu vardarbības izpratni šajā kontekstā. Tā paredz no vardarbības cietušajām migrantēm iespēju iegūt patstāvīgu uzturēšanās statusu 14 . Jāatzīst, ka ar dzimumu saistīta vardarbība ir vajāšanas forma un bēgļu statusa piešķiršana jāizver, pamatojoties uz dzimumu līdztiesības principam atbilstošu izpratni. Turklāt Konvencijas dalībvalstīm ir jāievieš dzimumu līdztiesības principam atbilstošas bēgļu uzņemšanas programmas. Šajā nodaļā arī apskatīts jautājums par neizraidīšanas principa ievērošanu attiecībā uz sievietēm, kas cietušas no vardarbības.

VIII nodaļa ir veltīta starptautiskās sadarbības nodrošināšanai starp Konvencijas dalībvalstīm. Konvencijas dalībvalstis sadarbojas Konvencijas īstenošanā un izmanto attiecīgos reģionālos un starptautiskos sadarbības instrumentus. Konvencijas dalībvalstīm ir jānodrošina, ka par noziegumiem, kas izdarīti citas puses teritorijā, vardarbības upuris var iesniegt sūdzību savā dzīvesvietas valstī. Konvencijas dalībvalstīm būtu jāinformē vienai otru situācijās, kad personai draud tūlītējs vardarbības risks, lai varētu veikt aizsardzības pasākumus. Šajā nodaļā ir iekļauts pienākums personas datus apstrādāt saskaņā ar Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi (Nr. 108).

IX nodaļā noteikti Konvencijas īstenošanas uzraudzības mehānismi. Ir jāizveido neatkarīga ekspertu grupa (“GREVIO”) 15 (10 līdz maksimāli 15 locekļu sastāvā 16 ), kuru veido neatkarīgi un augsti kvalificēti eksperti, kas ir Konvencijas dalībvalstu valstspiederīgie 17 . Ministru komiteja ir noteikusi ievēlēšanas procedūru 18 . GREVIO locekļus ievēl Konvencijas dalībvalstu komiteja.

Konvencijas dalībvalstis ziņo GREVIO, kura var arī veikt sīkāku izmeklēšanu un doties valsts vizītēs. GREVIO iesniedz ziņojuma projektus pusēm, lai tās varētu sniegt komentārus. Galīgos ziņojumus un secinājumus nosūta attiecīgajām pusēm un Konvencijas dalībvalstu komitejai. Konvencijas dalībvalstu komiteja var lemt, vai pieņemt konkrētajai Konvencijas dalībvalstij paredzētus ieteikumus. GREVIO var arī pieņemt vispārīgus ieteikumus. Valstu parlamentus uzaicina piedalīties uzraudzības darbā. GREVIO strādā saskaņā ar savu reglamentu 19 .

Konvencijas dalībvalstu komiteju veido Konvencijas dalībvalstu pārstāvji. Tā ievēl GREVIO locekļus. Pēc tam sanāksmes notiek pēc vienas trešdaļas Konvencijas dalībvalstu, Konvencijas dalībvalstu komitejas priekšsēdētāja vai Eiropas Padomes ģenerālsekretāra lūguma.

X nodaļā precizēts, ka Konvencija neskar saistības, kas izriet no citiem starptautisko tiesību aktiem, un ka Konvencijas dalībvalstis var noslēgt citus starptautiskus nolīgumus attiecībā uz šajā Konvencijā aplūkotajiem jautājumiem, lai pastiprinātu šīs Konvencijas noteikumus.

XI nodaļā izklāstīta procedūra Konvencijas grozīšanai. Ar tām Konvencijas dalībvalstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, par grozījumiem notiek apspriešanās.

XII nodaļā iekļauti noslēguma noteikumi. Tajā skaitā precizējumi, ka Konvencijas noteikumi neskar labvēlīgākus noteikumus valstu vai saistošajos starptautiskajos tiesību aktos, klauzula par strīdu atrisināšanu un noteikums par parakstīšanu, ratificēšanu un stāšanos spēkā un par to valstu pievienošanos, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis. Eiropas Savienībai Konvencija ir nepārprotami pieejama parakstīšanai (75. panta 1. punkts) un ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, un šim nolūkam attiecīgos instrumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Ikviena valsts vai Eiropas Savienība, parakstot vai ratificējot šo Konvenciju, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās tā ir piemērojama. Atrunas ir pieļaujamas attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem un uz piecu gadu laikposmu (ko var pagarināt).

Konvencijai ir pievienots Papildinājums, kurā noteiktas GREVIO locekļu (un citu delegācijas locekļu) privilēģijas un imunitātes, kad tie savu pienākumu ietvaros dodas valstu vizītēs.

1.3. ES politikas mērķis, noslēdzot Konvenciju

Konvencijā paustais pilnībā atbilst Savienības daudzpusīgajai pieejai ar dzimumu saistītas vardarbības problēmas risināšanai un liek uzsvaru uz pasākumiem, kas tiek īstenoti ES iekšējās un ārējās politikas ietvaros. Konvencijas noslēgšana raidītu spēcīgu politikas signālu par ES apņemšanos apkarot pret sievietēm vērstu vardarbību, saskaņojot tās iekšējās un ārējās darbības, kā arī papildinot valstu un ES līmeni, un vairotu tās uzticamību un pārskatāmību tās starptautisko partneru priekšā. Tas stiprinātu ES darbības, kuru mērķis ir apkarot pret sievietēm vērstu vardarbību, panākot koordinētāku pieeju iekšējā līmenī un stiprinot tās lomu starptautiskajos forumos.

2.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

2.1. ES kompetence noslēgt Konvenciju

Lai gan būtiskas Konvencijas daļas un jo īpaši noteikumi attiecībā uz materiālajām krimināltiesībām un citi V nodaļas noteikumi, ir dalībvalstu kompetencē, ievērojama Konvencijas noteikumu daļa ietilpst ES kompetencē un tāpēc ES vajadzētu ratificēt Konvenciju kopā ar dalībvalstīm.

Saskaņā ar LESD 157. pantu Savienībai ir kompetence jo īpaši dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas jomā, kas ir būtisks faktors I nodaļā, kā arī attiecībā uz seksuālo uzmākšanos, – uz ko attiecas Konvencijas 40. pants, – darba attiecību un profesionālo darbību jomā un attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, turklāt Savienības kompetencē saskaņā ar LESD 82. un 84. pantu ietilpst arī IV nodaļas un VI nodaļas pasākumi, kas skar vardarbības upuru aizsardzību un atbalstu un izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, procesuālās tiesības un aizsardzības pasākumus, un šajās jomās jau ir pieņemti sekundārie tiesību akti. Attiecībā uz sieviešu un bērnu seksuālās izmantošanas jautājumu regulējumu juridiskais pamats ir LESD 83. panta 1. punkts. Saskaņā ar LESD 78. un 79. pantu noteikti jautājumi patvēruma un migrācijas jomā, uz ko attiecas Konvencijas VII nodaļa, ir ES kompetencē. Jautājumi par mobilo ES pilsoņu un viņu trešo valstu laulāto uzturēšanās statusu, kā arī par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, un viņu laulāto statusu saskaņā LESD 18., 21., 46., 50., 78. un 79. pantu ir ES kompetencē. Attiecībā uz konsulārās aizsardzības aspektiem (skatīt Konvencijas 18. panta 5. punktu), ES kompetence izriet no LESD 23. panta. Visbeidzot, saskaņā ar LESD 81. un 82. punktu Savienības kompetencē ietilpst pārrobežu civillietas un krimināllietas, uz ko attiecas Konvencijas VIII nodaļas pasākumi par starptautisko sadarbību 20 . Šajā nodaļā ietilpst arī saistības attiecībā uz datu aizsardzību, kas saskaņā ar LESD 16. pantu ir Savienības kompetencē esoša joma.

Savienība ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus šādās jomās: seksuālā uzmākšanās darba attiecību un profesionālo darbību jomā un saistībā ar pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu 21 , kriminālnoziegumā cietušo tiesības, atbalsts un aizsardzība kriminālprocesa kontekstā, tostarp izmeklēšanas un kriminālvajāšanas posmos 22 , patvērums un migrācija, kā arī trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās statuss 23 , pārrobežu sadarbība civillietās un krimināllietās 24 , materiālo krimināltiesību noteikumi bērnu aizsardzībai (kas attiecībā uz meitenēm ietilpst Konvencijas darbības jomā) 25 , noteikumi par audiovizuālo mediju pakalpojumiem un nepilngadīgo aizsardzību, diskriminācijas aizliegums komercpaziņojumos un naida kurināšana, pamatojoties cita starpā uz dzimumu 26 , un datu aizsardzība 27 . Pastāv arī Savienības tiesību akti par dalībvalstu sadarbības aspektiem ES pilsoņu konsulārās aizsardzības kontekstā 28 .

Pienākumi izriet arī no ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, kurai ES un tās dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses 29 . Minētās Konvencijas 6., 7., 15. un 16. pantā Konvencijas dalībvalstīm noteikts pienākums to iespēju robežās nodrošināt, ka sievietēm un bērniem ar invaliditāti ir vienlīdzīgas tiesības un ka invalīdi ir aizsargāti pret ekspluatāciju, vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu.

Saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu Savienībai ir ekskluzīva kompetence gadījumos, kad Konvencija varētu ietekmēt vai mainīt šo kopīgo noteikumu darbības jomu. Tā tas ir, piemēram, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar trešo valstu valstspiederīgo, bezvalstnieku, tostarp starptautiskās aizsardzības saņēmēju, uzturēšanās statusu (ciktāl uz tiem attiecas Savienības tiesību akti) un starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu, un attiecībā uz noziegumos cietušo tiesībām. Lai gan daudzi spēkā esošie noteikumi ir minimuma noteikumi, nevar izslēgt, ka, ņemot vērā jaunāko tiesu praksi, dažus no minētajiem noteikumiem varētu skart izmaiņas vai to darbības joma varētu tikt grozīta.

2.2. Ierosinātā Padomes lēmuma juridiskais pamats

Saskaņā ar iedibināto tiesas judikatūru juridiskā pamata izvēle ES pasākumam ir jāpamato ar objektīviem faktoriem, kuri ir pārskatāmi tiesā; šie faktori ietver pasākuma mērķi un saturu 30 . Ja ES pasākuma analīze atklāj, ka tam ir dubults mērķis vai ka tam ir divas sastāvdaļas, un ja vienu no tiem var atzīt par galveno vai dominējošo, bet otram ir tikai palīgraksturs, tad pasākums ir jābalsta tikai uz vienu juridisko pamatu, proti, uz to, ar ko saistīts galvenais vai dominējošais mērķis vai sastāvdaļa. Ja izņēmuma kārtā ir noteikts, ka pasākumam ir vairāki mērķi, kas ir cieši saistīti, un neviens no tiem nav sekundārs un netiešs attiecībā uz citiem, pasākumi ir jābalsta uz dažādiem atbilstīgiem juridiskajiem pamatiem 31 .

Juridiskais pamats saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību šajā gadījumā ir šāds: 16. pants (datu aizsardzība), 19. panta 1. punkts (diskriminācija dzimuma dēļ), 23. pants (konsulārā aizsardzība citas dalībvalsts pilsoņiem), 18., 21., 46, un 50. pants (pilsoņu brīva pārvietošanās, darba ņēmēju brīva pārvietošanās un brīvība veikt uzņēmējdarbību), 78. pants (patvērums, papildu un pagaidu aizsardzība), 79. pants (imigrācija), 81. pants (tiesu iestāžu sadarbība civillietās), 82. pants (tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās), 83. pants (ES līmeņa noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšana attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju), 84. pants (noziedzības novēršanas pasākumi bez dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanas) un 157. pants (vienlīdzīgas iespējas un attieksme pret vīriešiem un sievietēm darba attiecību un profesionālo darbību jomā).

Lai gan Konvencija sastāv no vairākiem komponentiem, kopumā tās svarīgākais mērķis ir novērst vardarbīgus noziegumus pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē, un nodrošināt aizsardzību šādos noziegumos cietušajiem. Tāpēc šķiet, ka ir vietā pamatot lēmumu ar Savienības kompetences jomām, kas noteiktas LESD V sadaļā un jo īpaši 82. panta 2. punktā un 84. pantā. Konvencijas noteikumiem par citiem jautājumiem ir papildu raksturs vai, piemēram, datu aizsardzības noteikumiem – palīgraksturs attiecībā uz Konvencijas galvenajiem pasākumiem 32 . Tādējādi, galvenais juridiskais pamats tam, lai ES varētu īstenot savu kompetenci attiecībā uz Konvenciju kopumā, neiekļaujot elementus, kuri neietilpst tās kompetencē, ir LESD 82. panta 2. punkts un 84. pants.

2.3. Noslēgums

No minētā var secināt, ka kompetences, kas piešķirtas Savienībai, un kompetences, kas nav piešķirtas Savienībai, ir savstarpēji saistītas, tādējādi gan dalībvalstis, gan Savienība kļūst par Konvencijas dalībniecēm. Tā kā kompetences ir savstarpēji saistītas, Komisija uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu vienoties par īstenošanas un uzraudzības mehānismiem, kas noteikti Konvencijā (10. pants – koordinējošā iestāde, ziņošanas un datu vākšanas pienākumi attiecībā uz ekspertu grupu (11. panta 3. punkts un Konvencijas 66. līdz 70. pants)).

2016/0062 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienība noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punktu un 84. pantu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu 33 ,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Padomes […] Lēmumu [XXX] 34 Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu (“Konvencija”) tika parakstīta […], ņemot vērā tās noslēgšanu vēlākā datumā.

(2)Konvencija, kuras dalībnieces ir …valstis, tostarp …. dalībvalstis, ir pirmais starptautiskais instruments, kura mērķis ir izskaust pret sievietēm, tostarp meitenēm, kas jaunākas par 18 gadiem, vērsto vardarbību kā galveno iemeslu joprojām pastāvošajai nevienlīdzībai starp vīriešiem un sievietēm, izveidojot visaptverošu tiesisku un politisku pasākumu satvaru nolūkā novērst vardarbību pret sievietēm un aizsargāt šādas vardarbības upurus, un palīdzēt viņiem. Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. aprīlī. Saskaņā ar Konvencijas 75. pantu Eiropas Komisija var kļūt par Konvencijas dalībnieci.

(3)Ar Konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no jebkāda veida vardarbības. Tiesiskais regulējums vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu, izskaušanu un saukšanu pie atbildības par to. Tas aptver plašu pasākumu klāstu, sākot no datu vākšanas un izpratnes veidošanas līdz juridiskiem pasākumiem nolūkā noteikt kriminālatbildību par dažādiem pret sievietēm vērstās vardarbības veidiem. Tas ietver pasākumus vardarbības upuru aizsardzībai un atbalsta pakalpojumu sniegšanai un pievēršas ar dzimumu saistītas vardarbības aspektam patvēruma un migrācijas jautājumos. Ar Konvenciju tiek izveidots īpašs uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu to, ka Konvencijas dalībvalstis efektīvi īsteno tās noteikumus.

(4)Savienībai noslēdzot Konvenciju, tiks veicināta līdztiesības starp vīriešiem un sievietēm īstenošana visās jomās, kas ir viens no Savienības galvenajiem mērķiem un vērtībām un kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu ir īstenojams visās Eiropas Savienības darbībās. Vardarbība pret sievietēm ir sieviešu cilvēktiesību pārkāpums un galēja diskriminācija, kas sakņojas dzimumu nevienlīdzības izpausmēs un veicina to saglabāšanu un stiprināšanu. Apņemoties īstenot Konvenciju, Savienība apstiprina savu apņemšanos apkarot vardarbību pret sievietēm tās teritorijā un globālā līmenī un uzlabo pašreizējās politiskās darbības un pastāvošo apjomīgo tiesisko regulējumu kriminālprocesuālo tiesību jomā, kas ir īpaši nozīmīgi attiecībā uz sievietēm un meitenēm.

(5)Lai gan dalībvalstis saglabā kompetenci atbilstoši Konvencijas prasībām valsts materiālo krimināltiesību ietvaros noteikt kriminālatbildību par vairākiem vardarbīgas izturēšanās veidiem pret sievietēm, lielākā daļa no Konvencijas noteikumiem ir Savienības kompetencē un tā šo noteikumu jomās ir pieņēmusi plašu noteikumu kopumu. Konkrētāk, Savienība ir pieņēmusi noteikumus par noziegumos cietušo tiesībām, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES 35 . Konvencijā ir arī apskatītas vajadzības, kas rodas migrantēm un sievietēm, kas meklē patvērumu vai papildu un alternatīvo aizsardzību, nosakot šajās jomās, kurās jau pastāv visaptverošs ES tiesību aktu kopums, dzimumu līdztiesības principam atbilstošu perspektīvu.

(6)Savienībai ir ekskluzīva kompetence tiktāl, ciktāl Konvencija var ietekmēt Savienības kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu.

(7)Konvencijai būtu jāpapildina spēkā esošie noteikumi un jāveicina Savienības tiesību aktu konsekventa interpretācija. Konvencijas noslēgšanas rezultātā Savienībai būtu jāpiedalās saskaņā ar Konvenciju noteiktajās īstenošanas un uzraudzības darbībās.

(8)Gan Savienībai, gan tās dalībvalstīm ir kompetence jomās, ko aptver Konvencija. Tādēļ Savienībai un dalībvalstīm būtu jākļūst par Konvencijas dalībniecēm, lai tās kopīgi varētu izpildīt Konvencijā paredzētos pienākumus un saskaņotā veidā īstenot savas tiesības.

(9)Īrijai un Apvienotajai Karalistei ir saistoša Direktīva 2012/29/ES un tādēļ tās piedalās šā lēmuma pieņemšanā.

(10)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(11)Konvencija būtu jāapstiprina Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu.

Konvencijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu, kas ir tiesīga Savienības vārdā deponēt Konvencijas 75. panta 2. punktā paredzēto apstiprinājuma instrumentu, tā paužot Savienības piekrišanu uzņemties Konvencijas saistības.

3. pants

Attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Savienības kompetencē, neskarot attiecīgās dalībvalstu kompetences, Komisija saskaņā ar Konvencijas 10. pantu veic koordinējošās iestādes pienākumus un īsteno Konvencijas IX nodaļā noteiktos ziņošanas pienākumus.

4. pants

1.Attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Savienības kompetencē, Komisija pārstāv Savienību Konvencijas izveidoto iestāžu sanāksmēs, jo īpaši Konvencijas 67. pantā minētajā Konvencijas dalībvalstu komitejā. Jo īpaši Komisija Savienības vārdā izvēlās ekspertus Ekspertu grupai vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai (“GREVIO”), ierosina to iecelšanu un piedalās to ievēlēšanas procesā.

2.Tā kā Konvencija attiecas arī uz jautājumiem, kas neietilpst Savienības kompetencē, Komisija un dalībvalstis cieši sadarbojas, jo īpaši jautājumos, kas attiecas uz uzraudzību, ziņošanu, balsošanas kārtību un Konvencijas 10. pantā minētās koordinējošās iestādes darbību. Šajā nolūkā, kā arī par attiecīgo pozīciju pārstāvību to iestāžu sanāksmēs, kas izveidotas ar Konvenciju, Komisija un dalībvalstis jau iepriekš vienojas par noteiktu kārtību. Šo kārtību izklāsta Rīcības kodeksā, par kuru, ja iespējams, jāvienojas pirms Savienības vārdā tiek deponēts oficiālās apstiprināšanas instruments.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 36 .

Briselē,

(1) ATSAUCE UZ OV L.

(2) Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmums par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (2010/48/EK), OV L 23, 27.1.2010., 35.–36.lpp.

(3) Noslēguma apsvērumi par sākotnējo Eiropas Savienības ziņojumu, CRPD/C/EU/CO/1, 4.9.2015., http://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRPD%2fC%2fEU%2fCO%2f1&Lang=en

(4) http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2015/05/26-fac-dev-council-conclusions-gender-development/ ;Padomes secinājumi par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam, http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2015/10/26-fac-conclusions-gender-development/ ; Padomes secinājumi par rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015.–2019. gads) http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10897-2015-INIT/lv/pdf ; ES pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un viņu visāda veida diskriminācijas apkarošanu http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/16173cor.en08.pdf

(5) Skat., piemēram, COM(2010) 491 final, Komisijas paziņojumu par Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010.-2015. ( http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52010DC0491 ); Padomes 2010. gada 8. marta secinājumus par vardarbības pret sievietēm izskaušanu Eiropas Savienībā, https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/113226.pdf ; Komisijas dienestu darba dokumentu “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” SWD(2015) 278 final  http://ec.europa.eu/justice/gender-equality/files/documents/151203_strategic_engagement_en.pdf

(6) http://fra.europa.eu/en/publication/2014/violence-against-women-eu-wide-survey-main-results-report

(7) Aplēses par izmaksām, ko rada ar dzimumu saistīta vardarbība Eiropas Savienībā: Ziņojums, 5.12.2014., http://eige.europa.eu/node/393

(8) Skat. Konvencijas paskaidrojuma ziņojumu, https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=09000016800d383a .

(9) Vienīgi par psiholoģisku vardarbību un vajāšanu Konvencijas dalībvalstīm ir rīcības brīvība noteikt cita veida sankcijas, skat. 78. panta 3. punktu.

(10) Konvencijas dalībvalstis var ierosināt atrunu attiecībā uz šo pienākumu, skat 78. panta 2. punktu.

(11) Atrunas var iesniegt attiecībā uz saistīto noteikumu vairākiem aspektiem, skat. 44. pantu.

(12) Tomēr Konvencijas dalībvalstis var ierosināt atrunu attiecībā uz fiziskas vardarbības sīkiem kriminālpārkāpumiem, skat. 78. panta 2. punktu.

(13) Konvencijas dalībvalstis drīkst ierosināt atrunu attiecībā uz piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu aborta / sterilizācijas noziedzīgiem nodarījumiem. Atrunu nevar ierosināt attiecībā uz seksuālo vardarbību, tostarp izvarošanu.

(14) Konvencijas dalībvalstis var ierosināt atrunu attiecībā uz 59. pantu par uzturēšanās statusu, skat 78. panta 2. punktu.

(15) Ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai.

(16) Šos piecus papildu locekļus iecels pēc 25. ratifikācijas.

(17) No katras Konvencijas dalībvalsts drīkst būt tikai viens valstspiederīgias.

(18) Resolution CM/Res(2014)43 on rule on the election procedures of the members of the Group of Experts on action against Violence against Women and Domestic Violence (GREVIO), 19.11.2014, https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?Ref=CM/Res%282014 %2943&Language=lanFrench&Ver=original&Site=COE&BackColorInternet=DBDCF2&BackColorIntranet=FDC864&BackColorLogged=FDC864 .

(19) Savu reglamentu GREVIO pieņēma savā pirmajā sanāksmē, 2015. gada 21.-23. septembrī, https://rm.coe.int/CoERMPublicCommonSearchServices/DisplayDCTMContent?documentId=090000168048358b .

(20) Skatīt, piemēram, Konvencijas paskaidrojuma ziņojuma 329. punktu, kurā iekļauta informācija, ka Konvencijas 62. panta 2. punkts ir balstīts uz Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmumu 2001/220/TI par cietušo statusu kriminālprocesā (OV L 82, 22.3.2001., 1. lpp.).

(21) Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, OV L 372, 21.12.2004, 37.lpp. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, OV L 204, 26.7.2006. Direktīva 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK, OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.

(22) Direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus, OV 315, 14.11.2012., 57. lpp.

(23) Attiecīgajos sekundārajos tiesību aktos ietilpst Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/81/EK par uzturēšanās atļauju, ko izdod trešo valstu valstspiederīgām personām, kuras ir cilvēku tirdzniecības upuri, OV L 261, 6.8.2004., 19. lpp.; Direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, OV L 251, 3.10.2003., 12. lpp.; Direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.; Direktīva 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, OV L 168, 30.6.2009., 24. lpp.; Direktīva 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu, OV L 337., 20.12.2011.; Direktīva 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (pārstrādāta redakcija), OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp., Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai, OV L 180, 60. lpp.; skat. arī Direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp., un Padomes Direktīvu 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp.

(24) Regula (ES) Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās, OV L 181, 29.6.2013., 4. lpp.; Direktīva 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos, OV L 26, 31.1.2003., 41. lpp.; Direktīva 2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem, OV L 261, 6.8.2004., 15. lpp. Padomes Pamatlēmums 2008/947/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai, OV L 337, 16.12.2008., 102. lpp.; Direktīva 2011/99/ES par Eiropas aizsardzības rīkojumu, OV L 338, 21.12.2011., 2. lpp.; Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, OV L 93, 7.4.2009., 23. lpp.; Padomes Lēmums 2009/316/TI par Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot Pamatlēmuma 2009/315/TI 11. pantu, OV L 93, 7.4.2009., 33. lpp.; Padomes Pamatlēmums 2008/675/TI par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesā, OV L 220, 15.8.2008., 32. lpp.

(25) Direktīva 2011/93/ES par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.

(26) Direktīva 2010/13/ES (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva), OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(27) Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.; Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

(28) Direktīva (ES) 2015/637 par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, OV L 106, 24.4.2015., 1. lpp.

(29) Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmums par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (2010/48/EK), OV L 23, 27.1.2010., 35.lpp.

(30) Lieta C-377/12, Komisija/Padome, 34. punkts.

(31) Turpat, 34. punkts.

(32) Fakts, ka kādam elementam var būt papildu raksturs, nenozīmē, ka Savienībai nav ekskluzīvas kompetences attiecībā uz šo elementu. Savienības noteikumu juridiskais pamats, pats par sevi nav noteicošais tam, vai šos noteikumus ietekmē starptautisks nolīgums: iekšējā tiesiskā regulējuma juridisko pamatu nosaka regulējuma galvenais elements, bet atsevišķs noteikums, kuru potenciāli var ietekmēt, var būt tikai šī regulējuma papildu elements. Savienības ekskluzīvās kompetences mērķis ir saglabāt Savienības tiesību aktu efektivitāti un pienācīgu ar šiem noteikumiem izveidoto sistēmu darbību neatkarīgi no iespējamiem ierobežojumiem, ko paredz Līguma noteikums, uz kuru iestādes ir balstījušās, lai pieņemtu šādus noteikumus (atzinums 1/03, EU:C:2006:81, 131. punkts).

(33) OV C […], […], […]lpp.

(34) OV L ….

(35) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.).

(36) Konvencijas spēkā stāšanās datumu attiecībā uz Eiropas Savienību Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 4.3.2016

COM(2016) 109 final

PIELIKUMS

EIROPAS PADOMES KONVENCIJA PAR VARDARBĪBAS PRET SIEVIETĒM UN VARDARBĪBAS ĢIMENĒ NOVĒRŠANU UN APKAROŠANU

dokumentam

Priekšlikums Padomes lēmumam

par to, lai Eiropas Savienība noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu

   Eiropas Padomes līgumu sērija, Nr. 210

Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu

Stambula, 2011 gada 11 maijs

       Preambula

       Eiropas Padomes dalībvalstis un pārējās valstis, kuras parakstījušas šo konvenciju,

atsaucoties uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ELS Nr. 5, 1950) un tās protokoliem, Eiropas Sociālo hartu (ELS Nr. 35, 1961, pārskatīta 1996 gadā, ELS Nr. 163), Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (EPLS Nr. 197, 2005) un Eiropas Padomes Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību (EPLS Nr. 201, 2007);

atsaucoties uz šādiem Ministru komitejas ieteikumiem Eiropas Padomes dalībvalstīm: Ieteikumu Rec(2002)5 par sieviešu aizsardzību pret vardarbību, Ieteikumu CM/Rec(2007)17 par dzimumu līdztiesības standartiem un mehānismiem, Ieteikumu CM/Rec(2010)10 par sieviešu un vīriešu lomu konfliktu novēršanā un atrisināšanā un miera veidošanā un citus attiecīgos ieteikumus;

ņemot vērā to, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē tiek noteikts aizvien vairāk svarīgu normu attiecībā uz vardarbību pret sievietēm;

ņemot vērā Starptautisko Paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (1966), Starptautisko Paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (1966), Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu („CEDAW”, 1979) un tās fakultatīvo protokolu (1999), kā arī CEDAW komitejas Vispārējo ieteikumu Nr. 19 par vardarbību pret sievietēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērnu tiesībām (1989) un tās fakultatīvos protokolus (2000), un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (2006);

ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus (2002);

atgādinot par starptautiskajiem humanitāro tiesību pamatprincipiem un it īpaši IV Ženēvas Konvenciju par civilpersonu aizsardzību karadarbības laikā (1949) un tās I un II papildprotokolu (1977);

nosodot jebkādu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;

atzīstot to, ka galvenais veids, kā novērst vardarbību pret sievietēm, ir sieviešu un vīriešu līdztiesības de jure un de facto īstenošana;

atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm liecina par vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība;

atzīstot to, ka vardarbība pret sievietēm, kas ir ar dzimumu saistīta vardarbība, ir strukturāla, un to, ka vardarbība pret sievietēm ir viens no svarīgākajiem sociālajiem mehānismiem, kura dēļ sievietes ir spiestas pakļauties vīriešiem;

ar dziļām bažām atzīstot to, ka sievietes un meitenes bieži tiek pakļautas tādiem nopietniem vardarbības veidiem kā vardarbība ģimenē, seksuāla uzmākšanās, izvarošana, piespiedu laulības, noziegumi, kas izdarīti, aizstāvot tā saukto „godu”, un dzimumorgānu kropļošana, un šāda vardarbība ir sieviešu un meiteņu cilvēktiesību būtisks pārkāpums un galvenais šķērslis sieviešu un vīriešu līdztiesībai;

atzīstot to, ka bruņotu konfliktu laikā joprojām notiek tādi cilvēktiesību pārkāpumi, kas skar civiliedzīvotājus, īpaši sievietes, proti, plaši izplatīta vai sistemātiska izvarošana un seksuālā vardarbība, un to, ka gan konfliktu laikā, gan pēc tiem ir iespējama plaša apjoma vardarbība, kas saistīta ar dzimumu;

atzīstot to, ka sievietes un meitenes, salīdzinot ar vīriešiem, ir pakļautas lielākam ar dzimumu saistītas vardarbības riskam;

atzīstot to, ka vardarbība ģimenē nesamērīgi skar sievietes un ka arī vīrieši var kļūt par upuriem vardarbībai ģimenē;

atzīstot to, ka bērni ir vardarbības ģimenē upuri, tostarp arī liecinieki vardarbībai ģimenē;

tiecoties izveidot tādu Eiropu, kurā nebūtu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē,

ir vienojušās par turpmāko.

I.I nodaļa - Mērķi, definīcijas, līdztiesība un diskriminācijas aizliegums, vispārējie pienākumi

       1 pants - Konvencijas mērķi

1     Šīs konvencijas mērķi ir šādi:

a    aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to un to izskaust;

b    sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, tostarp nodrošinot sievietēm neatkarību;

c    izstrādāt visaptverošu sistēmu, politiku un pasākumus, lai aizsargātu visus upurus, kas cietuši no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un palīdzētu šādas vardarbības upuriem;

d    veicināt starptautisku sadarbību, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;

e    nodrošināt atbalstu un palīdzību organizācijām un tiesībaizsardzības institūcijām, lai tās varētu efektīvi sadarboties, izmantojot vienotu pieeju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanā.

2     Lai nodrošinātu to, ka šīs Konvencijas dalībvalstis efektīvi īsteno Konvencijas noteikumus, šī Konvencija paredz īpašu uzraudzības mehānismu.

       2 pants - Konvencijas darbības joma

1    Šī Konvencija attiecas uz jebkādu vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē, kas nesamērīgi skar sievietes.

2    Konvencijas dalībvalstis tiek mudinātas piemērot šo Konvenciju visiem upuriem, kas cietuši no vardarbības ģimenē. Konvencijas dalībvalstis, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, īpašu uzmanību pievērš sievietēm, kuras kļuvušas par upuriem vardarbībai, kas saistīta ar dzimumu.

3    Šo konvenciju piemēro gan miera, gan bruņotu konfliktu laikā.

       3 pants - Definīcijas

       Šajā konvencijā:

a    ar terminu „vardarbība pret sievietēm” tiek saprasts cilvēktiesību pārkāpums un sieviešu diskriminācija, un ar to apzīmē visus ar dzimumu saistītus vardarbības aktus, kas sievietēm rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, kā arī šādu vardarbības aktu draudus, piespiešanu vai patvaļīgu brīvības atņemšanu neatkarīgi no tā, vai šāda vardarbība notiek sabiedriskajā vai privātajā dzīvē;

b    ar terminu „vardarbība ģimenē” apzīmē visus fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības aktus, kas notiek ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai esošajiem laulātajiem vai partneriem neatkarīgi no tā, vai vardarbības izdarītājs dzīvo vai ir dzīvojis vienā dzīvesvietā ar vardarbības upuri;

c    ar terminu „dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem;

d    „ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm” ir vardarbība, kas vērsta pret sievieti tāpēc, ka viņa ir sieviete, vai vardarbība, kura nesamērīgi skar sievietes;

e    ar terminu „vardarbības upuris” apzīmē fizisku personu, kas pakļauta a) un b) punktā minētajām darbībām;

f    termins “sieviete” attiecas arī uz meitenēm, kas nav sasniegušas 18 gadu vecumu.

       4 pants - Pamattiesības, līdztiesība un diskriminācijas aizliegums

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu un aizsargātu ikviena, īpaši sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē.

2    Konvencijas dalībvalstis nosoda jebkādu sieviešu diskrimināciju un nekavējoties pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai to novērstu, jo īpaši:

–    iekļaujot savas valsts konstitūcijā vai citā atbilstošā tiesību aktā sieviešu un vīriešu līdztiesības principu un nodrošinot šā principa faktisku īstenošanu;

–    aizliedzot sieviešu diskrimināciju, tostarp, ja tas vajadzīgs, izmantojot sodus;

–    atceļot tiesību aktus un vispārpieņemto praksi, kas diskriminē sievietes.

3     Konvencijas dalībvalstis garantē to, ka, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it īpaši veicot vardarbības upuru tiesību aizsardzības pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, dzimuma identitāte, vecums, veselības stāvoklis, invaliditāte, ģimenes stāvoklis, migranta vai bēgļa statuss vai cits statuss.

4     Saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem par diskrimināciju netiek uzskatīti īpašie pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību un aizsargātu sievietes no šādas vardarbības.

       5 pants - Valsts pienākumi un pienācīga rūpība

1    Konvencijas dalībvalstis atturas iesaistīties jebkādos pret sievietēm vērstas vardarbības aktos un nodrošina to, ka valsts iestādes, amatpersonas, pārstāvji, institūcijas un citas atbildīgās personas, kas darbojas valsts vārdā, ievēro šo pienākumu.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ar pienācīgu rūpību novērstu un izmeklētu vardarbības aktus, kuri ir šīs Konvencijas darbības jomā un kurus izdarījuši nevalstisko dalībnieku, un sodītu tos par šiem vardarbības aktiem, un nodrošinātu to upuriem nodarītās pārestības izlīdzināšanu.

       6 pants - Dzimumu līdztiesības principam atbilstoša politika

Konvencijas dalībvalstis apņemas ievērot dzimumu līdztiesības aspektu, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus un novērtējot to ietekmi, un veicināt un efektīvi īstenot sieviešu un vīriešu līdztiesības politiku un sieviešu neatkarības politiku.

II nodaļa - Saskaņota politika un datu vākšana

       7 pants - Vispusīga un saskaņota politika

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pieņemtu un īstenotu efektīvu, vispusīgu un saskaņotu valsts politiku, kura ietver visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz ko attiecas šī Konvencija, un vispusīgi reaģētu uz vardarbību pret sievietēm.

2    Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai 1 punktā minētā politika paredzētu, ka pats galvenais visos šajos pasākumos ir vardarbības upuru tiesības, un lai tā tiktu īstenota, efektīvi sadarbojoties visām attiecīgajām institūcijām, iestādēm un organizācijām.

3    Pasākumos, kas tiek veikti saskaņā ar šo pantu, atbilstošos gadījumos iesaistās visi attiecīgie dalībnieki, piemēram, valsts iestādes, valstu, reģionu un vietējie parlamenti un iestādes, valstu cilvēktiesību institūcijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

       8 pants - Finanšu resursi

Konvencijas dalībvalstis piešķir atbilstošus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai pienācīgi īstenotu – tostarp nevalstisko un pilsoniskās sabiedrības organizāciju izstrādāto – saskaņoto politiku, pasākumus un programmas, kas paredzēti, lai novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija.

       9 pants - Nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas

Konvencijas dalībvalstis visos līmeņos atzīst, veicina un atbalsta to attiecīgo nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību, kuras aktīvi apkaro vardarbību pret sievietēm, un izveido efektīvu sadarbību ar šim organizācijām.

       10. pants - Koordinējošā iestāde

1    Konvencijas dalībvalstis norāda vai izveido vienu vai vairākas oficiālas iestādes, kas atbild par tās politikas un pasākumu saskaņošanu, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, kuri paredzēti, lai novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz ko attiecas šī Konvencija. Šīs iestādes koordinē 11 pantā minēto datu vākšanu, analizē un izplata iegūtos rezultātus.

2    Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai iestādes, kuras norādītas vai izveidotas saskaņā ar šo pantu, saņemtu vispārēju informāciju par pasākumiem, kas veikti atbilstoši VIII nodaļai.

3    Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai iestādes, kuras norādītas vai izveidotas saskaņā ar šo pantu, varētu tieši sazināties un nostiprināt saikni ar citu Konvencijas dalībvalstu attiecīgajām iestādēm.

       11 pants -  Datu vākšana un izpēte

1    Lai īstenotu šo Konvenciju, tās dalībvalstis apņemas:

a    regulāri vākt attiecīgus neapkopotus statistikas datus par gadījumiem, kad notikusi jebkāda vardarbība, uz ko attiecas šī Konvencija;

b    atbalstīt tādas vardarbības izpēti, uz ko attiecas šī Konvencija, un šī izpēte tiek veikta, lai noskaidrotu minētās vardarbības galvenos cēloņus un sekas, biežumu, notiesāšanas gadījumu skaitu, kā arī to pasākumu efektivitāti, kuri veikti, lai īstenotu šo Konvenciju.

2    Puses cenšas regulāri veikt sabiedrības aptaujas, lai novērtētu jebkādas tādas vardarbības izplatību un tendences, uz ko attiecas šī Konvencija.

3    Lai veicinātu starptautisku sadarbību un sekmētu starptautisko salīdzinošo novērtēšanu, Konvencijas dalībvalstis nodrošina šīs Konvencijas 66 pantā minēto ekspertu grupu ar informāciju, kas iegūta atbilstoši šim pantam.

4    Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai saskaņā ar šo pantu iegūtā informācija būtu pieejama sabiedrībai.

III nodaļa - Novēršana

       12 pants -  Vispārējie pienākumi

1    Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija un kuru izdarījusi fiziska vai juridiska persona.

3    Atbilstoši šai nodaļai pieņemtajos normatīvajos aktos un veiktajos pasākumos tiek ņemtas vērā un risinātas to personu īpašās vajadzības, kas konkrētu apstākļu dēļ kļuvušas viegli ievainojamas, un pašas svarīgākās šajos normatīvajos aktos un pasākumos ir visu vardarbības upuru cilvēktiesības.

4    Konvencijas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu visus sabiedrības locekļus, īpaši vīriešus un zēnus, aktīvi sniegt savu ieguldījumu, lai novērstu jebkādu vardarbību, uz ko attiecas šī Konvencija.

5    Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, ka kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai tā sauktais „gods” netiek uzskatīti par attaisnojumu nekādiem vardarbības aktiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

6    Konvencijas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai atbalstītu programmas un pasākumus sieviešu neatkarības nodrošināšanai.

       13 pants -  Izpratnes veidošana

1    Konvencijas dalībvalstis visos līmeņos regulāri atbalsta vai vada izpratnes veidošanas kampaņas vai programmas, tostarp sadarbībā ar valsts cilvēktiesību institūcijām un iestādēm, kas veicina dzimumu līdztiesību, pilsoniskās sabiedrības un nevalstiskajām organizācijām, attiecīgos gadījumos īpaši ar sieviešu organizācijām, lai vairotu sabiedrības informētību un izpratni par dažādajām izpausmēm, kuras piemīt jebkādai vardarbībai, uz ko attiecas šī konvencija, par tās sekām attiecībā uz bērniem un nepieciešamību novērst šādu vardarbību.

2    Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai sabiedrība tiktu plaši informēta par pasākumiem, kas pieejami tādu vardarbības aktu novēršanai, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

       14 pants -  Izglītība

1    Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumus veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpējā cieņa, nevardarbīga konfliktu atrisināšana savstarpējās attiecībās, ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti, un lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim.

2    Konvencijas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai 1 punktā minēto principu ieviešanu veicinātu neformālās izglītības ieguves vietās, kā arī sporta, kultūras un atpūtas vietās un plašsaziņas līdzekļos.

       15 pants - Attiecīgo profesiju pārstāvju apmācība

1    Konvencijas dalībvalstis nodrošina vai pastiprina apmācību, kas paredzēta attiecīgo profesiju pārstāvjiem, kuri strādā ar tādas vardarbības upuriem vai vardarbības izdarītājiem, uz kuru attiecas šī Konvencija, par šādas vardarbības novēršanu un atklāšanu, sieviešu un vīriešu līdztiesību, vardarbības upuru vajadzībām un tiesībām un to, kā rīkoties, lai nepieļautu, ka cietušais atkārtoti kļūst par upuri.

2    Lai varētu vispusīgi un atbilstoši vadīt vērtēšanas procedūras tādas vardarbības gadījumos, uz kuru attiecas šī Konvencija, Konvencijas dalībvalstis sekmē to, lai 1 punktā minētajā apmācībā tiktu iekļauta apmācība par saskaņotu daudzu institūciju sadarbību.

       16 pants - Preventīvā iesaistīšanās un rehabilitācijas programmas

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu vai atbalstītu programmas, kuras vērstas uz vardarbības ģimenē izdarītāju izglītošanu par nevardarbīgu uzvedību personu savstarpējās attiecībās, lai novērstu turpmāko vardarbību un mainītu vardarbīgu uzvedību.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu vai atbalstītu tādas rehabilitācijas programmas, kuru mērķis ir atturēt vardarbības izdarītājus, jo īpaši dzimumnoziegumu izdarītājus, no vardarbības atkārtotas izdarīšanas.

3    Pieņemot normatīvos aktus un veicot citus pasākumus, kas minēti 1 un 2 punktā, Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai vardarbības upuriem pirmām kārtām tiktu garantēta drošība, atbalsts un cilvēktiesības un lai attiecīgos gadījumos šīs programmas tiktu izveidotas un īstenotas ciešā kopsakarībā ar specializētiem atbalsta pakalpojumu vardarbības upuriem.

       17 pants - Privātā sektora un plašsaziņas līdzekļu līdzdalība

1    Konvencijas dalībvalstis mudina privāto sektoru, informācijas un sakaru tehnoloģiju sektoru un plašsaziņas līdzekļus, pienācīgi ņemot vērā vārda brīvību un savu neatkarību, piedalīties politikas izstrādē un īstenošanā un sagatavot vadlīnijas un pašregulatīvas normas, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un palielinātu viņu cieņas respektēšanu.

2    Konvencijas dalībvalstis sadarbībā ar privātā sektora dalībniekiem attīsta un veicina bērnu, vecāku un pedagogu prasmi rīkoties informācijas un saziņas vidē, kurā ir pieejami seksuāla un vardarbīga satura materiāli, kuri ir pazemojoši un kuri var būt kaitīgi.

IV nodaļa - Aizsardzība un atbalsts

       18 pants - Vispārējie pienākumi

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu visus vardarbības upurus no jebkādiem turpmākiem vardarbības aktiem.

2     Konvencijas dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu to, ka ir atbilstoši mehānismi, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp visām attiecīgajām valsts institūcijām, tostarp tiesu varas iestādēm, prokuroriem, tiesībaizsardzības institūcijām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī nevalstiskajām organizācijām un citām attiecīgajām organizācijām un subjektiem, aizsargājot un atbalstot vardarbības upurus un lieciniekus no jebkādas vardarbības, uz kuru attiecas šī Konvencija, tostarp nosūtot tos pie vispārējo un specializēto atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, kas minēti šīs Konvencijas 20. un 22 pantā.

3    Konvencijas dalībvalstis garantē to, ka normatīvajiem aktiem un veiktajiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo nodaļu:

–    pamatā ir izpratne atkarībā no dzimuma par to, kas ir vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē, un ir vērsti uz vardarbības upuru cilvēktiesībām un drošību;

–    pamatā ir vienota pieeja, atbilstoši kurai tiek ņemtas vērā attiecības starp vardarbības upuriem, vardarbības izdarītājiem, bērniem un plašāku sociālo vidi;

–    radīti, lai izvairītos no tā, ka cietušais atkārtoti kļūst par upuri;

–    ir vērsti uz to sieviešu neatkarību un ekonomisko patstāvību, kuras kļuvušas par vardarbības upuriem;

–    attiecīgos gadījumos ļauj vairākiem aizsardzības un atbalsta pakalpojumu sniedzējiem atrasties vienās un tajās pašās telpās;

–    ņem vērā viegli ievainojamo personu, tostarp no vardarbības cietušo bērnu, īpašās vajadzības, un ir tām pieejami.

4    Minētie pakalpojumi tiek sniegti neatkarīgi no tā, vai vardarbības upuri ir gatavi apsūdzības izvirzīšanai vai liecību sniegšanai pret vardarbības izdarītāju.

5    Konvencijas dalībvalstis atbilstoši savām saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu konsulāro aizsardzību un jebkādu citu aizsardzību saviem pilsoņiem un citiem vardarbības upuriem, kam ir tiesības uz šādu aizsardzību.

       19 pants -  Informācija

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai garantētu to, ka vardarbības upuri laikus saņem atbilstošu informāciju par pieejamajiem atbalsta pakalpojumiem un tiesiskajiem pasākumiem viņiem saprotamā valodā.

       20. pants -  Vispārējie atbalsta pakalpojumi

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vardarbības upuriem piekļuvi pakalpojumiem, kuri sekmē viņu atgūšanos no vardarbības. Šo pasākumu vidū atkarībā no vajadzības ir juridiskās konsultācijas, psihologa konsultācijas, finansiālā palīdzība, kā arī pajumtes, izglītības, apmācības un palīdzības darba meklējumos sniegšana.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka vardarbības upuriem ir pieejami veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi, un to, ka ir atbilstoši resursi šo pakalpojumu sniegšanai un attiecīgo profesiju pārstāvji ir apmācīti sniegt palīdzību vardarbības upuriem un nosūtīt viņus pie attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem.

       21 pants -  Palīdzība individuālo/kolektīvo sūdzību iesniegšanā

Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, lai vardarbības upuriem būtu informācija par spēkā esošajiem reģionālajiem un starptautiskajiem individuālo/kolektīvo sūdzību mehānismiem. Konvencijas dalībvalstis veicina korektas un kompetentas palīdzības nodrošināšanu vardarbības upuriem šādu sūdzību iesniegšanā.

       22 pants -  Specializētie atbalsta pakalpojumi

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atbilstoši iedzīvotāju teritoriālajam sadalījumam nodrošinātu vai organizētu neatliekamos īstermiņa un ilgtermiņa specializētos atbalsta pakalpojumus visiem upuriem, kas cietuši kādā no vardarbības aktiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

2    Konvencijas dalībvalstis visām sievietēm, kas cietušas no vardarbības, un viņu bērniem nodrošina vai organizē specializētus sievietēm paredzētus atbalsta pakalpojumus.

       23 pants -  Patvērsmes

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tiek izveidots pietiekams skaits atbilstošu un viegli pieejamu patvēruma vietu, lai vardarbības upuri, īpaši sievietes un viņu bērni, varētu rast drošu mājvietu un lai tiem varētu sniegt preventīvu palīdzību.

       24 pants -  Palīdzības tālruņu līnijas

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu valsts mēroga diennakts (24/7) bezmaksas palīdzības tālruņu līnijas, kuras paredzētas, lai konfidenciāli vai pienācīgi ievērojot zvanītāju anonimitāti, sniegtu viņiem konsultācijas saistībā ar jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija.

       25 pants - Atbalsts seksuālās vardarbības upuriem

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tiek izveidots pietiekams skaits atbilstošu, viegli pieejamu palīdzības centru izvarošanas un seksuālās vardarbības upuriem, kuros šiem seksuālās vardarbības upuriem ir pieejama medicīniskā apskate un tiesu ekspertīze un tiek sniegts atbalsts saistībā ar gūto traumu un konsultācijas.

       26 pants - Aizsardzība un atbalsts bērniem, kas ir liecinieki

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka, sniedzot aizsardzību un atbalsta pakalpojumus vardarbības upuriem, pienācīgi tiktu ņemtas vērā visu to bērnu tiesības un vajadzības, kuri bijuši liecinieki jebkādai vardarbībai, uz ko attiecas šī Konvencija.

2    To pasākumu vidū, kas veicami atbilstoši šim pantam, ir vecumam atbilstošas psihosociālas konsultācijas bērniem, kas bijuši liecinieki jebkādai vardarbībai, uz kuru attiecas šī Konvencija, un, veicot šos pasākumus, pienācīgi tiek ņemtas vērā bērna intereses.

       27 pants -  Ziņošana

Konvencijas dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu ikvienu personu, kas bijusi par liecinieku tādu vardarbības aktu izdarīšanai, uz kuru attiecas šī Konvencija, vai kam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šāds akts var tikt izdarīts vai ka var tikt izdarīti atkārtoti vardarbības akti, ziņot par to kompetentām organizācijām vai iestādēm.

       28 pants -  Attiecīgo profesiju pārstāvju ziņojumi

Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka konfidencialitātes noteikumi, kas konkrētiem attiecīgo profesiju pārstāvjiem jāievēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem, atbilstošos apstākļos neliedz viņiem ziņot kompetentajām organizācijām vai iestādēm, ja tiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir izdarīts tāds smags vardarbības akts, uz kuru attiecas šī Konvencija, vai ka ir gaidāmi atkārtoti smagi vardarbības akti.

V nodaļa - Materiālās tiesības

       29 pants -  Civillietas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai vardarbības upurus nodrošinātu ar atbilstošiem civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret vardarbības izdarītāju.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar vispārējiem starptautisko tiesību principiem vardarbības upurus nodrošinātu ar atbilstošiem civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret valsts iestādēm, kuras nav pildījušas savu pienākumu veikt vajadzīgos preventīvos vai aizsardzības pasākumus saskaņā ar savām pilnvarām.

       30. pants -  Kompensācija

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka vardarbības upuriem ir tiesības prasīt kompensāciju no vardarbības izdarītājiem par jebkuru no šajā Konvencijā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

2    Valsts piešķir atbilstošu kompensāciju visiem, kuriem nodarīti smagi miesas bojājumi vai radīti veselības traucējumi, tādā apmērā, ko nesedz kaitējuma atlīdzība, kura saņemta no citiem avotiem, piemēram, no vardarbības izdarītāja, apdrošinātāja vai valsts finansētiem medicīniskās un sociālās palīdzības dienestiem. Minētais neliedz Konvencijas dalībvalstīm regresa kārtībā prasīt samaksāto kompensāciju no vardarbības izdarītāja ar nosacījumu, ka tiek pienācīgi ievērota vardarbības upura drošība.

3    Pasākumi, kas veikti atbilstoši 2 punktam, nodrošina to, ka kompensācija tiek piešķirta saprātīgā termiņā.

       31 pants - Aizgādība, saskarsmes tiesības un drošība

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka, lemjot par bērnu aizgādību un saskarsmes tiesībām, tiktu ņemti vērā vardarbības gadījumi, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka, izmantojot saskarsmes tiesības un aizgādības tiesības, netiek apdraudētas vardarbības upura vai bērnu tiesības un drošība.

       32 pants - Piespiedu laulību civiltiesiskās sekas

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu iespēju apstrīdēt, anulēt vai šķirt piespiedu laulības, neuzliekot vardarbības upurim pārmērīgu finansiālu vai administratīvu slogu.

       33 pants - Psiholoģiskā vardarbība

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmu tiek atzīta tīša rīcība, ar kuru, izmantojot piespiešanu vai draudus, nopietni kaitē personas psiholoģiskajai integritātei.

       34 pants - Vajāšana

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmu tiek atzīta tāda tīša rīcība, kad pret citu personu vairākkārt tiek vērsti draudi, kas liek šai personai baidīties par savu drošību.

       35 pants - Fiziskā vardarbība

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmiem tiek atzīti tīši fiziskās vardarbības akti, kuri vērsti pret citu personu.

       36 pants - Seksuālā vardarbība, tostarp izvarošana

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmām tiek atzītas šādas tīši veiktas darbības:

a    vagināla, anāla vai orāla seksuāla penetrācija citas personas ķermenī, kas notiek bez šīs personas piekrišanas, izmantojot jebkuru ķermeņa daļu vai priekšmetu;

b    cita veida seksuālas darbības ar personu, kas notiek bez šīs personas piekrišanas;

c    citas personas piespiešana veikt seksuālas darbības ar trešo personu bez šīs pēdējās minētās personas piekrišanas.

2    Piekrišanai jābūt brīvprātīgai, paužot personas brīvu gribu, ko novērtē atbilstoši konkrētajiem apstākļiem.

3    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka 1 punkta noteikumi attiecas arī uz aktiem, kuri izdarīti ar bijušo vai esošo laulāto vai partneri, kā to nosaka valsts tiesību akti.

       37 pants - Piespiedu laulības

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmu tiek atzīta pieaugušā vai bērna tīša piespiešana noslēgt laulību.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmu tiek atzīta pieaugušā vai bērna tīša aizvilināšana no tās Konvencijas dalībvalsts vai valsts teritorijas, kurā tas dzīvo, uz citas Konvencijas dalībvalsts vai valsts teritoriju, lai piespiestu šo pieaugušo vai bērnu noslēgt laulību.

       38 pants - Sieviešu dzimumorgānu kropļošana

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmām tiek atzītas šādas tīši veiktas darbības:

a    sieviešu labia majora, labia minora vai clitoris pilnīga vai daļēja izgriešana, infibulācija vai citāda kropļošana;

b    sievietes piespiešana vai atvešana, lai veiktu jebkuru no a) punktā minētajām darbībām;

c    meitenes pamudināšana, piespiešana vai atvešana, lai veiktu jebkuru no a) punktā minētajām darbībām.

       39 pants-  Piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par krimināli sodāmām tiek atzītas šādas tīši veiktas darbības:

a    aborta izdarīšana sievietei, ja pirms tam nav saņemta viņas apzināta piekrišana;

b    tādas ķirurģiskas iejaukšanās izdarīšana, kuras mērķis vai sekas ir sievietes dabisko reproduktīvo spēju pārtraukšana, ja pirms tam nav saņemta viņas apzināta piekrišana vai viņa neizprot šo procedūru.

       40. pants - Seksuāla uzmākšanās

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka krimināli vai citādi juridiski tiktu sodīta jebkāda nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska seksuālā uzvedība, kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas aizskaršana, īpaši tad, ja tiek radīta iebiedējoša, naidīga, pazemojoša, apkaunojoša vai uzbrūkoša vide.

       41 pants - Palīdzība vai atbalstīšana un mēģinājums

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atzītu par noziedzīgu nodarījumu tīšu palīdzību vai atbalstīšanu tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kuri noteikti šīs Konvencijas 33, 34, 35, 36, 37 pantā, 38 panta a) punktā un 39 pantā.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atzītu par noziedzīgiem nodarījumiem tīšus mēģinājumus izdarīt noziedzīgos nodarījumus, kuri noteikti šīs Konvencijas 35, 36, 37 pantā, 38 panta a) punktā un 39 pantā.

       42 pants - Nepieņemams noziegumu attaisnojums, tostarp tādu noziegumu attaisnojums,                kas izdarīti, aizstāvot tā saukto „godu”

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka kriminālprocesos, kuri ierosināti pēc jebkura tāda vardarbības akta izdarīšanas, uz ko attiecas šī Konvencija, par attaisnojumu šādu aktu izdarīšanai netiek uzskatīta kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai tā sauktais „gods”. Minētais jo īpaši attiecas uz apgalvojumiem, ka vardarbības upuris ir pārkāpis kultūras, reliģijas, sociālās vai tradicionālās normas vai paražas attiecībā uz pienācīgu uzvedību.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tad, ja kāda persona uzkūda bērnu izdarīt kādu no 1 punktā minētajiem aktiem, tas nemazina šīs personas kriminālatbildību par izdarītajiem aktiem.

       43 pants - Noziedzīgu nodarījumu attiecināšana

Noziedzīgie nodarījumi, kas noteikti šajā Konvencijā, ir noziedzīgi nodarījumi neatkarīgi no tā, kādas ir vardarbības upura un vardarbības izdarītāja attiecības.

       44 pants - Jurisdikcija

1    Ikviena Konvencijas dalībvalsts pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz visiem šajā Konvencijā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja šie noziedzīgie nodarījumi izdarīti:

a    tās teritorijā vai

b    uz kuģa, kura karoga valsts tā ir, vai

c    uz gaisa kuģa, kas reģistrēts saskaņā ar tās tiesību aktiem, vai

d    tad, ja to izdarījis tās pilsonis, vai

e    tad, ja to izdarījusi persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā.

2    Konvencijas dalībvalstis cenšas pieņemt normatīvos aktus un veikt citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz jebkuru šajā Konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu, ja šis noziedzīgais nodarījums izdarīts pret kādu šīs Konvencijas dalībvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Konvencijas dalībvalsts teritorijā.

3    Lai veiktu kriminālvajāšanu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šīs Konvencijas 36, 37, 38 un 39 pantā, Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka Konvencijas dalībvalstu jurisdikcija nav atkarīga no tā, vai šie nodarījumi atzīti par krimināli sodāmiem teritorijā, kurā tie izdarīti.

4    Lai veiktu kriminālvajāšanu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šīs Konvencijas 36, 37, 38 un 39 pantā, Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka Konvencijas dalībvalstu jurisdikcija attiecībā uz 1 punkta d) un e) apakšpunktu nav atkarīga no nosacījuma, ka kriminālvajāšanu var veikt tikai tad, ja saņemts vardarbības upura ziņojums vai noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietas valsts sniegusi informāciju.

5    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz šajā Konvencijā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tādos gadījumos, kad iespējamais vardarbības izdarītājs atrodas šo Konvencijas dalībvalstu teritorijā un kad viņu nevar izdot citai Konvencijas dalībvalstij vienīgi viņa pilsonības dēļ.

6    Ja iespējamais noziedzīgais nodarījums, kas noteikts šajā Konvencijā, ir vairāku Konvencijas dalībvalstu jurisdikcijā, tad iesaistītās Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumos savstarpēji apspriežas, lai noteiktu vispiemērotāko jurisdikciju kriminālvajāšanas veikšanai.

7    Neskarot starptautisko tiesību vispārējos noteikumus, šī Konvencija pieļauj ikvienu kriminālo jurisdikciju, ko īsteno Konvencijas dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

       45 pants - Sods un pasākumi

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka par šajā Konvencijā noteiktajiem nodarījumiem, ņemot vērā to smagumu, tiek piemērots efektīvs, samērīgs un preventīvs sods. Šāds sods attiecīgos gadījumos var būt brīvības atņemšana, kas var būt pamats izdošanai.

2    Konvencijas dalībvalstis attiecībā uz vardarbības izdarītāju var veikt arī citus pasākumus, piemēram:

–    uzraudzīt vai kontrolēt notiesātās personas;

–    atņemt vecāku tiesības, ja citādi nav iespējams garantēt bērna intereses, tostarp, iespējams, vardarbības upura drošību.

       46 pants - Atbildību pastiprinoši apstākļi

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai turpmāk minētie apstākļi, ja vien tie neveido izdarītā noziedzīgā nodarījuma sastāvu, saskaņā ar valsts tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem tiktu uzskatīti par atbildību pastiprinošiem apstākļiem, nosakot sodu par šajā Konvencijā minētajiem nodarījumiem:

a    noziedzīgais nodarījums izdarīts pret bijušo vai esošo laulāto vai partneri, kā to nosaka valsts tiesību akti, to izdarījis ģimenes loceklis, persona, kas dzīvo kopā ar vardarbības upuri, vai persona, kura ļaunprātīgi izmantojusi savu varu;

b    noziedzīgais nodarījums vai līdzīgi nodarījumi izdarīti atkārtoti;

c    noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, kura ir neaizsargāta īpašu apstākļu dēļ;

d    noziedzīgais nodarījums izdarīts pret bērnu vai tā klātbūtnē;

e    noziedzīgo nodarījumu izdarījušas divas vai vairākas personas kopā;

f    pirms vai noziedzīgā nodarījuma laikā notikusi ārkārtīgi smaga vardarbība;

g    noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot ieroci vai draudot to izmantot;

h    noziedzīgā nodarījuma dēļ vardarbības upuris cietis no smaga fiziska vai psiholoģiska kaitējuma;

i    vardarbības izdarītājs agrāk bijis notiesāts par līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem.

       47 pants - Citas Konvencijas dalībvalsts piespriests sods

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu iespēju, nosakot sodu, ņemt vērā citas Konvencijas dalībvalsts piespriesto sodu par šajā Konvencijā noteiktajiem nodarījumiem.

       48 pants - Obligātu alternatīvu strīdu izšķiršanas procesu vai notiesāšanas veidu                    aizliegums

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai attiecībā uz jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija, aizliegtu obligātus alternatīvus strīdu izšķiršanas procesus, tostarp mediāciju un samierināšanu.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad tiek piespriests naudas sods, pienācīgi tiek ņemta vērā vardarbības izdarītāja spēja uzņemties finansiālās saistības pret vardarbības upuri.

VI nodaļa - Izmeklēšana, apsūdzība, procesuālās tiesības un aizsardzības pasākumi

       49 pants - Vispārējie pienākumi

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka izmeklēšana un tiesvedība attiecībā uz jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija, notiktu bez nepamatotas vilcināšanās, tomēr visos kriminālprocesa posmos ievērojot vardarbības upura tiesības.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar cilvēktiesību pamatprincipiem un ņemot vērā izpratni atkarībā no dzimuma par vardarbību, nodrošinātu šajā Konvencijā noteikto noziedzīgo nodarījumu efektīvu izmeklēšanu un apsūdzību par tiem.

       50. pants - Tūlītēja reakcija, novēršana un aizsardzība

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka atbildīgās tiesībaizsardzības institūcijas nekavējoties pienācīgi reaģē uz jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija, sniedzot vardarbības upuriem atbilstošu un tūlītēju aizsardzību.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka atbildīgās tiesībaizsardzības institūcijas nekavējoties pienācīgi novērš jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija, un aizsargā pret šādu vardarbību, tostarp, izmantojot preventīvus operatīvos pasākumus un vācot pierādījumus.

       51 pants - Riska novērtēšana un riska vadība

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visas attiecīgās iestādes novērtē mirstības risku, situācijas nopietnību un atkārtotas vardarbības risku, lai vadītu šo risku un vajadzības gadījumā nodrošinātu saskaņotu drošību un atbalstu.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka, veicot 1 punktā minēto novērtējumu, visos izmeklēšanas un aizsardzības pasākumu piemērošanas posmos pienācīgi tiek ņemts vērā fakts, ka vardarbības izdarītājiem, kas izdarījuši kādu no tādas vardarbības aktiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija, pieder vai ir pieejami šaujamieroči.

       52 pants - Ārkārtas aizliegums tuvoties tūlīt pēc vardarbības akta

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka kompetentajām iestādēm tiek piešķirtas pilnvaras tieša apdraudējuma gadījumā likt vardarbības ģimenē izdarītājam uz pietiekami ilgu laiku atstāt vardarbības upura vai apdraudētās personas dzīvesvietu un aizliegt vardarbības izdarītājam ieiet vardarbības upura vai apdraudētās personas dzīvesvietā vai sazināties ar to. Pieņemot normatīvos aktus un veicot pasākumus saskaņā ar šo pantu, priekšroka tiek dota vardarbības upuru un apdraudēto personu drošībai.

       53 pants - Ierobežojoši rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visiem tādas vardarbības upuriem, uz kuru attiecas šī Konvencija, ir pieejami atbilstoši ierobežojoši rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka 1 punktā minētie ierobežojošie rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi:

–    ir izmantojami tūlītējai aizsardzībai un neuzliek vardarbības upurim pārmērīgu finansiālu vai administratīvu slogu;

–    tiek izdoti uz noteiktu periodu vai līdz to grozīšanai vai atcelšanai;

–    vajadzības gadījumā tiek izdoti ex parte un stājas spēkā uzreiz;

–    ir izmantojami neatkarīgi no citiem tiesas procesiem vai papildus tiem;

–    tos atļauts iesniegt tiesas procesā, kas notiek pēc to izdošanas.

3    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka gadījumos, kad tiek pārkāpti atbilstoši 1 punktam izdotie ierobežojošie rīkojumi vai aizsardzības rīkojumi, tiek piemēroti efektīvi, samērīgi un preventīvi kriminālsodi vai citas tiesiskas sankcijas.

       54 pants - Izmeklēšana un liecības

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visos civilprocesos un kriminālprocesos liecības saistībā ar vardarbības upura seksuālo pagātni un uzvedību ir pieņemamas vienīgi tad, ja tās ir svarīgas un vajadzīgas.

       55 pants - Ex parte un ex officio tiesvedība

1    Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, ka to noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, kas konstatēti saskaņā ar šīs Konvencijas 35, 36, 37, 38 un 39 pantu, un apsūdzība par tiem nav atkarīga vienīgi no vardarbības upura iesniegtā pieteikuma vai sūdzības gadījumos, kad nodarījums pilnīgi vai daļēji izdarīts Konvencijas dalībvalsts teritorijā, un ka tiesvedību var turpināt pat tad, ja vardarbības upuris atsaucis savu liecību vai sūdzību.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar savos valsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem valsts un nevalstiskajām organizācijām un konsultantiem vardarbības ģimenē jautājumos nodrošinātu iespēju pēc vardarbības upuru lūguma tiem palīdzēt un/vai tos atbalstīt izmeklēšanas un tiesvedības laikā attiecībā uz nodarījumiem, kuri noteikti šajā Konvencijā.

       56 pants - Aizsardzības pasākumi

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai visos izmeklēšanas un tiesvedības posmos aizsargātu vardarbības upuru tiesības un intereses, tostarp īpašās vajadzības, kādas tiem ir liecinieku statusā:

a    nodrošinot to, lai viņi, kā arī viņu ģimenes locekļi un liecinieki būtu pasargāti no iebiedēšanas, atriebības un tā, ka tie atkārtoti kļūst par upuri;

b    nodrošinot to, ka vardarbības upuri ir informēti, – vismaz tajos gadījumos, kad vardarbības upuri un viņu ģimenes locekļi varētu tikt apdraudēti –, ja vardarbības izdarītājs izbēg vai tiek īslaicīgi vai pavisam atbrīvots;

c    saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem informējot tos par viņu tiesībām un viņu rīcībā esošajiem pakalpojumiem, un viņu sūdzību izskatīšanas rezultātiem, apsūdzības uzturēšanu, izmeklēšanas vai tiesvedības vispārējo virzību un viņu nozīmi tajā, kā arī viņu lietas iznākumu;

d    atbilstoši valsts tiesību aktu procesuālajām normām dodot vardarbības upuriem iespēju tikt uzklausītiem, sniegt pierādījumus un tieši vai ar starpnieku palīdzību darīt zināmus savus uzskatus, vajadzības un bažas un nodrošinot to, ka tie tiek ņemti vērā;

e    sniedzot vardarbības upuriem piemērotus atbalsta pakalpojumus, lai viņu tiesības un intereses tiktu pienācīgi aizstāvētas un ņemtas vērā;

f    nodrošinot tādu pasākumu veikšanu, kas aizsargā vardarbības upura konfidencialitāti un tēlu;

g    ja iespējams, nodrošinot iespēju izvairīties no vardarbības upura un vardarbības izdarītāja saskares tiesas un tiesībaizsardzības institūciju telpās;

h    nodrošinot vardarbības upurus ar neatkarīgiem un kompetentiem tulkiem gadījumos, kad vardarbības upuri ir puses tiesvedībā vai sniedz liecību;

i    saskaņā ar savu valsts tiesību aktu noteikumiem nodrošinot vardarbības upuriem iespēju sniegt liecību, neatrodoties tiesas zālē, vai vismaz tādos apstākļos, kad tajā neatrodas par vardarbības izdarītāju uzskatītajai personai, šim nolūkam, ja tas iespējams, izmantojot atbilstošas sakaru tehnoloģijas.

2    No vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē cietušam bērnam un bērnam, kas bijis liecinieks šādai vardarbībai, attiecīgos gadījumos tiek nodrošināti īpaši aizsardzības pasākumi, ņemot vērā bērna intereses.

       57 pants - Juridiskā palīdzība

Konvencijas dalībvalstis saskaņā ar savu valsts tiesību aktu noteikumiem nodrošina tiesības uz juridisko atbalstu un bezmaksas juridisko palīdzību vardarbības upuriem

       58 pants - Noilgums

Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka noilguma iestāšanās periods tiesas procesa ierosināšanai par noziedzīgajiem nodarījumiem, kuri noteikti šīs Konvencijas 36, 37, 38 un 39 pantā, ir pietiekami ilgs, lai varētu efektīvi uzsākt tiesvedību, kad cietušais ir sasniedzis pilngadību, un ka šis periods ir samērīgs ar konkrētā nodarījuma smagumu.

VII nodaļa - Migrācija un patvērums

       59 pants - Uzturēšanās statuss

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka vardarbības upuriem, kuru uzturēšanās statuss ir atkarīgs no uzturēšanās statusa, kāds ir viņa laulātajam vai partnerim, kā to nosaka valsts tiesību akti, gadījumos, kad tiek šķirta viņu laulība vai izbeigtas partnerattiecības un kad viņu apstākļi ir īpaši smagi, pēc viņu lūguma tiek piešķirta patstāvīga uzturēšanās atļauja neatkarīgi no laulības vai partnerattiecību ilguma. Noteikumus, kas attiecas uz patstāvīgas uzturēšanās atļaujas piešķiršanu un derīguma termiņu, paredz valsts tiesību akti.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu vardarbības upuriem iespēju panākt to izraidīšanas procesu pārtraukšanu, kuri uzsākti saistībā ar uzturēšanās statusu, kas atkarīgs no uzturēšanās statusa, kāds ir viņa laulātajam vai partnerim, kā to nosaka valsts tiesību akti, lai viņi varētu lūgt patstāvīgu uzturēšanās atļauju.

3    Konvencijas dalībvalstis izsniedz atjaunojamu uzturēšanās atļauju vardarbības upuriem vienā no diviem minētajiem gadījumiem vai abos minētajos gadījumos:

a    ja kompetentā iestāde uzskata, ka viņiem jāpaliek viņu stāvokļa dēļ;

b    ja kompetentā iestāde uzskata, ka viņiem jāpaliek, lai sadarbotos ar kompetentajām iestādēm izmeklēšanas vai kriminālprocesa laikā.

4    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai piespiedu laulību upuriem, kuri aizvesti uz citu valsti, lai tur noslēgtu laulību, un kuri tāpēc zaudējuši savu uzturēšanās statusu savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī, nodrošinātu iespēju atgūt šo statusu.

       60. pants - Patvēruma pieteikumi ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm tiek atzīta par vajāšanu 1951 gada Konvencijas par bēgļa statusu 1 panta A punkta 2) apakšpunkta izpratnē un par būtisku kaitējumu, kas ir pamats papildu aizsardzībai.

2    Konvencijas dalībvalstis nodrošina to, ka, interpretējot ikvienu Konvencijā minēto pamatu, tiek ievērots dzimumu līdztiesības princips un ka tad, ja tiek konstatēts, ka pastāv bažas par vajāšanu viena vai vairāku pamatu dēļ, pieteikuma iesniedzējam piešķir bēgļa statusu saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem tiesību aktiem.

3    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu dzimumu līdztiesības principam atbilstošas reģistrācijas procedūras un atbalsta pakalpojumus patvēruma meklētājiem, kā arī dzimumu līdztiesības vadlīnijas un dzimumu līdztiesības principam atbilstošas patvēruma piešķiršanas procedūras, tostarp attiecībā uz bēgļa statusa konstatēšanu un pieteikumiem starptautiskas aizsardzības nodrošināšanai.

       61 pants - Neizraidīšana

1    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu neizraidīšanas principu saskaņā ar spēkā esošajām saistībām, kuras noteiktas starptautisko tiesību aktos.

2Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka upuri, kuri cietuši no vardarbības pret sievietēm un kuriem vajadzīga aizsardzība, neatkarīgi no viņu statusa vai uzturēšanās nekādos apstākļos netiek izraidīti uz valsti, kur būtu apdraudēta viņu dzīvība vai kur viņi varētu tikt spīdzināti vai pret viņiem izturētos necilvēcīgi vai pazemojoši, vai viņi varētu tikt sodīti.

VIII nodaļa. Starptautiskā sadarbība

       62 pants - Vispārējie principi

1    Konvencijas dalībvalstis saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un piemērojot attiecīgos starptautiskos un reģionālos tiesību aktus par sadarbību civillietās un krimināllietās, un par šiem pasākumiem vienojoties atbilstoši vienveidīgiem vai savstarpējiem tiesību aktiem un valsts tiesību aktiem, cik vien iespējams plaši sadarbojas, lai:

a    novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī Konvencija, un celtu apsūdzību par šādu vardarbību;

b    aizsargātu vardarbības upurus un sniegtu tiem palīdzību;

c    veiktu izmeklēšanu un vestu tiesvedību par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā;

d    izpildītu attiecīgos Konvencijas dalībvalstu tiesu iestāžu pasludinātos spriedumus civillietās un krimināllietās, tostarp aizsardzības rīkojumus.

2    Konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka vardarbības upuri, kuri cietuši no noziedzīgajiem nodarījumiem, kas noteikti šajā Konvencijā un izdarīti tās Konvencijas dalībvalsts teritorijā, kurā vardarbības upuris nedzīvo, var iesniegt sūdzību savas dzīvesvietas valsts kompetentajām iestādēm.

3    Ja Konvencijas dalībvalsts, kas sniedz savstarpēju tiesisko palīdzību citas šīs Konvencijas dalībvalsts krimināllietās un izpilda izraidīšanas rīkojumus vai tādus spriedumus civillietās vai krimināllietās, ko pieņēmusi cita šīs Konvencijas dalībvalsts, ar nosacījumu, ka starp šīm abām Konvencijas dalībvalstīm ir noslēgts līgums, saņem šādas juridiskās sadarbības lūgumu no Konvencijas dalībvalsts, ar kuru tā nav noslēgusi šādu līgumu, tā var uzskatīt šo Konvenciju par tiesisku pamatu savstarpējas tiesiskās palīdzības sniegšanai citas šīs Konvencijas dalībvalstis krimināllietās un tādu izraidīšanas rīkojumu vai spriedumu civillietās vai krimināllietās izpildīšanai, kurus pieņēmusi cita šīs Konvencijas dalībvalsts attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuri noteikti šajā Konvencijā.

4    Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumos cenšas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu integrēt palīdzības programmās, kas paredzētas trešo valstu attīstības veicināšanai, tostarp noslēdzot divpusējus un daudzpusējus nolīgumus ar trešām valstīm, lai veicinātu vardarbības upuru aizsardzību saskaņā ar 18 panta 5 punktu.

       63 pants - Pasākumi, kas attiecas uz apdraudētajām personām

Ja kādai Konvencijas dalībvalstij saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pastāv tūlītējs risks personai kādas citas Konvencijas dalībvalsts teritorijā tikt pakļautai jebkādiem vardarbības aktiem, kuri minēti šīs Konvencijas 36, 37, 38 un 39 pantā, tad Konvencijas dalībvalsts, kurai ir šī informācija, tiek mudināta to uzreiz nodot minētajai citai Konvencijas dalībvalstij, lai tā varētu veikt atbilstošus aizsardzības pasākumus. Vajadzības gadījumā šī informācija ietver ziņas par spēkā esošajiem aizsardzības noteikumiem attiecībā uz apdraudēto personu.

       64 pants - Informācija

1    Konvencijas dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, Konvencijas dalībvalstij, kas pieprasījumu iesniegusi, nekavējoties paziņo par to, kāds ir saskaņā ar šo nodaļu veiktās darbības iznākums. Konvencijas dalībvalsts, kas ir saņēmusi pieprasījumu, nekavējoties informē Konvencijas dalībvalsti, kas pieprasījumu iesniegusi, par visiem apstākļiem, kuru dēļ nav iespējams veikt prasīto darbību vai tās izpilde, iespējams, būtiski kavēsies.

2    Konvencijas dalībvalsts atbilstoši saviem valsts tiesību aktiem un bez iepriekšēja pieprasījuma var nosūtīt citai Konvencijas dalībvalstij informāciju, kas iegūta saistībā ar pašas veikto izmeklēšanu, ja tā uzskata, ka šādas informācijas atklāšana varētu palīdzēt Konvencijas dalībvalstij, kas minēto informāciju saņem, novērst noziedzīgus nodarījumus, kuri noteikti šajā Konvencijā, vai uzsākt vai veikt izmeklēšanu vai tiesvedību par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ka tās dēļ minētā Konvencijas dalībvalsts saskaņā ar šo nodaļu varētu iesniegt sadarbības lūgumu.

3    Konvencijas dalībvalsts, kas saņem jebkādu informāciju saskaņā ar 2 punktu, nodod šo informāciju savām kompetentajām iestādēm, lai tās attiecīgā gadījumā varētu uzsākt tiesvedību vai ņemt vērā šo informāciju attiecīgajos civilprocesos vai kriminālprocesos.

       65 pants - Datu aizsardzība

Personas datus glabā un izmanto atbilstoši saistībām, kuras Konvencijas dalībvalstis uzņēmušās saskaņā ar Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ELS Nr. 108).

IX nodaļa. Uzraudzības mehānisms

       66 pants - Ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai

1    Ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (turpmāk tekstā – „GREVIO”) uzrauga, kā Konvencijas dalībvalstis īsteno šo Konvenciju.

2    GREVIO sastāvā ir vismaz 10 locekļi un ne vairāk kā 15 locekļi, un šo grupu veido, ņemot vērā dzimumu līdzsvaru un ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī daudznozaru kompetenci. Tās locekļus ievēl Konvencijas dalībvalstu izveidota komiteja no kandidātiem, kurus izvirzījušas Konvencijas dalībvalstis un kuri ir šo valstu pilsoņi, un kuru pilnvaru laiks ir četri gadi, un kurus var atkārtoti ievēlēt vienu reizi.

3    Pirmo reizi 10 locekļus ievēl viena gada laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā. Piecus papildu locekļus ievēl pēc 25 ratifikācijas vai pievienošanās.

4    GREVIO locekļus ievēl, ievērojot šādus principus:

a    tos izvēlas saskaņā ar pārredzamu procedūru no personām, kam ir augsta morālā stāja, kam ir atzīta kompetence šādās jomās – cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē, palīdzība vardarbības upuriem un to aizsardzība – vai kas pierādījušas savu profesionālo pieredzi jomās, uz kurām attiecas šī Konvencija;

b    no vienas un tās pašas valsts pilsoņiem izvēlas tikai vienu GREVIO locekli;

c    viņi pārstāv galvenās tiesību sistēmas;

d    viņi pārstāv attiecīgās atbildīgās personas un institūcijas, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri saistīti ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;

e    viņi rīkojas atbilstoši savām individuālajām spējām un ir neatkarīgi un objektīvi, veicot savas funkcijas, un efektīvi pilda savus pienākumus.

5    GREVIO locekļu ievēlēšanas kārtību nosaka Eiropas Padomes Ministru komiteja, apspriedusies ar Konvencijas dalībvalstīm un saņēmusi Konvencijas dalībvalstu vienprātīgu piekrišanu, sešu mēnešu laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās.

6    GREVIO pieņem savu reglamentu.

7    GREVIO locekļiem un to delegāciju locekļiem, kuras dodas valsts vizītēs, kā noteikts 68 panta 9 un 14 punktā, ir šīs Konvencijas pielikumā noteiktās privilēģijas un imunitāte.

       67 pants - Konvencijas dalībvalstu komiteja

1    Konvencijas dalībvalstu komitejā ir šīs Konvencijas dalībvalstu pārstāvji.

2    Konvencijas dalībvalstu komiteju sasauc Eiropas Padomes ģenerālsekretārs. Tās pirmā sanāksme notiek gada laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās, un tās mērķis ir ievēlēt GREVIO locekļus. Pēc tam sanāksmes notiek pēc vienas trešdaļas Konvencijas dalībvalstu, Konvencijas dalībvalstu komitejas priekšsēdētāja vai ģenerālsekretāra lūguma.

3    Konvencijas dalībvalstu komiteja pieņem savu reglamentu.

       68 pants - Procedūra

1    Pamatojoties uz GREVIO sagatavotu anketu, Konvencijas dalībvalstis iesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ziņojumu par normatīvajiem aktiem un citiem pasākumiem šīs Konvencijas noteikumu īstenošanai, lai to izskatītu GREVIO.

2    GREVIO izskata šo ziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar 1 punktu, kopā ar attiecīgo Konvencijas dalībvalstu pārstāvjiem.

3    Turpmākās vērtēšanas procedūras iedala posmos, kuru ilgumu nosaka GREVIO. Katra posma sākumā GREVIO izvēlas īpašus noteikumus, attiecībā uz kuriem jāveic vērtēšanas procedūra, un izsūta anketu.

4    GREVIO nosaka atbilstošos līdzekļus šīs uzraudzības procedūras veikšanai. Tā var katram vērtēšanas posmam izstrādāt anketu, ko izmanto par pamatu, veicot vērtēšanas procedūru attiecībā uz Konvencijas dalībvalstu veikto Konvencijas īstenošanu. Šī anketa paredzēta visām Konvencijas dalībvalstīm. Konvencijas dalībvalstis sniedz atbildes uz šo anketu, kā arī uz citiem GREVIO informācijas pieprasījumiem.

5    GREVIO var saņemt informāciju par šīs Konvencijas īstenošanu no nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī no valstu cilvēktiesību aizsardzības institūcijām.

6    GREVIO pienācīgi izvērtē pašreizējo informāciju, kas iegūstama no citiem reģionālo un starptautisko tiesību aktiem un organizācijām par jomām, uz kurām attiecas šī Konvencija.

7    Izstrādājot anketu katram vērtēšanas posmam, GREVIO pienācīgi ņem vērā pašreizējos Konvencijas dalībvalstu savāktos datus un veikto izpēti, kā noteikts šīs Konvencijas 11 pantā.

8    GREVIO var saņemt informāciju par Konvencijas īstenošanu no Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra, Parlamentārās asamblejas un Eiropas Padomes attiecīgajām specializētajām struktūrām, kā arī struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem starptautisko tiesību aktiem. Šīm institūcijām iesniegtās sūdzības un to izskatīšanas rezultāti tiks darīti pieejami GREVIO.

9    GREVIO sadarbībā ar valstu iestādēm un ar neatkarīgu valstu ekspertu palīdzību var papildus organizēt vizītes uz attiecīgajām valstīm, ja iegūtā informācija ir nepietiekama, vai 14 punktā paredzētajos gadījumos.

10    GREVIO sagatavo ziņojuma projektu, kurā ir analizēts, kā tiek īstenoti vērtētie noteikumi, un ietverti tās ieteikumi un priekšlikumi par to, kā attiecīgā Konvencijas dalībvalsts varētu atrisināt konstatētās problēmas. Ziņojuma projektu nodod vērtētajai Konvencijas dalībvalstij, lai tā varētu sniegt komentārus. Izstrādājot savu ziņojumu, GREVIO ņem vērā šos komentārus.

11    Pamatojoties uz visu saņemto informāciju un Konvencijas dalībvalstu komentāriem, GREVIO izstrādā savu ziņojumu un secinājumus par pasākumiem, ko attiecīgā Konvencijas dalībvalsts veikusi, lai īstenotu šo Konvenciju. Šo ziņojumu un secinājumus nosūta attiecīgajai Konvencijas dalībvalstij un Konvencijas dalībvalstu komitejai. GREVIO ziņojumu un secinājumus pēc to pieņemšanas dara publiski pieejamus līdz ar attiecīgo Konvencijas dalībvalstu iespējamajiem komentāriem.

12    Neskarot 1–8 punktā minēto procedūru, Konvencijas dalībvalstu komiteja, pamatojoties uz GREVIO ziņojumu un secinājumiem, var pieņemt konkrētajai Konvencijas dalībvalstij domātus ieteikumus, kas a) attiecas uz pasākumiem, kuri jāveic, lai īstenotu GREVIO secinājumus, vajadzības gadījumā nosakot termiņu, kurā iesniedzama informācija par to īstenošanu, un b) kas paredzēti, lai veicinātu sadarbību ar šo Konvencijas dalībvalsti un tādējādi pienācīgi īstenotu šo Konvenciju.

13    Ja GREVIO saņem uzticamu informāciju, kas norāda, ka pastāv problēmas, kuras nekavējoties jārisina, lai novērstu vai ierobežotu nopietnu Konvencijas pārkāpumu apmēru vai skaitu, tad tā var lūgt steidzami sniegt īpašu ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu nopietnu, masveida vai pastāvīgu vardarbību pret sievietēm.

14    Ņemot vērā informāciju, ko sniegusi attiecīgā Konvencijas dalībvalsts, un jebkādu citu tai pieejamu uzticamu informāciju, GREVIO var norīkot vienu vai vairākus no saviem locekļiem vadīt lietas apstākļu izpēti un steidzami ziņot par to GREVIO. Ja tam ir pamats un tas tiek darīts ar Konvencijas dalībvalsts piekrišanu, tad lietas apstākļu izpētes nolūkā var tikt apmeklēta attiecīgās Konvencijas dalībvalsts teritorija.

15    Pēc 14 punktā minētās lietas apstākļu izpētes rezultātu izskatīšanas GREVIO nodod šos rezultātus kopā ar visiem komentāriem un ieteikumiem attiecīgajai Konvencijas dalībvalstij un attiecīgos gadījumos arī Konvencijas dalībvalstu komitejai un Eiropas Padomes Ministru komitejai.

       69 pants - Vispārēji ieteikumi

Attiecīgos gadījumos GREVIO var pieņemt vispārējus ieteikumus par šīs Konvencijas īstenošanu.

       70. pants - Parlamentu iesaistīšana uzraudzībā

1    Valstu parlamenti tiek aicināti piedalīties Konvencijas īstenošanas pasākumu uzraudzībā.

2    Konvencijas dalībvalstis iesniedz GREVIO ziņojumus savu valstu parlamentiem.

3    Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja tiek aicināta regulāri izvērtēt Konvencijas īstenošanu.

X nodaļa. Saistība ar citiem starptautisko tiesību aktiem

       71 pants - Saistība ar citiem starptautisko tiesību aktiem

1    Šī Konvencija neskar saistības, kas izriet no citiem starptautisko tiesību aktiem, kuru dalībvalstis ir vai par tām kļūs šīs Konvencijas dalībvalstis un kuros ir noteikumi par šajā Konvencijā reglamentētajiem jautājumiem.

2    Šīs Konvencijas dalībvalstis cita ar citu var noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus attiecībā uz šajā Konvencijā aplūkotajiem jautājumiem, lai papildinātu vai pastiprinātu šīs Konvencijas noteikumus vai atvieglotu tajā ietverto principu piemērošanu.

XI nodaļa. Konvencijas grozījumi

       72 pants - Grozījumi

1    Par ikvienu kādas Konvencijas dalībvalsts ierosinājumu veikt grozījumu šajā Konvencijā jāziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kas savukārt par to paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, ikvienam parakstītājam, ikvienai Konvencijas dalībvalstij, Eiropas Savienībai, ikvienai valstij, kura ir uzaicināta parakstīt šo Konvenciju saskaņā ar 75 panta noteikumiem, un ikvienai valstij, kas ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai saskaņā ar 76 panta noteikumiem.

2    Eiropas Padomes Ministru komiteja izvērtē ierosināto grozījumu un pēc apspriešanās ar tām šīs Konvencijas dalībvalstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, var pieņemt šo grozījumu ar balsu vairākumu, kā to paredz Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punkts.

3    Ikviena grozījuma teksts, ko pieņēmusi Ministru komiteja saskaņā ar 2 punktu, tiek nosūtīts Konvencijas dalībvalstīm pieņemšanai.

4    Ikviens grozījums, kas pieņemts saskaņā ar 2 punktu, stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, kad pagājis viens mēnesis no datuma, kurā visas Konvencijas dalībvalstis ir ģenerālsekretāram paziņojušas par to, ka tās minēto grozījumu pieņem.

XII nodaļa. Noslēguma noteikumi

       73 pants - Konvencijas sekas

Šīs Konvencijas noteikumi neskar tos valsts tiesību aktus un saistošos starptautiskos instrumentus, kuri ir spēkā vai var stāties spēkā un kuros ir vai var tikt piešķirtas labvēlīgākas tiesības personām, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

       74 pants - Strīdu atrisināšana

1    Ja rodas kāds strīds par šīs Konvencijas noteikumu piemērošanu vai interpretēšanu, tad Konvencijas dalībvalstis vispirms cenšas to atrisināt ar sarunu, samierināšanas, arbitrāžas vai jebkādu citu tādu mierīgu atrisināšanas paņēmienu palīdzību, par kuriem tās savstarpēji vienojušās.

2    Eiropas Padomes Ministru komiteja var noteikt strīda atrisināšanas procedūras, kuras Konvencijas dalībvalstis, ja tās piekrīt, var izmantot strīdu atrisināšanai.

       75 pants - Parakstīšana un stāšanās spēkā

1    Šo Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, valstis, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, un Eiropas Savienība.

2    Šo Konvenciju var ratificēt, pieņemt vai apstiprināt. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

3    Šī Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā 10 parakstītāji, tostarp vismaz astoņas Eiropas Padomes dalībvalstis, ir izteikuši savu piekrišanu atzīt šo Konvenciju par saistošu saskaņā ar 2 punkta noteikumiem.

4    Attiecībā uz jebkuru citu 1 punktā minēto valsti vai Eiropas Savienību, kas savu piekrišanu atzīt šo Konvenciju par saistošu izsaka vēlāk, tā stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā deponēts tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.

       76 pants - Pievienošanās Konvencijai

1    Pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas Padomes Ministru komiteja, apspriedusies ar šīs Konvencijas dalībvalstīm un saņēmusi to vienbalsīgu piekrišanu, var uzaicināt jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts un kas nav piedalījusies Konvencijas izstrādāšanā, pievienoties šai Konvencijai ar lēmumu, kuru pieņem ar balsu vairākumu, kā tas paredzēts Eiropas Padomes statūtu 20. panta d) punktā, un ar vienprātīgu lēmumu, ko pieņem Konvencijas dalībvalstu pārstāvji Ministru komitejā.

2    Attiecībā uz jebkuru valsti, kas pievienojas, Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā šī valsts savu pievienošanās instrumentu deponējusi Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

       77 pants - Teritoriālā piemērošana

1    Ikviena valsts vai Eiropas Savienība, parakstot šo Konvenciju vai deponējot tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanos tai instrumentu, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās šī Konvencija ir piemērojama.

2    Vēlāk ikviena Konvencijas dalībvalsts, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, var attiecināt Konvenciju uz jebkuru citu teritoriju, kura norādīta šajā deklarācijā un par kuras starptautiskajām attiecībām attiecīgā Konvencijas dalībvalsts ir atbildīga vai kuras vārdā ir pilnvarota uzņemties saistības. Attiecībā uz šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto deklarāciju.

3    Jebkuru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar iepriekšējiem diviem punktiem, attiecībā uz jebkuru teritoriju, kura minēta šajā deklarācijā, var atsaukt, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Deklarācijas atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto paziņojumu.

       78 pants - Atrunas

1    Attiecībā uz šīs Konvencijas noteikumiem nevar izdarīt atrunas, izņemot 2 un 3 punktā paredzētajos gadījumos.

2    Ikviena Eiropas Savienības dalībvalsts, parakstot šo Konvenciju vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā var paziņot, ka saglabā tiesības nepiemērot vai tikai īpašos gadījumos vai apstākļos piemērot noteikumus, kurus paredz:

–    30. panta 2 punkts;

–    44 panta 1 punkta e) apakšpunkts, 3 un 4 punkts;

–    55 panta 1 punkts saistībā ar 35 pantu attiecībā uz maznozīmīgiem pārkāpumiem;

–    58 pants saistībā ar 37, 38 un 39 pantu;

–    59 pants.

3    Ikviena valsts vai Eiropas Savienība, parakstot šo Konvenciju vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā var paziņot, ka tā saglabā tiesības kriminālsodu vietā paredzēt citus sodus par 33 un 34 pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

4    Ikviena Konvencijas dalībvalsts var pilnīgi vai daļēji atsaukt atrunu ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju. Šī deklarācija stājas spēkā dienā, kad ģenerālsekretārs to ir saņēmis.

       79 pants - Atrunu spēkā esamība un pārskatīšana

1    Atrunas, kas minētas 78 panta 2 un 3 punktā, ir spēkā piecus gadus kopš dienas, kad šī Konvencija stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto Konvencijas dalībvalsti. Taču šīs atrunas var pagarināt uz tikpat ilgu termiņu.

2    Astoņpadsmit mēnešus pirms atrunas termiņa beigām Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo attiecīgajai Konvencijas dalībvalstij par atrunas termiņa beigšanos. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms termiņa beigām Konvencijas dalībvalsts paziņo ģenerālsekretāram par atrunas paturēšanu spēkā, grozīšanu vai atsaukšanu. 

   Ja attiecīgā Konvencijas dalībvalsts nav iesniegusi paziņojumu, ģenerālsekretārs informē šo Konvencijas dalībvalsti par to, ka tās atruna tiek atzīta par automātiski pagarinātu uz sešus mēnešus ilgu termiņu.

     Ja attiecīgā Konvencijas dalībvalsts nepaziņo par savu nodomu paturēt spēkā vai grozīt savu atrunu līdz šā termiņa beigām, šī atruna zaudē spēku.

3    Ja Konvencijas dalībvalsts izdarījusi atrunu saskaņā ar 78 panta 2 un 3 punktu, tad pirms tās atjaunošanas vai pēc pieprasījuma minētā dalībvalsts sniedz paskaidrojumu GREVIO par tās turpināšanās pamatojumu.

       80. pants - Denonsēšana

1    Ikviena Konvencijas dalībvalsts jebkurā laikā var denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2    Šāda denonsēšana stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kurā ģenerālsekretārs saņēmis minēto paziņojumu.

       81 pants - Paziņošana

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs paziņo Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, ikvienai parakstītājai, ikvienai Konvencijas dalībvalstij, Eiropas Savienībai un ikvienai valstij, kura uzaicināta pievienoties šai Konvencijai, par:

a    ikvienu parakstīšanu;

b    ikviena ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu;

c    ikvienu šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 75 un 76 pantu;

d    ikvienu grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar 72 pantu, un datumu, kurā šis grozījums stāsies spēkā;

e    ikvienas atrunas izdarīšanu un atrunas atsaukšanu saskaņā ar 78 pantu;

f    ikvienu denonsēšanu, kas veikta saskaņā ar 80. panta noteikumiem;

g    jebkuru citu aktu, ziņojumu vai paziņojumu, kas attiecas uz šo Konvenciju.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Konvenciju.

Konvencija parakstīta Stambulā 2011 gada 11 maijā angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, un tos deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta Konvencijas apliecinātās kopijas visām Eiropas Padomes dalībvalstīm, valstīm, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, bet ir piedalījušās šīs Konvencijas izstrādāšanā, Eiropas Savienībai un visām valstīm, kuras uzaicinātas pievienoties šai Konvencijai.

Papildinājums. Privilēģijas un imunitāte (66 pants)

1    Šis papildinājums attiecas uz Konvencijas 66 pantā minētajiem GREVIO locekļiem, kā arī citiem valstu delegāciju locekļiem. Šajā papildinājumā termins „citi valstu delegāciju locekļi” attiecas arī uz Konvencijas 68 panta 9 punktā minētajiem neatkarīgajiem valstu ekspertiem un speciālistiem, Eiropas Padomes personālu un Eiropas Padomes nodarbinātajiem tulkiem, kuri pavada GREVIO ārvalstu vizītēs.

2    GREVIO locekļiem un citiem ārvalstu delegāciju locekļiem, pildot savas funkcijas saistībā ar ārvalstu vizīšu sagatavošanu un norisi, kā arī to papildu pasākumiem un ceļojot saistībā ar šo funkciju izpildi, ir šādas privilēģijas un imunitāte:

a    imunitāte pret aizturēšanu vai apcietināšanu un personiskās bagāžas konfiscēšanu un imunitāte pret jebkādiem tiesas procesiem, kuri saistīti ar visu, ko viņi teikuši, rakstījuši vai darījuši, pildot savus darba pienākumus;

b    atbrīvojums no jebkādiem pārvietošanās brīvības ierobežojumiem, izceļojot no savas dzīvesvietas valsts un atgriežoties tajā, un ārvalstnieku reģistrācijas valstī, uz kuru tie dodas vizītē vai kuru tie šķērso, pildot savas funkcijas.

3    Kad GREVIO locekļi un citi valstu delegāciju locekļi ceļo savu funkciju pildīšanas laikā, tiem attiecībā uz muitas un valūtas kontroli piešķir tādus pašus atvieglojumus kā ārvalstu valdību pārstāvjiem, kas īslaicīgi pilda dienesta pienākumus.

4    Dokumenti, kas saistīti ar GREVIO locekļu un citu valstu delegāciju locekļu veikto Konvencijas īstenošanas novērtēšanu, ir neaizskarami, ciktāl tie attiecas uz GREVIO darbību. GREVIO oficiālā sarakste vai GREVIO un citu ārvalstu delegāciju locekļu oficiālā saziņa netiek pārtverta vai cenzēta.

5    Lai GREVIO locekļiem un citiem ārvalstu delegāciju locekļiem nodrošinātu pilnīgu vārda brīvību un pilnīgu neatkarību, pildot savus pienākumus, viņi bauda imunitāti pret tiesas procesiem, kuri saistīti ar visu, ko viņi teikuši, rakstījuši vai darījuši, pildot savus pienākumus, pat ja minētās personas šos pienākumus vairs nepilda.

6    Privilēģijas un imunitāti šā Papildinājuma 1 punktā minētajām personām piešķir, lai tās objektīvi pildītu savas funkcijas GREVIO interesēs, nevis personiskā labuma gūšanai. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs var atcelt šā Papildinājuma 1 punktā minēto personu imunitāti, ja viņš uzskata, ka konkrētā imunitāte varētu traucēt tiesas spriešanai, un ja to var atsaukt, nekaitējot GREVIO interesēm.