EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.2.2016

COM(2016) 86 final

2016/0052(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti papildprotokolu un Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi papildprotokolu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk “līgums”) ļauj Norvēģijai, Islandei un Lihtenšteinai (“EEZ EBTA valstis”) pilnībā piedalīties vienotajā tirgū. Šajā sakarā kopš līguma stāšanās spēkā 1994. gadā šīs trīs valstis ir arī veikušas iemaksas, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā, pamatojoties uz līguma 115. pantu. Turklāt Norvēģija ir veikusi iemaksas atsevišķa Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros. Pēdējais finanšu mehānisms beidzās 2014. gada 30. aprīlī.

Ņemot vērā nepieciešamību mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā, Padome 2013. gada 7. oktobrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju, lai vienotos par turpmākajiem EEZ EBTA valstu finansiālajiem ieguldījumiem nolūkā uzlabot ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Ekonomikas zonā 1 . Oficiālas sarunas sākās 2014. gada janvārī. Vienlaikus, taču neatkarīgi no sarunām par finanšu mehānismu, tika sākta ES un Islandes un ES un Norvēģijas zivju tirdzniecības protokolu pārskatīšana, pamatojoties uz pārskatīšanas klauzulu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Norvēģiju un Islandi papildprotokolos 2 .

Sarunu vedēju līmenī sarunas tika pabeigtas, 2015. gada 17. jūlijā parafējot:

Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam;

Nolīgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam;

Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti papildprotokolu; kā arī

Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi papildprotokolu.

Pievienotais priekšlikums attiecas uz EEZ finanšu mehānisma nolīgumu, Norvēģijas nolīgumu, Norvēģijas protokolu un Islandes protokolu.

EEZ finanšu mehānisma nolīgums un Norvēģijas nolīgums kopā sniegs EEZ EBTA valstu finansiālo ieguldījumu EUR 2,8 miljardu apmērā ekonomiskajai un sociālajai kohēzijai Eiropas Ekonomiskajā zonā laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam. Ar šiem nolīgumiem tiks piešķirti arī noteikti finanšu resursi, lai cīnītos pret jauniešu bezdarbu. Šāds rezultāts atbilst Padomes pieņemtajām sarunu norādēm, kas attiecas uz a) finansiālā ieguldījuma “vispārējo pieaugumu” (vispārējais pieaugums ir 11,3 % salīdzinājumā ar laikposmu no 2009. gada līdz 2014. gadam); b) iespējamu jaunu piešķīrumu, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu; c) Kohēzijas fonda sadales principu piemērošanu; d) jaunā finanšu perioda pielāgošanu ES kohēzijas politikas instrumentu grafikam (laikposmam no 2014. līdz 2021. gadam); e) mazāku skaitu prioritāšu salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu periodu un f) efektīvākiem īstenošanas noteikumiem.

ES un Islandes un ES un Norvēģijas zivju tirdzniecības protokolu pārskatīšana noveda pie jaunu koncesiju piešķiršanas abām valstīm laikposmam no 2014. līdz 2021. gadam. Šīs koncesijas būtībā ir koncesiju, kas bija spēkā laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam, atjaunošana: a) attiecībā uz Islandi — nedaudz palielinot divas tarifu kvotas un b) attiecībā uz Norvēģiju — nedaudz palielinot koncesijas dažām tarifa pozīcijām un atjaunojot iepriekšējās koncesijas citām tarifa pozīcijām. Norvēģija atjaunos zivju tranzīta nolīgumu uz septiņiem gadiem, sākot no dienas, kad jaunās koncesijas tiks provizoriski piemērotas.

Nolīgumus un protokolus provizoriski piemēro no tās dienas, kas noteikta to pantos, kad ir pabeigtas attiecīgās procedūras to ratifikācijai vai noslēgšanai un stāšanās spēkā.

Komisija ir atzinusi sarunu rezultātus par apmierinošiem un iesaka Padomei pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas pieņemt pievienoto lēmumu par to, lai noslēgtu EEZ finanšu mehānisma nolīgumu, Norvēģijas nolīgumu, Norvēģijas protokolu un Islandes protokolu.

2016/0052 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti papildprotokolu un Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi papildprotokolu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu un 207. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)Nepieciešamība mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā turpina pastāvēt, un tāpēc būtu jāveido jauns EEZ EBTA valstu finansiālo ieguldījumu mehānisms un jauns Norvēģijas finanšu mehānisms.

(2)Padome 2013. gada 7. oktobrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti, lai vienotos par turpmākajiem EEZ EBTA valstu finansiālajiem ieguldījumiem, lai uzlabotu ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Ekonomikas zonā.

(3)EEZ finanšu mehānisms (2014. — 2021.) un Norvēģijas subsīdijas (2014. — 2021.) palīdzēs sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” vispārējos mērķus gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

(4)Nolīgums starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīgums starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti papildprotokols un Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi papildprotokols tika parakstīti Briselē [...]. gada [...]. Ar šo Eiropas Savienības vārdā būtu jāapstiprina minētie nolīgumi un protokoli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīgums starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti papildprotokols un Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi papildprotokols.

Nolīgumu un protokolu teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu, kura ir pilnvarota Eiropas Savienības vārdā deponēt apstiprinājuma dokumentus, kas paredzēti Nolīguma starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam 3. pantā, Nolīguma starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam 11. pantā, Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti papildprotokola 5. pantā un Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi papildprotokola 4. pantā, lai paustu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties šo nolīgumu un protokolu saistības.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā … 3

Briselē,

(1) Padomes dokuments 12239/13 ADD 1.

(2) OV L 291, 9.11.2010., 14. un 18. lpp.

(3) Nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.2.2016

COM(2016) 86 final

PIELIKUMS

dokumentam

priekšlikums Padomes Lēmumam

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti papildprotokolu un Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi papildprotokolu

NOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU, ISLANDI,
LIHTENŠTEINAS FIRSTISTI UN NORVĒĢIJAS KARALISTI
PAR EEZ FINANŠU MEHĀNISMU LAIKPOSMAM NO 2014. GADA LĪDZ 2021. GADAM

EIROPAS SAVIENĪBA,

ISLANDE,

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

NORVĒĢIJAS KARALISTE,

TĀ KĀ Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) puses ir vienojušās par nepieciešamību mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem, lai veicinātu nepārtrauktu un līdzsvarotu tirdzniecības un ekonomisko attiecību stiprināšanu,

TĀ KĀ EBTA valstis, lai atbalstītu šā mērķa sasniegšanu, saistībā ar Eiropas Ekonomikas zonu ir izveidojušas finanšu mehānismu,

TĀ KĀ noteikumi, ar kuriem regulēja EEZ finanšu mehānismu laikposmā no 2004. gada līdz 2009. gadam, bija ietverti EEZ līguma 38.a protokolā un 38.a protokola papildinājumā,

TĀ KĀ noteikumi, ar kuriem regulēja EEZ finanšu mehānismu laikposmā no 2009. gada līdz 2014. gadam, bija ietverti EEZ līguma 38.b protokolā un 38.b protokola papildinājumā;

TĀ KĀ nepieciešamība mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā turpina pastāvēt un tāpēc būtu jāveido jauns EEZ EBTA valstu iemaksu mehānisms laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam,

IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.

1. PANTS

EEZ līguma 117. panta tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Noteikumi attiecībā uz finanšu mehānismiem ir izklāstīti 38. protokolā, 38.a protokolā, 38.a protokola papildinājumā, 38.b protokolā, 38.b protokola papildinājumā un 38.c protokolā”.

2. PANTS

Jauno 38.c protokolu iekļauj EEZ līgumā aiz 38.b protokola. Jaunā 38.c protokola teksts ir sniegts šā nolīguma pielikumā.

3. PANTS

Šo nolīgumu puses ratificē vai apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas.

Kamēr nav pabeigtas 1. un 2. punktā minētās procedūras, šo nolīgumu piemēro provizoriski no pirmā mēneša pirmās dienas pēc datuma, kad deponēts pēdējais paziņojums par to.

4. PANTS

Šis nolīgums ir sagatavots vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru, islandiešu un norvēģu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski; nolīgumu deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kurš izsniegs apliecinātu kopiju katrai šā nolīguma pusei.

Briselē, [...]

Eiropas Savienības vārdā —

Islandes vārdā —

Lihtenšteinas Firstistes vārdā —

Norvēģijas Karalistes vārdā —

PIELIKUMS

   38.C PROTOKOLS

par EEZ finanšu mehānismu (laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam)

1. pants

1. Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (“EBTA valstis”) līdzdarbojas, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprinātu attiecības ar saņēmējvalstīm, nodrošinot finansiālos ieguldījumus 3. pantā uzskaitīto prioritāro nozaru atbalstam.

2. Visas programmas un darbības, ko finansē EEZ finanšu mehānisms laikposmā no 2014. gada līdz 2021. gadam, pamatojas uz kopīgām vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu.

2. pants

1. Iepriekš 1. pantā minētā finansiālā ieguldījuma kopsumma ir EUR 1548,1 miljoni, kas laikposmā no 2014. gada 1. maija līdz 2021. gada 30. aprīlim, ieskaitot, ir pieejama izmantošanai ikgadējās daļās, katra no kurām ir EUR 221,16 miljoni.

2. Kopējā summa sastāv no valstīm paredzētajiem piešķīrumiem kā noteikts 6. pantā un no globālā fonda reģionālai sadarbībai kā noteikts 7. pantā.

3. pants

1.    Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādās prioritārās nozarēs:

(a)inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja;

(b)    sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana;

(c)    vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika;

(d)    kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības;

(e)    tieslietas un iekšlietas.

Programmas jomas prioritārajās nozarēs ar izvirzītajiem mērķiem un atbalsta jomām ir izklāstītas šā protokola pielikumā.

2.    a) Ievērojot 10. panta 3. punktā paredzēto procedūru, prioritārās nozares izvēlas, atlasa un pielāgo, ņemot vērā katras saņēmējvalsts dažādās vajadzības un atkarībā no tās izmēriem un līdzekļu apjoma.

b) Saskaņā ar 6. pantā noteikto sadales shēmu no kopējiem valstīm paredzētajiem piešķīrumiem dara pieejamus 10 %, ko atliek pilsoniskās sabiedrības fondam.

4. pants

1.    Lai sasniegtu koncentrēšanos uz prioritārajām nozarēm un nodrošinātu efektīvu īstenošanu saskaņā ar vispārējiem mērķiem, kas minēti 1. pantā, un ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, tostarp īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībai, valsts prioritātēm, konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem un Partnerības nolīgumiem, kas noslēgti ar ES kohēzijas politiku ar Eiropas Komisiju, EBTA valstis ar katru saņēmējvalsti noslēdz saprašanās memorandu saskaņā ar 10. panta 3. punktu.

2.    Apspriedes ar Eiropas Komisiju notiek stratēģiskā līmenī un laikā, kad tiek rīkotas sarunas par saprašanās memorandu, kas definēts 10. panta 3. punktā, lai veicinātu papildināmību un sinerģiju ar ES kohēzijas politiku, kā arī lai izskatītu iespēju piemērot finanšu instrumentus nolūkā palielināt finanšu ieguldījumus.

5. pants

1.    EBTA finansējums, kas attiecas uz šīm programmām saskaņā ar valstīm paredzētajiem piešķīrumiem, attiecībā uz kuriem saņēmējvalstīm ir īstenošanas pienākums, nepārsniedz 85 procentus no programmas izmaksām, ja vien EBTA valstis nenolemj citādi.

2.    Ievēro piemērojamos noteikumus par valsts atbalstu.

   

3.    EBTA valstu atbildība par projektiem aptver tikai finansējuma nodrošināšanu saskaņā ar noteikto plānu. Netiks paredzēta nekāda atbildība attiecībā pret trešām personām.

6. pants

Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādām saņēmējvalstīm: Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Slovēnija saskaņā ar šādu sadales shēmu:

Saņēmējvalsts	Līdzekļi (miljoni EUR)
Bulgārija	115,0
Horvātija	56,8
Kipra	6,4
Čehijas Republika	95,5
Igaunija	32,3
Grieķija	116,7
Ungārija	108,9
Latvija	50,2
Lietuva	56,2
Malta	4,4
Polija	397,8
Portugāle	102,7
Rumānija	275,2
Slovākija	54,9
Slovēnija	19,9

7. pants

1.    Globālais fonds reģionālai sadarbībai ir pieejams EUR 55,25 miljonu apmērā. Tas palīdz sasniegt EEZ finanšu mehānisma mērķus, kā noteikts 1. pantā.

2.    70 % no fonda ir pieejami, lai veicinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu jauniešu nodarbinātību, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:  

(a)    darba un mācību mobilitātes programmas jauniešiem, īpašu uzmanību pievēršot tiem jauniešiem, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu;

(b)duālās apmācību programmas, stažēšanās, jauniešu iekļaušana;

(c)zināšanu apmaiņa, labākās prakses apmaiņa un savstarpēja mācīšanās starp organizācijām/iestādēm, kas sniedz jaunatnes nodarbinātības pakalpojumus.

Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un citas ES dalībvalstis, kurās jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 25 % (Eurostat atsauces gads — 2013.), un kuri ietver vismaz divas valstis, tostarp vismaz vienu saņēmējvalsti. EBTA valstis var piedalīties kā partneri.

3.    30 % no fonda ir pieejami reģionālajai sadarbībai prioritārajās nozarēs, kas minētas 3. pantā, jo īpaši zināšanu nodošanā, labākās prakses apmaiņā un iestāžu veidošanā.

Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un kaimiņos esošās trešās valstis. Projektos iesaista vismaz trīs valstis, tostarp vismaz divas saņēmējvalstis. EBTA valstis var piedalīties kā partneri.

8. pants

EBTA valstis veic vidusposma pārskatu līdz 2020. gadam, lai pārdalītu jebkurus neizmantotos pieejamos līdzekļus atsevišķu iesaistīto saņēmējvalstu piešķīrumu ietvaros.

9. pants

1.    Šajā protokolā paredzēto finansiālo ieguldījumu cieši koordinē ar finansējumu, ko uz divpusēja pamata nodrošina Norvēģija saskaņā ar Norvēģijas finanšu mehānismu.

2.    EBTA valstis jo īpaši nodrošina pēc būtības vienādas pieteikšanās procedūras un vienādu īstenošanas kārtību abiem iepriekšējā punktā minētajiem finanšu mehānismiem.

3.    Atbilstīgos gadījumos ņem vērā attiecīgas izmaiņas Eiropas Savienības kohēzijas politikā.

10. pants

EEZ finanšu mehānismu īsteno, ievērojot šādus nosacījumus.

1.    Visās īstenošanas kārtās nodrošina visaugstākās pakāpes pārredzamību, atbildību un izmaksu efektivitāti un ievēro labas pārvaldības, sadarbības un daudzlīmeņu pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un vīriešu un sieviešu līdztiesību un nediskriminācijas principus.

EEZ finanšu mehānisma mērķus sasniedz ciešas saņēmējvalstu un EBTA valstu sadarbības ietvaros.

2.    a) EBTA valstis darbojas un ir atbildīgas par globālā fonda reģionālai sadarbībai īstenošanu, ieskaitot pārvaldību un kontroli, kā noteikts 7. panta 1. punktā;

b) EBTA valstis darbojas un ir atbildīgas par pilsoniskās sabiedrības fonda īstenošanu, ieskaitot pārvaldību un kontroli, kā noteikts 3. panta 2.b punktā, ja vien nav citādas vienošanās saprašanās memorandā, kas definēts 10. panta 3. punktā.

   

3.    EBTA valstis ar katru saņēmējvalsti noslēdz saprašanās memorandu, attiecībā uz valstīm paredzēto piešķīrumu, izņemot fondu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras.

   a) Pamatojoties uz saprašanās memorandu, saņēmējvalstis iesniedz priekšlikumus konkrētām programmām EBTA valstīm, kuras novērtē un apstiprina priekšlikumus un noslēdz dotāciju nolīgumus ar saņēmējvalstīm par katru programmu. Pēc skaidri izteikta EBTA valstu vai attiecīgās saņēmējvalsts pieprasījuma, Eiropas Komisija veic konkrētās programmas priekšlikuma pārbaudi pirms tā pieņemšanas, lai nodrošinātu saderību ar Eiropas Savienības kohēzijas politiku.

b) Par apstiprināto programmu īstenošanu ir atbildīgas saņēmējvalstis, kas nodrošina atbilstošu pārvaldības un kontroles sistēmu, lai garantētu pareizu izpildi un pārvaldību.

c) EBTA valstis var veikt kontroles pasākumus saskaņā ar to iekšējiem noteikumiem. Saņēmējvalstis šajā sakarībā nodrošina visu nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.

d) EBTA valstis var apturēt finansēšanu un pieprasīt atmaksāt līdzekļus pārkāpumu gadījumos.

   e) Atbilstošos gadījumos, lai nodrošinātu plašāku iesaisti, finansējuma sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un vērtēšanas pasākumus veic, izmantojot partnerību. Partneri cita starpā var būt vietējā, reģionālā un valsts līmeņa, kā arī privātā sektora pārstāvji, pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri saņēmējvalstīs un EBTA valstīs.

   

   f) Visus projektus daudzgadu programmu ietvaros saņēmējvalstīs var īstenot, cita starpā sadarbojoties saņēmējvalstu un EBTA valstu organizācijām, ievērojot spēkā esošos publiskā iepirkuma noteikumus.

   

4.    EBTA valstu pārvaldības izmaksas sedz no 2. panta 1. punktā minētās kopējās summas, un tās ir noteiktas 5. punkta minētajos īstenošanas noteikumos.

   

5.    EBTA valstis izveido komiteju, kas vispārēji pārvalda EEZ finanšu mehānismu. EBTA valstis pēc apspriešanās ar saņēmējvalstīm, kurām var palīdzēt Eiropas Komisijas, pieņem turpmākus EEZ finanšu mehānisma īstenošanas noteikumus. EBTA valstis cenšas pieņemt šos noteikumus pirms saprašanās memoranda parakstīšanas.

6.    EBTA valstis ziņo par savu finansējumu EEZ finanšu mehānisma mērķu sasniegšanai un attiecīgā gadījumā — vienpadsmit tematisko Eiropas strukturālo un investīciju fondu (2014. — 2020.) mērķu sasniegšanai 1 .

11. pants

2. pantā noteiktā laikposma beigās, neskarot nolīgumā paredzētās tiesības un pienākumus, līgumslēdzējas puses saskaņā ar nolīguma 115. pantu pārskata vajadzību veikt pasākumus saistībā ar ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām Eiropas Ekonomikas zonā.

Pielikums 38.c protokolam

Inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja

1.Uzņēmējdarbības attīstība, inovācija un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

2.Pētniecība

3.Izglītība, stipendijas, stažēšanās un jauniešu uzņēmējdarbība

4.Darba un privātās dzīves līdzsvars

Sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana

5.Eiropas veselības aizsardzības izaicinājumi

6.Romu iekļaušana un iespēju došana

7.Riska grupā esoši bērni un jaunieši

8.Jauniešu dalība darba tirgū

9.Vietējā attīstība un nabadzības samazināšana

Vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika

1.Vide un ekosistēmas

2.Atjaunojamo energoresursu enerģija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība

3.Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās pasākumi

Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības

1.Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un sadarbība kultūras jomā

2.Pilsoniskā sabiedrība

3.Laba pārvaldība, pārskatatbildīgās iestādes, pārredzamība

4.Cilvēktiesības — īstenošana valsts mērogā

Tieslietas un iekšlietas

1.Patvērums un migrācija

2.Labošanas dienesti un pirmstiesas apcietinājums

3.Starptautiskās policijas sadarbība un noziedzības apkarošana

4.Tiesu sistēmas efektivitāte un produktivitāte, stiprinot tiesiskumu

5.Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība

6.Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām

(1) 1) Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju; 2) uzlabot piekļuvi informācijai un komunikācijas tehnoloģijām, to izmantošanu un kvalitāti; 3) uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”), lauksaimniecības nozares un zivsaimniecības un akvakultūras nozares konkurētspēju; 4) atbalstīt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku visās nozarēs; 5) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību; 6) saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti; 7) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā; 8) veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti; 9) veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju; 10) ieguldīt izglītībā, apmācībā un profesionāla izglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā; 11) uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.2.2016

COM(2016) 86 final

PIELIKUMS

dokumentam

priekšlikums Padomes Lēmumam

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti papildprotokolu un Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi papildprotokolu

NOLĪGUMS
STARP NORVĒĢIJAS KARALISTI UN EIROPAS SAVIENĪBU PAR NORVĒĢIJAS FINANŠU MEHĀNISMU LAIKPOSMAM NO 2014. GADA LĪDZ 2021. GADAM

1. pants

1. Norvēģijas Karaliste apņemas līdzdarboties, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprinātu savas attiecības ar saņēmējvalstīm, atsevišķa Norvēģijas finanšu mehānisma ietvaros finansiāli atbalstot 3. pantā uzskaitītās prioritārās nozares.

2. Visas programmas un darbības, ko finansē no Norvēģijas finanšu mehānisma laikposmā no 2014. gada līdz 2021. gadam, pamatojas uz kopīgām vērtībām, kuras respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu.

2. pants

1. Iepriekš 1. pantā minētā finansējuma kopsumma ir EUR 1253,7 miljoni, kas laikposmā no 2014. gada 1. maija līdz 2021. gada 30. aprīlim, ieskaitot, ir pieejama izmantošanai ikgadējās daļās, katra no kurām ir EUR 179,1 miljoni.

2. Kopējā summa sastāv no valstīm paredzētajiem piešķīrumiem, kā noteikts 6. pantā, un no globālā fonda reģionālai sadarbībai, kā noteikts 7. pantā.

3. pants

1. Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādās prioritārās nozarēs:

(a) inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja;

(b)    sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana;

(c)    vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika;

(d)    kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības;

(e)    tieslietas un iekšlietas.

Programmas jomas prioritārajās nozarēs ar izvirzītajiem mērķiem un atbalsta jomām ir izklāstītas šā protokola pielikumā.

2.    a) Ievērojot 10. panta 3. punktā paredzēto procedūru, prioritārās nozares izvēlas, atlasa un pielāgo, ņemot vērā katras saņēmējvalsts dažādās vajadzības, atkarībā no tās izmēriem un līdzekļu apjoma.

b) Saskaņā ar 6. pantā noteikto sadales shēmu no kopējiem valstīm paredzētajiem piešķīrumiem dara pieejamu 1 %, ko atliek pienācīga darba un trīspusēja dialoga veicināšanas fondam.

c) Tiek veicināta sadarbība ar pilsonisko sabiedrību, pārrobežu sadarbība un sadarbība ar kaimiņos esošām trešām valstīm.

4. pants

1.    Lai sasniegtu koncentrēšanos uz prioritārajām nozarēm un nodrošinātu efektīvu īstenošanu saskaņā ar vispārējiem mērķiem, kas minēti 1. pantā, un ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, tostarp īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībai, valsts prioritātēm, konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem un Partnerības nolīgumiem, kuri noslēgti ar ES kohēzijas politiku ar Eiropas Komisiju, Norvēģijas Karaliste ar katru saņēmējvalsti noslēdz saprašanās memorandu saskaņā ar 10. panta 3. punktu.

2.    Apspriedes ar Eiropas Komisiju notiek stratēģiskā līmenī un laikā, kad tiek rīkotas sarunas par saprašanās memorandu, kas definēts 10. panta 3. punktā, lai veicinātu papildināmību un sinerģiju ar ES kohēzijas politiku, kā arī lai izskatītu iespēju piemērot finanšu instrumentus nolūkā palielināt finanšu ieguldījumus.

5. pants

1.    Norvēģijas Karalistes finansējums, kas attiecas uz šīm programmām saskaņā ar valstīm paredzētajiem piešķīrumiem, attiecībā uz kuriem saņēmējvalstīm ir īstenošanas pienākums, nepārsniedz 85 procentus no programmas izmaksām, ja vien Norvēģijas Karaliste nenolemj citādi.

2.    Ievēro piemērojamos noteikumus par valsts atbalstu.

   

3.    Norvēģijas Karalistes atbildība par projektiem aptver tikai finansējuma nodrošināšanu saskaņā ar noteikto plānu. Netiks paredzēta nekāda atbildība attiecībā pret trešām personām.

6. pants

Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādām saņēmējvalstīm: Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija saskaņā ar šādu sadales shēmu:

Saņēmējvalsts	Līdzekļi (miljoni EUR)
Bulgārija	95,1
Horvātija	46,6
Kipra	5,1
Čehijas Republika	89,0
Igaunija	35,7
Ungārija	105,7
Latvija	51,9
Lietuva	61,4
Malta	3,6
Polija	411,5
Rumānija	227,3
Slovākija	58,2
Slovēnija	17,8

7. pants

1.    Globālais fonds reģionālai sadarbībai ir pieejams EUR 44,75 miljonu apmērā. Tas palīdz sasniegt Norvēģijas finanšu mehānisma mērķus, kā noteikts 1. pantā.

2.    60 % no fonda ir pieejami, lai veicinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu jauniešu nodarbinātību, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:  

(a) darba un mācību mobilitātes programmas jauniešiem, īpašu uzmanību pievēršot tiem jauniešiem, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu;

(b) duālās apmācību programmas, stažēšanās, jauniešu iekļaušana;

(c) zināšanu apmaiņa, labākās prakses apmaiņa un savstarpēja mācīšanās starp organizācijām/iestādēm, kas sniedz jaunatnes nodarbinātības pakalpojumus.

Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un citas ES dalībvalstis, kurās jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 25 % (Eurostat atsauces gads — 2013.), un kuri ietver vismaz divas valstis, tostarp vismaz vienu saņēmējvalsti. Norvēģijas organizācijas var piedalīties kā partneri.

3.    40 % no fonda ir pieejami reģionālajai sadarbībai prioritārajās nozarēs, kas minētas 3. pantā, jo īpaši zināšanu nodošanā, labākās prakses apmaiņā un iestāžu veidošanā.

Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un kaimiņos esošās trešās valstis. Projektos iesaista vismaz trīs valstis, tostarp vismaz divas saņēmējvalstis. Norvēģijas organizācijas var piedalīties kā partneri.

8. pants

Norvēģijas Karaliste veic vidusposma pārskatu līdz 2020. gadam, lai pārdalītu jebkurus neizmantotos pieejamos līdzekļus atsevišķu iesaistīto saņēmējvalstu piešķīrumu ietvaros.

9. pants

1.    Šā nolīguma 1. pantā paredzēto finansējumu cieši koordinē ar EBTA valstu finansējumu, ko nodrošina saskaņā ar EEZ finanšu mehānismu.

2.    Norvēģijas Karaliste jo īpaši nodrošina pēc būtības vienādas pieteikšanās procedūras un vienādu īstenošanas kārtību abiem iepriekšējā punktā minētajiem finanšu mehānismiem.

3.    Atbilstīgos gadījumos ņem vērā attiecīgas izmaiņas Eiropas Savienības kohēzijas politikā.

10. pants

Norvēģijas finanšu mehānismu īsteno, ievērojot šādus nosacījumus.

1.    Visās īstenošanas kārtās nodrošina visaugstākās pakāpes pārredzamību, atbildību un izmaksu efektivitāti un ievēro labas pārvaldības, sadarbības un daudzlīmeņu pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un vīriešu un sieviešu līdztiesības un nediskriminācijas principus.

Norvēģijas finanšu mehānisma mērķus sasniedz saņēmējvalstu un Norvēģijas Karalistes ciešas sadarbības ietvaros.

2.    Norvēģijas Karaliste darbojas un ir atbildīga par sekojošu fondu īstenošanu, tostarp pārvaldību un kontroli:

(a)globālais fonds reģionālai sadarbībai, kā noteikts 7. panta 1. punktā;

(b)pienācīga darba un trīspusējā dialoga veicināšanas fonds, kā noteikts 3. panta 2.b punktā;

(2)Norvēģijas Karaliste ar katru saņēmējvalsti noslēdz saprašanās memorandu attiecībā uz valstīm paredzēto piešķīrumu, izņemot 2. punktā minētos fondus, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras.

   a) Pamatojoties uz saprašanās memorandu, saņēmējvalstis iesniedz priekšlikumus konkrētām programmām Norvēģijas Karalistei, kura novērtē un apstiprina priekšlikumus un noslēdz dotāciju nolīgumus ar saņēmējvalstīm par katru programmu. Pēc skaidri izteikta Norvēģijas Karalistes vai attiecīgās saņēmējvalsts pieprasījuma, Eiropas Komisija veic konkrētās programmas priekšlikuma pārbaudi pirms tā pieņemšanas, lai nodrošinātu saderību ar Eiropas Savienības kohēzijas politiku.

b) Par apstiprināto programmu īstenošanu ir atbildīgas saņēmējvalstis, kas nodrošina atbilstošu pārvaldības un kontroles sistēmu, lai garantētu pareizu izpildi un pārvaldību.

   

   c) Norvēģijas Karaliste var veikt kontroles pasākumus saskaņā ar tās iekšējiem noteikumiem. Saņēmējvalstis šajā sakarībā nodrošina visu nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.

   

   d) Norvēģijas Karaliste var apturēt finansēšanu un pieprasīt atmaksāt līdzekļus pārkāpumu gadījumos.

e) Atbilstošos gadījumos, lai nodrošinātu plašāku iesaisti, finansējuma sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un vērtēšanas pasākumus veic, izmantojot partnerību. Partneri cita starpā var būt vietējā, reģionālā un valsts līmeņa, kā arī privātā sektora pārstāvji, pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri saņēmējvalstīs un Norvēģijas Karalistē.

   f) Visus projektus daudzgadu programmu ietvaros saņēmējvalstīs var īstenot, cita starpā sadarbojoties saņēmējvalstu un Norvēģijas Karalistes organizācijām, ievērojot spēkā esošos publiskā iepirkuma noteikumus.

4.    Norvēģijas Karalistes pārvaldības izmaksas sedz no 2. panta 1. punktā minētās kopējās summas, un tās ir noteiktas 5. punkta minētajos īstenošanas noteikumos.

   

5.    Norvēģijas Karaliste vai tās norīkota iestāde ir atbildīga par Norvēģijas finanšu mehānisma vispārēju pārvaldību. Norvēģijas Karaliste pēc apspriešanās ar saņēmējvalstīm, kurām var palīdzēt Eiropas Komisijas, pieņem turpmākus Norvēģijas finanšu mehānisma īstenošanas noteikumus. Norvēģijas Karaliste cenšas pieņemt šos noteikumus pirms saprašanās memoranda parakstīšanas.

6.    Norvēģijas Karaliste ziņo par savu finansējumu Norvēģijas finanšu mehānisma mērķu sasniegšanai un attiecīgā gadījumā — vienpadsmit tematisko Eiropas strukturālo un investīciju fondu (2014. — 2020.) mērķu sasniegšanai 1 .

11. pants

(1)Šo nolīgumu puses ratificē vai apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.

(2)Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas akta deponēšanas.

(3)Kamēr nav pabeigtas 1. un 2. punktā minētās procedūras, šo nolīgumu piemēro provizoriski no tā pirmā mēneša pirmās dienas, kurš seko dienai, kad deponēts pēdējais paziņojums par to.

12. pants

Šis nolīgums ir sagatavots vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un norvēģu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski; nolīgumu deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kurš izsniegs apliecinātu kopiju katrai šā nolīguma pusei.

Briselē, ....[gads]

Eiropas Savienības vārdā —

Norvēģijas Karalistes vārdā —

PIELIKUMS

PIE NOLĪGUMA STARP

NORVĒĢIJAS KARALISTI UN EIROPAS SAVIENĪBU

PAR NORVĒĢIJAS FINANŠU MEHĀNISMU LAIKPOSMAM NO 2014. GADA LĪDZ 2021. GADAM

Inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja

1.Uzņēmējdarbības attīstība, inovācija un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

2.Pētniecība

3.Izglītība, stipendijas, stažēšanās un jauniešu uzņēmējdarbība

4.Darba un privātās dzīves līdzsvars

5.Sociālais dialogs — pienācīgas kvalitātes nodarbinātība

Sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana

1.Eiropas veselības aizsardzības izaicinājumi

2.Romu iekļaušanu un iespēju došana

3.Riska grupā esoši bērni un jaunieši

4.Jauniešu dalība darba tirgū

5.Vietējā attīstība un nabadzības samazināšana

Vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika

1.Vide un ekosistēmas

2.Atjaunojamo energoresursu enerģija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība

3.Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās pasākumi

Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības

1.Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un sadarbība kultūras jomā

2.Pilsoniskā sabiedrība

3.Laba pārvaldība, pārskatatbildīgās iestādes, pārredzamība

4.Cilvēktiesības — īstenošana valsts mērogā

Tieslietas un iekšlietas

1.Patvērums un migrācija

2.Labošanas dienesti un pirmstiesas apcietinājums

3.Starptautiskās policijas sadarbība un noziedzības apkarošana

4.Tiesu sistēmas iedarbīgums un efektivitāte, stiprinot tiesiskumu

5.Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība

6.Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām

(1) 1) Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju; 2) uzlabot piekļuvi informācijai un komunikācijas tehnoloģijām, to izmantošanu un kvalitāti; 3) uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”), lauksaimniecības nozares un zivsaimniecības un akvakultūras nozares konkurētspēju; 4) atbalstīt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku visās nozarēs; 5) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību; 6) saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti; 7) veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā; 8) veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti; 9) veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju; 10) ieguldīt izglītībā, apmācībā, un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā; 11) uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.2.2016

COM(2016) 86 final

PIELIKUMS

dokumentam

priekšlikums Padomes Lēmumam

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti papildprotokolu un Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi papildprotokolu

NOLĪGUMA STARP EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENU UN ISLANDES REPUBLIKU PAPILDPROTOKOLS

EIROPAS SAVIENĪBA

un

ISLANDE,

ŅEMOT VĒRĀ Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandes Republiku, kas parakstīts 1972. gada 22. jūlijā, un pastāvošos pasākumus attiecībā uz zivju un zivsaimniecības produktu tirdzniecību starp Islandi un Kopienu,

ŅEMOT VĒRĀ Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi papildprotokolu par īpašiem noteikumiem, kas piemērojami dažu zivju un zivsaimniecības produktu importam Savienībā laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam, un jo īpaši tā 1. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi papildprotokolu par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, un jo īpaši tā 2. pantu,

IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO PROTOKOLU.

1. PANTS

1. Īpašie noteikumi, ko piemēro dažu Islandes izcelsmes zivju un zivsaimniecības produktu ievešanai Eiropas Savienībā, ir noteikti šajā protokolā un tā pielikumā. Gada beznodokļu tarifu kvotas ir izklāstītas šā protokola pielikumā. Tarifu kvotas piemēro no dienas, kurā sākas šā protokola provizoriskā piemērošana saskaņā ar 4. panta 3. punktā paredzētajām procedūrām, un kvotas no attiecīgās dienas ir pieejamas līdz 2021. gada 30. aprīlim.

2. Šā laikposma beigās Līgumslēdzējas puses izvērtēs nepieciešamību saglabāt īpašos noteikumus, kas minēti 1. punktā, un, ja vajadzīgs, pārskatīs kvotu līmeņus, ņemot vērā visas attiecīgās intereses.

2. PANTS

1. Tarifu kvotas atver dienā, kurā sākas šā protokola provizoriskā piemērošana saskaņā ar 4. panta 3. punktā paredzētajām procedūrām.

2. Tarifu kvotu apjoms ir izklāstīts šā protokola pielikumā. Pirmā tarifu kvota ir pieejama no dienas, kad šis protokols tiek provizoriski piemērots, līdz 2017. gada 30. aprīlim. Sākot no 2017. gada 1. maija turpmākās tarifu kvotas piešķir katru gadu no 1. maija līdz 30. aprīlim, līdz tā laikposma beigām, kas minēts šā protokola 1. pantā.

3. Tarifu kvotu apjoms laikposmam no 2014. gada 1. maija līdz šā protokola provizoriskai piemērošanai tiek proporcionāli piešķirts un darīts pieejams atlikušajam laikposmam, kas minēts šā protokola 1. pantā.

3. PANTS

Šā protokola pielikumā uzskaitītajām tarifu kvotām piemēro izcelsmes noteikumus, kas paredzēti 1972. gada 22. jūlijā parakstītā Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi 3. protokolā.

4. PANTS

1. Līgumslēdzējas puses šo protokolu ratificē vai apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

2. Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas.

3. Līdz šā panta 1. un 2. punktā minēto procedūru pabeigšanai šo protokolu piemēro provizoriski no trešā mēneša pirmās dienas pēc datuma, kad deponēts pēdējais paziņojums par to.

5. PANTS

Šis protokols ir sagatavots vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un islandiešu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski; protokolu deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kurš izsniegs apliecinātu kopiju katrai pusei.

Briselē, 2016. gada ....

Eiropas Savienības vārdā —

Fyrir Ísland

PIELIKUMS

ĪPAŠIE NOTEIKUMI, KAS MINĒTI PROTOKOLA 1. PANTĀ

Papildus esošajām pastāvīgajām beznodokļu tarifu kvotām Eiropas Savienība piešķir šādas gada beznodokļu kvotas Islandes izcelsmes produktiem:

KN kods	Produktu apraksts	Gada (01.05.–30.04.) tarifu kvotas apjoms tīrsvarā, ja vien nav norādīts citādi *
0303 51 00	Clupea harengus un Clupea pallasii sugas siļķes, saldētas, izņemot aknas, ikrus un pieņus (1)	950 tonnu
0306 15 90	Saldēti Norvēģijas omāri (Nephrops norvegicus)	1000 tonnu
0304 49 50	Svaigas vai atdzesētas Atlantijas jūras asaru (Sebastes spp.) filejas	2000 tonnu
1604 20 90	Citi zivju izstrādājumi	2500 tonnu
(1) Tarifu kvotas priekšrocības neattiecina uz precēm, kas deklarētas laišanai brīvā apritē laika periodā no 15. februāra līdz 15. jūnijam.

* Daudzumus pievieno saskaņā ar papildprotokola 2.3. pantu.