EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.1.2016
COM(2016) 31 final
2016/0014(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību
(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SWD(2016) 9 final}
{SWD(2016) 10 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Autobūves ražojumu tipa apstiprināšanas tiesisko regulējumu piemēro trim transportlīdzekļu kategorijām: mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm, motocikliem un traktoriem. Šā priekšlikuma mērķis ir pārskatīt mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanas tiesisko regulējumu. Pārējo divu transportlīdzekļu kategoriju tiesiskais regulējums jau tika būtiski pārskatīts 2013. gadā.
Prasības mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanai pašlaik ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (“pamatdirektīva”) 1 . Šā regulējuma mērķis ir atvieglot mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju brīvu apriti iekšējā tirgū, izvirzot saskaņotas prasības, kas izstrādātas, lai tiktu sasniegti kopējie vides un drošības mērķi. Direktīva 2007/46/EK attiecas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai (M kategorija) un kravu pārvadāšanai (N kategorija), uz to piekabēm (O kategorija), kā arī uz to sistēmām un sastāvdaļām. Tā nodrošina regulējumu, saskaņā ar kuru spēkā ir atsevišķi normatīvie akti, kas paredz konkrētas drošības un vides prasības. Šajos aktos ir izklāstītas daudzas sīki izstrādātas tehniskās prasības attiecībā uz dažāda veida transportlīdzekļiem, sistēmām un sastāvdaļām.
Komisijas dokumentā “CARS 2020: rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai Eiropas autobūves nozarei” 2 minēto saistību ietvaros Komisija 2013. gadā veica mehānisko transportlīdzekļu ES tipa apstiprināšanas regulējuma vispusīgu atbilstības pārbaudi. Tajā apstiprinājās, ka ES tipa apstiprināšanas tiesiskais regulējums ir piemērots, lai tiktu sasniegti galvenie mērķi — saskaņošana, efektīva iekšējā tirgus darbība un godīga konkurence. Taču tika atzīts arī, ka pastāv atšķirības tajā, kā dalībvalstis interpretē un cik stingri piemēro prasības, un tādēļ mazinās regulējuma efektivitāte. Tāpēc Komisijas dienestu darba dokumentā saistībā ar šo atbilstības pārbaudi tika atzīts, ka regulējumu ir iespējams uzlabot, un tika norādīts, ka prioritāri būtu jāpārskata Direktīva 2007/46/EK, galveno uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:
–tirgus uzraudzības noteikumu ieviešana, lai papildinātu tipa apstiprināšanas prasības;
–atsaukšanas un aizsardzības procedūru precizēšana, kā arī to nosacījumu precizēšana, kas jāievēro, piešķirot paplašinājumus apstiprinājumiem, kas izsniegti esošiem transportlīdzekļu tipiem;
–tipa apstiprināšanas regulējuma izpildes uzlabošana, saskaņojot un uzlabojot tipa apstiprināšanas un ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras, ko piemēro dalībvalstu iestādes un tehniskie dienesti;
–piegādes ķēdē iesaistīto ekonomikas dalībnieku uzdevumu un pienākumu precizēšana; regulējuma izpildē iesaistīto iestāžu un pušu uzdevumu un pienākumu precizēšana;
–alternatīvu tipa apstiprināšanas shēmu (valsts mazo sēriju apstiprinājumi un individuāli apstiprinājumi) piemērotības uzlabošana un vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa piemērotības uzlabošana, lai nodrošinātu atbilstošu elastību nišas tirgiem un MVU, taču nekropļojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Lai gan atbilstības pārbaudē tika apstiprināts, ka pašreizējais tiesiskais regulējums ir noderīgs, lai sasniegtu politikas mērķus, tas tomēr tika bargi kritizēts pēc tam, kad atklājās, ka Vācijas ražotājs (VW) vairākus gadus bija izmantojis programmatūru, lai manipulētu ar tā ražoto automobiļu emisiju rādītājiem. Nedēļas laikā pēc minētā skandāla izcelšanās Komisija paziņoja, ka tā pastiprinās tipa apstiprināšanas sistēmu, tostarp nodrošinot atbilstošus uzraudzības mehānismus, lai garantētu tipa apstiprināšanas procedūru pareizu un saskaņotu piemērošanu. Laikā, kad iekšējā tirgū ietilpst 28 dalībvalstis un nozarē valda pastāvīgs tehnoloģiju un zinātnes progress, būtiskas atšķirības noteikumu interpretācijā un piemērošanā var apdraudēt sistēmas efektivitāti un tādējādi arī galveno politikas mērķu īstenošanu, kas paredz garantēt iedzīvotāju drošību un veselību un aizsargāt vidi. VW skandāla ietekmē daudzas ieinteresētās personas publiski aicināja veikt šādu pārskatīšanu.
Pārskatīšanas mērķis ir novērst minētās nepilnības un atjaunot iedzīvotāju uzticību reglamentējošās sistēmas spējai nodrošināt atbilstīgu veselības un vides aizsardzības līmeni.
1.2.Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā
–Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai.
–Regula (EK) Nr. 765/2008 par akreditāciju un tirgus uzraudzību 3 , kas ietver Eiropas līmeņa politikas noteikumus akreditācijas jomā (laboratoriju un sertifikācijas/inspekcijas iestāžu, kas izsniedz sertifikātus ES, kompetences kontrole), kā arī tirgus uzraudzības un trešo valstu ražojumu kontroles jomā (lai garantētu drošus ražojumus neatkarīgi no to izcelsmes).
–Lēmums Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu 4 , kas ietver standarta noteikumus, kuri izmantojami ES iekšējā tirgus tiesību aktos attiecībā uz ražojumiem (piem., definīcijas, uzņēmēju pienākumi, drošības klauzula).
2.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS
Eiropas Komisija 2010. gadā sāka sabiedrisko apspriešanu 5 , lai apkopotu ieinteresēto personu viedokļus par tās nodomu pārskatīt pamatdirektīvu. Šīs sabiedriskās apspriešanas mērķis bija noskaidrot, vai jomas, kuras Komisijas dienesti apzinājuši kā tādas, kas var uzlabot mehānisko transportlīdzekļu ES tipa apstiprināšanas tiesību aktu izpildi, varētu nodrošināt pareizo tvērumu un fokusu saistībā ar paredzēto Pamatdirektīvas 2007/46/EK pārskatīšanu.
Tika saņemtas četrdesmit atbilstošas atbildes, kas kopumā liecināja par spēcīgu atbalstu iniciatīvas mērķiem. Lai gan 74 % respondentu piekrita, ka pašreizējā tipa apstiprināšanas sistēma jau ir diezgan kvalitatīva, 57,6 % no tiem uzskatīja, ka tomēr varētu darīt vairāk, lai uzsvērtu un atbilstoši ievirzītu tirgus uzraudzības principu tiesisko piemērošanu; 47 % respondentu apgalvoja, ka pašreizējie tirgus uzraudzības noteikumi nav efektīvi, bet tikai 2,9 % piekrita, ka tie ir efektīvi. Šāds rezultāts skaidri apliecina ieinteresēto personu viedokli, ka var darīt un ir jādara vairāk, lai ex-ante pārbaudes, ko paredz tipa apstiprināšanas sistēma, papildinātu ar ex-post tirgus uzraudzības noteikumiem.
Komisijas dienesti uzdeva veikt arī virkni ārējo pētījumu, kas papildinātu ietekmes novērtējumu un kuru rezultātus varētu izmantot novērtējuma izstrādes procesā. Pamatdirektīvas ex-post vērtēšanas pētījums 6 tika veikts 2011. gada pirmajā pusē, bet ietekmes novērtējuma pētījums 7 — 2011. gada otrajā pusē. Šajā pētījumā tika novērtēts, kādu ietekmi rada iespējamie risinājumi, kas izstrādāti attiecībā uz katru no Komisijas dienestu apzinātajām vajadzībām, kuras sabiedriskajā apspriešanā tika atzītas par būtiskām. Ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas un ietekmes novērtējuma pētījuma rezultātus, tika apzināta vēlamā politisko risinājumu kombinācija minēto vajadzību apmierināšanai.
Darbs saistībā ar ietekmes novērtējuma sagatavošanu un pamatdirektīvas pārskatīšanu turpinājās 2012./2013. gadā, īstenojot atbilstības pārbaudes pilotprojektu. Šim mērķim tika noslēgts izpētes līgums, kura izpilde tika pabeigta 2013. gada martā. Komisijas dienestu darba dokuments, kurā tika ziņots par atbilstības pārbaudes pilotprojekta rezultātiem, tika publicēts 2013. gada novembrī 8 , un tajā tika akcentētas prioritātes saistībā ar paredzēto Direktīvas 2007/46/EK pārskatīšanu (sk. iepriekš 1.1. punktu).
Ieinteresēto personu augsta līmeņa iesaistīšanās notika CARS 21 augsta līmeņa grupas ietvaros, kā rezultātā tika izstrādāti vairāki tādi ieteikumi attiecībā uz tipa apstiprināšanas sistēmu, kurus Komisija iestrādāja 2012. gada novembrī pieņemtajā CARS 2020 rīcības plānā.
Visbeidzot — atbilstoši saistībām, ko Eiropas Komisija uzņēmās CARS 2020 rīcības plānā, — 2013. gada otrajā pusē tika veikts konkurētspējas pārbaudes pētījums, kas papildināja iepriekš minētos pasākumus. Šā pētījuma kontekstā tika apsvērta vajadzība īstenot atvieglojošus pasākumus MVU un tika secināts, ka piedāvātās politisko risinājumu kombinācijas ietekme uz nozares MVU nebūs tik būtiska, lai būtu nepieciešami atvieglojoši pasākumi.
Turklāt īpaša informācijas apmaiņa ar dalībvalstu iestādēm notika visā ietekmes novērtēšanas procesā — Tehniskās komitejas mehānisko transportlīdzekļu jautājumos (TCMV) un Tipa apstiprinātāju iestāžu ekspertu grupas (TAAEG) sanāksmēs. Ar nozares pārstāvjiem un lietotāju apvienībām viedokļu apmaiņa par iniciatīvu notika Mehānisko transportlīdzekļu darba grupas (MVWG) ietvaros. Ar visām ieinteresētajām personām datu un viedokļu apkopošanas gaitā apspriedās arī ārējo pētījumu veicēji.
VW emisiju skandāla uzplaiksnījuma ietekmē Eiropas Parlaments 2015. gada 5. oktobrī pieņēma rezolūciju par emisiju mērījumiem automobiļu nozarē, aicinot Komisiju būtiski pastiprināt patlaban esošo ES tipa apstiprinājuma režīmu, tostarp paredzot plašāku ES uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz tirgus uzraudzības, koordinācijas un turpmāko pasākumu režīmu attiecībā uz Eiropas Savienībā pārdotajiem transportlīdzekļiem.
3.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI
3.1.Juridiskais pamats
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants.
3.2.Subsidiaritātes princips
Pamata tiesību akti par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu sekmē preču iekšējā tirgus īstenošanu. Šis priekšlikums paredz nodrošināt šo tiesību aktu efektīvāku īstenošanu un izpildi saistībā ar vispārējo politisko mērķi pastiprināt iekšējā tirgus stratēģiju.
Lai gan dalībvalstis ir atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu savā teritorijā, vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšanai visā ES ir būtiski nodrošināt saskaņotu un koordinētu pieeju, kuras pamatā būtu visiem piemērojami kritēriji, ko dalībvalstis piemēro vienādi; to var panākt, saskaņojot tipa apstiprināšanas prasību interpretāciju, īstenošanu un izpildi, kā arī izveidojot saskaņotus noteikumus par tirgus uzraudzību, lai dalībvalstīm nodrošinātu piemērotus līdzekļus, kas palīdzētu veikt pārbaudes pēc laišanas tirgū, kā arī īstenot efektīvus un vispārējus korektīvus pasākumus pret tādiem tirgū laistiem ražojumiem, kas neatbilst prasībām un ir nedroši.
Ja tipa apstiprināšana un tirgus uzraudzība dalībvalstīs tiek organizēta atšķirīgi, tas var sekmēt situāciju, ka tiesību akti netiek izpildīti saskaņoti, skatot šo procesu Savienības iekšējā tirgus kontekstā, jo vairs nav iekšējo robežu un pārbaudes pie valstu robežām praktiski nenotiek. Lai novērstu neatbilstošu ražojumu laišanu tirgū to teritorijā, dalībvalstis lielā mērā ir atkarīgas arī no tā, cik efektīva izpildes politika ir to kaimiņvalstīs. Tāpēc izpildes nepilnības vienā dalībvalstī var būtiski mazināt to pasākumu ietekmi, kurus veikušas citas dalībvalstis, lai nepieļautu neatbilstošu ražojumu laišanu savos tirgos. Šo savstarpējo atkarību vēl vairāk pastiprina tas, ka izpildes iestāžu kompetence ir spēkā tikai attiecīgās valsts teritorijā. Ja korektīvais pasākums ir jāīsteno aiz valsts robežas, šīm iestādēm ir jāpaļaujas uz saviem kolēģiem citās dalībvalstīs.
Tas ir tāpēc, ka tipa apstiprināšanas sistēmas pamatā ir princips, ka visus jaunos transportlīdzekļus, kas ražoti atbilstoši vienā dalībvalstī apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, var brīvi pārdot un reģistrēt citās dalībvalstīs. Šīs tiesības attiecas uz visiem šādiem transportlīdzekļiem neatkarīgi no tā, kur tie ražoti. Tas nozīmē, ka arī ārpus ES ražotus transportlīdzekļus var brīvi importēt ES, ja to ražotājs ir apstiprinājis, ka tie ir ražoti atbilstoši kādā ES dalībvalstī apstiprinātam transportlīdzekļa tipam. Tā kā autobūves nozare ir globāla nozare, kurā būtisku daļu veido autobūves ražojumi, kas tiek importēti no valstīm ārpus ES, šī nozīmīgā pārrobežu dimensija mudina īstenot koordinētu rīcību ES līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Ja tirgus problēmu risināšanai dalībvalstis rīkotos atsevišķi valsts līmenī, varētu rasties šķēršļi mehānisko transportlīdzekļu brīvai apritei, ko paredz pamata tiesību akti. Tāpēc ir pamatoti rīkoties ES līmenī.
3.3.Proporcionalitātes princips
Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas nosaka tikai to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi garantēt iekšējā tirgus pareizu darbību, vienlaikus nodrošinot augstu sabiedrības drošības un vides aizsardzības līmeni.
Tipa apstiprināšanas procedūru īstenošanas pastiprināšanai un tālākai saskaņošanai ierosināto pasākumu pamatā ir pieņemtie principi, kas izklāstīti ražojumu tirdzniecības vienotajā sistēmā, kā arī atsauces noteikumi Savienības saskaņošanas tiesību aktiem attiecībā uz ražojumiem, kas izklāstīti Lēmuma Nr. 768/2008/EK I pielikumā. Vajadzības gadījumā, kad tas ir bijis pamatoti, šie noteikumi ir pielāgoti autobūves nozares specifikai, it sevišķi lai atzītu to, ka jau pastāv labi iedibināta tipa apstiprināšanas sistēma, un nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar šo sistēmu. Tas jo īpaši attiecas uz noteikumiem par informācijas apmaiņu un sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm, no vienas puses, un tipa apstiprinātājām iestādēm un to pilnvarotajiem tehniskajiem dienestiem, no otras puses.
3.4.Juridisko instrumentu izvēle
Regulas izmantošana ir uzskatāma par piemērotu, jo tā nodrošina vajadzīgo pārliecību par tiešu un saskaņotu piemērošanu un izpildi, turklāt nav jāveic transponēšana dalībvalstu tiesību aktos.
Priekšlikuma pamatā joprojām ir “dalīto līmeņu pieeja”, kas ieviesta jau mehānisko transportlīdzekļu ES tipa apstiprināšanas regulējumā. Šī pieeja paredz likumdošanu trijos posmos:
–pamatnoteikumi un darbības joma ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes regulā, pamatojoties uz LESD 114. pantu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;
–sīki izstrādātas tehniskās specifikācijas saistībā ar pamatnoteikumiem tiek noteiktas deleģētajos aktos, ko Komisija pieņem saskaņā ar LESD 290. pantu;
–īstenošanas aktus, ar ko paredz administratīvos noteikumus (piem., informatīvā dokumenta un tipa apstiprinājuma sertifikātu paraugu, atbilstības sertifikātu), Komisija pieņem saskaņā ar LESD 291. pantu
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Šā priekšlikuma ietekme uz budžetu ir šāda:
izmaksas saistībā ar to, ka Komisijas dienestiem ir jāorganizē tehnisko dienestu “kopīga izvērtēšana” un jāpiedalās tajā;
izmaksas saistībā ar darbu, ko veic valstu novērtētāji, kuri piedalās tehnisko dienestu “kopīgajā izvērtēšanā” saskaņā ar Komisijas noteikumiem par tādu izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies ekspertiem;
izmaksas saistībā ar to, ka Komisijas dienestiem ir jānodrošina zinātniskais, tehniskais un loģistikas atbalsts salīdzinošās izvērtēšanas sistēmas īstenošanai (kopīgas tehnisko dienestu revīzijas) un dalībvalstu tirgus uzraudzības pasākumu koordinēšanai autorūpniecības ražojumu jomā;
izmaksas saistībā ar to, ka Komisijas dienestiem ir jāpārvalda un tālāk jāpilnveido ES tiesiskais regulējums mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības jomā (attiecībā uz šīs regulas darbību un deleģēto/īstenošanas aktu sagatavošanu), kā arī jāpārrauga tas, kā dalībvalstis nodrošina, ka šis regulējums tiek īstenots efektīvi un lietderīgi, un jāatbalsta tās šajā darbā;
izmaksas saistībā ar sanāksmju organizēšanu 10. pantā minētā izpildes foruma ietvaros, tostarp ceļa izdevumu atlīdzināšana dalībvalstīm;
izmaksas saistībā ar to, ka tiek izveidots un pārvaldīts uzraudzības mehānisms attiecībā uz tehnisko dienestu veiktajiem atbilstības izvērtējumiem;
izmaksas saistībā ar to, ka Komisijai ir jāveic mehānisko transportlīdzekļu atbilstības testēšana, kā arī
izmaksas saistībā ar dalību starptautiskajā sadarbībā reglamentēšanas jomā, īpaši ANO/EEK.
Sīkāka informācija par izmaksām ir sniegta tiesību akta finanšu pārskatā.
Ņemot vērā ierobežojumus, kas paredzēti daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam, tiesību akta priekšlikuma īstenošanai būs jāizmanto esošie resursi un darbs jāplāno tā, lai nerastos vajadzība pēc papildu finanšu resursiem no ES budžeta. Šajā regulas priekšlikuma projektā paredzētās darbības neietekmēs ES budžetu papildus apropriācijām, kas jau ir paredzētas Komisijas oficiālajā finanšu plānošanā, jo jebkādas vajadzības pēc finanšu resursiem būs jāapmierina, izmantojot piešķirtos ieņēmumus un veicot līdzekļu iekšēju pārdali.
Laikposmam pēc 2020. gada 31. decembra finanšu līdzekļu apmērs ir jānosaka DFS, kas būs spēkā laikposmā no 2021. gada, saskaņā ar LESD 312. pantu.
5.IZVĒLES ELEMENTI
5.1.Eiropas Ekonomikas zona
Ierosinātais tiesību akts attiecas uz jautājumiem, kas skar Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ), tāpēc tas būtu jāattiecina uz EEZ.
5.2.Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana
Pieņemot priekšlikumu, tiks atcelti spēkā esoši tiesību akti.
2016/0014 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 9 ,
rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Iekšējā tirgus noteikumiem vajadzētu būt pārredzamiem, vienkāršiem un saskaņotiem, tādējādi nodrošinot juridisko noteiktību un skaidrību, no kā iegūtu gan uzņēmumi, gan patērētāji.
(2)Tādēļ ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK 10 tika izveidota visaptveroša ES sistēma mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanai.
(3)2013. gadā tika novērtēts Savienības tiesiskais regulējums mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanai 11 , un šajā novērtējumā tika secināts, ka ar Direktīvu 2007/46/EK izveidotā sistēma atbilst tam, lai tiktu sasniegti galvenie mērķi, proti, saskaņošana, efektīva iekšējā tirgus darbība un godīga konkurence, un tāpēc tā būtu jāpiemēro arī turpmāk.
(4)Taču minētajā novērtējumā arī tika secināts, ka papildus tipa apstiprināšanas prasībām ir jāievieš tirgus uzraudzības noteikumi, jāprecizē atsaukšanas un aizsardzības procedūras, kā arī nosacījumi, kas jāievēro, lai piešķirtu paplašinājumu apstiprinājumiem, kas izsniegti esošiem transportlīdzekļu tipiem, jāuzlabo tipa apstiprināšanas sistēmas īstenošana, šādā nolūkā saskaņojot un uzlabojot tipa apstiprināšanas un ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras, ko izmanto dalībvalstu iestādes un tehniskie dienesti, jāprecizē piegādes ķēdē iesaistīto ekonomikas dalībnieku uzdevumi un pienākumi, kā arī sistēmas īstenošanā iesaistīto iestāžu un pušu uzdevumi un pienākumi, un jāuzlabo alternatīvu tipa apstiprināšanas shēmu (valsts mazo sēriju apstiprinājumi un transportlīdzekļu individuāli apstiprinājumi) piemērotība un vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa piemērotība, lai nodrošinātu atbilstošu elastību nišas tirgiem un MVU, tomēr nekropļojot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
(5)Turklāt nesen konstatētās problēmas saistībā ar tipa apstiprināšanas sistēmas īstenošanu ir atklājušas konkrētas nepilnības un apliecinājušas nepieciešamību būtiski pārskatīt sistēmu, lai nodrošinātu spēcīgu, pārredzamu, paredzamu un ilgtspējīgu tiesisko regulējumu, kura izpilde garantē augstu sabiedrības drošības un veselības un vides aizsardzības līmeni.
(6)Šajā regulā izklāstīti saskaņoti noteikumi un principi attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu un transportlīdzekļu individuālu apstiprināšanu, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību uzņēmumu un patērētāju labā, kā arī lai panāktu augstu sabiedrības drošības un veselības un vides aizsardzības līmeni.
(7)Šajā regulā noteiktas būtiskas tehniskas un administratīvas tipa apstiprināšanas prasības M un N kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (O kategorija), kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, lai tādējādi garantētu pietiekamu drošības līmeni un ekoloģiskos raksturlielumus. Šīs kategorijas attiecīgi aptver mehāniskos transportlīdzekļus, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai, un mehāniskos transportlīdzekļus, kas paredzēti kravu pārvadāšanai, kā arī to piekabes.
(8)Šai regulai vajadzētu pastiprināt pašreizējo tipa apstiprināšanas sistēmu, it sevišķi ieviešot tirgus uzraudzības noteikumus. Tirgus uzraudzība autobūves nozarē būtu jāievieš, precizējot piegādes ķēdē iesaistīto ekonomikas dalībnieku pienākumus, dalībvalstu izpildiestāžu pienākumus, kā arī pasākumus, kas veicami, ja tirgū tiek konstatēti tādi autobūves ražojumi, kas rada nopietnu drošības vai vides apdraudējumu vai kas neatbilst tipa apstiprināšanas prasībām.
(9)Tipa apstiprināšanas prasību efektīva īstenošana būtu jānodrošina, pilnveidojot noteikumus, kas reglamentē ražošanas atbilstību, tostarp nosakot, ka periodiski ir obligāti jāveic atbilstības kontroles metožu un attiecīgo ražojumu pastāvīgas atbilstības revīzijas, un pastiprinot prasības attiecībā uz to tehnisko dienestu kompetenci, pienākumiem un sniegumu, kuri veic gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas testus, par kuriem atbildību uzņemas tipa apstiprinātājas iestādes. Tehnisko dienestu pienācīga darbība ir izšķirošs aspekts, lai nodrošinātu augstu drošības un vides aizsardzības līmeni, kā arī sabiedrības uzticību sistēmai. Direktīvā 2007/46/EK norādītie tehnisko dienestu pilnvarošanas kritēriji būtu jānosaka sīkāk, lai tādējādi nodrošinātu to konsekventu piemērošanu. Pastāv tendence, ka tehnisko dienestu novērtēšanas metodes dalībvalstīs pakāpeniski kļūst arvien atšķirīgākas, jo pieaug minēto dienestu darba sarežģītība. Tāpēc ir nepieciešams, lai tiktu noteikti procedūras pienākumi, kas nodrošina informācijas apmaiņu un dalībvalstu prakses uzraudzību attiecībā uz tehnisko dienestu novērtēšanu, pilnvarošanu, paziņošanu un uzraudzību. Minēto procedūras pienākumu pildīšana izskaustu visas pašreizējās pretrunas attiecībā uz izmantotajām metodēm un tehnisko dienestu pilnvarošanas kritēriju interpretēšanu.
(10)Līdz ar tehnikas attīstību ir palielinājies risks, ka tehnisko dienestu rīcībā nav nepieciešamo kompetenču to jauno tehnoloģiju vai ierīču testēšanai, kas rodas minēto dienestu pilnvarojuma darbības jomā, tāpēc ir palielinājusies arī nepieciešamība, lai pilnvarojošās iestādes tehniskos dienestus vairāk kontrolētu un uzraudzītu. Tā kā tehnikas attīstības dēļ ražojuma cikli saīsinās un tā kā pilnvarojošās iestādes ievēro atšķirīgus intervālus, kad būtu jāveic tehnisko dienestu izvērtēšana uz vietas un uzraudzība, būtu jānosaka obligātas prasības attiecībā uz intervāliem, kad veicama tehnisko dienestu izvērtēšana un uzraudzība.
(11)Tāpēc attiecībā uz tehnisko dienestu pilnvarošanu un uzraudzību dalībvalstīs saskaņā ar sīki izstrādātiem un stingriem kritērijiem būtu jāpiemēro uzraudzības kontrole Eiropas Savienības līmenī, tostarp neatkarīgas revīzijas, kas būtu priekšnoteikums šo dienestu paziņošanas atjaunināšanai piecus gadus vēlāk. Jāpastiprina tehnisko dienestu stāvoklis attiecībā pret ražotājiem, tostarp to tiesības un pienākums veikt iepriekš nepieteiktas pārbaudes ražotnē, kā arī fiziskus vai laboratoriju testus ražojumiem, uz kuriem attiecas šīs regulas tvērums, lai nodrošinātu, ka ražotāji pastāvīgi ievēro prasības arī pēc tam, kad tie saviem ražojumiem ir ieguvuši tipa apstiprinājumu.
(12)Lai uzlabotu pārredzamību un savstarpēju uzticēšanos, kā arī vēl vairāk izlīdzinātu un pilnveidotu kritērijus tehnisko dienestu novērtēšanai, pilnvarošanai un paziņošanai, kā arī pilnvarojuma termiņa pagarināšanas un atjaunošanas procedūras, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas gan savstarpēji, gan ar Komisiju. Tām būtu jāapspriežas savstarpēji un ar Komisiju par jautājumiem, kas ir vispārēji būtiski saistībā ar šīs regulas īstenošanu, un jāinformē citai cita un Komisija par kontrollapu, kuru tās izmanto savā modeļu novērtēšanas procesā.
(13)Ja tehniskā dienesta pilnvarošanas pamatā ir akreditācija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 izpratnē 12 , akreditācijas struktūrām un pilnvarojošajām iestādēm būtu jāapmainās ar informāciju, kas ir būtiska tehnisko dienestu kompetences novērtēšanai.
(14)Dalībvalstīm būtu jāiekasē nodevas par tehnisko dienestu pilnvarošanu un uzraudzību, lai nodrošinātu šo tehnisko dienestu uzraudzības ilgtspēju dalībvalstīs un iedibinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tehniskajiem dienestiem. Lai nodrošinātu pārredzamību, dalībvalstīm, pirms tās nosaka nodevu līmeni un struktūru, būtu jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis.
(15)Ja, neraugoties uz pasākumiem, kas īstenoti, lai nodrošinātu prasību saskaņotu piemērošanu un izpildi dalībvalstīs, tehniskā dienesta kompetence vieš šaubas, Komisijai vajadzētu būt iespējai izmeklēt atsevišķus gadījumus.
(16)Lai nodrošinātu, ka tehnisko dienestu veiktos testus un sniegtos ziņojumus neietekmē nelikumīgi apstākļi, tehnisko dienestu organizācijai un darbībai vajadzētu būt tādai, kas garantē pilnīgu objektivitāti. Lai tehniskie dienesti varētu saskaņoti un sistemātiski pildīt savus uzdevumus, vajadzētu būt ieviestai apmierinošai to pārvaldības sistēmai, tostarp būtu jāparedz noteikumi par dienesta noslēpuma glabāšanu. Lai tehniskie dienesti varētu pienācīgi veikt savu darbu, būtu pastāvīgi jāgarantē to personāla zināšanu un kompetences līmenis, kā arī neatkarība.
(17)Būtu jānodrošina tehnisko dienestu neatkarība attiecībā pret ražotājiem, tostarp novēršot situāciju, ka ražotāji tieši vai netieši veic maksājumus par tipa apstiprināšanas pārbaudēm un testiem, ko ir veikuši šie dienesti. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizveido tāda tipa apstiprināšanas nodevu struktūra, kas segtu izmaksas par visu to tipa apstiprināšanas testu un pārbaužu veikšanu, kurus veic tehniskie dienesti, ko ir pilnvarojušas tipa apstiprinātājas iestādes, kā arī administratīvās izmaksas par tipa apstiprinājuma izsniegšanu un izmaksas par ex-post atbilstības verifikācijas testu un pārbaužu veikšanu.
(18)Ir nepieciešams spēcīgs atbilstības izpildes mehānisms, lai nodrošinātu, ka šajā regulā izklāstītās prasības tiek izpildītas. Arī turpmāk apstiprinātāju iestāžu galvenajam uzdevumam vajadzētu būt nodrošināt atbilstību tipa apstiprināšanas un ražošanas atbilstības prasībām, kas noteiktas tiesību aktos, ar kuriem reglamentē autobūves nozari, jo šis pienākums ir cieši saistīts ar tipa apstiprinājumu izsniegšanu un tā pildīšanai ir nepieciešamas izvērstas zināšanas par tā saturu. Tāpēc ir svarīgi, ka apstiprinātāju iestāžu darbība regulāri tiek pārbaudīta, veicot salīdzinošu izvērtēšanu, lai tādējādi nodrošinātu, ka visas apstiprinātājas iestādes attiecībā uz tipa apstiprināšanas prasību izpildi piemēro vienāda līmeņa kvalitātes un stingrības prasības. Turklāt ir svarīgi pārbaudīt arī paša tipa apstiprinājuma pareizību.
(19)Lai iekšējā tirgū garantētu pastāvīgi augstu drošības un veselības, kā arī vides aizsardzības līmeni, ir būtiski nodrošināt valstu iestāžu ciešāku sadarbību, izmantojot informācijas apmaiņu un koordinētus novērtējumus koordinācijas iestādes vadībā. Tas sekmētu arī nepietiekamo resursu efektīvāku izmantojumu valsts līmenī. Šim mērķim būtu jāizveido forums, kurā dalībvalstis un Komisija varētu apmainīties ar informāciju par savām darbībām saistībā ar tipa apstiprināšanas tiesību aktu izpildi, kā arī koordinēt šīs darbības. Būtu noderīgi dalībvalstu pašreizējo neformālo sadarbību šajā jautājumā ievirzīt formālākā ietvarā.
(20)Regulā (EK) Nr. 765/2008 minētie noteikumi par tirgus uzraudzību Savienībā un to ražojumu kontroli, kurus ieved Savienības tirgū, attiecas uz mehāniskiem transportlīdzekļiem un to piekabēm, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, neliedzot dalībvalstīm izvēlēties kompetentās iestādes šo uzdevumu pildīšanai. Tirgus uzraudzību var veikt kopīgi dažādas valsts iestādes, ņemot vērā dalībvalstu tirgus uzraudzības sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008. Efektīvas koordinācijas un uzraudzības īstenošana Savienības un valstu līmenī garantētu, ka apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes īsteno jauno tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības sistēmu.
(21)Noteikumi par tirgus uzraudzību ir jāiekļauj šajā regulā, lai pastiprinātu valstu kompetento iestāžu tiesības un pienākumus nolūkā nodrošināt šo iestāžu tirgus uzraudzības darbību efektīvu koordināciju un precizēt piemērojamās procedūras.
(22)Lai uzlabotu apstiprināšanas procesa pārredzamību un sekmētu informācijas apmaiņu un tirgus uzraudzības iestāžu, apstiprinātāju iestāžu un Komisijas veikto pārbaužu neatkarību, tipa apstiprināšanas dokumentācija būtu jānodrošina elektroniskā formātā un jādara publiski pieejama, ievērojot izņēmumus komerciālu interešu aizsardzības un personas datu aizsardzības nolūkā.
(23)Šajā regulā paredzētie valstu iestāžu pienākumi saistībā ar tirgus uzraudzību ir konkrētāki nekā tie, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 765/2008 19. pantā, jo ir ņemtas vērā tipa apstiprināšanas regulējuma īpatnības un nepieciešamība papildināt minēto regulējumu ar efektīvu tirgus uzraudzības mehānismu, kura izmantošana nodrošina to, ka šajā regulā aptvertajiem ražojumiem tiek veikta iedarbīga ex-post atbilstības verifikācija.
(24)Šajos konkrētākajos valstu iestāžu pienākumos, kas noteikti šajā regulā, būtu jāparedz pienākums veikt ex-post atbilstības verifikācijas testēšanu un pārbaudes pietiekamam skaitam tirgū laistu transportlīdzekļu. Transportlīdzekļi, kuriem jāveic minētā ex-post atbilstības verifikācija, būtu jāizvēlas, balstoties uz atbilstīgu riska novērtējumu, kurā ņemts vērā iespējamās neatbilstības smagums un šādu gadījumu varbūtība.
(25)Turklāt Komisijai būtu jāorganizē un jāveic vai jāpieprasa, lai tiktu veikti tādi ex-post atbilstības verifikācijas testi un pārbaudes, kas būtu neatkarīgi no tiem, kurus dalībvalstis veikušas saskaņā ar savām valsts tirgus uzraudzības saistībām. Ja minētajos testos un pārbaudēs tiek konstatēta neatbilstība vai ja tiek secināts, ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem, Komisijai vajadzētu būt tiesīgai sākt Savienības mēroga korektīvus pasākumus, lai atjaunotu attiecīgo transportlīdzekļu atbilstību un izmeklētu tipa apstiprinājuma nepareizības iemeslus. Savienības vispārējā budžetā būtu jāparedz atbilstošs finansējums, lai būtu iespējams veikt šādus atbilstības verifikācijas testus un pārbaudes. Ņemot vērā budžeta ierobežojumus, kas noteikti daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, šā tiesību akta priekšlikuma īstenošanai būs jāizmanto esošie resursi un darbs jāplāno tā, lai nerastos vajadzība pēc papildu finanšu resursiem. Komisijai vajadzētu būt tiesībām noteikt administratīvās soda naudas gadījumos, ja tiek konstatēta neatbilstība.
(26)Lai nodrošinātu transportlīdzekļu funkcionālo drošumu, transportlīdzekļu lietotāju un citu ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, kā arī vides aizsardzību augstā līmenī, tehniskās prasības un vides standartus, kas piemērojami transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskajām vienībām, būtu jāturpina saskaņot un pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai.
(27)Tam, ka konkrētas sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai detaļas un aprīkojumu var uzstādīt transportlīdzeklim vai transportlīdzeklī pēc tā laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā, nevajadzētu skart šīs regulas mērķus. Tādēļ būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka apstiprinātāja iestāde pirms laišanas tirgū, reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā pārbauda tās sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības vai detaļas un aprīkojumu, ko varētu uzstādīt transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļos un kas varētu ievērojami pasliktināt to sistēmu darbību, kuras ir būtiskas saistībā ar vides aizsardzību vai funkcionālo drošumu.
(28)ES tipa apstiprināšanas sistēmai ir jābūt tādai, lai katra dalībvalsts varētu apstiprināt, ka ikvienam transportlīdzekļa tipam un ikvienam tāda tipa transportlīdzekļiem paredzētas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipam ir veikts tests un tie ir pārbaudīti, kā norādīts šajā regulā, lai pārliecinātos par to atbilstību šajā regulā noteiktajām tipa apstiprināšanas prasībām un par to, ka to ražotājs ir ieguvis attiecīgo tipa apstiprinājuma sertifikātu. ES tipa apstiprināšanas sistēma nosaka, ka ražotājam transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības ir jāražo saskaņā ar apstiprināto tipu. Transportlīdzekļa ražotājam tas ir jāapstiprina, katram transportlīdzeklim izsniedzot atbilstības sertifikātu. Ikvienu transportlīdzekli ar spēkā esošu atbilstības sertifikātu būtu jāatļauj darīt pieejamu tirgū un reģistrēt lietošanai visā Savienībā.
(29)Ražošanas atbilstība ir viens no ES tipa apstiprināšanas sistēmas stūrakmeņiem, un tāpēc kompetentajai iestādei vai atbilstīgi kvalificētam tehniskajam dienestam, kas ir pilnvarots šādam mērķim, ražotāja ieviestie pasākumi šādas atbilstības nodrošināšanai būtu regulāri jāpārbauda, periodiski veicot neatkarīgas revīzijas. Turklāt apstiprinātājām iestādēm būtu jānodrošina attiecīgo ražojumu pastāvīgas atbilstības pārbaude.
(30)Lai tipa apstiprinājums paliktu spēkā, ražotājam ir jāinformē iestāde, kas ir apstiprinājusi attiecīgo transportlīdzekļa tipu, par visām izmaiņām tipa raksturlielumos vai šim tipam piemērojamajās prasībās par drošumu un ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai izsniegtajiem tipa apstiprinājuma sertifikātiem būtu noteikts derīguma ierobežojums un tos varētu atjaunot tikai tad, kad apstiprinātāja iestāde ir pārbaudījusi un pārliecinājusies, ka transportlīdzekļa tips joprojām atbilst visām piemērojamajām prasībām. Turklāt būtu jāprecizē tipa apstiprinājuma paplašināšanas nosacījumi, lai visā Savienībā nodrošinātu procedūru vienādu piemērošanu un tipa apstiprināšanas prasību izpildi.
(31)Nopietni drošības apdraudējumi un kaitējums sabiedrības veselībai un videi, par ko tiek ziņots, būtu jānovērtē valsts līmenī, bet tad, ja paziņotais apdraudējums vai kaitējums var pastāvēt ārpus vienas dalībvalsts teritorijas, būtu jānodrošina koordinācija Savienības līmenī, lai tādējādi varētu koplietot resursus un saskanīgi īstenot korektīvos pasākumus šā apzinātā apdraudējuma un kaitējuma mazināšanai.
(32)Lai nodrošinātu, ka visi tirgū laistie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības garantē augstu drošības un vides aizsardzības līmeni, ražotājam vai citam piegādes ķēdē iesaistītam ekonomikas dalībniekam būtu jāīsteno efektīvi korektīvie pasākumi, tostarp jāatsauc transportlīdzekļi, ja kāds transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība rada nopietnu apdraudējumu lietotājiem vai videi, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantā. Apstiprinātājām iestādēm vajadzētu būt tiesībām izvērtēt un pārbaudīt, vai minētie pasākumi ir pietiekami. Citu dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt tiesībām īstenot aizsardzības pasākumus, ja tās uzskata, ka ražotāja veiktie korektīvie pasākumi nav pietiekami.
(33)Atbilstoša elastība būtu jānodrošina ar alternatīvām tipa apstiprināšanas shēmām, kas paredzētas ražotājiem, kuri ražo transportlīdzekļus mazās sērijās. Tiem vajadzētu būt iespējai izmantot Savienības iekšējā tirgus priekšrocības, ja to ražotie transportlīdzekļi atbilst īpašajām ES tipa apstiprināšanas prasībām, kas izvirzītas transportlīdzekļiem, kurus ražo mazās sērijās. Dažos atsevišķos gadījumos ir lietderīgi atļaut veikt valsts tipa apstiprināšanu mazām transportlīdzekļu sērijām. Lai izvairītos no stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, vienkāršotā procedūra transportlīdzekļiem, kurus ražo mazās sērijās, būtu jāpiemēro vienīgi ļoti nelielā skaitā ražotiem transportlīdzekļiem. Tāpēc ir precīzi jādefinē mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu koncepcija, nosakot šādu transportlīdzekļu skaitu, prasības, kas jāievēro, kā arī nosacījumus šādu transportlīdzekļu laišanai tirgū. Tāpat ir svarīgi precizēt alternatīvu apstiprināšanas shēmu individuāliem transportlīdzekļiem, it īpaši lai garantētu pietiekamu elastību vairākos posmos ražotu transportlīdzekļu apstiprināšanai.
(34)Savienība ir līgumslēdzēja puse ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Nolīgumā vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada nolīgums”) 13 . Savienība ir pieņēmusi ievērojamu skaitu noteikumu, kas pievienoti Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, un tāpēc tās pienākums ir tipa apstiprinājumus, kas izsniegti saskaņā ar šiem noteikumiem, pieņemt kā atbilstošus līdzvērtīgām Savienības prasībām. Lai vienkāršotu savu tipa apstiprināšanas sistēmu un pielīdzinātu to ANO/EEK starptautiskajam regulējumam, Savienība ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 661/2009 14 atcēla īpašās tipa apstiprināšanas direktīvas un noteica, ka to vietā obligāti ir jāpiemēro attiecīgie ANO/EEK noteikumi. Lai samazinātu ar tipa apstiprināšanas procesu saistīto administratīvo slogu, transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ražotājiem būtu jāļauj lūgt tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo regulu, attiecīgā gadījumā tieši saņemot apstiprinājumu atbilstoši attiecīgajiem ANO/EEK noteikumiem, kas minēti šīs regulas pielikumos.
(35)Tādējādi ANO/EEK noteikumi un to grozījumi, kurus Savienība balsojumā ir atbalstījusi vai kurus Savienība piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu 97/836/EK 15 , būtu jāiestrādā ES tipa apstiprināšanas tiesību aktos. Attiecīgi Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras grozīt šīs regulas pielikumus un pieņemt deleģētos aktus, lai nodrošinātu, ka attiecīgo normatīvo aktu sarakstā tiktu iekļautas jaunākās atsauces uz ANO/EEK noteikumiem un to attiecīgajiem grozījumiem.
(36)Lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, jo īpaši attiecībā uz preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus, ir nepieciešama neierobežota piekļuve informācijai par transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi, izmantojot standartformātu, ko var lietot tehniskās informācijas izgūšanai, kā arī efektīva konkurence šādas informācijas sniegšanas pakalpojumu tirgū. Prasības nodrošināt remonta un tehniskās apkopes informāciju līdz šim bija noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 715/2007 16 un (EK) Nr. 595/2009 17 un Komisijas Regulās (EK) Nr. 692/2008 18 un (ES) Nr. 582/2011 19 . Šīs prasības būtu jākonsolidē šajā regulā, un attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 715/2007, (EK) Nr. 595/2009, (EK) Nr. 692/2008 un (ES) Nr. 582/2011.
(37)Tehnikas progress, kura rezultātā radušās jaunas transportlīdzekļu diagnostikas un remonta metodes un tehnoloģijas, piemēram, attālināta piekļuve transportlīdzekļa informācijai un programmatūrai, nedrīkstētu vājināt šīs regulas mērķus attiecībā uz neatkarīgu uzņēmēju piekļuvi remonta un tehniskās apkopes informācijai.
(38)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 20 .
(39)Lai papildinātu šo regulu ar izvērstāku tehnisku informāciju, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz tipa apstiprināšanas prasībām, kas skar mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ekoloģiskos un drošuma raksturlielumus. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos ar ieinteresētajām personām, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
(40)Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, ka minētie noteikumi tiek īstenoti. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstīm katru gadu jāziņo Komisijai par piemērotajām sankcijām, lai varētu uzraudzīt šo noteikumu īstenošanas saskaņotību.
(41)Skaidrības, racionalitātes un vienkāršības labad Direktīva 2007/46/EK būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu. Regulas pieņemšana nodrošina, ka noteikumi ir tieši piemērojami un tos var savlaicīgāk un efektīvāk atjaunināt, lai labāk ņemtu vērā tehnikas attīstību un likumdošanas norises saistībā ar Pārskatīto 1958. gada nolīgumu.
(42)Lai Komisija varētu pienācīgi īstenot atbilstības verifikāciju un lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus ekonomikas dalībniekiem un valstu iestādēm, Komisijai būtu jābūt pilnvarām piemērot saskaņotas administratīvas soda naudas ekonomikas dalībniekiem, par kuriem ir konstatēts, ka tie pārkāpuši šo regulu, neatkarīgi no tā, kur konkrētais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība sākotnēji tika saņēmusi tipa apstiprinājumu.
(43)Ja šajā regulā paredzētie pasākumi ietver personas datu apstrādi, tie būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK 21 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 22 , kā arī saskaņā ar minēto tiesību aktu īstenošanas pasākumiem attiecīgajā dalībvalstī.
(44)Lai ļautu dalībvalstīm un valstu iestādēm, kā arī ekonomikas dalībniekiem sagatavoties jauno, ar tiesību aktu ieviesto noteikumu piemērošanai, pēc tā spēkā stāšanās datuma būtu jānosaka piemērošanas datums.
(45)Tā kā šīs regulas mērķus — proti, ieviest saskaņotus noteikumus par administratīvām un tehniskām prasībām M, N un O kategoriju transportlīdzekļu un tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanai, kā arī par tādu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzību — dalībvalstis nevar sasniegt pietiekami labi, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā tiek paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I NODAĻA
PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
1.Ar šo regulu nosaka administratīvos noteikumus un tehniskās prasības attiecībā uz visu 2. panta 1. punktā minēto jauno transportlīdzekļu, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu un laišanu tirgū. To piemēro arī transportlīdzekļu individuāliem apstiprinājumiem.
2.Ar šo regulu nosaka to transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību, kas jāapstiprina saskaņā ar šo regulu, tirgus uzraudzības prasības, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu detaļu un aprīkojuma tirgus uzraudzības prasības.
2. pants
Darbības joma
1.Šo regulu piemēro M un N kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī to O kategorijas piekabēm, ko paredzēts izmantot uz koplietošanas ceļiem, tostarp transportlīdzekļiem un to piekabēm, kas konstruēti un izgatavoti vienā vai vairākos posmos, un šādiem transportlīdzekļiem un piekabēm konstruētām un izgatavotām sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kā arī detaļām un aprīkojumam.
2.Šo regulu nepiemēro šādiem transportlīdzekļiem:
(a)lauksaimniecības vai mežsaimniecības transportlīdzekļiem, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 167/2013 23 ;
(b)divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļiem un kvadricikliem, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 168/2013 24 ;
(c)transportlīdzekļiem, ko izmanto uz sliežu ceļiem.
3.Ražotājs var pieteikties tipa apstiprinājumam vai transportlīdzekļa individuālam apstiprinājumam saskaņā ar šo regulu attiecībā uz turpmāk minētajiem transportlīdzekļiem un agregātiem, ja attiecīgie transportlīdzekļi atbilst šīs regulas pamatprasībām:
(a) transportlīdzekļiem, kas ir konstruēti un izgatavoti lietojumam galvenokārt būvlaukumos vai karjeros, ostās vai lidostās;
(b)transportlīdzekļiem, kas ir konstruēti un izgatavoti bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu un sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu vajadzībām;
(c)jebkuram pašgājējam transportlīdzeklim, kas ir īpaši konstruēts un izgatavots, lai veiktu darbu, un kas konstrukcijas īpatnību dēļ nav piemērots pasažieru vai kravu pārvadāšanai.
4.Ražotājs var pieteikties transportlīdzekļa individuālam apstiprinājumam saskaņā ar šo regulu attiecībā uz šādiem transportlīdzekļiem:
(a)transportlīdzekļiem, ko paredzēts lietot vienīgi autosacīkstēs;
(b)transportlīdzekļu prototipiem, ko, ražotājam uzņemoties atbildību, lieto uz ceļiem, lai veiktu īpašas testēšanas programmas, ja tie ir īpaši konstruēti un izgatavoti tādam nolūkam.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)“tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko tipa apstiprinātāja iestāde apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;
(2)“tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko tirgus uzraudzības iestādes īsteno, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kā arī detaļas un aprīkojums, ko dara pieejamus tirgū, atbilst attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām un neapdraud veselību, drošību vai jebkuru citu sabiedrisko interešu aizsardzības aspektu;
(3)“transportlīdzeklis” ir jebkurš mehāniskais transportlīdzeklis vai tā piekabe, kā definēts 10) un 11) punktā;
(4)“sistēma” ir apvienotu ierīču bloks, kas transportlīdzeklī veic vienu vai vairākas īpašas funkcijas un uz ko attiecas šīs regulas vai kāda IV pielikumā minētā normatīvā akta prasības;
(5)“sastāvdaļa” ir ierīce, ko ir paredzēts izmantot kā transportlīdzekļa daļu un kam tipa apstiprinājumu var piešķirt atsevišķi no konkrētā transportlīdzekļa, un uz ko attiecas šīs regulas vai kāda IV pielikumā minētā normatīvā akta prasības;
(6)“atsevišķa tehniska vienība” ir ierīce, ko ir paredzēts izmantot kā transportlīdzekļa daļu un kam tipa apstiprinājumu var piešķirt atsevišķi no transportlīdzekļa, tomēr tikai attiecībā uz vienu vai vairākiem noteiktiem transportlīdzekļu tipiem, un uz ko attiecas šīs regulas vai kāda IV pielikumā minētā normatīvā akta prasības;
(7)“detaļas” ir ražojumi, ko izmanto transportlīdzekļa montāžai, remontam vai tehniskajai apkopei, kā arī rezerves daļas;
(8)“aprīkojums” ir ražojumi, kas nav detaļas un ar ko var papildināt transportlīdzekli vai ko var uzstādīt transportlīdzeklī;
(9)“ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par visiem transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas vai transportlīdzekļa individuālas apstiprināšanas aspektiem, vai par detaļu un aprīkojuma atļauju piešķiršanas procesu, kā arī par ražošanas atbilstības nodrošināšanu un tirgus uzraudzības jautājumiem attiecībā uz izgatavoto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu un aprīkojumu neatkarīgi no tā, vai minētā persona ir tieši iesaistīta visos attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstruēšanas un izgatavošanas posmos;
(10)“mehāniskais transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis, kurš ir konstruēts un izgatavots tā, lai tas varētu pārvietoties ar savu spēku, kuram ir vismaz četri riteņi un kurš ir pabeigts, vairākos posmos pabeigts vai nepabeigts, un kura maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h;
(11)“piekabe” ir jebkurš tāds riteņu transportlīdzeklis bez motora, kas ir konstruēts un izgatavots tā, lai to vilktu ar mehānisko transportlīdzekli;
(12)“apstiprinātāja iestāde” ir dalībvalsts iestāde vai iestādes, kuru(-as) šī dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai un kuras(-u) kompetencē ir visi transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas vai transportlīdzekļu individuālas apstiprināšanas aspekti, detaļu un aprīkojuma atļauju piešķiršanas process, apstiprinājuma sertifikātu izsniegšana un — vajadzības gadījumā — to anulēšana vai apstiprinājuma atteikšana, kontaktpunkta funkcijas attiecībās ar citu dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm, tehnisko dienestu pilnvarošana, kā arī tās uzdevums ir nodrošināt, lai ražotājs pildītu savus pienākumus attiecībā uz ražošanas atbilstību;
(13)“tirgus uzraudzības iestāde” ir valsts iestāde vai iestādes, kura(-as) ir atbildīga(-as) par tirgus uzraudzības īstenošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
(14)“valsts iestāde” ir apstiprinātāja iestāde vai jebkura cita iestāde, kura dalībvalstī ir iesaistīta tirgus uzraudzības, robežkontroles vai reģistrēšanas darbībās attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām un detaļām vai aprīkojumu un ir par šīm darbībām atbildīga;
(15)“laist tirgū” nozīmē Savienībā pirmo reizi darīt pieejamu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;
(16)“reģistrēšana” ir pastāvīga vai pagaidu administratīva atļauja nodot transportlīdzekli ekspluatācijā ceļu satiksmē, kas paredz arī tā identificēšanu un kārtas numura piešķiršanu;
(17)“nodošana ekspluatācijā” ir transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma pirmā lietošana Savienībā tam paredzētajā nolūkā;
(18)“ekonomikas dalībnieks” ir ražotājs, ražotāja pārstāvis, importētājs vai izplatītājs;
(19)“gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka nepabeigta, pabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tips atbilst attiecīgajiem administratīviem noteikumiem un tehniskajām prasībām;
(20)“vairākposmu tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko viena vai vairākas apstiprinātājas iestādes apliecina, ka — atkarībā no pabeigšanas pakāpes — nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tips atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;
(21)“nepabeigts transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas ir jāpabeidz vēl vismaz vienā posmā, lai tas atbilstu šīs regulas un IV pielikumā minēto normatīvo aktu attiecīgajām tehniskajām prasībām;
(22)“ES tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst šīs regulas un IV pielikumā minēto normatīvo aktu attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;
(23)“tipa apstiprinājuma sertifikāts” ir dokuments, ar ko apstiprinātāja iestāde oficiāli apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips ir apstiprināts;
(24)“ražotāja pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko ražotājs ir pienācīgi pilnvarojis, lai tā ražotāju pārstāvētu apstiprinātājā iestādē vai tirgus uzraudzības iestādē un ražotāja vārdā rīkotos, risinot jautājumus, uz ko attiecas šī regula;
(25)“importētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž tirgū trešā valstī ražotu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;
(26)“valsts tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām, kas noteiktas dalībvalsts tiesību aktos; šāds apstiprinājums ir spēkā vienīgi attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
(27)“atbilstības sertifikāts” ir IX pielikumā noteikts dokuments, ko izsniedz transportlīdzekļa ražotājs un ar kuru apliecina, ka izgatavotais transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam;
(28)“izplatītājs” ir tirgotājs vai cita piegādes ķēdē iesaistīta fiziska vai juridiska persona, kas nav ražotājs vai importētājs un kas tirgū dara pieejamu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;
(29)“darīt pieejamu tirgū” nozīmē piegādāt transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu izplatīšanai vai izmantošanai tirgū, veicot komerciālu darbību, neatkarīgi no tā, vai to dara par atlīdzību vai bez maksas;
(30)“pakāpeniska tipa apstiprināšana” ir procedūra, kurā pakāpeniski savāc visu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu transportlīdzekļa sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un kuras pēdējā posmā apstiprina gatava transportlīdzekļa tipu;
(31)“tipa apstiprināšana vienā posmā” ir procedūra, ar ko apstiprinātāja iestāde vienā darbībā apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips kopumā atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;
(32)“jaukta tipa apstiprināšana” ir pakāpeniskas tipa apstiprināšanas procedūra, kurā vienas vai vairāku sistēmu tipa apstiprinājumus piešķir pēdējā posmā, kad notiek gatava transportlīdzekļa apstiprināšana, un šīm sistēmām nav jāizsniedz ES tipa apstiprinājuma sertifikāti;
(33)“vairākos posmos pabeigts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas ir iegūts vairākposmu tipa apstiprināšanas procesā un kas atbilst šīs regulas un IV pielikumā minēto normatīvo aktu attiecīgajām tehniskajām prasībām;
(34)“pabeigts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas nav jāpabeidz, lai nodrošinātu tā atbilstību šīs regulas un IV pielikumā minēto normatīvo aktu attiecīgajām tehniskajām prasībām;
(35)“transportlīdzekļa tips” ir konkrēta tādu transportlīdzekļu kategorija, kuri neatšķiras vismaz pēc II pielikuma B daļā izklāstītajiem pamatkritērijiem un kuri var piederēt dažādiem variantiem un versijām, kā norādīts minētajā pielikuma daļā;
(36)“tehniskais dienests” ir organizācija vai struktūrvienība, ko apstiprinātāja iestāde ir pilnvarojusi kā testēšanas laboratoriju testu veikšanai vai kā atbilstības izvērtētāju struktūrvienību, kas veic sākotnējo izvērtēšanu un citus testus vai pārbaudes;
(37)“bāzes transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, ko izmanto vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa sākotnējā posmā;
(38)“sistēmas tipa apstiprināšana” ir procedūra, kurā apstiprinātāja iestāde apliecina, ka sistēmas tips atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;
(39)“atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšana” ir procedūra, kurā apstiprinātāja iestāde apliecina, ka atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām attiecībā uz vienu vai vairākiem konkrētiem transportlīdzekļu tipiem;
(40)“sastāvdaļas tipa apstiprināšana” ir procedūra, kurā apstiprinātāja iestāde apliecina, ka sastāvdaļas tips neatkarīgi no transportlīdzekļa atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;
(41)“virtuāla testēšanas metode” ir datorsimulācijas, arī aprēķini, ko izmanto, lai parādītu, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst IV pielikumā minētā normatīvā aktā ietvertajām tehniskajām prasībām, neprasot testos izmantot pašu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību;
(42)“transportlīdzekļa individuāla apstiprināšana” ir procedūra, kurā apstiprinātāja iestāde apliecina, ka konkrēts transportlīdzeklis, neatkarīgi no tā, vai tas ir unikāls, atbilst attiecīgajiem administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām, kas izvirzītas attiecībā uz transportlīdzekļu individuālu ES apstiprināšanu un transportlīdzekļu individuālu valsts apstiprināšanu;
(43)“sērijas beigu transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas ir daļa no uzkrājuma un kuru nevar vai vairs nevar darīt pieejamu tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā, jo spēkā ir stājušās jaunas tehniskas prasības, attiecībā uz kurām šā transportlīdzekļa tips nav apstiprināts;
(44)“alternatīvas prasības” ir administratīvi noteikumi un tehniskas prasības, kuru mērķis ir nodrošināt tādu funkcionālā drošuma, vides aizsardzības un darba drošības līmeni, kas ir pēc iespējas līdzvērtīgāks līmenim, kādu paredz viens vai vairāki IV pielikumā minētie normatīvie akti;
(45)“rezerves daļas” ir ražojumi, kas uzstādāmi transportlīdzeklī vai uz tā, lai aizvietotu šā transportlīdzekļa oriģinālās detaļas, un kas ietver tādus ražojumus, kuri nepieciešami transportlīdzekļa izmantošanai, izņemot degvielu;
(46)“transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija” ir visa informācija, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkopei, tehniskajai apskatei, regulārai uzraudzībai, remontam, pārprogrammēšanai vai atiestatīšanai, kā arī detaļu un aprīkojuma uzstādīšanai transportlīdzeklī un kuru ražotājs nodrošina saviem pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem, tostarp visi tādas informācijas turpmākie grozījumi un pielikumi;
(47)“neatkarīgs uzņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas nav pilnvarots tirgotājs vai remontētājs, bet kas ir tieši vai netieši iesaistīts transportlīdzekļu remontēšanā un tehniskajā apkopē, tostarp remonta iekārtu, instrumentu vai rezerves daļu remontētāji, ražotāji vai izplatītāji, tehniskās informācijas izdevēji, automobiļu klubi, uzņēmumi, kas nodrošina palīdzību uz ceļiem, uzņēmumi, kas piedāvā pārbaudes un testēšanas pakalpojumus, un uzņēmumi, kas piedāvā mācības alternatīvās degvielas transportlīdzekļu iekārtu uzstādītājiem, ražotājiem un remontētājiem; par neatkarīgiem uzņēmējiem uzskata arī pilnvarotus remontētājus, tirgotājus vai izplatītājus konkrēta transportlīdzekļa ražotāja izplatīšanas sistēmā, ciktāl tie sniedz tādu transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumus, attiecībā uz kuriem tie nav transportlīdzekļa ražotāja izplatīšanas sistēmas dalībnieki;
(48)“pilnvarots remontētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumus un darbojas ražotāja izplatīšanas sistēmā;
(49)“neatkarīgs remontētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumus, bet nedarbojas ražotāja izplatīšanas sistēmā;
(50)“transportlīdzekļa iebūvētās diagnostikas sistēmas (OBD) informācija” ir informācija, kas attiecas uz transportlīdzeklī iebūvētu vai ar dzinēju savienotu sistēmu, kas var konstatēt darbības traucējumus un attiecīgā gadījumā ar brīdināšanas sistēmas palīdzību norādīt to rašanos, kā arī identificēt iespējamo darbības traucējuma zonu, izmantojot informāciju, kas uzglabāta datora atmiņā, un paziņot šo informāciju ārpus transportlīdzekļa;
(51)“mazā sērijā ražots transportlīdzeklis” ir tāda tipa transportlīdzeklis, kura tirgū laisto, reģistrēto vai ekspluatācijā nodoto vienību skaits nepārsniedz XII pielikumā noteiktos kvantitatīvos gada ierobežojumus;
(52)“speciālais transportlīdzeklis” ir M, N vai O kategorijas transportlīdzeklis ar īpašiem tehniskajiem raksturlielumiem tādas funkcijas izpildei, kam vajag īpašus pielāgojumus vai aprīkojumu;
(53)“puspiekabe” ir velkams transportlīdzeklis, kura ass(-is) ir novietota(-as) aiz transportlīdzekļa smaguma centra (kad tas ir vienmērīgi piekrauts) un kurš ir aprīkots ar savienojošu ierīci, kas ļauj pārnest horizontālos un vertikālos spēkus uz velkošo transportlīdzekli;
(54)“valsts akreditācijas struktūra” ir vienīgā struktūra dalībvalstī, kura veic akreditāciju, pamatojoties uz attiecīgās valsts piešķirtajām pilnvarām, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;
(55)“uz vietas veikts izvērtējums” ir tipa apstiprinātājas iestādes veikta pārbaude tehniskā dienesta vai kāda tā apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma telpās;
(56)“uz vietas veikts izvērtējums uzraudzības nolūkos” ir periodisks kārtējs uz vietas veikts izvērtējums, kas nav uz vietas veikts izvērtējums sākotnējās pilnvarošanas mērķiem vai pilnvarojuma atjaunošanas mērķiem.
4. pants
Transportlīdzekļu kategorijas
1.Šajā regulā piemēro šādas transportlīdzekļu kategorijas:
a)M kategorijā ietilpst mehāniskie transportlīdzekļi, kas konstruēti un izgatavoti galvenokārt cilvēku un viņu bagāžas pārvadāšanai, proti:
i)M1 kategorija —mehāniskie transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav paredzētas pasažieru stāvvietas. Sēdvietu skaits var būt ierobežots līdz transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai;
ii)M2 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa nepārsniedz 5 tonnas. Šajos mehāniskajos transportlīdzekļos var būt paredzētas pasažieru stāvvietas;
iii)M3 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa pārsniedz 5 tonnas. Šajos mehāniskajos transportlīdzekļos var būt paredzētas pasažieru stāvvietas;
b)N kategorijā ietilpst mehāniskie transportlīdzekļi, kas konstruēti un izgatavoti galvenokārt kravu pārvadāšanai, proti:
i)N1 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas;
ii)N2 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 12 tonnas;
iii)N3 kategorija — mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas;
c)O kategorijā ietilpst piekabes, kas konstruētas un izgatavotas kravu vai cilvēku pārvadāšanai, kā arī cilvēku izmitināšanai, proti:
i)O1 kategorija — piekabes, kuru maksimālā masa nepārsniedz 0,75 tonnas;
ii)O2 kategorija — piekabes, kuru maksimālā masa pārsniedz 0,75 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas;
iii)O3 kategorija — piekabes, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 10 tonnas;
iv)O4 kategorija — piekabes, kuru maksimālā masa pārsniedz 10 tonnas.
2.Transportlīdzekļu, transportlīdzekļu tipu, variantu un versiju kategoriju noteikšanas kritēriji ir precizēti II pielikumā.
Saskaņā ar 88. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikumu attiecībā uz transportlīdzekļu apakškategoriju, transportlīdzekļu tipu un virsbūvju tipu kategoriju noteikšanu, lai pielāgotu pielikuma saturu tehnikas attīstībai.
II NODAĻA
VISPĀRĪGI PIENĀKUMI
5. pants
Vispārīgas materiāltiesiskās prasības
1.Transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst IV pielikumā minēto normatīvo aktu prasībām.
2.Saskaņā ar 88. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus IV pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un likumdošanas norises, ieviešot un atjauninot atsauces uz normatīvajiem aktiem, kas satur prasības, kurām transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām ir jāatbilst.
6. pants
Dalībvalstu pienākumi
1.Dalībvalstis izveido vai izraugās apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šādu iestāžu izveidi un izraudzīšanos.
Minētajā paziņojumā norāda šo iestāžu nosaukumu, adresi, tostarp elektronisko adresi, kā arī to kompetenci. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē apstiprinātāju iestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu sarakstu un informāciju par tām.
2.Dalībvalstis atļauj laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā vienīgi tādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šajā regulā izklāstītajām prasībām.
3.Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un netraucē laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā tādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šajā regulā izklāstītajām prasībām, izņemot 52. pantā minētajos gadījumos.
Atkāpjoties no minētā noteikuma, dalībvalstīm nav pienākuma atļaut laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus, kuru tips ir apstiprināts saskaņā ar šo regulu, bet kuru izmēri pārsniedz Padomes Direktīvas 96/53/EK 25 I pielikumā norādītos saskaņotos gabarītus.
4.Dalībvalstis organizē un veic tirgū nonākošu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tirgus uzraudzību un kontroli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 III nodaļu.
5.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka tas ir nepieciešams un ir pamatoti, tām var tikt dotas tiesības iekļūt ekonomikas dalībnieku telpās un konfiscēt vajadzīgos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību paraugus atbilstības testu veikšanas vajadzībām.
5.Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē tipa apstiprināšanas pasākumi. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi četros gados, un par to rezultātiem paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Attiecīgā dalībvalsts rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu, jo īpaši norādot piešķirto tipa apstiprinājumu skaitu un attiecīgo ražotāju identitāti.
6.Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē uzraudzības pasākumi. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi četros gados, un par to rezultātiem paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Attiecīgā dalībvalsts rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu.
7. pants
Apstiprinātāju iestāžu pienākumi
1.Apstiprinātājas iestādes apstiprina vienīgi tādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šīs regulas prasībām.
2.Apstiprinātājas iestādes savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Vajadzības gadījumā tās ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu komercnoslēpumus, ņemot vērā šīs regulas 9. panta 3. punktā noteikto informēšanas pienākumu nolūkā aizsargāt lietotāju intereses Savienībā.
3.Ja dalībvalstī par transportlīdzekļu apstiprināšanu, tostarp individuālu transportlīdzekļu apstiprināšanu, ir atbildīgas vairākas apstiprinātājas iestādes, šī dalībvalsts pilnvaro vienu tipa apstiprinātāju iestādi, kas ir atbildīga par informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un šīs regulas XV nodaļā noteikto pienākumu izpildi.
Vienas dalībvalsts apstiprinātājas iestādes savstarpēji sadarbojas, koplietojot informāciju, kas ir svarīga saistībā ar to lomu un funkcijām.
4.Ja apstiprinātāja iestāde saņem informāciju saskaņā ar 8. panta 5. punktu, 9. panta 5. punktu, 52. panta 4. punktu vai 54. pantu, tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pārskatītu piešķirto apstiprinājumu un attiecīgā gadījumā labotu vai anulētu apstiprinājumu atkarībā no pierādīto noviržu iemesliem un smaguma pakāpes.
5.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu vienotus kritērijus attiecībā uz apstiprinātāju iestāžu iecelšanu, pārbaudīšanu un novērtēšanu valsts līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
8. pants
Tirgus uzraudzības iestāžu pienākumi
1.Tirgus uzraudzības iestādes veic regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos par transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, kā arī lai pārbaudītu tipa apstiprinājumu pareizību. Minētās pārbaudes veic atbilstošā apmērā, pārbaudot dokumentus, kā arī veicot testus reālos braukšanas apstākļos un laboratorijas testus, pamatojoties uz statistiski būtiskiem paraugiem. Veicot minētos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes ņem vērā noteiktos riska novērtēšanas principus, sūdzības un citu informāciju.
2.Tirgus uzraudzības iestādes var lūgt, lai ekonomikas dalībnieki darītu tām pieejamus dokumentus un informāciju, ja iestādes uzskata to par nepieciešamu savu darbību izpildei.
3.Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kam piešķirts tipa apstiprinājums, tirgus uzraudzības iestādes pienācīgi ņem vērā ekonomikas dalībnieku iesniegtos atbilstības sertifikātus.
4.Tirgus uzraudzības iestādes veic piemērotus pasākumus, lai savā teritorijā atbilstīgā laikposmā brīdinātu lietotājus par bīstamību, ko tās ir konstatējušas saistībā ar jebkuru transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību, lai novērstu vai mazinātu traumu vai citāda kaitējuma risku.
Tirgus uzraudzības iestādes sadarbojas ar ekonomikas dalībniekiem attiecībā uz darbībām, kas varētu novērst vai mazināt riskus, kurus rada tie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kurus šie ekonomikas dalībnieki ir darījuši pieejamus.
5.Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes nolemj atsaukt transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību no tirgus saskaņā ar 49. panta 5. punktu, tās informē attiecīgo ekonomikas dalībnieku un — attiecīgā gadījumā — saistīto apstiprinātāju iestādi.
6.Tirgus uzraudzības iestādes savus pienākumus pilda neatkarīgi un objektīvi. Vajadzības gadījumā tās ievēro konfidencialitāti, lai aizsargātu komercnoslēpumus, ņemot vērā šīs regulas 9. panta 3. punktā noteikto informēšanas pienākumu nolūkā aizsargāt lietotāju intereses Savienībā.
7.Dalībvalstis periodiski pārskata un novērtē to, kā funkcionē uzraudzības pasākumi. Šādu pārskatīšanu un novērtēšanu veic vismaz reizi četros gados, un par to rezultātiem paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Attiecīgā dalībvalsts rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu
8.Dažādu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes koordinē savas tirgus uzraudzības darbības, savstarpēji sadarbojas, kā arī apmainās ar darbību rezultātiem gan savstarpēji, gan ar Komisiju. Attiecīgā gadījumā tirgus uzraudzības iestādes vienojas par darba sadali un specializāciju.
9.Ja dalībvalstī par tirgus uzraudzību un ārējās robežas kontrolēm ir atbildīgas vairākas iestādes, šīs iestādes savstarpēji sadarbojas, koplietojot informāciju, kas ir svarīga saistībā ar to lomu un funkcijām.
10.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu kritērijus tam, cik lielā apmērā, kādā tvērumā un cik bieži ir veicamas 1. punktā minētās paņemto paraugu atbilstības verifikācijas pārbaudes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
9. pants
Komisijas veikta atbilstības verifikācija un
izpildes koordinācija ar dalībvalstīm
1. Komisija organizē un atbilstīgā apmērā veic vai pieprasa veikt tirgū pieejamu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību testus un pārbaudes nolūkā pārliecināties, ka šie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilst tipa apstiprinājumiem un piemērojamajiem tiesību aktiem, kā arī nolūkā nodrošināt tipa apstiprinājumu pareizību.
Minētos testus un pārbaudes var veikt jauniem transportlīdzekļiem, kurus piegādājuši ražotāji vai ekonomikas dalībnieks, kā noteikts 2. punktā.
Tāpat minētos testus un pārbaudes var veikt jau reģistrētiem transportlīdzekļiem, par to vienojoties ar transportlīdzekļa reģistrācijas turētāju.
2.Ražotāji, kas ir tipa apstiprinājumu turētāji, vai ekonomikas dalībnieki pēc pieprasījuma nodrošina Komisijai statistiski būtisku skaitu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ražojumu, kurus Komisija ir izvēlējusies un kuri reprezentē tos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas ir pieejami laišanai tirgū saskaņā ar konkrēto tipa apstiprinājumu. Šos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības piegādā testēšanai Komisijas noteiktā laikā un vietā, kā arī uz Komisijas noteiktu laika periodu.
3.Lai Komisija varētu veikt 1. un 2. punktā minētos testus, dalībvalstis Komisijai dara pieejamus visus datus, kas ir saistīti ar atbilstības verifikācijas nolūkā testējamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumu. Šajos datos ietver vismaz tipa apstiprinājuma sertifikātā minēto informāciju, kā arī tā pielikumus, kas minēti 26. panta 1. punktā.
Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas apstiprināti saskaņā ar pakāpenisku vai vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūru, dalībvalstis iesniedz Komisijai arī tipa apstiprinājuma sertifikātu un tā pielikumus, kas minēti 26. panta 1. punktā, par attiecīgajiem sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumiem.
4.Transportlīdzekļu ražotāji dara publiski pieejamus datus, kas nepieciešami, lai trešās personas varētu veikt atbilstības verifikācijas testus. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai definētu publicējamos datus, kā arī izvirzītu nosacījumus šādai publicēšanai, ņemot vērā komercnoslēpumu un personas datu aizsardzību atbilstoši Savienības un valstu tiesību aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
5.Ja Komisija konstatē, ka testētie vai pārbaudītie transportlīdzekļi neatbilst tipa apstiprināšanas prasībām, kas noteiktas šajā regulā vai kādā no IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem, vai ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem, tā saskaņā ar 54. panta 8. punktu nekavējoties pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks veiktu visus atbilstošos korektīvos pasākumus nolūkā atjaunot transportlīdzekļu atbilstību minētajām prasībām, vai tā veic ierobežojošus pasākumus, pieprasot, lai ekonomikas dalībnieks vai nu izņemtu attiecīgos transportlīdzekļus no tirgus, vai pamatotā laikposmā tos atsauktu, atkarībā no konstatētās neatbilstības smaguma.
Ja minētajos testos un pārbaudēs tiek apšaubīta paša tipa apstiprinājuma pareizība, Komisija informē attiecīgo apstiprinātāju iestādi vai apstiprinātājas iestādes, kā arī Forumu informācijas apmaiņai par izpildi.
Komisija pēc katras tās veiktās atbilstības verifikācijas testēšanas publicē ziņojumu par testēšanas konstatējumiem.
10. pants
Forums informācijas apmaiņai par izpildi
1.Komisija izveido un vada Forumu informācijas apmaiņai par izpildi (turpmāk “Forums”).
Šajā forumā darbojas dalībvalstu iecelti locekļi.
2.Forums koordinē tādu valsts iestāžu tīklu, kas ir atbildīgas par tipa apstiprināšanu un tirgus uzraudzību.
Tā konsultatīvie uzdevumi cita starpā ietver labas prakses popularizēšanu, informācijas apmaiņu par izpildes problēmām, sadarbību, darba metožu un instrumentu pilnveidošanu, elektroniskās informācijas apmaiņas procedūras pilnveidošanu, saskaņotu izpildes projektu novērtēšanu, sodus un kopīgas pārbaudes.
3.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 88. pantu foruma sastāva, iecelšanas procedūras, detalizētu uzdevumu, darba metožu un reglamenta noteikšanai.
11. pants
Vispārīgi ražotāju pienākumi
1.Ražotājs nodrošina, ka tā ražotie un tirgū laistie vai ekspluatācijā nodotie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības ir izgatavotas un apstiprinātas atbilstoši šajā regulā izklāstītajām prasībām.
2.Vairākposmu tipa apstiprināšanas gadījumā ražotājs ir atbildīgs arī par to sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķo tehnisko vienību apstiprināšanu un ražošanas atbilstību, kuras tas ir pievienojis transportlīdzekļa pabeigšanas posmā. Ražotājs, kas pārveido iepriekšējos posmos apstiprinātas sastāvdaļas, sistēmas vai atsevišķas tehniskas vienības, ir atbildīgs par pārveidoto sastāvdaļu, sistēmu vai atsevišķo tehnisko vienību apstiprināšanu un ražošanas atbilstību. Ražotājs no iepriekšējā posma informē ražotāju nākamajā posmā par visām izmaiņām, kas var ietekmēt sastāvdaļas tipa, sistēmas tipa vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājumu vai gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. Šādu informāciju sniedz, tiklīdz ir izsniegts jaunais gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma paplašinājums, bet ne vēlāk kā nepabeigta transportlīdzekļa ražošanas pirmajā dienā.
3.Ražotājs, kas pārveido nepabeigtu transportlīdzekli tā, ka tas ir klasificējams citā transportlīdzekļu kategorijā un tādējādi mainās prasības, kuras jau ir novērtētas iepriekšējā tipa apstiprināšanas posmā, ir atbildīgs arī par to prasību ievērošanu, kas piemērojamas transportlīdzekļu kategorijai, kurā klasificējams pārveidotais transportlīdzeklis.
4.ES tipa apstiprināšanas nolūkā ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai tas pārstāvētu minēto ražotāju apstiprinātājā iestādē. Turklāt minētais ražotājs ieceļ vienu pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai tas veiktu tirgus uzraudzību, un šis pārstāvis var būt tas pats pārstāvis, kurš ir iecelts ES tipa apstiprināšanas nolūkā.
5.Ražotājs atbild apstiprinātājai iestādei par visiem apstiprināšanas procesa aspektiem un ražošanas atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai ražotājs ir tieši iesaistīts visos transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos.
6.Ražotājs nosaka procedūras, ar ko nodrošina transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam sērijveida ražošanā.
7.Papildus normatīvajai plāksnītei, ko ražotājs piestiprina transportlīdzekļiem, un tipa apstiprinājuma marķējumiem, ko ražotājs piestiprina sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām saskaņā ar 36. pantu, ražotājs uz transportlīdzekļiem, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kuras darītas pieejamas tirgū, norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktadresi Savienībā vai — ja šādi attiecīgo informāciju norādīt nav iespējams — norāda to uz iesaiņojuma vai dokumentā, kas pievienots sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai.
12. pants
Ražotāju pienākumi attiecībā uz to ražotajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām vai detaļām un aprīkojumu, kas neatbilst prasībām vai rada nopietnu apdraudējumu
1.Ja ražotājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kas ir laists tirgū vai nodots ekspluatācijā, neatbilst šai regulai vai ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem, tas nekavējoties veic atbilstošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu to no tirgus vai atsauktu.
Par neatbilstību un par visiem veiktajiem pasākumiem ražotājs nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra apstiprinājumu.
2.Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, ražotājs par neatbilstību un par visiem veiktajiem pasākumiem nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū vai nodots ekspluatācijā.
3.Ražotājs glabā 24. panta 4. punktā minēto informācijas paketi desmit gadus pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū.
Transportlīdzekļa ražotājs apstiprinātājas iestādes vajadzībām saglabā 34. pantā minēto atbilstības sertifikātu kopiju.
4.Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma ražotājs ar apstiprinātājas iestādes starpniecību attiecīgajai valsts iestādei tai viegli saprotamā valodā iesniedz ES tipa apstiprinājuma sertifikāta vai 55. panta 1. punktā minētās atļaujas kopiju, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību.
Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma ražotājs ar to sadarbojas attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008, lai novērstu apdraudējumu, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru ražotājs ir darījis pieejamu tirgū.
13. pants
Ražotāja pārstāvju pienākumi saistībā ar tirgus uzraudzību
1.Tirgus uzraudzības nolūkā ražotāja pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Minētajā pilnvarojumā ir paredzēts, ka pārstāvis veic vismaz šādas darbības:
(a)var piekļūt 22. pantā minētajai informācijas mapei un 34. pantā minētajam atbilstības sertifikātam kādā no Savienības oficiālajām valodām. Šiem dokumentiem ir jābūt pieejamiem apstiprinātājām iestādēm desmit gadus pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū;
(b)pēc pamatota apstiprinātājas iestādes pieprasījuma sniedz šai iestādei visu vajadzīgo informāciju un dokumentus, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ražošanas atbilstību;
(c)pēc apstiprinātāju iestāžu vai tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma ar tām sadarbojas, veicot darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu nopietnu apdraudējumu, ko rada tie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojums, kurus aptver minētais pilnvarojums;
(d)nekavējoties informē ražotāju par sūdzībām un ziņojumiem, kas saistīti ar riskiem, iespējamiem incidentiem, neatbilstības problēmām saistībā ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, kurus aptver minētais pilnvarojums;
(e)izbeidz minēto pilnvarojumu, ja ražotājs rīkojas pretēji tā saistībām, kas noteiktas šajā regulā.
2.Ražotāja pārstāvis, kurš izbeidz pilnvarojumu, pamatojoties uz 1. punkta e) apakšpunktā minēto, nekavējoties informē tipa apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra apstiprinājumu, un Komisiju.
3.Informācijā par ražotāja pārstāvja maiņu norāda vismaz šādus aspektus:
a)iepriekšējā pilnvarotā pārstāvja pilnvarojuma beigu datumu un jaunā ražotāja pārstāvja pilnvarojuma sākuma datumu;
b)datumu, līdz kuram iepriekšējo ražotāja pārstāvi var norādīt ražotāja sniegtajā informācijā, tostarp reklāmas materiālos;
c)informāciju par dokumentu nodošanu, tostarp konfidencialitātes aspektus un īpašumtiesības;
d)informāciju par iepriekšējā ražotāja pārstāvja pienākumu pēc tā pilnvarojuma beigām pārsūtīt ražotājam vai jaunajam ražotāja pārstāvim visas sūdzības vai ziņojumus par riskiem un iespējamiem incidentiem, kas saistīti ar transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu, attiecībā uz kuru tas iepriekš tika norādīts kā ražotāja pārstāvis.
14. pants
Importētāju pienākumi
1.Importētājs laiž tirgū tikai tādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam piešķirts ES tipa apstiprinājums vai valsts tipa apstiprinājums, vai arī detaļas vai aprīkojumu, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 765/2008 prasībām.
2.Pirms tirgū tiek laists transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kam piešķirts tipa apstiprinājums, importētājs pārliecinās, ka apstiprinātāja iestāde ir apkopojusi 24. panta 4. punktā minēto informācijas paketi un ka sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai ir vajadzīgais tipa apstiprinājuma marķējums un tā atbilst 11. panta 7. punkta prasībām.
Transportlīdzekļa gadījumā importētājs nodrošina, ka transportlīdzeklim ir vajadzīgais atbilstības sertifikāts.
3.Ja importētājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, jo īpaši apstiprinātajam tipam, importētājs attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību nelaiž tirgū, nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā un reģistrēšanu, kamēr nav panākta atbilstība. Ja importētājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, tas par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kam piešķirts tipa apstiprinājums, importētājs informē arī apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra attiecīgo tipa apstiprinājumu.
4.Importētājs uz transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktadresi vai — ja šādi attiecīgo informāciju norādīt nav iespējams — norāda to uz iesaiņojuma vai dokumentā, kas pievienots sistēmai, sastāvdaļai, atsevišķai tehniskai vienībai, detaļai vai aprīkojumam.
5.Importētājs nodrošina, ka transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai ir pievienotas 63. pantā minētās instrukcijas un informācija attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās.
6.Patērētāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā importētājs veic izmeklēšanu un uztur sūdzību un atsaukumu reģistru saistībā ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, kurus tas ir laidis tirgū, par šādu uzraudzību informējot arī izplatītājus.
15. pants
Importētāju pienākumi attiecībā uz to importētajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas neatbilst prasībām, vai attiecībā uz to importētajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, kas rada nopietnu apdraudējumu
1.Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, ko importētājs ir laidis tirgū, neatbilst šai regulai, importētājs nekavējoties veic atbilstošus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemtu to no tirgus vai atsauktu.
2.Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, importētājs par šo nopietno apdraudējumu nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju ražotājam un to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū.
Importētājs arī informē apstiprinātājas iestādes un tirgus uzraudzības iestādes par visiem veiktajiem pasākumiem un sniedz sīkāku informāciju, jo īpaši par nopietno apdraudējumu un par ražotāja īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem.
3.Importētājs desmit gadus pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības laišanas tirgū glabā atbilstības sertifikātu kopijas, nodrošinot, ka attiecīgie dokumenti ir pieejami apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, ka minētajām iestādēm pēc pieprasījuma ir pieejama 24. panta 4. punktā minētā informācijas pakete.
4.Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētājs attiecīgajai iestādei tai viegli saprotamā valodā sniedz visu vajadzīgo informāciju un dokumentus, kas apliecina transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību. Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētājs ar to sadarbojas attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008, lai novērstu apdraudējumu, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru tas ir darījis pieejamu tirgū.
16. pants
Izplatītāju pienākumi
Pirms transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība tiek darīta pieejama tirgū, reģistrēta vai nodota ekspluatācijā, izplatītājs pārliecinās, ka uz attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ir ražotāja normatīvā plāksnīte vai tipa apstiprinājuma marķējums un ka ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un instrukcijas, kā arī drošuma informācija, kas noteikta 63. pantā, attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās, un ka ražotājs un importētājs ir ievērojuši attiecīgi 11. panta 7. punktā un 14. panta 4. punktā noteiktās prasības.
17. pants
Izplatītāju pienākumi attiecībā uz to izplatītajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas neatbilst prasībām, vai attiecībā uz to izplatītajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām, detaļām vai aprīkojumu, kas rada nopietnu apdraudējumu
1.Ja izplatītājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šīs regulas prasībām, izplatītājs attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību nedara pieejamu tirgū, nereģistrē to un nepieļauj tās nodošanu ekspluatācijā, kamēr nav panākta atbilstība.
2.Ja izplatītājs uzskata, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, ko tas ir darījis pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, tas informē ražotāju vai importētāju, lai nodrošinātu, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi saskaņā ar 12. panta 1. punktu vai 15. panta 1. punktu ar mērķi nodrošināt konkrētā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību vai attiecīgā gadījumā izņemt to no tirgus vai atsaukt.
3.Ja transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums rada nopietnu apdraudējumu, izplatītājs par šo nopietno apdraudējumu nekavējoties sniedz izsmeļošu informāciju ražotājam, importētājam un to dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, kurās transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums ir darīts pieejams tirgū. Tāpat izplatītājs informē šīs iestādes par visiem veiktajiem pasākumiem un sniedz sīkāku informāciju, jo īpaši par nopietno apdraudējumu un par ražotāja īstenotajiem korektīvajiem pasākumiem.
4.Pēc valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītājs ar to sadarbojas attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar 20. pantu Regulā (EK) Nr. 765/2008, lai novērstu apdraudējumu, ko rada transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniska vienība, detaļa vai aprīkojums, kuru tas ir darījis pieejamu tirgū.
18. pants
Gadījumi, kad ražotāju pienākumus attiecina uz importētājiem un izplatītājiem
Saskaņā ar šo regulu importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un uz importētāju vai izplatītāju attiecina ražotāja pienākumus atbilstoši 8., 11. un 12. pantam, ja importētājs vai izplatītājs transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību dara pieejamu tirgū, reģistrē vai ir atbildīgs par tās nodošanu ekspluatācijā ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai ja tas pārveido transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tā, ka tā varētu vairs neatbilst piemērojamajām prasībām.
19. pants
Ekonomikas dalībnieku identifikācija
Desmit gadus pēc transportlīdzekļa laišanas tirgū un piecus gadus pēc sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskas vienības, detaļas vai aprīkojuma laišanas tirgū ekonomikas dalībnieki pēc apstiprinātājas iestādes vai tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma sniedz šādu informāciju:
(a)to ekonomikas dalībnieku identitāte, kas tiem piegādāja transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu;
(b)to ekonomikas dalībnieku identitāte, kuriem tie piegādāja transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu vai aprīkojumu.
III NODAĻA
ES TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRAS
20. pants
ES tipa apstiprināšanas procedūras
1.Iesniedzot gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu, ražotājs var izvēlēties vienu no šādām procedūrām:
(a)pakāpenisku tipa apstiprināšanu;
(b)tipa apstiprināšanu vienā posmā;
(c)jauktu tipa apstiprināšanu.
Turklāt nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim ražotājs var izvēlēties vairākposmu tipa apstiprināšanu.
2.Sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības tipu apstiprina tikai viena posma tipa apstiprināšanā.
3.Vairākposmu tipa apstiprinājumu piešķir nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tipam, kas, ņemot vērā transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi, atbilst 22. pantā minētajā informācijas mapē norādītajiem datiem un attiecīgajos IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos paredzētajām tehniskajām prasībām.
Vairākposmu tipa apstiprinājums attiecas arī uz pabeigtiem transportlīdzekļiem, ko pēc pabeigšanas ir pārveidojis cits ražotājs.
4.ES tipa apstiprinājumu attiecībā uz pabeigtības pēdējo posmu piešķir vienīgi pēc tam, kad apstiprinātāja iestāde ir pārliecinājusies, ka pēdējā posmā apstiprinātais transportlīdzekļa tips apstiprināšanas laikā atbilst visām piemērojamajām tehniskajām prasībām. Šāda pārbaude ietver dokumentu pārbaudi attiecībā uz visām prasībām, kas paredzētas nepabeigta transportlīdzekļa tipa ES tipa apstiprinājumā, kurš piešķirts vairākposmu procedūrā, pat ja tas ir piešķirts citai transportlīdzekļu kategorijai.
5.Šā panta 1. punktā minēto tipa apstiprināšanas procedūru izvēle neietekmē piemērojamās pamatprasības, kurām apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam jāatbilst laikā, kad izsniedz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.
6. Viens ražotājs var izvēlēties arī vairākposmu tipa apstiprināšanu, ja vien to neizmanto, lai apietu prasības, kas piemērojamas vienā posmā izgatavotam transportlīdzeklim. Šīs regulas 39., 40. un 47. panta mērķiem viena ražotāja ražotus transportlīdzekļus neuzskata par vairākos posmos izgatavotiem transportlīdzekļiem.
21. pants
ES tipa apstiprinājuma pieteikums
1.Ražotājs apstiprinātājai iestādei iesniedz ES tipa apstiprinājuma pieteikumu, kā arī 22. pantā minēto informācijas mapi.
2.Par konkrēta tipa transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību var iesniegt tikai vienu pieteikumu, un to var iesniegt tikai vienā dalībvalstī.
3.Par katru apstiprināmo transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipu iesniedz atsevišķu pieteikumu.
22. pants
Informācijas mape
1.Informācijas mapē, kas minēta 21. panta 1. punktā, iekļauj:
(a)informācijas dokumentu, kā norādīts I pielikumā viena posma vai jauktai tipa apstiprināšanai vai III pielikumā pakāpeniskai tipa apstiprināšanai;
(b)visus datus, rasējumus, fotoattēlus un citu būtisku informāciju;
(c)norādi par transportlīdzekļiem piemērojamo(-ajām) procedūru(-ām) saskaņā ar 20. panta 1. punktu;
(d)jebkādu papildinformāciju, ko apstiprinātāja iestāde pieprasa saistībā ar pieteikuma procedūru.
2.Informācijas mapi iesniedz elektroniskā formātā, ko nodrošina Komisija, bet to var iesniegt arī papīra formātā.
3.Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus I un III pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un likumdošanas norises, atjauninot informācijas dokumenta paraugu, tostarp saskaņotā elektroniskā formātā, kā minēts 2. punktā.
23. pants
Papildu informācija, kas iesniedzama kopā ar pieteikumu
konkrētiem ES tipa apstiprinājumiem
1.Papildus 22. pantā minētajai informācijas mapei pakāpeniska tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno pilnīgu to ES tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu, arī testa ziņojumus, kas nepieciešami saskaņā ar IV pielikumā minētajiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar IV pielikumā minētajiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas gadījumā apstiprinātājai iestādei ir piekļuve attiecīgajai informācijas mapei līdz brīdim, kad izsniedz vai atsaka gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.
2.Papildus 22. pantā minētajai informācijas mapei jaukta tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, arī testa ziņojumus, kas nepieciešami saskaņā ar IV pielikumā minētajiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
Sistēmām, kurām ES tipa apstiprinājuma sertifikāts nav uzrādīts, papildus 22. pantā minētajai informācijas mapei pieteikumam pievieno I pielikumā minēto informāciju, kas transportlīdzekļa apstiprināšanas posmā nepieciešama šo sistēmu apstiprināšanai, un ES tipa apstiprinājuma sertifikāta vietā pievieno testa ziņojumu.
3.Vairākposmu tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno šādu informāciju:
(a)pirmajā posmā — tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz bāzes transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi;
(b)otrajā un turpmākajos posmos — tās informācijas mapes daļas un ES tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz konkrēto pabeigtības posmu, līdz ar iepriekšējā izgatavošanas posmā izsniegto transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju, kā arī pilnīgas ziņas par jebkādām ražotāja veiktām transportlīdzekļa izmaiņām vai papildinājumiem.
Šā punkta a) un b) apakšpunktā norādīto informāciju var iesniegt saskaņā ar 22. panta 2. punktu.
4. Apstiprinātājai iestādei un tehniskajiem dienestiem ir piekļuve transportlīdzekļa programmatūrai un algoritmiem.
Apstiprinātāja iestāde, prasību pienācīgi pamatojot, var arī prasīt ražotājam iesniegt jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pieņemtu lēmumu par veicamajiem testiem, vai arī lai vienkāršotu minēto testu veikšanu.
IV NODAĻA
ES TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRU NORISE
24. pants
Vispārīgi noteikumi par ES tipa apstiprināšanas procedūru norisi
1.Katram transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipam var piešķirt tikai vienu ES tipa apstiprinājumu.
2.Apstiprinātāja iestāde, kas ir saņēmusi pieteikumu saskaņā ar 21. pantu, ES tipa apstiprinājumu piešķir tikai tad, kad ir pārbaudījusi visus turpmāk minētos aspektus:
(a)29. pantā minētos ražošanas atbilstības pasākumus;
(b)to, ka līdz šim nav bijis izsniegts attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājums;
(c)to, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst piemērojamajām prasībām;
(d)attiecībā uz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumiem saskaņā ar pakāpeniskām, jauktām un vairākposmu apstiprināšanas procedūrām apstiprinātāja iestāde atbilstoši 20. panta 4. punktam pārbauda, vai uz sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām attiecas atsevišķi tipa apstiprinājumi atbilstoši prasībām, kas piemērojamas laikā, kad tika piešķirts gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums.
3.Piemēro procedūras, kas attiecībā uz ES tipa apstiprināšanu ir izklāstītas V pielikumā un attiecībā uz vairākposmu tipa apstiprināšanu — XVII pielikumā.
Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus V pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā likumdošanas norises un tehnikas attīstību, atjauninot procedūras, kas skar ES tipa apstiprināšanu, kā arī XVII pielikuma grozīšanai attiecībā uz vairākposmu tipa apstiprināšanu.
4.Apstiprinātāja iestāde sagatavo informācijas paketi, kurā ietilpst 22. pantā minētā informācijas mape ar testu ziņojumiem, kā arī visi citi dokumenti, ko tehniskais dienests vai apstiprinātāja iestāde pievienoja informācijas mapei savu pienākumu veikšanas gaitā.
Informācijas paketē ir satura rādītājs, kurā skaidri norāda visas lappuses un katra dokumenta formātu, kā arī hronoloģiski reģistrē ES tipa apstiprināšanas pārvaldību.
Apstiprinātāja iestāde informācijas paketi uzglabā desmit gadus pēc attiecīgā ES tipa apstiprinājuma derīguma beigām.
5.Apstiprinātāja iestāde atsaka ES tipa apstiprinājumu, ja secina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips, lai gan atbilst piemērojamajām prasībām, tomēr nopietni apdraud drošību vai var nopietni kaitēt videi vai sabiedrības veselībai. Šādā gadījumā tā pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai nekavējoties nosūta izsmeļošu informāciju, izskaidrojot sava lēmuma iemeslus un izklāstot konstatēto faktu pierādījumus.
6.Saskaņā ar 20. panta 4. un 5. punktu pakāpeniskas tipa apstiprināšanas, jauktas tipa apstiprināšanas un vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrās apstiprinātāja iestāde atsakās piešķirt ES tipa apstiprinājumu, ja tā konstatē, ka sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šajā regulā vai IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Apstiprinātāja iestāde lūdz tās apstiprinātājas iestādes, kuras tika apstiprinājušas attiecīgās sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, rīkoties saskaņā ar 54. panta 2. punktu.
25. pants
Paziņošana par izsniegtajiem, grozītajiem, atteiktajiem un anulētajiem ES tipa apstiprinājumiem
1.Apstiprinātāja iestāde par katru transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības tipu, ko tā ir apstiprinājusi, viena mēneša laikā pēc ES tipa apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanas vai grozīšanas nosūta pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju un pielikumus, tostarp testa ziņojumus, kas minēti 23. pantā. Kopiju nosūta, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu vai drošas elektroniskas datnes veidā.
2.Apstiprinātāja iestāde reizi trijos mēnešos pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai nosūta to sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprinājumu sarakstu, kurus tā iepriekšējā laikposmā ir izsniegusi, grozījusi, atteikusi vai anulējusi. Sarakstā iekļauj XIV pielikumā norādīto informāciju.
3.Ja citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde vai Komisija to pieprasa, apstiprinātāja iestāde, kas izsniegusi ES tipa apstiprinājumu, viena mēneša laikā pēc minētās prasības saņemšanas nosūta pieprasītājai apstiprinātājai iestādei ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu vai nosūtot tos drošas elektroniskas datnes veidā.
4.Apstiprinātāja iestāde nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes un Komisiju par ES tipa apstiprinājuma atteikumu vai anulēšanu, izklāstot sava lēmuma pamatojumu.
5.Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus XIV pielikuma grozīšanai, atjauninot tā paziņojuma paraugu, ko nosūta par izsniegtajiem, grozītajiem, atteiktajiem vai anulētajiem sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprinājumiem.
26. pants
ES tipa apstiprinājuma sertifikāts
1.ES tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno šādus pielikumus:
(a)24. panta 4. punktā minēto informācijas paketi;
(b)testu ziņojumus, kas noteikti 28. panta 1. punktā minētajos normatīvajos aktos, ja runa ir par sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanu, vai testu rezultātu lapu gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas gadījumā;
(c)tās (to) personas(-u) vārdu, uzvārdu un paraksta paraugu, kas ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, kā arī norādi par šīs (šo) personas(-u) amatu uzņēmumā;
(d)gatava transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas gadījumā — aizpildītu atbilstības sertifikāta paraugu.
2.ES tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniedz atbilstīgi VI pielikumā dotajam paraugam, un tam piešķir kārtas numuru atbilstīgi VII pielikumā noteiktajai saskaņotajai sistēmai. Testu rezultātu lapu izsniedz atbilstīgi VIII pielikumā dotajam paraugam. Minētie dokumenti ir pieejami elektroniskā formātā.
Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus VI, VII un VIII pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un likumdošanas norises, atjauninot attiecīgi tipa apstiprinājuma sertifikāta, tā numurēšanas sistēmas un testu rezultātu lapas paraugu, tostarp nodrošinot attiecīgos elektroniskos formātus.
3.Attiecībā uz katru transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipu apstiprinātāja iestāde:
(a)aizpilda visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, tostarp tā pielikumus;
(b)sagatavo informācijas paketes satura rādītāju;
(c)aizpildīto ES tipa apstiprinājuma sertifikātu kopā ar pielikumiem bez kavēšanās izsniedz ražotājam.
4.Attiecībā uz ES tipa apstiprinājumu, kura derīgumam ir noteikts ierobežojums saskaņā ar 37. un 41. pantu, kā arī IV pielikuma III daļu vai kuram nav piemērojami atsevišķi šīs regulas vai IV pielikumā minēto normatīvo aktu noteikumi, ES tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda šos ierobežojumus vai to, ka attiecīgie noteikumi nav piemērojami.
5.Ja transportlīdzekļa ražotājs ir izvēlējies jauktu tipa apstiprināšanas procedūru, apstiprinātāja iestāde aizpilda informācijas paketi, dodot norādes uz testu ziņojumiem, kas 28. panta 1. punktā minētajos normatīvajos aktos noteikti tādām sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, par kurām nav izsniegti ES tipa apstiprinājuma sertifikāti.
6.Ja transportlīdzekļa ražotājs izvēlas tipa apstiprināšanu vienā posmā, apstiprinātāja iestāde ES tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno attiecīgo normatīvo aktu sarakstu atbilstoši VI pielikuma papildinājumā dotajam paraugam.
27. pants
Īpaši noteikumi par ES tipa apstiprinājumiem sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām
1.ES tipa apstiprinājumu piešķir sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, kas atbilst 22. pantā minētajā informācijas mapē norādītajiem datiem un attiecīgajos IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos paredzētajām tehniskajām prasībām.
2.Ja uz sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir vai nav paredzētas remontam, apkopei vai profilaksei, attiecas arī transportlīdzekļa sistēmas tipa apstiprinājums, tad papildus nav jāveic sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšana, izņemot, ja to paredz attiecīgie IV pielikumā minētie normatīvie akti.
3.Ja kāda sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība funkcionē vai ja tai kāda konkrēta iezīme piemīt vienīgi savienojumā ar citām transportlīdzekļa detaļām un ja šā iemesla dēļ atbilstību prasībām var pārbaudīt vienīgi tad, ja sastāvdaļa vai atsevišķā tehniskā vienība darbojas savienojumā ar šīm citām transportlīdzekļa detaļām, tad sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma darbības jomu attiecīgi ierobežo.
Tādos gadījumos ES tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda jebkādu sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskās vienības lietojuma ierobežojumu un īpašos nosacījumus tās uzstādīšanai transportlīdzeklī.
Ja šo sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību uzstāda transportlīdzeklī, apstiprinātāja iestāde transportlīdzekļa apstiprināšanas brīdī pārbauda atbilstību visiem piemērojamajiem lietošanas ierobežojumiem vai uzstādīšanas nosacījumiem.
28. pants
ES tipa apstiprināšanai nepieciešamie testi
1.Atbilstību šajā regulā un IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos paredzētajām tehniskajām prasībām pierāda ar pilnvarotu tehnisko dienestu veiktiem attiecīgiem testiem saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem.
2.Ražotājs apstiprinātājai iestādei nodrošina tos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem vajadzīgi nepieciešamo testu veikšanai.
3.Nepieciešamos testus veic ar transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas precīzi atbilst apstiprināmajam tipam.
4.Pēc ražotāja pieprasījuma un vienojoties ar apstiprinātāju iestādi virtuālas testēšanas metodes var izmantot kā alternatīvu risinājumu iepriekš 1. punktā minētajām testu procedūrām saskaņā ar XVI pielikumu.
5.Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus XVI pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un likumdošanas norises, atjauninot to normatīvo aktu sarakstu, atbilstoši kuriem ražotājs vai tehniskais dienests var izmantot virtuālas testēšanas metodes, kā arī atjauninot īpašos nosacījumus, saskaņā ar kuriem virtuālas testēšanas metodes ir izmantojamas.
29. pants
Ražošanas atbilstības pasākumi
1.Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar X pielikumu, lai — vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm — pārbaudītu, vai ražotājs transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavo atbilstoši apstiprinātajam tipam.
2.Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, pārbauda statistiski būtisku skaitu transportlīdzekļu un atbilstības sertifikātu paraugu, pārliecinoties par to atbilstību 34. un 35. pantam, kā arī pārbauda, vai atbilstības sertifikātos ietvertie dati ir pareizi.
3.Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai — vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm — pārbaudītu, vai šā panta 1. un 2. punktā minētie pasākumi joprojām ir piemēroti, lai nodrošinātu to, ka ražošanā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības joprojām atbilst apstiprinātajam tipam un to atbilstības sertifikāti joprojām atbilst 34. un 35. pantam.
4.Lai pārliecinātos, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst apstiprinātajam tipam, ES tipa apstiprinājumu piešķīrusī apstiprinātāja iestāde ar ražotāja telpās un ražošanas iekārtās ņemtiem paraugiem veic pārbaudes vai testus, kas vajadzīgi ES tipa apstiprinājumam.
5.Apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu un secina, ka ražotājs vairs neizgatavo transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstoši apstiprinātajam tipam, vai secina, ka atbilstības sertifikāti vairs neatbilst 34. un 35. pantam, lai gan ražošana tiek turpināta, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūra tiek pareizi ievērota, vai anulē tipa apstiprinājumu.
6.Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus X pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un likumdošanas norises, atjauninot ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras.
30. pants
Valsts nodevu struktūra tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības izdevumu segšanai
1.Dalībvalstis izstrādā valsts nodevu struktūru tādu izdevumu segšanai, kas saistīti ar dalībvalsts tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības darbībām, kā arī ar tipa apstiprināšanas testiem un ražošanas atbilstības testiem un pārbaudēm, ko veic dalībvalsts pilnvarotie tehniskie dienesti.
2.Minētās valsts nodevas iekasē no ražotājiem, kuri ir pieteikušies tipa apstiprinājumam attiecīgajā dalībvalstī. Tehniskie dienesti šīs nodevas tiešā veidā neiekasē.
3.Valsts nodevu struktūra aptver arī izmaksas par atbilstības verifikācijas pārbaudēm un testiem, ko saskaņā ar 9. pantu veic Komisija. Šīs iemaksas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas 26 21. panta 4. punktu.
4.Dalībvalstis detalizēti informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par savu izstrādāto valsts nodevu struktūru. Pirmais paziņojums ir jāsniedz [šīs regulas spēkā stāšanās datums + 1 gads]. Par valsts nodevu struktūras secīgu atjaunināšanu katru gadu paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai.
5.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu 3. punktā minētās papildu iemaksas, kas piemērojamas 1. punktā minētajām valsts nodevām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
V NODAĻA
ES TIPA APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI UN DERĪGUMS
31. pants
Vispārīgi noteikumi par ES tipa apstiprinājumu grozījumiem un derīgumu
1.Ražotājs nekavējoties informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, par visām izmaiņām informācijas paketē norādītajos sīki izklāstītajos datos.
Apstiprinātāja iestāde lemj, vai saistībā ar attiecīgajām izmaiņām ir jāizdara grozījums, veicot ES tipa apstiprinājuma pārskatīšanu vai tā paplašināšanu atbilstoši 32. pantā noteiktajām procedūrām, vai arī šo izmaiņu dēļ ir nepieciešams jauns tipa apstiprinājums.
2.Grozījuma pieteikumu iesniedz vienīgi tai apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra sākotnējo ES tipa apstiprinājumu.
3.Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka grozījuma veikšanai pārbaudes vai testi ir jāveic atkārtoti, tā attiecīgi informē ražotāju.
4.Ja, balstoties uz iepriekš 3. punktā minētajām pārbaudēm vai testiem, apstiprinātāja iestāde secina, ka prasības ES tipa apstiprinājumam joprojām ir izpildītas, piemēro 32. pantā minētās procedūras.
5.Ja apstiprinātāja iestāde secina, ka informācijas paketē norādītie sīki izklāstītie dati ir tik būtiski mainīti, ka spēkā esošo tipa apstiprinājumu nevar paplašināt, tā atsakās grozīt ES tipa apstiprinājumu un pieprasa ražotājam pieteikties jaunam ES tipa apstiprinājumam.
32. pants
ES tipa apstiprinājumu pārskatīšana un paplašināšana
1.Grozījumu uzskata par “pārskatīšanu”, ja apstiprinātāja iestāde secina, ka, neraugoties uz informācijas paketē norādīto sīki izklāstīto datu izmaiņām, attiecīgais transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips joprojām atbilst šim tipam piemērojamajām prasībām un ka tāpēc pārbaudes vai testi nav jāatkārto.
Tādā gadījumā apstiprinātāja iestāde nekavējoties izsniedz attiecīgi pārskatītās informācijas paketes lapas, atzīmējot katru pārskatīto lapu, tādējādi skaidri norādot grozījumu būtību un atkārtotās izsniegšanas datumu, vai izsniedz konsolidētu, atjauninātu informācijas paketes redakciju, papildinot to ar veikto izmaiņu izsmeļošu aprakstu.
2.Grozījumu uzskata par “paplašināšanu”, ja apstiprinātāja iestāde secina, ka ir mainījušies informācijas paketē norādītie sīki izklāstītie dati un ir iestājies kāds no šādiem gadījumiem:
(a)ir jāveic papildu pārbaudes vai testi, lai pārliecinātos par nepārtrauktu atbilstību prasībām, uz kuru pamata ir izsniegts spēkā esošais tipa apstiprinājums;
(b)ir mainījusies jebkāda informācija ES tipa apstiprinājuma sertifikātā, bet ne tā pielikumos;
(c)apstiprinātam transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipam kļūst piemērojamas jaunas prasības saskaņā ar kādu no IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem.
Paplašināšanas gadījumā apstiprinātāja iestāde nekavējoties izsniedz atjauninātu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kurā norādīts paplašinājuma numurs, kas palielināts atbilstoši jau piešķirto secīgo paplašinājumu skaitam. Minētajā apstiprinājuma sertifikātā skaidri norāda paplašināšanas iemeslu, kā arī atkārtotas izsniegšanas datumu un derīguma termiņu.
3.Izsniedzot grozītas lapas vai konsolidētu, atjauninātu redakciju, attiecīgi groza informācijas paketes satura rādītāju, lai atspoguļotu jaunākās paplašināšanas vai pārskatīšanas datumu vai jaunākās konsolidētās, atjauninātās redakcijas datumu.
4.Transportlīdzekļa tipa apstiprinājums nav jāpaplašina, ja 2. punkta c) apakšpunktā minētās jaunās prasības minētā tipa transportlīdzeklim ir nebūtiskas no tehniskā viedokļa vai attiecas uz transportlīdzekļu kategorijām, kurām tas nepieder.
33. pants
Derīguma beigas
1.Transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumu izsniedz uz 5 gadiem bez derīguma termiņa pagarināšanas iespējas. Derīguma termiņu norāda tipa apstiprinājuma sertifikātā. Beidzoties tipa apstiprinājuma sertifikāta derīgumam, to var atjaunot, ja ražotājs ir iesniedzis pieteikumu un tikai tad ja apstiprinātāja iestāde ir pārliecinājusies, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst visām attiecīgo normatīvo aktu prasībām attiecībā uz jauniem šāda tipa transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām.
2.Transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājums kļūst nederīgs pirms derīguma termiņa beigām jebkurā no šādiem gadījumiem:
(a)ir stājušās spēkā jaunas, obligātas prasības par to, kā transportlīdzekļus dara pieejamus tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā, kuras piemērojamas apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam, un tipa apstiprinājumu nevar paplašināt saskaņā ar 32. panta 2. punkta c) apakšpunktu;
(b)brīvprātīgā kārtā pilnīgi izbeidz ražot apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam atbilstošus transportlīdzekļus;
(c)37. panta 6. punktā minēta ierobežojuma dēļ beidzas tipa apstiprinājuma sertifikāta derīgums;
(d)tipa apstiprinājums ir anulēts saskaņā ar 29. panta 5. punktu vai 53. panta 1. punktu;
(e)ja tiek konstatēts, ka tipa apstiprinājuma pamatā ir nepatiesas deklarācijas vai falsificēti testa rezultāti vai ka nav izpausti tādi dati, kuru dēļ tipa apstiprinājums būtu atteikts.
3. Ja no visa transportlīdzekļa tipa tikai viena varianta tipa apstiprinājums vai kāda varianta vienas versijas tipa apstiprinājums kļūst nederīgs, tad attiecīgā transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājums vairs nav derīgs vienīgi attiecībā uz konkrēto variantu vai versiju.
4.Ja pilnīgi izbeidz ražot konkrēta tipa transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ražotājs nekavējoties informē to apstiprinātāju iestādi, kas minētajam transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipam piešķīra ES tipa apstiprinājumu.
Viena mēneša laikā no šā punkta pirmajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas apstiprinātāja iestāde, kas transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipam piešķīra ES tipa apstiprinājumu, attiecīgi informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes.
5.Ja transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ES tipa apstiprinājuma sertifikāta derīgums tuvojas beigām, ražotājs nekavējoties informē to apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu.
6.Saņemot ražotāja paziņojumu, apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, nekavējoties sniedz pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm un Komisijai visu attiecīgo informāciju par attiecīgi transportlīdzekļu laišanu tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā.
Šajā paziņojumā norāda pēdējā izgatavotā transportlīdzekļa izgatavošanas datumu un identifikācijas numuru (VIN), kā definēts 2. pantā Komisijas Regulā (ES) Nr. 19/2011 27 .
VI NODAĻA
ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS UN MARĶĒJUMS
34. pants
Vispārīgi noteikumi par atbilstības sertifikātu
1.Ražotājs katram pabeigtam, nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim, kas izgatavots atbilstīgi apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, izsniedz atbilstības sertifikātu papīra dokumenta veidā.
Šādu atbilstības sertifikātu pircējam izsniedz bez maksas, kad tas nopērk transportlīdzekli. Sertifikātu izsniedz neatkarīgi no tā, vai ir bijis konkrēts pieprasījums un vai ražotājam ir iesniegta papildu informācija.
Pēc transportlīdzekļa īpašnieka pieprasījuma ražotājs desmit gadu laikposmā pēc transportlīdzekļa izlaides datuma izsniedz atbilstības sertifikāta dublikātu par atlīdzību, kas nepārsniedz tā izsniegšanas izmaksas. Sertifikāta dublikāta pirmajā lappusē ir skaidri salasāms vārds “dublikāts”.
2.Ražotājs izmanto IX pielikumā doto atbilstības sertifikāta paraugu.
Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus IX pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un likumdošanas norises, atjauninot atbilstības sertifikāta paraugu.
3.Atbilstības sertifikātu sagatavo vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām.
4.Persona(-as), kas ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, ir ražotāja darbinieks(-i) un ir pienācīgi pilnvarota(-as) pilnībā uzņemties ražotāja juridisko atbildību attiecībā uz transportlīdzekļa konstruēšanu un izgatavošanu vai tā ražošanas atbilstību.
5.Atbilstības sertifikātu aizpilda pilnībā, un tajā nav minēti citi transportlīdzekļa izmantošanas ierobežojumi kā vien tie, kas paredzēti šajā regulā vai IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos.
6.Neskarot šā panta 1. punktu, ražotājs var arī elektroniski pārsūtīt atbilstības sertifikātu valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par reģistrēšanu.
35. pants
Īpaši noteikumi par atbilstības sertifikātu
1.Nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa gadījumā ražotājs atbilstības sertifikātā aizpilda vienīgi tās pozīcijas, kas ir saistītas ar papildinājumiem vai izmaiņām, kuras veiktas konkrētajā apstiprināšanas posmā, un attiecīgos gadījumos sertifikātam pievieno visus atbilstības sertifikātus, kas izsniegti iepriekšējos posmos.
2.Transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar 37. pantu, atbilstības sertifikāta nosaukumā ir norāde: “Pabeigtiem / vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājums piešķirts, piemērojot 37. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. ../201X par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (provizorisks apstiprinājums)” [PB: jāievieto atsauce].
3.Transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar 39. pantu, atbilstības sertifikāta nosaukumā ir norāde: “Pabeigtiem / vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājumu piešķir mazās sērijās”, blakus tai — ražošanas gads, pēc tā — kārtas skaitlis no 1 līdz maksimālajam skaitlim, kas norādīts XII pielikumā dotajā tabulā un kas attiecībā uz katru ražošanas gadu norāda attiecīgajam transportlīdzeklim piešķirto vietu minētajā gadā saražoto transportlīdzekļu klāstā.
36. pants
Ražotāja normatīvā plāksnīte
un sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājuma marķējums
1.Transportlīdzekļa ražotājs katram transportlīdzeklim, kas izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, piestiprina ražotāja normatīvo plāksnīti ar marķējumu, kas noteikts attiecīgajos IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos.
2.Sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ražotājs katrai sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, kas izgatavota atbilstīgi apstiprinātajam tipam, neatkarīgi no tā, vai tā ir sistēmas daļa, piestiprina tipa apstiprinājuma marķējumu, kas noteikts attiecīgajos IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos.
Ja šāds tipa apstiprinājuma marķējums nav prasīts, ražotājs sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai piestiprina vismaz savu tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi un tipa numuru vai identifikācijas numuru.
3.ES tipa apstiprinājuma marķējums ir saskaņā ar VII pielikumu.
VII NODAĻA
JAUNAS TEHNOLOĢIJAS VAI KONCEPCIJAS
37. pants
Atbrīvojumi jaunām tehnoloģijām vai koncepcijām
1.Ražotājs var pieteikties ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipu, kurā iekļautas jaunas tehnoloģijas vai koncepcijas, kas neatbilst vienam vai vairākiem IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem.
2.Apstiprinātāja iestāde piešķir 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājumu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
(a)ES tipa apstiprinājuma pieteikumā ir norādīti iemesli, kāpēc jaunās tehnoloģijas vai koncepcijas dēļ transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst vienam vai vairākiem IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem;
(b)ES tipa apstiprinājuma pieteikumā ir aprakstīta jaunās tehnoloģijas vai koncepcijas ietekme uz drošību un vidi, kā arī pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu, ka salīdzinājumā ar prasībām, no kurām tiek prasīts atbrīvojums, ir nodrošināts vismaz līdzvērtīgs drošības un vides aizsardzības līmenis;
(c)ir iesniegti testu apraksti un rezultāti, kas pierāda, ka ir izpildīts b) apakšpunkta nosacījums.
3.ES tipa apstiprinājuma piešķiršanai, nosakot atbrīvojumus jaunām tehnoloģijām vai koncepcijām, ir jāsaņem Komisijas atļauja. Minēto atļauju piešķir ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 87. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.
4.Kamēr nav saņemta Komisijas atļauja, apstiprinātāja iestāde transportlīdzekļa tipam, kam tiek lūgts atbrīvojums, var piešķirt provizorisku ES tipa apstiprinājumu, kas ir spēkā vienīgi attiecīgās apstiprinātājas iestādes dalībvalsts teritorijā. Apstiprinātāja iestāde par to nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, nosūtot datni ar šā panta 2. punktā minēto informāciju.
ES tipa apstiprinājuma provizoriskums un ierobežotais teritoriālais derīgums ir norādīts tipa apstiprinājuma sertifikāta nosaukumā un atbilstības sertifikāta nosaukumā.
5.Citu dalībvalstu apstiprinātājas iestādes var nolemt savā teritorijā atzīt 4. punktā minēto provizorisko ES tipa apstiprinājumu, ja tās par šo atzīšanu rakstiski informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra provizorisko ES tipa apstiprinājumu.
6.Attiecīgā gadījumā 3. punktā minētajā Komisijas atļaujā precizē, vai tajā ir paredzēti kādi ierobežojumi, īpaši attiecībā uz aptverto transportlīdzekļu maksimālo skaitu. Jebkurā gadījumā ES tipa apstiprinājums ir derīgs vismaz 36 mēnešus.
7.Ja Komisija nolemj nepiešķirt 3. punktā minēto atļauju, apstiprinātāja iestāde nekavējoties informē 4. punktā minētā provizoriskā tipa apstiprinājuma turētāju par to, ka provizoriskais ES tipa apstiprinājums tiks atcelts pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad Komisija pieņēma lēmumu par atteikumu.
Tomēr transportlīdzekļus, kas izgatavoti atbilstoši provizoriskajam ES tipa apstiprinājumam, pirms tas kļuvis nederīgs, drīkst laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā jebkurā dalībvalstī, kas ir atzinusi provizorisko ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar 5. punktu.
38. pants
Turpmāka normatīvo aktu pielāgošana
1.Ja Komisija atļauj piešķirt ES tipa apstiprinājumu atbilstīgi 37. pantam, tā nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai attiecīgos normatīvos aktus pielāgotu jaunākajai tehnikas attīstībai.
Ja atbrīvojums saskaņā ar 37. pantu attiecas uz ANO/EEK noteikumiem, Komisija ierosina grozīt attiecīgos ANO/EEK noteikumus saskaņā ar Padomes Lēmuma 97/836/EK III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
2.Tiklīdz attiecīgie normatīvie akti ir grozīti, atceļ visus ierobežojumus, kas noteikti Komisijas lēmumā, ar kuru atļauj piešķirt ES tipa apstiprinājumu.
3. Ja nav veikti 1. punktā minētie vajadzīgie pasākumi normatīvo aktu pielāgošanai, Komisija var atļaut provizoriskā ES tipa apstiprinājuma paplašināšanu, pieņemot lēmumu un pēc tās dalībvalsts lūguma, kas piešķīra provizorisko ES tipa apstiprinājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
VIII NODAĻA
MAZĀS SĒRIJĀS RAŽOTI TRANSPORTLĪDZEKĻI
39. pants
Mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājums
1.Pēc ražotāja lūguma un ievērojot XII pielikuma 1. sadaļā noteiktos gada kvantitatīvos ierobežojumus, dalībvalstis piešķir ES tipa apstiprinājumu mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu tipam, kas atbilst vismaz IV pielikuma I daļas 1. papildinājumā noteiktajām prasībām.
2.Šā panta 1. punktu nepiemēro speciālajiem transportlīdzekļiem.
3.ES tipa apstiprinājuma sertifikātus mazās sērijās ražotiem transportlīdzekļiem numurē saskaņā ar VII pielikumu.
40. pants
Mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājums
1.Ražotājs var pieteikties mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājumam, ievērojot XII pielikuma 2. sadaļā noteiktos gada kvantitatīvos ierobežojumus. Minētie ierobežojumi attiecas uz tādu transportlīdzekļu pieejamības nodrošināšanu tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā, kam ir tipa apstiprinājums katras dalībvalsts tirgū attiecīgajā gadā.
2.Jebkuram 1. punktā minētajam transportlīdzekļu tipam dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu no vienas vai vairākām pamatprasībām, kas noteiktas IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos, ja šīs dalībvalstis nosaka atbilstošas alternatīvas prasības.
3.Mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprināšanai apstiprinātāja iestāde pieņem tādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem.
4.Mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājuma sertifikātu izstrādā saskaņā ar VI pielikumā noteikto paraugu, bet tā virsraksts ir “Mazās sērijās ražota transportlīdzekļa valsts tipa apstiprinājuma sertifikāts”, turklāt sertifikātā precizē to atbrīvojumu saturu un būtību, kas piešķirti saskaņā ar 2. punktu. Tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē saskaņā ar VII pielikumā minēto saskaņoto sistēmu.
41. pants
Mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājuma derīgums
1.Mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājums ir derīgs vienīgi tās dalībvalsts teritorijā, kuras apstiprinātāja iestāde tipa apstiprinājumu piešķīra.
2.Pēc ražotāja lūguma apstiprinātāja iestāde ražotāja norādīto dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm ar ierakstītas vēstules vai elektroniskā pasta starpniecību nosūta tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju un tā pielikumus.
3.Ražotāja norādīto dalībvalstu apstiprinātājas iestādes trijos mēnešos pēc 2. punktā minēto dokumentu saņemšanas lemj par tipa apstiprinājuma atzīšanu.
Dalībvalstu apstiprinātājas iestādes atzīst valsts tipa apstiprinājumu, ja vien tām nav pamatota iemesla uzskatīt, ka valsts tehniskās prasības, saskaņā ar kurām transportlīdzekļa tips ir apstiprināts, nav līdzvērtīgas noteikumiem, ko piemēro pašu dalībvalstī.
4.Dalībvalstu apstiprinātājas iestādes divos mēnešos paziņo savu lēmumu apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra valsts tipa apstiprinājumu.
5.Pēc tā pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma, kurš citā dalībvalstī vēlas laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli ar valsts tipa apstiprinājumu mazās sērijās ražotiem transportlīdzekļiem, apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra valsts tipa apstiprinājumu mazās sērijās ražotiem transportlīdzekļiem, izsniedz šīs citas dalībvalsts iestādei tipa apstiprinājuma sertifikāta, tostarp informācijas paketes, kopiju.
Šīs citas dalībvalsts iestāde ļauj minēto transportlīdzekli laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā, ja vien tai nav pamatota iemesla uzskatīt, ka tās valsts tehniskās prasības, saskaņā ar kurām transportlīdzekļa tips ir apstiprināts, nav līdzvērtīgas noteikumiem, ko piemēro pašu dalībvalstī.
IX NODAĻA
TRANSPORTLĪDZEKĻU INDIVIDUĀLI APSTIPRINĀJUMI
42. pants
Transportlīdzekļu individuāli ES apstiprinājumi
1.Transportlīdzeklim, kas atbilst IV pielikuma I daļas 2. papildinājumā izklāstītajām prasībām, vai speciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši IV pielikuma III daļai dalībvalstis piešķir transportlīdzekļa individuālu ES apstiprinājumu.
2.Pieteikumu transportlīdzekļa individuālam ES apstiprinājumam iesniedz ražotājs vai transportlīdzekļa īpašnieks, vai pārstāvis, kas darbojas viņa vārdā, — ja šis pārstāvis veic uzņēmējdarbību Savienībā.
3.Dalībvalstis neveic destruktīvus testus, lai noteiktu, vai transportlīdzeklis atbilst 1. punktā minētajām prasībām, bet izmanto jebkuru attiecīgo informāciju, ko šim nolūkam sniedzis pieteikuma iesniedzējs.
4.Transportlīdzekļa individuāla ES apstiprinājuma sertifikāts atbilst VI pielikumā norādītajam paraugam. Transportlīdzekļa individuāla ES apstiprinājuma sertifikātus numurē saskaņā ar VII pielikumu.
5.Dalībvalsts atļauj laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus ar spēkā esošu individuāla ES apstiprinājuma sertifikātu.
43. pants
Transportlīdzekļu individuāli valsts apstiprinājumi
1.Konkrētu transportlīdzekli, neatkarīgi no tā, vai tas ir unikāls, dalībvalstis var atbrīvot no pienākuma nodrošināt atbilstību vienam vai vairākiem šīs regulas noteikumiem vai IV pielikumā minēto normatīvo aktu pamatprasībām, ja šīs dalībvalstis nosaka attiecīgas alternatīvas prasības.
2.Pieteikumu transportlīdzekļa individuālam valsts apstiprinājumam iesniedz ražotājs vai transportlīdzekļa īpašnieks, vai pārstāvis, kas darbojas viņa vārdā, — ja šis pārstāvis veic uzņēmējdarbību Savienībā.
3.Dalībvalstis neveic destruktīvus testus, lai noteiktu, vai transportlīdzeklis atbilst 1. punktā minētajām alternatīvajām prasībām, bet izmanto jebkuru attiecīgo informāciju, ko šim nolūkam sniedzis pieteikuma iesniedzējs.
4.Transportlīdzekļu individuālai valsts apstiprināšanai apstiprinātāja iestāde pieņem tādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem.
5.Ja transportlīdzeklis atbilst pieteikumam pievienotajam aprakstam un attiecīgajām alternatīvajām prasībām, dalībvalsts nekavējoties izsniedz transportlīdzekļa individuālu valsts apstiprinājumu.
6.Transportlīdzekļa individuāla valsts apstiprinājuma sertifikāta veidlapa atbilst ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugam, kas noteikts VI pielikumā, un tajā ir norādīta vismaz informācija, kas vajadzīga, lai pieteiktos reģistrēšanai, kā paredzēts Padomes Direktīvā 1999/37/EK 28 .
Transportlīdzekļa individuāla valsts apstiprinājuma sertifikātā ir norādīts attiecīgā transportlīdzekļa VIN, un sertifikāta nosaukums ir “Transportlīdzekļa individuāla valsts apstiprinājuma sertifikāts”.
44. pants
Transportlīdzekļu individuālo valsts apstiprinājumu derīgums
1.Transportlīdzekļu individuālais valsts apstiprinājums ir derīgs vienīgi apstiprinājuma piešķīrējas dalībvalsts teritorijā.
2.Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas citā dalībvalstī darīt pieejamu tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli ar individuālu valsts apstiprinājumu, pēc tā pieprasījuma dalībvalsts, kas piešķīra apstiprinājumu, pieteikuma iesniedzējam izsniedz dokumentu par tehniskajām prasībām, saskaņā ar kurām transportlīdzeklis tika apstiprināts.
3.Dalībvalsts atļauj darīt pieejamu tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli, kuram cita dalībvalsts ir piešķīrusi individuālu valsts apstiprinājumu saskaņā ar 43. pantu, ja vien šai dalībvalstij nav pamatota iemesla uzskatīt, ka attiecīgās alternatīvās prasības, saskaņā ar kurām transportlīdzeklis ir apstiprināts, nav līdzvērtīgas noteikumiem, ko piemēro šajā dalībvalstī.
4.Šo pantu var piemērot transportlīdzekļiem, kam saskaņā ar šo regulu ir piešķirts tipa apstiprinājums un kas ir pārveidoti pirms pirmās reģistrēšanas vai nodošanas ekspluatācijā.
45. pants
Īpaši noteikumi
1.Šīs regulas 43. un 44. pantā izklāstītās procedūras var piemērot konkrētam transportlīdzeklim, kuru atbilstoši vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrai pabeidz secīgos posmos.
2.Vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrā normālas secības starpposmu nevar aizstāt ar 43. un 44. pantā izklāstītajām procedūrām un tās nevar piemērot, lai transportlīdzeklis saņemtu pirmā posma apstiprinājumu.
X NODAĻA
PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA TIRGŪ,
REĢISTRĒŠANA VAI NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ
46. pants
Tādu transportlīdzekļu pieejamības nodrošināšana tirgū, reģistrēšana vai nodošana ekspluatācijā, kas nav sērijas beigu transportlīdzekļi
1.Neskarot 49.−51. pantu, transportlīdzekļus, kuriem gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums ir obligāts vai kuriem ražotājs ir saņēmis šādu tipa apstiprinājumu, dara pieejamus tirgū, reģistrē vai nodod ekspluatācijā vienīgi tad, ja tiem ir derīgs atbilstības sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar 34. un 35. pantu.
Nepabeigtus transportlīdzekļus var darīt pieejamus tirgū vai nodot ekspluatācijā, bet par transportlīdzekļu reģistrēšanu atbildīgās valsts iestādes var atteikt šādu transportlīdzekļu reģistrēšanu un izmantošanu satiksmē.
2.Transportlīdzekļus, kas ir atbrīvoti no prasības pēc atbilstības sertifikāta, var darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā, ja tie atbilst attiecīgām šīs regulas tehniskajām prasībām.
3.Tirgū pieejamu, reģistrētu vai ekspluatācijā nodotu mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu skaits vienā gadā nepārsniedz XII pielikumā noteiktos kvantitatīvos gada ierobežojumus.
47. pants
Sērijas beigu transportlīdzekļu pieejamības nodrošināšana tirgū, reģistrēšana vai nodošana ekspluatācijā
1.Sērijas beigu transportlīdzekļus, kuru ES tipa apstiprinājums ir kļuvis nederīgs atbilstoši 33. panta 2. punkta a) apakšpunktam, var darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā tikai tad, ja ir izpildīta 4. punktā noteiktā prasība un ievēroti 2. un 4. punktā norādītie termiņi.
Šā punkta pirmā daļa attiecas vienīgi uz tādiem transportlīdzekļiem, kas jau atradās Savienības teritorijā, bet vēl nebija darīti pieejami tirgū vai reģistrēti, vai nodoti ekspluatācijā, pirms to ES tipa apstiprinājums kļuva nederīgs.
2.Pabeigtiem transportlīdzekļiem 1. punktu piemēro 12 mēnešus no dienas, kad ES tipa apstiprinājums kļuva nederīgs, savukārt vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem — 18 mēnešus no minētās dienas.
3.Ja ražotājs vēlas darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā sērijas beigu transportlīdzekļus saskaņā ar 1. punktu, tas iesniedz attiecīgu pieprasījumu tajā dalībvalsts valsts iestādē, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu. Minētajā pieprasījumā precizē, kādu tehnisku vai saimniecisku iemeslu dēļ minētie transportlīdzekļi neatbilst jaunajām tipa apstiprināšanas prasībām, un norāda attiecīgo transportlīdzekļu VIN.
Attiecīgā valsts iestāde trijos mēnešos pēc minētā pieprasījuma saņemšanas lemj, vai atļaut tādus transportlīdzekļus darīt pieejamus tirgū, reģistrēt un nodot ekspluatācijā attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kā arī nosaka to transportlīdzekļu skaitu, attiecībā uz kuriem var piešķirt atļauju.
4.Savienībā darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā var tikai tādus sērijas beigu transportlīdzekļus, kuriem ir derīgs atbilstības sertifikāts, ja tas ir derīgs vēl vismaz trīs mēnešus pēc tā izsniegšanas datuma, bet kuru tipa apstiprinājums ir kļuvis nederīgs atbilstoši 33. panta 2. punkta a) apakšpunktam.
5.To transportlīdzekļu, kas darīti pieejami tirgū, reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā saskaņā ar šo pantu, atbilstības sertifikātā iekļauj speciālu ierakstu, kurā norāda, ka šie transportlīdzekļi ir sērijas beigu transportlīdzekļi, kā arī datumu, līdz kuram šos transportlīdzekļus var darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā Savienībā.
6.Dalībvalstis glabā ziņas par to transportlīdzekļu VIN, kurus tās ir atļāvušas darīt pieejamus tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā saskaņā ar šo pantu.
48. pants
Sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību
pieejamības nodrošināšana tirgū vai nodošana ekspluatācijā
1.Sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, tostarp rezerves daļu tirgum paredzētās, var darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā vienīgi tad, ja tās atbilst attiecīgo IV pielikumā minēto normatīvo aktu prasībām un ir marķētas saskaņā ar 36. pantu.
2.Šā panta 1. punktu nepiemēro tādām sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir īpaši izgatavotas vai konstruētas jauniem transportlīdzekļiem, uz kuriem šī regula neattiecas.
3.Dalībvalstis var atļaut darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kurām saskaņā ar 37. pantu piešķirts atbrīvojums vai kuras paredzēts uzstādīt transportlīdzekļos, uz ko attiecas saskaņā ar 39., 40., 42. un 43. pantu piešķirti apstiprinājumi saistībā ar konkrēto sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību.
4.Dalībvalstis var arī atļaut darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ko paredzēts izmantot transportlīdzekļos, kuriem saskaņā ar šo regulu vai Direktīvu 2007/46/EK nebija vajadzīgs tipa apstiprinājums laikā, kad šos transportlīdzekļus darīja pieejamus tirgū, reģistrēja vai nodeva ekspluatācijā.
XI NODAĻA
DROŠĪBAS KLAUZULAS
49. pants
Procedūra attiecībā uz transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām
vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas rada nopietnu apdraudējumu valsts līmenī
1.Ja vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes ir rīkojušās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu un šīs regulas 8. pantu vai ja tām ir pietiekams pamats uzskatīt, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, uz ko attiecas šī regula, rada nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai, vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula, tās par saviem secinājumiem nekavējoties informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra apstiprinājumu.
2. Šā panta 1. punktā minētā apstiprinātāja iestāde novērtē šo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību, novērtējumā aptverot visas šajā regulā noteiktās prasības. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki pilnībā sadarbojas ar apstiprinātājām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm.
Ja novērtēšanas gaitā apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra apstiprinājumu, konstatē, ka transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tā nekavējoties pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam veikt visas atbilstīgās korektīvās darbības, lai nodrošinātu transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību minētajām prasībām, vai veic ierobežojošus pasākumus, lai transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izņemtu no tirgus vai atsauktu to samērīgā laikposmā atkarībā no apdraudējuma būtības.
Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem ierobežojošajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.
3.Attiecīgā apstiprinātāja iestāde informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par 1. punktā minētā novērtējuma rezultātiem un darbībām, kas jāveic ekonomikas dalībniekam.
4.Ekonomikas dalībnieks atbilstīgi 11.–19. pantā minētajiem pienākumiem nodrošina, ka tiek veikti visi atbilstošie korektīvie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kuras tas ir laidis tirgū, reģistrējis vai nodevis ekspluatācijā Savienībā.
5.Ja ekonomikas dalībnieks neīsteno atbilstošus korektīvus pasākumus laikposmā, kas minēts 2. punkta otrajā daļā, valsts iestādes īsteno visus attiecīgos pagaidu ierobežojošos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu neatbilstīgu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību pieejamību tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā savas valsts tirgū vai lai tās izņemtu no minētā tirgus vai atsauktu.
50. pants
Paziņošanas un iebildumu izteikšanas procedūras
saistībā ar valsts līmenī īstenotiem ierobežojošiem pasākumiem
1.Valsts iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par ierobežojošiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 49. panta 1. un 5. punktu.
Sniegtā informācija ietver visus pieejamos datus, īpaši tos, kas vajadzīgi, lai identificētu neatbilstīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību, to izcelsmi, iespējamās neatbilstības būtību un saistīto apdraudējumu, veikto valsts ierobežojošo pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā ekonomikas dalībnieka iesniegtos argumentus.
2.Regulas 49. panta 1. punktā minētā apstiprinātāja iestāde norāda, vai neatbilstību izraisa kāds no šādiem apstākļiem:
(a)transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība prasībām attiecībā uz cilvēku veselību vai drošību, vides aizsardzību vai citiem sabiedrisko interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula;
(b)nepilnības attiecīgajos IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos.
3.Dalībvalstis, kas nav dalībvalsts, kura uzsāka procedūru, viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieņemtajiem ierobežojošajiem pasākumiem, kā arī sniedz visu papildu informāciju, kas ir to rīcībā, saistībā ar attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību, kā arī — gadījumā, ja tās nepiekrīt paziņotajam valsts pasākumam — par saviem iebildumiem.
4.Ja viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas kāda cita dalībvalsts vai Komisija ir iebildusi pret dalībvalsts īstenotu ierobežojošu pasākumu, Komisija minēto pasākumu novērtē saskaņā ar 51. pantu.
5.Ja viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas neviena cita dalībvalsts vai Komisija nav iebildusi pret dalībvalsts īstenotu ierobežojošu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu. Pārējās dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tiek īstenoti līdzīgi ierobežojoši pasākumi.
51. pants
Savienības drošības procedūra
1.Ja, veicot 50. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, pret dalībvalsts īstenoto pasākumu tiek izteikti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem nekavējoties novērtē valsts pasākumu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu par to, vai valsts pasākums ir pamatots. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis nekavējoties īsteno Komisijas lēmumu un attiecīgi informē Komisiju.
2.Ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pamatots, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu prasībām neatbilstīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izņemšanu no sava tirgus, un attiecīgi informē Komisiju. Ja Komisija uzskata, ka valsts pasākums nav pamatots, attiecīgā dalībvalsts atceļ vai pielāgo pasākumu saskaņā ar 1. punktā minēto Komisijas lēmumu.
3.Ja valsts pasākums ir atzīts par pamatotu un ir saistīts ar nepilnībām IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos, Komisija ierosina šādus atbilstīgus pasākumus:
(a)attiecībā uz normatīvajiem aktiem Komisija ierosina attiecīgā akta nepieciešamos grozījumus;
(b)attiecībā uz ANO/EEK noteikumiem Komisija ierosina attiecīgo ANO/EEK noteikumu nepieciešamo grozījumu projektu saskaņā ar Padomes Lēmuma 97/836/EK III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
52. pants
Prasībām atbilstīgi transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības,
kas rada nopietnu apdraudējumu drošībai vai nopietnu apdraudējumu veselībai un videi
1.Ja pēc novērtējuma veikšanas saskaņā ar 49. panta 1. punktu dalībvalsts konstatē, ka, lai gan transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilst piemērojamām prasībām vai ir pareizi marķētas, tomēr tās nopietni apdraud drošību vai var nopietni kaitēt videi vai sabiedrības veselībai, tā pieprasa attiecīgajam ekonomikas dalībniekam veikt visus atbilstīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kad tā laista tirgū, reģistrēta vai nodota ekspluatācijā, vairs nerada šādu risku, vai arī tā veic ierobežojošus pasākumus, lai šādu transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izņemtu no tirgus vai atsauktu to samērīgā laikposmā atkarībā no apdraudējuma būtības.
Dalībvalsts var atteikties reģistrēt šādus transportlīdzekļus, kamēr ekonomikas dalībnieks nav veicis visus atbilstīgos korektīvos pasākumus.
2.Ekonomikas dalībnieks nodrošina, ka atbilstīgi korektīvi pasākumi tiek īstenoti attiecībā uz visiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas minētas 1. punktā.
3.Dalībvalsts viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā pieprasījuma dienas informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem pieejamajiem datiem, īpaši par datiem, kas vajadzīgi, lai identificētu attiecīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību, par transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskā vienības izcelsmi un piegādes ķēdi, saistītā apdraudējuma būtību, kā arī īstenoto valsts pasākumu būtību un ilgumu.
4.Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm, ar attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, un novērtē dalībvalsts īstenoto pasākumu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, Komisija lemj, vai 1. punktā minētais valsts pasākums ir uzskatāms par pamatotu, un attiecīgā gadījumā ierosina atbilstīgus pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
5.Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to attiecīgajam ekonomikas dalībniekam vai dalībniekiem.
53. pants
Vispārīgas prasības saistībā ar neatbilstīgiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām
1.Ja transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kurām ir atbilstības sertifikāts vai apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam vai šīs regulas noteikumiem vai ir tikušas apstiprinātas, pamatojoties uz nepareiziem datiem, apstiprinātājas iestādes, tirgus uzraudzības iestādes vai Komisija var veikt nepieciešamos ierobežojošos pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pantu, lai aizliegtu vai ierobežotu neatbilstīgo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību darīšanu pieejamus tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā vai lai izņemtu tos no minētā tirgus vai atsauktu tos, tostarp anulēt tipa apstiprinājumu, ko izsniegusi apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, līdz brīdim, kamēr attiecīgais ekonomikas dalībnieks ir veicis visus atbilstīgos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību.
2.Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā novirzes no sīki izklāstītajiem datiem ES tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē uzskata par neatbilstību apstiprinātajam tipam.
54. pants
Paziņošanas un iebildumu izteikšanas procedūras saistībā ar neatbilstīgiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām
1.Ja apstiprinātāja iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilst šīs regulas prasībām vai ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, pamatojoties uz nepareiziem datiem, vai ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kurām ir piešķirts atbilstības sertifikāts vai kurām ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam, tā var īstenot atbilstīgus ierobežojošus pasākumus saskaņā ar 53. panta 1. punktu.
2.Apstiprinātāja iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde, vai Komisija arī pieprasa apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, pārbaudīt, vai ražošanā esošie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības joprojām atbilst apstiprinātajam tipam, vai — attiecīgā gadījumā — pārbaudīt, vai ir nodrošināts, ka tiek panākta jau tirgū laistu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstība.
3.Attiecībā uz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, ja transportlīdzekļa neatbilstību izraisa sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, 2. punktā minēto pieprasījumu adresē arī tai apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu attiecīgajai sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķajai tehniskajai vienībai.
4. Attiecībā uz vairākposmu tipa apstiprinājumu, ja vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa neatbilstību izraisa sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība, kas ir nepabeigtā transportlīdzekļa daļa, vai to izraisa pats nepabeigtais transportlīdzeklis, 2. punktā minēto pieprasījumu adresē arī tai apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu attiecīgajai sistēmai, sastāvdaļai, atsevišķajai tehniskajai vienībai vai nepabeigtajam transportlīdzeklim.
5.Ja apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, saņem 1.–4. punktā minēto pieprasījumu, tā novērtē attiecīgos transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskās vienības, novērtējumā aptverot visas šajā regulā noteiktās prasības. Apstiprinātāja iestāde pārbauda arī datus, pamatojoties uz kuriem apstiprinājums tika piešķirts. Attiecīgie ekonomikas dalībnieki pilnībā sadarbojas ar apstiprinātāju iestādi.
6.Ja neatbilstību konstatē apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, minētā apstiprinātāja iestāde nekavējoties pieprasa, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks veiktu visus atbilstīgos korektīvos pasākumus nolūkā nodrošināt transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilstību, un vajadzības gadījumā apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, pēc iespējas ātrāk un, vēlākais, viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas īsteno 53. panta 1. punktā minētos pasākumus.
7.Valsts iestādes, kas īsteno ierobežojošus pasākumus saskaņā ar 53. panta 1. punktu, par to nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.
8.Ja viena mēneša laikā pēc paziņojuma sniegšanas par ierobežojošiem pasākumiem, ko īsteno apstiprinātāja iestāde vai tirgus uzraudzības iestāde saskaņā ar 53. panta 1. punktu, cita dalībvalsts izsaka iebildumus attiecībā uz paziņoto ierobežojošo pasākumu vai ja Komisija konstatē neatbilstību saskaņā ar 9. panta 5. punktu, Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm un attiecīgo ekonomikas dalībnieku vai dalībniekiem un jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, un izvērtē īstenoto valsts pasākumu. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, Komisija var nolemt veikt nepieciešamos ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti 53. panta 1. punktā, pieņemot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem. Dalībvalstis nekavējoties īsteno Komisijas lēmumu un attiecīgi informē Komisiju.
9.Ja viena mēneša laikā pēc to ierobežojošo pasākumu paziņošanas, kas veikti saskaņā ar 53. panta 1. punktu, ne cita dalībvalsts, ne Komisija neizsaka iebildumus par dalībvalsts īstenoto ierobežojošo pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu. Pārējās dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tiek īstenoti līdzīgi ierobežojoši pasākumi.
55. pants
Tādu detaļu vai aprīkojuma laišana tirgū un nodošana ekspluatācijā,
kas var nopietni apdraudēt būtisku sistēmu pareizu darbību
1.Tādas detaļas vai aprīkojumu, kas var nopietni apdraudēt to sistēmu pareizu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem, tirgū nelaiž un ekspluatācijā nenodod, turklāt šādas detaļas un aprīkojumu aizliedz, ja vien apstiprinātāja iestāde tām nav piešķīrusi atļauju saskaņā ar 56. panta 1. un 4. punktu.
2.Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu prasības, kas piemērojamas 1. punktā minētajām detaļām vai aprīkojumam.
Šo prasību pamatā var būt IV pielikumā minētie normatīvie akti vai tās var būt veidotas kā salīdzinājums starp šo detaļu vai aprīkojuma ekoloģiskajiem raksturlielumiem vai drošumu un attiecīgi oriģinālo detaļu vai aprīkojuma ekoloģiskajiem raksturlielumiem vai drošumu. Jebkurā gadījumā prasības nodrošina, lai detaļas vai aprīkojums netraucētu to sistēmu darbību, kas ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem.
3.Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus XIII pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un likumdošanas norises, atjauninot detaļu vai aprīkojuma sarakstu, balstoties uz šādu informāciju:
(a)cik nopietns ir apdraudējums tā transportlīdzekļa drošumam vai ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kurā attiecīgās detaļas vai aprīkojums ir uzstādīts;
(b)ja detaļām vai aprīkojumam saskaņā ar 56. panta 1. punktu tiktu piešķirta atļauja, kā tas ietekmētu patērētājus un sekundārā tirgus ražotājus.
4.Šā panta 1. punktu nepiemēro oriģinālajām detaļām vai aprīkojumam un detaļām vai aprīkojumam, kas pieder sistēmai, kurai ir tipa apstiprinājums saskaņā ar IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem, izņemot gadījumus, ja tipa apstiprinājums attiecas uz aspektiem, kas nav 1. punktā minētais nopietnais apdraudējums.
Šā punkta izpratnē oriģinālās detaļas vai aprīkojums ir detaļas vai aprīkojums, ko attiecīgā transportlīdzekļa montāžai izgatavo saskaņā ar transportlīdzekļa ražotāja noteiktām specifikācijām un ražošanas standartiem.
5.Šā panta 1. punktu nepiemēro detaļām vai aprīkojumam, ko izgatavo vienīgi sacīkšu transportlīdzekļiem. XIII pielikumā minētās detaļas vai aprīkojumu, ko izmanto gan autosacīkstēs, gan ceļu satiksmē, nedara pieejamus transportlīdzekļiem, kurus paredzēts izmantot uz koplietošanas ceļiem, izņemot gadījumus, ja tie atbilst prasībām, kas izklāstītas 2. punktā minētajos deleģētajos aktos, un ja Komisija to atļāvusi, izdodot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
56. pants
Saistītās prasības attiecībā uz detaļām vai aprīkojumu, kas var nopietni apdraudēt
būtisku sistēmu pareizu darbību
1.Detaļu vai aprīkojuma ražotājs var pieteikties 55. panta 1. punktā minētajai atļaujai, iesniedzot apstiprinātājai iestādei pieteikumu, kam pievienots pilnvarotā tehniskā dienesta sagatavots testa ziņojums, kurā apliecināts, ka detaļas vai aprīkojums, kam tiek prasīta atļauja, atbilst 55. panta 2. punktā minētajām prasībām. Ražotājs par katru detaļas vai aprīkojuma tipu var iesniegt tikai vienu pieteikumu tikai vienai apstiprinātājai iestādei.
2.Atļaujas pieteikumā iekļauj izvērstu informāciju par detaļu vai aprīkojuma ražotāju, detaļu vai aprīkojuma tipu, identifikāciju un detaļu numuriem, transportlīdzekļa ražotāja nosaukumu, transportlīdzekļa tipu un attiecīgā gadījumā izgatavošanas gadu vai jebkādu citu informāciju, kas ļauj identificēt transportlīdzekli, kurā detaļas vai aprīkojums ir jāuzstāda.
Apstiprinātāja iestāde atļauj laist tirgū un nodot ekspluatācijā detaļas vai aprīkojumu, ja, ņemot vērā 1. punktā minēto testa ziņojumu un citus pierādījumus, tā secina, ka attiecīgās detaļas vai aprīkojums atbilst 55. panta 2. punktā izklāstītajām prasībām.
Apstiprinātāja iestāde ražotājam nekavējoties izsniedz atļaujas sertifikātu, kas atbilst XI pielikuma 1. papildinājumā dotajam paraugam, un numurē to saskaņā ar XI pielikuma 2. punktu.
Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus XI pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un likumdošanas norises, atjauninot atļaujas sertifikāta paraugu un numerācijas sistēmu.
3.Ražotājs nekavējoties informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra atļauju, par visām izmaiņām, kas ietekmē nosacījumus, saskaņā ar kuriem atļauja tika izsniegta. Minētā apstiprinātāja iestāde lemj par to, vai atļauja ir jāpārskata vai jāizsniedz no jauna un vai ir vajadzīgi papildu testi.
Ražotājs nodrošina, ka detaļas un aprīkojums ir izgatavoti un turpmāk tiek izgatavoti atbilstīgi nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir izsniegta atļauja.
4.Pirms atļaujas izsniegšanas apstiprinātāja iestāde pārbauda, vai ir ieviesti pasākumi un procedūras ražošanas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanai.
Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka atļaujas izsniegšanas nosacījumi vairs netiek izpildīti, tā pieprasa ražotājam īstenot vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek panākta detaļu vai aprīkojuma atbilstība. Vajadzības gadījumā tā anulē atļauju.
5.Pēc citas dalībvalsts valsts iestādes pieprasījuma apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra atļauju, viena mēneša laikā no minētā pieprasījuma saņemšanas dienas nosūta pirmajai minētajai iestādei piešķirtā atļaujas sertifikāta kopiju kopā ar tā pielikumiem, izmantojot kopēju drošu elektronisku apmaiņas sistēmu. Kopija var būt arī drošas elektroniskas datnes veidā.
6.Apstiprinātāja iestāde, kas nepiekrīt citas dalībvalsts piešķirtajai atļaujai, norāda Komisijai iemeslus, kāpēc tā nepiekrīt. Komisija veic attiecīgos pasākumus, lai atrisinātu domstarpības, tostarp pēc apspriešanās ar attiecīgajām apstiprinātājām iestādēm vajadzības gadījumā prasa anulēt atļauju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
7.Līdz 55. panta 3. punktā minētā saraksta izveidošanai dalībvalstis var paturēt spēkā valsts noteikumus par detaļām un aprīkojumu, kas var ietekmēt tādu sistēmu pareizu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem.
57. pants
Vispārīgi noteikumi par transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atsaukšanu
1.Ražotājs, kuram ir piešķirts gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums un kura pienākums ir atsaukt transportlīdzekļus saskaņā ar šīs regulas 12. panta 1. punktu, 15. panta 1. punktu, 17. panta 2. punktu, 49. panta 1. un 6. punktu, 51. panta 4. punktu, 52. panta 1. punktu un 53. panta 1. punktu vai Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu, nekavējoties par to informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.
2.Sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ražotājs, kuram ir piešķirts ES tipa apstiprinājums un kura pienākums ir atsaukt sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības saskaņā ar šīs regulas 12. panta 1. punktu, 15. panta 1. punktu, 17. panta 2. punktu, 49. panta 1. un 6. punktu, 51. panta 4. punktu, 52. panta 1. punktu un 53. panta 1. punktu vai Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantu, nekavējoties par to informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu.
3.Ražotājs apstiprinātājai iestādei, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, ierosina piemērotu tiesiskās aizsardzības līdzekļu kopumu, lai nodrošinātu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību un attiecīgā gadījumā novērstu Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. pantā minēto nopietno apdraudējumu.
Apstiprinātāja iestāde veic novērtējumu, lai pārbaudītu, vai ierosinātie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir pietiekami un savlaicīgi, kā arī nekavējoties informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes un Komisiju par tiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko tā ir apstiprinājusi.
58. pants
Īpaši noteikumi par transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atsaukšanu
1.Ja apstiprinātāja iestāde vai Komisija uzskata, ka 57. panta 3. punktā minētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi nav pietiekami vai netiek īstenoti pietiekami ātri, tā par savām bažām nekavējoties informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, un Komisiju.
Apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, pieprasa ražotājam īstenot korektīvus pasākumus minēto bažu novēršanai. Ja ražotājs neierosina un neīsteno iedarbīgus korektīvus pasākumus, apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos ierobežojošos pasākumus, tostarp anulē ES tipa apstiprinājumu un īsteno obligātu atsaukšanu, kā arī informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes un Komisiju par īstenotajiem ierobežojošajiem pasākumiem. Ja ES tipa apstiprinājums tiek anulēts, apstiprinātāja iestāde par to nekavējoties informē ražotāju, nosūtot tam ierakstītu vēstuli vai līdzvērtīgā elektroniskā veidā.
2.Ja apstiprinātāja iestāde uzskata, ka ierobežojošie pasākumi, ko saskaņā ar 58. panta 1. punktu īstenojusi apstiprinātāja iestāde, kura piešķīra ES tipa apstiprinājumu, nav pietiekami vai nav savlaicīgi, tā par to informē Komisiju un var veikt atbilstošus ierobežojošus pasākumus, lai liegtu vai ierobežotu attiecīgo neatbilstošo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību laišanu tirgū, reģistrēšanu vai nodošanu ekspluatācijā savas valsts tirgū vai lai izņemtu tos no tirgus vai atsauktu tos.
3.Komisija rīko atbilstīgu apspriešanos ar iesaistītajām pusēm un lemj par to, vai tās apstiprinātājas iestādes īstenotie ierobežojošie pasākumi, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, ir pietiekami un savlaicīgi, un vajadzības gadījumā ierosina atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbilstība ir atjaunota un/vai 57. panta 3. punktā minētais nopietnais apdraudējums ir efektīvi novērsts. Minētajā lēmumā skata arī to apstiprinātāju iestāžu īstenoto ierobežojošo pasākumu piemērotību, kas uzskatīja, ka pasākumi, kurus īstenojusi apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, ir bijuši nepietiekami vai nav bijuši savlaicīgi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
Komisija savu lēmumu adresē attiecīgajām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem.
4. Dalībvalstis nekavējoties īsteno Komisijas lēmumu un attiecīgi informē Komisiju.
5.Ja viena mēneša laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par apstiprinātiem 57. panta 3. punktā minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, neviena cita dalībvalsts vai Komisija neiebilst pret šiem līdzekļiem, tos uzskata par pamatotiem. Pārējās dalībvalstis nodrošina, ka šos tiesiskās aizsardzības līdzekļus piemēro attiecīgajiem transportlīdzekļiem, sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas ir laistas tirgū, reģistrētas vai nodotas ekspluatācijā to teritorijā.
59. pants
Ekonomikas dalībnieku tiesības tikt uzklausītiem, lēmumu paziņošana un pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi
1.Izņemot gadījumus, kad ir nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu nopietnu cilvēku veselības, drošības vai vides apdraudējumu, attiecīgajam ekonomikas dalībniekam tiek dota iespēja iesniegt dokumentus valsts iestādē atbilstošā laika posmā, pirms dalībvalstu iestādes pieņem pasākumus saskaņā ar 49.–58. pantu.
Ja pasākums ir veikts, neuzklausot ekonomikas dalībnieku, ekonomikas dalībniekam tiek dota iespēja iesniegt dokumentus, tiklīdz tas ir iespējams, un pēc tam valsts iestāde minēto pasākumu nekavējoties pārskata.
2.Attiecībā uz visiem pasākumiem, ko valsts iestādes pieņem, precīzi izklāsta šo pasākumu pamatojumu.
Ja šādu pasākumu adresē konkrētam ekonomikas dalībniekam, to nekavējoties dara zināmu attiecīgajam ekonomikas dalībniekam, kuru vienlaikus informē arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko tas var izmantot saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespēju termiņiem.
Ja pasākums ir vispārējs, par to atbilstīgi informē ar publikāciju valsts oficiālajā vēstnesī vai līdzvērtīgā veidā.
3.Tiklīdz ekonomikas dalībnieks pierāda, ka ir veikts efektīvs korektīvs pasākums, visus valsts iestāžu pieņemtos pasākumus nekavējoties atceļ vai groza.
XII NODAĻA
STARPTAUTISKI NOTEIKUMI
60. pants
ANO/EEK noteikumi, kas jāievēro ES tipa apstiprināšanā
1.ANO/EEK noteikumi vai to grozījumi, par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kurus Savienība piemēro un kas ir minēti IV pielikumā, ir daļa no prasībām attiecībā uz transportlīdzekļa ES tipa apstiprināšanu.
2.Dalībvalstu apstiprinātājas iestādes atzīst apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar 1. punktā minētajiem ANO/EEK noteikumiem, un vajadzības gadījumā arī attiecīgus apstiprinājuma marķējumus tādu attiecīgu apstiprinājumu un apstiprinājuma marķējumu vietā, kas piešķirti saskaņā ar šo regulu un normatīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.
3.Ja Savienība ir nobalsojusi par ANO/EEK noteikumiem vai to grozījumiem gatavu transportlīdzekļu ES tipa apstiprināšanas vajadzībām, Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 88. pantu, lai attiecīgā gadījumā ANO/EEK noteikumus vai to grozījumus padarītu obligātus vai grozītu šo regulu.
Minētajā deleģētajā aktā precizē ANO/EEK noteikumu vai to grozījumu obligātās piemērošanas datumus un attiecīgā gadījumā iekļauj pārejas noteikumus.
61. pants
ANO/EEK noteikumu līdzvērtība ES tipa apstiprināšanas mērķiem
1.ANO/EEK noteikumus, kas minēti IV pielikuma II daļā, atzīst par līdzvērtīgiem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem tiktāl, ciktāl tiem ir vienāda darbības joma un priekšmets.
2.Dalībvalstu apstiprinātājas iestādes atzīst tipa apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar 1. punktā minētajiem ANO/EEK noteikumiem, un vajadzības gadījumā arī attiecīgus apstiprinājuma marķējumus tādu attiecīgu tipa apstiprinājumu un apstiprinājuma marķējumu vietā, kas piešķirti saskaņā ar šo regulu un normatīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.
62. pants
Līdzvērtība citiem noteikumiem
Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var atzīt šajā regulā noteikto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprināšanas nosacījumu vai noteikumu līdzvērtību nosacījumiem vai noteikumiem, kas paredzēti starptautiskos vai trešo valstu noteikumos, ievērojot daudzpusējus vai divpusējus Savienības nolīgumus ar trešām valstīm.
XIII NODAĻA
TEHNISKAS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA
63. pants
Informācija lietotājiem
1.Ražotājs nesniedz tādu tehnisku informāciju par šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos vai īstenošanas aktos paredzētajiem sīki izklāstītajiem datiem saistībā ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipu, kura atšķiras no sīki izklāstītajiem datiem par apstiprinātājas iestādes apstiprināto tipu.
2.Ražotājs lietotājiem dara pieejamu visu attiecīgo informāciju un vajadzīgās instrukcijas, kas apraksta visus īpašos nosacījumus vai ierobežojumus saistībā ar transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības lietošanu.
3.Šā panta 2. punktā minēto informāciju nodrošina tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību paredzēts laist tirgū, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā. Minēto informāciju sniedz īpašnieka rokasgrāmatā pēc tam, kad apstiprinātāja iestāde to ir akceptējusi.
64. pants
Ražotājiem paredzētā informācija
1.Transportlīdzekļa ražotājs sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ražotājiem dara pieejamus visus sīki izklāstītos datus, kas nepieciešami sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību ES tipa apstiprināšanai vai lai iegūtu atļauju saskaņā ar 55. panta 1. punktu.
Transportlīdzekļa ražotājs ar sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ražotājiem var noslēgt saistošu līgumu, lai aizsargātu jebkādas tādas informācijas konfidencialitāti, kas nav pieejama atklātībā, tostarp ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītu informāciju.
2.Sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ražotājs transportlīdzekļa ražotājam nodrošina sīki izklāstītu informāciju par ierobežojumiem, kas attiecas uz tiem tipa apstiprinājumiem, kuru turētājs tas ir, un kas ir minēti 27. panta 3. punktā vai paredzēti IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos.
XIV NODAĻA
REMONTA UN TEHNISKĀS APKOPES INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA
65. pants
Ražotāju pienākums sniegt transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju
1.Ražotāji nodrošina, ka neatkarīgiem uzņēmējiem ir neierobežota un standartizēta piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai, diagnostikas un citai iekārtai, instrumentiem, tostarp atbilstīgai programmatūrai, un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.
Ražotāji nodrošina standartizētu, drošu un attālinātu iekārtu, kas dod iespēju neatkarīgiem remontētājiem veikt darbības, kurām nepieciešama piekļuve transportlīdzekļa drošības sistēmai.
2.Kamēr Komisija Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) vai līdzvērtīgu standartizācijas iestāžu darba ietvaros nav pieņēmusi attiecīgu standartu, transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju sniedz viegli pieejamā veidā, lai neatkarīgi uzņēmēji to varētu apstrādāt, ieguldot samērīgas pūles.
Transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju dara pieejamu ražotāju tīmekļa vietnēs, izmantojot standartizētu formātu, vai, ja tas nav iespējams informācijas iezīmju dēļ, citā piemērotā veidā. Šo piekļuvi jo īpaši nodrošina veidā, kas nav diskriminējošs salīdzinājumā ar pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem paredzētajiem noteikumiem vai nodrošināto piekļuvi.
3.Komisija izstrādā un atjaunina attiecīgās tehniskās specifikācijas par to, kā sniedzama transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija. Komisija ņem vērā pašreizējo informācijas tehnoloģiju, transportlīdzekļa paredzamo tehnoloģijas attīstību, pašreizējos Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) standartus un iespēju ieviest ISO standartu visā pasaulē.
4.Šīs regulas XVIII pielikumā sniegta sīkāka informācija par prasībām attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, īpaši tehniskajām specifikācijām par to, kā sniedzama transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija.
5.Ražotāji arī mācību materiālus dara pieejamus neatkarīgiem uzņēmējiem, pilnvarotajiem tirgotājiem un remontētājiem.
6.Ražotājs nodrošina, ka transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija vienmēr ir pieejama, izņemot gadījumos, kad tas nepieciešams šīs informācijas sistēmas uzturēšanas vajadzībām.
Ražotājs groza un papildina savās tīmekļa vietnēs pieejamo transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju, tiklīdz grozītā vai papildinātā informācija ir darīta pieejama pilnvarotajiem remontētājiem.
7.Ar OBD savietojamu nomaināmu vai rezerves daļu, diagnostikas instrumentu un testa aprīkojuma ražošanas un apkopes vajadzībām ražotāji atbilstīgu transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju bez diskriminācijas sniedz visiem ieinteresētajiem sastāvdaļu, diagnostikas instrumentu vai testa aprīkojuma ražotājiem vai remontētājiem.
8.Alternatīvas degvielas transportlīdzekļiem paredzētu automobiļu iekārtu konstruēšanas, ražošanas un remonta vajadzībām ražotāji atbilstīgu transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informāciju bez diskriminācijas sniedz visiem ieinteresētajiem alternatīvas degvielas transportlīdzekļu iekārtu ražotājiem, uzstādītājiem vai remontētājiem.
9.Neatkarīgiem remontētājiem ir bezmaksas piekļuve transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kas tiek glabāta transportlīdzekļa ražotāja centrālajā datubāzē vai citā datubāzē transportlīdzekļa ražotāja uzdevumā.
Šie neatkarīgie remontētāji var attiecīgajā datubāzē ierakstīt informāciju par to veiktajiem remontiem un tehnisko apkopi.
10.Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus XVIII pielikuma grozīšanai un papildināšanai ar mērķi ņemt vērā tehnikas attīstību un likumdošanas norises vai novērst ļaunprātīgu izmantošanu, atjauninot prasības par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kā arī pieņemot un integrējot iepriekš 2. un 3. punktā minētos standartus.
66. pants
Vairāku tipa apstiprinājuma turētāju pienākumi
1.Ražotājs, kurš ir atbildīgs par attiecīgo sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājumu vai par īpašu transportlīdzekļa posmu, jaukta tipa apstiprināšanas, pakāpeniskas tipa apstiprināšanas vai vairākposmu tipa apstiprināšanas gadījumā ir atbildīgs par to, lai gan galaražotājs, gan neatkarīgie uzņēmēji saņemtu remonta un tehniskās apkopes informāciju, kas ir saistīta ar konkrēto sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību vai konkrēto posmu.
2.Galaražotājs atbild par to, lai neatkarīgajiem uzņēmējiem tiktu nodrošināta informācija par gatavu transportlīdzekli.
67. pants
Maksa par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai
1.Ražotājs var iekasēt pieņemamu un samērīgu samaksu par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kas nav 65. panta 8. punktā minētā informācija. Maksa nevar būt tāda, kas neņem vērā apmēru, kādā neatkarīgais uzņēmējs izmanto piekļuvi, un tādējādi attur no piekļuves informācijai.
2.Piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, tostarp tādiem transakciju pakalpojumiem kā atkārtota programmēšana vai tehniskā palīdzība, ražotājs nodrošina uz stundu, dienu, mēnesi vai gadu, un samaksa par piekļuvi šai informācijai mainās atkarībā no attiecīgā piešķirtā piekļuves laikposma.
Ražotāji var piedāvāt ne tikai piekļuvi uz noteiktu laiku, bet arī piekļuvi uz transakciju pamata, samaksu iekasējot par katru atsevišķo transakciju, nevis par laikposmu, kurā ir piešķirta piekļuve.
Ja ražotājs piedāvā abu veidu piekļuvi, neatkarīgie remontētāji izvēlas piekļuves sistēmu vai nu uz noteiktu laiku, vai uz transakciju pamata.
68. pants
Pierādījums, kas apliecina remonta un tehniskās apkopes informācijas pienākumu izpildi
1.Ražotājs, kurš ir iesniedzis pieteikumu ES tipa apstiprinājumam vai valsts tipa apstiprinājumam, sešos mēnešos pēc attiecīgā tipa apstiprinājuma piešķiršanas dienas nodrošina apstiprinātājai iestādei pierādījumu par atbilstību 65.–70. panta prasībām.
2.Ja šāds atbilstības pierādījums netiek sniegts 1. punktā minētajā laikposmā, apstiprinātāja iestāde veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar 69. pantu.
69. pants
Pienākumu izpilde attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai
1.Apstiprinātāja iestāde pēc savas iniciatīvas vai uz sūdzības vai tehniskā dienesta novērtējuma pamata var jebkurā laikā pārbaudīt ražotāja atbilstību 65.–70. panta prasībām, kā arī sertifikāta par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai noteikumiem, kas izklāstīti XVIII pielikuma 1. papildinājumā
2.Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka ražotājs nepilda pienākumu nodrošināt piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, apstiprinātāja iestāde, kas piešķīra attiecīgo tipa apstiprinājumu, veic atbilstīgus pasākumus situācijas labošanai.
Šie pasākumi var būt tipa apstiprinājuma anulēšana vai apturēšana, soda nauda vai citi pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 89. pantu.
3.Ja neatkarīgs uzņēmējs vai nozares apvienība, kas pārstāv neatkarīgus uzņēmējus, iesniedz apstiprinātājai iestādei sūdzību par to, ka ražotājs nepilda 65.–70. pantā noteiktās prasības, apstiprinātāja iestāde veic revīziju, lai pārbaudītu ražotāja atbilstību.
4.Veicot revīziju, apstiprinātāja iestāde var lūgt tehnisko dienestu vai citu neatkarīgu ekspertu veikt novērtējumu, lai pārbaudītu, vai ir izpildīts pienākums nodrošināt piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.
70. pants
Forums par piekļuvi transportlīdzekļu informācijai
1.Forums par piekļuvi transportlīdzekļu informācijai, kas izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 13. panta 9. punktu, veic darbības atbilstīgi XVIII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
2.Šā panta 1. punktā minētais forums konsultē Komisiju par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu transportlīdzekļu OBD un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas ļaunprātīgu izmantošanu.
XV NODAĻA
TEHNISKO DIENESTU NOVĒRTĒŠANA, PILNVAROŠANA,
PAZIŅOŠANA UN UZRAUDZĪBA
71. pants
Par tehniskajiem dienestiem atbildīgā tipa apstiprinātāja iestāde
1.Tipa apstiprinātāja iestāde, ko dalībvalsts ir pilnvarojusi saskaņā ar 7. panta 3. punktu, turpmāk — “tipa apstiprinātāja iestāde”, ir atbildīga par tehnisko dienestu, tostarp attiecīgā gadījumā par to apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu, novērtēšanu, pilnvarošanu, paziņošanu un uzraudzību.
2.Tipa apstiprinātāja iestāde tiek izveidota, organizēta un darbojas tā, lai aizsargātu tās objektivitāti un taisnīgumu un novērstu jebkādu interešu konfliktu ar tehniskajiem dienestiem.
3.Tipa apstiprinātāja iestāde ir organizēta tā, lai paziņojumu par tehnisko dienestu sniegtu personāls, kas nav veicis minētā tehniskā dienesta novērtējumu.
4.Tipa apstiprinātāja iestāde neveic darbības, kuras veic tehniskie dienesti, un nesniedz konsultācijas, pamatojoties uz komerciāliem vai konkurences apsvērumiem.
5.Tipa apstiprinātāja iestāde aizsargā iegūtās informācijas konfidencialitāti.
6.Tipa apstiprinātājas iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku, lai pienācīgi varētu izpildīt uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā.
7.Dalībvalstis sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm informāciju par to īstenotajām tehnisko dienestu novērtēšanas, pilnvarošanas, paziņošanas un uzraudzības procedūrām, kā arī par visām izmaiņām šajās procedūrās.
8.Reizi divos gados divas pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes veic tipa apstiprinātājas iestādes salīdzinošu izvērtēšanu.
Dalībvalstis sastāda salīdzinošās izvērtēšanas gada plānu, nodrošinot atbilstīgu rotāciju attiecībā uz tipa apstiprinātājām iestādēm, kuras veic izvērtēšanu, un tipa apstiprinātājām iestādēm, kuras izvērtējamas, un iesniedz to Komisijai.
Salīdzinošajā izvērtēšanā ietver tā tehniskā dienesta apmeklējumu uz vietas, par kuru atbild izvērtējamā iestāde. Komisija var piedalīties izvērtēšanā, un lēmumu piedalīties tā pieņem uz riska novērtējuma analīzes pamata.
9.Par salīdzinošās izvērtēšanas rezultātiem informē visas dalībvalstis un Komisiju, un rezultātu kopsavilkumu dara publiski pieejamu. Rezultātus apspriež saskaņā ar 10. pantu izveidotajā forumā, pamatojoties uz šo rezultātu novērtējumu, ko veikusi Komisija, un sniedz ieteikumus.
10.Dalībvalstis sniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm informāciju par to, kā tās īstenojušas salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumā sniegtos ieteikumus.
72. pants
Tehnisko dienestu pilnvarošana
1.Tipa apstiprinātājas iestādes pilnvaro tehniskos dienestus veikt vienas vai vairāku šādu kategoriju darbības atkarībā no to kompetences jomas:
(a)A kategorija — šajā regulā un IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos norādītie testi, ko tehniskie dienesti veic savās telpās;
(b)B kategorija — šajā regulā un IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos norādīto testu uzraudzība, ja šādus testus veic ražotāja vai kādas trešās personas telpās;
(c)C kategorija — to ražotāja īstenoto procedūru regulāra novērtēšana un uzraudzība, kuru nolūks ir kontrolēt ražošanas atbilstību;
(d)D kategorija — testu vai pārbaužu izpilde vai uzraudzība nolūkā pārraudzīt ražošanas atbilstību.
2.Dalībvalsts var pilnvarot apstiprinātāju iestādi kā tehnisko dienestu, lai tā veiktu vienas vai vairāku 1. punktā minēto kategoriju darbības. Ja apstiprinātāju iestādi pilnvaro kā tehnisko dienestu un ja to finansē dalībvalsts, vai arī ja šī dalībvalsts kontrolē tās pārvaldību vai finanses, piemēro 72.–85. pantu, kā arī V pielikuma 1. un 2. papildinājumu.
3.Tehnisko dienestu izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tam ir juridiskas personas statuss, bet izņēmums ir akreditēts ražotāja iekšējais tehniskais dienests, kā minēts 76. pantā.
4.Tehniskais dienests apdrošina civiltiesisko atbildību saistībā ar savām darbībām, izņemot gadījumos, kad saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem atbildību uzņemas dalībvalsts vai kad dalībvalsts pati ir tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.
5. Par trešās valsts tehniskajiem dienestiem, kas nav pilnvaroti saskaņā ar 76. pantu, var paziņot 78. panta piemērošanas nolūkā tikai tad, ja šāda tehnisko dienestu pilnvarošana ir paredzēta Savienības divpusējā nolīgumā ar attiecīgo trešo valsti. Tas neliedz tehniskajam dienestam, kas izveidots atbilstīgi kādas dalībvalsts tiesību aktiem saskaņā ar 3. punktu, izveidot meitasuzņēmumus trešās valstīs ar nosacījumu, ka minētos meitasuzņēmumus tieši pārvalda un kontrolē pilnvarotais tehniskais dienests.
73. pants
Tehnisko dienestu neatkarība
1.Tehniskais dienests, tostarp tā darbinieki, ir neatkarīgs un veic tās darbības, kuru veikšanai tas ir pilnvarots, ievērojot visaugstāko profesionālās integritātes līmeni un nodrošinot vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā, kurā tas darbojas, kā arī nepieļauj nekādu spiedienu vai stimulēšanu, īpaši finansiālu, kas varētu ietekmēt tā spriedumu vai novērtēšanas darbību rezultātus, jo īpaši tādu spiedienu vai stimulēšanu, ko īsteno personas vai personu grupas, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.
2.Tehniskais dienests ir trešās personas organizācija vai struktūrvienība, kas nav iesaistīta izvērtējamā, testējamā vai pārbaudāmā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstruēšanas, ražošanas, piegādes vai tehniskās apkopes procesā.
Ja organizācija vai struktūrvienība pieder pie uzņēmēju apvienības vai profesionālas federācijas, kas pārstāv uzņēmumus, kuri iesaistīti izvērtējamo, testējamo vai pārbaudāmo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību konstruēšanā, ražošanā, piegādē vai tehniskajā apkopē, to var uzskatīt par tādu, kas atbilst pirmās daļas prasībām, ja attiecīgās dalībvalsts pilnvarojošajai apstiprinātājai iestādei tiek apliecināts, ka attiecīgā organizācija vai struktūrvienība ir neatkarīga un ka nepastāv interešu konflikts.
3.Tehniskais dienests, tā augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas veic darbības, kuru veikšanai tie ir pilnvaroti saskaņā ar 72. panta 1. punktu, nekonstruē, neražo, nepiegādā transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības, kuras tie izvērtē, kā arī neveic to tehnisko apkopi un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Šis noteikums neaizliedz šādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izmantot, ciktāl tas vajadzīgs tehniskā dienesta darbībā vai tehniskā dienesta darbinieku personīgajiem mērķiem.
4.Tehniskais dienests nodrošina, ka tā meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē to kategoriju darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu, kuru veikšanai tas ir pilnvarots.
5.Tehniskā dienesta darbinieki ievēro dienesta noslēpuma nosacījumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, pildot to uzdevumus saskaņā ar šo regulu, izņemot attiecībā uz apstiprinātāju iestādi vai ja to prasa Savienības vai valsts tiesību akti.
74. pants
Tehnisko dienestu kompetence
1.Tehniskais dienests spēj veikt visas darbības, kuru veikšanai tas piesakās, lai tiktu pilnvarots saskaņā ar 72. panta 1. punktu. Tas tipa apstiprinātājai iestādei pierāda, ka tas atbilst visiem turpmāk minētajiem aspektiem, proti, ka:
(a)tam ir darbinieki ar attiecīgām prasmēm un īpašām tehniskām zināšanām, kuri ir izgājuši profesionālo apmācību un kuriem ir pietiekama un atbilstīga pieredze, lai veiktu darbības, kuru veikšanai tas vēlas tikt pilnvarots;
(b)tā rīcībā ir to darbību procedūru apraksti, kuru veikšanai tas vēlas tikt pilnvarots, pienācīgi ņemot vērā attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskās vienības tehnoloģisko sarežģītību un masveida vai sērijveida ražošanas procesa būtību. Tehniskais dienests pierāda šo procedūru pārredzamību un reproducējamību;
(c)tam ir nepieciešamie līdzekļi, lai veiktu uzdevumus saistībā ar to kategoriju darbībām, kuru veikšanai tas vēlas tikt pilnvarots, un piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.
2.Tehniskais dienests arī apliecina, ka tā darbiniekiem ir attiecīgas iemaņas, īpašas tehniskas zināšanas un apliecināta pieredze veikt testus un pārbaudes, lai novērtētu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstību šai regulai, IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem, kā arī V pielikuma 1. papildinājumā minētajiem standartiem.
75. pants
Tehnisko dienestu meitasuzņēmumi un apakšuzņēmēji
1.Ar pilnvarojošās tipa apstiprinātājas iestādes piekrišanu tehniskie dienesti var pieņemt apakšuzņēmējus dažu to kategoriju darbību izpildei, kuru veikšanai tehniskie dienesti ir pilnvaroti saskaņā ar 72. panta 1. punktu, vai arī uzticēt minēto darbību veikšanu meitasuzņēmumam.
2.Ja tehniskais dienests slēdz apakšuzņēmuma līgumus par konkrētu uzdevumu izpildi saistībā ar to kategoriju darbībām, kuru veikšanai tas ir pilnvarots, vai šo uzdevumu izpildi uztic meitasuzņēmumam, tas nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 73. un 74. panta prasībām, un attiecīgi informē tipa apstiprinātāju iestādi.
3.Tehniskie dienesti uzņemas pilnu atbildību par savu apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.
4.Tehniskie dienesti tipa apstiprinātājas iestādes vajadzībām saglabā attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un uzdevumiem, kurus tie veikuši.
76. pants
Ražotāja iekšējie tehniskie dienesti
1.Ražotāja iekšējo tehnisko dienestu var pilnvarot veikt A kategorijas darbības, kas minētas 72. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tikai attiecībā uz XV pielikumā norādītajiem normatīvajiem aktiem. Ražotāja iekšējais tehniskais dienests ir atsevišķa un skaidri nodalīta ražotāja uzņēmuma daļa, kas nav iesaistīta izvērtējamo transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību konstruēšanā, ražošanā, piegādē vai tehniskajā apkopē.
2.Iekšējais tehniskais dienests atbilst šādām prasībām:
(a)to ir akreditējusi valsts akreditācijas struktūra, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā un atbilstīgi šīs regulas V pielikuma 1. un 2. papildinājumam;
(b)iekšējais tehniskais dienests, tostarp tā darbinieki, ir organizatoriski identificējami, un to rīcībā ražotāja uzņēmumā, kurā tie ietilpst, ir ziņojumu sniegšanas metodes, kas nodrošina to objektivitāti un pierāda to attiecīgajai valsts akreditācijas struktūrai;
(c)ne iekšējais tehniskais dienests, ne tā darbinieki neiesaistās darbībās, kas varētu būt pretrunā iekšējā tehniskā dienesta neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām darbībām, kuru veikšanai tas ir pilnvarots;
(d)tas sniedz savus pakalpojumus tikai ražotāja uzņēmumam, kurā tas ietilpst.
3.Šīs regulas 78. panta piemērošanas nolūkā par iekšējo tehnisko dienestu Komisijai nav jāpaziņo, bet ražotājs, kura struktūrā šis dienests ietilpst, vai valsts akreditācijas struktūra pēc attiecīga pieprasījuma sniedz tipa apstiprinātājai iestādei informāciju par iekšējā tehniskā dienesta akreditāciju.
4.Komisija saskaņā ar 88. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus XV pielikuma grozīšanai ar mērķi ņemt vērā tehnisko attīstību un likumdošanas norises, atjauninot attiecīgajā pielikumā iekļauto normatīvo aktu un ierobežojumu sarakstu.
77. pants
Tehnisko dienestu novērtēšana un pilnvarošana
1.Pirms tehniskā dienesta pilnvarošanas tipa apstiprinātāja iestāde to novērtē atbilstoši novērtēšanas kontrollapai, kurā ietvertas vismaz V pielikuma 2. papildinājumā minētās prasības. Šajā novērtējumā ietver tehniskā dienesta, kurš piesakās pilnvarojumam, telpu novērtējumu uz vietas, kā arī attiecīgā gadījumā visu to meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju novērtējumu, kuru darbības vieta ir Savienībā vai ārpus tās.
Vismaz divu citu dalībvalstu tipa apstiprinātāju iestāžu pārstāvji, saskaņojot savu darbību ar tās dalībvalsts tipa apstiprinātāju iestādi, kurā tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, veic darbību, un kopā ar Komisijas pārstāvi veido apvienoto novērtēšanas grupu un piedalās pieteikuma iesniedzēja tehniskā dienesta novērtēšanā, tostarp novērtēšanā uz vietas. Tās dalībvalsts pilnvarojošā tipa apstiprinātāja iestāde, kurā darbību veic tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, minētajiem pārstāvjiem nodrošina savlaicīgu piekļuvi dokumentiem, kas nepieciešami pieteikuma iesniedzēja tehniskā dienesta novērtēšanai.
2.Novērtēšanas procesa laikā apvienotā novērtēšanas grupa apkopo konstatējumus par tehniskā dienesta, kas iesniedzis pieteikumu, neatbilstību prasībām, kas noteiktas 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā. Šos konstatējumus apvienotā novērtēšanas grupa apspriež ar pilnvarojošo apstiprinātāju iestādi, lai vienotos par pieteikuma novērtējumu.
3.Apvienotā novērtēšanas grupa 45 dienās pēc novērtējuma uz vietas sagatavo ziņojumu, kurā norāda, cik lielā mērā pieteikuma iesniedzējs atbilst šīs regulas 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā noteiktajām prasībām.
4.Minētajā ziņojumā sniedz kopsavilkumu par konstatētajām neatbilstībām. Ja apvienotās novērtēšanas grupas locekļu viedokļi ir atšķirīgi, to atspoguļo ziņojumā, sniedzot arī ieteikumu attiecībā uz to, vai pieteikuma iesniedzēju var pilnvarot kā tehnisko dienestu.
5.Dalībvalstis paziņo Komisijai to tipa apstiprinātājas iestādes pārstāvju vārdus un uzvārdus, kurus aicināt uz katru apvienoto novērtējumu.
6.Tehniskā dienesta kompetences novērtējumu veic saskaņā ar V pielikuma 2. papildinājuma noteikumiem.
7.Tipa apstiprinātāja iestāde par novērtējuma ziņojumu paziņo Komisijai un pārējo dalībvalstu pilnvarojošajām iestādēm, sniedzot tām dokumentārus pierādījumus par tehniskā dienesta kompetenci un pasākumiem, kas ieviesti, lai regulāri uzraudzītu tehnisko dienestu un nodrošinātu, ka tas arī turpmāk atbilst šīs regulas prasībām.
Turklāt paziņotāja tipa apstiprinātāja iestāde sniedz pierādījumus par kompetenta personāla pieejamību tehniskā dienesta uzraudzībai saskaņā ar 71. panta 6. punktu.
8.Pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes un Komisija viena mēneša laikā pēc paziņojuma par novērtējuma ziņojumu un dokumentāro pierādījumu saņemšanas var pārskatīt šo novērtējuma ziņojumu un dokumentāros pierādījumus, uzdot jautājumus vai paust bažas un pieprasīt papildu dokumentārus pierādījumus.
9.Tās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde, kurā darbību veic tehniskais dienests, kurš iesniedzis pieteikumu, atbild uz jautājumiem, paustajām bažām un papildu dokumentāro pierādījumu pieprasījumiem četrās nedēļās no dienas, kad tie tika saņemti.
10.Četrās nedēļās pēc 9. punktā minēto atbilžu saņemšanas pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājas iestādes vai Komisija var individuāli vai kopīgi adresēt ieteikumus tās dalībvalsts tipa apstiprinātājai iestādei, kurā darbību veic tehniskais dienests, kurš iesniedza pieteikumu. Pieņemot lēmumu par tehniskā dienesta pilnvarošanu, minētā tipa apstiprinātāja iestāde ņem šos ieteikumus vērā. Ja minētā tipa apstiprinātāja iestāde nolemj neievērot pārējo dalībvalstu vai Komisijas sniegtos ieteikumus, tā divās nedēļās pēc sava lēmuma pieņemšanas min tā iemeslus.
11.Tehnisko dienestu pilnvarojuma derīguma termiņš ir ne vairāk kā pieci gadi.
12.Apstiprinātāja iestāde, kas saskaņā ar 72. panta 2. punktu vēlas saņemt pilnvarojumu, lai darbotos kā tehniskais dienests, dokumentāri apliecina atbilstību šīs regulas prasībām, sniedzot neatkarīgu revidentu veiktu novērtējumu. Šādi revidenti nedrīkst būt no tās pašas apstiprinātājas iestādes, un viņiem ir jāatbilst V pielikuma 2. papildinājumā minētajām prasībām.
78. pants
Paziņojums Komisijai par tehniskajiem dienestiem
1.Dalībvalstis paziņo Komisijai katra pilnvarotā tehniskā dienesta nosaukumu, adresi, tostarp elektronisko adresi, atbildīgo personu vārdus un uzvārdus un darbību kategoriju. Paziņojumā nepārprotami precizē pilnvarojuma darbības jomu, atbilstības novērtēšanas pasākumus un procedūras, ražojumu tipu un IV pielikumā minētās pozīcijas, attiecībā uz ko tehniskais dienests ir pilnvarots, kā arī visas turpmākās izmaiņas attiecībā uz minēto informāciju.
Paziņojumu sniedz pirms tam, kad pilnvarotie tehniskie dienesti sāk veikt 72. panta 1. punktā minētās darbības.
2.Dalībvalsts vai Komisija 28 dienās pēc paziņojuma sniegšanas var paust rakstiskus iebildumus, norādot savus argumentus, saistībā ar tehnisko dienestu vai tā uzraudzību, ko veic tipa apstiprinātāja iestāde. Ja dalībvalsts vai Komisija pauž iebildumus, paziņojuma spēkā esību aptur. Tādā gadījumā Komisija apspriežas ar iesaistītajām personām un, pieņemot īstenošanas aktu, lemj par to, vai paziņojuma apturēšanu var vai nevar atcelt. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 87. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru.
Ja iebildumu nav vai ja Komisija uzskata, ka paziņojumu var pilnībā vai daļēji pieņemt, Komisija publicē paziņojumu saskaņā ar 5. punktu.
3.Vienu un to pašu tehnisko dienestu var pilnvarot vairākas tipa apstiprinātājas iestādes, un šo tipa apstiprinātāju iestāžu dalībvalstis var par to paziņot Komisijai neatkarīgi no darbību kategorijas vai kategorijām, ko attiecīgais tehniskais dienests veiks saskaņā ar 72. panta 1. punktu.
4.Ja saskaņā ar kādu IV pielikumā minētu normatīvo aktu tipa apstiprinātājai iestādei ir jāpilnvaro īpaša organizācija vai kompetenta struktūra tādas darbības veikšanai, kas nav iekļauta 72. panta 1. punktā minēto kategoriju darbībās, tad dalībvalsts sniedz 1. punktā minēto paziņojumu.
5.Komisija savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar šo pantu paziņoto tehnisko dienestu, īpašo organizāciju un kompetento struktūru atjauninātu sarakstu un izvērstu informāciju par tiem.
79. pants
Tehnisko dienestu pilnvarojuma izmaiņas un atjaunošana
1.Ja tipa apstiprinātāja iestāde ir noskaidrojusi vai ir informēta, ka tehniskais dienests vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, tā atkarībā no minēto prasību neizpildes apmēra attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc pilnvarojumu.
Tipa apstiprinātāja iestāde nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pilnvarojuma apturēšanu, ierobežošanu vai atsaukšanu.
Komisija attiecīgi atjaunina 78. panta 4. punktā minēto publicēto informāciju.
2.Ja pilnvarojumu ierobežo, aptur vai atsauc vai ja tehniskais dienests ir pārtraucis darbību, pilnvarojošā apstiprinātāja iestāde minētā tehniskā dienesta dokumentāciju pārsūta citam tehniskajam dienestam tālākai apstrādei vai arī glabā to apstiprinātāju iestāžu vai tirgus uzraudzības iestāžu vajadzībām.
3.Tipa apstiprinātāja iestāde informē pārējās tipa apstiprinātājas iestādes un Komisiju, ja tehniskā dienesta neatbilstība ietekmē tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas izsniegti, balstoties uz pārbaudēm un testa ziņojumiem, kurus izdevis tehniskais dienests, attiecībā uz kuru tiek mainīts paziņojums.
Divos mēnešos pēc informēšanas par izmaiņām paziņojumā tipa apstiprinātāja iestāde Komisijai un pārējām tipa apstiprinātājām iestādēm iesniedz ziņojumu par saviem konstatējumiem saistībā ar neatbilstību. Ja ir jānodrošina jau tirgū laistu transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību drošība, pilnvarojošā tipa apstiprinātāja iestāde instruē attiecīgās apstiprinātājas iestādes samērīgā laikposmā apturēt vai anulēt visus nepamatoti izsniegtos sertifikātus.
4.Pārējie sertifikāti, kas tika izsniegti, balstoties uz pārbaudēm un testa ziņojumiem, kurus izdeva tehniskais dienests, attiecībā uz kuru paziņojums ir apturēts, ierobežots vai anulēts, paliek spēkā šādos apstākļos:
a)gadījumā, ja paziņojumu aptur, — ar nosacījumu, ka tipa apstiprinātāja iestāde, kas izsniegusi tipa apstiprinājuma sertifikātu, trijos mēnešos pēc apturēšanas rakstiski apstiprina pārējo dalībvalstu tipa apstiprinātājām iestādēm un Komisijai, ka apturēšanas periodā tā uzņemas pildīt tehniskā dienesta funkcijas;
b)gadījumā, ja paziņojumu ierobežo vai anulē, — triju mēnešu laikposmā pēc ierobežošanas vai anulēšanas. Tipa apstiprinātāja iestāde, kas ir izsniegusi sertifikātus, var pagarināt sertifikātu derīguma termiņu vēl uz trim mēnešiem, kopumā uz ne vairāk kā divpadsmit mēnešiem, ja tā šajā laikposmā uzņemas pildīt tā tehniskā dienesta funkcijas, kura paziņojums ir ierobežots vai anulēts.
Tipa apstiprinātāja iestāde, kas uzņemas pildīt tehniskā dienesta funkcijas, nekavējoties par to informē pārējās tipa apstiprinātājas iestādes, pārējos tehniskos dienestus un Komisiju.
5.Tehniskā dienesta pilnvarojuma darbības jomas paplašinājumu var piešķirt saskaņā ar 77. pantā minēto procedūru un sniedzot 78. pantā minēto paziņojumu.
6.Tehniskā dienesta pilnvarojumu var atjaunot tikai tad, kad tipa apstiprinātāja iestāde ir pārbaudījusi, vai tehniskais dienests joprojām atbilst šīs regulas prasībām. Šādu novērtējumu veic atbilstoši 77. pantā noteiktajai procedūrai.
80. pants
Tehnisko dienestu uzraudzība
1.Tipa apstiprinātāja iestāde pastāvīgi uzrauga tehniskos dienestus, lai nodrošinātu to atbilstību 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā noteiktajām prasībām.
Tehniskie dienesti pēc pieprasījuma nodrošina visu nepieciešamo informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi, lai šī tipa apstiprinātāja iestāde varētu pārbaudīt atbilstību minētajām prasībām.
Tehniskie dienesti nekavējoties informē tipa apstiprinātāju iestādi par visām izmaiņām, īpaši attiecībā uz to personālu, telpām, meitasuzņēmumiem vai apakšuzņēmējiem, kas var ietekmēt atbilstību prasībām, kuras izklāstītas 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā, vai var ietekmēt to spēju pildīt tiem uzticētos transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību atbilstības novērtēšanas uzdevumus.
2.Tehniskie dienesti nekavējoties atbild uz tipa apstiprinātājas iestādes vai Komisijas pieprasījumiem attiecībā uz to veiktajiem atbilstības novērtējumiem.
3.Tās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde, kurā tehniskais dienests veic darbību, nodrošina, ka tehniskais dienests veic savus pienākumus, kas noteikti 2. punktā, ja vien nav likumīga iemesla to nedarīt.
Ja tās dalībvalsts tipa apstiprinātājai iestādei, kurā tehniskais dienests veic darbību, ir likumīgs iemesls, tā par to informē Komisiju.
Komisija nekavējoties apspriežas ar dalībvalstīm. Balstoties uz šo novērtējumu, Komisija, pieņemot īstenošanas aktu, lemj, vai likumīgais iemesls ir uzskatāms par pamatotu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
Tehniskais dienests vai tipa apstiprinātāja iestāde var pieprasīt, lai jebkura informācija, kas tiek nosūtīta citas dalībvalsts iestādēm vai Komisijai, tiktu apstrādāta konfidenciāli.
3.Vismaz ik pēc trīsdesmit mēnešiem tipa apstiprinātāja iestāde novērtē, vai katrs tās atbildībā esošais tehniskais dienests joprojām izpilda 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā noteiktās prasības. Šajā novērtējumā ietver katra tās atbildībā esošā tehniskā dienesta apmeklējumu uz vietas.
Divos mēnešos pēc minētā tehniskā dienesta novērtējuma pabeigšanas dalībvalstis par minētajām uzraudzības darbībām informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Ziņojumos iekļauj novērtējuma kopsavilkumu, ko dara publiski pieejamu.
4.Piecus gadus pēc paziņojuma par tehnisko dienestu izdošanas, kā arī turpmāk ik pēc pieciem gadiem tipa apstiprinātāja iestāde dalībvalstī, kurā tehniskais dienests veic darbību, kā arī apvienotā novērtēšanas grupa, kas ir pilnvarota saskaņā ar 77. panta 1.–4. punktā minēto procedūru, veic novērtējumu, lai noteiktu, vai tehniskais dienests joprojām atbilst 72.–76., 84. un 85. pantā, kā arī V pielikuma 2. papildinājumā noteiktajām prasībām.
81. pants
Tehnisko dienestu kompetences pārbaude
1.Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir paustas šaubas par tehniskā dienesta kompetenci vai par to, vai tehniskais dienests joprojām atbilst prasībām un izpilda pienākumus, kas uz to attiecas saskaņā ar šo regulu. Tā var sākt šādu izmeklēšanu arī pēc savas iniciatīvas.
Komisija izmeklē tehniskā dienesta atbildību gadījumā, ja tiek parādīts vai pastāv pamatoti iemesli uzskatīt, ka tipa apstiprinājums ir piešķirts, balstoties uz nepareiziem datiem, vai ka testu rezultāti ir falsificēti, vai ka nav izpausti dati vai tehniskās specifikācijas, kuru dēļ tipa apstiprinājuma piešķiršana būtu atteikta.
2.Šā panta 1. punktā minētās izmeklēšanas ietvaros Komisija apspriežas ar tās dalībvalsts tipa apstiprinātāju iestādi, kurā tehniskais dienests veic savu darbību. Minētās dalībvalsts tipa apstiprinātāja iestāde Komisijai pēc tās pieprasījuma sniedz visu būtisko informāciju par veiktspēju un atbilstību prasībām attiecībā uz konkrētā tehniskā dienesta neatkarību un kompetenci.
3.Komisija nodrošina, ka visa sensitīvā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiek apstrādāta konfidenciāli.
4.Ja Komisija konstatē, ka tehniskais dienests neatbilst vai vairs neatbilst tā pilnvarojuma prasībām vai ka tas ir atbildīgs par kādu 1. punktā minēto pārkāpumu, tā par to informē tipa apstiprinātājas iestādes dalībvalsti.
Komisija pieprasa šai dalībvalstij veikt ierobežojošus pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā apturēt, ierobežot vai atsaukt pilnvarojumu.
Ja dalībvalsts neīsteno nepieciešamos ierobežojošos pasākumus, Komisija, pieņemot īstenošanas aktus, var apturēt, ierobežot vai atsaukt attiecīgā tehniskā dienesta pilnvarojumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā. Komisija informē attiecīgo dalībvalsti par savu lēmumu un atbilstīgi atjaunina publicēto informāciju, kas minēta 78. panta 4. punktā.
82. pants
Informācijas apmaiņa par tehnisko dienestu novērtēšanu, pilnvarošanu un uzraudzību
1.Tipa apstiprinātājas iestādes apspriežas savstarpēji un ar Komisiju par vispārīgi būtiskiem jautājumiem saistībā ar šajā regulā noteikto prasību īstenošanu attiecībā uz tehnisko dienestu novērtēšanu, pilnvarošanu un uzraudzību.
2.Ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā tipa apstiprinātājas iestādes informē cita citu, kā arī Komisiju par novērtēšanas kontrollapas paraugu, kas tiek izmantots saskaņā ar 77. panta 1. punktu, un pēc tam — par šīs kontrollapas pielāgojumiem, kamēr Komisija būs pieņēmusi saskaņotu novērtēšanas kontrollapas paraugu. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus šāda novērtēšanas kontrollapas parauga izveidei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
3.Ja 77. panta 3. punktā minētajos novērtējuma ziņojumos ir norādītas novirzes no tipa apstiprinātāju iestāžu vispārējās prakses, dalībvalstis vai Komisija var pieprasīt informācijas apmaiņu.
4.Šo informācijas apmaiņu koordinē 10. pantā minētais forums.
83. pants
Sadarbība ar valstu akreditācijas struktūrām
1.Ja tehniskā dienesta pilnvarojuma pamatā ir akreditācija Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē, dalībvalstis nodrošina, ka tipa apstiprinātāja iestāde informē valsts akreditācijas struktūru, kas ir akreditējusi konkrētu tehnisko dienestu, par incidentu ziņojumiem un citu informāciju, kas ir saistīta ar tehniskā dienesta kontrolē esošiem jautājumiem, ja šī informācija ir būtiska tehniskā dienesta darba novērtēšanai.
2.Dalībvalstis nodrošina, ka dalībvalsts, kurā tehniskais dienests veic darbību, tipa apstiprinātāja iestāde par konstatējumiem, kas ir būtiski akreditācijas mērķiem, informē par konkrēta tehniskā dienesta akreditāciju atbildīgo valsts akreditācijas struktūru. Valsts akreditācijas struktūra par saviem konstatējumiem informē tās dalībvalsts tipa apstiprinātāju iestādi, kurā tehniskais dienests veic savu darbību.
84. pants
Tehnisko dienestu operatīvie pienākumi
1.Tehniskais dienests veic darbības, kuru veikšanai tas ir pilnvarots saskaņā ar 72. panta 1. punktu.
2.Tehniskais dienests vienmēr:
(a)atļauj savai apstiprinātājai iestādei novērot tehniskā dienesta darbību atbilstības novērtēšanas laikā;
(b)pēc pieprasījuma sniedz savai apstiprinātājai iestādei informāciju par to kategoriju darbībām, kuru veikšanai tas ir pilnvarots.
3.Ja tehniskais dienests konstatē, ka ražotājs neatbilst šīs regulas prasībām, tas par to ziņo apstiprinātājai iestādei, lai tā pieprasītu ražotājam veikt atbilstīgus korektīvus pasākumus. Apstiprinātāja iestāde atsaka tipa apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanu, ja šie atbilstīgie korektīvie pasākumi nav veikti.
85. pants
Tehnisko dienestu pienākums sniegt informāciju
1.Tehniskie dienesti savu apstiprinātāju iestādi informē par šādiem jautājumiem:
(a)par visām konstatētajām neatbilstībām, kas var būt par iemeslu tipa apstiprinājuma sertifikāta atteikumam, ierobežojumam, apturēšanai vai anulēšanai;
(b)par jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē pilnvarojuma darbības jomu un nosacījumus;
(c)par visiem informācijas pieprasījumiem, ko tie saņēmuši no tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar savām darbībām.
2.Pēc savas apstiprinātājas iestādes pieprasījuma tehniskie dienesti sniedz informāciju par darbībām sava pilnvarojuma darbības jomā un par jebkurām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumiem.
86. pants
Valsts nodevas par izmaksām saistībā ar darbībām, ko veikušas tipa apstiprinātājas iestādes
1.Dalībvalstis iekasē nodevas no tehniskajiem dienestiem, kas piesakās pilnvarojuma saņemšanai un veic darbību to teritorijā, lai pilnībā vai daļēji segtu izmaksas saistībā ar darbībām, ko veikušas valsts iestādes, kas saskaņā ar šo regulu ir atbildīgas par tehniskajiem dienestiem.
2.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu 1. punktā minēto nodevu struktūru un apmēru, ņemot vērā mērķus aizsargāt drošību, cilvēku veselību un vidi, kā arī atbalstīt inovācijas un rentabilitāti. Nosakot atbilstošu nodevu apmēru, īpaša uzmanība pievēršama tehniskajiem dienestiem, kas iesnieguši derīgu sertifikātu, kuru izdevusi 83. pantā minētā valsts akreditācijas struktūra, kā arī tehniskajiem dienestiem, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK 29 .. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta 87. panta 2. punktā.
XVI NODAĻA
ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN DELEĢĒTĀS PILNVARAS
87. pants
Komiteju procedūra
1.Komisijai palīdz Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
88. pants
Deleģēšanas īstenošana
1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punktā, 5. panta 2. punktā, 10. panta 3. punktā, 22. panta 3. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta 2. punktā, 28. panta 5. punktā, 29. panta 6, punktā, 34. panta 2. punktā, 55. panta 2. un 3. punktā, 56. panta 2. punktā, 60. panta 3. punktā, 65. panta 10. punktā, 76. panta 4. punktā un 90. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punktā, 5. panta 2. punktā, 10. panta 3. punktā, 22. panta 3. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 5. punktā, 26. panta 2. punktā, 28. panta 5. punktā, 29. panta 6. punktā, 34. panta 2. punktā, 55. panta 2. un 3. punktā, 56. panta 2. punktā, 60. panta 3. punktā, 65. panta 10. punktā. 76. panta 4. punktā un 90. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā datumā, kas tajā norādīts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.Saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 5. panta 2. punktu, 10. panta 3. punktu, 22. panta 3. punktu, 24. panta 3. punktu, 25. panta 5. punktu, 26. panta 2. punktu, 28. panta 5. punktu, 29. panta 6. punktu, 34. panta 2. punktu, 55. panta 2. un 3. punktu, 56. panta 2. punktu, 60. panta 3. punktu, 65. panta 10. punktu, 76. panta 4. punktu un 90. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts tika paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
XVII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
89. pants
Sankcijas
1.Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro, ja ekonomikas dalībnieki un tehniskie dienesti nepilda pienākumus, kas tiem noteikti šīs regulas pantos, jo īpaši 11.−19. pantā un 72.−76. pantā, 84. un 85. pantā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ieviešanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.
2.Ekonomikas dalībnieku un tehnisko dienestu pārkāpumu veidi, par kuriem piemēro sankcijas, ietver vismaz šādus:
(a)nepatiesu datu sniegšana apstiprināšanas procedūrās vai procedūrās, kuru rezultāts ir atsaukšana;
(b)tipa apstiprināšanas testu rezultātu viltošana;
(c)tādu datu vai tehnisko specifikāciju nepubliskošana, kuru rezultātā varētu tikt atsaukti transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības vai atteikts vai anulēts tipa apstiprinājuma sertifikāts.
3.Papildus 2. punktā minētajiem pārkāpumu veidiem ekonomikas dalībnieku pārkāpumu veidi, par kuriem arī piemēro sankcijas, ir vismaz šādi:
(a)atteikšanās nodrošināt piekļuvi informācijai;
(b)pārkāpums, kas saistīts ar to, ka tirgū dara pieejamus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam vajadzīgs apstiprinājums, bet kam šāda apstiprinājuma nav, vai ar šādu mērķi vilto dokumentus vai marķējumus.
4.Dalībvalstis līdz dd/mm/gggg [PB: lūgums ievietot datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] paziņo Komisijai noteikumus, ar kuriem īsteno 1.− 3. punktu, un nekavējoties informē Komisiju par visām sekojošajām izmaiņām, kas skar šos noteikumus.
5.Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par piemērotajām sankcijām.
90. pants
Administratīvās soda naudas
1.Ja 9. panta 1. un 4. punktā vai 54. panta 1. punktā minētajā atbilstības verifikācijā Komisija konstatē transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām, Komisija var piemērot administratīvu soda naudu attiecīgajam ekonomikas dalībniekam par šīs regulas noteikumu pārkāpumu. Paredzētās administratīvās soda naudas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Jo īpaši soda naudas ir samērīgas ar to neatbilstīgo transportlīdzekļu skaitu, kas ir reģistrēti Savienības tirgū, vai ar to neatbilstīgo sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību skaitu, kas ir darītas pieejamas Savienības tirgū.
Komisijas piemērotās administratīvās soda naudas netiek noteiktas papildus sankcijām, kuras dalībvalstis par to pašu pārkāpumu piemēro saskaņā ar 89. pantu, un nepārsniedz EUR 30 000 par neatbilstīgo transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību.
2.Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 88. pantu, lai noteiktu metodes 1. punktā minēto administratīvo soda naudu aprēķināšanai un iekasēšanai.
3.Šīs administratīvo soda naudu summas attiecinās kā ieņēmumus Eiropas Savienības vispārējā budžetā.
91. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 715/2007
1.Regulu (EK) Nr. 715/2007 groza šādi:
1) regulas nosaukumu aizstāj ar šādu:
“Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”)”;
2) regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Turklāt šī regula nosaka noteikumus par ekspluatācijas atbilstību, piesārņojuma kontroles iekārtu noturību, transportlīdzekļa OBD sistēmām un degvielas patēriņa mērījumiem.”;
3) svītro 3. panta 14. un 15. punktu;
4) svītro 6.–9. pantu;
5) svītro 13. panta 2. punkta e) apakšpunktu.
6) iekļauj šādu 11.a pantu:
“11.a pants
1. Pamatojoties uz atbilstīgu un reprezentatīvu paraugu izvērtēšanu, apstiprinātājas iestādes pārbauda, vai:
a) transportlīdzekļi, kas ir nodoti ekspluatācijā, atbilst CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtībām, kuras ir norādītas tipa apstiprinājuma sertifikātos un atbilstības sertifikātos;
b) CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtības, kas noteiktas piemērojamajā testa procedūrā, raksturo reālos braukšanas apstākļos izmērītās emisijas.
2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu pārbaudes procedūras, kas minētas a) un b) apakšpunktā, kā arī jebkādas darbības, kas jāveic, ņemot vērā minēto pārbaužu rezultātus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas norādīta [..]. pantā.”
2.Atsauces uz Regulas (EK) Nr. 715/2007 svītrotajiem noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasāmas saskaņā ar šīs regulas XVIII pielikuma 1. punktā iekļauto atbilstības tabulu.
92. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 595/2009
1.Regulu (EK) Nr. 595/2009 groza šādi:
1) regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Šajā regulā arī paredzēti noteikumi par ekspluatācijas atbilstību transportlīdzekļiem un motoriem, piesārņojuma kontroles iekārtu noturību, transportlīdzekļa OBD sistēmām, degvielas patēriņa un CO2 emisiju mērījumiem un piekļuvi transportlīdzekļa OBD.”;
2) svītro 3. panta 11. un 13. punktu;
3) svītro 6. pantu;
4) svītro 11. panta 2. punkta e) apakšpunktu.
2.Atsauces uz Regulas (EK) Nr. 595/2009 svītrotajiem noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasāmas saskaņā ar šīs regulas XVIII pielikuma 2. punktā iekļauto atbilstības tabulu.
93. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 692/2008
1.Svītro Regulas (EK) Nr. 692/2008 XIV pielikumu.
2.Atsauces uz Regulas (EK) Nr. 692/2008 svītrotajiem noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasāmas saskaņā ar šīs regulas XVIII pielikuma 3. punktā iekļauto atbilstības tabulu.
94. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 582/2011
1.Regulu (ES) Nr. 582/2011 groza šādi:
1) svītro 2. panta a)–h) punktu;
2) svītro XVII pielikumu.
2.Atsauces uz Regulas (ES) Nr. 582/2011 svītrotajiem noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasāmas saskaņā ar šīs regulas XVIII pielikuma 4. punktā iekļauto atbilstības tabulu.
95. pants
Direktīvas 2007/46/EK atcelšana
Ar šo no 201X. gada 1. janvāra atceļ Direktīvu 2007/46/EK.
Atsauces uz Direktīvu 2007/46/EK uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasāmas saskaņā ar šīs regulas XVIII pielikuma 5. punktā iekļauto atbilstības tabulu.
96. pants
Pārejas noteikumi
1.Šī regula neanulē nevienu gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai ES tipa apstiprinājumu, kas transportlīdzekļiem vai sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām piešķirts līdz [PB: lūgums ievietot 98. pantā minēto piemērošanas datumu].
2.Šā panta 1. punktā minēto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumus vai ES tipa apstiprinājumus apstiprinātājas iestādes paplašina vai pārskata saskaņā ar šīs regulas 31. un 32. pantu.
3.Šā panta 1. punktā minēto gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu derīgums beidzas ne vēlāk kā [PB: lūgums ievietot datumu — 98. pantā minētais piemērošanas datums, kam pieskaitīti 5 gadi], un apstiprinātājas iestādes šos gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumus var atjaunot vienīgi saskaņā ar šīs regulas 33. pantu.
4.Tehniskajiem dienestiem, kas ir pilnvaroti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, veic 77. pantā minēto novērtējumu.
Tādu tehnisko dienestu pilnvarojumu, kas ir pilnvaroti pirms šīs regulas stāšanās spēkā, atjauno divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ja minētie tehniskie dienesti atbilst attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām.
Tehnisko dienestu pilnvarojuma, kas piešķirts pirms šīs regulas stāšanās spēkā, derīguma termiņš beidzas ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
97. pants
Ziņošana
1.Līdz 20xx. gada [PB: lūgums ievietot gadu — 98. pantā minētais piemērošanas gads, kam pieskaitīti 5 gadi] 31. decembrim dalībvalstis informē Komisiju par šajā regulā paredzēto tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības procedūru piemērošanu.
2.Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, līdz 20gg. gada 31. decembrim [PB: lūgums ievietot gadu — 20xx. gads, kurš minēts 1. punktā, kam pieskaitīts 1 gads] Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz novērtējuma ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, tostarp par to, kā funkcionē 9. pantā noteiktā atbilstības verifikācija.
98. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 201X. gada 1. janvāra.
Tomēr, no [..] [PB: lūgums ievietot datumu — 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] valsts iestādes neatsaka piešķirt ES tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu jaunam transportlīdzekļu tipam vai neaizliedz jauna transportlīdzekļa reģistrēšanu, laišanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, ja attiecīgais transportlīdzeklis atbilst šai regulai, kā arī deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, ja to pieprasa ražotājs.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
1.4.Mērķis(-i)
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums
3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5.Trešo personu dalība finansējumā
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
1.4.Mērķis(-i)
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums
3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5.Trešo personu dalība finansējumā
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību
1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 30
Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU − Preču un pakalpojumu iekšējais tirgus
1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
⌧ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 31
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu
◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.4.Mērķis(-i)
1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Priekšlikuma mērķis ir sekmēt vispārējo mērķi nodrošināt atvērtu preču un pakalpojumu iekšējo tirgu, ar ko veicina izaugsmi un darbavietas
1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības
Konkrētais mērķis Nr. 1: Regulāri pārskatīt spēkā esošos iekšējā tirgus noteikumus konkrētās nozarēs un attiecīgā gadījumā ierosināt jaunas iniciatīvas
Konkrētais mērķis Nr. 2: Nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu
Konkrētais mērķis Nr. 3: Ieguvumi ES uzņēmumiem no tā, ka pastāv reglamentējoši vienlīdzīgi konkurences apstākļi un ir nodrošināta pastāvīga piekļuve tirgum starptautiskā līmenī
Attiecīgās ABM/ABB darbības
Preču iekšējais tirgus
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kādai vajadzētu būt priekšlikuma/iniciatīvas ietekmei uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.
– Eiropas iedzīvotājiem (transportlīdzekļu lietotājiem, kā arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem) vajadzētu gūt labumu no pasākumiem, kuru mērķis ir novērst mehānisko transportlīdzekļu sliktus drošības un ekoloģiskos raksturlielumus gadījumos, kas saistīti ar nedrošiem un neatbilstošiem autorūpniecības ražojumiem, kuri vairo ceļu satiksmes negadījumu skaitu un pasliktina gaisa kvalitāti, kā rezultātā rodas kaitējums personu veselībai.
– Ekonomikas dalībniekiem autorūpniecības piegādes ķēdē vajadzētu gūt labumu no pasākumiem, kuru mērķis ir likvidēt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un negodīgu konkurenci, ko rada tie, kas ignorē vai neievēro noteikumus. MVU autorūpniecības nozarē ir vismazāk aizsargāti pret tirgus un regulējuma nepilnībām, un īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, kā paredzētie pasākumi var ietekmēt šos tirgus dalībniekus.
– Valsts izpildes iestādēm vajadzētu gūt labumu no pasākumiem, kuru mērķis ir risināt regulējuma nepilnības un izvairīties no papildu sloga, lai labotu šīs nepilnības, veicot korektīvas darbības pret neatbilstošiem un nedrošiem ražojumiem to tirgū.
1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.
– mainās patērētāju viedoklis / tiesībaizsardzības iestāžu saņemtās sūdzības par mehāniskajiem transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu sastāvdaļām;
– mainās ES tirgū konstatēto neatbilstošo un nedrošo autorūpniecības ražojumu skaits (piem., salīdzinājumā ar pieejamiem pētījumiem);
– mainās to aizsardzības pasākumu skaits/īpatsvars, kusu ES iestādes īstenojušas pret neatbilstošiem un nedrošiem ražojumiem, ko piegādā ražotāji/importētāji gan ES, gan ārpus ES (t. i., ņemot vērā labākas autorūpniecības ražojumu izsekojamības prasības);
– mainās tendences RAPEX ziņojumos par transportlīdzekļiem, kā arī
– mainās brīvprātīgu atsaukumu tendences (liecina par politisko risinājumu efektivitāti, proti, samazinās tādu autorūpniecības ražojumu skaits tirgū, kas rada drošības vai vides risku).
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības
Spēkā esošo tiesisko regulējumu kritizē, norādot, ka ar to nevar pietiekamā apmērā nodrošināt ticamas ex-ante atbilstības pārbaudes un efektīvas kontroles pēc laišanas tirgū. Kritika tika pausta pēc tam, kad 2015. gada septembrī tika secināts, ka uzņēmums Volkswagen (VW) vairāku gadu garumā bija manipulējis ar izplūdes gāzu apstrādes ierīču kontroles rādītājiem.
Reaģējot uz šo kritiku un tipa apstiprinājuma sistēmas novērtējumā apzinātajām nepilnībām, šajā priekšlikumā minēta virkne pasākumu saistībā ar:
- ražojumu izsekojamību, kā arī piegādes ķēdē iesaistīto ekonomikas dalībnieku lomu un pienākumiem;
- dažādu tādu valsts iestāžu pienākumiem un savstarpējo sadarbību, kas ir iesaistītas mehānisko transportlīdzekļu tehnisko saskaņošanas tiesību aktu izpildē;
- tehnisko dienestu veikto tipa apstiprināšanas un atbilstības pārbaudes uzdevumu kvalitāti;
- drošības procedūrām, ko īsteno pēc laišanas tirgū, un noteikumiem par transportlīdzekļu atsaukšanu, kā arī
- procedūrām, ko īsteno ražošanas atbilstības nodrošināšanai.
1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība
Dalībvalstis ir atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu savā teritorijā, tomēr vienlīdzīgu konkurences apstākļu saglabāšanai visā ES ir būtiski nodrošināt saskaņotu un koordinētu pieeju, kuras pamatā būtu visiem piemērojami kritēriji, ko dalībvalstis piemēro vienādi; to var panākt, saskaņojot tipa apstiprināšanas prasību interpretāciju, īstenošanu un izpildi, kā arī izveidojot saskaņotus noteikumus par tirgus uzraudzību, lai dalībvalstīm nodrošinātu piemērotus līdzekļus, kas palīdzētu veikt pārbaudes pēc laišanas tirgū, kā arī īstenot efektīvus un vispārējus korektīvus pasākumus pret tādiem tirgū laistiem ražojumiem, kas neatbilst prasībām un ir nedroši.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Spēkā esošā direktīva, kas saistīta ar mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, tika pārskatīta 2007. gadā. Tomēr īstenošanas gaitā gūtā pieredze liecina, ka mehānismi saskaņotas īstenošanas un izpildes nodrošināšanai nav pietiekami stingri. Ir radušās būtiskas atšķirības noteikumu interpretācijā un piemērošanā, tādējādi mazinot direktīvas galvenos mērķus, t. i., sasniegt mehānisko transportlīdzekļu atbilstoša līmeņa drošību un ekoloģiskos raksturlielumus.
1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Paredzams, ka tiks nodrošināta lielāka saskaņotība ar citiem tiesību aktiem tipa apstiprinājumu jomā (piem., saistībā ar lauksaimniecības traktoriem un motocikliem), ko pārskatīja 2013. gadā.
Sinerģija ir paredzama tirgus uzraudzības jomā, balstoties uz principiem un standarta atsauces noteikumiem, kas minēti jaunās likumdošanas struktūras (NLF) regulā 765/2008 un Lēmumā 768/2008.
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva
–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.
–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.–GGGG.
⌧ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2017. gada līdz 2020. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 32
⌧ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,
–⌧ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻ ko veic izpildaģentūras
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi deleģēti:
–◻ trešām valstīm vai to ieceltām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻EIB vai Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
Komisija ir paredzējusi nodrošināt attiecīgo pasākumu īstenošanu ar centralizētu tiešu pārvaldību, izmantojot tās dienestus, īpaši ar JRC starpniecību tehniskā un zinātniskā atbalsta nodrošināšanai, un to regulēs ar administratīvas vienošanās instrumentu.
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt periodiskumu un nosacījumus!
Ar šo regulu izveidotā Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos (TCMV) un 10. pantā noteiktais forums nodrošinās platformu regulārām pārrunām par jautājumiem, kas saistīti ar pastiprinātā tiesiskā regulējuma īstenošanu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības jomā.
Dalībvalstu uzdevums būs katru gadu ziņot Komisijai par sankcijām, ko tās būs noteikušas.
Piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā dalībvalstis informē Komisiju par šajā regulā izklāstīto tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības procedūru piemērošanu. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par jaunās regulas īstenošanu.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Apzinātie riski
Pasākumi, kas ierosināti, lai ierobežotu tehnisko dienestu pilnvarojuma derīguma termiņu, varētu izraisīt tehnisko dienestu īslaicīgu trūkumu un aizkavēt ražotājus panākt to ražojumu tipa apstiprināšanu.
2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Tehnisko dienestu koordinētas uzraudzības ieviešana tiks papildināta ar piemērotiem pārejas noteikumiem, lai tehniskie dienesti, kas ir pilnvaroti saskaņā ar Direktīvu 2007/46/EK, varētu divos gados no regulas spēkā stāšanās dienas atjaunot savu pilnvarojumu atbilstoši jaunās regulas noteikumiem. Komisija sagatavo vadlīnijas, lai nodrošinātu jaunā uzraudzības mehānisma samērīgu un iespējamu darbību.
2.2.3.Kontroles izmaksu un ieguvumu aplēse un kļūdas riska paredzamā līmeņa novērtējums
Uzraudzības kontroles mehānisma izmaksas aptver ES dalībvalstu ekspertu un Komisijas pārstāvju dalību tehnisko dienestu apvienotajās revīzijās. Rezultātā tiks nodrošināta augsta līmeņa ticamība atbilstības pārbaužu darbībām, ko veic tehniskie dienesti.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos krāpšanas un pārkāpumu novēršanas, kā arī aizsardzības pasākumus!
Papildus visu reglamentējošo kontroles mehānismu piemērošanai Komisijas dienesti izstrādās krāpšanas apkarošanas stratēģiju atbilstoši 2011. gada 24. jūnijā pieņemtajai Komisijas stratēģijai krāpšanas apkarošanai (CAFS), lai cita starpā nodrošinātu, ka ar krāpšanas apkarošanu saistītie iekšējie kontroles pasākumi ir pilnībā saskaņoti ar CAFS un ka krāpšanas riska pārvaldības pieeja tiek īstenota to jomu apzināšanai, kurās pastāv krāpšanas risks, īpaši saistībā ar finansējumu šajā regulā minēto darbību īstenošanai. Tiks ieviesti vairāki pasākumu kopumi, piemēram:
- lēmumos, nolīgumos un līgumos, kas saistīti ar finansējumu regulā minēto darbību īstenošanai, būs piešķirtas nepārprotamas tiesības Komisijai, tostarp Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai, un Revīzijas palātai veikt revīziju, pārbaudes uz vietas un inspekcijas;
- aicinājuma iesniegt priekšlikumus/piedāvājumus vērtēšanas posmā priekšlikumu un piedāvājumu iesniedzējus pārbaudīs, piemērojot publicētos izslēgšanas kritērijus, balstoties uz deklarācijām un agrīnās brīdināšanas sistēmu.
Turklāt Komisija pārbaudīs, vai attiecībā uz šajā regulā minētajām īstenošanas darbībām tiek stingri piemēroti noteikumi par interešu konfliktu.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
Nodaļa 02.03
|
Dif./Nedif. 33 |
no EBTA valstīm 34 |
no kandidātvalstīm 35 |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
|
1a |
02.03.01 Preču un pakalpojumu iekšējā tirgus darbība un attīstība |
Dif. |
JĀ |
NĒ |
NĒ |
NĒ |
3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.Šajā regulas priekšlikuma projektā paredzētās darbības neietekmēs ES budžetu papildus apropriācijām, kas jau ir paredzētas Komisijas oficiālajā finanšu plānošanā, jo jebkādas vajadzības pēc finanšu resursiem būs jāapmierina, izmantojot piešķirtos ieņēmumus un veicot līdzekļu pārdali
3.2.2.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem
Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)
|
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
|
1a |
Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai |
|
Ģenerāldirektorāts: GROW |
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ 2017.–2020. gadā |
Turpmākie gadi
36
|
||||
|
• Darbības apropriācijas |
||||||||||
|
Budžeta pozīcijas numurs 02.03.01. |
Saistības |
(1) |
9,450 |
9,285 |
9,020 |
6,557 |
34,312 |
6,594 |
||
|
Maksājumi |
(2) |
5,600 |
9,835 |
9,170 |
9,707 |
34,312 |
x |
|||
|
Administratīvās apropriācijas, ko finansē no konkrētu programmu piešķīrumiem 37 |
||||||||||
|
Budžeta pozīcijas numurs |
(3) |
|||||||||
|
KOPĀ
|
Saistības |
=1+1a+3 |
9,450 |
9,285 |
9,020 |
6,557 |
34,312 |
6,594 |
||
|
Maksājumi |
=2+2a +3 |
5,600 |
9,835 |
9,170 |
9,707 |
34,312 |
x |
|||
|
|
Saistības |
(4) |
9,450 |
9,285 |
9,020 |
6,557 |
34,312 |
6,594 |
|
Maksājumi |
(5) |
5,600 |
9,835 |
9,170 |
9,707 |
34,312 |
x |
|
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, ko finansē no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
|||||||
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
=4+6 |
9,450 |
9,285 |
9,020 |
6,557 |
34,312 |
6,594 |
|
Maksājumi |
=5+6 |
5,600 |
9,835 |
9,170 |
9,707 |
34,312 |
x |
|
|
|
5 |
“Administratīvie izdevumi” |
Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ 2017.–2020. gadā |
Turpmākie gadi 38 |
|||||
|
Ģenerāldirektorāts: GROW |
||||||||||
|
• Cilvēkresursi |
1,206 |
1,206 |
1,206 |
1,206 |
4,824 |
1,206 |
||||
|
• Citi administratīvie izdevumi |
0,235 |
0,240 |
0,244 |
0,249 |
0,968 |
0,254 |
||||
|
KOPĀ ĢD GROW |
Apropriācijas |
1,441 |
1,446 |
1,450 |
1,455 |
5,792 |
1,460 |
|||
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
(Saistību summa = maksājumu summa) |
1,441 |
1,446 |
1,450 |
1,455 |
5,792 |
1,460 |
Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ 2017.–2020. gadā |
Turpmākie gadi |
|||
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
10,891 |
10,731 |
10,470 |
8,012 |
40,104 |
8,054 |
|
|
Maksājumi |
7,041 |
11,281 |
10,620 |
11,262 |
40,104 |
1,460 |
||
3.2.3.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām
–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas
–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:
Saistību apropriācijas miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)
|
Norādīt mērķus un rezultātus ⇩ |
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
KOPĀ 2017.–2020. gadā |
Turpmākie gadi
|
|||||||||
|
REZULTĀTI |
|||||||||||||||
|
Rezultāta veids 39 |
Vidējās izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Kopējais daudzums |
Kopējās izmaksas |
Izmaksas |
|||
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 40 : |
Izveidot mehānismus, lai nodrošinātu, ka tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības noteikumi tiek saskaņoti ieviesti un izpildīti visās dalībvalstīs, nodrošinot ilgtspējīgu, efektīvu un ticamu pārvaldību ES līmenī, nodrošinot piekļuvi iekšējai un ārējai tehniskai un zinātniskai ekspertīzei, veicinot uzlabotu koordināciju, sadarbību un resursu koplietošanu dalībvalstu izpildes iestāžu starpā. |
||||||||||||||
|
- Rezultāts |
TCMV un Izpildes foruma sanāksmes |
20 sanāksmju dienas |
0,500 |
20 sanāksmju dienas |
0,510 |
20 sanāksmju dienas |
0,520 |
20 sanāksmju dienas |
0,530 |
2,06 |
20 sanāksmju dienas |
0,541 |
|||
|
- Rezultāts |
Tehniskais un zinātniskais atbalsts (JRC) |
7,700 |
7,500 |
7,200 |
4,700 |
27,100 |
4,700 |
||||||||
|
- Rezultāts |
Tehnisko dienestu revīzijas / kopīgi novērtējumi |
1,250 |
1,275 |
1,300 |
1,327 |
5,152 |
1,353 |
||||||||
|
Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 1 |
9,450 |
9,285 |
9,020 |
6,557 |
34,312 |
6,594 |
|||||||||
|
KOPĒJĀS IZMAKSAS |
9,450 |
9,285 |
9,020 |
6,557 |
34,312 |
6,594 |
|||||||||
3.2.4.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4.1.Kopsavilkums
–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas
–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:
Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)
|
2017. gads |
2018. gads |
2019. gads |
2020. gads |
KOPĀ 2017.–2020. gadā |
Turpmākie gadi |
|
|
Daudzgadu finanšu shēmas
|
||||||
|
Cilvēkresursu pārvaldība (ĢD GROW) |
1,206 |
1,206 |
1,206 |
1,206 |
4,824 |
1,206 |
|
Citi administratīvie izdevumi (ĢD GROW) |
0,235 |
0,240 |
0,244 |
0,249 |
0,968 |
0,254 |
|
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas
|
1,441 |
1,446 |
1,450 |
1,455 |
5,792 |
1,460 |
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
41
|
||||||
|
Cilvēkresursi |
||||||
|
Citi
|
||||||
|
Starpsumma —
|
|
KOPĀ |
1,441 |
1,446 |
1,450 |
1,455 |
5,792 |
1,460 |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD GROW apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.4.2.Paredzamās cilvēkresursu vajadzības
–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu
–⌧ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Turpmākie gadi 42 |
||
|
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
||||||
|
02 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) |
9 (GROW) |
9 (GROW) |
9 (GROW) |
9 (GROW) |
9 (GROW) |
|
|
XX 01 01 02 (Delegācijas) |
||||||
|
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) |
||||||
|
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) |
||||||
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE) 43 |
||||||
|
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) |
||||||
|
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās) |
||||||
|
XX 01 04 gg 44 |
- galvenajā mītnē |
|||||
|
- delegācijās |
||||||
|
XX 01 05 02 (AC, END, INT — netiešā pētniecība) |
||||||
|
10 01 05 02 (AC, END, INT — tiešā pētniecība) |
||||||
|
Citas budžeta pozīcijas (precizēt) |
||||||
|
KOPĀ |
9 |
9 |
9 |
9 |
9 |
|
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot ĢD GROW darbiniekus, kuri jau ir norīkoti pašreizējās tipa apstiprināšanas sistēmas pārvaldībai un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā vai ārpus tā (aplēstās vajadzības: 6 AD/FTE un 3 AST/FTE).
Veicamo uzdevumu apraksts:
|
Amatpersonas un pagaidu darbinieki |
Šīs regulas atbilstīgas īstenošanas un izpildes kontrole; deleģēto/īstenošanas aktu izstrāde un vadība; tehnisko dienestu kopīgās novērtēšanas organizēšana un uzraudzība, kā arī dalībvalstu īstenoto pilnvarošanas un uzraudzības procesu kontrole; tirgus uzraudzības darbību koordinēšana ES līmenī |
|
Ārštata darbinieki |
3.2.5.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu
–⌧ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai
–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā
Paskaidrot, kāda pārplānošana ir nepieciešama, precizējot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.
[..]
–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.
Paskaidrot, kas ir nepieciešams, precizējot attiecīgās kategorijas un budžeta pozīcijas, kā arī atbilstīgās summas.
[..]
3.2.6.Trešo personu dalība finansējumā
–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu
–⌧Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:
Apropriācijas miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Kopā |
Turpmākie gadi |
|
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru: Dalībvalstis, izmantojot savu valsts nodevu struktūru, lai finansētu savas tipa apstiprināšanas un tirgus uzraudzības darbības un palīdzētu segt izmaksas, kas saistītas ar neatkarīgu atbilstības verifikācijas testēšanu, ko veic Komisija |
||||||
|
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas |
7,700 |
7,500 |
7,200 |
4,700 |
27,100 |
xx |
3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus
–⌧ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
–◻ pašu resursus
–⌧ dažādus ieņēmumus (dalībvalstu iemaksas, kas norādītas 3.2.5. iedaļā)
Miljonos euro (trīs zīmes aiz komata)
|
Budžeta ieņēmumu pozīcija |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 45 |
||||||
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
Gads
|
|||||
|
6600. pants |
7,700 |
7,500 |
7,200 |
4,700 |
||||
Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).
02.0301 Preču un pakalpojumu iekšējā tirgus darbība un attīstība
Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.
[..]
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.1.2016
COM(2016) 31 final
PIELIKUMI
priekšlikumam
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību
{SWD(2016) 9 final}
{SWD(2016) 10 final}
PIELIKUMI
priekšlikumam
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību
Pielikumu saraksts
|
I pielikums |
Informācijas dokuments ― transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprinājumam vajadzīgās informācijas pilnīgs saraksts |
|
|
II pielikums |
Vispārīgas definīcijas, kritēriji transportlīdzekļu iedalīšanai kategorijās, transportlīdzekļa tips un virsbūvju tipi |
|
|
1. papildinājums |
Procedūra, lai pārbaudītu, vai transportlīdzekli var klasificēt kā bezceļu transportlīdzekli |
|
|
2. papildinājums |
Cipari, ko pievieno kodiem, ar kuriem apzīmē dažādus virsbūves veidus |
|
|
III pielikums |
Informācijas dokuments transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumam |
|
|
IV pielikums |
Prasības attiecībā uz transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprinājumu |
|
|
I daļa |
Normatīvie akti attiecībā uz neierobežotās sērijās ražotu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumu |
|
|
1. papildinājums |
Normatīvie akti attiecībā uz mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar 39. pantu |
|
|
2. papildinājums |
Prasības transportlīdzekļa individuālajam ES apstiprinājumam saskaņā ar 42. pantu |
|
|
II daļa |
To ANO/EEK noteikumu saraksts, kas atzīti kā alternatīva I daļā minētajām direktīvām un regulām |
|
|
III daļa |
To normatīvo aktu saraksts, ar ko nosaka prasības speciālo transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumam |
|
|
1. papildinājums |
Dzīvojamie transportlīdzekļi, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalkautomobiļi |
|
|
2. papildinājums |
Bruņotie transportlīdzekļi |
|
|
3. papildinājums |
Ratiņkrēsliem piekļūstami transportlīdzekļi |
|
|
4. papildinājums |
Citi speciālie transportlīdzekļi (tostarp īpašās grupas speciālie transportlīdzekļi, dažādu iekārtu vedēji un dzīvojamās piekabes) |
|
|
5. papildinājums |
Autoceltņi |
|
|
6. papildinājums |
Sevišķi lielas kravnesības piekabes |
|
|
V pielikums |
Procedūras, kas jāievēro ES tipa apstiprināšanā |
|
|
1. papildinājums |
Standarti, kas jāievēro 72. pantā minētajām struktūrām |
|
|
2. papildinājums |
Tehnisko dienestu novērtējuma procedūra |
|
|
3. papildinājums |
Vispārīgas prasības attiecībā uz testa ziņojumu formu |
|
|
VI pielikums |
ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugi |
|
|
Papildinājums |
Normatīvi akti, kam atbilst transportlīdzekļa tips |
|
|
VII pielikums |
ES tipa apstiprinājuma sertifikātu numerācijas sistēma |
|
|
Papildinājums |
Sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma marķējums |
|
|
VIII pielikums |
Testu rezultāti |
|
|
IX pielikums |
Atbilstības sertifikāts |
|
|
X pielikums |
Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras |
|
|
XI pielikums |
Paraugs un numerācijas sistēma sertifikātam, ar kuru atļauj laist tirgū un nodot ekspluatācijā daļas un aprīkojumu, kas var radīt nopietnu apdraudējumu svarīgu sistēmu pareizai darbībai |
|
|
Papildinājums |
ES apstiprinājuma sertifikāta paraugs |
|
|
XII pielikums |
Ierobežojumi mazām sērijām |
|
|
XIII pielikums |
Tādu daļu vai aprīkojuma saraksts, kas var būtiski apdraudēt to sistēmu pareizu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem, šādu daļu un aprīkojuma veiktspējas prasības, attiecīgās testa procedūras, marķēšanas un iepakojuma nosacījumi |
|
|
XIV pielikums |
Tādu ES tipa apstiprinājumu saraksts, kas piešķirti, atteikti vai anulēti saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem |
|
|
XV pielikums |
Normatīvie akti, attiecībā uz kuriem ražotāju var pilnvarot kā tehnisko dienestu |
|
|
Papildinājums |
Ražotāja pilnvarošana par tehnisku dienestu un apakšuzņēmuma līguma slēgšana |
|
|
XVI pielikums |
Nosacījumi ražotāja vai tehniskā dienesta veiktas virtuālās testēšanas metožu izmantošanai |
|
|
1. papildinājums |
Vispārīgi nosacījumi virtuālās testēšanas metožu izmantošanai |
|
|
2. papildinājums |
Īpaši nosacījumi virtuālās testēšanas metožu izmantošanai |
|
|
3. papildinājums |
Validēšanas process |
|
|
XVII pielikums |
Procedūras, kas jāievēro vairākposmu ES tipa apstiprināšanā |
|
|
Papildinājums |
Ražotāja papildu plāksnītes paraugs |
|
|
XVIII pielikums |
Piekļuve transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai |
|
|
1. papildinājums |
Ražotāja sertifikāts par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un remonta un tehniskās apkopes informācijai |
|
|
2. papildinājums |
Transportlīdzekļa OBD informācija |
|
|
XIX pielikums |
Atbilstības tabula |
|
I PIELIKUMS
INFORMĀCIJAS DOKUMENTS ― TRANSPORTLĪDZEKĻU, SISTĒMU, SASTĀVDAĻU VAI ATSEVIŠĶU TEHNISKU VIENĪBU (a) ES TIPA APSTIPRINĀJUMAM VAJADZĪGĀS INFORMĀCIJAS PILNĪGS SARAKSTS
I DAĻA
Informācijas dokumenti transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību ES tipa apstiprinājuma vajadzībām atbilstīgi šīs regulas un IV pielikumā norādīto normatīvo aktu prasībām ietver tikai šā pilnīgā saraksta izvilkumus, un tajos ir ievērota šā saraksta punktu numerācijas sistēma.
Turpmāk norādītās ziņas iesniedz trijos eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visus rasējumus iesniedz atbilstošā mērogā A4 formātā vai salocītus atbilstoši A4 formātam, un tie ir pietiekami detalizēti. Ja ir fotoattēli, tie ir pietiekami detalizēti.
Ja šajā pielikumā minētajām sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām ir elektroniska vadības ierīce, tad iesniedz informāciju par tās darbību.
1. VISPĀRĪGI
1.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …
1.2. Tips: …
1.2.0.1. Šasija: …
1.2.0.2. Virsbūve/pabeigts transportlīdzeklis: …
1.2.1. Komercnosaukums(-i) (ja ir): …
1.2.2. Transportlīdzekļiem, kam veikta vairākposmu tipa apstiprināšana, bāzes/iepriekšējā posma transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma informācija (ietver informāciju par katru posmu. To var norādīt tabulā.):
Tips: …………………………………………………………………………
Variants(-i): …………………………………………………………………..
Versija(-as): …………………………………………………………………...
Tipa apstiprinājuma numurs, tostarp paplašinājuma numurs ……………………….
1.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums norādīts uz transportlīdzekļa/sastāvdaļas/atsevišķas tehniskās vienības (1) (b): …
1.3.0.1. Šasija: …
1.3.0.2. Virsbūve/pabeigts transportlīdzeklis: …
1.3.1. Šā marķējuma atrašanās vieta: …
1.3.1.1. Šasija: …
1.3.1.2. Virsbūve/pabeigts transportlīdzeklis: …
1.4. Transportlīdzekļa kategorija (c): …
1.4.1. Klasifikācija(-as) atbilstīgi bīstamajām kravām, kuras transportlīdzeklim paredzēts pārvadāt: …
1.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …
1.5.1. Transportlīdzekļiem, kam veikta vairākposmu tipa apstiprināšana, transportlīdzekļa bāzes/iepriekšējā(-o) posma(-u) ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: ………
1.6. Ražotāja normatīvo plāksnīšu atrašanās vieta un stiprinājuma metode un transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta: …
1.6.1. Uz šasijas: …
1.6.2. Uz virsbūves: …
1.7. (Nav piešķirts)
1.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …
1.9. Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: …
2. VISPĀRĪGI KONSTRUKCIJAS RAKSTURLIELUMI
2.1. Transportlīdzekļa/sastāvdaļas/atsevišķas tehniskas vienības (1) parauga fotoattēli un/vai rasējumi: …
2.2. Gatava transportlīdzekļa rasējums mērogā: …
2.3. Asu un riteņu skaits: …
2.3.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
2.3.2. Vadāmo asu skaits un novietojums: …
2.3.3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, savstarpējais savienojums): …
2.4. Šasija (ja ir) (kopskata rasējums): …
2.5. Garensijām izmantotais materiāls (d): …
2.6. Dzinēja novietojums un konfigurācija: …
2.7. Vadītāja kabīne (izvirzīta vai pārsegta) (e): …
2.8. Vadības ierīču novietojums: kreisā/labā (1) puse.
2.8.1. Transportlīdzeklis ir aprīkots braukšanai pa ceļa pa labo/kreiso (1) pusi:
2.9. Norādīt, vai velkošais transportlīdzeklis ir paredzēts puspiekabju vai citu piekabju vilkšanai un vai piekabe ir puspiekabe, jūgstieņa piekabe, centrālass piekabe vai piekabe ar stingrā savienojuma jūgstieni: …
2.10. Norādīt, vai transportlīdzeklis ir īpaši projektēts kravu pārvadāšanai kontrolētas temperatūras apstākļos: …
3. MASAS UN GABARĪTI (f) (g) (6)
(kg un mm) (attiecīgā gadījumā norāde uz rasējumu)
3.1. Garenbāze(-es) (pie pilnas slodzes) (g1):
3.1.1. Divasu transportlīdzekļi: …
3.1.2. Transportlīdzekļi ar trīs vai vairāk asīm
3.1.2.1. Attālums starp secīgām asīm virzienā no priekšējās ass uz pakaļējo asi: …
3.1.2.2. Kopējais attālums starp asīm: …
3.2. Vilcēja seglierīce
3.2.1. Puspiekabēm
3.2.1.1. Attālums starp vilcēja seglierīces sakabes tapas asi un vistālāko punktu puspiekabes aizmugurē: …
3.2.1.2. Maksimālais attālums starp vilcēja seglierīces sakabes tapas asi un jebkuru punktu puspiekabes priekšpusē: …
3.2.1.3. Puspiekabes atskaites garenbāze (kā prasīts Komisijas Regulas (ES) Nr. 1230/2012 1 I pielikuma D daļas 3.2. punktā): …
3.2.2. Puspiekabes velkošajiem transportlīdzekļiem
3.2.2.1. Seglu vadotne (maksimālā un minimālā; norādīt pieļaujamās vērtības nepabeigtam transportlīdzeklim) (g2): …
3.2.2.2. Vilcēja seglierīces maksimālais augstums (standartizēts) (g3): …
3.3. Ass šķērsbāze(-es) un platums(-i)
3.3.1. Katras vadāmās ass šķērsbāze (g4): …
3.3.2. Visu pārējo asu šķērsbāze(-es) (g4): …
3.3.3. Platākās pakaļējās ass platums: …
3.3.4. Priekšējās ass platums (mēra riepu visvairāk izvirzītajā daļā, izņemot riepu izliekumu pie zemes virsmas): …
3.4. Transportlīdzekļa gabarītu diapazons (kopumā)
3.4.1. Šasijai bez virsbūves
3.4.1.1. Garums (g5): …
3.4.1.1.1. Maksimālais pieļaujamais garums: …
3.4.1.1.2. Minimālais pieļaujamais garums: …
3.4.1.1.3. Piekabēm ― maksimālais pieļaujamais jūgstieņa garums (g6): …
3.4.1.2. Platums (g7): …
3.4.1.2.1. Maksimālais pieļaujamais platums: …
3.4.1.2.2. Minimālais pieļaujamais platums: …
3.4.1.3. Augstums (braukšanas kārtībā) (g8) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norāda parasto darba stāvokli): …
3.4.1.4. Priekšējā pārkare (g9): …
3.4.1.4.1. Priekšējās pārkares leņķis (g10): …... grādi.
3.4.1.5. Pakaļējā pārkare (g11): …
3.4.1.5.1. Pakaļējās pārkares leņķis (g12): …... grādi.
3.4.1.5.2. Minimālā un maksimālā pieļaujamā pārkare sakabes punktā (g13): …
3.4.1.6. Klīrenss (mēra atbilstoši II pielikuma 1. papildinājuma 3. punktam)
3.4.1.6.1. Starp asīm: …
3.4.1.6.2. Zem priekšējās(-ām) ass(-īm): …
3.4.1.6.3. Zem pakaļējās(-ām) ass(-īm): …
3.4.1.7. Rampas leņķis (g14): …... grādi.
3.4.1.8. Virsbūves un/vai iekšējās apdares, un/vai aprīkojuma, un/vai lietderīgās slodzes smagumcentra galējais pieļaujamais novietojums: …
3.4.2. Šasijai ar virsbūvi
3.4.2.1. Garums (g5): …
3.4.2.1.1. Iekraušanas laukuma garums: …
3.4.2.1.2. Piekabēm ― maksimālais pieļaujamais jūgstieņa garums (g6): …
3.4.2.2. Platums (g7): …
3.4.2.2.1. Sienu biezums (transportlīdzekļiem, kuri paredzēti kravu pārvadāšanai kontrolētas temperatūras apstākļos): …
3.4.2.3. Augstums (braukšanas kārtībā) (g8) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norāda parasto darba stāvokli): …
3.4.2.4. Priekšējā pārkare (g9): …
3.4.2.4.1. Priekšējās pārkares leņķis (g10): …... grādi.
3.4.2.5. Pakaļējā pārkare (g11): …
3.4.2.5.1. Pakaļējās pārkares leņķis (g12): …... grādi.
3.4.2.5.2. Minimālā un maksimālā pieļaujamā pārkare sakabes punktā (g13): …
3.4.2.6. Klīrenss (mēra atbilstoši II pielikuma 1. papildinājuma 3. punktam)
3.4.2.6.1. Starp asīm: …
3.4.2.6.2. Zem priekšējās(-ām) ass(-īm): …
3.4.2.6.3. Zem pakaļējās(-ām) ass(-īm): …
3.4.2.7. Rampas leņķis (g14): …... grādi.
3.4.2.8. Lietderīgās slodzes smagumcentra galējais pieļaujamais novietojums (nevienmērīgas slodzes gadījumā): …
3.4.2.9. Transportlīdzekļa (M2 un M3) smagumcentra atrašanās vieta garenvirzienā, šķērsvirzienā un vertikālā virzienā ar transportlīdzekļa tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu: …
3.4.3. Virsbūvei, kas apstiprināta bez šasijas (M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi)
3.4.3.1. Garums (g5): …
3.4.3.2. Platums (g7): …
3.4.3.3. Nominālais augstums (braukšanas kārtībā) (g8) paredzētajam(-iem) šasijas tipam(-iem) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norāda parasto darba stāvokli): …
3.5. Minimālā masa uz vadāmo(-ajām) asi(-īm) nepabeigtiem transportlīdzekļiem: …
3.6. Pašmasa (h)
a) minimālā un maksimālā masa katram variantam: …
b) katras versijas masa (jāsagatavo tabula): …
3.6.1. Šīs masas sadalījums pa asīm un ― attiecībā uz puspiekabi, centrālass piekabi vai piekabi ar stingrā savienojuma jūgstieni ― masa sakabes punktā: …
a) minimālā un maksimālā masa katram variantam: …
b) katras versijas masa (jāsagatavo tabula): …
3.6.2. Neobligātā aprīkojuma masa (kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1230/2012 2. panta 4. un 5. punktā): …
3.7. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa, kā norādījis ražotājs, nepabeigta transportlīdzekļa gadījumā: …
3.7.1. Šīs masas sadalījums pa asīm un ― attiecībā uz puspiekabi vai centrālass piekabi ― slodze sakabes punktā: …
3.8. Ražotāja noteiktā tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (i) (3): …
3.8.1. Šīs masas sadalījums pa asīm un ― attiecībā uz puspiekabi vai centrālass piekabi ― slodze sakabes punktā (3): …
3.9. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi: …
3.10. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: …
3.11. Velkošā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa
šādā gadījumā:
3.11.1. Piekabei ar jūgstieni: …
3.11.2. Puspiekabei: …
3.11.3. Centrālass piekabei: …
3.11.3.1. Sakabes pārkares maksimālā attiecība (j) pret garenbāzi: …
3.11.3.2. Maksimālā vērtība V: …… kN.
3.11.4. Piekabei ar stingrā savienojuma jūgstieni: …
3.11.5. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (3): …
3.11.6. Bezbremžu piekabes maksimālā masa: …
3.12. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā:
3.12.1. Velkošajam transportlīdzeklim: …
3.12.2. Puspiekabei, centrālass piekabei vai piekabei ar stingrā savienojuma jūgstieni: …
3.12.3. Maksimālā pieļaujamā sakabes ierīces masa (ja ierīci nav uzstādījis ražotājs): …
3.13. Pagrieziena trajektorija (Regulas (ES) Nr. 1230/2012 I pielikuma C daļas 6. un 7. punkts): …
3.14. Dzinēja jaudas/maksimālās masas attiecība: …… kW/kg.
3.14.1. Dzinēja jaudas/savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas attiecība (Regulas (ES) Nr. 1230/2012 I pielikuma C daļas 5. punkts): ……kW/kg.
3.15. Spēja uzsākt kustību kāpumā (vienīgi transportlīdzeklis) (4): …… %.
3.16. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas (pēc izvēles)
3.16.1. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilnā masa: …
3.16.2. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā masa uz katru asi un ― puspiekabes vai centrālass piekabes gadījumā ― paredzētā slodze uz sakabes punktu, kā norādījis ražotājs, ja tā ir mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz sakabes punktu: …
3.16.3. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā masa uz katru asu grupu: …
3.16.4. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā vilces masa: …
3.16.5. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu masa: …
3.17. Transportlīdzeklis iesniegts vairākposmu tipa apstiprināšanai (tikai nepabeigtiem vai vairākos posmos pabeigtiem N1 kategorijas transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 715/2007): jā/nē (1)
3.17.1. Bāzes transportlīdzekļa pašmasa: …kg.
3.17.2. Standarta papildmasa, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 XII pielikuma 5. punktu: …kg.
4. SPĒKA IEKĀRTA (k)
4.1. Dzinēja ražotājs: …
4.1.1. Ražotāja piešķirts dzinēja kods (kā norādīts uz dzinēja) vai citi identifikācijas līdzekļi: …
4.1.2. Apstiprinājuma numurs (attiecīgā gadījumā), tostarp degvielas identifikācijas marķējums: …
(tikai smagdarba transportlīdzekļiem)
4.2. Iekšdedzes dzinējs
4.2.1. Konkrēta informācija par dzinēju
4.2.1.1. Darbības princips: dzirksteļaizdedze/kompresijas aizdedze/duālā degviela (1)
Cikls: četrtaktu/divtaktu/rotācijas (1)
4.2.1.1.1. Duālās degvielas dzinēja tips: 1A tips/1B tips/2A tips/2B tips/3B tips (1) (x1)
4.2.1.1.2. Gāzes enerģijas patēriņa rādītājs WHTC karstās iedarbināšanas testa cikla laikā: … %
4.2.1.2. Cilindru skaits un izvietojums: …
4.2.1.2.1. Cilindra iekšējais diametrs (1): …… mm
4.2.1.2.2. Virzuļa gājiens (l): …… mm
4.2.1.2.3. Aizdedzes secība: …
4.2.1.3. Dzinēja darba tilpums (m): …… cm3
4.2.1.4. Tilpuma kompresijas pakāpe (2): …
4.2.1.5. Degkameras, virzuļa galvas un − dzirksteļaizdedzes dzinējiem − virzuļa gredzenu rasējumi: …
4.2.1.6. Parastais dzinēja brīvgaitas griešanās ātrums (2): …… min–1
4.2.1.6.1. Maksimālais dzinēja brīvgaitas griešanās ātrums (2): …… min–1
4.2.1.6.2. Brīvgaita, dzinēju darbinot ar dīzeļdegvielu: jā/nē (1) (x1)
4.2.1.7. Oglekļa monoksīda saturs pēc tilpuma izplūdes gāzē, dzinējam darbojoties brīvgaitā (2): … %, kā noteicis ražotājs (tikai dzirksteļaizdedzes dzinējiem)
4.2.1.8. Maksimālā lietderīgā jauda (n): … kW … min–1 (ražotāja norādītā vērtība)
4.2.1.9. Ražotāja norādītais maksimālais pieļaujamais dzinēja griešanās ātrums: … min–1
4.2.1.10. Maksimālais lietderīgais griezes moments (n): …Nm ar … min–1 (ražotāja norādītā vērtība)
4.2.1.11. (vienīgi EURO VI) Ražotāja atsauces uz Regulas (ES) Nr. 582/2011 5., 7., un 9. pantā prasīto dokumentācijas paketi, kas ļauj apstiprinātājai iestādei novērtēt emisijas kontroles stratēģijas un dzinējā iebūvētās diagnostikas sistēmas, lai nodrošinātu NOx kontroles pasākumu pareizu darbību.
4.2.2. Degviela
4.2.2.1. Viegldarba transportlīdzekļi: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/dabasgāze vai biometāns/etanols (E85)/biodīzeļdegviela/ūdeņradis/H2NG (1)(6)
4.2.2.2. Smagdarba transportlīdzekļi: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/dabasgāze-H/dabasgāze-L/dabasgāze-HL/etanols (ED95)/etanols (E85)/LNG/LNG20 (1)(6)
4.2.2.2.1. (vienīgi EURO VI) Degvielas, kuras var izmantot dzinējā, kā noteicis ražotājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 582/2011 I pielikuma 1.1.2. punktu (attiecīgā gadījumā)
4.2.2.3. Degvielas tvertnes uzpildes atvere: ierobežota sprausla/marķējums (1)
4.2.2.4. Transportlīdzekļa degvielas veids: viena degviela, divas degvielas, maināma degviela (1)
4.2.2.5. Maksimāli pieļaujamais biodegvielas daudzums degvielā (ražotāja norādītā vērtība): % no tilpuma
4.2.3. Degvielas tvertne(-es)
4.2.3.1. Parastā(-ās) degvielas tvertne(-es)
4.2.3.1.1. Daudzums un katras tvertnes ietilpība: …
4.2.3.1.1.1. Materiāls: …
4.2.3.1.2. Tvertnes(-ņu) rasējums un tehniskais apraksts ar visiem savienojumiem un visām vēdināšanas un ventilācijas sistēmām, aizslēgiem, vārstiem, stiprinājuma ierīcēm: …
4.2.3.1.3. Rasējums, kurā skaidri parādīts tvertnes(-ņu) novietojums transportlīdzeklī: …
4.2.3.2. Rezerves degvielas tvertne(-es)
4.2.3.2.1. Daudzums un katras tvertnes ietilpība: …
4.2.3.2.1.1. Materiāls: …
4.2.3.2.2. Tvertnes(-ņu) rasējums un tehniskais apraksts ar visiem savienojumiem un visām vēdināšanas un ventilācijas sistēmām, aizslēgiem, vārstiem, stiprinājuma ierīcēm: …
4.2.3.2.3. Rasējums, kurā skaidri parādīts tvertnes(-ņu) novietojums transportlīdzeklī: …
4.2.4. Degvielas padeve
4.2.4.1. Ar karburatoru(-iem): jā/nē (1)
4.2.4.2. Ar degvielas iesmidzināšanu (tikai kompresijas aizdedzes vai duālās degvielas gadījumā): jā/nē (1)
4.2.4.2.1. Sistēmas apraksts: …
4.2.4.2.2. Darbības princips: tiešā iesmidzināšana/priekškamera/virpuļkamera (1)
4.2.4.2.3. Augstspiediena sūknis
4.2.4.2.3.1. Marka(-as): …
4.2.4.2.3.2. Tips(-i): …
4.2.4.2.3.3. Maksimālā degvielas padeve (1) (2): mm3/takts vai cikls, ja dzinēja griešanās ātrums: ... min–1 vai alternatīvi ― raksturlīkne: …
(Ja izmanto pūtes regulatoru, norādīt raksturīgo degvielas padevi un pūtes spiedienu attiecībā pret dzinēja griešanās ātrumu)
4.2.4.2.3.4. Iesmidzinājuma statiskā regulēšana (2): …
4.2.4.2.3.5. Iesmidzināšanas apsteidzes līkne (2): …
4.2.4.2.3.6. Kalibrēšanas procedūra: testa stends/dzinējs (1).
4.2.4.2.4. Regulators
4.2.4.2.4.1. Tips: …
4.2.4.2.4.2. Izslēgšanas punkts
4.2.4.2.4.2.1. Ātrums, kurā aktivizējas izslēgšana, ja ir pilna slodze: …… min–1
4.2.4.2.4.2.2. Maksimālais ātrums bez slodzes: …… min–1
4.2.4.2.4.2.3. Dzinēja brīvgaitas griešanās ātrums: ….. min–1
4.2.4.2.5. Iesmidzināšanas cauruļu sistēma (tikai smagdarba transportlīdzekļiem)
4.2.4.2.5.1. Garums: …… mm
4.2.4.2.5.2. Iekšējais diametrs: …… mm
4.2.4.2.5.3. Akumulējošā degvielas sistēma, marka un tips: …
4.2.4.2.6. Iesmidzinātājs(-i)
4.2.4.2.6.1. Marka(-as): …
4.2.4.2.6.2. Tips(-i): …
4.2.4.2.6.3. Atvēršanās spiediens (2): … kPa vai raksturlīkne (é): …
4.2.4.2.7. Aukstās iedarbināšanas sistēma
4.2.4.2.7.1. Marka(-as): …
4.2.4.2.7.2. Tips(-i): …
4.2.4.2.7.3. Apraksts: …
4.2.4.2.8. Palaišanas papildu palīgierīce
4.2.4.2.8.1. Marka(-as): …
4.2.4.2.8.2. Tips(-i): …
4.2.4.2.8.3. Sistēmas apraksts: …
4.2.4.2.9. Elektroniski kontrolēta iesmidzināšana: jā/nē (1)
4.2.4.2.9.1. Marka(-as): …
4.2.4.2.9.2. Tips(-i):
4.2.4.2.9.3. Sistēmas apraksts (ja tā nav nepārtrauktas iesmidzināšanas sistēma, sniegt līdzvērtīgu informāciju): …
4.2.4.2.9.3.1. Elektroniskā vadības bloka (ECU) marka un tips: …
4.2.4.2.9.3.2. Degvielas regulatora marka un tips: …
4.2.4.2.9.3.3. Gaisa plūsmas devēja marka un tips: …
4.2.4.2.9.3.4. Degvielas sadalītāja marka un tips: …
4.2.4.2.9.3.5. Sajauces kameras marka un tips: …
4.2.4.2.9.3.6. Ūdens temperatūras devēja marka un tips: …
4.2.4.2.9.3.7. Gaisa temperatūras devēja marka un tips: …
4.2.4.2.9.3.8. Gaisa spiediena devēja marka un tips: …
4.2.4.2.9.3.9. Programmatūras kalibrēšanas numurs(-i): …
4.2.4.3. Ar degvielas iesmidzināšanu (tikai dzirksteļaizdedzei): jā/nē (1)
4.2.4.3.1. Darbības princips: ieplūdes kolektors (vienpunkta/daudzpunktu/ar tiešo iesmidzināšanu (1)/cits (norādīt)): …
4.2.4.3.2. Marka(-as): …
4.2.4.3.3. Tips(-i): …
4.2.4.3.4. Sistēmas apraksts (ja tā nav nepārtrauktas iesmidzināšanas sistēma, sniegt līdzvērtīgu informāciju): …
4.2.4.3.4.1. Elektroniskā vadības bloka (ECU) marka un tips: …
4.2.4.3.4.2. Degvielas regulatora marka un tips: …
4.2.4.3.4.3. Gaisa plūsmas devēja marka un tips: …
4.2.4.3.4.4. Degvielas sadalītāja marka un tips: …
4.2.4.3.4.5. Spiediena regulatora marka un tips: …
4.2.4.3.4.6. Mikroslēdža marka un tips: …
4.2.4.3.4.7. Brīvgaitas regulēšanas skrūves marka un tips: …
4.2.4.3.4.8. Sajauces kameras marka un tips: …
4.2.4.3.4.9. Ūdens temperatūras devēja marka un tips: …
4.2.4.3.4.10. Gaisa temperatūras devēja marka un tips: …
4.2.4.3.4.11. Gaisa spiediena devēja marka un tips: …
4.2.4.3.4.12. Programmatūras kalibrēšanas numurs(-i): …
4.2.4.3.5. Iesmidzinātāji: atvēršanās spiediens (2): … kPa vai raksturlīkne: …
4.2.4.3.5.1. Marka: …
4.2.4.3.5.2. Tips: …
4.2.4.3.6. Iesmidzinājuma regulēšana: …
4.2.4.3.7. Aukstās iedarbināšanas sistēma
4.2.4.3.7.1. Darbības princips(-i): …
4.2.4.3.7.2. Darbības ierobežojumi/iestatījumi (1) (2): …
4.2.4.4. Padeves sūknis
4.2.4.4.1. Spiediens (2): … kPa vai raksturlīkne (2): …
4.2.5. Elektrosistēma
4.2.5.1. Nominālais spriegums: … V, pozitīvs/negatīvs sazemējums (1)
4.2.5.2. Ģenerators
4.2.5.2.1. Tips: …
4.2.5.2.2. Nominālā jauda: …… VA
4.2.6. Aizdedzes sistēma (tikai dzirksteļaizdedzes dzinējiem)
4.2.6.1. Marka(-as): …
4.2.6.2. Tips(-i): …
4.2.6.3. Darbības princips: …
4.2.6.4. Aizdedzes apsteidzes līkne vai iestatīšanas punkts (2): …
4.2.6.5. Aizdedzes statiskā regulēšana (2): … grādi pirms augšējā maiņas punkta
4.2.6.6. Aizdedzes sveces
4.2.6.6.1. Marka: …
4.2.6.6.2. Tips: …
4.2.6.6.3. Dzirksteļstarpas iestatījums: ……mm
4.2.6.7. Aizdedzes spole(-es)
4.2.6.7.1. Marka: …
4.2.6.7.2. Tips: …
4.2.7. Dzesēšanas sistēma: ar šķidrumu/gaisu (1)
4.2.7.1. Nominālais dzinēja temperatūras kontroles mehānisma iestatījums: …
4.2.7.2. Šķidrums
4.2.7.2.1. Šķidruma veids: …
4.2.7.2.2. Cirkulācijas sūknis(-ņi): jā/nē (1)
4.2.7.2.3. Raksturlielumi: ……….vai
4.2.7.2.3.1. Marka(-as): …
4.2.7.2.3.2. Tips(-i): …
4.2.7.2.4. Pārnesumskaitlis(-ļi): …
4.2.7.2.5. Ventilatora un tā darbināšanas mehānisma raksturojums: …
4.2.7.3. Gaiss
4.2.7.3.1. Ventilators: jā/nē (1)
4.2.7.3.2. Raksturlielumi: …….vai
4.2.7.3.2.1. Marka(-as): …
4.2.7.3.2.2. Tips(-i): …
4.2.7.3.3. Pārnesumskaitlis(-ļi): …
4.2.8. Ieplūdes sistēma
4.2.8.1. Turbopūte: jā/nē (1)
4.2.8.1.1. Marka(-as): …
4.2.8.1.2. Tips(-i): …
4.2.8.1.3. Sistēmas apraksts (piemēram, maksimālais turbopūtes spiediens: …… kPa; pārplūdes vārsts, ja ir): …
4.2.8.2. Starpdzesētājs: jā/nē (1)
4.2.8.2.1. Tips: gaiss-gaiss/gaiss-ūdens (1)
4.2.8.3. Ieplūdes retinājums pie dzinēja nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes (tikai dīzeļdzinējiem)
4.2.8.3.1. Minimāli pieļaujamais: ………. kPa
4.2.8.3.2. Maksimāli pieļaujamais: ……… kPa
4.2.8.3.3. (vienīgi EURO VI) Faktiskais ieplūdes retinājums pie dzinēja nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes: … kPa
4.2.8.4. Ieplūdes cauruļu un to aprīkojuma apraksts un rasējumi (gaisa spiedkamera, sildierīce, papildu gaisa ieplūdes atveres utt.): …
4.2.8.4.1. Ieplūdes kolektora apraksts (ietver rasējumus un/vai fotoattēlus): …
4.2.8.4.2. Gaisa filtrs, rasējumi: ... vai
4.2.8.4.2.1. Marka(-as): …
4.2.8.4.2.2. Tips(-i): …
4.2.8.4.3. Ieplūdes klusinātājs, rasējumi: ... vai
4.2.8.4.3.1. Marka(-as): …
4.2.8.4.3.2. Tips(-i): …
4.2.9. Atgāzu sistēma
4.2.9.1. Izplūdes kolektora apraksts un/vai rasējums: …
4.2.9.2. Atgāzu sistēmas apraksts un/vai rasējums: …
4.2.9.2.1. (vienīgi EURO VI) Dzinēja sistēmā ietilpstošu atgāzu sistēmas elementu apraksts un/vai rasējums
4.2.9.3. Maksimālais pieļaujamais atgāzu pretspiediens pie dzinēja nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes (tikai dīzeļdzinējiem): …… kPa
4.2.9.3.1. (vienīgi EURO VI) Faktiskais atgāzu pretspiediens pie dzinēja nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes (tikai dīzeļdzinējiem): … kPa
4.2.9.4. Izplūdes klusinātāja(-u) tips, marķējums: …
Attiecīgā gadījumā āra troksnim ― trokšņa slāpēšanas pasākumi dzinēja nodalījumā un uz dzinēja: …
4.2.9.5. Izplūdes caurules atrašanās vieta: …
4.2.9.6. Izplūdes klusinātājs, kas satur šķiedrainus materiālus: …
4.2.9.7. Viss atgāzu sistēmas tilpums: …… dm3
4.2.9.7.1. (vienīgi EURO VI) Atgāzu sistēmas pieņemamais tilpums: … dm3
4.2.9.7.2. (vienīgi EURO VI) Dzinēja sistēmā ietilpstošas atgāzu sistēmas tilpums: … dm3
4.2.10. Ieplūdes un izplūdes atveru minimālais šķērsgriezuma laukums: …
4.2.11. Gāzu sadales fāzu iestatīšana vai līdzvērtīgi dati
4.2.11.1. Maksimālais vārstu gājiens, atvēršanās un aizvēršanās leņķi vai dati par alternatīvu sadales sistēmu laikiztures regulēšanu attiecībā uz sastinguma punktiem. Mainīgām laikiztures sistēmām ― minimālā un maksimālā laikizture: …
4.2.11.2. Standarta un/vai iestatījumu diapazoni (1): …
4.2.12. Pasākumi gaisa piesārņojuma samazināšanai
4.2.12.1. Ierīce kartergāzu pārstrādei (apraksts un rasējumi): …
4.2.12.1.1. (vienīgi EURO VI) Ierīce kartergāzu pārstrādei: jā/nē (2)
Ja "jā", apraksts un rasējumi:
Ja "nē", jānodrošina atbilstība Regulas (ES) Nr. 582/2011 V pielikumam.
4.2.12.2. Piesārņojuma kontroles papildierīces (ja ir un ja tās nav ietvertas citos punktos)
4.2.12.2.1. Katalizators: jā/nē (1)
4.2.12.2.1.1. Katalizatoru un elementu skaits (sniegt informāciju par katru atsevišķo vienību turpmākajos punktos): …
4.2.12.2.1.2. Katalizatora(-u) izmēri, forma un tilpums: …
4.2.12.2.1.3. Katalītiskās iedarbības veids: …
4.2.12.2.1.4. Dārgmetālu kopējais daudzums: …
4.2.12.2.1.5. Relatīvā koncentrācija: …
4.2.12.2.1.6. Substrāts (struktūra un materiāls): …
4.2.12.2.1.7. Elementa blīvums: …
4.2.12.2.1.8. Katalizatora(-u) korpusa tips: …
4.2.12.2.1.9. Katalizatora(-u) novietojums (vieta un atskaites attālums atgāzu sistēmā): …
4.2.12.2.1.10. Siltumekrāns: jā/nē (1)
4.2.12.2.1.11. Atgāzu pēcapstrādes sistēmu reģenerējošo sistēmu/metodes apraksts: …
4.2.12.2.1.11.1. I tipa darbības ciklu skaits (vai līdzvērtīga dzinēja testa stenda cikli) starp diviem reģenerējošās fāzes cikliem apstākļos, kas līdzvērtīgi I tipa testam (attālums “D” 13. pielikuma 1. attēlā ANO/EEK Noteikumos Nr. 83): …
4.2.12.2.1.11.2. Apraksts metodei, kuru izmanto, lai noteiktu ciklu skaitu starp diviem reģenerējošās fāzes cikliem: …
4.2.12.2.1.11.3. Parametri, ko izmanto lādēšanas līmeņa noteikšanai, kas nepieciešams pirms rodas reģenerācija (t. i., temperatūra, spiediens utt.): …
4.2.12.2.1.11.4. Metode, ko izmanto sistēmas lādēšanai testa procedūrā, kas aprakstīta ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma 3.1. punktā: …
4.2.12.2.1.11.5. Normālās darba temperatūras diapazons: ……… K
4.2.12.2.1.11.6. Patērējami reaģenti: jā/nē (1)
4.2.12.2.1.11.7. Reaģenta tips un koncentrācija, kas nepieciešama katalītiskajai iedarbībai: …
4.2.12.2.1.11.8. Reaģenta normālās darba temperatūras diapazons: ……… K
4.2.12.2.1.11.9. Starptautiskais standarts: …
4.2.12.2.1.11.10. Reaģenta iepildīšanas biežums: nepārtraukti/tehniskās apkopes laikā (1)
4.2.12.2.1.12. Katalizatora marka: …
4.2.12.2.1.13. Detaļas identifikācijas numurs: …
4.2.12.2.2. Skābekļa zonde: jā/nē (1)
4.2.12.2.2.1. Marka: …
4.2.12.2.2.2. Novietojums: …
4.2.12.2.2.3. Kontroles diapazons: …
4.2.12.2.2.4. Tips: …
4.2.12.2.2.5. Detaļas identifikācijas numurs: …
4.2.12.2.3. Gaisa padeve: jā/nē (1)
4.2.12.2.3.1. Tips (ar gaisa impulsu, ar gaisa sūkni utt.): …
4.2.12.2.4. Atgāzu recirkulācija (EGR): jā/nē (1)
4.2.12.2.4.1. Raksturlielumi (marka, tips, plūsma utt.): …
4.2.12.2.4.2. Ūdens dzesēšanas sistēma: jā/nē (1)
4.2.12.2.5. Iztvaikošanas emisijas kontroles sistēma: jā/nē (1)
4.2.12.2.5.1. Sīks iekārtu un to noregulējuma apraksts: …
4.2.12.2.5.2. Iztvaikošanas kontroles sistēmas rasējums: …
4.2.12.2.5.3. Oglekļa kārbas rasējums: …
4.2.12.2.5.4. Sausas ogles masa: …… g
4.2.12.2.5.5. Degvielas tvertnes shematisks zīmējums, norādot ietilpību un materiālu: …
4.2.12.2.5.6. Starp tvertni un atgāzu sistēmu novietotā siltumekrāna rasējums: …
4.2.12.2.6. Cietdaļiņu filtrs: jā/nē (1)
4.2.12.2.6.1. Cietdaļiņu filtra izmēri, forma un tilpums: …
4.2.12.2.6.2. Cietdaļiņu filtra konstrukcija: …
4.2.12.2.6.3. Atrašanās vieta (standartattālums atgāzu sistēmā): …
4.2.12.2.6.4. Reģenerācijas metodes vai sistēmas apraksts un/vai rasējums: …
4.2.12.2.6.4.1. I tipa darbības ciklu skaits (vai līdzvērtīga dzinēja testa stenda cikli) starp diviem reģenerējošās fāzes cikliem apstākļos, kas līdzvērtīgi I tipa testam (attālums “D” 13. pielikuma 1. attēlā ANO/EEK Noteikumos Nr. 83): …
4.2.12.2.6.4.2. Apraksts metodei, kuru izmanto, lai noteiktu ciklu skaitu starp diviem reģenerējošās fāzes cikliem: …
4.2.12.2.6.4.3. Parametri, ko izmanto lādēšanas līmeņa noteikšanai, kas nepieciešams pirms rodas reģenerācija (t. i., temperatūra, spiediens utt.): …
4.2.12.2.6.4.4. Metode, ko izmanto sistēmas lādēšanai testa procedūrā, kas aprakstīta ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 13. pielikuma 3.1. punktā: …
4.2.12.2.6.5. Cietdaļiņu filtra marka: …
4.2.12.2.6.6. Detaļas identifikācijas numurs: …
4.2.12.2.6.7. Normālā darba temperatūra: … (K) un spiediena diapazons … (kPa)
(tikai smagdarba transportlīdzekļiem)
4.2.12.2.6.8. Periodiskas reģenerācijas gadījumā (tikai smagdarba transportlīdzekļiem)
4.2.12.2.6.8.1. ETC testa ciklu skaits starp 2 reģenerācijām (n1): … (nepiemēro EURO VI)
4.2.12.2.6.8.1.1. (vienīgi EURO VI) WHTC testa ciklu skaits bez reģenerācijas (n):
4.2.12.2.6.8.2. ETC testa ciklu skaits reģenerācijas laikā (n2): … (nepiemēro EURO VI)
4.2.12.2.6.8.2.1. (vienīgi EURO VI) WHTC testa ciklu skaits ar reģenerāciju (nR):
4.2.12.2.6.9. Citas sistēmas: jā/nē (1)
4.2.12.2.6.9.1. Apraksts un darbība
4.2.12.2.7.1. Iebūvētā diagnostikas (OBD) sistēma: jā/nē (1): …
4.2.12.2.7.1.1. (vienīgi EURO VI) OBD dzinēju saimju skaits dzinēju saimē
4.2.12.2.7.1.2. OBD dzinēju saimju saraksts (attiecīgā gadījumā)
4.2.12.2.7.1.3. Tās OBD dzinēju saimes numurs, kurai pieder bāzes dzinējs/dzinēju saimes loceklis:
4.2.12.2.7.1.4. Ražotāja atsauces uz OBD dokumentāciju, kas prasīta Regulas (ES) Nr. 582/2011 5. panta 4. punkta c) apakšpunktā un 9. panta 4. punktā un noteikta minētās regulas X pielikumā OBD sistēmas apstiprināšanas nolūkā
4.2.12.2.7.1.5. Vajadzības gadījumā ražotāja atsauce uz dokumentāciju ar OBD aprīkotas dzinēja sistēmas uzstādīšanai transportlīdzeklī
4.2.12.2.7.1.6. Vajadzības gadījumā ražotāja atsauce uz dokumentu paketi, kas saistīta ar apstiprināta dzinēja OBD sistēmas uzstādīšanu transportlīdzeklī
4.2.12.2.7.2. Rakstisks nepareizas darbības indikatora apraksts un/vai rasējums: …
4.2.12.2.7.3. Visu OBD sistēmas uzraudzīto komponentu uzskaitījums un nolūks: …
4.2.12.2.7.4. Rakstisks apraksts (vispārējie darbības principi) saistībā ar šādiem aspektiem:
4.2.12.2.7.4.1. Dzirksteļaizdedzes dzinēji
4.2.12.2.7.4.1.1. Katalizatora uzraudzība: …
4.2.12.2.7.4.1.2. Aizdedzes kļūmju atrašana: …
4.2.12.2.7.4.1.3. Skābekļa zondes uzraudzība: …
4.2.12.2.7.4.1.4. Citi OBD sistēmas uzraudzīti komponenti: …
4.2.12.2.7.4.2. Dīzeļdzinēji: …
4.2.12.2.7.4.2.1. Katalizatora uzraudzība: …
4.2.12.2.7.4.2.2. Cietdaļiņu filtra uzraudzība: …
4.2.12.2.7.4.2.3. Elektroniskās degvielas padeves sistēmas uzraudzība: …
4.2.12.2.7.4.2.4. deNOx sistēmas uzraudzība: …
4.2.12.2.7.4.2.5. Citi OBD sistēmas uzraudzīti komponenti: …
4.2.12.2.7.5. Nepareizas darbības indikatora ieslēgšanas kritēriji (noteikts braukšanas ciklu skaits vai statistiskā metode): …
4.2.12.2.7.6. Visu izmantoto OBD sistēmas izvades kodu un formātu saraksts (ar paskaidrojumiem par katru kodu un formātu): …
4.2.12.2.7.7. Turpmāk norādīto papildu informāciju transportlīdzekļa ražotājs sniedz, lai ļautu ražot ar OBD savietojamas nomaināmas vai rezerves daļas, kā arī diagnostikas instrumentus un testa aprīkojumu.
4.2.12.2.7.7.1. Sākotnējai transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai izmantoto sagatavošanas ciklu tipa un skaita apraksts.
4.2.12.2.7.7.2. Sākotnējai transportlīdzekļa tipa apstiprināšanai izmantotā OBD demonstrējuma cikla tipa apraksts tai sastāvdaļai, kuru uzrauga OBD sistēma.
4.2.12.2.7.7.3. Visaptverošs dokuments, kurā aprakstītas visas devēja kontrolētās sastāvdaļas un stratēģija attiecībā uz to, kā tiek noteiktas kļūdas un ieslēgts nepareizas darbības indikators (noteikts braukšanas ciklu skaits vai statistiskā metode), ietverot sarakstu ar attiecīgajiem sekundārajiem devēja kontrolētajiem parametriem katrai OBD sistēmas uzraudzītajai sastāvdaļai. Saraksts ar visiem izmantotajiem OBD izvades kodiem un formātiem (katru paskaidrojot), kas saistīti ar atsevišķām jaudas piedziņas ķēdes sastāvdaļām, kuras saistītas ar emisiju, un ar atsevišķām ar emisiju nesaistītām sastāvdaļām, ja sastāvdaļas uzraudzību izmanto, lai noteiktu nepareizas darbības indikatora ieslēgšanos. Jo īpaši sniedz visaptverošu skaidrojumu par datiem, kas sniegti $05 režīma testā Nr. $21 līdz FF, un datiem, kas sniegti $06 režīmā.
Transportlīdzekļu tipiem, kas izmanto komunikācijas saiti saskaņā ar ISO 15765-4 “Autotransporta līdzekļi, regulatora apgabala tīkla (CAN) diagnostika – 4. daļa: prasības sistēmām, kas saistītas ar emisijām”, sniedz visaptverošu skaidrojumu par datiem, kas sniegti $06 režīma testā Nr. $00 līdz FF par katru atbalstīto OBD monitora identifikācijas numuru.
4.2.12.2.7.7.4. Informāciju, kas prasīta 4.2.12.2.7.7.3. punktā, var sniegt, aizpildot tabulu, kā izklāstīts 4.2.12.2.7.7.4.1. un 4.2.12.2.7.7.4.2. punktā.
4.2.12.2.7.7.4.1. Viegldarba transportlīdzekļi
|
Sastāvdaļa |
Kļūdas kods |
Uzraudzības stratēģija |
Kļūdas noteikšanas kritēriji |
Nepareizas darbības indikatora ieslēgšanas kritēriji |
Sekundārie parametri |
Sagatavošana |
Demonstrēšanas tests |
|
Katalizators |
P0420 |
Skābekļa 1. un 2. zondes signāli |
Starpība starp 1. un 2. zondes signāliem |
3. cikls |
Dzinēja griešanās ātrums, slodze, A/F režīms, katalizatora temperatūra |
Divi I tipa cikli |
I tips |
4.2.12.2.7.7.4.2. Smagdarba transportlīdzekļi
|
Sastāvdaļa |
Kļūdas kods |
Uzraudzības stratēģija |
Kļūdas noteikšanas kritēriji |
Nepareizas darbības indikatora ieslēgšanas kritēriji |
Sekundārie parametri |
Sagatavošana |
Demonstrēšanas tests |
|
SCR katalizators |
Pxxx |
NOx 1. un 2. devēja signāli |
Starpība starp 1. un 2. devēja signāliem |
3. cikls |
Dzinēja griešanās ātrums, slodze, katalizatora temperatūra, reaģenta aktivitāte |
Trīs OBD testa cikli (3 īsi ESC cikli) |
OBD testa cikls (īss ESC cikls) |
4.2.12.2.7.7.5. (vienīgi EURO VI) OBD saziņas protokola standarts: (7)
4.2.12.2.7.8. (vienīgi EURO VI) Ražotāja atsauce uz informāciju, kas saistīta ar OBD un kas prasīta Regulas (ES) Nr. 582/2011 5. panta 4. punkta d) apakšpunktā un 9. panta 4. punktā, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai; vai
4.2.12.2.7.8.1. Kā alternatīva ražotāja atsaucei, kas norādīta 3.2.12.2.7.7. punktā, atsauce uz Regulas (ES) Nr. 582/2011 I pielikuma 4. papildinājumā norādītā informācijas dokumenta pielikumu, kurā ir šāda tabula, kas aizpildīta atbilstoši sniegtajam piemēram:
Sastāvdaļa – Kļūdas kods – Uzraudzības stratēģija – Kļūdas noteikšanas kritēriji – Nepareizas darbības indikatora ieslēgšanas kritēriji – Sekundārie parametri – Sagatavošana – Demonstrēšanas tests
Katalizators – P0420 – Skābekļa 1. un 2. zondes signāli – Starpība starp 1. un 2. zondes signāliem – 3. cikls – Dzinēja griešanās ātrums, dzinēja slodze, A/F režīms, katalizatora temperatūra – Divi 1. tipa cikli – 1. tips
4.2.12.2.7.9. (vienīgi EURO VI) Transportlīdzeklī iebūvētās OBD sistēmas sastāvdaļas
4.2.12.2.7.9.1. Izmantots alternatīvs apstiprinājums, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 582/2011 X pielikuma 2.4.1. punktā: jā/nē (1)
4.2.12.2.7.9.2. Transportlīdzeklī iebūvēto OBD sistēmas sastāvdaļu saraksts
4.2.12.2.7.9.3. Nepareizas darbības indikatora (9) rakstisks apraksts un/vai rasējums
4.2.12.2.7.9.4. OBD ārējās saziņas saskarnes (9) rakstisks apraksts un/vai rasējums
4.2.12.2.8. Citas sistēmas (apraksts un darbība): …
4.2.12.2.8.1. (vienīgi EURO VI) Sistēmas, kas nodrošina pareizu NOx kontroles pasākumu darbību
4.2.12.2.8.2. Sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos
4.2.12.2.8.2.1 (vienīgi EURO VI) Dzinējs ar sistēmas, kas prasa vadītāja iejaukšanos, pastāvīgu izslēgšanu izmantošanai glābšanas dienestu transportlīdzekļos vai 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā norādītajos transportlīdzekļos: jā/nē (1)
4.2.12.2.8.2.2. Vislēnākā režīma aktivizēšana
“pārtraukt darbību pēc atkārtotas iedarbināšanas”/“pārtraukt darbību pēc degvielas uzpildes”/“pārtraukt darbību pēc novietošanas stāvvietā” (1)(7)
4.2.12.2.8.3. (vienīgi EURO VI) OBD dzinēju saimju skaits dzinēju saimē, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu pareizu NOx kontroles pasākumu darbību
4.2.12.2.8.3.1. (vienīgi EURO VI) OBD dzinēju saimju saraksts dzinēju saimē, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu pareizu NOx kontroles pasākumu darbību (attiecīgā gadījumā)
4.2.12.2.8.3.2. (vienīgi EURO VI) Tās OBD dzinēju saimes numurs, pie kuras pieder bāzes dzinējs/dzinēju saimes loceklis
4.2.12.2.8.4. (vienīgi EURO VI) Reaģentā esošās aktīvās vielas zemākā koncentrācija, kas neliek aktivizēties brīdinājuma sistēmai (CDmin): (tilp. %)
4.2.12.2.8.5. (vienīgi EURO VI) Vajadzības gadījumā ražotāja atsauce uz dokumentāciju, ko izmanto, lai uzstādītu transportlīdzeklī sistēmas pareizas NOx kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai
4.2.12.2.8.6. (vienīgi EURO VI) Transportlīdzeklī iebūvētas sistēmu sastāvdaļas pareizas NOx kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai
4.2.12.2.8.6.1. To transportlīdzeklī iebūvēto sistēmu sastāvdaļu saraksts, kas paredzētas pareizas NOx kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai
4.2.12.2.8.6.2. Vajadzības gadījumā ražotāja atsauce uz dokumentācijas paketi, kas saistīta ar apstiprināta dzinēja NOx kontroles pasākumu pareizas darbības nodrošināšanas sistēmas uzstādīšanu transportlīdzeklī
4.2.12.2.8.6.3. Brīdinājuma signāla (9) rakstisks apraksts un/vai rasējums
4.2.12.2.8.6.4. Izmantots alternatīvs apstiprinājums, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 582/2011 XIII pielikuma 2.1. punktā: jā/nē (1)
4.2.12.2.8.6.5. Apsildāma/neapsildāma reaģenta tvertne un dozēšanas sistēma (sk. ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 11. pielikuma 2.4. punktu)
4.2.12.2.9. Griezes momenta ierobežotājs: jā/nē (1)
4.2.12.2.9.1. Griezes momenta ierobežotāja palaides apraksts (tikai smagdarba transportlīdzekļiem): …
4.2.12.2.9.2. Pilnas slodzes līknes ierobežojuma apraksts (tikai smagdarba transportlīdzekļiem): …
4.2.13. Dūmainība
4.2.13.1. Absorbcijas koeficienta simbola novietojums (tikai dīzeļdzinējiem): …
4.2.13.2. Jauda sešos mērījumu punktos (sk. ANO/EEK Noteikumus Nr. 24)
4.2.13.3. Dzinēja jauda, kas noteikta uz testa stenda/uz transportlīdzekļa (1)
4.2.13.3.1. Deklarētais dzinēja griešanās ātrums un jauda
|
Mērījumu punkti |
Dzinēja griešanās ātrums (min–1) |
Jauda (kW) |
|
1…… |
||
|
2…… |
||
|
3…… |
||
|
4…… |
||
|
5…… |
||
|
6…… |
4.2.14. Detalizēta informācija par jebkādām ierīcēm, kuras ir konstruētas, lai ietekmētu degvielas patēriņu (ja tā nav ietverta citos punktos): …
4.2.15. LPG padeves sistēma: jā/nē (1)
4.2.15.1. Tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 34: …
4.2.15.2. Elektroniskais dzinēja vadības bloks, kas paredzēts darbībai ar LPG
4.2.15.2.1. Marka(-as): …
4.2.15.2.2. Tips(-i): …
4.2.15.2.3. Regulēšanas iespējas, kas saistītas ar emisiju: …
4.2.15.3. Papildu dokumentācija
4.2.15.3.1. Apraksts par katalizatora aizsardzības sistēmu, pārslēdzoties no benzīna uz LPG un otrādi: …
4.2.15.3.2. Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, vakuuma savienojumu kompensētājcaurules utt.): …
4.2.15.3.3. Simbola rasējums: …
4.2.16. Dabasgāzes padeves sistēma: jā/nē (1)
4.2.16.1. Tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 34: …
4.2.16.2. Elektroniskais dzinēja vadības bloks, kas paredzēts darbībai ar dabasgāzi
4.2.16.2.1. Marka(-as): …
4.2.16.2.2. Tips(-i): …
4.2.16.2.3. Regulēšanas iespējas, kas saistītas ar emisiju: …
4.2.16.3. Papildu dokumentācija
4.2.16.3.1. Apraksts par katalizatora aizsardzības sistēmu, pārslēdzoties no benzīna uz dabasgāzi un otrādi: …
4.2.16.3.2. Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, vakuuma savienojumu kompensētājcaurules utt.): …
4.2.16.3.3. Simbola rasējums: …
4.2.17. Konkrēta informācija par smagdarba transportlīdzekļu dzinējiem, kas darbināmi ar gāzi (par atšķirīgi projektētām sistēmām sniegt līdzvērtīgu informāciju)
4.2.17.1. Degviela: LPG/dabasgāze-H/dabasgāze-L/dabasgāze-HL (1)
4.2.17.2. Spiediena regulators(-i) vai tvaicētājs/spiediena regulators(-i) (1)
4.2.17.2.1. Marka(-as): …
4.2.17.2.2. Tips(-i): …
4.2.17.2.3. Spiediena mazināšanas pakāpju skaits: …
4.2.17.2.4. Spiediens nobeiguma periodā:
minimālais: ….. kPa — maksimālais: …. kPa
4.2.17.2.5. Galveno regulēšanas punktu skaits: …
4.2.17.2.6. Regulēšanas punktu skaits, dzinējam darbojoties brīvgaitā: …
4.2.17.2.7. Tipa apstiprinājuma numurs: …
4.2.17.3. Degvielas padeves sistēma: ar sajaukšanas ierīci/ar gāzes iesmidzināšanu/ar šķidruma iesmidzināšanu/ar tiešo iesmidzināšanu (1)
4.2.17.3.1. Maisījuma koncentrācijas regulēšana: …
4.2.17.3.2. Sistēmas apraksts un/vai shēma un rasējumi: …
4.2.17.3.3. Tipa apstiprinājuma numurs: …
4.2.17.4. Sajaukšanas ierīce
4.2.17.4.1. Numurs: …
4.2.17.4.2. Marka(-as): …
4.2.17.4.3. Tips(-i): …
4.2.17.4.4. Atrašanās vieta: …
4.2.17.4.5. Regulēšanas iespējas: …
4.2.17.4.6. Tipa apstiprinājuma numurs: …
4.2.17.5. Iesmidzināšana ar ieplūdes kolektoru
4.2.17.5.1. Iesmidzināšana: vienā punktā/vairākos punktos (1)
4.2.17.5.2. Iesmidzināšana: nepārtraukta/vienlaicīgi laikiestatīta/secīgi laikiestatīta (1)
4.2.17.5.3. Iesmidzināšanas iekārta
4.2.17.5.3.1. Marka(-as): …
4.2.17.5.3.2. Tips(-i): …
4.2.17.5.3.3. Regulēšanas iespējas: …
4.2.17.5.3.4. Tipa apstiprinājuma numurs: …
4.2.17.5.4. Padeves sūknis (ja ir)
4.2.17.5.4.1. Marka(-as): …
4.2.17.5.4.2. Tips(-i): …
4.2.17.5.4.3. Tipa apstiprinājuma numurs: …
4.2.17.5.5. Iesmidzinātājs(-i) …
4.2.17.5.5.1. Marka(-as): …
4.2.17.5.5.2. Tips(-i): …
4.2.17.5.5.3. Tipa apstiprinājuma numurs: …
4.2.17.6. Tiešā iesmidzināšana
4.2.17.6.1. Augstspiediena sūknis/spiediena regulators (1)
4.2.17.6.1.1. Marka(-as): …
4.2.17.6.1.2. Tips(-i): …
4.2.17.6.1.3. Iesmidzināšanas biežums: …
4.2.17.6.1.4. Tipa apstiprinājuma numurs: …
4.2.17.6.2. Iesmidzinātājs(-i) …
4.2.17.6.2.1. Marka(-as): …
4.2.17.6.2.2. Tips(-i): …
4.2.17.6.2.3. Atvēršanās spiediens vai raksturlīkne (2): …
4.2.17.6.2.4. Tipa apstiprinājuma numurs: …
4.2.17.7. Elektroniskais vadības bloks (ECU)
4.2.17.7.1. Marka(-as): …
4.2.17.7.2. Tips(-i): …
4.2.17.7.3. Regulēšanas iespējas: …
4.2.17.7.4. Programmatūras kalibrēšanas numurs(-i): …
4.2.17.8. Dabasgāzes degvielai specifiska iekārta
4.2.17.8.1. 1. variants (tikai dzinēju apstiprināšanai vairākiem specifiskiem degvielas sastāviem)
4.2.17.8.1.0.1. (vienīgi EURO VI) Pašregulācijas iespēja? jā/nē (1)
4.2.17.8.1.0.2. (vienīgi EURO VI) Kalibrēšana īpašam gāzu sastāvam dabasgāze-H/ dabasgāze-L/ dabasgāze-HL (1)
Pārveidošana īpašam gāzu sastāvam dabasgāze-Ht/dabasgāze-Lt/dabasgāze-HLt (1)
4.2.17.8.1.1. Degvielas sastāvs:
|
metāns (CH4): |
bāze: ……. mola % |
min. …. mola % |
maks. ….. mola % |
|
etāns (C2H6): |
bāze: ……. mola % |
min. …. mola % |
maks. ….. mola % |
|
propāns (C3H8): |
bāze: ……. mola % |
min. …. mola % |
maks. ….. mola % |
|
butāns (C4H10): |
bāze: ……. mola % |
min. …. mola % |
maks. ….. mola % |
|
C5/C5+: |
bāze: ……. mola % |
min. …. mola % |
maks. ….. mola % |
|
skābeklis (O2): |
bāze: ……. mola % |
min. …. mola % |
maks. ….. mola % |
|
inertās gāzes (N2, He u. c.): |
bāze: ……. mola % |
min. …. mola % |
maks. ….. mola % |
4.2.17.8.1.2. Iesmidzinātājs(-i)
4.2.17.8.1.2.1. Marka(-as): …
4.2.17.8.1.2.2. Tips(-i): …
4.2.17.8.1.3. Citi (vajadzības gadījumā): …
4.2.17.8.2. 2. variants (tikai apstiprināšanai vairākiem specifiskiem degvielas sastāviem)
4.2.17.9. Vajadzības gadījumā ražotāja atsauce uz dokumentāciju duālās degvielas dzinēja uzstādīšanai transportlīdzeklī (x1)
4.2.18. Ūdeņraža padeves sistēma: jā/nē (1)
4.2.18.1. ES tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 79/2009 2 : …
4.2.18.2. Elektroniskais dzinēja vadības bloks, kas paredzēts darbībai ar ūdeņradi
4.2.18.2.1. Marka(-as): …
4.2.18.2.2. Tips(-i): …
4.2.18.2.3. Regulēšanas iespējas, kas saistītas ar emisiju: …
4.2.18.3. Papildu dokumentācija
4.2.18.3.1. Apraksts par katalizatora aizsardzības sistēmu, pārslēdzoties no benzīna uz ūdeņradi vai otrādi: …
4.2.18.3.2. Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, vakuuma savienojumu kompensētājcaurules utt.): …
4.2.18.3.3. Simbola rasējums: …
4.2.19. H2NG degvielas padeves sistēma: jā/nē (1)
4.2.19.1. Ūdeņraža īpatsvars degvielā (ražotāja noteiktais maksimālais daudzums): …
4.2.19.2. ES tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 110 …
4.2.19.3. Elektroniskais dzinēja vadības bloks, kas paredzēts darbībai ar H2NG
4.2.19.3.1. Marka(-as): …
4.2.19.3.2. Tips(-i): …
4.2.19.3.3. Regulēšanas iespējas, kas saistītas ar emisiju: …
4.2.19.4. Papildu dokumentācija
4.2.19.4.1. Apraksts par katalizatora aizsardzības sistēmu, pārslēdzoties no benzīna uz H2NG vai otrādi: …
4.2.19.4.2. Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, vakuuma savienojumu kompensētājcaurules utt.): …
4.2.19.4.3. Simbola rasējums: …
4.3. Elektromotors
4.3.1. Tips (tinumi, ierosme): …
4.3.1.1. Maksimālā izejas jauda stundā: …… kW
4.3.1.1.1. Maksimālā lietderīgā jauda (n) … kW
(ražotāja norādītā vērtība)
4.3.1.1.2. Maksimālā 30 minūšu jauda (n) … kW
(ražotāja norādītā vērtība)
4.3.1.2. Darba spriegums: …… V
4.3.2. Akumulators
4.3.2.1. Elementu skaits: …
4.3.2.2. Masa: …… kg
4.3.2.3. Ietilpība: …… Ah (ampērstundas)
4.3.2.4. Novietojums: …
4.4. Dzinēja vai motora kombinācija
3.4.1. Hibrīda elektrotransportlīdzeklis: jā/nē (1)
4.4.2. Hibrīda elektrotransportlīdzekļa kategorija: uzlāde ārpus transportlīdzekļa/nav uzlādes ārpus transportlīdzekļa: (1)
4.4.3. Darbības režīma pārslēgs: ir/nav (1)
4.4.3.1. Iespējamie izvēles režīmi
4.4.3.1.1. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
4.4.3.1.2. Patērē tikai degvielu: jā/nē (1)
4.4.3.1.3. Hibrīda režīmi: jā/nē (1)
(ja "jā", īss apraksts): …
4.4.4. Enerģijas akumulēšanas ierīces apraksts: (akumulators, kondensators, spararats/ģenerators)
4.4.4.1. Marka(-as): …
4.4.4.2. Tips(-i): …
4.4.4.3. Identifikācijas numurs: …
4.4.4.4. Elektroķīmiskā pāra veids: …
4.4.4.5. Enerģija: … (akumulatoram: spriegums un jauda, izteikta Ah 2 h, kondensatoram: J, …)
4.4.4.6. Lādētājs: iebūvēts/ārējs/nav (1)
4.4.5. Elektromotors (katru elektromotora tipu apraksta atsevišķi)
4.4.5.1. Marka: …
4.4.5.2. Tips: …
4.4.5.3. Galvenais lietošanas veids: vilces motors/ģenerators (1)
4.4.5.3.1. Ja lieto kā vilces motoru: viens motors/vairāki motori (skaits) (1): …
4.4.5.4. Maksimālā jauda: …… kW
4.4.5.5. Darbības princips
4.4.5.5.5.1 Līdzstrāva/maiņstrāva/fāžu skaits: …
4.4.5.5.2. Atsevišķa/virknes/jauktā ierosme (1)
4.4.5.5.3. Sinhrons/asinhrons (1)
4.4.6. Vadības ierīce
4.4.6.1. Marka(-as): …
4.4.6.2. Tips(-i): …
4.4.6.3. Identifikācijas numurs: …
4.4.7. Jaudas regulators
4.4.7.1. Marka: …
4.4.7.2. Tips: …
4.4.7.3. Identifikācijas numurs: …
4.4.8. Transportlīdzekļa pilnuzlādes nobraukums … km (saskaņā ar 9. pielikumu ANO/EEK Noteikumos Nr. 101)
4.4.9. Ražotāja ieteikumi iepriekšējai sagatavošanai: …
4.5. CO2 emisijas/degvielas patēriņš (o) (ražotāja norādītā vērtība)
4.5.1. CO2 emisiju masa
4.5.1.1. CO2 emisiju masa (pilsētas apstākļos): …… g/km
4.5.1.2. CO2 emisiju masa (ārpuspilsētas apstākļos): …… g/km
4.5.1.3. CO2 emisiju masa (kombinētā): …… g/km
4.5.2. Degvielas patēriņš (sniegt informāciju par katru testēto standartdegvielu)
4.5.2.1. Degvielas patēriņš (pilsētas apstākļos) … l/100 km vai m3/100 km, vai kg/100 km (1)
4.5.2.2. Degvielas patēriņš (ārpuspilsētas apstākļos) … l/100 km vai m3/100 km, vai kg/100 km (1)
4.5.2.3. Degvielas patēriņš (kombinētais) … l/100 km vai m3/100 km, vai kg/100 km (1)
4.5.3. Elektroenerģijas patēriņš elektrotransportlīdzekļiem
4.5.3.1. Elektroenerģijas patēriņš pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem …Wh/km
4.5.3.2. Elektroenerģijas patēriņš ārēji uzlādējamiem hibrīda elektrotransportlīdzekļiem
4.5.3.2.1. Elektroenerģijas patēriņš (A nosacījums, kombinētais) …Wh/km
4.5.3.2.2. Elektroenerģijas patēriņš (B nosacījums, kombinētais) …Wh/km
4.5.3.2.3. Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais) … Wh/km
4.5.4. CO2 emisijas smagdarba dzinējiem (vienīgi EURO VI)
4.5.4.1. CO2 emisiju masa WHSC testā (x3): … g/kWh
4.5.4.2. CO2 emisiju masa WHSC testā dīzeļdegvielas režīmā (x2): … g/kWh
4.5.4.3. CO2 emisiju masa WHSC testā duālās degvielas režīmā (x1): … g/kWh
4.5.4.4. CO2 emisiju masa WHTC testā (x3)(8): … g/kWh
4.5.4.5. CO2 emisiju masa WHTC testā dīzeļdegvielas režīmā (x2)(8): … g/kWh
4.5.4.6. CO2 emisiju masa WHTC testā duālās degvielas režīmā (x1)(8): … g/kWh
4.5.5. Degvielas patēriņš smagdarba dzinējiem (vienīgi EURO VI)
4.5.5.1. Degvielas patēriņš WHSC testā (x3): … g/kWh
4.5.5.2. Degvielas patēriņš WHSC testā dīzeļdegvielas režīmā (x2): … g/kWh
4.5.5.3. Degvielas patēriņš WHSC testā duālās degvielas režīmā (x1): … g/kWh
4.5.5.4. Degvielas patēriņš WHTC testā (8)(x3): … g/kWh
4.5.5.5. Degvielas patēriņš WHTC testā dīzeļdegvielas režīmā (8)(x2): … g/kWh
4.5.5.6. Degvielas patēriņš WHTC testā duālās degvielas režīmā (8)(x1): … g/kWh
4.5.6. Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar ekoinovāciju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 443/2009 3 12. panta nozīmē (attiecībā uz M1 kategorijas transportlīdzekļiem) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 510/2011 4 12. panta nozīmē (attiecībā uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem): jā/nē (1)
4.5.6.1. Atsauces transportlīdzekļa tips/variants/versija, kā norādīts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 5 5. pantā (attiecībā uz M1 kategorijas transportlīdzekļiem) vai Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 427/2014 6 5. pantā (attiecībā uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem) (attiecīgā gadījumā)[: …
4.5.6.2. Mijiedarbība starp dažādām ekoinovācijām: jā/nē (1)
4.5.6.3. Ar ekoinovāciju izmantošanu saistītie emisijas dati (tabulu atkārto par katru testēto standartdegvielu) (w1)
|
Lēmums par ekoinovācijas apstiprināšanu (w2) |
Ekoinovācijas kods (w3) |
1. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km) |
2. Ekoinovācijas transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km) |
3. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija 1. tipa testa ciklā (w4) |
4. Ekoinovācijas transportlīdzekļa CO2 emisija 1. tipa testa ciklā (= 3.5.1.3.) |
5. Lietošanas koeficients (UF), t. i., tehnoloģijas izmantošanas laika daļa normālas darbības apstākļos |
CO2 emisijas ietaupījumi
((1 – 2)
|
|
xxxx/201x |
|||||||
|
Kopējie CO2 emisijas ietaupījumi (g/km)(w5) |
|||||||
|
(w) Ekoinovācijas. (w2) Ekoinovāciju apstiprinošā Komisijas lēmuma numurs. (w3) Piešķirts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina ekoinovāciju. (w4) Ar apstiprinātājas iestādes piekrišanu, ja 1. tipa testa cikla vietā izmanto modelēšanas metodi, šī vērtība ir ar modelēšanas metodi iegūtā vērtība. (w5) Katras atsevišķās ekoinovācijas CO2 emisijas ietaupījumu summa. |
|||||||
4.6. Ražotāja atļautās temperatūras
4.6.1. Dzesēšanas sistēma
4.6.1.1. Šķidrumdzese
Maksimālā temperatūra pie izejas atveres: …… K
4.6.1.2. Gaisa dzesēšana
4.6.1.2.1. Atskaites punkts: …
4.6.1.2.2. Maksimālā temperatūra atskaites punktā: …… K
4.6.2. Ieplūdes starpdzesētāja maksimālā izplūdes temperatūra: …… K
4.6.3. Maksimālā atgāzu temperatūra izplūdes caurules(-ļu) vietā blakus izplūdes kolektora ārējam(-iem) atlokam(-iem) vai turbokompresoram: …… K
4.6.4. Degvielas temperatūra
Minimālā: … K ― maksimālā: …… K
Dīzeļdzinējiem – augstspiediena sūkņa ieplūdes atverē, ar gāzi darbināmiem dzinējiem – spiediena regulatora pēdējā posmā
4.6.5. Smērvielas temperatūra
Minimālā: …. … K – maksimālā: …… K
4.6.6. Degvielas spiediens
Minimālais: …… kPa — maksimālais: …… kPa
Spiediena regulatora pēdējā posmā, vienīgi ar dabasgāzi darbināmiem gāzes dzinējiem
4.7. Absorbētā jauda pie emisijas testam raksturīgiem dzinēja griešanās ātrumiem
|
Aprīkojums |
Brīvgaita |
Mazs ātrums |
Liels ātrums |
A ātrums (ieteicamais ātrums) (2) |
B ātrums (n95h) |
|
Pa Palīgierīces, kas vajadzīgas dzinēja darbībai (jāatskaita no izmērītās dzinēja jaudas) saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 49 4. pielikumu, 6. papildinājumu |
|||||
|
Palīgierīces, kas vajadzīgas dzinēja darbībai (jāatskaita no izmērītās dzinēja jaudas). Pb Palīgierīces/aprīkojums, kas nav vajadzīgs saskaņā ar Noteikumu Nr. 49 4. pielikumu, 6. papildinājumu |
4.8. Eļļošanas sistēma
4.8.1. Sistēmas apraksts
4.8.1.1. Smēreļļas rezervuāra atrašanās vieta: …
4.8.1.2. Padeves sistēma (izmantojot sūkni/iesmidzināšanu ieplūdē/sajaukšanu ar degvielu utt.) (1)
4.8.2. Eļļas sūknis
4.8.2.1. Marka(-as): …
4.8.2.2. Tips(-i): …
4.8.3. Sajaukums ar degvielu
4.8.3.1. Procentuālā attiecība: …
4.8.4. Eļļas dzesētājs: jā/nē (1)
4.8.4.1. Rasējums(-i): …… vai
4.8.4.1.1. Marka(-as): …
4.8.4.1.2. Tips(-i): …
5. TRANSMISIJAS IEKĀRTA (p)
5.1. Transmisijas rasējums: …
5.2. Tips (mehāniskā, hidrauliskā, elektriskā u. c.): …
5.2.1. Elektrisku/elektronisku sastāvdaļu (ja ir) īss apraksts: …
5.3. Dzinēja spararata inerces moments: …
5.3.1. Papildu inerces moments pie neieslēgta pārnesuma: …
5.4. Sajūgs
5.4.1. Tips: …
5.4.2. Maksimālā griezes momenta pārvade: …
5.5. Pārnesumkārba
5.5.1. Tips (manuālā/automātiskā/CVT (pastāvīgi regulējama transmisija)) (1)
5.5.2. Novietojums attiecībā pret dzinēju: …
5.5.3. Vadības metode: …
5.6. Pārnesuma skaitļi
|
Pārnesums |
Pārnesumkārbas iekšējie pārnesuma skaitļi (dzinēja un pārnesumkārbas izejas vārpstas apgriezienu attiecība) |
Galvenā pārvada pārnesuma skaitlis(-ļi) (pārnesumkārbas izejas vārpstas un dzenamā riteņa apgriezienu attiecība) |
Kopējie pārnesuma skaitļi |
|
Maksimālais CVT (*) |
|||
|
1. |
|||
|
2. |
|||
|
3. |
|||
|
… |
|||
|
Minimālais CVT (*) |
|||
|
Atpakaļgaita |
|||
|
(*) Pastāvīgi regulējama transmisija. |
|||
5.7. Transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums (km/h) (q): …
5.8. Spidometrs
5.8.1. Piedziņas mehānisma darbības princips un apraksts: …
5.8.2. Mēraparāta konstante: …
5.8.3. Mērīšanas mehānisma pielaide (saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 39 2.5.1. punktu): …
5.8.4. Kopējā pārnesuma attiecība (saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 39 2.2.2. punktu) vai līdzvērtīgi dati: …
5.8.5. Spidometra skalas vai cita veida displeja shēma: …
5.9. Tahogrāfs: jā/nē (1)
5.9.1 Apstiprinājuma marķējums: …
5.10. Diferenciāļa bloķētājs: ir/nav/nav obligāts (1)
5.11. Pārnesumu pārslēgšanas indikators (GSI)
5.11.1. Akustiskā norāde ir pieejama: jā/nē (1). Ja "jā", apraksts par skaņu un skaņas līmeni pie vadītāja auss dB(A). (Akustiskā norāde vienmēr ir ieslēdzama/izslēdzama.)
5.11.2. Informācija saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 65/2012 7 I pielikuma 4.6. punktu (ražotāja norādītā vērtība).
5.11.3. Pārnesumu pārslēgšanas indikatora instrumenta fotoattēli un/vai rasējumi un īss sistēmas sastāvdaļu un darbības apraksts:
6. ASIS
6.1. Katras ass apraksts: …
6.2. Marka: …
6.3. Tips: …
6.4. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …
6.5. Maiņslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
7. BALSTIEKĀRTA
7.1. Balstiekārtas sastāvdaļu rasējums: …
7.2. Katras ass vai asu grupas, vai riteņa balstiekārtas tips un konstrukcija: …
7.2.1. Augstuma regulācija: ir/nav/nav obligāta (1)
7.2.2. Elektrisku/elektronisku sastāvdaļu (ja ir) īss apraksts: …
7.2.3. Dzenošās(-o) ass(-u) pneimatiskā balstiekārta: jā/nē (1)
7.2.3.1. Dzenošās(-o) ass(-u) balstiekārta, kas līdzvērtīga pneimatiskajai balstiekārtai: jā/nē (1)
7.2.3.2. Atsperotās masas svārstību frekvence un slāpēšana: …
7.2.4. Nedzenošās(-o) ass(-u) pneimatiskā balstiekārta: jā/nē (1)
7.2.4.1. Nedzenošās(-o) ass(-u) balstiekārta, kas līdzvērtīga pneimatiskajai balstiekārtai: jā/nē (1)
7.2.4.2. Atsperotās masas svārstību frekvence un slāpēšana: …
7.3. Balstiekārtas atsperoto daļu parametri (uzbūve, materiālu raksturlielumi un izmēri): …
7.4. Stabilizatori: ir/nav/nav obligāti (1)
7.5. Amortizatori: ir/nav/nav obligāti (1)
7.6. Riepas un riteņi
7.6.1. Riepu/riteņu kombinācija(-as)
(a)riepām norāda izmēru apzīmējumu, slodzes indeksu, ātruma kategorijas simbolu, rites pretestību atbilstīgi ISO 28580 (attiecīgā gadījumā) (r);
(b)riteņiem norāda disku izmēru(-us) un novirzi(-es)
7.6.1.1. Asis
7.6.1.1.1. 1. ass: …
7.6.1.1.2. 2. ass: …
utt.
7.6.1.2. Rezerves ritenis, ja ir: …
7.6.2. Rites virsmas lielākais un mazākais rādiuss
7.6.2.1. 1. ass: …
7.6.2.2. 2. ass: …
7.6.2.3. 3. ass: …
7.6.2.4. 4. ass: …
utt.
7.6.3. Spiediens(-i) riepās, kā ieteicis transportlīdzekļa ražotājs: …… kPa
7.6.4. Transportlīdzekļa tipam piemērotā ķēdes/riepas/riteņa kombinācija priekšējai un/vai pakaļējai asij, kā ieteicis ražotājs: …
7.6.5. Pagaidu lietošanas rezerves riteņa (ja ir) īss apraksts: …
8. STŪRES MEHĀNISMS
8.1. Vadāmās(-o) ass(-u) shematiska diagramma, kas attēlo stūres ģeometriju: …
8.2. Transmisijas iekārta un vadība
8.2.1. Stūres transmisijas iekārtas tips (attiecīgā gadījumā norāda priekšējo un aizmugurējo): …
8.2.2. Savienojums uz riteņiem (ieskaitot no mehāniskā atšķirīgu savienojumu; attiecīgā gadījumā norāda priekšējo un aizmugurējo): … …
8.2.2.1. Elektrisku/elektronisku sastāvdaļu (ja ir) īss apraksts: …
8.2.3. Pastiprinātāja veids (ja ir): …
8.2.3.1. Metode un darbības shēma, marka(-as) un tips(-i): …
8.2.4. Visas stūres iekārtas diagramma, kas parāda, kur transportlīdzeklī atrodas tās dažādās ierīces, kuras var ietekmēt stūrēšanas režīmu: …
8.2.5. Stūres vadības ierīces(-ču) shematiska(-as) diagramma(-as): …
8.2.6. Stūres vadības ierīces regulēšanas (ja ir) diapazons un veids: …
8.3. Riteņu maksimālais pagrieziena leņķis
8.3.1. Pa labi: … grādi; stūres rata apgriezienu skaits (vai līdzvērtīgi dati): …
8.3.2. Pa kreisi: … grādi; stūres rata apgriezienu skaits (vai līdzvērtīgi dati): …
9. BREMZES
(Jāsniedz šādas sīkas ziņas, tostarp vajadzības gadījumā arī identifikācijas līdzekļi.)
9.1. Bremžu tips un raksturlielumi, kā noteikts ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H 2.6. punktā, tostarp informācija ar rasējumu par trumuļiem, diskiem, šļūtenēm, bremžu loku/kluču komplektu un/vai uzliku marku un tipu, faktiskās bremzēšanas virsmu, trumuļu, loku vai disku rādiusu, trumuļu masu, regulēšanas ierīcēm, ass(-u) un balstiekārtas attiecīgajām daļām: …
9.2. ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H 2.3. punktā aprakstītās bremžu iekārtas darbības shēma, apraksts un/vai rasējums, ietverot sīku informāciju par transmisijas iekārtu un vadību un attiecīgus rasējumus:
9.2.1. Darba bremžu sistēma: …
9.2.2. Palīgbremžu sistēma: …
9.2.3. Stāvbremžu sistēma: …
9.2.4. Jebkāda papildu bremžu sistēma: …
9.2.5. Notrūces pašbremzēšanas sistēma: …
9.3. Piekabes bremžu sistēmu vadības un transmisijas iekārtas transportlīdzekļos, kas paredzēti piekabju vilkšanai: …
9.4. Transportlīdzeklis ir aprīkots, lai vilktu piekabi ar elektriskām/pneimatiskām/hidrauliskām (1) darba bremzēm: jā/nē (1)
9.5. Bremžu pretbloķēšanas sistēma: ir/nav/nav obligāta (1)
9.5.1. Transportlīdzekļiem ar pretbloķēšanas sistēmām ― sistēmas darbības (tostarp visu elektronisko daļu) apraksts, elektriskā blokshēma, hidrauliskā vai pneimatiskā kontūra shēma: …
9.6. Aprēķini un līknes saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H 5. pielikumu: …
9.7. Enerģijas padeves apraksts un/vai rasējums (tas jānorāda arī bremžu sistēmām ar pastiprinātāju): …
9.7.1. Bremžu sistēmām ar pneimatisko pārvadu norāda darba spiedienu p2 spiediena rezervuārā(-os): …
9.7.2. Vakuuma bremžu sistēmām norāda sākotnējo enerģijas līmeni spiediena rezervuārā(-os): …
9.8. Bremžu sistēmas aprēķins: attiecības noteikšana starp kopējo bremzēšanas spēku uz riteņu aploci un bremžu vadības ierīcei pielikto spēku: …
9.9. Bremžu iekārtas īss apraksts atbilstoši ANO/EEK Noteikumu Nr. 13 2. pielikuma 12. punktam: …
9.10. Ja tiek pieprasīts atbrīvojums no I tipa un/vai II vai III tipa testiem, norāda ziņojuma numuru saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 13 11. pielikuma 2. papildinājumu: …
9.11. Sīkas ziņas par lēninātāja sistēmas(-u) veidu(-iem): …
10. VIRSBŪVE
10.1. Virsbūves tips, izmantojot II pielikuma C daļā noteiktos kodus: …
10.2. Izmantotie materiāli un konstrukcijas principi: …
10.3. Vadītāja un pasažieru durvis, slēgmehānismi un viras
10.3.1. Durvju izvietojums un durvju skaits: …
10.3.1.1. Izmēri, virziens un maksimālais atvēruma leņķis: …
10.3.2. Slēgmehānismu un viru rasējums, norādot to novietojumu durvīs: …
10.3.3. Slēgmehānismu un viru tehniskais raksturojums: …
10.3.4. Attiecīgā gadījumā dati par ieejām, kāpšļiem un vajadzīgajiem rokturiem, tostarp izmēri: …
10.4. Redzes lauks
10.4.1. Precīzas ziņas par galvenajām atpazīšanas zīmēm, aprakstot pietiekami sīki, lai tās varētu viegli identificēt un pārbaudīt katras zīmes novietojumu attiecībā pret citām zīmēm un R punktu: …
10.4.2. Rasējums(-i) vai fotoattēls(-i), kas parāda katras sastāvdaļas atrašanās vietu 180o priekšējā redzes laukā: …
10.5. Priekšējais stikls un citi logi
10.5.1. Priekšējais stikls
10.5.1.1. Izmantotie materiāli: …
10.5.1.2. Montāžas metode: …
10.5.1.3. Slīpuma leņķis: …
10.5.1.4. Tipa apstiprinājuma numurs(-i): …
10.5.1.5. Priekšējā stikla piederumi un vieta, kur tie savienoti, un visu elektrisko/elektronisko sastāvdaļu īss apraksts: …
10.5.2. Pārējie logi
10.5.2.1. Izmantotie materiāli: …
10.5.2.2. Tipa apstiprinājuma numurs(-i): …
10.5.2.3. Loga pacelšanas mehānisma elektrisko/elektronisko sastāvdaļu (ja ir) īss apraksts: …
10.5.3. Atverams jumta stiklojums
10.5.3.1. Izmantotie materiāli: …
10.5.3.2. Tipa apstiprinājuma numurs(-i): …
10.5.4. Citas stikla rūtis
10.5.4.1. Izmantotie materiāli: …
10.5.4.2. Tipa apstiprinājuma numurs(-i): …
10.6. Priekšējā stikla tīrītājs(-i)
10.6.1. Sīks tehniskais apraksts (ietverot fotoattēlus vai rasējumus): …
10.7. Priekšējā stikla apskalošanas ierīce
10.7.1. Sīks tehniskais apraksts (ietverot fotoattēlus vai rasējumus) vai tipa apstiprinājuma numurs, ja ierīce apstiprināta kā atsevišķa tehniska vienība: …
10.8. Pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīces
10.8.1. Sīks tehniskais apraksts (ietverot fotoattēlus vai rasējumus): …
10.8.2. Maksimālais elektroenerģijas patēriņš: … kW
10.9. Netiešās redzamības ierīces
10.9.1. Atpakaļskata spoguļi, par katru spoguli norādot šādu informāciju:
10.9.1.1. Marka: …
10.9.1.2. Tipa apstiprinājuma marķējums: …
10.9.1.3. Variants …
10.9.1.4. Rasējums(-i) spoguļa identifikācijai, parādot spoguļa novietojumu attiecībā pret transportlīdzekļa konstrukciju: …
10.9.1.5. Sīkas ziņas par stiprinājuma metodi, norādot to transportlīdzekļa konstrukcijas daļu, pie kuras to stiprina: …
10.9.1.6. Neobligātais aprīkojums, kas var ietekmēt atpakaļskata redzes lauku: …
10.9.1.7. Regulēšanas sistēmas elektronisko sastāvdaļu (ja ir) īss raksturojums: …
10.9.2. Netiešās redzamības ierīces, izņemot spoguļus: …
10.9.2.1. Tips un raksturlielumi (piemēram, pilnīgs ierīces apraksts): …
10.9.2.1.1. Ja izmanto ierīci ar kameru un ekrānu, pamanīšanas attālums (mm), kontrasts, spilgtuma diapazons, atspulgu novēršana, ekrāna raksturojums (melnbalts/krāsu), attēla frekvence, ekrāna maksimālais spilgtums: …
10.9.2.1.2. Pietiekami sīki izstrādāti rasējumi, lai varētu identificēt visu ierīci, ietverot uzstādīšanas instrukcijas; rasējumos jānorāda ES tipa apstiprinājuma marķējuma atrašanās vieta.
10.10. Iekšējais aprīkojums
10.10.1. Transportlīdzeklī esošo personu aizsardzība
10.10.1.1. Shēma vai fotoattēli, kas norāda izvirzīto daļu atrašanās vietu vai skatu: …
10.10.1.2. Fotoattēls vai rasējums, kas parāda atskaites zonu, tostarp ierobežoto zonu, kā norādīts ANO/EEK Noteikumu Nr. 21 2.3.1. punktā: …
10.10.1.3. Iekšējās apdares fotoattēli, rasējumi un/vai kopskata detalizācija, kurā redzamas pasažieru salona detaļas un izmantotie materiāli (izņemot iekšējos atpakaļskata spoguļus), vadības ierīču izkārtojums, jumts un atveramais jumts, atzveltne, sēdekļi un sēdekļu aizmugure: …
10.10.2. Vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru izvietojums un identifikācija
10.10.2.1. Simbolu un vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru izvietojuma fotoattēli un/vai rasējumi: …
10.10.2.2. Vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācijas fotoattēli un/vai rasējumi, kā arī attiecīgā gadījumā ANO/EEK Noteikumu Nr. 121 1. tabulā minēto transportlīdzekļa daļu identifikācijas fotoattēli un/vai rasējumi: …
10.10.2.3. Kopsavilkuma tabula
Transportlīdzeklis ir aprīkots ar šādām vadības ierīcēm, indikatoriem un signalizatoriem atbilstīgi ANO/EEK Noteikumu Nr. 121 1. tabulai.
Vadības ierīces, signalizatori un indikatori, kas obligāti jāidentificē, ja tie ir uzstādīti, un šim nolūkam izmantojamie simboli
|
Simbola Nr. |
Ierīce |
Pieejamā vadības ierīce/indikators (*) |
Identificēts ar simbolu (*) |
Kur? (**) |
Pieejamais signalizators (*) |
Identificēts ar simbolu (*) |
Kur? (**) |
|
1. |
Galvenais apgaismojums |
||||||
|
2. |
Galvenie tuvās gaismas lukturi |
||||||
|
3. |
Galvenie tālās gaismas lukturi |
||||||
|
4. |
Gabarītu (sānu) lukturi |
||||||
|
5. |
Priekšējie miglas lukturi |
||||||
|
6. |
Pakaļējais miglas lukturis |
||||||
|
7. |
Galveno lukturu līmeņošanas ierīce |
||||||
|
8. |
Stāvgaismas lukturi |
||||||
|
9. |
Virzienrādītāji |
||||||
|
10. |
Avārijas signālierīce |
||||||
|
11. |
Priekšējā stikla tīrītājs |
||||||
|
12. |
Priekšējā stikla apskalošanas ierīce |
||||||
|
13. |
Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas ierīce |
||||||
|
14. |
Galveno lukturu tīrīšanas ierīce |
||||||
|
15. |
Priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīce |
||||||
|
16. |
Aizmugurējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīce |
||||||
|
17. |
Ventilators |
||||||
|
18. |
Dīzeļdzinēja priekšsildīšana |
||||||
|
19. |
Aukstās iedarbināšanas ierīce |
||||||
|
20. |
Bremžu sistēmas atteice |
||||||
|
21. |
Degvielas līmenis |
||||||
|
22. |
Akumulatora uzlādes stāvoklis |
||||||
|
23. |
Dzinēja dzeses šķidruma temperatūra |
||||||
|
(*) x = jā — = nē vai nav pieejams atsevišķi o = pēc izvēles (**) d = tieši uz vadības ierīces, indikatora vai signalizatora c = tiešā tuvumā |
|||||||
Vadības ierīces, signalizatori un indikatori, ko var identificēt pēc izvēles, ja tie ir uzstādīti, un simboli, kas izmantojami, ja tos identificē
|
Simbola Nr. |
Ierīce |
Pieejamā vadības ierīce/indikators (*) |
Identificēts ar simbolu (*) |
Kur? (**) |
Pieejamais signalizators (*) |
Identificēts ar simbolu (*) |
Kur? (**) |
|
1. |
Stāvbremzes |
||||||
|
2. |
Aizmugurējā stikla tīrītājs |
||||||
|
3. |
Aizmugurējā stikla apskalošanas ierīce |
||||||
|
4. |
Aizmugurējā stikla tīrīšanas un apskalošanas ierīce |
||||||
|
5. |
Priekšējā stikla tīrītājs ar periodisku darbību |
||||||
|
6. |
Skaņas signālierīce (signāltaure) |
||||||
|
7. |
Priekšējais (dzinēja) pārsegs |
||||||
|
8. |
Aizmugurējais (bagāžnieka) pārsegs |
||||||
|
9. |
Drošības josta |
||||||
|
10. |
Dzinēja eļļas spiediens |
||||||
|
11. |
Bezsvina benzīns |
||||||
|
… |
|||||||
|
… |
|||||||
|
… |
|||||||
|
(*) x = jā — = nē vai nav pieejams atsevišķi o = pēc izvēles (**) d = tieši uz vadības ierīces, indikatora vai signalizatora c = tiešā tuvumā |
|||||||
10.10.3. Sēdekļi
10.10.3.1. Sēdvietu skaits (s): …
10.10.3.1.1. Novietojums un izvietojums: …
10.10.3.2. Sēdvieta(-as), kas paredzēta(-as) izmantošanai vienīgi tad, kad transportlīdzeklis stāv: …
10.10.3.3. Masa: …
10.10.3.4. Raksturlielumi: par sēdekļiem, kuriem nav tipa apstiprinājuma kā sastāvdaļām, sniedz aprakstu un šādus rasējumus:
10.10.3.4.1. Sēdekļi un to stiprinājumi: …
10.10.3.4.2. Regulēšanas sistēma: …
10.10.3.4.3. Pārvietošanas un fiksēšanas sistēmas: …
10.10.3.4.4. Drošības jostu stiprinājumi (ja iebūvēti sēdekļa konstrukcijā): …
10.10.3.4.5. Transportlīdzekļa daļas, kas izmantotas kā stiprinājumi: …
10.10.3.5. R punkta koordinātas vai rasējums (t)
10.10.3.5.1. Vadītāja sēdeklis: …
10.10.3.5.2. Visas pārējās sēdvietas: …
10.10.3.6. Projektētais rumpja leņķis
10.10.3.6.1. Vadītāja sēdeklis: …
10.10.3.6.2. Visas pārējās sēdvietas: …
10.10.3.7. Sēdekļu regulējuma diapazons
10.10.3.7.1. Vadītāja sēdeklis: …
10.10.3.7.2. Visas pārējās sēdvietas: …
10.10.4. Pagalvji
10.10.4.1. Pagalvju veids(-i): integrēts/demontējams/atsevišķs (1)
10.10.4.2. Tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir: …
10.10.4.3. Vēl neapstiprinātiem pagalvjiem
10.10.4.3.1. Precīzs pagalvja apraksts, konkrēti norādot polsterējuma materiāla(-u) veidu un, vajadzības gadījumā, atbalstu un stiprinājuma sastāvdaļu atrašanās vietu un specifikācijas sēdekļa tipam, kura apstiprināšana tiek prasīta: …
10.10.4.3.2. Atsevišķa pagalvja gadījumā
10.10.4.3.2.1. Sīks tās konstrukcijas zonas apraksts, kurai ir paredzēts piestiprināt pagalvi: …
10.10.4.3.2.2. Konstrukcijas raksturīgo daļu un pagalvja rasējumi mērogā: …
10.10.5. Pasažieru salona apsildīšanas sistēmas
10.10.5.1. Īss transportlīdzekļa tipa apraksts saistībā ar tā apsildīšanas sistēmu, ja tā izmanto dzinēja dzeses šķidruma siltumenerģiju: …
10.10.5.2. Sīks transportlīdzekļa tipa apraksts saistībā ar tā apsildi, ja par siltuma avotu izmanto dzinēja dzesēšanai lietoto gaisu vai atgāzes, tostarp:
10.10.5.2.1. Apsildīšanas sistēmas shēma, parādot tās novietojumu transportlīdzeklī: …
10.10.5.2.2. Siltummaiņa shēma apsildīšanas sistēmām, kurās kā siltumenerģijas avotu izmanto atgāzes, vai tām daļām, kurās notiek siltuma apmaiņa (apsildīšanas sistēmām, kurās par siltuma avotu izmanto dzinēja dzesēšanai lietoto gaisu): …
10.10.5.2.3. Siltummaiņa šķērsgriezuma rasējums vai to attiecīgo daļu šķērsgriezuma rasējums, kurās notiek siltuma apmaiņa, norādot sienu biezumu, izmantotos materiālus un virsmas īpašības: …
10.10.5.2.4. Sniedz citu apsildīšanas sistēmas būtisku sastāvdaļu, piemēram, sildītāja ventilatora, specifikācijas, norādot to konstrukcijas principus un tehniskos datus: …
10.10.5.3. Īss transportlīdzekļa tipa apraksts saistībā ar apsildīšanas sistēmu, kurā izmanto degvielu, un automātisku vadību: …
10.10.5.3.1. Shēma, kurā norādīts degvielas sildītājs, gaisa ieplūdes sistēma, atgāzu sistēma, degvielas tvertne, degvielas padeves sistēma (arī vārsti), kā arī elektrisko savienojumu atrašanās vieta transportlīdzeklī.
10.10.5.4. Maksimālais elektroenerģijas patēriņš: …… kW
10.10.6. Sastāvdaļas, kas ietekmē stūres mehānisma darbību trieciena gadījumā
10.10.6.1. Sīks transportlīdzekļa tipa apraksts, tostarp fotoattēls(-i) un/vai rasējums(-i), attiecībā uz tās transportlīdzekļa daļas konstrukciju, gabarītiem, kontūrām un materiāliem, kas atrodas stūres vadības ierīces priekšā, iekļaujot to sastāvdaļu aprakstu, ar ko paredzēts veicināt enerģijas absorbciju gadījumā, ja pret stūres vadības ierīci vērsts trieciens: …
10.10.6.2. To transportlīdzekļa sastāvdaļu fotoattēls(-i) un/vai rasējums(-i), kas nav 10.10.6.1. punktā aprakstītās sastāvdaļas un ko transportlīdzekļa ražotājs, vienojoties ar tehnisko dienestu, ir norādījis kā tādas, kas ietekmē stūres mehānisma darbību trieciena gadījumā: …
10.10.7. Noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturība
10.10.7.1. Materiāls(-i), kas izmantots(-i) griestu iekšējam apšuvumam
10.10.7.1.1. Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja zināms: …
10.10.7.1.2. Materiāliem, kas nav apstiprināti
10.10.7.1.2.1. Izejmateriāls(-i)/apzīmējums: ……/……
10.10.7.1.2.2. Kompozītmateriāls/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1): …
10.10.7.1.2.3. Pārklājuma veids (1): …
10.10.7.1.2.4. Lielākais/mazākais biezums: ……/…… mm
10.10.7.2. Materiāls(-i), kas izmantots(-i) aizmugures un sānu sienām
10.10.7.2.1. Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja zināms: …
10.10.7.2.2. Materiāliem, kas nav apstiprināti
10.10.7.2.2.1. Izejmateriāls(-i)/apzīmējums: ……/……
10.10.7.2.2.2. Kompozītmateriāls/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1): …
10.10.7.2.2.3. Pārklājuma veids (1): …
10.10.7.2.2.4. Lielākais/mazākais biezums: ……/…… mm
10.10.7.3. Materiāls(-i), kas izmantots(-i) grīdai
10.10.7.3.1. Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja zināms: …
10.10.7.3.2. Materiāliem, kas nav apstiprināti
10.10.7.3.2.1. Izejmateriāls(-i)/apzīmējums: ……/……
10.10.7.3.2.2. Kompozītmateriāls/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1): …
10.10.7.3.2.3. Pārklājuma veids (1): …
10.10.7.3.2.4. Lielākais/mazākais biezums: ……/…… mm
10.10.7.4. Materiāls(-i), kas izmantots(-i) sēdekļu polsterējumam
10.10.7.4.1. Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja zināms: …
10.10.7.4.2. Materiāliem, kas nav apstiprināti
10.10.7.4.2.1. Izejmateriāls(-i)/apzīmējums: ……/……
10.10.7.4.2.2. Kompozītmateriāls/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1): …
10.10.7.4.2.3. Pārklājuma veids (1): …
10.10.7.4.2.4. Lielākais/mazākais biezums: ……/…… mm
10.10.7.5. Materiāls(-i), kas izmantots(-i) apsildes un ventilācijas caurulēm
10.10.7.5.1. Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja zināms: …
10.10.7.5.2. Materiāliem, kas nav apstiprināti
10.10.7.5.2.1. Izejmateriāls(-i)/apzīmējums: ……/.…..
10.10.7.5.2.2. Kompozītmateriāls/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1): …
10.10.7.5.2.3. Pārklājuma veids (1): …
10.10.7.5.2.4. Lielākais/mazākais biezums: ……/…….mm
10.10.7.6. Materiāls(-i), kas izmantots(-i) bagāžas plauktiem
10.10.7.6.1. Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja zināms: …
10.10.7.6.2. Materiāliem, kas nav apstiprināti
10.10.7.6.2.1. Izejmateriāls(-i)/apzīmējums: ……/……
10.10.7.6.2.2. Kompozītmateriāls/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1): …
10.10.7.6.2.3. Pārklājuma veids (1): …
10.10.7.6.2.4. Lielākais/mazākais biezums: ……/…… mm
10.10.7.7. Materiāls(-i), kas izmantots(-i) citiem mērķiem
10.10.7.7.1. Paredzētie mērķi: …
10.10.7.7.2. Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja zināms: …
10.10.7.7.3. Materiāliem, kas nav apstiprināti
10.10.7.7.3.1. Izejmateriāls(-i)/apzīmējums: ……/……
10.10.7.7.3.2. Kompozītmateriāls/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1): …
10.10.7.7.3.3. Pārklājuma veids (1): …
10.10.7.7.3.4. Lielākais/mazākais biezums: …./…. mm
10.10.7.8. Sastāvdaļas, kas apstiprinātas kā gatavas ierīces (sēdekļi, starpsienas, bagāžas plaukti utt.)
10.10.7.8.1. Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numurs(-i): …
10.10.7.8.2. Gatavām ierīcēm: sēdekļi, starpsienas, bagāžas plaukti utt. (1)
10.10.8. Gāze, kas gaisa kondicionēšanas sistēmā izmantota kā aukstumaģents: …
10.10.8.1. Gaisa kondicionēšanas sistēmā paredzēts izmantot fluorētu siltumnīcefekta gāzi ar globālās sasilšanas potenciālu, kas augstāks nekā 150: jā/nē (1)
10.10.8.2. Ja "jā", aizpildīt turpmākos punktus
10.10.8.2.1. Gaisa kondicionēšanas sistēmas rasējums un īss apraksts, tostarp sastāvdaļu, kurās iespējama noplūde, atsauces vai identifikācijas numurs un materiāls;
10.10.8.2.2. Noplūde gaisa kondicionēšanās sistēmā
10.10.8.2.4. Sistēmas sastāvdaļu atsauces vai identifikācijas numurs un materiāls, un informācija par testu (piemēram, testa ziņojuma numurs, apstiprinājuma numurs utt.): …
10.10.8.3. Kopējais noplūdes daudzums g/gadā no visas sistēmas: …
10.11. Ārējie izvirzījumi
10.11.1. Vispārējais izvietojums (rasējums vai fotoattēli), kurā parādīta izvirzīto daļu atrašanās vieta un skati:
10.11.2. Rasējumi un/vai fotoattēli, kuros attiecīgā gadījumā parādītas, piemēram, šādas sastāvdaļas: vidējie durvju un logu statņi, gaisa ieplūdes režģi, radiatora režģis, priekšējā stikla tīrītāji, notekrievas, rokturi, slīdsliedes, atloki, durvju viras un slēdzenes, āķi, atveres, dekoratīvā apdare, rūpnīcas zīmju emblēmas, padziļinājumi un jebkuri citi ārējie izvirzījumi vai daļas uz ārējās virsmas, kuras var uzskatīt par būtiskām (piemēram, apgaismes ierīces). Ja iepriekšējā teikumā uzskaitītās daļas nav būtiskas, dokumentos tās var aizstāt ar fotoattēliem, vajadzības gadījumā pievienojot sīkus izmēru aprakstus un/vai paskaidrojumus:
10.11.3. Ārējās virsmas daļu rasējumi saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 6.9.1. punktu: …
10.11.4. Buferu rasējums: …
10.11.5. Grīdas līnijas rasējums: …
10.12. Drošības jostas un/vai citas ierobežotājsistēmas
10.12.1. Drošības jostu un ierobežotājsistēmu skaits un atrašanās vieta un sēdekļi, pie kuriem tās var piestiprināt
|
(L = kreisās puses sēdeklis, R = labās puses sēdeklis, C = vidējais sēdeklis) |
||||
|
Pilnīgs ES tipa apstiprinājuma marķējums |
Variants, ja ir |
Ierīce jostas augstuma regulēšanai (norādīt jā/nē/nav obligāta) |
||
|
L |
||||
|
C |
||||
|
R |
||||
|
L |
||||
|
C |
||||
|
R |
||||
|
(*) Šo tabulu pēc vajadzības var paplašināt tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuros ir vairāk nekā divas sēdekļu rindas vai vairāk nekā trīs sēdekļi vienā rindā. |
||||
10.12.2. Papildu ierobežotājsistēmu veids un novietojums (norādīt jā/nē/nav obligātas): …
|
(L = kreisās puses sēdeklis, R = labās puses sēdeklis, C = vidējais sēdeklis) |
||||||
|
Priekšējais drošības spilvens |
Sānu drošības spilvens |
Drošības jostas spriegošanas ierīce |
||||
|
L |
||||||
|
C |
||||||
|
R |
||||||
|
L |
||||||
|
C |
||||||
|
R |
||||||
|
(*) Šo tabulu pēc vajadzības var paplašināt tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuros ir vairāk nekā divas sēdekļu rindas vai vairāk nekā trīs sēdekļi vienā rindā. |
||||||
10.12.3. Drošības jostas stiprinājumu skaits un atrašanās vieta un apliecinājums par atbilstību ANO/EEK Noteikumiem Nr. 14 (t. i., tipa apstiprinājuma numurs vai testa ziņojums): …
10.12.4. Elektrisku/elektronisku sastāvdaļu (ja ir) īss apraksts: …
10.13. Drošības jostu stiprinājumi
10.13.1. Virsbūves fotoattēli un/vai rasējumi, kas parāda faktisko un efektīvo stiprinājumu atrašanās vietu un izmērus, tostarp R punktus: …
10.13.2. Rasējumi, kas parāda jostu stiprinājumus un transportlīdzekļa konstrukcijas daļas, pie kā tie piestiprināti (norāda izmantotos materiālus): …
10.13.3. To drošības jostu tipu (u) norāde, kuras atļauts pierīkot stiprinājumiem, ar ko transportlīdzeklis ir aprīkots:
|
Stiprinājuma atrašanās vieta |
||||
|
Transportlīdzekļa konstrukcija |
Sēdekļa konstrukcija |
|||
|
Pirmā sēdekļu rinda |
||||
|
Apakšējie stiprinājumi |
||||
|
Augšējie stiprinājumi |
||||
|
Apakšējie stiprinājumi |
||||
|
Augšējie stiprinājumi |
||||
|
Apakšējie stiprinājumi |
||||
|
Augšējie stiprinājumi |
||||
|
Otrā sēdekļu rinda (*) |
||||
|
Apakšējie stiprinājumi |
||||
|
Augšējie stiprinājumi |
||||
|
Apakšējie stiprinājumi |
||||
|
Augšējie stiprinājumi |
||||
|
Apakšējie stiprinājumi |
||||
|
Augšējie stiprinājumi |
||||
|
(*) Šo tabulu pēc vajadzības var paplašināt tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuros ir vairāk nekā divas sēdekļu rindas vai vairāk nekā trīs sēdekļi vienā rindā. |
||||
10.13.4. Īpaša veida drošības jostas apraksts, ja stiprinājums atrodas sēdekļa atzveltnē vai ietver enerģijas izkliedēšanas ierīci: …
10.14. Pakaļējo numura zīmju uzstādīšanas vieta (vajadzības gadījumā norādīt izmēru diapazonu un pievienot rasējumus)
10.14.1. Augstums virs ceļa virsmas, augšējā mala: …
10.14.2. Augstums virs ceļa virsmas, apakšējā mala: …
10.14.3. Viduslīnijas attālums no gareniskās transportlīdzekļa vidusplaknes: …
10.14.4. Attālums no transportlīdzekļa kreisās malas: …
10.14.5. Izmēri (garums × platums): …
10.14.6. Plaknes slīpums pret vertikāli: …
10.14.7. Redzamības leņķis horizontālajā plaknē: …
10.15. Pakaļējā apakšaizsardzība
10.15.0. Ierīkota: jā/nē/nepilnīgi (1)
10.15.1. To transportlīdzekļa daļu rasējums, kas ir saistītas ar pakaļējo apakšaizsardzību, t. i., transportlīdzekļa un/vai šasijas rasējums ar platākās pakaļējās ass novietojumu un montāžu, pakaļējās apakšaizsardzības montāžas rasējums un/vai uzstādīšana. Ja pakaļējā apakšaizsardzība nav īpaša ierīce, rasējumā skaidri norāda, ka ir ievēroti prasītie izmēri: …
10.15.2. Ja pakaļējā apakšaizsardzība ir īpaša ierīce, pilns ierīces apraksts un/vai rasējums (tostarp montāža un stiprinājumi) vai, ja tā ir apstiprināta kā atsevišķa tehniskā vienība, tipa apstiprinājuma numurs: …
10.16. Dubļusargi
10.16.1. Transportlīdzekļa īss apraksts attiecībā uz tā dubļusargiem: …
10.16.2. Sīki izstrādāti dubļusargu rasējumi un to izvietojums uz transportlīdzekļa, norādot izmērus, kas uzskaitīti Komisijas Regulas (ES) Nr. 1009/2010 8 II pielikuma 1. attēlā, ņemot vērā visvairāk uz āru izvirzītās riepas/riteņa kombinācijas: …
10.17. Ražotāja normatīvās plāksnītes
10.17.1. Ražotāja normatīvo plāksnīšu, uzrakstu un transportlīdzekļa identifikācijas numura novietojuma fotoattēli un/vai rasējumi: …
10.17.2. Ražotāja normatīvās plāksnītes un uzrakstu fotoattēli un/vai rasējumi (pilnīgs piemērs ar izmēriem): …
10.17.3. Transportlīdzekļa identifikācijas numura fotoattēli un/vai rasējumi (pilnīgs piemērs ar izmēriem): …
10.17.4. Ražotāja paziņojums par atbilstību Komisijas Regulas (ES) Nr. 19/2011 9 I pielikuma B daļas 2. punkta prasībām
10.17.4.1. Paskaidro rakstzīmju nozīmi transportlīdzekļa identifikācijas numura transportlīdzekļa apraksta daļā, kā norādīts Komisijas Regulas (ES) Nr. 19/2011 I pielikuma B daļas 2.1. punkta b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā transportlīdzekļa identifikācijas numura transportlīdzekļa norādes daļā, kā norādīts Komisijas Regulas (ES) Nr. 19/2011 I pielikuma B daļas 2.1. punkta c) apakšpunktā, ko izmanto, lai panāktu atbilstību standarta ISO 3779-2009 5.3. punkta prasībām: …
10.17.4.2. Ja rakstzīmes transportlīdzekļa identifikācijas numura transportlīdzekļa apraksta daļā izmanto, lai panāktu atbilstību standarta ISO 3779-2009 5.4. punkta prasībām, norāda šīs rakstzīmes: …
10.18. Radiotraucējumi/elektromagnētiskā savietojamība
10.18.1. Formas un materiālu apraksts un rasējumi/fotoattēli tai virsbūves daļai, kura ietver dzinēja nodalījumu un tam tuvāko pasažieru salona daļu: …
10.18.2. Dzinēja nodalījumā ievietoto metāla sastāvdaļu (piemēram, sildierīču, rezerves riteņa, gaisa filtra, stūres mehānisma u. c.) novietojuma rasējumi vai fotoattēli: …
10.18.3. Radiotraucējumu kontroles aprīkojuma tabula un rasējums: …
10.18.4. Dati par līdzstrāvas pretestības nominālo vērtību un gadījumā, ja ir rezistīvi aizdedzes kabeļi, to nominālā pretestība uz metru: …
10.19. Sānu aizsardzība
10.19.0. Ierīkota: jā/nē/nepilnīgi (1)
10.19.1. To transportlīdzekļa daļu rasējumi, kas attiecas uz sānu aizsardzību, t. i., transportlīdzekļa un/vai šasijas rasējumi, kuri parāda ass(-u) novietojumu, montāžu, sānu aizsargierīces(-ču) montāžu un/vai stiprinājumus. Ja sānu aizsardzību nodrošina, neizmantojot sānu aizsargierīci(-es), rasējumā skaidri norāda, ka ir ievēroti prasītie izmēri: …
10.19.2. Ja izmanto sānu aizsargierīci(-es), pilns šādas(-u) ierīces(-ču) apraksts un/vai rasējums (tostarp montāža un stiprinājumi) vai tās/to tipa apstiprinājuma numurs(-i): …
10.20. Pretšļakatu sistēma
10.20.0. Ierīkota: jā/nē/nepilnīgi (1)
10.20.1. Īss transportlīdzekļa apraksts attiecībā uz pretšļakatu sistēmu un tās sastāvdaļām: …
10.20.2. Detalizēti rasējumi par pretšļakatu ierīci un tās novietojumu uz transportlīdzekļa, norādot izmērus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 109/2011 10 VI pielikuma attēlos, ņemot vērā visvairāk uz āru izvirzītās riepas/riteņa kombinācijas: … …
10.20.3. Pretšļakatu ierīces(-ču) tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja zināms: …
10.21. Sānu triecienizturība
10.21.1. Transportlīdzekļa detalizēts apraksts, tostarp fotoattēli un/vai rasējumi, attiecībā uz pasažieru salona sānu sienu (ārējo un iekšējo) konstrukciju, gabarītiem, kontūrām un materiāliem, vajadzības gadījumā sniedzot sīkas ziņas par aizsargsistēmu: …
10.22. Priekšējā apakšaizsardzība
10.22.0. Ierīkota: jā/nē/nepilnīgi (1)
10.22.1. To transportlīdzekļa daļu rasējums, kas ir saistītas ar priekšējo apakšaizsardzību, t. i., transportlīdzekļa un/vai šasijas rasējums ar priekšējās apakšaizsardzības novietojumu un montāžu un/vai stiprinājumu. Ja priekšējā apakšaizsardzība nav īpaša ierīce, rasējumā skaidri norāda, ka ir ievēroti prasītie izmēri: …
10.22.2. Ja priekšējā apakšaizsardzība ir īpaša ierīce, pilns ierīces apraksts un/vai rasējums (tostarp montāža un stiprinājumi) vai, ja tā ir apstiprināta kā atsevišķa tehniskā vienība, tipa apstiprinājuma numurs: …
10.23. Gājēju aizsardzība
10.23.1. Sīks apraksts, tostarp fotoattēli un/vai rasējumi, par transportlīdzekļa priekšējās daļas iekšpusi un ārpusi, tostarp tās konstrukciju, gabarītiem, attiecīgajām atsauces kontūrām un materiāliem, ietverot informāciju par jebkādām uzstādītajām aktīvajām aizsardzības sistēmām
10.24. Frontālās aizsardzības sistēmas
10.24.1. Vispārējais izvietojums (rasējumi vai fotoattēli), norādot frontālās aizsardzības sistēmu novietojumu un stiprinājumu:
10.24.2. Rasējumi un/vai fotoattēli attiecīgā gadījumā gaisa ieplūdes režģiem, radiatora režģiem, dekoratīvai apdarei, rūpnīcas zīmju emblēmām, padziļinājumiem un jebkādiem citiem ārējās virsmas izvirzījumiem vai daļām, kuras var uzskatīt par būtiskām (piemēram, apgaismes ierīces). Ja pirmajā teikumā uzskaitītās daļas nav būtiskas, dokumentācijā tās var aizstāt ar fotoattēliem, kuriem vajadzības gadījumā ir pievienoti sīki izmēru apraksti un/vai teksts:
10.24.3. Pilnīgs vajadzīgo stiprinājumu apraksts un pilni uzstādīšanas norādījumi, tostarp griezes momenta prasības attiecībā uz stiprinājumu:
10.24.4. Buferu rasējums:
10.24.5. Transportlīdzekļa priekšdaļas grīdas līnijas rasējums:
11. APGAISMES IERĪCES UN GAISMAS SIGNĀLIERĪCES
11.1. Visu ierīču tabula: skaits, marka, modelis, tipa apstiprinājuma marķējums, galveno tālās gaismas lukturu maksimālā intensitāte, krāsa, signalizators: …
11.2. Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču novietojuma rasējums: …
11.3. Par katru lukturi un atstarotāju, kas norādīts ANO/EEK Noteikumos Nr. 48, sniedz šādu informāciju (rakstiski un/vai shematiski)
11.3.1. Rasējums, kurā parādīts apgaismojošās virsmas apjoms: …
11.3.2. Redzamās virsmas noteikšanai izmantotā metode saskaņā ar 2.10. punktu ANO/EEK Noteikumos Nr. 48: …
11.3.3. Atskaites ass un atskaites centrs: …
11.3.4. Ievelkamo lukturu darbības metode: …
11.3.5. Visi īpašie montāžas un elektroinstalācijas noteikumi: …
11.4. Tuvās gaismas lukturi: darba savērsums saskaņā ar 6.2.6.1. punktu ANO/EEK Noteikumos Nr. 48:
11.4.1. Sākotnējās iestatīšanas vērtība: …
11.4.2. Norādes novietojums: …
|
11.4.3. |
Galveno lukturu līmeņošanas ierīces apraksts/rasējums (1) un tips (piemēram, automātiska, ar pakāpenisku manuālu regulēšanu, ar vienlaidu manuālu regulēšanu): |
|
|
11.4.4. |
Vadības ierīce: |
|
|
11.4.5. |
Atsauces marķējumi: |
|
|
11.4.6. |
Slodzes nosacījumiem piešķirtie marķējumi: |
11.5. Elektrisku/elektronisku sastāvdaļu, kas nav lukturi (ja ir), īss raksturojums: …
12. SAVIENOJUMI STARP VELKOŠAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM UN PIEKABĒM VAI PUSPIEKABĒM
12.1. Uzstādītās(-o) vai uzstādāmās(-o) sakabes ierīces(-ču) klase un tips: …
12.2. Uzstādītās(-o) sakabes ierīces(-ču) D, U, S un V raksturlielumi vai uzstādāmās(-o) sakabes ierīces(-ču) mazākie D, U, S un V raksturlielumi: … daN
12.3. Instrukcija sakabes ierīces uzstādīšanai uz transportlīdzekļa un fotogrāfijas vai rasējumi, kuros attēloti ražotāja norādītie punkti sakabes ierīces piestiprināšanai pie transportlīdzekļa, kā arī papildu informācija, ja sakabes ierīces tips izmantojams tikai transportlīdzekļa tipa konkrētiem variantiem vai versijām: …
12.4. Informācija par speciālo jūgskavu vai montāžas plākšņu uzstādīšanu: …
12.5. Tipa apstiprinājuma numurs(-i): …
13. DAŽĀDI
13.1. Skaņas signālierīce(-es)
13.1.1. Ierīces(-ču) atrašanās vieta, stiprinājuma veids, novietojums un savērsums, norādot izmērus: …
13.1.2. Ierīču skaits: …
13.1.3. Tipa apstiprinājuma numurs(-i): …
13.1.4. Elektriskās/pneimatiskās (1) ķēdes diagramma: …
13.1.5. Nominālais spriegums vai spiediens: …
13.1.6. Montāžas ierīces rasējums: …
13.2. Ierīces, lai novērstu transportlīdzekļa neatļautu lietošanu
13.2.1. Pretaizbraukšanas ierīce
13.2.1.1. Transportlīdzekļa tipa sīks apraksts attiecībā uz tās vadības ierīces vai tās vienības novietojumu un konstrukciju, uz kuru iedarbojas pretaizbraukšanas ierīce: …
13.2.1.2. Rasējumi, kuros attēlota pretaizbraukšanas ierīce un tās stiprinājumi transportlīdzeklī: …
13.2.1.3. Ierīces tehniskais apraksts: …
13.2.1.4. Informācija par izmantotajām slēdzenes kombinācijām: …
13.2.1.5. Transportlīdzekļa imobilaizers
13.2.1.5.1. Tipa apstiprinājuma numurs, ja ir: …
13.2.1.5.2. Vēl neapstiprinātiem imobilaizeriem
13.2.1.5.2.1. Transportlīdzekļa imobilaizera un pret netīšu ieslēgšanu veikto pasākumu sīks tehniskais apraksts: …
13.2.1.5.2.2. Sistēma(-as), uz kuru(-ām) iedarbojas transportlīdzekļa imobilaizers: …
13.2.1.5.2.3. Efektīvo savstarpēji aizstājamo kodu skaits, ja ir: …
13.2.2. Signalizācijas sistēma (ja ir)
13.2.2.1. Tipa apstiprinājuma numurs, ja ir: …
13.2.2.2. Vēl neapstiprinātām signalizācijas sistēmām
13.2.2.2.1. Uzstādītās signalizācijas sistēmas un ar to saistīto transportlīdzekļa daļu sīks apraksts: …
13.2.2.2.2. Galveno signalizācijas sistēmas sastāvdaļu saraksts: …
13.2.3. Elektrisku/elektronisku sastāvdaļu (ja ir) īss apraksts: …
13.3. Jūgierīce(-es)
13.3.1. Priekšpusē: āķis/cilpa/cita veida (1)
13.3.2. Aizmugurē: āķis/cilpa/cita veida/nav (1)
13.3.3. Šasijas/transportlīdzekļa virsbūves daļas rasējums vai fotoattēls, kurā parādīts jūgierīces(-ču) novietojums, konstrukcija un uzstādīšana: …
13.4. Sīkas ziņas par jebkādām ar dzinēju nesaistītām ierīcēm, kuras ir paredzētas tam, lai ietekmētu degvielas patēriņu (ja tās nav aplūkotas citos punktos): …
13.5. Sīkas ziņas par jebkādām ar dzinēju nesaistītām ierīcēm, kuras ir paredzētas tam, lai samazinātu troksni (ja tās nav aplūkotas citos punktos): …
13.6. Ātruma ierobežošanas ierīces
13.6.1. Ražotājs(-i): …
13.6.2. Tips(-i): …
13.6.3. Tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir: …
13.6.4. Ātrums vai ātruma diapazons, kurā var iestatīt ātruma ierobežojumu: … km/h
13.7. Attiecīgā gadījumā ― tabula, kas rāda RF raidītāju uzstādīšanu un lietojumu transportlīdzeklī(-ļos): …
|
Frekvenču joslas (Hz) |
Maksimālā izejas jauda (W) |
Antenas vieta transportlīdzeklī, īpaši nosacījumi tās uzstādīšanai un/vai izmantošanai |
Tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējam attiecīgā gadījumā ir jāiesniedz arī:
1. papildinājums
Saraksts, kurā ietverti visu to elektrisko un/vai elektronisko sastāvdaļu marka un tips, uz kurām attiecas ANO/EEK Noteikumi Nr. 10.
2. papildinājums
Elektrisko un/vai elektronisko sastāvdaļu, uz kurām attiecas ANO/EEK Noteikumi Nr. 10, vispārējā izvietojuma shēma vai rasējums un vispārīgs elektroinstalācijas izvietojums.
3. papildinājums
Tipam raksturīgā transportlīdzekļa apraksts
Virsbūves veids:
Stūre kreisajā vai labajā pusē (1)
Garenbāze:
4. papildinājums
Attiecīgs(-i) testa ziņojums(-i), ko iesniedz ražotājs vai apstiprinātas/atzītas laboratorijas, lai noformētu tipa apstiprinājuma sertifikātu
13.7.1. Transportlīdzeklī uzstādīta tuvdarbības 24 GHz radara iekārta: jā/nē (1)
14. ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ AUTOBUSIEM UN TĀLSATIKSMES AUTOBUSIEM
14.1. Transportlīdzekļa klase: I klase/II klase/III klase/A klase/B klase (1)
14.1.1. Tipa apstiprinājuma numurs virsbūvei, kas apstiprināta kā atsevišķa tehniska vienība: …
14.1.2. Šasijas tipi, kam var uzstādīt apstiprināta tipa virsbūvi (ražotājs(-i) un nepabeigta transportlīdzekļa tipi): …
14.2. Pasažieriem paredzētā platība (m2)
14.2.1. Kopā (S0): …
14.2.2. Augšstāvā (S0a) (1): …
14.2.3. Apakšstāvā (S0b) (1): …
14.2.4. Stāvvietām (S1): …
14.3. Pasažieru skaits (sēdvietas un stāvvietas)
14.3.1. Kopā (N): …
14.3.2. Augšstāvā (Na) (1): …
14.3.3. Apakšstāvā (Nb) (1): …
14.4. Pasažieru sēdvietu skaits
14.4.1. Kopā (A): …
14.4.2. Augšstāvā (Aa) (1): …
14.4.3. Apakšstāvā (Ab) (1): …
14.4.4. Ratiņkrēslu vietu skaits M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos: …
14.5. Pasažieru durvju skaits: …
14.6. Avārijas izeju skaits (durvis, logi, avārijas lūkas, savienotājkāpnes un puskāpnes): …
14.6.1. Kopā: …
14.6.2. Augšstāvā (1): …
14.6.3. Apakšstāvā (1): …
14.7. Bagāžas nodalījumu tilpums (m3): …
14.8. Platība bagāžas pārvadāšanai uz jumta (m2): …
14.9. Tehniskās iekārtas, kas atvieglo iekļūšanu transportlīdzeklī (piemēram, platforma, paceļama platforma, nolaišanas sistēma), ja tās ir pierīkotas: …
14.10. Virsbūves stiprība
14.10.1. Tipa apstiprinājuma numurs, ja ir: …
14.10.2. Vēl neapstiprinātām virsbūvēm
14.10.2.1. Sīks transportlīdzekļa tipa nesošās virsbūves apraksts, norādot tās izmērus, konfigurāciju un materiālus, kā arī stiprinājuma veidu pie šasijas: …
14.10.2.2. Transportlīdzekļa un tādu tā iekšējā aprīkojuma daļu rasējumi, kuras ietekmē nesošās virsbūves stiprību vai pārējo platību: …
14.10.2.3. Braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa smagumcentra atrašanās vieta gareniskā, šķērseniskā un vertikālā virzienā: …
14.10.2.4. Maksimālais attālums starp pasažieru ārējo sēdekļu viduslīnijām: …
14.11. ANO/EEK Noteikumu Nr. 66 un Nr. 107 punkti, kas jāizpilda un jāpierāda attiecībā uz šo tehnisko vienību: …
14.12. Rasējums ar izmēriem, kurā parādīts iekšējais aprīkojums attiecībā uz sēdvietām, vietu kājās stāvošiem pasažieriem, ratiņkrēslu lietotājiem, bagāžas nodalījumiem, tostarp bagāžas plauktiem un slēpju nodalījumiem, ja tādi ir
15. ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS PAREDZĒTI BĪSTAMO KRAVU PĀRVADĀŠANAI
15.1. Elektroiekārta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/68/EK 11
15.1.1. Aizsardzība pret vadu pārkaršanu: …
15.1.2. Jaudas slēdža tips: …
15.1.3. Akumulatora galvenā slēdža tips un darbība: …
15.1.4. Tahogrāfa drošības barjeras apraksts un atrašanās vieta: …
15.1.5. Pastāvīgi zem sprieguma esošu elektroietaišu apraksts. Norādīt attiecīgo EN standartu: …
15.1.6. To elektroietaišu ierīkošana un aizsardzība, kas atrodas aiz vadītāja nodalījuma: …
15.2. Ugunsbīstamības novēršana
15.2.1. Tādu materiālu tips vadītāja nodalījumā, kuri nav viegli uzliesmojoši: …
15.2.2. Aiz vadītāja nodalījuma esošā siltumekrāna tips (vajadzības gadījumā): …
15.2.3. Dzinēja novietojums un termiskā aizsardzība: …
15.2.4. Atgāzu sistēmas novietojums un termiskā aizsardzība: …
15.2.5. Lēninātāja sistēmas termiskās aizsardzības tips un konstrukcija: …
15.2.6. Atgāzsildītāju tips, konstrukcija un novietojums: …
15.3. Īpašas prasības virsbūvei, ja ir, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/68/EK
15.3.1. To pasākumu apraksts, ar kuriem nodrošina atbilstību prasībām attiecībā uz EX/II un EX/III tipa transportlīdzekļiem: …
15.3.2. EX/III tipa transportlīdzekļiem ― izturība pret karstumu no ārpuses: …
16. OTRREIZĒJA IZMANTOJAMĪBA, PĀRSTRĀDĀJAMĪBA UN REĢENERĒJAMĪBA
16.1. Standarta transportlīdzekļa versija: …
16.2. Masa standarta transportlīdzeklim ar virsbūvi vai masa šasijai kopā ar kabīni, bez virsbūves un/vai sakabes ierīces, ja ražotājs transportlīdzekli neaprīko ar virsbūvi un/vai sakabes ierīci (ieskaitot šķidrumus, instrumentus, rezerves riteni, ja ir) bez vadītāja: …
16.3. Standarta transportlīdzekļa materiālu masa: …
16.3.1. Pirmsapstrādes posmā vērā ņemtā materiālu masa (V): …
16.3.2. Demontāžas posmā vērā ņemtā materiālu masa (V): …
16.3.3. Nemetālisko atlieku apstrādes posmā vērā ņemtā to materiālu masa, ko uzskata par pārstrādājamiem (V): …
16.3.4. Nemetālisko atlieku apstrādes posmā vērā ņemtā to materiālu masa, ko uzskata par enerģijas reģenerēšanas resursiem (V): …
16.3.5. Materiālu sadalījums (V): …
16.3.6. Tādu materiālu kopējā masa, kurus var izmantot atkārtoti un/vai pārstrādāt:…
16.3.7. Tādu materiālu kopējā masa, kurus var izmantot atkārtoti un/vai reģenerēt:…
16.4. Pakāpes
16.4.1. Pārstrādājamības pakāpe “Rcyc” (%): …
16.4.2. Reģenerējamības pakāpe „Rcov” (%): …
17. PIEKĻUVE TRANSPORTLĪDZEKĻA REMONTA UN TEHNISKĀS APKOPES INFORMĀCIJAI
17.1. Galvenās tīmekļa vietnes adrese, kurā ir sniegta informācija par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi: …
17.1.1. Datums, no kura tā ir pieejama (ne vēlāk kā 6 mēnešus no tipa apstiprinājuma datuma): …
17.2. Noteikumi un nosacījumi attiecībā uz piekļuvi tīmekļa vietnei: …
17.3. Formāts, kādā ir pieejama tīmekļa vietnē sniegtā informācija par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi: …
Paskaidrojumi
(1) Lieko svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo atbilst vairāki ieraksti).
(2) Norādīt pielaidi.
(3) Šeit norādīt katra varianta augstāko un zemāko vērtību.
(4) Vienīgi definējot bezceļu transportlīdzekļus.
(5) Transportlīdzekļus var darbināt gan ar benzīnu, gan ar gāzveida degvielu, bet testa vajadzībām transportlīdzekļus, kuriem benzīna sistēma ir uzstādīta ārkārtas situācijām vai vienīgi iedarbināšanai un kuru benzīna sistēmas degvielas tvertnes ietilpība nav lielāka par 15 litriem benzīna, uzskata par transportlīdzekļiem, kas darbojas vienīgi ar gāzveida degvielu.
(6) Norāda neobligāto aprīkojumu, kas ietekmē transportlīdzekļa gabarītus.
(7) Jādokumentē vienas OBD dzinēju saimes gadījumā un ja nav jau dokumentēts 3.2.12.2.7.0.4. punktā minētajā(-ās) dokumentācijas paketē(-ēs).
(8) Vērtība kombinētajā WHTC testā, tostarp pie aukstās un karstās piestrādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 582/2011 VIII pielikumu.
(9) Jādokumentē, ja nav jau dokumentēts 4.2.12.2.7.1.5. punktā minētajā dokumentācijā.
(a) Ja kādai detaļai ir tipa apstiprinājums, šī detaļa nav jāapraksta, ja ir atsauce uz šādu apstiprinājumu. Nav jāapraksta arī detaļas, kuru konstrukcija ir skaidri saprotama no pievienotajām diagrammām vai rasējumiem. Katrai vienībai, kuras rasējumus vai fotoattēlus pievieno, norāda attiecīgo pievienoto dokumentu numurus.
(b) Ja tipa identifikācijas līdzekļi satur rakstzīmes, kas neattiecas uz tā transportlīdzekļa, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipa aprakstu, uz kuru attiecas šis informācijas dokuments, tad šīs rakstzīmes dokumentā norāda ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).
(c) Klasificēts saskaņā ar II pielikuma A daļā izklāstītajām definīcijām.
(d) Apzīmējumi saskaņā ar EN 10027-1: 2005. Ja tas nav iespējams, sniegt šādu informāciju:
— materiāla apraksts,
— deformācijas punkts,
— maksimālais stiepes spriegums,
— stiepes deformācija (%),
— Brinela cietība.
(f) Ja ir viena versija ar parastu kabīni un cita versija ar guļamkabīni, norāda abu masas un gabarītus.
( g ) Standarts ISO 612: 1978 ― Autotransporta līdzekļi ― Mehānisko transportlīdzekļu un piekabju gabarīti ― Termini un definīcijas.
(g1) Mehāniskais transportlīdzeklis un piekabe ar jūgstieni: noteikums Nr. 6.4.1.
Puspiekabe un centrālass piekabe: noteikums Nr. 6.4.2.
Piezīme.
Centrālass piekabes gadījumā sakabes asi uzskata par priekšējo asi.
(g2) Noteikums Nr. 6.19.2.
(g3) Noteikums Nr. 6.20.
(g4) Noteikums Nr. 6.5.
(g5) Noteikums Nr. 6.1. un transportlīdzekļiem, kas nepieder pie M1 kategorijas: Komisijas Regulas (ES) Nr. 1230/2012 2. panta 22. punkts.
(g6) Noteikums Nr. 6.17.
(g7) Noteikums Nr. 6.2. un transportlīdzekļiem, kas nepieder pie M1 kategorijas: Regulas (ES) Nr. 1230/2012 2. panta 23. punkts.
(g8) Noteikums Nr. 6.3. un transportlīdzekļiem, kas nepieder pie M1 kategorijas: Regulas (ES) Nr. 1230/2012 2. panta 24. punkts.
(g9) Noteikums Nr. 6.6.
(g10) Noteikums Nr. 6.10.
(g11) Noteikums Nr. 6.7.
(g12) Noteikums Nr. 6.11.
(g13) Noteikumi Nr. 6.18.1.
(g14) Noteikums Nr. 6.9.
(h) Uzskata, ka vadītāja svars ir 75 kg.
Sistēmas, kurās ir šķidrumi (izņemot izlietotā ūdens sistēmas, kam jāpaliek tukšām), ir piepildītas līdz 100 % no ražotāja norādītā tilpuma.
3.6. punkta b) apakšpunktā un 3.6.1. punkta b) apakšpunktā norādītā informācija nav jāsniedz attiecībā uz N2, N3, M2, M3, O3, un O4 transportlīdzekļu kategorijām.
(i) Piekabēm vai puspiekabēm un transportlīdzekļiem, kuri sakabināti ar piekabi vai puspiekabi, kas rada lielu vertikālu slodzi uz sakabes ierīci vai vilcēja seglierīci, šo slodzi, dalītu ar gravitācijas standartpaātrinājumu, iekļauj maksimālajā tehniski pieļaujamajā masā.
(j) “Sakabes pārkare” ir horizontālais attālums starp sakabi centrālass piekabei un pakaļējās(-o) ass(asu) viduslīniju.
(k) Ja transportlīdzekli var darbināt vai nu ar benzīnu, vai dīzeļdegvielu utt., vai arī kombinācijā ar citu degvielu, tad attiecīgos punktus atkārto.
Attiecībā uz nestandarta dzinējiem un sistēmām ražotājam jānodrošina informācija, kas līdzvērtīga še norādītajai.
(l) Šo skaitli noapaļo līdz tuvākajai milimetra desmitdaļai.
(m) Šo vērtību aprēķina (π = 3,1416) un noapaļo līdz veselam tuvākajam cm3.
(n) Nosaka attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 715/2007 vai Regulas (EK) Nr. 595/2009 prasībām.
(o) Nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 12 prasībām.
(p) Norādīto informāciju sniedz par visiem ierosinātajiem variantiem.
(q) Attiecībā uz piekabēm ― ražotāja atļautais maksimālais ātrums.
(r) Z kategorijas riepām, ko paredzēts montēt transportlīdzekļiem, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 300 km/h, norāda līdzvērtīgu informāciju.
(s) Norādāmais sēdvietu skaits ir skaits transportlīdzeklī, kas ir kustībā. Modulāras konstrukcijas gadījumā var norādīt diapazonu.
(t) “R punkts” jeb “sēdvietas atskaites punkts” ir konstrukcijas punkts, ko transportlīdzekļa ražotājs definējis katrai sēdvietai, to nosakot attiecībā pret trīsdimensiju atskaites sistēmu, kā norādīts ANO/EEK Noteikumu Nr. 125 III pielikumā.
(u) Informāciju par izmantojamajiem simboliem un zīmēm skatīt ANO/EEK Noteikumu Nr. 16 5.3. punktā. “S” tipa jostām norādīt tipa(-u) veidu.
(v) Šie termini ir definēti standartā ISO 22628: 2002 ― Autotransporta līdzekļi ― Pārstrādājamība un reģenerējamība ― Aprēķināšanas metode.
(x) Duālās degvielas dzinēji.
(x1) Duālās degvielas dzinēja vai transportlīdzekļa gadījumā.
(x2) 1B, 2B un 3B tipa duālās degvielas dzinēju gadījumā.
(x3) Izņemot duālās degvielas dzinējus vai transportlīdzekļus.
II DAĻA
Veidlapa, kurā norādītas I daļā uzskaitīto ierakstu kombinācijas transportlīdzekļa tipa versijām un variantiem
|
Pozīcijas Nr. |
Visas |
1. versija |
2. versija |
3. versija |
n. versija |
Paskaidrojumi
a) Katram tipa variantam aizpilda atsevišķu veidlapu.
b) Ierakstus, kuru kombinācijām vienā variantā nav ierobežojumu, norāda ailē, kuras nosaukums ir “Visas”.
c) Veidlapā norādīto informāciju var iesniegt citā izkārtojumā vai apvienot ar informāciju, kas sniegta saskaņā ar I daļu.
d) Katru variantu un katru versiju identificē ar burtciparu kodu, kas sastāv no burtu un ciparu kombinācijas un ko norāda arī attiecīgā transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā (IX pielikums).
e) Variantu(-us), uz ko attiecas IV pielikuma III daļa, identificē ar īpašu burtciparu kodu.
II PIELIKUMS
VISPĀRĪGAS DEFINĪCIJAS, KRITĒRIJI TRANSPORTLĪDZEKĻU IEDALĪŠANAI KATEGORIJĀS, TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPS UN VIRSBŪVJU TIPI
IEVADDAĻA
Definīcijas un vispārīgi noteikumi
1. Definīcijas
|
1.1. |
“Sēdvieta” ir jebkura vieta, kurā var apsēsties viens cilvēks, kura augums atbilst vismaz: a) piecdesmitās procentiles pieauguša vīrieša manekena augumam, ja tas ir transportlīdzekļa vadītājs; b) visos pārējos gadījumos ― piektās procentiles pieaugušas sievietes manekena augumam. |
|
1.2. |
“Sēdeklis” ir konstrukcija, kas kopā ar apdari veido vai neveido vienotu konstrukciju ar transportlīdzekļa virsbūvi un nodrošina sēdvietu vienam cilvēkam. |
|
Tas ir gan atsevišķs sēdeklis, gan sols, gan arī nolaižami sēdekļi un noņemami sēdekļi. |
|
|
1.3. |
“Krava” galvenokārt ir jebkuri pārvietojami priekšmeti. Te ietver beramkravas, rūpniecības preces, šķidrumus, dzīvus dzīvniekus, lauksaimniecības kultūras, nedalāmas kravas. |
|
1.4. |
“Maksimālā masa” ir “tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa”, kā norādīts I pielikuma 2.8. punktā. |
2. Vispārīgi noteikumi
2.1. Sēdvietu skaits
|
2.1.1. |
Prasības par sēdvietu skaitu attiecas uz sēdekļiem, ko paredzēts izmantot, kad transportlīdzeklis brauc pa ceļu. |
|
2.1.2. |
Tās neattiecas uz sēdekļiem, ko paredzēts izmantot, kad transportlīdzeklis stāv, un kas ir skaidri norādīti lietotājiem vai nu ar piktogrammu, vai ar zīmi, uz kuras ir attiecīgs teksts. |
|
2.1.3. |
Sēdvietu skaitu nosaka saskaņā ar šādām prasībām: a) katru atsevišķo sēdekli uzskata par vienu sēdvietu; b) sola gadījumā par vienu sēdvietu uzskata jebkuru vietu, kuras platums sēdekļa spilvenu līmenī ir vismaz 400 mm. Minētais nosacījums netraucē ražotājam piemērot 1.1. punktā minētos vispārīgos noteikumus; c) taču b) apakšpunktā minēto vietu neuzskata par vienu sēdvietu, ja: i) solam ir īpatnības, kas traucē manekena apakšējo daļu nosēdināt dabiskā pozā, piemēram, nekustīga konsole, nepolsterēts laukums vai iekšējā apdare, kas pārtrauc nominālo sēdvietas virsmu; ii) grīdas panelis, kas atrodas tieši attiecīgās sēdvietas priekšā, ir konstruēts tā, ka (piemēram, tajā esoša tuneļa dēļ) neļauj manekena pēdām ieņemt dabīgu stāvokli. |
|
2.1.4. |
Transportlīdzekļiem, uz ko attiecas ANO/EEK Noteikumi Nr. 66 un Nr. 107, 2.1.3. punkta b) apakšpunktā norādīto izmēru pielāgo minimālajai vietai, kas nepieciešama vienai personai dažādās transportlīdzekļu klasēs. |
|
2.1.5. |
Ja transportlīdzeklī atrodas noņemama sēdekļa stiprinājuma elementi, nosakot sēdvietu skaitu, noņemamo sēdekli uzskata par sēdvietu. |
|
2.1.6. |
Vietu, kas paredzēta aizņemtam ratiņkrēslam, uzskata par vienu sēdvietu. |
|
2.1.6.1. |
Šis noteikums neskar ANO/EEK Noteikumu Nr. 107 8. pielikuma 3.6.1. un 3.7. punkta prasības. |
2.2. Maksimālā masa
|
2.2.1. |
Puspiekabes vilces vienības gadījumā maksimālajā masā, kas jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, ietver puspiekabes maksimālo masu, kas jāiztur vilcēja seglierīces sakabei. |
|
2.2.2. |
Mehāniskā transportlīdzekļa, kas var vilkt centrālass piekabi vai piekabi ar stingrā savienojuma jūgstieni, maksimālajā masā, kura jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, ietver maksimālo masu, ko sakabe pārnes uz velkošo transportlīdzekli. |
|
2.2.3. |
Puspiekabes, centrālass piekabes un piekabes ar stingrā savienojuma jūgstieni maksimālā masa, kas jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, atbilst maksimālajai masai, ko piekabes ass vai asu grupas riteņi pārnes uz zemi, kad piekabe ir savienota ar velkošo transportlīdzekli. |
|
2.2.4. |
Autovilciena ratiņu gadījumā maksimālajā masā, kas jāņem vērā, klasificējot transportlīdzekli, ietver puspiekabes maksimālo masu, kas jāiztur vilcēja seglierīces sakabei. |
2.3. Īpašais aprīkojums
|
2.3.1. |
Transportlīdzekļus, kuros uzstādīts galvenokārt stacionārs aprīkojums, piemēram, iekārtas vai aparāti, uzskata par N vai O kategorijas transportlīdzekļiem. |
2.4. Vienības
|
2.4.1. |
Ja nav noteikts citādi, visas mērvienības un ar tām saistītie simboli atbilst Padomes Direktīvas 80/181/EEK 13 noteikumiem. |
3. Transportlīdzekļu iedalīšana kategorijās
|
3.1. |
Par transportlīdzekļa tipa iekļaušanu konkrētā kategorijā atbild ražotājs. Šajā nolūkā ievēro visus šajā pielikumā izklāstītos attiecīgos kritērijus. |
|
3.2. |
Apstiprinātāja iestāde var pieprasīt ražotājam atbilstošu papildu informāciju, kas apliecina, ka transportlīdzekļa tips jāklasificē kā īpašās grupas speciālais transportlīdzeklis (kods “SG”). |
A DAĻA
Kritēriji transportlīdzekļu iedalīšanai kategorijās
1. Transportlīdzekļu kategorijas
ES un valsts tipa apstiprinājuma nolūkā, kā arī ES un valsts transportlīdzekļa individuālā apstiprinājuma nolūkā transportlīdzekļus iedala kategorijās atbilstoši 4. pantā norādītajai klasifikācijai.
Apstiprinājumu var piešķirt tikai 4. panta 1. punktā norādītajām kategorijām.
2. Transportlīdzekļu apakškategorijas
2.1. Bezceļu transportlīdzekļi
“Bezceļu transportlīdzeklis (ORV)” ir M vai N kategorijas transportlīdzeklis ar īpašiem tehniskajiem raksturlielumiem, kas ļauj to izmantot ārpus parastajiem ceļiem.
Šīm transportlīdzekļu kategorijām aiz burta un cipara, kas apzīmē transportlīdzekļa kategoriju, pievieno burtu “G”.
Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai bezceļu transportlīdzekļu (ORV) apakškategorijā ir norādīti A daļas 4. iedaļā.
2.2. Speciālie transportlīdzekļi (SPV)
|
2.2.1. |
Nepabeigtiem transportlīdzekļiem, kurus paredzēts iekļaut speciālo transportlīdzekļu (SPV) apakškategorijā, aiz burta un cipara, kas apzīmē transportlīdzekļa kategoriju, pievieno burtu “S”. Speciālo transportlīdzekļu dažādo tipu definīcijas un uzskaitījums ir sniegti 5. iedaļā. |
2.3. Speciālie bezceļu transportlīdzekļi
|
2.3.1. |
“Speciālais bezceļu transportlīdzeklis (ORV-SPV)” ir M vai N kategorijas transportlīdzeklis ar 2.1. un 2.2. punktā minētajiem īpašajiem tehniskajiem raksturlielumiem. Šīm transportlīdzekļu kategorijām aiz burta un cipara, kas apzīmē transportlīdzekļa kategoriju, pievieno burtu “G”. Turklāt nepabeigtiem transportlīdzekļiem, ko paredzēts iekļaut speciālo transportlīdzekļu (SPV) apakškategorijā, kā otru sufiksu pievieno burtu “S”. |
3. Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai N kategorijā
|
3.1. |
Transportlīdzekļa tipu iekļauj N kategorijā, pamatojoties uz 3.2.–3.6. punktā minētajiem transportlīdzekļa tehniskajiem raksturlielumiem. |
|
3.2. |
Principā nodalījums(-i), kurā(-os) atrodas visas sēdvietas, ir pilnībā nodalīts(-i) no kravas nodalījuma. |
|
3.3. |
Atkāpjoties no 3.2. punkta prasībām, cilvēkus un kravu var pārvadāt vienā nodalījumā ar nosacījumu, ka kravas nodalījumā ir stiprinājuma ierīces, kas paredzētas, lai transportlīdzeklī esošos cilvēkus braukšanas laikā, tostarp strauji bremzējot un veicot pagriezienus, aizsargātu pret kravas pārvirzi. |
|
3.4. |
Stiprinājuma ierīces — saites —, kas paredzētas kravas nostiprināšanai saskaņā ar 3.3. punkta prasībām, kā arī starpsienu sistēmas, kuras paredzētas transportlīdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 7,5 tonnas, projektē saskaņā ar 3. un 4. iedaļas noteikumiem ISO standartā 27956:2009 “Autotransporta līdzekļi. Kravas nostiprināšana vieglajos kravas furgonos. Prasības un testēšanas metodes”. |
|
3.4.1. |
Ražotāja iesniegtais paziņojums par atbilstību ļauj pārbaudīt, vai ir ievērotas 3.4. punkta prasības. |
|
3.4.2. |
Ražotājs var atkāpties no 3.4. punkta prasībām, ja tas var sekmīgi pierādīt apstiprinātājai iestādei, ka uzstādītās stiprinājuma ierīces nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni, kāds paredzēts minētajā standartā. |
|
3.5. |
Sēdvietu skaits, izņemot transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu, nepārsniedz: a) 6 ― N1 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā; b) 8 ― N2 vai N3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā. |
|
3.6. |
|
|
3.6.1. |
Šādām vajadzībām izpilda šādus vienādojumus visās konfigurācijās, jo īpaši, ja visas sēdvietas ir aizņemtas: a) ja N = 0: P – M ≥ 100 kg; b) ja 0 < N ≤ 2: P – (M + N × 68) ≥ 150 kg; c) ja N > 2: P – (M + N × 68) ≥ N × 68; kur burtiem ir šāda nozīme: “P” ir tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; “M” ir pašmasa; “N” ir sēdvietu skaits, izņemot transportlīdzekļa vadītāja sēdvietu. |
|
3.6.2. |
Tāda aprīkojuma masu, kas transportlīdzeklim uzstādīts, lai tas varētu uzņemt kravu (piemēram, cisterna, virsbūve utt.), apstrādāt kravu (piemēram, celtnis, pacēlājs utt.) un nostiprināt kravu (piemēram, kravas stiprinājuma ierīces), iekļauj lielumā “M”. |
|
3.6.3. |
Tāda aprīkojuma masu, ko neizmanto 3.6.2. punktā norādītajiem mērķiem (piemēram, kompresors, vinča, elektroenerģijas ģenerators, raidiekārta utt.), neiekļauj lielumā “M”, piemērojot 3.6.1. punktā minētās formulas. |
|
3.7. |
Prasības, kas minētas 3.2.–3.6. punktā, attiecas uz visiem attiecīgā transportlīdzekļa tipa variantiem un versijām. |
|
3.8. |
Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai N1 kategorijā. |
|
3.8.1. |
Transportlīdzekli iekļauj N1 kategorijā, ja tas atbilst visiem piemērojamajiem kritērijiem. Ja viens vai vairāki kritēriji nav ievēroti, transportlīdzekli klasificē kā M1 kategorijas transportlīdzekli. |
|
3.8.2. |
Papildus 3.2.–3.6. punktā minētajiem vispārīgajiem kritērijiem, klasificējot transportlīdzekļus ar apvienotu transportlīdzekļa vadītāja nodalījumu un kravas nodalījumu (t. i., transportlīdzekļus ar BB tipa virsbūvi), piemēro 3.8.2.1.–3.8.2.3.5. punktā minētos kritērijus. |
|
3.8.2.1. |
Tas, ka starp sēdekļu rindu un kravas nodalījumu ir ierīkota pilnīga vai daļēja siena vai starpsiena, neatbrīvo no pienākuma ievērot attiecīgos kritērijus. |
|
3.8.2.2. |
Kritēriji ir šādi: a) kravu ir iespējams iekraut pa aizmugures durvīm, nolaižamu aizmugures bortu vai sānu durvīm, kas konstruēti un izgatavoti šajā nolūkā; b) ja izmanto aizmugures durvis vai nolaižamu aizmugures bortu, kravas lūka atbilst šādām prasībām: i) ja transportlīdzeklis ir aprīkots tikai ar vienu sēdekļu rindu vai tikai ar transportlīdzekļa vadītāja sēdekli, kravas lūkas minimālais augstums ir 600 mm; ii) ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar divām vai vairākām sēdekļu rindām, kravas lūkas minimālais augstums ir 800 mm un tās minimālais virsmas laukums ir 12 800 cm2; c) kravas nodalījums atbilst šādām prasībām: “kravas nodalījums” ir transportlīdzekļa daļa, kas atrodas aiz sēdekļu rindas(-ām) vai aiz transportlīdzekļa vadītāja sēdekļa, ja transportlīdzeklis ir aprīkots tikai ar vienu transportlīdzekļa vadītāja sēdekli; i) kravas nodalījuma slogošanas virsma parasti ir līdzena; ii) ja transportlīdzeklis ir aprīkots tikai ar vienu sēdekļu rindu vai tikai ar vienu sēdekli, kravas nodalījuma minimālais garums ir 40 % no garenbāzes; iii) ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar divām vai vairākām sēdekļu rindām, kravas nodalījuma minimālais garums ir 30 % no garenbāzes. Ja pēdējās rindas sēdekļi ir viegli noņemami, neizmantojot speciālus instrumentus, prasības attiecībā uz kravas nodalījuma garumu ievēro, pieņemot, ka transportlīdzeklī ir uzstādīti visi sēdekļi; iv) prasības attiecībā uz kravas nodalījuma garumu ievēro, pieņemot, ka attiecīgi pirmās rindas vai pēdējās rindas sēdekļu atzveltnes ir vertikālā stāvoklī atbilstoši parastajiem apstākļiem, kādos sēdekļus izmanto transportlīdzeklī esošie cilvēki. |
|
3.8.2.3. |
Īpaši mērīšanas nosacījumi |
|
3.8.2.3.1. |
Definīcijas |
|
a) “kravas lūkas augstums” ir vertikālais attālums starp divām horizontālām plaknēm, kas pieskaras attiecīgi durvju ailas apakšdaļas augstākajam punktam un durvju ailas augšdaļas zemākajam punktam; b) “kravas lūkas virsmas laukums” ir tās maksimālās atveres, kas iespējama, kad aizmugures durvis ir plaši atvērtas vai aizmugures borts nolaists, lielākais virsmas laukums taisnleņķa projekcijā vertikālā plaknē, kura ir perpendikulāra transportlīdzekļa viduslīnijai; c) “garenbāze”, piemērojot 3.8.2.2. un 3.8.3.1. punktā minētās formulas, ir: i) divasu transportlīdzeklim ― attālums starp priekšējās ass viduslīniju un otrās ass viduslīniju; ii) trīsasu transportlīdzeklim ― attālums starp priekšējās ass viduslīniju un tādas virtuālas ass viduslīniju, kas atrodas vienādā attālumā no otrās un trešās ass. |
|
|
3.8.2.3.2. |
Sēdekļu regulēšana a) Sēdekļus noregulē galējā aizmugurējā stāvoklī; b) ja sēdekļa atzveltne ir regulējama, to noregulē tā, lai telpiskās H punkta ierīces (manekena) rumpja leņķis sēžot būtu 25o; c) ja sēdekļa atzveltne nav regulējama, tās stāvoklis atbilst stāvoklim, ko noteicis transportlīdzekļa ražotājs; d) ja sēdekļa augstums ir regulējams, to noregulē zemākajā stāvoklī. |
|
3.8.2.3.3. |
Nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekli a) Transportlīdzekļa noslodzes apstākļi atbilst tā maksimālajai masai; b) transportlīdzekļa riteņi ir neitrālā stāvoklī. |
|
3.8.2.3.4. |
Prasības, kas minētas 3.8.2.3.2. punktā, nepiemēro, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar sienu vai starpsienu. |
|
3.8.2.3.5. |
Kravas nodalījuma garuma mērīšana a) Ja transportlīdzeklis nav aprīkots ar starpsienu vai sienu, garumu mēra no vertikālas plaknes, kas pieskaras sēdekļa atzveltnes augšmalas galējam aizmugurējam punktam, līdz aizmugurējam iekšējam panelim, durvīm vai nolaižamajam aizmugures bortam aizvērtā stāvoklī; b) ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar starpsienu vai sienu, garumu mēra no vertikālas plaknes, kas pieskaras starpsienas vai sienas galējam aizmugurējam punktam, līdz aizmugurējam iekšējam panelim, durvīm vai nolaižamajam aizmugures bortam aizvērtā stāvoklī; c) prasības attiecībā uz garumu ievēro vismaz horizontālā līnijā, kas atrodas gareniskajā vertikālajā plaknē, kura šķērso transportlīdzekļa viduslīniju kravas nodalījuma grīdas līmenī. |
|
3.8.3. |
Papildus 3.2.–3.6. punktā minētajiem vispārīgajiem kritērijiem, klasificējot transportlīdzekļus, kuru transportlīdzekļa vadītāja nodalījums un kravas nodalījums nav apvienoti (t. i., transportlīdzekļus ar BE tipa virsbūvi), piemēro 3.8.3.1.–3.8.3.4. punktā minētos kritērijus. |
|
3.8.3.1. |
Ja transportlīdzeklim ir slēgta tipa virsbūve, piemēro šādus kritērijus: a) kravu ir iespējams iekraut pa aizmugures durvīm, nolaižamu aizmugures bortu, paneli vai citā veidā; b) kravas lūkas minimālais augstums ir 800 mm, un tās minimālais virsmas laukums ir 12 800 cm2; c) kravas nodalījuma minimālais garums ir 40 % no garenbāzes. |
|
3.8.3.2. |
Ja transportlīdzeklim ir atvērta tipa kravas nodalījums, piemēro tikai 3.8.3.1. punkta a) un c) apakšpunkta noteikumus. |
|
3.8.3.3. |
Uz 3.8.3. punktā minēto noteikumu piemērošanu attiecas 3.8.2.3.1. punktā minētās definīcijas. |
|
3.8.3.4. |
Tomēr prasības attiecībā uz kravas nodalījuma garumu ievēro horizontālā līnijā, kas atrodas gareniskajā vertikālajā plaknē, kura šķērso transportlīdzekļa viduslīniju kravas nodalījuma grīdas līmenī. |
4. Kritēriji transportlīdzekļu iekļaušanai bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā
|
4.1. |
M1 vai N1 kategorijas transportlīdzekļus iekļauj bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā, ja tie vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem: a) vismaz viena priekšējā ass un vismaz viena pakaļējā ass ir paredzēta vienlaicīgai piedziņai neatkarīgi no tā, vai vienas dzenošās ass piedziņu var atslēgt; b) tiem ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai līdzīgas darbības mehānisms; c) tie kā transportlīdzekļi bez piekabes spēj pārvarēt vismaz 25 % kāpumu; d) tie atbilst piecām no šādām sešām prasībām: i) priekšējās pārkares leņķis ir vismaz 25°; ii) pakaļējās pārkares leņķis ir vismaz 20°; iii) rampas leņķis ir vismaz 20°; iv) klīrenss zem priekšējās ass ir vismaz 180 mm; v) klīrenss zem pakaļējās ass ir vismaz 180 mm; vi) klīrenss starp asīm ir vismaz 200 mm. |
|
4.2. |
M2, N2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļus, kuru maksimālā masa nepārsniedz 12 tonnas, iekļauj bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā, ja tie atbilst a) apakšpunkta nosacījumiem vai b) un c) apakšpunkta nosacījumiem: a) tiem ir visu asu vienlaicīga piedziņa neatkarīgi no tā, vai vienas vai vairāku dzenošo asu piedziņu var atslēgt; b) i) to konstrukcija paredz vismaz vienas priekšējās ass un vismaz vienas pakaļējās ass vienlaicīgu piedziņu neatkarīgi no tā, vai vienas dzenošās ass piedziņu var atslēgt; ii) tiem ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai līdzīgas darbības mehānisms; iii) tie kā transportlīdzekļi bez piekabes spēj pārvarēt 25 % kāpumu; c) tie atbilst vismaz piecām no turpmāk minētajām sešām prasībām, ja to maksimālā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un vismaz četrām, ja to maksimālā masa pārsniedz 7,5 tonnas: i) priekšējās pārkares leņķis ir vismaz 25°; ii) pakaļējās pārkares leņķis ir vismaz 25°; iii) rampas leņķis ir vismaz 25°; iv) klīrenss zem priekšējās ass ir vismaz 250 mm; v) klīrenss starp asīm ir vismaz 300 mm; vi) klīrenss zem pakaļējās ass ir vismaz 250 mm. |
|
4.3. |
M3 vai N3 kategorijas transportlīdzekļus, kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas, iekļauj bezceļu transportlīdzekļu apakškategorijā, ja tie atbilst a) apakšpunkta nosacījumiem vai b) un c) apakšpunkta nosacījumiem: a) tiem ir visu asu vienlaicīga piedziņa neatkarīgi no tā, vai vienas vai vairāku dzenošo asu piedziņu var atslēgt; b) i) vismaz pusei no asīm (vai divām no trim asīm trīsasu transportlīdzekļa gadījumā un trim asīm piecasu transportlīdzekļa gadījumā) ir vienlaicīga piedziņa neatkarīgi no tā, vai vienas dzenošās ass piedziņu var atslēgt; ii) tiem ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai līdzīgas darbības mehānisms; iii) tie kā transportlīdzekļi bez piekabes spēj pārvarēt 25 % kāpumu; c) tie atbilst vismaz četrām no šādām sešām prasībām: i) priekšējās pārkares leņķis ir vismaz 25°; ii) pakaļējās pārkares leņķis ir vismaz 25°; iii) rampas leņķis ir vismaz 25°; iv) klīrenss zem priekšējās ass ir vismaz 250 mm; v) klīrenss starp asīm ir vismaz 300 mm; vi) klīrenss zem pakaļējās ass ir vismaz 250 mm. |
|
4.4. |
Procedūra, saskaņā ar kuru pārbauda atbilstību šajā iedaļā minētajiem ģeometriskajiem noteikumiem, ir izklāstīta 1. papildinājumā. |
5. Speciālie transportlīdzekļi
|
Nosaukums |
Kods |
Definīcija |
|
|
5.1. |
Dzīvojamais autofurgons |
SA |
M kategorijas transportlīdzeklis ar dzīvojamo telpu, kurā ietilpst vismaz šāds aprīkojums: a) sēdekļi un galds; b) guļvietas, ko var izveidot no sēdekļiem; c) ēdiena gatavošanas iekārtas; d) glabātava. Šis aprīkojums ir stingri nostiprināts dzīvojamajā nodalījumā. Tomēr galdu var konstruēt tā, lai tas būtu viegli noņemams. |
|
5.2. |
Bruņots transportlīdzeklis |
SB |
Transportlīdzeklis ar ložu necaurlaidīgām bruņu plātnēm, kas paredzēts pārvadājamo personu vai kravas aizsardzībai. |
|
5.3. |
Neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklis |
SC |
M kategorijas transportlīdzeklis, kas paredzēts slimnieku vai ievainotu cilvēku pārvadāšanai un kam ir īpašs šādam nolūkam paredzēts aprīkojums. |
|
5.4. |
Katafalkautomobilis |
SD |
M kategorijas transportlīdzeklis, kas paredzēts cilvēku mirstīgo atlieku pārvadāšanai un kam ir īpašs šādam nolūkam paredzēts aprīkojums. |
|
5.5. |
Ratiņkrēsliem piekļūstams transportlīdzeklis |
SH |
M1 kategorijas transportlīdzeklis, kas īpaši konstruēts vai pārveidots tā, lai ar to, braucot pa ceļu, varētu pārvadāt vienu vai vairākus ratiņkrēslos sēdošus cilvēkus. |
|
5.6. |
Dzīvojamā piekabe |
SE |
O kategorijas transportlīdzeklis saskaņā ar ISO standarta 3833:1977 3.2.1.3. punktā izmantoto definīciju. |
|
5.7. |
Autoceltnis |
SF |
N3 kategorijas transportlīdzeklis, kas nav paredzēts kravu pārvadāšanai, bet ir aprīkots ar celtni, kura cēlējmoments ir 400 kNm vai lielāks. |
|
5.8. |
Īpašā grupa |
SG |
Speciālais transportlīdzeklis, uz kuru neattiecas neviena no šajā iedaļā minētajām definīcijām. |
|
5.9. |
Autovilciena ratiņi |
SJ |
O kategorijas transportlīdzeklis, kas aprīkots ar vilcēja seglierīces sakabi puspiekabes balstīšanai, lai pārveidotu to par piekabi. |
|
5.10. |
Sevišķi lielas kravnesības piekabe |
SK |
Nedalāmu kravu pārvadāšanai paredzēts O4 kategorijas transportlīdzeklis, uz kuru tā gabarītu dēļ attiecas ātruma un satiksmes ierobežojumi. Ar šo terminu apzīmē arī hidrauliskās modulārās piekabes neatkarīgi no moduļu skaita. |
|
5.11. |
Sevišķi lielas kravnesības mehāniskais transportlīdzeklis |
SL |
N3 kategorijas vilcējauto vai seglu vilcējs, kas atbilst šādiem nosacījumiem: |
|
5.12. |
Dažādu iekārtu vedējs |
SM |
N kategorijas bezceļu transportlīdzeklis (kā definēts 2.3. punktā), kas projektēts un konstruēts konkrētu savstarpēji maināmu iekārtu vilkšanai, stumšanai, pārvadāšanai un iedarbināšanai: Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar papildu kravas platformu, tās maksimālais garums nepārsniedz: |
6. Piezīmes
|
6.1. |
Tipa apstiprinājumu nepiešķir: a) autovilciena ratiņiem, kā definēts A daļas 5. iedaļā; b) piekabēm ar stingrā savienojuma jūgstieni, kā definēts C daļas 4. iedaļā; c) piekabēm, ar ko, braucot pa ceļu, var vest cilvēkus. |
|
6.2. |
Šīs daļas 6.1. punkts neskar 40. panta noteikumus par mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu valsts tipa apstiprinājumu. |
B DAĻA
Transportlīdzekļu tipu, variantu un versiju kritēriji
1. M1 kategorija
1.1. Transportlīdzekļa tips
|
1.1.1. |
“Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi: a) ražotāja uzņēmuma nosaukums. Ja tiek mainīta uzņēmuma īpašumtiesību juridiskā forma, nav nepieciešams saņemt jaunu apstiprinājumu; b) transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi ― virsbūves karkasa galveno detaļu dizains un montāža. Tas pats attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru virsbūve ir piestiprināta vai piemetināta pie atsevišķa rāmja. |
|
1.1.2. |
Atkāpjoties no 1.1.1. punkta b) apakšpunkta prasībām, gadījumos, kad ražotājs dažāda veida virsbūvju (piemēram, sedana un kupejas) konstrukcijā izmanto virsbūves karkasa grīdas daļu, kā arī galvenos komponentus, kas veido virsbūves karkasa priekšējo daļu, kura atrodas tieši priekšējā stikla nišas priekšā, var uzskatīt, ka šie transportlīdzekļi pieder pie viena tipa. To pierāda ražotājs. |
|
1.1.3. |
Tipā ir vismaz viens variants un viena versija. |
1.2. Variants
|
1.2.1. |
Transportlīdzekļa tipa “variantā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi: a) sānu durvju skaits vai virsbūves tips, kā definēts C daļas 2. iedaļā, ja ražotājs piemēro 1.1.2. punktā minēto kritēriju; b) spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem: i) enerģijas piegādes tips (iekšdedzes dzinējs, elektromotors vai cits); ii) darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits); iii) iekšdedzes dzinējiem ― cilindru skaits un izvietojums (L4, V6 vai cits); c) asu skaits; d) dzenošo asu skaits un savstarpējais savienojums; e) vadāmo asu skaits; f) pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts); g) vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem ― iepriekšējā posma transportlīdzekļa ražotājs un tips. |
1.3. Versija
|
1.3.1. |
Varianta “versijā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi: a) tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; b) iekšdedzes dzinējiem ― dzinēja darba tilpums; c) dzinēja maksimālā izejas jauda vai maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda (elektromotors); d) degvielas veids (benzīns, gāzeļļa, LPG, divas degvielas vai cits); e) maksimālais sēdvietu skaits; f) garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis; g) izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, EURO 5, EURO 6 vai cits); h) kombinētās vai svērtās, kombinētās CO2 emisijas; i) elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais); j) kombinētais vai svērtais, kombinētais degvielas patēriņš; k) unikāla inovatīvo tehnoloģiju kopuma izmantošana, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantā. |
2. M2 un M3 kategorija
2.1. Transportlīdzekļa tips
|
2.1.1. |
“Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi: a) ražotāja uzņēmuma nosaukums. Ja tiek mainīta uzņēmuma īpašumtiesību juridiskā forma, nav nepieciešams saņemt jaunu apstiprinājumu; b) kategorija; c) šādi konstrukcijas un dizaina elementi: i) šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija; ii) transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi ― virsbūves karkasa galveno komponentu dizains un konstrukcija; d) stāvu skaits (viens vai divi); e) posmu skaits (nekustīgi/kustīgi); f) asu skaits; g) enerģijas piegādes režīms (iekšējs vai ārējs). |
|
2.1.2. |
Tipā ir vismaz viens variants un viena versija. |
2.2. Variants
|
2.2.1. |
Transportlīdzekļa tipa “variantā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi visi šādi konstrukcijas raksturlielumi: a) virsbūves tips, kā definēts C daļas 3. iedaļā; b) transportlīdzekļu klase vai transportlīdzekļu klašu kombinācija, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 107 2.1.1. punktā (tikai pabeigtu un vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekļu gadījumā); c) pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts); d) spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem: i) enerģijas piegādes tips (iekšdedzes dzinējs, elektromotors vai cits); ii) darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits); iii) iekšdedzes dzinējiem ― cilindru skaits un izvietojums (L6, V8 vai cits). e) vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem ― iepriekšējā posma transportlīdzekļa ražotājs un tips. |
2.3. Versija
|
2.3.1. |
Varianta “versijā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi visi šādi raksturlielumi: a) tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; b) transportlīdzekļa spēja vai nespēja vilkt piekabi; c) iekšdedzes dzinējiem ― dzinēja darba tilpums; d) dzinēja maksimālā izejas jauda vai maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda (elektromotoriem); e) degvielas veids (benzīns, gāzeļļa, LPG, divas degvielas vai cits); f) garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis; g) izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, EURO IV, EURO V vai cits). |
3. N1 kategorija
3.1. Transportlīdzekļa tips
|
3.1.1. |
“Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi: a) ražotāja uzņēmuma nosaukums. Ja tiek mainīta uzņēmuma īpašumtiesību juridiskā forma, nav nepieciešams saņemt jaunu apstiprinājumu; b) transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi ― virsbūves karkasa galveno detaļu dizains un montāža; c) transportlīdzekļiem ar nenesošo virsbūvi ― šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija. |
|
3.1.2. |
Atkāpjoties no 3.1.1. punkta b) apakšpunkta prasībām, gadījumos, kad ražotājs dažāda veida virsbūvju (piemēram, autofurgona un šasijas ar kabīni, ar dažādām garenbāzēm un dažādu jumta augstumu) konstrukcijā izmanto virsbūves karkasa grīdas daļu, kā arī galvenos komponentus, kas veido virsbūves karkasa priekšējo daļu, kura atrodas tieši priekšējā stikla nišas priekšā, var uzskatīt, ka šie transportlīdzekļi pieder pie viena tipa. To pierāda ražotājs. |
|
3.1.3. |
Transportlīdzekļa tipā ir vismaz viens variants un viena versija. |
3.2. Variants
|
3.2.1. |
Transportlīdzekļa tipa “variantā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi: a) sānu durvju skaits vai virsbūves tips, kā definēts C daļas 4. iedaļā (pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem), ja ražotājs piemēro 3.1.2. punktā minēto kritēriju; b) pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts); c) spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem: i) enerģijas piegādes tips (iekšdedzes dzinējs, elektromotors vai cits); ii) darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits); iii) iekšdedzes dzinējiem ― cilindru skaits un izvietojums (L6, V8 vai cits); d) asu skaits; e) dzenošo asu skaits un savstarpējais savienojums; f) vadāmo asu skaits; g) vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem ― iepriekšējā posma transportlīdzekļa ražotājs un tips. |
3.3. Versija
|
3.3.1. |
Varianta “versijā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi: a) tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; b) iekšdedzes dzinējiem ― dzinēja darba tilpums; c) dzinēja maksimālā izejas jauda vai maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda (elektromotors); d) degvielas veids (benzīns, gāzeļļa, LPG, divas degvielas vai cits); e) maksimālais sēdvietu skaits; f) garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis; g) izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, EURO 5, EURO 6 vai cits); h) kombinētās vai svērtās, kombinētās CO2 emisijas; i) elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais); j) kombinētais vai svērtais, kombinētais degvielas patēriņš. |
4. N2 un N3 kategorija
4.1. Transportlīdzekļa tips
|
4.1.1. |
“Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi: a) ražotāja uzņēmuma nosaukums. Ja tiek mainīta uzņēmuma īpašumtiesību juridiskā forma, nav nepieciešams saņemt jaunu apstiprinājumu; b) kategorija; c) vienas grupas ražojumiem kopējs šasijas dizains un konstrukcija; d) asu skaits. |
|
4.1.2. |
Transportlīdzekļa tipā ir vismaz viens variants un viena versija. |
4.2. Variants
|
4.2.1. |
Transportlīdzekļa tipa “variantā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi: a) virsbūves karkasa koncepcija vai virsbūves tips, kā definēts C daļas 4. iedaļā un 2. papildinājumā (tikai pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem); b) pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts); c) spēka iekārta attiecībā uz šādiem konstrukcijas raksturlielumiem: i) enerģijas piegādes tips (iekšdedzes dzinējs, elektromotors vai cits); ii) darbības princips (dzirksteļaizdedze, kompresijas aizdedze vai cits); iii) iekšdedzes dzinējiem ― cilindru skaits un izvietojums (L6, V8 vai cits); d) dzenošo asu skaits un savstarpējais savienojums; e) vadāmo asu skaits; f) vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem ― iepriekšējā posma transportlīdzekļa ražotājs un tips. |
4.3. Versija
|
4.3.1. |
Varianta “versijā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi: a) tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; b) spēja vai nespēja vilkt šādu piekabi: i) bezbremžu piekabe; ii) piekabe ar inerces (jeb brīvskrējiena) bremzēšanas sistēmu saskaņā ar 2.12. punktu ANO/EEK Noteikumos Nr. 13; iii) piekabe ar nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas sistēmu saskaņā ar 2.9. un 2.10. punktu ANO/EEK Noteikumos Nr. 13; iv) O4 kategorijas piekabe sastāvā, kura maksimālā masa nepārsniedz 44 tonnas; v) O4 kategorijas piekabe sastāvā, kura maksimālā masa pārsniedz 44 tonnas; c) dzinēja darba tilpums; d) dzinēja maksimālā izejas jauda; e) degvielas veids (benzīns, gāzeļļa, LPG, divas degvielas vai cits); f) garāmbraucoša transportlīdzekļa trokšņa līmenis; g) izplūdes gāzu emisijas līmenis (piemēram, EURO IV, EURO V vai cits). |
5. O1 un O2 kategorija
5.1. Transportlīdzekļa tips
|
5.1.1. |
“Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi: a) ražotāja uzņēmuma nosaukums. Ja tiek mainīta uzņēmuma īpašumtiesību juridiskā forma, nav nepieciešams saņemt jaunu apstiprinājumu; b) kategorija; c) koncepcija, kā definēts C daļas 5. iedaļā; d) šādi konstrukcijas un dizaina elementi: i) šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija; ii) transportlīdzekļiem ar nesošo virsbūvi ― virsbūves karkasa galveno komponentu dizains un konstrukcija; e) asu skaits. |
|
5.1.2. |
Transportlīdzekļa tipā ir vismaz viens variants un viena versija. |
5.2. Variants
|
5.2.1. |
Transportlīdzekļa tipa “variantā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi konstrukcijas raksturlielumi: a) virsbūves veids, kā norādīts 2. papildinājumā (pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem); b) pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts); c) bremzēšanas sistēmas tips (piemēram, bez bremzēm/inerces bremzes/bremzes ar pastiprinātāju); d) vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem ― iepriekšējā posma transportlīdzekļa ražotājs un tips. |
5.3. Versija
|
5.3.1. |
Varianta “versijā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi: a) tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; b) piekares koncepcija (pneimatiskā, tērauda vai gumijas piekare, vērpstienis vai cits); c) jūgstieņa koncepcija (trīsstūrveida, cauruļveida vai cits). |
6. O3 un O4 kategorija
6.1. Transportlīdzekļa tips
|
6.1.1. |
“Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi: a) ražotāja uzņēmuma nosaukums. Ja tiek mainīta uzņēmuma īpašumtiesību juridiskā forma, nav nepieciešams saņemt jaunu apstiprinājumu; b) kategorija; c) piekabes koncepcija saistībā ar C daļas 5. iedaļā izmantotajām definīcijām; d) šādi konstrukcijas un dizaina elementi: i) šasijas galveno komponentu dizains un konstrukcija; ii) piekabēm ar nesošo virsbūvi ― virsbūves karkasa galveno komponentu dizains un konstrukcija; e) asu skaits. |
|
6.1.2. |
Transportlīdzekļa tipā ir vismaz viens variants un viena versija. |
6.2. Variants
|
6.2.1. |
Transportlīdzekļa tipa “variantā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi konstrukcijas un dizaina raksturlielumi: a) virsbūves veids, kā norādīts 2. papildinājumā (pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem); b) pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts/vairākos posmos pabeigts); c) piekares koncepcija (tērauda, pneimatiskā vai hidrauliskā piekare); d) šādi tehniskie raksturlielumi: i) pagarināma vai nepagarināma šasija; ii) kravas platformas augstums (piekabe ar standarta augstuma, zemu, pusaugstu utt. rāmi); e) vairākos posmos būvētiem transportlīdzekļiem ― iepriekšējā posma transportlīdzekļa ražotājs un tips. |
6.3. Versijas
|
6.3.1. |
Varianta “versijā” ir grupēti transportlīdzekļi, kam ir kopīgi šādi raksturlielumi: a) tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa; b) Padomes Direktīvas 96/53/EK 14 I pielikuma 3.2. un 3.3. punktā minētie apakšiedalījumi vai apakšiedalījumu kombinācijas, kurās ietilpst attālums starp divām secīgām asīm, kas veido grupu; c) asu definīcijas šādos aspektos: i) paceļamās asis (skaits un izvietojums); ii) maiņslogojamās asis (skaits un izvietojums); iii) vadāmās asis (skaits un izvietojums). |
7. Visām transportlīdzekļu kategorijām kopējas prasības
|
7.1. |
Ja transportlīdzekļa maksimālā masa vai sēdvietu skaits, vai abi šie aspekti ļauj transportlīdzekli klasificēt vairākās kategorijās, ražotājs var izvēlēties, kuras transportlīdzekļu kategorijas kritērijus izmantot, nosakot variantus un versijas. |
|
|
7.1.1. |
Piemēri: a) atbilstoši transportlīdzekļa “A” maksimālajai masai tam var piešķirt tipa apstiprinājumu kā N1 (3,5 tonnas) un N2 (4,2 tonnas) kategorijas transportlīdzeklim. Šādā gadījumā N1 kategorijā minētos parametrus var izmantot arī attiecībā uz transportlīdzekli, kas ietilpst N2 kategorijā (vai otrādi); b) “B” transportlīdzeklim var piešķirt tipa apstiprinājumu kā M1 un M2 kategorijas transportlīdzeklim attiecībā uz sēdvietu skaitu (7 + 1 vai 10 + 1), M1 kategorijā minētos parametrus var izmantot arī attiecībā uz transportlīdzekli, kas ietilpst M2 kategorijā (vai otrādi). |
|
|
7.2. |
N kategorijas transportlīdzeklim var būt tipa apstiprinājums saskaņā ar attiecīgi M1 vai M2 kategorijas noteikumiem, ja vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūras nākamajā posmā to paredzēts pārveidot par šīs kategorijas transportlīdzekli. |
|
|
7.2.1. |
Šī iespēja pieļaujama tikai attiecībā uz nepabeigtiem transportlīdzekļiem. Šādus transportlīdzekļus apzīmē ar īpašu varianta kodu, ko tiem piešķir bāzes transportlīdzekļa ražotājs. |
|
|
7.3. |
Tipu, variantu un versiju apzīmējumi |
|
|
7.3.1. |
Ražotājs katru transportlīdzekļa tipu, variantu un versiju apzīmē ar burtciparu kodu, ko veido latīņu burti un/vai arābu cipari. Iekavu un defišu izmantošana ir atļauta ar nosacījumu, ka tās neaizstāj burtu vai ciparu. |
|
|
7.3.2. |
Visu kodu apzīmē šādi: tips–variants–versija jeb “TVV”. |
|
|
7.3.3. |
TVV skaidri un nepārprotami identificē tehnisko raksturlielumu unikālu kombināciju saistībā ar šā pielikuma B daļā noteiktajiem kritērijiem. |
|
|
7.3.4. |
Viens ražotājs var izmantot to pašu kodu, lai apzīmētu transportlīdzekļa tipu, ja tas ietilpst divās vai vairākās kategorijās. |
|
|
7.3.5. |
Viens ražotājs nevar izmantot to pašu kodu, lai apzīmētu transportlīdzekļa tipu vairākiem tipa apstiprinājumiem tajā pašā transportlīdzekļa kategorijā. |
|
|
7.4. |
TVV rakstzīmju skaits |
|
|
7.4.1. |
Rakstzīmju skaits nepārsniedz: a) 15 ― transportlīdzekļa tipa kodam; b) 25 ― viena varianta kodam; c) 35 ― vienas versijas kodam. |
|
|
7.4.2. |
Pilnā burtciparu “TVV” nav vairāk kā 75 rakstzīmes. |
|
|
7.4.3. |
Ja TVV tiek izmantots kā viens veselums, starp tipu, variantu un versiju atstāj atstarpi. Šāda TVV piemērs: 159AF[…atstarpe]0054[…atstarpe]977K(BE). |
|
C DAĻA
Virsbūves tipu definīcijas
1. Vispārīgi
|
1.1. |
Virsbūves tipu, kas minēts I pielikuma 9. iedaļā un III pielikuma 1. daļā, kā arī virsbūves kodu, kas minēts IX pielikuma 38. punktā, norāda, izmantojot kodus. Kodu saraksts galvenokārt attiecas uz pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem. |
|
|
1.2. |
M kategoriju transportlīdzekļu virsbūves tipa kodu veido divi burti, kas norādīti 2. un 3. iedaļā. |
|
|
1.3. |
N un O kategoriju transportlīdzekļu virsbūves tipa kodu veido divi burti, kā norādīts 4. un 5. iedaļā. |
|
|
1.4. |
Vajadzības gadījumā (jo īpaši attiecīgi 4.1. un 4.6. punktā un 5.1.–5.4. punktā minētajiem virsbūves tipiem) burtus papildina divi cipari. |
|
|
1.4.1. |
Ciparu saraksts norādīts šā pielikuma 2. papildinājumā. |
|
|
1.5. |
Virsbūves tips, kas jāizmanto speciālajiem transportlīdzekļiem, ir saistīts ar attiecīgā transportlīdzekļa kategoriju. |
|
2. M1 kategorijas transportlīdzekļi
|
Atsauce |
Kods |
Nosaukums |
Definīcija |
|
2.1. |
AA |
Sedans |
Transportlīdzeklis atbilstoši standarta ISO 3833:1977 3.1.1.1. punktā izmantotajai definīcijai, aprīkots ar vismaz četriem sānu logiem. |
|
2.2. |
AB |
Hečbeks |
Sedans, kā definēts 2.1. punktā, ar durvīm transportlīdzekļa aizmugurē. |
|
2.3. |
AC |
Universālis |
Transportlīdzeklis atbilstoši standarta ISO 3833:1977 3.1.1.4. punktā izmantotajai definīcijai. |
|
2.4. |
AD |
Kupeja |
Transportlīdzeklis atbilstoši standarta ISO 3833:1977 3.1.1.5. punktā izmantotajai definīcijai. |
|
2.5. |
AE |
Kabriolets |
Transportlīdzeklis atbilstoši standarta ISO 3833:1977 3.1.1.6. punktā izmantotajai definīcijai. Tomēr kabrioletam var nebūt durvju. |
|
2.6. |
AF |
Universālais transportlīdzeklis |
Transportlīdzeklis (izņemot AG un tos, kas minēti AA–AE), ar ko paredzēts pārvadāt personas un viņu bagāžu vai reizēm kravu vienā nodalījumā. |
|
2.7. |
AG |
Kravas universālis |
Transportlīdzeklis atbilstoši standarta ISO 3833:1977 3.1.1.4.1. punktā izmantotajai definīcijai. Tomēr bagāžas nodalījumam jābūt pilnīgi atdalītam no pasažieru salona. Turklāt transportlīdzekļa vadītāja sēdvietas atskaites punktam nav jābūt vismaz 750 mm virs transportlīdzekļa balstvirsmas. |
3. M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi
|
Atsauce |
Kods |
Nosaukums |
Definīcija |
|
3.1. |
CA |
Vienstāva transportlīdzeklis |
Transportlīdzeklis, kurā cilvēkiem paredzētās vietas izkārtotas vienā līmenī vai tā, ka tās neveido divus vienu virs otra novietotus līmeņus. |
|
3.2. |
CB |
Divstāvu transportlīdzeklis |
ANO/EEK Noteikumu Nr. 107 2.1.6. punktā definēts transportlīdzeklis. |
|
3.3. |
CC |
Vienstāva posmains transportlīdzeklis |
ANO/EEK Noteikumu Nr. 107 2.1.3. punktā definēts vienstāva transportlīdzeklis. |
|
3.4. |
CD |
Divstāvu posmains transportlīdzeklis |
ANO/EEK Noteikumu Nr. 107 2.1.3.1. punktā definēts transportlīdzeklis. |
|
3.5. |
CE |
Vienstāva transportlīdzeklis ar zemu grīdu |
ANO/EEK Noteikumu Nr. 107 2.1.4. punktā definēts vienstāva transportlīdzeklis. |
|
3.6. |
CF |
Divstāvu transportlīdzeklis ar zemu grīdu |
ANO/EEK Noteikumu Nr. 107 2.1.4. punktā definēts divstāvu transportlīdzeklis. |
|
3.7. |
CG |
Posmains vienstāva transportlīdzeklis ar zemu grīdu |
Transportlīdzeklis, kurā apvienoti šīs tabulas 3.3. un 3.5. punkta tehniskie raksturlielumi. |
|
3.8. |
CH |
Posmains divstāvu transportlīdzeklis ar zemu grīdu |
Transportlīdzeklis, kurā apvienoti šīs tabulas 3.4. un 3.6. punkta tehniskie raksturlielumi. |
|
3.9. |
CI |
Vienstāva transportlīdzeklis bez jumta |
Transportlīdzeklis, kam pilnīgi vai daļēji nav jumta. |
|
3.10. |
CJ |
Divstāvu transportlīdzeklis bez jumta |
Transportlīdzeklis, kam nav jumta virs visa augšējā stāva vai tā daļas. |
|
3.11. |
CX |
Autobusa šasija |
Nepabeigts transportlīdzeklis, kam ir tikai šasijas sliedes vai samontētas caurules, jaudas piedziņas ķēde, asis un ko paredzēts pabeigt ar transporta uzņēmuma vajadzībām pielāgotu virsbūvi. |
4. N1, N2 vai N3 kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi
|
Atsauce |
Kods |
Nosaukums |
Definīcija |
|
4.1. |
BA |
Kravas automobilis |
Transportlīdzeklis, kas projektēts un konstruēts tikai vai galvenokārt kravas pārvadāšanai. Tas var arī vilkt piekabi. |
|
4.2. |
BB |
Autofurgons |
Kravas automobilis ar apvienotu transportlīdzekļa vadītāja nodalījumu un kravas nodalījumu. |
|
4.3. |
BC |
Seglu vilcējs |
Velkošs transportlīdzeklis, kas projektēts un konstruēts tikai vai galvenokārt puspiekabju vilkšanai. |
|
4.4. |
BD |
Vilcējauto |
Velkošs transportlīdzeklis, kas projektēts un konstruēts tikai tādu piekabju vilkšanai, kas nav puspiekabes. |
|
4.5. |
BE |
Pikaps |
Transportlīdzeklis, kura maksimālā masa nepārsniedz 3500 kg un kura sēdvietas un kravas nodalījums nav apvienoti. |
|
4.6. |
BX |
Šasija ar kabīni vai šasija ar pārsegu |
Nepabeigts transportlīdzeklis, kam ir tikai kabīne (pabeigta vai nepabeigta), šasijas sliedes, jaudas piedziņas ķēde, asis un ko paredzēts pabeigt ar transporta uzņēmuma vajadzībām pielāgotu virsbūvi. |
5. O kategorijas transportlīdzekļi
|
Atsauce |
Kods |
Nosaukums |
Definīcija |
|
5.1. |
DA |
Puspiekabe |
Piekabe, kas projektēta un konstruēta savienošanai ar seglu vilcēju vai autovilciena ratiņiem un ievērojama vertikāla slogojuma radīšanai uz velkošo transportlīdzekli vai autovilciena ratiņiem. Transportlīdzekļu savienošanai izmanto sakabi, ko veido sakabes tapa un vilcēja seglierīce. |
|
5.2. |
DB |
Piekabe ar jūgstieni |
Piekabe, kam ir vismaz divas asis, no kurām vismaz viena ir vadāmā ass, un kas: a) ir aprīkota ar jūgierīci, kura var pārvietoties vertikāli (attiecībā pret piekabi), un b) iedarbojas uz velkošo transportlīdzekli ar statisku vertikālu slogojumu, kas nepārsniedz 100 daN. |
|
5.3. |
DC |
Centrālass piekabe |
Piekabe, kuras ass(-is) ir novietota(-as) tuvu transportlīdzekļa smagumcentram (kad tas ir vienmērīgi noslogots) tā, lai tikai neliels statisks vertikāls slogojums, kas nepārsniedz 10 % no slogojuma, kurš atbilst piekabes maksimālajai masai, vai 1000 daN liels slogojums (izvēloties mazāko no šiem lielumiem) tiktu pārnests uz velkošo transportlīdzekli. |
|
5.4. |
DE |
Piekabe ar stingrā savienojuma jūgstieni |
Piekabe ar vienu asi vai vienu asu grupu, kas aprīkota ar jūgstieni, kurš pārnes ne vairāk kā 4000 daN lielu statisku slodzi uz velkošo transportlīdzekli tā konstrukcijas dēļ, un kas neatbilst centrālass piekabes definīcijai. Transportlīdzekļu savienošanai neizmanto sakabi, ko veido sakabes tapa un vilcēja seglierīce. |
1. papildinājums
Procedūra, lai pārbaudītu, vai transportlīdzekli var klasificēt kā bezceļu transportlīdzekli
1. Vispārīgi
|
1.1. |
Lai transportlīdzekli klasificētu kā bezceļu transportlīdzekli, piemēro šajā papildinājumā aprakstīto procedūru. |
2. Ģeometrisko mērījumu testa nosacījumi
|
2.1. |
M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi ir nenoslogoti, ar piecdesmitās procentiles vīrieša manekenu transportlīdzekļa vadītāja sēdeklī un nokomplektēti ar dzeses šķidrumu, eļļām, degvielu, instrumentiem, rezerves riteni (ja komplektācijā ir oriģinālā aprīkojuma ražotāja aprīkojums). Manekenu var aizstāt ar līdzīgu ierīci, kam ir tāda pati masa. |
|
2.2. |
Transportlīdzekļus, izņemot 2.1. punktā minētos transportlīdzekļus, noslogo līdz to tehniski pieļaujamajai maksimālajai pilnajai masai. Masas sadalījums uz asīm ir sadalījums, kas atspoguļo sliktāko variantu attiecībā uz atbilstību konkrētajiem kritērijiem. |
|
2.3. |
Tipam raksturīgu transportlīdzekli nodod tehniskajam dienestam, ievērojot 2.1. vai 2.2. punktā minētos nosacījumus. Transportlīdzeklis ir nekustīgs, un tā riteņi ir neitrālā stāvoklī. Virsma, uz kuras veic mērījumus, ir pēc iespējas līdzena un horizontāla (tās slīpums nepārsniedz 0,5 %). |
3. Priekšējās un pakaļējās pārkares leņķa un rampas leņķa mērījumi
|
3.1. |
Priekšējās pārkares leņķi mēra saskaņā ar 6.10. punktu standartā ISO 612:1978. |
|
3.2. |
Pakaļējās pārkares leņķi mēra saskaņā ar 6.11. punktu standartā ISO 612:1978. |
|
3.3. |
Rampas leņķi mēra saskaņā ar 6.9. punktu standartā ISO 612:1978. |
|
3.4. |
Mērot pakaļējās pārkares leņķi, pakaļējos apakšsargus ar regulējamu augstumu var noregulēt augšējā stāvoklī. |
|
3.5. |
Ieteikums, kas norādīts 3.4. punktā, nav jāsaprot kā pienākums bāzes transportlīdzekli aprīkot ar pakaļējo apakšaizsardzību tā oriģinālajā aprīkojumā. Taču bāzes transportlīdzekļa ražotājs informē nākamā posma ražotāju par to, ka transportlīdzeklim ir jāatbilst prasībām par pakaļējās pārkares leņķi, kad tas aprīkots ar pakaļējo apakšaizsardzību. |
4. Klīrensa mērījumi
4.1. Klīrenss starp asīm
4.1.1. “Klīrenss starp asīm” nozīmē īsāko attālumu starp zemes plakni un zemāko transportlīdzekļa fiksēto punktu.
Piemērojot šo definīciju, ņem vērā attālumu starp priekšējās ass grupas pēdējo asi un pakaļējās ass grupas pirmo asi.
4.1.2. Transportlīdzekļa nekustīgās daļas nedrīkst izvirzīties attēla ieēnotajā zonā.
4.2. Klīrenss zem vienas ass
4.2.1. “Klīrenss zem vienas ass” ir attālums zem tās riņķa līnijas loka augstākā punkta, kura iet caur vienas ass riteņu (dubultriepu gadījumā − iekšējo riteņu) riepas protektora nospieduma centru un pieskaras zemākajam transportlīdzekļa fiksētajam punktam starp riteņiem.
4.2.2. Vajadzības gadījumā klīrensu mēra katrai no vairākām asu grupas asīm.
5. Kāpumspēja
|
5.1. |
“Kāpumspēja” ir transportlīdzekļa spēja pārvarēt kāpumu. |
|
5.2. |
Lai pārbaudītu nepabeigta un pabeigta M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļa kāpumspēju, veic testu. |
|
5.3. |
Testu veic tehniskais dienests, izmantojot transportlīdzekli, kas ir raksturīgs testējamajam tipam. |
|
5.4. |
Pēc ražotāja lūguma un saskaņā ar XVI pielikumā norādītajiem nosacījumiem transportlīdzekļa tipa kāpumspēju var pierādīt, veicot virtuālu testēšanu. |
6. Testa nosacījumi un novērtēšanas kritērijs
|
6.1. |
Piemēro Regulas (ES) Nr. 1230/2012 II pielikumā izklāstītos nosacījumus. |
|
6.2. |
Transportlīdzeklis pārvar kāpumu, braucot ar vienmērīgu ātrumu, bez riteņu garenslīdes vai sānslīdes. |
2. papildinājums
Cipari, ko pievieno kodiem, ar kuriem apzīmē dažādus virsbūves veidus
01 Kravas platforma
02 Bortu transportlīdzeklis
03 Furgons
04 Kondicionēta virsbūve ar izolētām sienām un aprīkojumu iekšējās temperatūras uzturēšanai
05 Kondicionēta virsbūve ar izolētām sienām bez aprīkojuma iekšējās temperatūras uzturēšanai
06 Virsbūve ar tentu
07 Noņemama (maināma) virsbūve
08 Konteinervedējs
09 Transportlīdzeklis ar āķveida pacēlāju
10 Izgāzējs
11 Cisternauto
12 Bīstamo kravu pārvadāšanai paredzēts cisternauto
13 Lopvedējs
14 Transportlīdzekļu vedējs
15 Betonmaisītājs
16 Betonsūknētājs
17 Kokvedējs
18 Atkritumu savācējs
19 Ielu slaucītājs un tīrītājs un novadcauruļu tīrītājs
20 Kompresorauto
21 Laivu vedējs
22 Planieru vedējs
23 Transportlīdzekļi, ko izmanto kā mazumtirdzniecības veikalus vai preču stendus
24 Autoevakuators
25 Transportlīdzeklis ar kāpnēm
26 Celtņauto (izņemot II pielikuma A daļas 5. iedaļā noteikto autoceltni)
27 Strēles pacēlājs
28 Stabu licējs
29 Piekabe ar zemu grīdu
30 Stikla lokšņu vedējs
31 Ugunsdzēsējauto
99 Virsbūve, kas nav iekļauta šajā sarakstā
III PIELIKUMS
INFORMĀCIJAS DOKUMENTS TRANSPORTLĪDZEKĻU ES TIPA APSTIPRINĀJUMAM
I DAĻA
Turpmāk norādītās ziņas iesniedz trijos eksemplāros kopā ar satura rādītāju.
Visus rasējumus iesniedz atbilstošā mērogā A4 formātā vai salocītus atbilstoši A4 formātam, un tie ir pietiekami detalizēti.
Ja ir fotoattēli, tie ir pietiekami detalizēti.
A. M un N kategorija
1. VISPĀRĪGI
1.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …
1.2. Tips: …
1.2.1. Komercnosaukums(-i) (ja ir): …
1.2.2. Transportlīdzekļiem, kam veikta vairākposmu tipa apstiprināšana, bāzes/iepriekšējā posma transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma informācija (ietverot informāciju par katru posmu. To var norādīt tabulā.):
Tips: …………………………………………………………………………
Variants(-i): …………………………………………………………………..
Versija(-as): …………………………………………………………………...
Tipa apstiprinājuma numurs, tostarp paplašinājuma numurs ………………………
1.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums norādīts uz transportlīdzekļa (b): …
1.3.1. Šā marķējuma atrašanās vieta: …
1.4. Transportlīdzekļa kategorija (c): …
1.4.1. Klasifikācija(-as) atbilstīgi bīstamajām kravām, kuras transportlīdzeklim paredzēts pārvadāt: …
1.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …
1.5.1. Transportlīdzekļiem, kam veikta vairākposmu tipa apstiprināšana, transportlīdzekļa bāzes/iepriekšējā(-o) posma(-u) ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese………
1.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): … …
1.9. Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: …
2. VISPĀRĪGI TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS RAKSTURLIELUMI
2.1. Raksturīgā transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi: …
2.3. Asu un riteņu skaits: …
2.3.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
2.3.2. Vadāmo asu skaits un novietojums: …
2.3.3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, savstarpējais savienojums): …
2.4. Šasija (ja ir) (kopskata rasējums): …
2.6. Dzinēja novietojums un konfigurācija: …
2.8. Vadības ierīču novietojums: kreisā/labā puse (1)
2.8.1. Transportlīdzeklis ir aprīkots braukšanai pa ceļa labo/kreiso (1) pusi
2.9. Norādīt, vai velkošais transportlīdzeklis ir paredzēts puspiekabju vai citu piekabju vilkšanai un vai piekabe ir puspiekabe, jūgstieņa piekabe, centrālass piekabe vai piekabe ar stingrā savienojuma jūgstieni: …
2.10. Norādīt, vai transportlīdzeklis ir īpaši projektēts kravu pārvadāšanai kontrolētas temperatūras apstākļos: …
3. MASAS UN GABARĪTI (f)(g)(7)
(kg un mm) (attiecīgā gadījumā norāde uz rasējumu)
3.1. Garenbāze(-es) (pie pilnas slodzes) (g1):
3.1.1. Divasu transportlīdzekļi: …
3.1.2. Transportlīdzekļi ar trīs vai vairāk asīm
3.1.2.1. Attālums starp secīgām asīm virzienā no priekšējās ass uz pakaļējo asi: …
3.1.2.2. Kopējais attālums starp asīm: …
3.3.1. Katras vadāmās ass šķērsbāze (g4): …
3.3.2. Visu pārējo asu šķērsbāze(-es) (g4): …
3.4. Transportlīdzekļa gabarītu diapazons (kopumā)
3.4.1. Šasijai bez virsbūves
3.4.1.1. Garums (g5): …
3.4.1.1.1. Maksimālais pieļaujamais garums: …
3.4.1.1.2. Minimālais pieļaujamais garums: …
3.4.1.2. Platums (g7): …
3.4.1.2.1. Maksimālais pieļaujamais platums: …
3.4.1.2.2. Minimālais pieļaujamais platums: …
3.4.1.3. Augstums (braukšanas kārtībā) (g8) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norāda parasto darba stāvokli): …
3.4.2. Šasijai ar virsbūvi
3.4.2.1. Garums (g5): …
3.4.2.1.1. Iekraušanas laukuma garums: …
3.4.2.2. Platums (g7): …
3.4.2.2.1. Sienu biezums (transportlīdzekļiem, kuri paredzēti kravu pārvadāšanai kontrolētas temperatūras apstākļos): …
3.4.2.3. Augstums (braukšanas kārtībā) (g8) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norāda parasto darba stāvokli): …
|
3.5. |
Minimālā masa uz vadāmo(-ajām) asi(-īm) nepabeigtiem transportlīdzekļiem: … |
|
3.6. |
Pašmasa (h) a) minimālā un maksimālā masa katram variantam: … b) katras versija masa (ja vienā variantā ir vairākas versijas, sagatavo tabulu): … |
|
3.6.1. |
Šīs masas sadalījums pa asīm un ― attiecībā uz puspiekabi, piekabi ar stingrā savienojuma jūgstieni vai centrālass piekabi ― masa sakabes punktā: a) minimālā un maksimālā masa katram variantam: … b) katras versijas masa (ja vienā variantā ir vairākas versijas, sagatavo tabulu): … |
|
3.6.2. |
Neobligātā aprīkojuma masa (kā definēts Regulas (ES) Nr. 1230/2012 2. panta 5. punktā): … |
|
3.7. |
Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa, kā norādījis ražotājs, nepabeigta transportlīdzekļa gadījumā: … |
|
3.8. |
Ražotāja noteiktā tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (i) (3): … |
|
3.8.1. |
Šīs masas sadalījums pa asīm un ― attiecībā uz puspiekabi vai centrālass piekabi ― slodze sakabes punktā (3): … |
3.9. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi: …
3.10. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: …
|
3.11. Velkošā transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa: 3.11.1. Piekabei ar jūgstieni: … 3.11.2. Puspiekabei: … 3.11.3. Centrālass piekabei: … 3.11.4. Piekabei ar stingrā savienojuma jūgstieni: … 3.11.5. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (3): … 3.11.6. Bezbremžu piekabes maksimālā masa: … |
|
|
3.12. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā: 3.12.1. Velkošajam transportlīdzeklim: … 3.12.2. Puspiekabei, centrālass piekabei vai piekabei ar stingrā savienojuma jūgstieni: … |
|
|
3.16. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas (pēc izvēles) 3.16.1. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilnā masa: … 3.16.2. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā masa uz katru asi un ― puspiekabes vai centrālass piekabes gadījumā ― paredzētā slodze uz sakabes punktu, kā norādījis ražotājs, ja tā ir mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz sakabes punktu: … 3.16.3. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā masa uz katru asu grupu: … 3.16.4. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā vilces masa: … 3.16.5. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu masa: … |
3.17. Transportlīdzeklis iesniegts vairākposmu tipa apstiprināšanai (tikai nepabeigtiem vai vairākos posmos pabeigtiem N1 kategorijas transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 715/2007): jā/nē (1)
3.17.1. Bāzes transportlīdzekļa pašmasa: ……………...………………kg.
3.17.2. Standarta papildmasa, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 XII pielikuma 5. iedaļu: ……………kg.
4. SPĒKA IEKĀRTA (k)
4.1. Dzinēja ražotājs: …
4.1.1. Ražotāja piešķirts dzinēja kods (kā norādīts uz dzinēja): …
4.1.2. Apstiprinājuma numurs (attiecīgā gadījumā), tostarp degvielas identifikācijas marķējums: …
(tikai smagdarba transportlīdzekļiem)
4.2. Iekšdedzes dzinējs
4.2.1.1. Darbības princips: dzirksteļaizdedze/kompresijas aizdedze/duālā degviela (1)
Cikls: četrtaktu/divtaktu/rotācijas (1)
4.2.1.1.1. Duālās degvielas dzinēja tips: 1A tips/1B tips/2A tips/2B tips/3B tips (1) (x1)
4.2.1.1.2. Gāzes enerģijas patēriņa rādītājs WHTC karstās iedarbināšanas testa cikla laikā: … %
4.2.1.2. Cilindru skaits un izvietojums: …
4.2.1.3. Dzinēja darba tilpums (m): …… cm3
4.2.1.6. Parastais dzinēja brīvgaitas griešanās ātrums (2): …… min–1
4.2.1.6.1. Maksimālais dzinēja brīvgaitas griešanās ātrums (2): …… min–1
4.2.1.6.2. Brīvgaita, dzinēju darbinot ar dīzeļdegvielu: jā/nē (1) (x1)
4.2.1.8. Maksimālā lietderīgā jauda (n): …… kW …… min–1 (ražotāja norādītā vērtība)
4.2.1.11. (vienīgi EURO VI) Ražotāja atsauces uz Regulas (ES) Nr. 582/2011 5., 7., un 9. pantā prasīto dokumentācijas paketi, kas ļauj apstiprinātājai iestādei novērtēt emisijas kontroles stratēģijas un dzinējā iebūvētās diagnostikas sistēmas, lai nodrošinātu NOx kontroles pasākumu pareizu darbību
4.2.2.1. Viegldarba transportlīdzekļi: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/dabasgāze vai biometāns/etanols (E 85)/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1) (6)
4.2.2.2 Smagdarba transportlīdzekļi: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/dabasgāze-H/dabasgāze-L/dabasgāze-HL/etanols (ED95)/etanols (E85)/LNG/LNG20 (1) (6)
4.2.2.2.1. (vienīgi EURO VI) Degvielas, kuras var izmantot dzinējā, kā noteicis ražotājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 582/2011 I pielikuma 1.1.3. punktu (attiecīgā gadījumā)
4.2.2.4. Transportlīdzekļa degvielas veids: viena degviela, divas degvielas, maināma degviela (1)
4.2.2.5. Maksimāli pieļaujamais biodegvielas daudzums degvielā (ražotāja norādītā vērtība): …… % no tilpuma
4.2.3. Degvielas tvertne(-es)
4.2.3.1. Parastā(-ās) degvielas tvertne(-es)
4.2.3.1.1. Daudzums un katras tvertnes ietilpība: …
4.2.3.2. Rezerves degvielas tvertne(-es)
4.2.3.2.1. Daudzums un katras tvertnes ietilpība: …
4.2.4. Degvielas padeve
4.2.4.1. Ar karburatoru(-iem): jā/nē (1)
4.2.4.2. Ar degvielas iesmidzināšanu (tikai kompresijaizdedzes vai duālās degvielas gadījumā): jā/nē (1)
4.2.4.2.2. Darbības princips: tiešā iesmidzināšana/priekškamera/virpuļkamera (1)
4.2.4.3. Ar degvielas iesmidzināšanu (tikai dzirksteļaizdedzei): jā/nē (1)
4.2.7. Dzesēšanas sistēma: ar šķidrumu/gaisu (1)
4.2.8. Ieplūdes sistēma
4.2.8.1. Turbopūte: jā/nē (1)
4.2.8.2. Starpdzesētājs: jā/nē (1)
4.2.8.3.3. (vienīgi EURO VI) Faktiskais ieplūdes retinājums pie dzinēja nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes: … kPa
4.2.9. Atgāzu sistēma
4.2.9.2.1. (vienīgi EURO VI) Dzinēja sistēmā neietilpstošu atgāzu sistēmas elementu apraksts un/vai rasējums
4.2.9.3.1. (vienīgi EURO VI) Faktiskais atgāzu pretspiediens pie dzinēja nominālā griešanās ātruma un 100 % slodzes (tikai dīzeļdzinējiem): … kPa
4.2.9.4. Izplūdes klusinātāja(-u) tips, marķējums: …
Attiecīgā gadījumā āra troksnim ― slāpēšanas pasākumi dzinēja nodalījumā un uz dzinēja: …
4.2.9.5. Izplūdes caurules atrašanās vieta: …
4.2.9.7.1. (vienīgi EURO VI) Atgāzu sistēmas pieņemamais tilpums: … dm3
4.2.12. Pasākumi, kas īstenoti gaisa piesārņojuma samazināšanai
4.2.12.1.1. (vienīgi EURO VI) Ierīce kartergāzu pārstrādei: jā/nē (2)
Ja "jā", apraksts un rasējumi:
Ja "nē", jānodrošina atbilstība Regulas (ES) Nr. 582/2011 V pielikumam
4.2.12.2. Piesārņojuma kontroles papildierīces (ja ir un ja tās nav ietvertas citos punktos)
4.2.12.2.1. Katalizators: jā/nē (1)
4.2.12.2.1.11. Atgāzu pēcapstrādes sistēmu reģenerējošo sistēmu/metodes apraksts: …
4.2.12.2.1.11.6. Patērējami reaģenti: jā/nē (1)
4.2.12.2.1.11.7. Reaģenta tips un koncentrācija, kas nepieciešama katalītiskajai iedarbībai: …
4.2.12.2.2. Skābekļa zonde: jā/nē (1)
4.2.12.2.3. Gaisa padeve: jā/nē (1)
4.2.12.2.4. Atgāzu recirkulācija: jā/nē (1)
4.2.12.2.5. Iztvaikošanas emisijas kontroles sistēma: jā/nē (1)
4.2.12.2.6. Cietdaļiņu filtrs: jā/nē (1)
4.2.12.2.6.9. Citas sistēmas: jā/nē (1)
4.2.12.2.6.9.1. Apraksts un darbība
4.2.12.2.7. Iebūvētā diagnostikas (OBD) sistēma: jā/nē (1)
4.2.12.2.7.0.1. (vienīgi EURO VI) OBD dzinēju saimju skaits dzinēju saimē
4.2.12.2.7.0.2. (vienīgi EURO VI) OBD dzinēju saimju saraksts (attiecīgā gadījumā)
4.2.12.2.7.0.3. (vienīgi EURO VI) Tās OBD dzinēju saimes numurs, kurai pieder bāzes dzinējs/dzinēju saimes loceklis:
4.2.12.2.7.0.4. (vienīgi EURO VI) Ražotāja atsauces uz OBD dokumentāciju, kas prasīta Regulas (ES) Nr. 582/2011 5. panta 4. punkta c) apakšpunktā un 9. panta 4. punktā un noteikta minētās regulas X pielikumā OBD sistēmas apstiprināšanas nolūkā
4.2.12.2.7.0.5. (vienīgi EURO VI) Vajadzības gadījumā ražotāja atsauce uz dokumentāciju ar OBD aprīkotas dzinēja sistēmas uzstādīšanai transportlīdzeklī
4.2.12.2.7.0.6. (vienīgi EURO VI) Vajadzības gadījumā ražotāja atsauce uz dokumentu paketi, kas saistīta ar apstiprināta dzinēja OBD sistēmas uzstādīšanu transportlīdzeklī
4.2.12.2.7.6.5. (vienīgi EURO VI) OBD saziņas protokola standarts: (7)
4.2.12.2.7.7. (vienīgi EURO VI) Ražotāja atsauce uz informāciju, kas saistīta ar OBD un kas prasīta Regulas (ES) Nr. 582/2011 5. panta 4. punkta d) apakšpunktā un 9. panta 4. punktā, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai; vai
4.2.12.2.7.7.1. Kā alternatīva ražotāja atsaucei, kas norādīta 4.2.12.2.7.7. punktā, atsauce uz Regulas (ES) Nr. 582/2011 III pielikuma 4. papildinājumā norādītā informācijas dokumenta pielikumu, kurā ir šāda tabula, kas aizpildīta atbilstoši sniegtajam piemēram:
Sastāvdaļa – Kļūdas kods – Uzraudzības stratēģija – Kļūdas noteikšanas kritēriji – Nepareizas darbības indikatora ieslēgšanas kritēriji – Sekundārie parametri – Sagatavošana – Demonstrēšanas tests
Katalizators – P0420 – Skābekļa 1. un 2. zondes signāli – Starpība starp 1. un 2. zondes signāliem – 3. cikls – Dzinēja griešanās ātrums, dzinēja slodze, A/F režīms, katalizatora temperatūra – Divi 1. tipa cikli – 1. tips
4.2.12.2.7.8. (vienīgi EURO VI) Transportlīdzeklī iebūvētās OBD sistēmas sastāvdaļas
4.2.12.2.7.8.1. Transportlīdzeklī iebūvēto OBD sistēmas sastāvdaļu saraksts
4.2.12.2.7.8.2. Nepareizas darbības indikatora (10) rakstisks apraksts un/vai rasējums
4.2.12.2.7.8.3. OBD ārējās saziņas saskarnes (10) rakstisks apraksts un/vai rasējums
4.2.12.2.8. Citas sistēmas (apraksts un darbība): …
4.2.12.2.8.1. (vienīgi EURO VI) Sistēmas, kas nodrošina pareizu NOx kontroles pasākumu darbību
4.2.12.2.8.2. Sistēma, kas prasa vadītāja iejaukšanos
4.2.12.2.8.2.1. (vienīgi EURO VI) Dzinējs ar sistēmas, kas prasa vadītāja iejaukšanos, pastāvīgu izslēgšanu izmantošanai glābšanas dienestu transportlīdzekļos vai 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā norādītajos transportlīdzekļos: jā/nē (1)
4.2.12.2.8.3. (vienīgi EURO VI) OBD dzinēju saimju skaits dzinēju saimē, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu pareizu NOx kontroles pasākumu darbību
4.2.12.2.8.4. (vienīgi EURO VI) OBD dzinēju saimju saraksts (attiecīgā gadījumā)
4.2.12.2.8.5. (vienīgi EURO VI) Tās OBD dzinēju saimes numurs, kurai pieder bāzes dzinējs/dzinēju saimes loceklis
4.2.12.2.8.6. (vienīgi EURO VI) Reaģentā esošās aktīvās vielas zemākā koncentrācija, kas neliek aktivizēties brīdinājuma sistēmai (CDmin): (tilp. %)
4.2.12.2.8.7. (vienīgi EURO VI) Vajadzības gadījumā ražotāja atsauce uz dokumentāciju, ko izmanto, lai transportlīdzeklī uzstādītu sistēmas pareizas NOx kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai
4.2.12.2.8.8. Transportlīdzeklī iebūvētas to sistēmu sastāvdaļas, kas nodrošina pareizu NOx kontroles pasākumu darbību
4.2.12.2.8.8.1. Vislēnākā režīma aktivizēšana:
“pārtraukt darbību pēc atkārtotas iedarbināšanas”/“pārtraukt darbību pēc degvielas uzpildes”/“pārtraukt darbību pēc novietošanas stāvvietā” (7)
4.2.12.2.8.8.2. Vajadzības gadījumā ražotāja atsauce uz dokumentācijas paketi, kas saistīta ar tādas sistēmas uzstādīšanu transportlīdzeklī, kura nodrošina apstiprināta dzinēja NOx kontroles pasākumu pareizu darbību
4.2.12.2.8.8.3. Brīdinājuma signāla (6) rakstisks apraksts un/vai rasējums
4.2.12.2.9. Griezes momenta ierobežotājs: jā/nē (1)
4.2.13.1. Absorbcijas koeficienta simbola novietojums (tikai dīzeļdzinējiem): …
4.2.15. LPG padeves sistēma: jā/nē (1)
4.2.16. Dabasgāzes padeves sistēma: jā/nē (1)
4.2.17.8.1.0.1. (vienīgi EURO VI) Pašregulācijas iespēja? jā/nē (1)
4.2.17.8.1.0.2. (vienīgi EURO VI) Kalibrēšana īpašam gāzu sastāvam dabasgāze-H/ dabasgāze-L/ dabasgāze-HL (1)
Pārveidošana īpašam gāzu sastāvam dabasgāze-Ht/dabasgāze-Lt/dabasgāze-HLt (1)
4.3. Elektromotors
4.3.1. Tips (tinumi, ierosme): …
4.3.1.1. Maksimālā izejas jauda stundā: …… kW
4.3.1.1.1. Maksimālā lietderīgā jauda (n) … kW
(ražotāja norādītā vērtība)
4.3.1.1.2. Maksimālā 30 minūšu jauda (n) … kW
(ražotāja norādītā vērtība)
4.3.1.2. Darba spriegums: …… V
4.3.2. Akumulators
4.3.2.4. Novietojums: …
4.4. Dzinēja vai motora kombinācija
4.4.1. Hibrīda elektrotransportlīdzeklis: jā/nē (1)
4.4.2. Hibrīda elektrotransportlīdzekļa kategorija: uzlāde ārpus transportlīdzekļa/nav uzlādes ārpus transportlīdzekļa: (1)
4.5.4. (vienīgi EURO VI) CO2 emisijas smagdarba dzinējiem
4.5.4.1. CO2 emisiju masa WHSC testā (x3): … g/kWh
4.5.4.2. CO2 emisiju masa WHSC testā dīzeļdegvielas režīmā (x2): … g/kWh
4.5.4.3. CO2 emisiju masa WHSC testā duālās degvielas režīmā (x1): … g/kWh
4.5.4.4. CO2 emisiju masa WHTC testā (8)(x3): … g/kWh
4.5.4.5. CO2 emisiju masa WHTC testā dīzeļdegvielas režīmā (8)(x2): … g/kWh
4.5.4.6. CO2 emisiju masa WHTC testā duālās degvielas režīmā (8)(x1): … g/kWh
4.5.5. (vienīgi EURO VI) Degvielas patēriņš smagdarba dzinējiem
4.5.5.1. Degvielas patēriņš WHSC testā (x3): … g/kWh
4.5.5.2. Degvielas patēriņš WHSC testā dīzeļdegvielas režīmā (x2): … g/kWh
4.5.5.3. Degvielas patēriņš WHSC testā duālās degvielas režīmā (x1): … g/kWh
4.5.5.4. Degvielas patēriņš WHTC testā (8)(x3): … g/kWh
4.5.5.5. Degvielas patēriņš WHTC testā dīzeļdegvielas režīmā (8)(x2): … g/kWh
4.5.5.6. Degvielas patēriņš WHTC testā duālās degvielas režīmā (8)(x1): … g/kWh
4.6.5. Smērvielas temperatūra
Minimālā: …… K
Maksimālā: …… K
5. TRANSMISIJAS IEKĀRTA (p)
5.2. Tips (mehāniskā, hidrauliskā, elektriskā utt.): …
5.5. Pārnesumkārba
5.5.1. Tips (manuālā/automātiskā/CVT (pastāvīgi regulējama transmisija)) (1)
5.6. Pārnesuma skaitļi
|
Pārnesums |
Pārnesumkārbas iekšējie pārnesuma skaitļi (dzinēja un pārnesumkārbas izejas vārpstas apgriezienu attiecība) |
Galvenā pārvada pārnesuma skaitlis(-ļi) (pārnesumkārbas izejas vārpstu un dzenamā riteņa apgriezienu pārnesuma skaitlis) |
Kopējie pārnesuma skaitļi |
|
Maksimālais CVT |
|||
|
1. |
|||
|
2. |
|||
|
3. |
|||
|
… |
|||
|
Minimālais CVT |
|||
|
Atpakaļgaita |
5.7. Transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums (km/h) (q):
5.9. Tahogrāfs: jā/nē (1)
5.9.1 Apstiprinājuma marķējums: …
5.11. Pārnesumu pārslēgšanas indikators (GSI)
5.11.1. Akustiskā norāde ir pieejama: jā/nē (1). Ja "jā", apraksts par skaņu un skaņas līmeni pie vadītāja auss dB(A). (Akustiskā norāde vienmēr ir ieslēdzama/izslēdzama.)
5.11.2. Informācija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 65/2012 I pielikuma 4.6. punktu (noteikta tipa apstiprināšanas laikā)
6. ASIS
6.1. Katras ass apraksts: …
6.2. Marka: …
6.3. Tips: …
6.4. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …
6.5. Maiņslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
6. BALSTIEKĀRTA
6.2. Katras ass vai riteņa balstiekārtas tips un konstrukcija: …
6.2.1. Augstuma regulācija: ir/nav/nav obligāta (1)
6.2.3. Dzenošās(-o) ass(-u) pneimatiskā balstiekārta: jā/nē (1)
6.2.3.1. Dzenošās ass balstiekārta, kas līdzvērtīga pneimatiskajai balstiekārtai: jā/nē (1)
6.2.4. Nedzenošās(-o) ass(-u) pneimatiskā balstiekārta: jā/nē (1)
6.2.4.1. Nedzenošās(-o) ass(-u) balstiekārta, kas līdzvērtīga pneimatiskajai balstiekārtai: jā/nē (1)
6.6.1. Riepu/riteņu kombinācija(-as)
a) riepām norāda izmēru apzīmējumu, slodzes indeksu, ātruma kategorijas simbolu, rites pretestību atbilstīgi ISO 28580 (attiecīgā gadījumā) (r);
b) riteņiem norāda disku izmēru(-us) un novirzi(-es)
7.6.1.1. Asis
7.6.1.1.1. 1. ass: …
7.6.1.1.2. 2. ass: …
utt.
7.6.1.2. Rezerves ritenis, ja ir: …
7.6.2. Rites virsmas lielākais un mazākais rādiuss
7.6.2.1. 1. ass: …
7.6.2.2. 2. ass: …
utt.
8. STŪRES MEHĀNISMS
8.2. Transmisijas iekārta un vadība
8.2.1. Stūres transmisijas iekārtas tips (attiecīgā gadījumā norāda priekšējo un aizmugurējo): …
8.2.2. Savienojums uz riteņiem (ieskaitot no mehāniskā atšķirīgu savienojumu; attiecīgā gadījumā norāda priekšējo un aizmugurējo): … …
8.2.3. Pastiprinātāja veids (ja ir): …
9. BREMZES
9.5. Bremžu pretbloķēšanas sistēma: ir/nav/nav obligāta (1)
9.9. Bremžu iekārtas īss apraksts atbilstoši ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H 2.6. punktam: …
9.11. Sīkas ziņas par lēninātāja sistēmas(-u) veidu(-iem): …
10. VIRSBŪVE
10.1. Virsbūves tips, izmantojot II pielikuma C daļā noteiktos kodus: …
10.3. Vadītāja un pasažieru durvis, slēgmehānismi un viras
10.3.1. Durvju izvietojums un durvju skaits: …
10.9. Netiešās redzamības ierīces
10.9.1. Atpakaļskata spoguļi, par katru atpakaļskata spoguli norādot šādu informāciju:
10.9.1.1. Marka: …
10.9.1.2. Tipa apstiprinājuma marķējums: …
10.9.1.3. Variants: …
10.9.1.6. Neobligātais aprīkojums, kas var ietekmēt atpakaļskata redzes lauku: …
10.9.2. Netiešas redzamības ierīces, izņemot spoguļus: …
10.9.2.1. Ierīces tips un apraksts: …
10.10. Iekšējais aprīkojums
10.10.3. Sēdekļi
10.10.3.1. Sēdvietu skaits (s): …
10.10.3.1.1. Novietojums un izvietojums: …
10.10.3.2. Sēdvieta(-as), kas paredzēta(-as) izmantošanai vienīgi tad, kad transportlīdzeklis stāv: …
10.10.4.1. Pagalvju veids(-i): integrēts/demontējams/atsevišķs (1)
10.10.4.2. Tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir: …
10.10.8 Gāze, kas gaisa kondicionēšanas sistēmā izmantota kā aukstumaģents: …
10.10.8.1. Gaisa kondicionēšanas sistēmā paredzēts izmantot fluorētu siltumnīcefekta gāzi ar globālās sasilšanas potenciālu, kas augstāks nekā 150: jā/nē (1)
10.12.2. Papildu ierobežotājsistēmu veids un novietojums (norādīt jā/nē/nav obligātas):
|
(L = kreisās puses sēdeklis, R = labās puses sēdeklis, C = vidējais sēdeklis) |
||||
|
Priekšējais drošības spilvens |
Sānu drošības spilvens |
Drošības jostas spriegošanas ierīce |
||
|
L |
||||
|
C |
||||
|
R |
||||
|
L |
||||
|
C |
||||
|
R |
||||
|
(*) Šo tabulu pēc vajadzības var paplašināt tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuros ir vairāk nekā divas sēdekļu rindas vai vairāk nekā trīs sēdekļi vienā rindā. |
||||
10.17. Ražotāja normatīvās plāksnītes
10.17.1. Ražotāja normatīvo plāksnīšu un uzrakstu un transportlīdzekļa identifikācijas numura novietojuma fotoattēli un/vai rasējumi: …
10.17.2. Ražotāja normatīvās plāksnītes un uzrakstu fotoattēli un/vai rasējumi (pilnīgs piemērs ar izmēriem): …
10.17.3. Transportlīdzekļa identifikācijas numura fotoattēli un/vai rasējumi (pilnīgs piemērs ar izmēriem): …
10.17.4.1. Paskaidro rakstzīmju nozīmi transportlīdzekļa identifikācijas numura transportlīdzekļa apraksta daļā un attiecīgā gadījumā transportlīdzekļa identifikācijas numura transportlīdzekļa norādes daļā, ko izmanto, lai panāktu atbilstību standarta ISO 3779-1983 5.3. punkta prasībām: …
10.17.4.2. Ja rakstzīmes transportlīdzekļa identifikācijas numura transportlīdzekļa apraksta daļā izmanto, lai panāktu atbilstību standarta ISO 3779-1983 5.4. punkta prasībām, norāda šīs rakstzīmes: …
10.22. Priekšējā apakšaizsardzība
10.22.0. Ierīkota: jā/nē/nepilnīgi (1)
10.23. Gājēju aizsardzība
10.23.1. Transportlīdzekļa sīks apraksts, tostarp fotoattēli un/vai rasējumi, par transportlīdzekļa priekšējās daļas (iekšpuses un ārpuses) konstrukciju, gabarītiem, attiecīgajām atsauces kontūrām un materiāliem, kā arī informācija par jebkādām uzstādītajām aktīvajām aizsardzības sistēmām
|
10.24. |
Frontālās aizsardzības sistēmas |
|
10.24.1. |
Vispārējais izvietojums (rasējumi vai fotoattēli), norādot frontālās aizsardzības sistēmu novietojumu un stiprinājumu: |
|
10.24.3. |
Pilnīgs vajadzīgo stiprinājumu apraksts un pilni uzstādīšanas norādījumi, tostarp griezes momenta prasības attiecībā uz stiprinājumu: |
11. SAVIENOJUMI STARP VELKOŠAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM UN PIEKABĒM VAI PUSPIEKABĒM
11.1. Uzstādītās(-o) vai uzstādāmās(-o) sakabes ierīces(-ču) klase un tips: …
11.3. Instrukcija sakabes ierīces tipa uzstādīšanai uz transportlīdzekļa un fotogrāfijas vai rasējumi, kuros attēloti ražotāja norādītie punkti sakabes ierīces piestiprināšanai pie transportlīdzekļa, kā arī papildu informācija, ja sakabes ierīces tips izmantojams tikai transportlīdzekļa tipa konkrētiem variantiem vai versijām: …
11.4. Informācija par speciālo jūgskavu vai montāžas plākšņu piestiprināšanu: …
11.5. Tipa apstiprinājuma numurs(-i): …
12. DAŽĀDI
12.7.1. Transportlīdzeklī uzstādīta tuvdarbības 24 GHz radara iekārta: jā/nē (1)
13. ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ AUTOBUSIEM UN TĀLSATIKSMES AUTOBUSIEM
13.1. Transportlīdzekļa klase: I klase/II klase/III klase/A klase/B klase (1)
13.1.2. Šasijas tipi, kam var uzstādīt apstiprināta tipa virsbūvi (ražotājs(-i) un transportlīdzekļa(-u) tipi): …
13.3. Pasažieru skaits (sēdvietas un stāvvietas)
13.3.1. Kopā (N): …
13.3.2. Augšstāvā (Na) (1): …
13.3.3. Apakšstāvā (Nb) (1): …
13.4. Pasažieru skaits (sēdvietas)
13.4.1. Kopā (A): …
13.4.2. Augšstāvā (Aa) (1): …
13.4.3. Apakšstāvā (Ab) (1): …
13.4.4. Ratiņkrēslu vietu skaits M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos: …
16. PIEKĻUVE TRANSPORTLĪDZEKĻA REMONTA UN TEHNISKĀS APKOPES INFORMĀCIJAI
16.1. Galvenās tīmekļa vietnes adrese, kurā ir sniegta informācija par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi: …
B. O kategorija
1. VISPĀRĪGI
1.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …
1.2. Tips: …
1.2.1. Komercnosaukums(-i) (ja ir): …
1.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums norādīts uz transportlīdzekļa (b): …
1.3.1. Šā marķējuma atrašanās vieta: …
1.4. Transportlīdzekļa kategorija (c): …
1.4.1. Klasifikācija(-as) atbilstīgi bīstamajām kravām, kuras transportlīdzeklim paredzēts pārvadāt: …
1.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …
1.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …
1.9. Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: …
2. VISPĀRĪGI TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS RAKSTURLIELUMI
2.1. Raksturīgā transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi: …
2.3. Asu un riteņu skaits: …
2.3.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
2.3.2. Vadāmo asu skaits un novietojums: …
2.4. Šasija (ja ir) (kopskata rasējums): …
2.9. Norādīt, vai velkošais transportlīdzeklis ir paredzēts puspiekabju vai citu piekabju vilkšanai un vai piekabe ir puspiekabe, jūgstieņa piekabe, centrālass piekabe vai piekabe ar stingrā savienojuma jūgstieni: …
2.10. Norādīt, vai transportlīdzeklis ir īpaši projektēts kravu pārvadāšanai kontrolētas temperatūras apstākļos: …
3. MASAS UN GABARĪTI (f)(g)(7)
(kg un mm) (vajadzības gadījumā sniedz norādi uz rasējumu)
3.1. Garenbāze(-es) (pie pilnas slodzes) (g1):
3.1.1. Divasu transportlīdzekļi: …
3.1.2. Transportlīdzekļi ar trīs vai vairāk asīm
3.1.2.1. Attālums starp secīgām asīm virzienā no priekšējās ass uz pakaļējo asi: …
3.1.2.2. Kopējais attālums starp asīm: …
3.3.1. Katras vadāmās ass šķērsbāze (g4): …
3.3.2. Visu pārējo asu šķērsbāze(-es) (g4): …
3.4. Transportlīdzekļa gabarītu diapazons (kopumā)
3.4.1. Šasijai bez virsbūves
3.4.1.1. Garums (g5): …
3.4.1.1.1. Maksimālais pieļaujamais garums: …
3.4.1.1.2. Minimālais pieļaujamais garums: …
3.4.1.1.3. Piekabēm ― maksimālais pieļaujamais jūgstieņa garums (g6): …
3.4.1.2. Platums (g7): …
3.4.1.2.1. Maksimālais pieļaujamais platums: …
3.4.1.2.2. Minimālais pieļaujamais platums: …
3.4.2. Šasijai ar virsbūvi
3.4.2.1. Garums (g5): …
3.4.2.1.1. Iekraušanas laukuma garums: …
3.4.2.1.2. Piekabēm ― maksimālais pieļaujamais jūgstieņa garums (g6): …
3.4.2.2. Platums (g7): …
3.4.2.2.1. Sienu biezums (transportlīdzekļiem, kuri paredzēti kravu pārvadāšanai kontrolētas temperatūras apstākļos): …
3.4.2.3. Augstums (braukšanas kārtībā) (g8) (balstiekārtām ar regulējamu augstumu norāda parasto darba stāvokli): …
3.6. Pašmasa (h)
a) minimālā un maksimālā masa katram variantam: …
b) katras versijas masa (sagatavo tabulu): …
3.6.1. Šīs masas sadalījums pa asīm un ― attiecībā uz puspiekabi, piekabi ar stingrā savienojuma jūgstieni vai centrālass piekabi ― masa sakabes punktā: …
a) minimālā un maksimālā masa katram variantam: …
b) katras versijas masa (sagatavo tabulu): …
3.6.2. Neobligātā aprīkojuma masa (kā definēts Regulas (ES) Nr. 1230/2012 2. panta 5. punktā): …
3.7. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa, kā norādījis ražotājs, nepabeigta transportlīdzekļa gadījumā: …
3.8. Ražotāja noteiktā tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (i) (3): …
3.8.1. Šīs masas sadalījums pa asīm un ― attiecībā uz puspiekabi vai centrālass piekabi ― slodze sakabes punktā (3): …
3.9. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi: …
3.10. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: …
3.12. Tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā:
3.12.2. Puspiekabei, centrālass piekabei vai piekabei ar stingrā savienojuma jūgstieni: …
3.16. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas (pēc izvēles)
3.16.1. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilnā masa: …
3.16.2. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā masa uz katru asi un ― puspiekabes vai centrālass piekabes gadījumā ― paredzētā slodze uz sakabes punktu, kā norādījis ražotājs, ja tā ir mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz sakabes punktu: …
3.16.3. Reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā masa uz katru asu grupu: …
3.16.4. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā vilces masa (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (5)): …
4. TRANSMISIJAS IEKĀRTA
4.7. Transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums (km/h) (q):
5. ASIS
5.1. Katras ass apraksts: …
5.2. Marka: …
5.3. Tips: …
5.4. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …
5.5. Maiņslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
6. BALSTIEKĀRTA
6.2. Katras ass vai riteņa balstiekārtas tips un konstrukcija: …
6.2.1. Augstuma regulācija: ir/nav/nav obligāta (1)
6.2.4. Nedzenošās(-o) ass(-u) pneimatiskā balstiekārta: jā/nē (1)
6.2.4.1. Nedzenošās(-o) ass(-u) balstiekārta, kas līdzvērtīga pneimatiskajai balstiekārtai: jā/nē (1)
6.6.1. Riepu/riteņu kombinācija(-as)
a) riepām norāda izmēru apzīmējumu, slodzes indeksu, ātruma kategorijas simbolu, rites pretestību atbilstīgi ISO 28580 (attiecīgā gadījumā) (r);
b) riteņiem norāda disku izmēru(-us) un novirzi(-es)
6.6.1.1. Asis
6.6.1.1.1. 1. ass: …
6.6.1.1.2. 2. ass: …
utt.
6.6.1.2. Rezerves ritenis, ja ir: …
6.6.2. Rites virsmas lielākais un mazākais rādiuss:
6.6.2.1. 1. ass: …
6.6.2.2. 2. ass: …
utt.
7. STŪRES MEHĀNISMS
7.2. Transmisijas iekārta un vadība
7.2.1. Stūres transmisijas iekārtas tips (attiecīgā gadījumā norāda priekšējo un aizmugurējo): …
7.2.2. Savienojums uz riteņiem (ieskaitot no mehāniskā atšķirīgu savienojumu; attiecīgā gadījumā norāda priekšējo un aizmugurējo): … …
7.2.3. Pastiprinātāja veids (ja ir): …
8. BREMZES
8.5. Bremžu pretbloķēšanas sistēma: ir/nav/nav obligāta (1)
8.9. Bremžu iekārtas īss apraksts atbilstoši ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H 2.6. punktam: …
9. VIRSBŪVE
9.1. Virsbūves tips, izmantojot II pielikuma C daļā noteiktos kodus: …
9.17. Ražotāja normatīvās plāksnītes
9.17.1. Ražotāja normatīvo plāksnīšu un uzrakstu un transportlīdzekļa identifikācijas numura novietojuma fotoattēli un/vai rasējumi: …
9.17.2. Ražotāja normatīvās plāksnītes un uzrakstu fotoattēli un/vai rasējumi (pilnīgs piemērs ar izmēriem): …
9.17.3. Transportlīdzekļa identifikācijas numura fotoattēli un/vai rasējumi (pilnīgs piemērs ar izmēriem): …
9.17.4.1. Paskaidro rakstzīmju nozīmi transportlīdzekļa identifikācijas numura transportlīdzekļa apraksta daļā un attiecīgā gadījumā transportlīdzekļa identifikācijas numura transportlīdzekļa norādes daļā, ko izmanto, lai panāktu atbilstību standarta ISO 3779-1983 5.3. punkta prasībām: …
9.17.4.2. Ja rakstzīmes transportlīdzekļa identifikācijas numura transportlīdzekļa apraksta daļā izmanto, lai panāktu atbilstību standarta ISO 3779-1983 5.4. punkta prasībām, norāda šīs rakstzīmes: …
11. SAVIENOJUMI STARP VELKOŠAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM UN PIEKABĒM VAI PUSPIEKABĒM
11.1. Uzstādītās(-o) vai uzstādāmās(-o) sakabes ierīces(-ču) klase un tips: …
11.5. Tipa apstiprinājuma numurs(-i): …
II DAĻA
Veidlapa, kurā norādītas I daļā uzskaitīto ierakstu kombinācijas transportlīdzekļa tipa versijām un variantiem
|
Pozīcijas Nr. |
Visas |
1. versija |
2. versija |
3. versija |
n. versija |
Paskaidrojumi
a) Katram tipa variantam aizpilda atsevišķu veidlapu.
b) Ierakstus, kuru kombinācijām vienā variantā nav ierobežojumu, norāda ailē, kuras nosaukums ir “Visas”.
c) Informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar II daļu, var iesniegt citā izkārtojumā vai apvienot ar informāciju, kas sniegta saskaņā ar I daļu.
d) Katru variantu un katru versiju identificē ar burtciparu kodu, kas sastāv no burtu un ciparu kombinācijas un ko norāda arī attiecīgā transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā (IX pielikums).
e) Variantu(-us), uz ko attiecas IV pielikuma III daļa, identificē ar īpašu burtciparu kodu.
III DAĻA
Tipa apstiprinājuma numuri
Regulas 22. pantā prasītā informācija jāsniedz turpmākajā tabulā par šā transportlīdzekļa sistēmu, atsevišķu tehnisku vienību un sastāvdaļu tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti saskaņā ar IV pielikumā norādītajiem normatīvajiem aktiem. (Jāiekļauj visi attiecīgie katras sistēmas, atsevišķas tehniskas vienības un sastāvdaļas apstiprinājumi. Tomēr šeit nav jānorāda informācija par sastāvdaļām, ja šāda informācija ir ietverta apstiprinājuma sertifikātā saistībā ar uzstādīšanas prasībām).
|
Priekšmets |
Tipa apstiprinājuma numurs vai testa ziņojuma numurs (***) |
Dalībvalsts vai līgumslēdzēja puse (*), kas izsniedz tipa apstiprinājumu (**) vai testa ziņojumu (***) |
Paplašinājuma datums |
Variants(-i)/versija(-as) |
|
(*) Pārskatītā 1958. gada nolīguma līgumslēdzējas puses. (**) Norādīt, ja nav iegūstams no tipa apstiprinājuma numura. (***) Norādīt, ja ražotājs piemēro 40. panta 1. punkta noteikumus. Šādā gadījumā otrajā ailē norādīt attiecīgo normatīvo aktu. |
||||
Paraksts: …
Amats uzņēmumā: …
Datums: …
IV PIELIKUMS
PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TRANSPORTLĪDZEKĻU, SISTĒMU, SASTĀVDAĻU VAI ATSEVIŠĶU TEHNISKU VIENĪBU ES TIPA APSTIPRINĀJUMU
I DAĻA
Normatīvie akti attiecībā uz neierobežotās sērijās ražotu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumu
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Piemērojamība |
||||||||||
|
M1 |
M2 |
M3 |
N1 |
N2 |
N3 |
O1 |
O2 |
O3 |
O4 |
ATV vai sastāvdaļa |
|||
|
1.A |
Trokšņa līmenis |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 540/2014 15 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
2.A |
Viegldarba transportlīdzekļu emisijas (EURO 5 un EURO 6)/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 715/2007 |
X(1) |
X(1) |
X(1) |
X(1) |
X |
||||||
|
3.A |
Ugunsbīstamības novēršana (šķidrās degvielas tvertnes) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 34 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
3.B |
Pakaļējie apakšsargi (RUPD) un to uzstādīšana; pakaļējā apakšaizsardzība (RUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 58 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
4.A |
Pakaļējās numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vieta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Komisijas Regula (ES) Nr. 1003/2010 16 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
5.A |
Stūres iekārta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 79 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
6.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība (pakāpieni, kāpšļi un rokturi) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 17 |
X |
X |
X |
X |
|||||||
|
6.B |
Durvju slēgmehānismi un durvju notures sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 11 |
X |
X |
|||||||||
|
7.A |
Skaņas signālierīces un signāli |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 28 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
8.A |
Netiešās redzamības ierīces un to uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 46 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
9.A |
Transportlīdzekļu un to piekabju bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 13 |
X(3) |
X(3) |
X(3) |
X(3) |
X(3) |
X(3) |
X(3) |
X(3) |
X(3) |
||
|
9.B |
Vieglo automobiļu bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 13–H |
X(4) |
X(4) |
|||||||||
|
10.A |
Elektromagnētiskā savietojamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 10 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
12.A |
Iekšējā apdare |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 21 |
X |
||||||||||
|
13.A |
Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 18 |
X(4A) |
X(4A) |
X(4A) |
X(4A) |
X |
||||||
|
13.B |
Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 116 |
X |
X |
X |
||||||||
|
14.A |
Vadītāja aizsardzība no stūres mehānisma trieciena gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 12 |
X |
X |
|||||||||
|
15.A |
Sēdekļi, to stiprinājumi un pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 17 |
X |
X(4B) |
X(4B) |
X |
X |
X |
|||||
|
15.B |
Lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu sēdekļi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 80 |
X |
X |
|||||||||
|
16.A |
Ārējie izvirzījumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 26 |
X |
X |
|||||||||
|
17.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība (atpakaļgaitas pārnesums) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||
|
17.B |
Spidometra ierīce un tās uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 39 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||
|
18.A |
Ražotāja normatīvā plāksnīte un transportlīdzekļa identifikācijas numurs |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 19/2011 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
19.A |
Drošības jostu stiprinājumi, ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 14 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||
|
20.A |
Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana transportlīdzekļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 48 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
21.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļatstarojošās ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 3 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
22.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi un kontūrgaismu lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 7 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
22.B |
Mehānisko transportlīdzekļu dienas gaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 87 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
22.C |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sānu gabarītgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 91 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
23.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītāji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 6 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
24.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 4 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
25.A |
Mehānisko transportlīdzekļu neizjaucami galvenie lukturi (SB), kas izstaro Eiropas tipa asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 31 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
25.B |
Kvēlspuldzes, kas paredzētas izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 37 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
25.C |
Transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas aprīkoti ar gāzizlādes gaismas avotiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 98 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
25.D |
Gāzizlādes gaismas avoti, ko izmanto apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu gāzizlādes lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 99 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
25.E |
Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas izstaro asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas un ir aprīkoti ar kvēlspuldzēm un/vai LED moduļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 112 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
25.F |
Mehānisko transportlīdzekļu adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 123 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
26.A |
Mehānisko transportlīdzekļu priekšējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 19 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
27.A |
Jūgierīce |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1005/2010 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||
|
28.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 38 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
29.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 23 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
30.A |
Mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 77 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||
|
31.A |
Drošības jostas, ierobežotājsistēmas, bērnu ierobežotājsistēmas un ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 16 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
32.A |
Priekšējais redzes lauks |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 125 |
X |
||||||||||
|
33.A |
Rokas vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru novietojums un apzīmējumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 121 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||
|
34.A |
Priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Komisijas Regula (ES) Nr. 672/2010 18 |
X |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
|||||
|
35.A |
Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Komisijas Regula (ES) Nr. 1008/2010 19 |
X |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
X |
||||
|
36.A |
Apsildīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 122 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
37.A |
Dubļusargi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1009/2010 |
X |
||||||||||
|
38.A |
Transportlīdzekļa sēdekļos iebūvēti vai neiebūvēti pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 25 |
X |
||||||||||
|
41.A |
Emisijas (EURO VI), ko rada smagdarba transportlīdzekļi/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 595/2009 |
X(9) |
X(9) |
X |
X(9) |
X(9) |
X |
X |
||||
|
42.A |
Kravas transportlīdzekļu sānu aizsardzība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 73 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||||
|
43.A |
Pretšļakatu ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 109/2011 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||
|
44.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
X |
||||||||||
|
45.A |
Neplīstoša stiklojuma materiāli un to uzstādīšana transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 43 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
46. |
Riepas |
Direktīva 92/23/EEK 20 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
46.A |
Riepu uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Komisijas Regula (ES) Nr. 458/2011 21 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
46.B |
Pneimatiskās riepas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C1 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 30 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||||
|
46.C |
Pneimatiskās riepas komerciāliem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 54 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||
|
46.D |
Riepu rites trokšņa emisija, saķere ar slapju virsmu un rites pretestība (C1, C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 117 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
46.E |
Pagaidu lietošanas rezerves ritenis, nulles spiediena riepas/sistēma un riepu spiediena kontroles sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 64 |
X(9A) |
X(9A) |
X |
||||||||
|
47.A |
Transportlīdzekļu ātruma ierobežošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 89 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||||
|
48.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
49.A |
Komerciālo transportlīdzekļu ārējie izvirzījumi uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 61 |
X |
X |
X |
||||||||
|
50.A |
Savienoto transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 55 |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X |
X |
X |
X |
X |
|
50.B |
Saīsināta tipa jūgierīce (CCD); apstiprināta tipa CCD uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 102 |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X |
||||||
|
51.A |
Noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 118 |
X |
||||||||||
|
52.A |
M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 107 |
X |
X |
|||||||||
|
52.B |
Lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu nesošās virsbūves stiprība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 66 |
X |
X |
|||||||||
|
53.A |
Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība frontālas sadursmes gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 94 |
X(11) |
||||||||||
|
54.A |
Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība sānu sadursmes gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 95 |
X(12) |
X(12) |
|||||||||
|
55. |
(nav ieraksta) |
||||||||||||
|
56.A |
Transportlīdzekļi, kas paredzēti bīstamu kravu pārvadājumiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 105 |
X(13) |
X(13) |
X(13) |
X(13) |
X(13) |
X(13) |
X(13) |
||||
|
57.A |
Priekšējie apakšsargi (FUPD) un to uzstādīšana; priekšējā apakšaizsardzība (FUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 93 |
X |
X |
X |
||||||||
|
58. |
Gājēju aizsardzība |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 78/2009 22 |
X |
X |
X |
||||||||
|
59. |
Pārstrādājamība |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/64/EK 23 |
X |
X |
- |
||||||||
|
60. |
(nav ieraksta) |
||||||||||||
|
61. |
Gaisa kondicionēšanas sistēmas |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK 24 |
X |
X(14) |
|||||||||
|
62. |
Ūdeņraža sistēma |
Regula (EK) Nr. 79/2009 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||
|
63. |
Vispārējā drošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
|
|
64. |
Pārnesumu pārslēgšanas indikatori |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 65/2012 |
X |
||||||||||
|
65. |
Uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Komisijas Regula (ES) Nr. 347/2012 25 |
X |
X |
X |
X |
|||||||
|
66. |
Joslu uzraudzības sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Komisijas Regula (ES) Nr. 351/2012 26 |
X |
X |
X |
X |
|||||||
|
67. |
Īpašas sastāvdaļas sašķidrinātai naftas gāzei (LPG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 67 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
68. |
Transportlīdzekļa signalizācijas sistēmas (VAS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 97 |
X |
X |
X |
||||||||
|
69. |
Elektrodrošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 100 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||||
|
70. |
Īpašas sastāvdaļas saspiestai dabasgāzei (CNG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 110 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
71. |
Kabīnes izturība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 29 |
x |
x |
x |
||||||||
|
Paskaidrojumi X Attiecīgais normatīvais akts. (1) Transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2610 kg. Pēc ražotāja pieprasījuma Regulu (EK) Nr. 715/2007 var piemērot transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2840 kg. (2) Ja transportlīdzekļi aprīkoti ar LPG vai CNG iekārtu, nepieciešams transportlīdzekļa tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 67 vai ANO/EEK Noteikumiem Nr. 110. (3) Jāaprīko ar elektroniskās stabilitātes kontroles (“ESC”) sistēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 661/2009 12. un 13. pantam. (4) Jāaprīko ar ESC sistēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 661/2009 12. un 13. pantam. (4A) Ja uzstādīta pretaizbraukšanas ierīce, tā atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 18 prasībām. (4B) Šī regula attiecas uz sēdekļiem, kas ir ārpus ANO/EEK Noteikumu Nr. 80 darbības jomas. (9) Transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa pārsniedz 2610 kg un kuriem nav tipa apstiprinājuma (pēc ražotāja pieprasījuma un ja to atskaites masa nepārsniedz 2840 kg) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007. (9A) Piemēro vienīgi tad, ja šādi transportlīdzekļi ir aprīkoti ar iekārtām, uz kurām attiecas ANO/EEK Noteikumi Nr. 64. Riepu spiediena kontroles sistēma M1 kategorijas transportlīdzekļiem ir obligāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 661/2009 9. panta 2. punktu. (10) Piemēro vienīgi transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar sakabes ierīci(-ēm). (11) Piemēro transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 2,5 tonnas. (12) Piemērojams vienīgi transportlīdzekļiem, kuru zemākās sēdvietas “sēdekļa atskaites punkts” (“R” punkts) neatrodas augstāk par 700 mm virs zemes līmeņa. (13) Piemēro tikai tādā gadījumā, ja ražotājs pieprasa tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, ar ko paredzēts pārvadāt bīstamas kravas. (14) Piemēro tikai N1 kategorijas I klases transportlīdzekļiem, kā aprakstīts Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā. (15) Atbilstība Regulai (EK) Nr. 661/2009 ir obligāta, tomēr tipa apstiprinājums atbilstīgi šim pozīcijas numuram nav paredzēts, jo tas ir 3.A, 3.B, 4.A, 5.A, 6.A, 6.B, 7.A, 8.A, 9.A, 9.B, 10.A, 12.A, 13.A, 13.B, 14.A, 15.A, 15.B, 16.A, 17.A, 17.B, 18.A, 19.A, 20.A, 21.A, 22.A, 22.B, 22.C, 23.A, 24.A, 25.A, 25.B, 25.C, 25.D, 25.E, 25.F, 26.A, 27.A, 28.A, 29.A, 30.A, 31.A, 32.A, 33.A, 34.A, 35.A, 36.A, 37.A, 38.A, 42.A, 43.A, 44.A, 45.A, 46.A, 46.B, 46.C, 46.D, 46.E, 47.A, 48.A, 49.A, 50.A, 50.B, 51.A, 52.A, 52.B, 53.A, 54.A, 56.A, 57.A un 64.–71. atsevišķās pozīcijas apkopojums. ANO/EEK noteikumu grozījumu sērijas, ko piemēro obligāti, ir norādītas Regulas (EK) Nr. 661/2009 IV pielikumā. Vēlāk pieņemtās grozījumu sērijas atzīst par alternatīvām. |
|||||||||||||
1. papildinājums
Normatīvie akti attiecībā uz mazās sērijās ražotu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar 39. pantu
1. tabula
M1 kategorijas transportlīdzekļi
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
1. |
Trokšņa līmenis |
Direktīva 70/157/EEK |
A |
|
|
1.A |
Trokšņa līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
A |
|
|
2. |
Viegldarba transportlīdzekļu emisijas (EURO 5 un EURO 6)/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 715/2007 |
A |
|
|
a) Iebūvēta diagnostikas (OBD) sistēma |
Transportlīdzekli aprīko ar OBD sistēmu, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 692/2008 4. panta 1. un 2. punkta prasībām (OBD sistēmu konstruē tā, lai tā reģistrētu vismaz dzinēja vadības sistēmas atteici). OBD saskarnei jābūt savietojamai ar parastiem diagnostikas instrumentiem. |
|||
|
b) Ekspluatācijas atbilstība |
N. p. |
|||
|
c) Informācijas pieejamība |
Pietiek ar to, ka ražotājs nodrošina remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamību vienkāršā un ātrā veidā. |
|||
|
(Ja transportlīdzekļa ražotājs izmanto cita ražotāja dzinēju) Dzinēja ražotāja sniegtie stenda testēšanas dati ir izmantojami, ja dzinēja vadības sistēma ir identiska (proti, vismaz ar tādu pašu elektronisko vadības bloku (ECU)). Izejas jaudas testu var veikt ar šasijas dinamometru. Ņem vērā jaudas zudumu transmisijā. |
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
3.A |
Ugunsbīstamības novēršana (šķidrās degvielas tvertnes) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 34 |
a) Šķidrās degvielas tvertnes |
B |
|
b) Uzstādīšana transportlīdzeklī |
B |
|||
|
3.B |
Pakaļējie apakšsargi (RUPD) un to uzstādīšana; pakaļējā apakšaizsardzība (RUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 58 |
B |
|
|
4.A |
Pakaļējās numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vieta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1003/2010 |
B |
|
|
5.A |
Stūres iekārta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 79 |
C |
|
|
a) Mehāniskās sistēmas |
Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 79 5. punkta prasības. Veic visus ANO/EEK Noteikumu Nr. 79 6.2. punktā noteiktos testus un piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 79 6.1. punkta prasības. |
|||
|
b) Kompleksa elektroniska transportlīdzekļa vadības sistēma |
Piemēro visas ANO/EEK Noteikumu Nr. 79 6. pielikuma prasības. Atbilstību šīm prasībām var pārbaudīt vienīgi tehniskais dienests. |
|||
|
6.A |
Durvju slēgmehānismi un durvju notures sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 11 |
C |
|
|
a) Vispārīgas prasības (ANO/EEK Noteikumu Nr. 11 5. punkts) |
Piemēro visas prasības. |
|||
|
b) Veiktspējas prasības (ANO/EEK Noteikumu Nr. 11 6. punkts) |
Piemēro tikai ANO/EEK Noteikumu Nr. 11 6.1.5.4. un 6.3. punkta prasības. |
|||
|
7.A |
Skaņas signālierīces un signāli |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 28 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
b) Uzstādīšana transportlīdzeklī |
B |
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
8.A |
Netiešās redzamības ierīces un to uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 46 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
b) Uzstādīšana transportlīdzeklī |
B |
|||
|
9.B |
Bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 13–H |
a) Prasības konstrukcijai un testiem |
A |
|
b) Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC) un bremžu palīgsistēmas (BAS) |
BAS un ESC uzstādīšana nav nepieciešama. Ja tās ir uzstādītas, tās atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H prasībām. |
|||
|
10.A |
Elektromagnētiskā savietojamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 10 |
B |
|
|
12.A |
Iekšējā apdare |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 21 |
C |
|
|
a) Iekšējais aprīkojums |
||||
|
i) Prasības par slēdžu, izvelkamu pogu u. c., vadības ierīču un iekšējās apdares elementu rādiusiem un izvirzījumiem |
Pēc ražotāja pieprasījuma ANO/EEK Noteikumu Nr. 21 5.1–5.6. punkta prasības var nepiemērot. Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 21 5.2. punkta prasības, izņemot 5.2.3.1., 5.2.3.2. un 5.2.4. punkta prasības. |
|||
|
ii) Enerģijas absorbcijas testi augšējam mērinstrumentu panelim |
Enerģijas absorbcijas testus augšējam mērinstrumentu panelim veic tikai tad, ja transportlīdzeklis nav aprīkots ar vismaz diviem priekšējiem drošības spilveniem vai divām statiskām četrpunktu drošības jostām. |
|||
|
iii) Enerģijas absorbcijas testi sēdekļu aizmugures daļai |
N. p. |
|||
|
b) Logu, jumta paneļu sistēmu un šķērssienu sistēmu mehāniska darbināšana |
Piemēro visas ANO/EEK Noteikumu Nr. 21 5.8. punkta prasības. |
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
|
13.A |
Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 116 |
A ANO/EEK Noteikumu Nr. 116 8.3.1.1.1. punkta nosacījumus var piemērot minēto noteikumu 8.3.1.1.2. punkta vietā neatkarīgi no jaudas piedziņas ķēdes veida |
||
|
14.A |
Vadītāja aizsardzība no stūres mehānisma trieciena gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 12 |
C |
||
|
Testi jāveic, ja transportlīdzeklis nav testēts atbilstoši ANO/EEK Noteikumiem Nr. 94 (sk. 53.A punktu). |
|||||
|
15.A |
Sēdekļi, to stiprinājumi un pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 17 |
C |
||
|
a) Vispārīgas prasības i) Specifikācijas |
Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 5.2. punkta prasības, izņemot minēto noteikumu 5.2.3. punkta prasības. |
||||
|
ii) Stiprības tests atzveltnei un pagalvjiem |
Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 6.2. punkta prasības. |
||||
|
iii) Atbloķēšanas un regulēšanas testi |
Testu veic saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 7. pielikuma prasībām. |
||||
|
b) Pagalvji i) Specifikācijas |
Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 5.4., 5.5., 5.6., 5.10., 5.11. un 5.12. punkta prasības, izņemot minēto noteikumu 5.5.2. punkta prasības. |
||||
|
ii) Stiprības testi pagalvjiem |
Veic ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 6.4. punktā norādīto testu. |
||||
|
c) Īpašas prasības attiecībā uz transportlīdzeklī esošu personu aizsardzību pret bagāžas pārvietošanos |
Pēc ražotāja pieprasījuma ANO/EEK Noteikumu Nr. 26 9. pielikuma prasības var nepiemērot. |
||||
|
16.A |
Ārējie izvirzījumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 26 |
C |
||
|
a) Vispārīgas specifikācijas |
Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 26 5. punkta prasības. |
||||
|
b) Īpašas specifikācijas |
Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 26 6. punkta prasības. |
||||
|
17.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
D |
||
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
|
17.B |
Spidometra ierīce un tās uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 39 |
B |
||
|
18.A |
Ražotāja normatīvā plāksnīte un transportlīdzekļa identifikācijas numurs |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 19/2011 |
B |
||
|
19.A |
Drošības jostu stiprinājumi, ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 14 |
B |
||
|
20.A |
Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana transportlīdzekļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 48 |
B Jaunam transportlīdzekļa tipam uzstāda dienas gaitas lukturus. |
||
|
21.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļatstarojošās ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 3 |
X |
||
|
22.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi un kontūrgaismu lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 7 |
X |
||
|
22.B |
Mehānisko transportlīdzekļu dienas gaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 87 |
X |
||
|
22.C |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sānu gabarītgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 91 |
X |
||
|
23.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītāji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 6 |
X |
||
|
24.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 4 |
X |
||
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
25.A |
Mehānisko transportlīdzekļu neizjaucami galvenie lukturi (SB), kas izstaro Eiropas tipa asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 31 |
X |
|
|
25.B |
Kvēlspuldzes, kas paredzētas izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 37 |
X |
|
|
25.C |
Transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas aprīkoti ar gāzizlādes gaismas avotiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 98 |
X |
|
|
25.D |
Gāzizlādes gaismas avoti, ko izmanto apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu gāzizlādes lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 99 |
X |
|
|
25.E |
Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas izstaro asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas un ir aprīkoti ar kvēlspuldzēm un/vai LED moduļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 112 |
X |
|
|
25.F |
Mehānisko transportlīdzekļu adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 123 |
X |
|
|
26.A |
Mehānisko transportlīdzekļu priekšējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 19 |
X |
|
|
27.A |
Jūgierīce |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1005/2010 |
B |
|
|
28.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 38 |
X |
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
29.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 23 |
X |
|
|
30.A |
Mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 77 |
X |
|
|
31.A |
Drošības jostas, ierobežotājsistēmas, bērnu ierobežotājsistēmas un ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 16 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
b) Uzstādīšanas prasības |
B |
|||
|
32.A |
Priekšējais redzes lauks |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 125 |
A |
|
|
33.A |
Rokas vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru novietojums un apzīmējumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 121 |
A |
|
|
34.A |
Priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 672/2010 |
C |
|
|
a) Priekšējā stikla pretaizsalšanas sistēmas |
Piemēro vienīgi Regulas (ES) Nr. 672/2010 II pielikuma 1.1.1. punktu, ja siltā gaisa plūsma skar visu priekšējā stikla virsmu vai ja visa priekšējā stikla virsma tiek apsildīta elektriski. |
|||
|
b) Priekšējā stikla pretaizsvīšanas sistēmas |
Piemēro vienīgi Regulas (ES) Nr. 672/2010 II ielikuma 1.2.1. punktu, ja siltā gaisa plūsma skar visu priekšējā stikla virsmu vai ja visa priekšējā stikla virsma tiek apsildīta elektriski. |
|||
|
35.A |
Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1008/2010 |
C |
|
|
a) Priekšējā stikla tīrīšanas sistēmas |
Piemēro Regulas (ES) Nr. 1008/2010 III pielikuma 1.1.–1.1.10. punktu. Veic vienīgi Regulas (ES) Nr. 1008/2010 III pielikuma 2.1.10. punktā minēto testu. |
|||
|
b) Priekšējā loga apskalošanas sistēmas |
Piemēro Regulas (ES) Nr. 1008/2010 III pielikuma 1.2. punktu, izņemot 1.2.2., 1.2.3. un 1.2.5. apakšpunktu. |
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
36.A |
Apsildīšanas sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 122 |
C Apsildīšanas sistēmas uzstādīšana nav nepieciešama. |
|
|
a) Visas apsildīšanas sistēmas |
Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 122 5.3. un 6. punkta prasības. |
|||
|
b) Apsildīšanas sistēmas ar LPG |
Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 122 8. pielikuma prasības. |
|||
|
37.A |
Dubļusargi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1009/2010 |
B |
|
|
38.A |
Pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 25 |
X |
|
|
41.A |
Emisijas (EURO VI), ko rada smagdarba transportlīdzekļi/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 595/2009 |
A Izņemot prasību kopumu attiecībā uz OBD un informācijas pieejamību. |
|
|
(Ja transportlīdzekļa ražotājs izmanto cita ražotāja dzinēju) Dzinēja ražotāja sniegtie stenda testēšanas dati ir izmantojami, ja dzinēja vadības sistēma ir identiska (proti, vismaz ar tādu pašu elektronisko vadības bloku (ECU)). Izejas jaudas testu var veikt ar šasijas dinamometru. Ņem vērā jaudas zudumu transmisijā. |
||||
|
44.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
B Pēc ražotāja pieprasījuma Regulas (ES) Nr. 1230/2012 I pielikuma A daļas 5.1. punktā aprakstīto testu par maksimāli noslogotu savienoto transportlīdzekļu spēju uzsākt kustību kāpumā var nepiemērot. |
|
|
45.A |
Neplīstoša stiklojuma materiāli un to uzstādīšana transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 43 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
b) Uzstādīšana |
B |
|||
|
46. |
Riepas |
Direktīva 92/23/EEK |
Sastāvdaļas |
X |
|
|
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
46.A |
Riepu uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 458/2011 |
B Piemēro Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. pantā noteiktos progresīvās piemērošanas datumus. |
|
|
46.B |
Pneimatiskās riepas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C1 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 30 |
Sastāvdaļas |
X |
|
46.D |
Riepu rites trokšņa emisija, saķere ar slapju virsmu un rites pretestība (C1, C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 117 |
Sastāvdaļas |
X |
|
46.E |
Pagaidu lietošanas rezerves ritenis, nulles spiediena riepas/sistēma un riepu spiediena kontroles sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 64 |
Sastāvdaļas |
X |
|
Riepu spiediena kontroles sistēmas (TPMS) uzstādīšana |
B TPMS uzstādīšana nav nepieciešama. |
|||
|
50.A |
Savienoto transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 55 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
b) Uzstādīšana |
B |
|||
|
53.A |
Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība frontālās sadursmes gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 94 |
C ANO/EEK Noteikumu Nr. 94 prasības piemēro transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar priekšējiem gaisa spilveniem. Transportlīdzekļiem, kas nav aprīkoti ar gaisa spilveniem, jāizpilda šīs tabulas 14.A punkta prasība. |
|
|
54.A |
Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība sānu sadursmes gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 95 |
C |
|
|
Zveltņgalvas triecientests |
Ražotājs sniedz tehniskajam dienestam atbilstošu informāciju gadījumā, ja iespējams manekena galvas trieciens pret transportlīdzekļa korpusu vai laminēto sānu stiklojumu. Ja ir pierādīts, ka šāds trieciens ir iespējams, tad var veikt daļēju testu, izmantojot zveltņgalvas triecientestu, kā aprakstīts ANO/EEK Noteikumu Nr. 95 8. pielikuma 3.1. punktā, un jāizpilda ANO/EEK Noteikumu Nr. 95 5.2.1.1. punktā norādītais kritērijs. Vienojoties ar tehnisko dienestu, kā alternatīvu ANO/EEK Noteikumu Nr. 95 testam var izmantot ANO/EEK Noteikumu Nr. 21 4. pielikumā aprakstīto testa procedūru. |
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
|
58. |
Gājēju aizsardzība |
Regula (EK) Nr. 78/2009 |
a) Transportlīdzeklim piemērojamās tehniskās prasības |
N. p. |
|
|
b) Frontālās aizsardzības sistēmas |
X |
||||
|
59. |
Pārstrādājamība |
Direktīva 2005/64/EK |
N. p. Piemēro vienīgi 7. pantu par detaļu otrreizēju izmantošanu. |
||
|
61. |
Gaisa kondicionēšanas sistēmas |
Direktīva 2006/40/EK |
A Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls pārsniedz 150, ir atļautas līdz 2016. gada 31. decembrim. |
||
|
62. |
Ūdeņraža sistēma |
Regula (EK) Nr. 79/2009 |
X |
||
|
63. |
Vispārējā drošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 |
Sk. paskaidrojumu (15) IV pielikuma I daļas tabulā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz tādu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumu, kuri ražoti neierobežotās sērijās. |
||
|
64. |
Pārnesumu pārslēgšanas indikatori |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 65/2012 |
N. p. |
||
|
67. |
Īpašas sastāvdaļas sašķidrinātai naftas gāzei (LPG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 67 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
|
b) Uzstādīšana |
A |
||||
|
68. |
Transportlīdzekļa signalizācijas sistēmas (VAS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 97 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
|
b) Uzstādīšana |
B |
||||
|
69. |
Elektrodrošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 100 |
B |
||
|
70. |
Īpašas sastāvdaļas CNG un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 110 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
|
b) Uzstādīšana |
A |
||||
|
Paskaidrojumi |
|
|
X |
Normatīvo aktu pilnībā piemēro šādi: a) izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikātu; b) testus un pārbaudes veic tehniskais dienests vai ražotājs saskaņā ar 71.–85. pantā paredzētajiem nosacījumiem; c) testa ziņojumu sagatavo saskaņā ar V pielikuma noteikumiem; d) nodrošina ražošanas atbilstību (RA). |
|
A |
Normatīvo aktu piemēro šādi: a) piemēro visas normatīvā akta prasības, ja nav norādīts citādi; b) tipa apstiprinājuma sertifikāts nav nepieciešams; c) testus un pārbaudes veic tehniskais dienests vai ražotājs saskaņā ar 71.–85. pantā paredzētajiem nosacījumiem; d) testa ziņojumu sagatavo saskaņā ar V pielikuma noteikumiem; e) nodrošina RA. |
|
B |
Normatīvo aktu piemēro šādi. Tāpat kā “A” gadījumā, izņemot to, ka ražotājs var veikt testus un pārbaudes pats, pamatojoties uz vienošanos ar apstiprinātāju iestādi. |
|
C |
Normatīvo aktu piemēro šādi: a) izpilda vienīgi normatīvā akta tehniskās prasības, neraugoties uz pārejas noteikumiem; b) tipa apstiprinājuma sertifikāts nav nepieciešams; c) testus un pārbaudes veic tehniskais dienests vai ražotājs (sk. lēmumus attiecībā uz “B”); d) testa ziņojumu sagatavo saskaņā ar V pielikuma noteikumiem; e) nodrošina RA. |
|
D |
Tāpat kā “B” un “C” gadījumā, izņemot to, ka pietiek ar ražotāja iesniegtu paziņojumu par atbilstību. Testa ziņojums nav nepieciešams. Apstiprinātāja iestāde vai tehniskais dienests vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, lai saņemtu sīkākus pierādījumus. |
|
N. p. |
Normatīvo aktu nepiemēro. Tomēr var pieprasīt atbilstību vienam vai vairākiem konkrētiem aspektiem, kas ietverti normatīvajā aktā. |
|
Izmantojamās ANO/EEK noteikumu grozījumu sērijas ir uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 661/2009 IV pielikumā. Vēlāk pieņemtās grozījumu sērijas atzīst par alternatīvām. |
|
2. tabula
N1 kategorijas transportlīdzekļi 27
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
1.A |
Trokšņa līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
A |
|
|
2. |
Viegldarba transportlīdzekļu emisijas (EURO 5 un EURO 6)/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 715/2007 |
A |
|
|
a) OBD |
Transportlīdzekli aprīko ar OBD sistēmu, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 692/2008 4. panta 1. un 2. punkta prasībām (OBD sistēmu konstruē tā, lai tā reģistrē vismaz dzinēja vadības sistēmas atteici). OBD saskarnei jābūt savietojamai ar parastiem diagnostikas instrumentiem. |
|||
|
b) Ekspluatācijas atbilstība |
N. p. |
|||
|
c) Informācijas pieejamība |
Pietiek ar to, ka ražotājs nodrošina transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamību vienkāršā un ātrā veidā. |
|||
|
(Ja transportlīdzekļa ražotājs izmanto cita ražotāja dzinēju) Dzinēja ražotāja sniegtie stenda testēšanas dati ir izmantojami, ja dzinēja vadības sistēma ir identiska (proti, vismaz ar tādu pašu elektronisko vadības bloku(ECU)). Izejas jaudas testu var veikt ar šasijas dinamometru. Ņem vērā jaudas zudumu transmisijā. |
||||
|
3.A |
Ugunsbīstamības novēršana (šķidrās degvielas tvertnes) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 34 |
a) Šķidrās degvielas tvertnes |
B |
|
b) Uzstādīšana transportlīdzeklī |
B |
|||
|
3.B |
Pakaļējie apakšsargi (RUPD) un to uzstādīšana; pakaļējā apakšaizsardzība (RUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 58 |
B |
|
|
4.A |
Pakaļējās numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vieta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1003/2010 |
B |
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
5.A |
Stūres iekārta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 79 |
C |
|
|
a) Mehāniskās sistēmas |
Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 79.01 5. punkta prasības. Veic visus ANO/EEK Noteikumu Nr. 79 6.2. punktā noteiktos testus un piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 79 6.1. punkta prasības. |
|||
|
b) Kompleksa elektroniska transportlīdzekļu vadības sistēma |
Piemēro visas ANO/EEK Noteikumu Nr. 79 6. pielikuma prasības. Atbilstību šīm prasībām var pārbaudīt vienīgi tehniskais dienests. |
|||
|
6.A |
Durvju slēgmehānismi un durvju notures sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 11 |
C |
|
|
a) Vispārīgas prasības (ANO/EEK Noteikumu Nr. 11 5. punkts) |
Piemēro visas prasības. |
|||
|
b) Veiktspējas prasības (ANO/EEK Noteikumu Nr. 11 6. punkts) |
Piemēro tikai ANO/EEK Noteikumu Nr. 11 6.1.5.4. un 6.3. punkta prasības. |
|||
|
7.A |
Skaņas signālierīces un signāli |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 28 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
b) Uzstādīšana transportlīdzeklī |
B |
|||
|
8.A |
Netiešās redzamības ierīces un to uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 46 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
b) Uzstādīšana transportlīdzeklī |
B |
|||
|
9.A |
Transportlīdzekļu un to piekabju bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 13 |
a) Prasības attiecībā uz konstrukciju un testiem |
A |
|
b) ESC |
ESC uzstādīšana nav nepieciešama. Ja tā ir uzstādīta, tā atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 13 prasībām. |
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
9.B |
Vieglo automobiļu bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 13–H |
a) Prasības attiecībā uz konstrukciju un testiem |
A |
|
b) Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC) un bremžu palīgsistēmas (BAS) |
BAS un ESC uzstādīšana nav nepieciešama. Ja tās ir uzstādītas, tās atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H prasībām. |
|||
|
10.A |
Elektromagnētiskā savietojamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 10 |
B |
|
|
13.A |
Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 116 |
A
|
|
|
14.A |
Vadītāja aizsardzība no stūres mehānisma trieciena gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 12 |
C |
|
|
a) Trieciena pret šķērsli tests |
Nepieciešams tests. |
|||
|
b) Ķermeņa trieciena pret stūres mehānismu tests |
Nav nepieciešams, ja stūres rats ir aprīkots ar gaisa spilvenu. |
|||
|
c) Zveltņgalvas triecientests |
Nav nepieciešams, ja stūres rats ir aprīkots ar gaisa spilvenu. |
|||
|
15.A |
Sēdekļi, to stiprinājumi un pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 17 |
B |
|
|
17.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
D |
|
|
17.B |
Spidometra ierīce un tās uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 39 |
B |
|
|
18.A |
Ražotāja normatīvā plāksnīte un transportlīdzekļa identifikācijas numurs |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 19/2011 |
B |
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
19.A |
Drošības jostu stiprinājumi, ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējās siksnas stiprinājumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 14 |
B |
|
|
20.A |
Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana mehāniskajiem transportlīdzekļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 48 |
B Jaunam transportlīdzekļa tipam uzstāda dienas gaitas lukturus. |
|
|
21.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļatstarojošās ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 3 |
X |
|
|
22.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi un kontūrgaismu lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 7 |
X |
|
|
22.B |
Mehānisko transportlīdzekļu dienas gaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 87 |
X |
|
|
22.C |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sānu gabarītgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 91 |
X |
|
|
23.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītāji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 6 |
X |
|
|
24.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 4 |
X |
|
|
25.A |
Mehānisko transportlīdzekļu neizjaucami galvenie lukturi (SB), kas izstaro Eiropas tipa asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 31 |
X |
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
25.B |
Kvēlspuldzes, kas paredzētas izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 37 |
X |
|
|
25.C |
Transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas aprīkoti ar gāzizlādes gaismas avotiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 98 |
X |
|
|
25.D |
Gāzizlādes gaismas avoti, ko izmanto apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu gāzizlādes lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 99 |
X |
|
|
25.E |
Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas izstaro asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas un ir aprīkoti ar kvēlspuldzēm un/vai LED moduļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 112 |
X |
|
|
25.F |
Mehānisko transportlīdzekļu adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 123 |
X |
|
|
26.A |
Mehānisko transportlīdzekļu priekšējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 19 |
X |
|
|
27.A |
Jūgierīce |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1005/2010 |
B |
|
|
28.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 38 |
X |
|
|
29.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 23 |
X |
|
|
30.A |
Mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 77 |
X |
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
31.A |
Drošības jostas, ierobežotājsistēmas, bērnu ierobežotājsistēmas un ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 16 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
b) Uzstādīšanas prasības |
B |
|||
|
33.A |
Rokas vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru novietojums un apzīmējumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 121 |
A |
|
|
34.A |
Priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 672/2010 |
N. p. Transportlīdzekli aprīko ar piemērotu priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmu. |
|
|
35.A |
Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1008/2010 |
N. p. Transportlīdzekli aprīko ar piemērotu priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmu. |
|
|
36.A |
Apsildīšanas sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 122 |
C Apsildīšanas sistēmas uzstādīšana nav nepieciešama. |
|
|
a) Visas apsildīšanas sistēmas |
Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 122 5.3. un 6. punkta prasības. |
|||
|
b) Apsildīšanas sistēmas ar LPG |
Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 122 8. pielikuma prasības. |
|||
|
41.A |
Emisijas (EURO VI), ko rada smagdarba transportlīdzekļi/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 595/2009 |
A Izņemot prasību kopumu attiecībā uz OBD un piekļuvi informācijai. |
|
|
(Ja transportlīdzekļa ražotājs izmanto cita ražotāja dzinēju) Dzinēja ražotāja sniegtie stenda testēšanas dati ir izmantojami, ja dzinēja vadības sistēma ir ir identiska (proti, vismaz ar tādu pašu elektronisko vadības bloku (ECU)). Izejas jaudas testu var veikt ar šasijas dinamometru. Ņem vērā jaudas zudumu transmisijā. |
||||
|
43.A |
Pretšļakatu ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 109/2011 |
B |
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
45.A |
Neplīstoša stiklojuma materiāli un to uzstādīšana transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 43 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
b) Uzstādīšana |
B |
|||
|
46. |
Riepas |
Direktīva 92/23/EEK |
Sastāvdaļas |
X |
|
46.A |
Riepu uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 458/2011 |
B Piemēro Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. pantā noteiktos progresīvās piemērošanas datumus. |
|
|
46.B |
Pneimatiskās riepas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C1 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 30 |
Sastāvdaļas |
X |
|
46.C |
Pneimatiskās riepas komerciāliem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 54 |
Sastāvdaļas |
X |
|
46.D |
Riepu rites trokšņa emisija, saķere ar slapju virsmu un rites pretestība (C1, C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 117 |
Sastāvdaļas |
X |
|
46.E |
Pagaidu lietošanas rezerves ritenis, nulles spiediena riepas/sistēma un riepu spiediena kontroles sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 64 |
Sastāvdaļas |
X |
|
Riepu spiediena kontroles sistēmas (TPMS) uzstādīšana |
B TPMS uzstādīšana nav nepieciešama. |
|||
|
48.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
B |
|
|
Tests par maksimāli noslogotu savienoto transportlīdzekļu spēju uzsākt kustību kāpumā |
Pēc ražotāja pieprasījuma Regulas (ES) Nr. 1230/2012 I pielikuma A daļas 5.1. punktā aprakstīto testu par maksimāli noslogotu savienoto transportlīdzekļu spēju uzsākt kustību kāpumā var nepiemērot. |
|
|
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
49.A |
Komerciālo transportlīdzekļu ārējie izvirzījumi uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 61 |
C |
|
|
a) Vispārīgas specifikācijas |
Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 61 5. punkta prasības. |
|||
|
b) Īpašas specifikācijas |
Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 61 6. punkta prasības. |
|||
|
50.A |
Savienoto transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 55 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
b) Uzstādīšana |
B |
|||
|
54.A |
Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība sānu sadursmes gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 95 |
C |
C |
|
Zveltņgalvas triecientests |
Ražotājs sniedz tehniskajam dienestam atbilstošu informāciju gadījumā, ja iespējams manekena galvas trieciens pret transportlīdzekļa korpusu vai laminēto sānu stiklojumu. Ja ir pierādīts, ka šāds trieciens ir iespējams, tad var veikt daļēju testu, izmantojot zveltņgalvas triecientestu, kā aprakstīts ANO/EEK Noteikumu Nr. 95 8. pielikuma 3.1. punktā, un izpilda ANO/EEK Noteikumu Nr. 95 5.2.1.1. punktā norādīto kritēriju. Vienojoties ar tehnisko dienestu, kā alternatīvu ANO/EEK Noteikumu Nr. 95 testam var izmantot ANO/EEK Noteikumu Nr. 21 4. pielikumā aprakstīto testa procedūru. |
|||
|
56. |
Transportlīdzekļi, kas paredzēti bīstamu kravu pārvadājumiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 105 |
A |
|
|
58. |
Gājēju aizsardzība |
Regula (EK) Nr. 78/2009 |
a) Transportlīdzeklim piemērojamās tehniskās prasības |
N. p. |
|
b) Frontālās aizsardzības sistēmas |
X |
|||
|
59. |
Pārstrādājamība |
Direktīva 2005/64/EK |
N. p. Piemēro vienīgi 7. pantu par detaļu otrreizēju izmantošanu. |
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
Konkrēti jautājumi |
Piemērojamība un konkrētas prasības |
|
61. |
Gaisa kondicionēšanas sistēmas |
Direktīva 2006/40/EK |
B Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls pārsniedz 150, ir atļautas līdz 2016. gada 31. decembrim. |
|
|
62. |
Ūdeņraža sistēma |
Regula (EK) Nr. 79/2009 |
X |
|
|
63. |
Vispārējā drošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 |
Sk. paskaidrojumu (15) IV pielikuma I daļas tabulā ar normatīvajiem aktiem attiecībā uz tādu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumu, kuri ražoti neierobežotās sērijās. |
|
|
67. |
Īpašas sastāvdaļas sašķidrinātai naftas gāzei (LPG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 67 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
b) Uzstādīšana |
A |
|||
|
68. |
Transportlīdzekļa signalizācijas sistēmas (VAS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 97 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
b) Uzstādīšana |
B |
|||
|
69. |
Elektrodrošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 100 |
B |
|
|
70. |
Īpašas sastāvdaļas saspiestai dabasgāzei (CNG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 110 |
a) Sastāvdaļas |
X |
|
b) Uzstādīšana |
A |
|||
|
71. |
Kabīnes izturība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 29 |
C |
2. papildinājums
Prasības transportlīdzekļa individuālajam ES apstiprinājumam saskaņā ar 42. pantu
1. PIEMĒROŠANA
Šā papildinājuma piemērošanas nolūkā uzskata, ka transportlīdzeklis ir jauns, ja:
a) tas iepriekš nav reģistrēts; vai
b) tas transportlīdzekļa individuālā apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas laikā bijis reģistrēts mazāk nekā sešus mēnešus.
Transportlīdzekli uzskata par reģistrētu, ja tam izsniegta pastāvīga, pagaidu vai īstermiņa administratīvā atļauja dalībai ceļu satiksmē, kas ietver tā identifikāciju un reģistrācijas numura izsniegšanu (1).
2. ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI
2.1. Transportlīdzekļu iedalīšana kategorijās
Transportlīdzekļus iedala kategorijās saskaņā ar II pielikumā norādītajiem kritērijiem šādi:
a) vērā tiek ņemts sēdvietu faktiskais skaits; un
b) tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa ir maksimālā masa, ko norādījis ražotājs izcelsmes valstī un kas uzrādīta tā oficiālajā dokumentācijā.
Ja virsbūves konstrukcijas dēļ nav iespējams vienkārši noteikt transportlīdzekļa kategoriju, piemēro II pielikumā norādītos noteikumus.
2.2. Transportlīdzekļa individuālā apstiprinājuma pieteikuma iesniegšana
a) Pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu apstiprinātājai iestādei līdz ar visu attiecīgo dokumentāciju, kas vajadzīga apstiprinājuma procedūras veikšanai.
Ja iesniegtā dokumentācija ir nepilnīga, falsificēta vai viltota, pieteikumu apstiprinājuma saņemšanai noraida.
b) Par konkrētu transportlīdzekli drīkst iesniegt tikai vienu pieteikumu un tikai vienā dalībvalstī. Apstiprinātāja iestāde var pieprasīt no pieteikuma iesniedzēja rakstiskas saistības, ka apstiprinātājas iestādes dalībvalstī tiks iesniegts tikai viens pieteikums.
Ar konkrētu transportlīdzekli saprot fizisku transportlīdzekli, kura transportlīdzekļa identifikācijas numurs ir skaidri norādīts.
Tomēr ikviens pieteikuma iesniedzējs var lūgt transportlīdzekļa individuālo ES apstiprinājumu citā dalībvalstī attiecībā uz citu konkrētu transportlīdzekli, kura tehniskie raksturlielumi ir identiski vai līdzīgi tāda transportlīdzekļa raksturlielumiem, kam ir piešķirts transportlīdzekļa individuālais ES apstiprinājums.
___________________________________
(1) Ja reģistrācijas dokumenta nav, kompetentā iestāde var atsaukties uz pieejamiem dokumentētiem pierādījumiem par ražošanas datumu vai pirmo pirkumu.
c) Pieteikuma veidlapas paraugu un dokumentācijas noformējumu nosaka apstiprinātāja iestāde.
Pieprasītās ziņas par transportlīdzekli var ietvert tikai piemērotu I pielikumā iekļautās informācijas izlasi.
d) Tehniskās prasības, kas jāievēro, ir norādītas 4. iedaļā.
Piemēro tehniskās prasības, ko attiecina uz jauniem transportlīdzekļiem, kuri pieder pie tā transportlīdzekļu tipa, kas tiek ražots pieteikuma iesniegšanas datumā.
e) Attiecībā uz testiem, kas vajadzīgi saskaņā ar šajā pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem, pieteikuma iesniedzējs sniedz apliecinājumu par atbilstību atzītiem starptautiskajiem standartiem vai noteikumiem. Minēto apliecinājumu var izsniegt tikai transportlīdzekļa ražotājs.
“Atbilstības apliecinājums” ir apliecinājums, kuru izsniedz ražotāja organizācijas dienests vai struktūrvienība, ko ražotājs attiecīgi pilnvarojis pilnībā uzņemties ražotāja juridisko atbildību attiecībā uz transportlīdzekļa uzbūvi un konstrukciju.
Normatīvie akti, attiecībā uz kuriem šāds apliecinājums jāsagatavo, norādīti 4. iedaļā.
Ja atbilstības apliecinājums rada neskaidrības, pieteikuma iesniedzējam var pieprasīt iesniegt ražotāja pierādījumu, tostarp testa ziņojumu, ar ko apstiprina ražotāja apliecinājumu.
2.3. Tehniskie dienesti, kam atļauts sniegt transportlīdzekļa individuālos apstiprinājumus
a) Tehniskie dienesti, kam atļauts sniegt transportlīdzekļa individuālos apstiprinājumus, ir 72. panta 1. punktā norādītie A kategorijas tehniskie dienesti.
b) Atkāpjoties no prasības pierādīt atbilstību V pielikuma 1. papildinājumā norādītajiem standartiem, tehniskie dienesti atbilst šādiem standartiem:
i) EN ISO/IEC 17025:2005: ja tie paši veic testus;
ii) EN ISO/IEC 17020:2012: ja tie pārbauda transportlīdzekļa atbilstību šajā papildinājumā ietvertajām prasībām.
c) Ja pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma jāveic īpaši testi, kam nepieciešamas īpašas iemaņas, tos pēc pieteikuma iesniedzēja izvēles veic viens no tehniskajiem dienestiem, kas paziņoti Komisijai.
2.4.
Testa ziņojumi
a) Testa ziņojumus sagatavo saskaņā ar standarta EN ISO/IEC 17025:2005 5.10.2. punkta noteikumiem.
b) Testa ziņojumus sagatavo kādā no Savienības valodām, kā noteikusi apstiprinātāja iestāde.
Ja, piemērojot 1.3. punkta c) apakšpunktu, testa ziņojums ir sniegts dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurai atļauts izsniegt transportlīdzekļa individuālo apstiprinājumu, apstiprinātāja iestāde var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs iesniedz precīzu testa ziņojuma tulkojumu.
c) Testa ziņojumā ietver testētā transportlīdzekļa aprakstu, tostarp tā identifikāciju. Apraksta daļas, kam ir svarīga nozīme attiecībā uz testu rezultātiem, un paziņo to identifikācijas numuru.
d) Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma testa ziņojumu, kas sniegts par konkrēta transportlīdzekļa sistēmu, vai nu tas pats, vai cits pieteikuma iesniedzējs var iesniegt atkārtoti cita transportlīdzekļa individuālā apstiprinājuma vajadzībām.
Šādā gadījumā apstiprinātāja iestāde nodrošina, ka transportlīdzekļa tehniskie raksturlielumi ir pareizi pārbaudīti saskaņā ar testa ziņojumu.
Transportlīdzekļa un testa ziņojumam pievienotās dokumentācijas pārbaude uzskatāmi parāda, ka transportlīdzeklim, attiecībā uz kuru pieprasīts individuālais apstiprinājums, ir tādi paši raksturlielumi kā ziņojumā aprakstītajam transportlīdzeklim.
e) Var iesniegt tikai autentificētas testa ziņojuma kopijas.
f) 1.4. punkta d) apakšpunktā norādītie testa ziņojumi neietver ziņojumus, kas sagatavoti, lai piešķirtu transportlīdzekļa individuālo apstiprinājumu.
|
2.5. |
Transportlīdzekļa individuālā apstiprinājuma procedūrā tehniskais dienests fiziski pārbauda katru transportlīdzekli. Nekādi izņēmumi attiecībā uz šo principu nav pieļaujami. |
|
|
2.6. |
Ja apstiprinātāja iestāde ir pārliecinājusies, ka transportlīdzeklis atbilst šajā papildinājumā norādītajām tehniskajām prasībām, kā arī pieteikumā iekļautajam aprakstam, tā piešķir apstiprinājumu saskaņā ar 42. pantu. |
|
|
2.7. |
Apstiprinājuma sertifikātu sagatavo saskaņā ar D paraugu, kā norādīts VI pielikumā. |
|
|
2.8. |
Apstiprinātāja iestāde veic visu saskaņā ar 42. pantu piešķirto apstiprinājumu uzskaiti. |
|
3. TEHNISKO PRASĪBU PĀRSKATĪŠANA
Tehnisko prasību sarakstu, kas iekļauts 3. iedaļā, regulāri pārskata, ņemot vērā Pasaules forumā transportlīdzekļu regulējuma saskaņošanai (WP.29) Ženēvā veiktā saskaņošanas darba rezultātus un pārmaiņas trešo valstu likumdošanā.
4. TEHNISKĀS PRASĪBAS
I daļa. M1 kategorijas transportlīdzekļi
|
Punkts |
Atsauce uz normatīvo aktu |
Alternatīvas prasības |
|
1. |
Padomes Direktīva 70/157/EEK 28 (pieļaujamais trokšņa līmenis) |
Tests kustībā a) Testu veic saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 51 3. pielikumā norādīto A metodi. Ierobežojumi norādīti Direktīvas 70/157/EEK I pielikuma 2.1. punktā. Papildus atļautajām robežvērtībām pieļaujams viens decibels. b) Testa trase atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 51 8. pielikuma prasībām. Testa trasi, kuras specifikācijas atšķiras, var izmantot ar nosacījumu, ka tehniskais dienests ir veicis korelācijas testus. Vajadzības gadījumā piemēro korekcijas koeficientu. c) Izplūdes sistēmas, kas satur šķiedrainus materiālus, nav jākondicionē, kā noteikts ANO/EEK Noteikumu Nr. 51 5. pielikumā. Tests statiskā stāvoklī Testu veic saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 51 3. pielikuma 3.2. punkta noteikumiem. |
|
2.a |
Regula (EK) Nr. 715/2007 (viegldarba transportlīdzekļu emisijas (EURO 5 un EURO 6)/informācijas pieejamība) |
Izpūtēja emisijas a) I tipa testu veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 III pielikuma noteikumiem, piemērojot Regulas (EK) Nr. 692/2008 VII pielikuma 1.4. punktā norādītos nolietošanās koeficientus. Piemēro Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma I un II tabulā norādītās robežvērtības. b) Transportlīdzekļa nobraukumam nav jābūt 3000 km, kā norādīts ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 4. pielikuma 3.1.1. punktā. c) Testā izmanto standartdegvielu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 692/2008 IX pielikumā. d) Dinamometru iestata saskaņā ar tehniskajām prasībām, kas izklāstītas ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 4. pielikuma 3.2. punktā. e) Iepriekš a) apakšpunktā minēto testu neveic, ja var pierādīt, ka transportlīdzeklis atbilst Kalifornijas noteikumiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 692/2008 I pielikuma 2.1.1. punktā. Iztvaikošanas emisijas Benzīna dzinēju gadījumā vajadzīga iztvaikošanas emisiju kontroles sistēma (piemēram, ogles filtrs). Kartergāzu emisijas Vajadzīga ierīce kartergāzu pārstrādei. OBD a) Transportlīdzeklis ir aprīkots ar OBD sistēmu. b) OBD saskarnei jābūt savietojamai ar parastiem diagnostikas instrumentiem, ko izmanto periodiskajās tehniskajās apskatēs. Dūmainība a) Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, testē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 IV pielikuma 2. papildinājumā norādītajām testa metodēm. b) Absorbcijas koeficienta koriģēto vērtību piestiprina skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā. CO2 emisijas un degvielas patēriņš a) Testu veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 XII pielikumu. b) Transportlīdzekļa nobraukumam nav jābūt 3000 km, kā norādīts ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 4. pielikuma 3.1.1. punktā. c) Ja transportlīdzeklis atbilst Regulas (EK) Nr. 692/2008 I pielikuma 2.1.1. punktā norādītajiem Kalifornijas noteikumiem un līdz ar to nav jāveic izpūtēja emisiju tests, dalībvalstis CO2 emisijas un degvielas patēriņu aprēķina saskaņā ar formulu, kas norādīta (b) un (c) paskaidrojumā. Informācijas pieejamība Noteikumus par informācijas pieejamību nepiemēro. Jaudas mērījumi |
|
3. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 34 (degvielas tvertnes un pakaļējās drošības konstrukcijas) |
Degvielas tvertnes a) Degvielas tvertnes atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 34 5. punkta prasībām, izņemot 5.1., 5.2. un 5.12. punktu. Jo īpaši tās atbilst 5.9. un 5.9.1. punkta noteikumiem, taču netiek veikts pilēšanas tests. b) LPG vai CNG tvertnēm ir tipa apstiprinājums attiecīgi saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 67 01. grozījumu sēriju vai ANO/EEK Noteikumiem Nr. 110 (a). Īpaši noteikumi attiecībā uz degvielas tvertnēm, kas izgatavotas no plastmasas Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražotāja apliecinājumu, kurā norādīts, ka konkrēta transportlīdzekļa, kura transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN) jānorāda, degvielas tvertne atbilst vismaz vienam no šādiem noteikumiem: — FMVSS Nr. 301 (Degvielas padeves sistēmas integritāte), vai — ANO/EEK Noteikumu Nr. 34 5. pielikums. Pakaļējā drošības konstrukcija Transportlīdzekļa pakaļējā daļa ir konstruēta atbilstoši ANO/EEK Noteikumu Nr. 34 8. un 9. punkta prasībām. |
|
3.B |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 58 (pakaļējā apakšaizsardzība) |
Transportlīdzekļa pakaļējā daļa ir konstruēta atbilstoši ANO/EEK Noteikumu Nr. 58 2. punkta prasībām. Pietiek ar 2.3. punktā minēto prasību izpildi. |
|
4. |
Regula (ES) Nr. 1003/2010 (pakaļējās reģistrācijas numura zīmes vieta) |
Reģistrācijas numura zīmes vieta, slīpums, redzamības leņķi un pozīcija atbilst Regulas (ES) Nr. 1003/2010 noteikumiem. |
|
5. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 79 (stūres iekārta) |
Mehāniskās sistēmas a) Stūres mehānisms veidots tā, lai tam būtu paškontroles tendence. Lai pārbaudītu atbilstību šim noteikumam, veic testu saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 79 6.1.2. un 6.2.1. punktu. b) Stūres iekārtas aprīkojuma defekts neizraisa transportlīdzekļa kontroles pilnīgu zudumu. Transportlīdzekļa kompleksā elektroniskā vadības sistēma (elektroniskas droseļvārsta vadības iekārtas) Kompleksā elektroniskā vadības sistēma atļauta tikai tad, ja tā atbilst ANO EKK Noteikumu Nr. 79 6. pielikuma prasībām. |
|
6. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 11 (durvju slēgmehānismi un eņģes) |
Atbilstība ANO/EEK Noteikumu Nr. 11 6.1.5.4. punktam. |
|
7. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 28 (skaņas signālierīces) |
Sastāvdaļas Skaņas signālierīcēm nav vajadzīgs tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 28. Tomēr tās emitē nepārtrauktu skaņu atbilstoši prasībām ANO/EEK Noteikumu Nr. 28 6.1.1. punktā. Uzstādīšana transportlīdzeklī a) Testu veic saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 28 6.2. punktu. b) Maksimālais skaņas spiediena līmenis atbilst 6.2.7. punkta prasībām. |
|
8. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 46 (netiešās redzamības ierīces) |
Sastāvdaļas a) Transportlīdzeklis ir aprīkots ar atpakaļskata spoguļiem, kā paredzēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 46 15.2. punktā. b) Tiem nav vajadzīgs tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 46. c) Spoguļu izliekuma rādiuss nerada ievērojamu attēla deformāciju. Pēc tehniskā dienesta ieskatiem izliekuma rādiusu pārbauda saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 46 7. pielikumā aprakstīto metodi. Izliekuma rādiusi nav mazāki par rādiusiem, kas prasīti ANO/EEK Noteikumu Nr. 46 6.1.2.2.4. punktā. Uzstādīšana transportlīdzeklī Veic mērījumu, lai nodrošinātu, ka redzes lauki atbilst vai nu ANO/EEK Noteikumu Nr. 46 15.2.4. punktam, vai Direktīvas 71/127/EEK III pielikuma 5. iedaļas noteikumiem. |
|
9. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 13–H (bremzes) |
Vispārīgi noteikumi a) Bremžu sistēma ir būvēta atbilstoši ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H 5. punktam. b) Transportlīdzekļiem uzstāda elektronisku bremžu pretbloķēšanas sistēmu, kas darbojas uz visiem riteņiem. c) Bremžu sistēmas veiktspēja atbilst ANO EKK Noteikumu Nr. 13-H III pielikumam. d) Šajā nolūkā veic testus uz ceļa, kura segumam ir ļoti laba saķere. Stāvbremžu pārbaudi veic 18 % slīpumā (augšup un lejup). Veic tikai tos testus, kas norādīti turpmāk zem virsrakstiem “Darba bremzes” un “Stāvbremzes”. Visos gadījumos transportlīdzeklis ir pilnīgas noslodzes apstākļos. e) Iepriekš d) apakšpunktā norādīto testu uz ceļa neveic, ja pieteikuma iesniedzējs var sniegt ražotāja apliecinājumu, kurā norādīts, ka transportlīdzeklis atbilst vai nu ANO/EEK Noteikumiem Nr. 13-H, tostarp 5. papildinājumam, vai FMVSS Nr. 135. Darba bremzes a) Veic “0 tipa” testu, kas paredzēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H 3. pielikuma 1.4.2. un 1.4.3. punktā. b) Papildus veic “I tipa” testu, kā paredzēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H 3. pielikuma 1.5. punktā. Stāvbremzes Veic testu saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H 3. pielikuma 2.3. punkta noteikumiem. |
|
10. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 10 (radiotraucējumi (elektromagnētiskā savietojamība)) |
Sastāvdaļas a) Elektriskiem/elektroniskiem mezgliem nav vajadzīgs tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 10. b) Tomēr vēlāk uzstādītās elektriskās/elektroniskās ierīces atbilst ANO/EEK Noteikumiem Nr. 10. Izstarotais elektromagnētiskais starojums Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražotāja apliecinājumu, ka transportlīdzeklis atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 10 vai šādu alternatīvu standartu prasībām: — platjoslas elektromagnētiskais starojums: CISPR 12 vai SAE J551-2, vai — šaurjoslas elektromagnētiskais starojums: CISPR 12 (ārēja) vai 25 (iebūvēta) vai SAE J551-4 un SAE J1113-41. Stabilitātes testi Stabilitātes testu neveic. |
|
12. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 21 (iekšējā apdare) |
Iekšējais aprīkojums a) Attiecībā uz enerģijas absorbcijas prasībām uzskata, ka transportlīdzeklis atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 21 prasībām, ja tas aprīkots ar vismaz diviem priekšējiem drošības spilveniem, no kuriem viens ievietots stūres ratā un otrs ― mērinstrumentu panelī. b) Ja transportlīdzeklis aprīkots tikai ar vienu priekšējo drošības spilvenu, kas ievietots stūres ratā, mērinstrumentu panelim jābūt izgatavotam no enerģiju absorbējošiem materiāliem. c) Tehniskais dienests pārbauda, vai ANO/EEK Noteikumu Nr. 21 5.1.–5.7. punktā norādītajās zonās nav asu malu. Elektriskās vadības ierīces a) Mehāniski darbināmos logus, jumta paneļu sistēmas un šķērssienu sistēmas pārbauda saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 21 5.8. punktu. 5.8.3. punktā minēto autoreversēšanas sistēmu jutība var atšķirties no ANO/EEK Noteikumu Nr. 21 5.8.3.1.1. punktā norādītajām prasībām. b) Uz elektriski darbināmiem logiem, ko nevar aizvērt, ja izslēgta aizdedze, neattiecina prasības par autoreversēšanas sistēmām. |
|
13. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 18 (pretaizbraukšanas ierīces un imobilaizeri) |
a) Lai novērstu neatļautu izmantošanu, transportlīdzeklis ir aprīkots ar: — bloķēšanas ierīci, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 18 2.3. punktā, un — imobilaizeru, kas atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 18 5. punkta tehniskajām prasībām. b) Ja saskaņā ar a) punktu imobilaizers jāuzstāda vēlāk, uzstāda tādu imobilaizeru, kura tips ir apstiprināts atbilstoši ANO/EEK Noteikumiem Nr. 18, Nr. 97 vai Nr. 116. |
|
14. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 12 (trieciendroša stūres iekārta) |
a) Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražotāja apliecinājumu, kurā norādīts, ka konkrēts transportlīdzeklis, kura transportlīdzekļa identifikācijas numurs jānorāda, atbilst vismaz vienam no šādiem noteikumiem: — ANO/EEK Noteikumi Nr. 12, — FMVSS Nr. 203 (Vadītāja aizsardzība pret triecienu saskarē ar stūres vadības ierīces sistēmu), tostarp FMVSS Nr. 204 (Stūres vadības ierīces pārvietošanās atpakaļvirzienā), — JSRRV 11. pants. b) Testu saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 12 3. pielikumu pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma var veikt ar sērijveidā ražotu transportlīdzekli. Testu veic tehniskais dienests, kas pilnvarots šāda testa veikšanai. Minētais tehniskais dienests sniedz pieteikuma iesniedzējam sīku ziņojumu. |
|
15. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 17 (sēdekļu izturība un pagalvji) |
Sēdekļi, sēdekļu stiprinājumi un regulēšanas sistēmas Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražotāja apliecinājumu, kurā norādīts, ka konkrēts transportlīdzeklis, kura transportlīdzekļa identifikācijas numurs jānorāda, atbilst vismaz vienam no šādiem noteikumiem: — ANO/EEK Noteikumi Nr. 17; vai — FMVSS Nr. 207 (Sēdekļu sistēmas). Pagalvji a) Ja apliecinājums balstās uz FMVSS Nr. 207, pagalvji papildus atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 5. punkta un 4. pielikuma prasībām. b) Veic tikai ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 5.12., 6.5., 6.6. un 6.7. punktā paredzētos testus. c) Citos gadījumos pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražotāja apliecinājumu, kurā norādīts, ka konkrēts transportlīdzeklis, kura transportlīdzekļa identifikācijas numurs jānorāda, atbilst FMVSS Nr. 202.a (Pagalvji) noteikumiem. |
|
16. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 17 (ārējie izvirzījumi) |
a) Virsbūves ārējā virsma atbilst vispārīgajām prasībām, kas ietvertas ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 5. punktā. b) Pēc tehniskā dienesta ieskatiem pārbauda atbilstību prasībām, kas norādītas ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 6.1., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8. un 6.11. punktā. |
|
17. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 39 (spidometrs un atpakaļgaitas pārnesums) |
Spidometra ierīce a) Ciparnīca atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 39 5.1.–5.1.4. punkta noteikumiem. b) Ja tehniskais dienests vēlas pārbaudīt, vai attiecīgais spidometrs ir kalibrēts pietiekami precīzi, tas var pieprasīt veikt ANO/EEK Noteikumu Nr. 39 5.2. punktā paredzētos testus. Atpakaļgaitas pārnesums Pārnesuma mehānismā iekļauts atpakaļgaitas pārnesums. |
|
18. |
Regula (ES) Nr. 19/2011 (ražotāja normatīvās plāksnītes) |
Transportlīdzekļa identifikācijas numurs a) Transportlīdzeklim ir transportlīdzekļa identifikācijas numurs, kas sastāv vismaz no 8 un maksimāli no 17 rakstzīmēm. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs, ko veido 17 rakstzīmes, atbilst standartos ISO 3779:1983 un 3780:1983 ietvertajām prasībām. b) Transportlīdzekļa identifikācijas numurs ir novietots skaidri redzamā un pieejamā vietā tā, lai to nevarētu izdzēst vai sabojāt. c) Ja transportlīdzekļa identifikācijas numurs ir iespiests šasijā vai virsbūvē, dalībvalsts var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam atkārtoti pievienot transportlīdzekļa identifikācijas numuru, piemērojot savus valsts tiesību aktus. Šādā gadījumā minētās dalībvalsts kompetentā iestāde uzrauga šo darbību. Ražotāja normatīvā plāksnīte Transportlīdzeklim pievienota identifikācijas plāksnīte, ko piestiprinājis transportlīdzekļa ražotājs. Pēc tam, kad apstiprinātāja iestāde piešķīrusi apstiprinājumu, netiek pieprasītas papildu plāksnītes. |
|
19. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 14 (drošības jostu stiprinājumi) |
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražotāja apliecinājumu, kurā norādīts, ka konkrēts transportlīdzeklis, kura transportlīdzekļa identifikācijas numurs jānorāda, atbilst vismaz vienam no šādiem noteikumiem: — ANO/EEK Noteikumi Nr. 14; — FMVSS Nr. 210 (Drošības jostu stiprinājumi), vai — JSRRV 22.-3. pants. |
|
20. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 48 (apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana) |
a) Apgaismes ierīču uzstādīšana atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 48 03. grozījumu sērijas prasībām, izņemot minēto noteikumu 5. un 6. pielikuma prasības. b) Nav atļauti izņēmumi attiecībā uz 21.–26. un 28.–30. punktā norādīto apgaismes un signalizācijas ierīču skaitu, galvenajiem konstrukcijas parametriem, elektriskajiem slēgumiem un izstarotās vai atpakaļatstarotās gaismas krāsu. c) Uz apgaismes un signalizācijas ierīcēm, kas jāuzstāda vēlāk, lai atbilstu a) apakšpunkta prasībām, ir ES tipa apstiprinājuma marķējums. d) Lukturi, kas aprīkoti ar gāzizlādes gaismas avotu, ir atļauti tikai tad, ja tie uzstādīti kopā ar galveno lukturu tīrīšanas ierīci un attiecīgā gadījumā ar automātisku galveno lukturu līmeņošanas ierīci. e) Galveno lukturu tuvā gaisma ir pielāgota satiksmes virzienam, kas likumīgi ir spēkā valstī, kurā transportlīdzeklim piešķirts apstiprinājums. |
|
21. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 3 (atpakaļatstarotāji) |
Vajadzības gadījumā transportlīdzekļa aizmugurē pievieno divus papildu atpakaļatstarotājus ar EK apstiprinājuma marķējumu vietā, kas atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 48 prasībām. |
|
22. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 7, 87 un 91 (kontūrgaismu lukturi, priekšējie (sānu), pakaļējie (sānu) gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi, sānu gabarītgaismas lukturi, dienas gaitas lukturi) |
Nepiemēro ANO/EEK Noteikumos Nr. 7, Nr. 87 un Nr. 91 izklāstītās prasības. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu pareizu funkcionēšanu. |
|
23. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 6 (virzienrādītāji) |
Nepiemēro ANO/EEK Noteikumos Nr. 6 izklāstītās prasības. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu pareizu funkcionēšanu. |
|
24. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 4 (pakaļējās numura zīmes lukturi) |
Nepiemēro ANO/EEK Noteikumos Nr. 4 izklāstītās prasības. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu pareizu funkcionēšanu. |
|
25. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 98, Nr. 112 un Nr. 123 (galvenie lukturi (ar spuldzēm)) |
a) Transportlīdzekļa galveno lukturu tuvās gaismas radīto apgaismojumu pārbauda saskaņā ar 6. punkta prasībām ANO/EEK Noteikumos Nr. 112 par galvenajiem lukturiem, kas izstaro asimetrisku tuvo gaismu. Šajā nolūkā var piemērot minēto noteikumu 5. pielikumā iekļautās pielaides. b) Tās pašas prasības attiecina arī uz galveno lukturu tuvajām gaismām, uz ko attiecas ANO/EEK Noteikumi Nr. 98 vai Nr. 123. |
|
26. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 19 (priekšējie miglas lukturi) |
Nepiemēro ANO/EEK Noteikumos Nr. 19 izklāstītās prasības. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu (ja uzstādītas) pareizu funkcionēšanu. |
|
27. |
Regula (ES) Nr. 1005/2010 (jūgierīces) |
Nepiemēro Regulā (ES) Nr. 1005/2010 izklāstītās prasības. |
|
28. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 38 (pakaļējie miglas lukturi) |
Nepiemēro ANO/EEK Noteikumos Nr. 38 izklāstītās prasības. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu pareizu funkcionēšanu. |
|
29. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 23 (atpakaļgaitas lukturi) |
Nepiemēro ANO/EEK Noteikumos Nr. 23 izklāstītās prasības. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu (ja uzstādītas) pareizu funkcionēšanu. |
|
30. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 77 (stāvgaismas lukturi) |
Nepiemēro ANO/EEK Noteikumos Nr. 77 izklāstītās prasības. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu (ja uzstādītas) pareizu funkcionēšanu. |
|
31. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 16 (drošības jostas un ierobežotājsistēmas) |
Sastāvdaļas a) Drošības jostām nav vajadzīgs tipa apstiprinājums atbilstoši ANO/EEK Noteikumiem Nr. 16. b) Tomēr visām drošības jostām ir identifikācijas marķējums. c) Norādes uz marķējuma atbilst noteikumiem par drošības jostu stiprinājumiem (sk. 19. punktu). Prasības attiecībā uz uzstādīšanu a) Transportlīdzeklis ir aprīkots ar drošības jostām saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 16 XVI pielikumā norādītajām prasībām. b) Ja drošības jostu skaits ir jāpalielina atbilstoši a) apakšpunktam, to tips ir apstiprināts atbilstoši ANO/EEK Noteikumiem Nr. 16. |
|
32. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 125 (priekšējais redzes lauks) |
a) Nav pieļaujama vadītāja priekšējā 180° redzes lauka obstrukcija, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 125 5.1.3. punktā. b) Atkāpjoties no a) apakšpunkta, “A statņus” un aprīkojumu, kas norādīts ANO/EEK Noteikumu Nr. 125 5.1.3. punktā, neuzskata par obstrukciju. c) “A statņu” skaits nepārsniedz 2. |
|
33. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 121 (vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija) |
a) Simboli, kuri atbilstoši ANO/EEK Noteikumiem Nr. 121 ir obligāti, tostarp to attiecīgo signalizatoru krāsa, atbilst ANO/EEK noteikumiem. b) Citos gadījumos tehniskais dienests pārbauda, vai transportlīdzeklī uzstādītie simboli, signalizatori un indikatori nodrošina vadītājam visaptverošu informāciju par attiecīgo vadības ierīču darbību. |
|
34. |
Regula (ES) Nr. 672/2010 (pretaizsalšanas/pretaizsvīšanas ierīces) |
Transportlīdzeklis ir aprīkots ar atbilstošām priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm. Priekšējā stikla pretaizsalšanas ierīci, kas atbilst vismaz nosacījumiem, kuri izklāstīti Regulas (ES) Nr. 672/2010 II pielikuma 1.1.1. punktā, uzskata par “atbilstošu”. Priekšējā stikla pretaizsvīšanas ierīci, kas atbilst vismaz nosacījumiem, kuri izklāstīti Regulas (ES) Nr. 672/2010 II pielikuma 1.1.2. punktā, uzskata par “atbilstošu”. |
|
35. |
Regula (ES) Nr. 1008/2010 (apskalotāji/tīrītāji) |
Transportlīdzeklis ir aprīkots ar atbilstošām priekšējā stikla apskalošanas un tīrīšanas ierīcēm. Priekšējā stikla apskalošanas un tīrīšanas ierīci, kas atbilst vismaz nosacījumiem, kuri izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1008/2010 III pielikuma 1.1.5. punktā, uzskata par “atbilstošu”. |
|
36. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 122 (apsildīšanas sistēmas) |
a) Pasažieru salons ir aprīkots ar apsildīšanas sistēmu. b) Atgāzsildītāji un to uzstādīšana atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 122 7. pielikuma prasībām. Turklāt LPG atgāzsildītāji un LPG apsildīšanas sistēmas atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 122 8. pielikumā izklāstītajām prasībām. c) Papildu apsildīšanas sistēmas, kas uzstādītas vēlāk, atbilst prasībām, kas izklāstītas ANO/EEK Noteikumos Nr. 122. |
|
37. |
Regula (ES) Nr. 1009/2010 (dubļusargi) |
a) Transportlīdzekli projektē tā, lai aizsargātu citus ceļu satiksmes dalībniekus pret saceltajiem akmeņiem, dubļiem, ledu, sniegu un ūdeni un samazinātu saskarē ar kustīgajiem riteņiem radīto apdraudējumu. b) Tehniskais dienests var pārbaudīt, vai ir izpildītas tehniskās prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1009/2010 II pielikumā. c) Minētās regulas I pielikuma 3. iedaļas noteikumus nepiemēro. |
|
38. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 25 (pagalvji) |
ANO/EEK Noteikumu Nr. 25 prasības nepiemēro. |
|
44. |
Regula (ES) Nr. 1230/2012 (masas un gabarīti) |
a) Izpilda Regulas (ES) Nr. 1230/2012 I pielikuma A daļas 1. iedaļas prasības. b) Iepriekš a) apakšpunkta nolūkā vērā ņemamās masas ir šādas: — pašmasa, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1230/2012 I pielikuma 2.6. punktā, atbilstoši tehniskā dienesta mērījumiem, un — pilnās masas, ko vai nu nosaka transportlīdzekļa ražotājs, vai norāda uz ražotāja plāksnītes, tostarp uzlīmēm, vai arī īpašnieka rokasgrāmatā pieejamajā informācijā. Šīs masas uzskata par tehniski pieļaujamām maksimālajām pilnajām masām. c) Attiecībā uz maksimālajiem pieļaujamajiem gabarītiem izņēmumus nepiemēro. |
|
45. |
Regula (ES) Nr. 1230/2012 (neplīstošs stiklojums) |
Sastāvdaļas a) Stiklojumu izgatavo vai nu no rūdīta, vai no laminēta neplīstoša stikla. b) Plastmasas stiklojuma uzstādīšana pieļaujama tikai vietās, kas atrodas aiz “B” statņa. c) Stiklojums nav jāapstiprina atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1230/2012. Uzstādīšana a) Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 43 21. pielikumā izklāstītās uzstādīšanas prasības. b) Ne uz priekšējā stikla, ne uz stiklojuma, kas atrodas “B” statņa priekšā, nav atļauts izmantot tonētas plēves, kas samazinātu redzamās gaismas caurlaidību zem vajadzīgā minimuma. |
|
46. |
Direktīva 92/23/EEK (riepas) |
Sastāvdaļas Riepām ir EK tipa apstiprinājuma marķējums, tostarp simbols “s” (skaņai). Uzstādīšana a) Riepu izmēri, kravnesība indekss un ātruma kategorija atbilst Direktīvas 92/23/EEK IV pielikuma prasībām. b) Riepas ātruma kategorijas simbols ir saderīgs ar transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu. Šo prasību piemēro neatkarīgi no tā, vai uzstādīts ātruma ierobežotājs. c) Transportlīdzekļa maksimālo ātrumu norāda transportlīdzekļa ražotājs. Tomēr tehniskais dienests var novērtēt transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu, izmantojot dzinēja maksimālo izejas jaudu, maksimālo apgriezienu skaitu minūtē un informāciju par kinemātisko ķēdi. |
|
50. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 55 (sakabes ierīces) |
Atsevišķas tehniskās vienības a) OEM sakabes ierīcēm, kas paredzētas tādas piekabes vilkšanai, kuras maksimālā masa nepārsniedz 1500 kg, nav vajadzīgs tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 55. Uzskata, ka sakabes ierīce ir OEM aprīkojums, ja tā aprakstīta īpašnieka rokasgrāmatā vai līdzvērtīgā pavaddokumentā, ko pircējam izsniedz transportlīdzekļa ražotājs. Ja šāda sakabes ierīce ir apstiprināta kopā ar transportlīdzekli, apstiprinājuma sertifikātā iekļauj atbilstošu tekstu, norādot, ka īpašnieks atbild par piekabei uzstādītās sakabes ierīces atbilstības nodrošināšanu. b) Sakabes ierīcēm, kas nav a) apakšpunktā norādītās sakabes ierīces, kā arī vēlāk uzstādītajām sakabes ierīcēm ir tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 55. Uzstādīšana transportlīdzeklī Tehniskais dienests pārbauda, vai uzstādītās sakabes ierīces atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 55 6. punktam. |
|
53. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 94 (frontālā sadursme) (e) |
a) Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražotāja apliecinājumu, kurā norādīts, ka konkrēts transportlīdzeklis, kura transportlīdzekļa identifikācijas numurs jānorāda, atbilst vismaz vienam no šādiem noteikumiem: — ANO/EEK Noteikumi Nr. 94, — FMVSS Nr. 208 (Pasažieru aizsardzība sadursmes gadījumā), — JSRRV 18. pants. b) Testu saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 94 5. punktu pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma var veikt ar sērijveidā ražotu transportlīdzekli. Testu veic tehniskais dienests, kas pilnvarots šāda testa veikšanai. Minētais tehniskais dienests sniedz pieteikuma iesniedzējam sīku ziņojumu. |
|
54. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 95 (sānu sadursme) |
a) Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražotāja apliecinājumu, kurā norādīts, ka konkrēts transportlīdzeklis, kura transportlīdzekļa identifikācijas numurs jānorāda, atbilst vismaz vienam no šādiem noteikumiem: — ANO/EEK Noteikumi Nr. 95, — FMVSS Nr. 214 (Aizsardzība sānu sadursmes gadījumā), — JSRRV 18. pants. b) Testu saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 95 5. iedaļu pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma var veikt ar sērijveidā ražotu transportlīdzekli. Testu veic tehniskais dienests, kas pilnvarots šāda testa veikšanai. Minētais tehniskais dienests sniedz pieteikuma iesniedzējam sīku ziņojumu. |
|
58. |
Regula (EK) Nr. 78/2009 (gājēju aizsardzība) |
Bremžu palīgsistēma Transportlīdzekļiem uzstāda elektronisku bremžu pretbloķēšanas sistēmu, kas darbojas uz visiem riteņiem. Gājēju aizsardzība Piemēro Regulas (EK) Nr. 78/2009 noteikumus. Frontālās aizsardzības sistēmas Transportlīdzeklim uzstādītajām frontālās aizsardzības sistēmām ir tipa apstiprinājums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 78/2009, un to uzstādīšana atbilst minētās regulas I pielikuma 6. iedaļā noteiktajām prasībām. |
|
59. |
Direktīva 2005/64/EK (pārstrādājamība) |
Minētās direktīvas noteikumus nepiemēro. |
|
61. |
Direktīva 2006/40/EK (gaisa kondicionēšanas sistēma) |
Minētās direktīvas noteikumus piemēro. |
II daļa. N1 kategorijas transportlīdzekļi
|
Punkts |
Atsauce uz normatīvo aktu |
Alternatīvas prasības |
|
2.a |
Regula (EK) Nr. 715/2007 Viegldarba transportlīdzekļu emisijas (EURO 5 un EURO 6)/informācijas pieejamība |
Izpūtēja emisijas a) I tipa testu veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 III pielikuma noteikumiem, piemērojot Regulas (EK) Nr. 692/2008 VII pielikuma 1.4. punktā norādītos nolietošanās koeficientus. Piemēro Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma I un II tabulas robežvērtības. b) Transportlīdzekļa nobraukumam nav jābūt 3000 km, kā norādīts ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 4. pielikuma 3.1.1. punktā. c) Testā izmanto standartdegvielu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 692/2008 IX pielikumā. d) Dinamometru iestata saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 4. pielikuma 3.2. punkta tehniskajām prasībām. e) Iepriekš a) apakšpunktā minēto testu neveic, ja var pierādīt, ka transportlīdzeklis atbilst Kalifornijas noteikumiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 692/2008 I pielikuma 2. punktā. Iztvaikošanas emisijas Benzīna dzinēju gadījumā vajadzīga iztvaikošanas emisiju kontroles sistēma (piemēram, ogles filtrs). Kartergāzu emisijas Vajadzīga ierīce kartergāzu pārstrādei. OBD Transportlīdzeklis ir aprīkots ar OBD sistēmu. OBD saskarnei jābūt savietojamai ar parastiem diagnostikas instrumentiem, ko izmanto periodiskajās tehniskajās apskatēs. Dūmainība a) Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, testē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 IV pielikuma 2. papildinājumā norādītajām testa metodēm. b) Absorbcijas koeficienta koriģēto vērtību piestiprina skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā. CO2 emisijas un degvielas patēriņš a) Testu veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 XII pielikumu. b) Transportlīdzekļa nobraukumam nav jābūt 3000 km, kā norādīts ANO/EEK Noteikumu Nr. 83 4. pielikuma 3.1.1. punktā. c) Ja transportlīdzeklis atbilst Komisijas Regulas (EK) Nr. 692/2008 I pielikuma 2. punktā norādītajiem Kalifornijas noteikumiem un līdz ar to nav jāveic izpūtēja emisiju tests, dalībvalstis CO2 emisijas un degvielas patēriņu aprēķina saskaņā ar formulu, kas norādīta (b) un (c) paskaidrojumā. Informācijas pieejamība Noteikumus par informācijas pieejamību nepiemēro. Jaudas mērījumi |
|
3. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 34 (degvielas tvertnes un pakaļējās drošības konstrukcijas) |
Degvielas tvertnes a) Degvielas tvertnes atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 34 5. punkta prasībām, izņemot 5.1., 5.2. un 5.12. punktu. Jo īpaši tās atbilst 5.9. un 5.9.1. punkta noteikumiem, taču netiek veikts pilēšanas tests. b) LPG vai CNG tvertnēm ir tipa apstiprinājums atbilstoši attiecīgi ANO/EEK Noteikumu Nr. 67 01. grozījumu sērijai vai Noteikumiem Nr. 110 (a). Īpaši noteikumi attiecībā uz degvielas tvertnēm, kas izgatavotas no plastmasas Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražotāja apliecinājumu, kurā norādīts, ka konkrēta transportlīdzekļa, kura transportlīdzekļa identifikācijas numurs jānorāda, degvielas tvertne atbilst vismaz vienam no šādiem noteikumiem: — FMVSS Nr. 301 (Degvielas padeves sistēmas integritāte), — ANO/EEK Noteikumu Nr. 34 5. pielikums. Pakaļējā drošības konstrukcija a) Transportlīdzekļa pakaļējā daļa ir konstruēta atbilstoši ANO/EEK Noteikumu Nr. 34 8. un 9. punkta prasībām. |
|
4. |
Regula (ES) Nr. 1003/2010 (pakaļējās reģistrācijas numura zīmes vieta) |
Reģistrācijas numura zīmes vieta, slīpums, redzamības leņķi un pozīcija atbilst Regulas (ES) Nr. 1003/2010 noteikumiem. |
|
5. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 79 (stūres iekārta) |
Mehāniskās sistēmas a) Stūres mehānisms veidots tā, lai tam būtu paškontroles tendence. Lai pārbaudītu atbilstību šim noteikumam, veic testu saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 79 6.1.2. un 6.2.1. punktu. b) Stūres iekārtas aprīkojuma defekts neizraisa transportlīdzekļa kontroles pilnīgu zudumu. Transportlīdzekļa kompleksā elektroniskā vadības sistēma (elektroniskas droseļvārsta vadības iekārtas) Kompleksā elektroniskā vadības sistēma atļauta tikai tad, ja tā atbilst ANO EKK Noteikumu Nr. 79 6. pielikuma prasībām. |
|
6. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 11 (durvju slēgmehānismi un eņģes) |
Atbilstība ANO/EEK Noteikumu Nr. 11 6.1.5.4. punktam. |
|
7. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 28 (skaņas signālierīces) |
Sastāvdaļas Skaņas signālierīcēm nav vajadzīgs tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 28. Tomēr tās emitē nepārtrauktu skaņu atbilstoši prasībām ANO/EEK Noteikumu Nr. 28 6.1.1. punktā. Uzstādīšana transportlīdzeklī a) Testu veic saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 28 6.2. punktu. b) Maksimālais skaņas spiediena līmenis atbilst 6.2.7. punkta prasībām. |
|
8. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 46 (netiešas redzamības ierīces) |
Sastāvdaļas a) Transportlīdzeklis ir aprīkots ar atpakaļskata spoguļiem, kas paredzēti ANO/EEK Noteikumu Nr. 46 15.2. punktā. b) Tiem nav vajadzīgs tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 46. c) Spoguļu izliekuma rādiuss nerada ievērojamu attēla deformāciju. Pēc tehniskā dienesta ieskatiem izliekuma rādiusu pārbauda saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 46 7. pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto metodi. Izliekuma rādiusi nav mazāki par rādiusiem, kas prasīti ANO/EEK Noteikumu Nr. 46 6.1.2.2.4. punktā. Uzstādīšana transportlīdzeklī Veic mērījumu, lai nodrošinātu, ka redzes lauki atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 46 15.2.4. punktam. |
|
9. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 13–H (bremzes) |
Vispārīgi noteikumi a) Bremžu sistēma ir būvēta atbilstoši ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H 5. punktam. b) Transportlīdzekļiem uzstāda elektronisku bremžu pretbloķēšanas sistēmu, kas darbojas uz visiem riteņiem. c) Bremžu sistēmas veiktspēja atbilst ANO EKK Noteikumu Nr. 13-H III pielikumam. d) Šajā nolūkā veic testus uz ceļa, kura segumam ir ļoti laba saķere. Stāvbremžu pārbaudi veic 18 % slīpumā (augšup un lejup). Veic tikai tos testus, kas norādīti turpmāk zem virsrakstiem “Darba bremzes” un “Stāvbremzes”. Visos gadījumos transportlīdzeklis ir pilnīgas noslodzes apstākļos. e) Iepriekš c) apakšpunktā norādīto testu uz ceļa neveic, ja pieteikuma iesniedzējs var sniegt ražotāja apliecinājumu, kurā norādīts, ka transportlīdzeklis atbilst vai nu ANO/EEK Noteikumiem Nr. 13-H, tostarp 5. papildinājumam, vai FMVSS Nr. 135. Darba bremzes a) Veic “0 tipa” testu, kas paredzēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H 3. pielikuma 1.4.2. un 1.4.3. punktā. b) Papildus veic “I tipa” testu, kas paredzēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H 3. pielikuma 1.5. punktā. Stāvbremzes Veic testu saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 13-H 3. pielikuma 2.3. punkta noteikumiem. |
|
10. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 10 (radiotraucējumi (elektromagnētiskā savietojamība)) |
Sastāvdaļas a) Elektriskiem/elektroniskiem mezgliem nav vajadzīgs tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 10. b) Tomēr vēlāk uzstādītās elektriskās/elektroniskās ierīces atbilst ANO/EEK Noteikumiem Nr. 10. Izstarotais elektromagnētiskais starojums Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražotāja apliecinājumu, ka transportlīdzeklis atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 10 vai šādu alternatīvu standartu prasībām: — platjoslas elektromagnētiskais starojums: CISPR 12 vai SAE J551-2, — šaurjoslas elektromagnētiskais starojums: CISPR 12 (ārēja) vai 25 (iebūvēta) vai SAE J551-4 un SAE J1113-41. Stabilitātes testi Stabilitātes testu neveic. |
|
13. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 116 (pretaizbraukšanas ierīces un imobilaizeri) |
a) Lai novērstu neatļautu izmantošanu, transportlīdzeklis ir aprīkots ar bloķēšanas ierīci, kā definēts ANO/EEK Noteikumu Nr. 116 5.1.2. punktā. b) Ja ir uzstādīts imobilaizers, tas atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 116 8.1.1. punkta tehniskajām prasībām. |
|
14. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 12 (trieciendroša stūres iekārta) |
a) Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražotāja apliecinājumu, kurā norādīts, ka konkrēts transportlīdzeklis, kura transportlīdzekļa identifikācijas numurs jānorāda, atbilst vismaz vienam no šādiem noteikumiem: — ANO/EEK Noteikumi Nr. 12, — FMVSS Nr. 203 (Vadītāja aizsardzība pret triecienu saskarē ar stūres vadības ierīces sistēmu), tostarp FMVSS Nr. 204 (Stūres vadības ierīces pārvietošanās atpakaļvirzienā), — JSRRV 11. pants. b) Testu saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 12 3. pielikumu pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma var veikt ar sērijveidā ražotu transportlīdzekli. Testu veic tehniskais dienests, kas pilnvarots šāda testa veikšanai. Minētais tehniskais dienests sniedz pieteikuma iesniedzējam sīku ziņojumu. |
|
15. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 17 (sēdekļu izturība un pagalvji) |
Sēdekļi, sēdekļu stiprinājumi un regulēšanas sistēmas Sēdekļi un to regulējamās sistēmas atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 5.3. punkta prasībām. Pagalvji a) Pagalvji atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 5. iedaļas un ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 4. pielikuma prasībām. b) Veic tikai ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 5.12., 6.5., 6.6. un 6.7. punktā paredzētos testus. |
|
17. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 39 (spidometrs un atpakaļgaitas pārnesums) |
Spidometra ierīce a) Ciparnīca atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 39 5.1.–5.14. punkta noteikumiem. b) Ja tehniskajam dienestam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka spidometrs nav kalibrēts pietiekami precīzi, tas var pieprasīt veikt ANO/EEK Noteikumu Nr. 39 5.2. punktā norādītos testus. Atpakaļgaitas pārnesums Pārnesuma mehānismā iekļauts atpakaļgaitas pārnesums. |
|
18. |
Regula (ES) Nr. 19/2011 (ražotāja normatīvās plāksnītes) |
Transportlīdzekļa identifikācijas numurs a) Transportlīdzeklim ir transportlīdzekļa identifikācijas numurs, kas sastāv vismaz no 8 un maksimāli no 17 rakstzīmēm. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs, ko veido 17 rakstzīmes, atbilst standartos ISO 3779:1983 un 3780:1983 ietvertajām prasībām. b) Transportlīdzekļa identifikācijas numurs ir novietots skaidri redzamā un pieejamā vietā tā, lai to nevarētu izdzēst vai sabojāt. c) Ja transportlīdzekļa identifikācijas numurs ir iespiests šasijā vai virsbūvē, dalībvalsts var pieprasīt tā atkārtotu pievienošanu, piemērojot savus valsts tiesību aktus. Šādā gadījumā minētās dalībvalsts kompetentā iestāde uzrauga šo darbību. Ražotāja normatīvā plāksnīte Transportlīdzeklim pievienota identifikācijas plāksnīte, ko piestiprinājis transportlīdzekļa ražotājs. Pēc apstiprinājuma piešķiršanas netiek pieprasītas papildu plāksnītes. |
|
19. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 14 (drošības jostu stiprinājumi) |
Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražotāja apliecinājumu, kurā norādīts, ka konkrēts transportlīdzeklis, kura transportlīdzekļa identifikācijas numurs jānorāda, atbilst vismaz vienam no šādiem noteikumiem: — ANO/EEK Noteikumi Nr. 14, — FMVSS Nr. 210 (Drošības jostu stiprinājumi), — JSRRV 22.-3. pants. |
|
20. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 48 (apgaismes un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana) |
a) Apgaismes ierīču uzstādīšana atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 48 03. grozījumu sērijas pamatprasībām, izņemot ANO/EEK Noteikumu Nr. 48 5. un 6. pielikuma prasības. b) Nav atļauti izņēmumi attiecībā uz 21.–26. un 28.–30. punktā norādīto apgaismes un signalizācijas ierīču skaitu, galvenajiem konstrukcijas parametriem, elektriskajiem slēgumiem un izstarotās vai atpakaļatstarotās gaismas krāsu. c) Uz apgaismes un signalizācijas ierīcēm, kas jāuzstāda vēlāk, lai izpildītu a) apakšpunkta prasības, ir ES tipa apstiprinājuma marķējums. d) Lukturi, kas aprīkoti ar gāzizlādes gaismas avotu, ir atļauti tikai tad, ja tie uzstādīti kopā ar galveno lukturu tīrīšanas ierīci un attiecīgā gadījumā ar automātisku galveno lukturu līmeņošanas ierīci. e) Galveno lukturu tuvā gaisma ir pielāgota satiksmes virzienam, kas likumīgi ir spēkā valstī, kurā transportlīdzeklim piešķirts apstiprinājums. |
|
21. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 3 (atpakaļatstarotāji) |
Vajadzības gadījumā transportlīdzekļa aizmugurē pievieno divus papildu atpakaļatstarotājus ar EK apstiprinājuma marķējumu vietā, kas atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 48 prasībām. |
|
22. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 7, 87 un 91 (kontūrgaismu lukturi, priekšējie (sānu), pakaļējie (sānu) gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi, sānu gabarītgaismas lukturi, dienas gaitas lukturi) |
Nepiemēro ANO/EEK Noteikumos Nr. 7, Nr. 87 un Nr. 91 izklāstītās prasības. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu pareizu funkcionēšanu. |
|
23. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 6 (virzienrādītāji) |
Nepiemēro ANO/EEK Noteikumos Nr. 6 izklāstītās prasības. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu pareizu funkcionēšanu. |
|
24. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 4 (pakaļējās numura zīmes lukturi) |
Nepiemēro ANO/EEK Noteikumos Nr. 4 izklāstītās prasības. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu pareizu funkcionēšanu. |
|
25. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 98, Nr. 112 un Nr. 123 (galvenie lukturi (ar spuldzēm)) |
a) Transportlīdzekļa galveno lukturu tuvās gaismas apgaismojumu pārbauda saskaņā ar 6. punkta prasībām ANO/EEK Noteikumos Nr. 112 par galvenajiem lukturiem, kas izstaro asimetrisku tuvo gaismu. Šajā nolūkā var piemērot minēto noteikumu 5. pielikumā iekļautās pielaides. b) Tās pašas prasības attiecina arī uz galveno lukturu tuvajām gaismām, uz ko attiecas ANO/EEK Noteikumi Nr. 98 vai Nr. 123. |
|
26. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 19 (priekšējie miglas lukturi) |
ANO/EEK Noteikumu Nr. 19 prasības nepiemēro. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu (ja uzstādītas) pareizu funkcionēšanu. |
|
27. |
Regula (ES) Nr. 1005/2010 (jūgierīces) |
Regulas (ES) Nr. 1005/2010 prasības nepiemēro. |
|
28. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 38 (pakaļējie miglas lukturi) |
ANO/EEK Noteikumu Nr. 38 prasības nepiemēro. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu pareizu funkcionēšanu. |
|
29. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 23 (atpakaļgaitas lukturi) |
ANO/EEK Noteikumu Nr. 23 prasības nepiemēro. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu (ja uzstādītas) pareizu funkcionēšanu. |
|
30. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 77 (stāvgaismas lukturi) |
ANO/EEK Noteikumu Nr. 77 prasības nepiemēro. Tomēr tehniskais dienests pārbauda gaismu (ja uzstādītas) pareizu funkcionēšanu. |
|
31. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 16 (drošības jostas un ierobežotājsistēmas) |
Sastāvdaļas a) Drošības jostām nav vajadzīgs tipa apstiprinājums atbilstoši ANO/EEK Noteikumiem Nr. 16. b) Tomēr visām drošības jostām ir identifikācijas marķējums. c) Norādes uz marķējuma atbilst noteikumiem par drošības jostu stiprinājumiem (sk. 19. punktu). Prasības attiecībā uz uzstādīšanu a) Transportlīdzeklis ir aprīkots ar drošības jostām saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 16 XVI pielikumā norādītajām prasībām. b) Ja drošības jostu skaits ir jāpalielina atbilstoši a) apakšpunktam, to tips ir apstiprināts atbilstoši ANO/EEK Noteikumiem Nr. 16. |
|
33. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 121 (vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija) |
a) Simboli, kuri atbilstoši ANO/EEK Noteikumiem Nr. 121 ir obligāti, tostarp to attiecīgo signalizatoru krāsa, atbilst ANO/EEK noteikumiem. b) Citos gadījumos tehniskais dienests pārbauda, vai transportlīdzeklī uzstādītie simboli, signalizatori un indikatori nodrošina vadītājam visaptverošu informāciju par attiecīgo vadības ierīču darbību. |
|
34. |
Regula (ES) Nr. 672/2010 (pretaizsalšanas/pretaizsvīšanas ierīces) |
Transportlīdzeklis ir aprīkots ar atbilstošām priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm. |
|
35. |
Regula (ES) Nr. 1008/2010 (apskalotāji/tīrītāji) |
Transportlīdzeklis ir aprīkots ar atbilstošām priekšējā stikla apskalošanas un tīrīšanas ierīcēm. |
|
36. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 122 (apsildīšanas sistēmas) |
a) Pasažieru salons ir aprīkots ar apsildīšanas sistēmu. b) Atgāzsildītāji un to uzstādīšana atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 122 7. pielikuma prasībām. Turklāt LPG atgāzsildītāji un LPG apsildīšanas sistēmas atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 122 8. pielikumā izklāstītajām prasībām. c) Vēlāk uzstādītās papildu apsildīšanas sistēmas atbilst prasībām, kas izklāstītas ANO/EEK Noteikumos Nr. 122. |
|
41.a |
Regula (EK) Nr. 595/2009 Emisijas (EURO VI) smagdarba transportlīdzekļiem ― OBD |
Izpūtēja emisijas CO2 emisijas CO2 emisijas un degvielas patēriņu nosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 582/2011 VIII pielikumu. OBD Prasības pareizas NOx kontroles pasākumu darbības nodrošināšanai Transportlīdzekli aprīko ar sistēmu, kas nodrošina pareizu NOx kontroles pasākumu darbību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 582/2011 XIII pielikumu. Jaudas mērījumi |
|
45. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 43 |
Sastāvdaļas a) Stiklojumu izgatavo vai nu no rūdīta, vai no laminēta neplīstoša stikla. b) Plastmasas stiklojuma uzstādīšana pieļaujama tikai vietās, kas atrodas aiz “B” statņa. c) Stiklojums nav jāapstiprina atbilstoši ANO/EEK Noteikumiem Nr. 43. Uzstādīšana a) Piemēro ANO/EEK Noteikumu Nr. 43 21. pielikumā izklāstītās uzstādīšanas prasības. b) Ne uz priekšējā stikla, ne uz stiklojuma, kas atrodas “B” statņa priekšā, nav atļauts izmantot tonētas plēves, kas samazina redzamās gaismas caurlaidību zem vajadzīgā minimuma. |
|
46. |
Komisijas Regula (ES) Nr. 458/2011 (riepu uzstādīšana) |
Uzstādīšana a) Riepu izmēri, kravnesība indekss un ātruma kategorija atbilst Komisijas Regulas (ES) Nr. 458/2011 prasībām. b) Riepas ātruma kategorijas simbols ir saderīgs ar transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu. c) Šo prasību piemēro neatkarīgi no tā, vai uzstādīts ātruma ierobežotājs. d) Transportlīdzekļa maksimālo ātrumu norāda transportlīdzekļa ražotājs. Tomēr tehniskais dienests var novērtēt transportlīdzekļa maksimālo projektēto ātrumu, izmantojot dzinēja maksimālo izejas jaudu, maksimālo apgriezienu skaitu minūtē un informāciju par kinemātisko ķēdi. |
|
46.B |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 30 (C1 riepas) |
Sastāvdaļas Riepām ir “E” tipa apstiprinājuma marķējums. |
|
46.D |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 117 (riepu rites trokšņa emisija, saķere ar slapju virsmu un rites pretestība) |
Sastāvdaļas Riepām ir “E” tipa apstiprinājuma marķējums. |
|
46.D |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO/EEK Noteikumi Nr. 64 (pagaidu lietošanas rezerves ritenis, nulles spiediena riepas, riepu rites trokšņa emisija, saķere ar slapju virsmu un rites pretestība) |
Sastāvdaļas Riepām ir “E” tipa apstiprinājuma marķējums. TPMS uzstādīšana nav nepieciešama. |
|
48. |
Regula (ES) Nr. 1230/2012 (masas un gabarīti) |
a) Izpilda Regulas (ES) Nr. 1230/2012 I pielikuma A daļas prasības. Tomēr I pielikuma A daļas 5. punkta prasības nav jāizpilda. b) Iepriekš a) apakšpunkta nolūkā vērā ņemamās masas: — pašmasa, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1230/2012 2. panta 4. punktā, atbilstoši tehniskā dienesta mērījumiem, un — maksimālās pilnās masas, ko vai nu nosaka transportlīdzekļa ražotājs, vai norāda uz ražotāja plāksnītes, tostarp uzlīmēm, vai arī īpašnieka rokasgrāmatā pieejamajā informācijā. Šīs masas uzskata par tehniski pieļaujamām maksimālajām pilnajām masām. c) Nav atļauti pieteikuma iesniedzēja veikti tehniski pārveidojumi, samazinot transportlīdzekļa maksimālo tehniski pieļaujamo pilno masu līdz 3,5 tonnām vai mazāk, lai transportlīdzeklim varētu piešķirt transportlīdzekļa individuālo apstiprinājumu. d) Attiecībā uz maksimālajiem pieļaujamajiem gabarītiem izņēmumus nepiemēro. |
|
49. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 61 (kabīņu ārējie izvirzījumi) |
a) Izpilda ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 5. iedaļā izklāstītās vispārīgās prasības. b) Pēc tehniskā dienesta ieskatiem izpilda prasības, kas norādītas ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 6.1., 6.5., 6.6., 6.7., 6.8. un 6.11. punktā. |
|
50. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 55 (sakabes ierīces) |
Atsevišķas tehniskās vienības a) OEM sakabes ierīcēm, kas paredzētas tādas piekabes vilkšanai, kuras maksimālā masa nepārsniedz 1500 kg, nav vajadzīgs tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 55. b) Uzskata, ka sakabes ierīce ir OEM aprīkojums, ja tā aprakstīta īpašnieka rokasgrāmatā vai līdzvērtīgā pavaddokumentā, ko pircējam izsniedz transportlīdzekļa ražotājs. c) Ja šāda sakabes ierīce ir apstiprināta kopā ar transportlīdzekli, apstiprinājuma sertifikātā iekļauj atbilstošu tekstu, norādot, ka īpašnieks atbild par piekabei uzstādītās sakabes ierīces atbilstības nodrošināšanu. d) Sakabes ierīcēm, kas nav a) apakšpunktā norādītās sakabes ierīces, kā arī vēlāk uzstādītajām sakabes ierīcēm ir tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 55. Uzstādīšana transportlīdzeklī Tehniskais dienests pārbauda, vai uzstādītās sakabes ierīces atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 55 6. punktam. |
|
54. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 95 (sānu sadursme) |
a) Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražotāja apliecinājumu, kurā norādīts, ka konkrēts transportlīdzeklis, kura transportlīdzekļa identifikācijas numurs jānorāda, atbilst vismaz vienam no šādiem noteikumiem: — ANO/EEK Noteikumi Nr. 95, — FMVSS Nr.214 (Aizsardzība sānu sadursmes gadījumā), — JSRRV 18. pants. b) Testu saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 95 5. iedaļu pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma var veikt ar sērijveidā ražotu transportlīdzekli. c) Testu veic tehniskais dienests, kas pilnvarots šāda testa veikšanai. Minētais tehniskais dienests sniedz pieteikuma iesniedzējam sīku testa ziņojumu. |
|
56. |
ANO/EEK Noteikumi Nr. 105 Transportlīdzekļi, kas paredzēti bīstamu kravu pārvadājumiem |
Transportlīdzekļi, kas paredzēti bīstamu kravu pārvadājumiem, atbilst ANO/EEK Noteikumu Nr. 105 prasībām. |
|
58. |
Regula (EK) Nr. 78/2009 (gājēju aizsardzība) |
Bremžu palīgsistēma Transportlīdzekļiem uzstāda elektronisku bremžu pretbloķēšanas sistēmu, kas darbojas uz visiem riteņiem. Gājēju aizsardzība Regulas (EK) Nr. 78/2009 prasības līdz 2018. gada 24. februārim neattiecina uz transportlīdzekļiem, kuru maksimālā masa nepārsniedz 2500 kg, un līdz 2019. gada 24. augustam ― uz transportlīdzekļiem, kuru maksimālā masa pārsniedz 2500 kg. Frontālās aizsardzības sistēmas Tomēr transportlīdzeklim uzstādītajām frontālās aizsardzības sistēmām ir tipa apstiprinājums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 78/2009, un to uzstādīšana atbilst minētās regulas I pielikuma 6. iedaļā noteiktajām prasībām. |
|
59. |
Direktīva 2005/64/EK (pārstrādājamība) |
Minētās direktīvas prasības nepiemēro. |
|
61. |
Direktīva 2006/40/EK (gaisa kondicionēšanas sistēma) |
Minētās direktīvas prasības piemēro. |
Paskaidrojumi attiecībā uz 2. papildinājumu
1. Šajā papildinājumā izmantotie saīsinājumi:
OEM: ražotāja nodrošināts oriģinālais aprīkojums
FMVSS: ASV Transporta departamenta Federālais mehānisko transportlīdzekļu drošības standarts
JSRRV: Japānas Autotransporta drošības noteikumi
SAE: Automobiļu inženieru apvienība
CISPR: Starptautiskā īpašā komiteja radiotraucējumu jautājumos
2. Piezīmes:
a) visu LPG vai CNG instalāciju pārbauda attiecīgi saskaņā ar ANO/EEK Noteikumiem Nr. 67, Nr. 110 vai Nr. 115;
b) CO2 emisiju aprēķināšanai izmantojamā formula ir šāda:
benzīna dzinējs un manuālā pārnesumkārba:
CO 2 = 0,047 m + 0,561 p + 56,621
benzīna dzinējs un automātiskā pārnesumkārba:
CO 2 = 0,102 m + 0,328 p + 9,481
benzīna dzinējs un elektriskā hibrīda pārnesumkārba:
CO 2 = 0,116 m – 57,147
dīzeļdzinējs un manuālā pārnesumkārba:
CO 2 = 0,108 m – 11,371
dīzeļdzinējs un automātiskā pārnesumkārba:
CO 2 = 0,116 m – 6,432
kur “CO 2” ir CO 2 emisiju kombinētā masa (g/km), “m” ir transportlīdzekļa pašmasa (kg) un “p” ir dzinēja maksimālā jauda (kW).
CO 2 kombinēto masu aprēķina ar vienu ciparu aiz komata un tad noapaļo līdz tuvākajam veselajam skaitlim šādi:
(i) ja cipars, kas seko aiz komata, ir mazāks par 5, skaitli noapaļo uz leju;
(ii) ja cipars, kas seko aiz komata, ir vienāds ar 5 vai lielāks par 5, skaitli noapaļo uz augšu;
c) degvielas patēriņa aprēķināšanai izmantojamā formula ir šāda:
CFC = CO 2 x k – 1
kur “CFC” ir kombinētais degvielas patēriņš (l/100 km), “CO 2” ir CO2 emisiju kombinētā masa (g/km) pēc noapaļošanas saskaņā ar 2. piezīmes b) punktā minēto noteikumu, “k” ir koeficients, kas vienāds ar:
23,81 benzīna dzinēja gadījumā;
26,49 dīzeļdzinēja gadījumā.
Kombinēto degvielas patēriņu aprēķina ar 2 cipariem aiz komata un tad noapaļo šādi:
i) ja cipars, kas seko aiz pirmā decimāldaļskaitļa, ir mazāks par 5, skaitli noapaļo uz leju;
ii) ja cipars, kas seko aiz pirmā decimāldaļskaitļa, ir vienāds ar 5 vai lielāks par 5, skaitli noapaļo uz augšu.
II DAĻA
To ANO/EEK noteikumu saraksts, kas atzīti kā alternatīva I daļā minētajām direktīvām un regulām
Ja ir sniegta atsauce uz atsevišķu direktīvu vai regulu I daļas tabulā, tad apstiprinājumu, kas piešķirts saskaņā ar turpmāk norādītajiem ANO/EEK noteikumiem, kurus Kopiena ir akceptējusi kā līgumslēdzēja puse Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas pārskatītajā 1958. gada nolīgumā, pamatojoties uz Padomes Lēmumu 97/836/EK 29 vai tam sekojošajiem Padomes lēmumiem, kā noteikts minētā lēmuma 3. panta 3. punktā, uzskata par līdzvērtīgu ES tipa apstiprinājumam, kas piešķirts saskaņā ar attiecīgo atsevišķo direktīvu vai regulu.
Arī jebkādus turpmākus šajā tabulā iekļauto ANO/EEK noteikumu grozījumus 30 uzskata par līdzvērtīgiem ES tipa apstiprinājumam, pamatojoties uz lēmumu, kas minēts Lēmuma 97/836/EK 4. panta 2. punktā.
|
Priekšmets |
ANO/EEK noteikumu pamatnumurs |
Grozījumu sērija |
|||
|
1.(*) |
Pieļaujamais trokšņa līmenis |
51 |
02 |
||
|
Rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmas |
59 |
00 |
|||
|
58. |
Gājēju aizsardzība |
127 |
00 |
||
|
Bremzes (bremžu palīgsistēma) |
13-H |
00 (9. papildinājums un turpmākie) |
|||
|
65. |
Uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma |
131 |
01 |
||
|
66. |
Joslu uzraudzības sistēma |
130 |
00 |
||
|
Ja atsevišķajā direktīvā vai regulā norādītas prasības attiecībā uz uzstādīšanu, tās attiecas arī uz tām sastāvdaļām un atsevišķajām tehniskajām vienībām, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar ANO/EEK noteikumiem. (*) Šīs tabulas ierakstu numerācija atbilst I daļā ietvertās tabulas numerācijai. |
|||||
III DAĻA
To normatīvo aktu saraksts, ar ko nosaka prasības speciālo transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumam
1. papildinājums
Dzīvojamie transportlīdzekļi, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalkautomobiļi
|
Punkts |
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
M1 ≤ 2500 kg(*) |
M1 > 2500 kg(*) |
M2 |
M3 |
|
1. |
Trokšņu līmenis |
Direktīva 70/157/EEK |
H |
G+H |
G+H |
G+H |
|
1.A |
Trokšņu līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
H |
G+H |
G+H |
G+H |
|
2. |
Viegldarba transportlīdzekļu emisijas (EURO 5 un EURO 6)/ informācijas pieejamība |
Direktīva 70/220/EEK |
Q(1) |
G + Q(1) |
G + Q(1) |
|
|
3.A |
Ugunsbīstamības novēršana (šķidrās degvielas tvertnes) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 34 |
F (2) |
F (2) |
F (2) |
F (2) |
|
3.B |
Pakaļējā apakšaizsardzība (RUPD) un tās uzstādīšana; pakaļējais apakšsargs (RUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 58 |
X |
X |
X |
X |
|
4.A |
Pakaļējās numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vieta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1003/2010 |
X |
X |
X |
X |
|
5.A |
Stūres iekārta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 79 |
X |
G |
G |
G |
|
6.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
X |
X |
||
|
6.B |
Durvju slēgmehānismi un durvju notures sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 11 |
B |
G+B |
||
|
7.A |
Skaņas signālierīces un signāli |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 28 |
X |
X |
X |
X |
|
Punkts |
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
M1 ≤ 2500 kg(*) |
M1 > 2500 kg(*) |
M2 |
M3 |
|
8.A |
Netiešās redzamības ierīces un to uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 46 |
X |
G |
G |
G |
|
9.A |
Transportlīdzekļu un to piekabju bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 13–H |
X (4) |
G+A1 |
||
|
9.B |
Transportlīdzekļu un to piekabju bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 13 |
G(3) |
G(3) |
||
|
10.A |
Elektromagnētiskā savietojamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 10 |
X |
X |
X |
X |
|
12.A |
Iekšējā apdare |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 21 |
C |
G+C |
||
|
13.A |
Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 18 |
G (4A) |
G (4A) |
||
|
13.B |
Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 116 |
X |
G |
||
|
14.A |
Vadītāja aizsardzība no stūres mehānisma trieciena gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 12 |
X |
G |
||
|
15.A |
Sēdekļi, to stiprinājumi un pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 17 |
D |
G+D |
G+D (4B) |
G+D (4B) |
|
15.B |
Lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu sēdekļi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 80 |
X |
X |
||
|
16.A |
Ārējie izvirzījumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 26 |
X ― kabīnei; A+Z ― pārējai daļai |
G ― kabīnei; A+Z ― pārējai daļai |
||
|
Punkts |
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
M1 ≤ 2500 kg(*) |
M1 > 2500 kg(*) |
M2 |
M3 |
|
17.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
X |
X |
X |
X |
|
17.B |
Spidometra ierīce un tās uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 39 |
X |
X |
X |
X |
|
18.A |
Ražotāja normatīvā plāksnīte un transportlīdzekļa identifikācijas numurs |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 19/2011 |
X |
X |
X |
X |
|
19.A |
Drošības jostu stiprinājumi, ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 14 |
D |
G+L |
G+L |
G+L |
|
20.A |
Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana transportlīdzekļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 48 |
A+N |
A+G+N ― kabīnei; A+N ― pārējai daļai |
A+G+N ― kabīnei; A+N ― pārējai daļai |
A+G+N ― kabīnei; A+N ― pārējai daļai |
|
21.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļatstarojošās ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 3 |
X |
X |
X |
X |
|
22.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi un kontūrgaismu lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 7 |
X |
X |
X |
X |
|
22.B |
Mehānisko transportlīdzekļu dienas gaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 87 |
X |
X |
X |
X |
|
22.C |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sānu gabarītgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 91 |
X |
X |
X |
X |
|
23.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītāji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 6 |
X |
X |
X |
X |
|
Punkts |
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
M1 ≤ 2500 kg(*) |
M1 > 2500 kg(*) |
M2 |
M3 |
|
24.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 4 |
X |
X |
X |
X |
|
25.A |
Mehānisko transportlīdzekļu neizjaucami galvenie lukturi (SB), kas izstaro Eiropas tipa asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 31 |
X |
X |
X |
X |
|
25.B |
Kvēlspuldzes, kas paredzētas izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 37 |
X |
X |
X |
X |
|
25.C |
Transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas aprīkoti ar gāzizlādes gaismas avotiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 98 |
X |
X |
X |
X |
|
25.D |
Gāzizlādes gaismas avoti, ko izmanto apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu gāzizlādes lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 99 |
X |
X |
X |
X |
|
25.E |
Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas izstaro asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas un ir aprīkoti ar kvēlspuldzēm un/vai LED moduļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 112 |
X |
X |
X |
X |
|
25.F |
Mehānisko transportlīdzekļu adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēmas (AFS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 123 |
X |
X |
X |
X |
|
26.A |
Mehānisko transportlīdzekļu priekšējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 19 |
X |
X |
X |
X |
|
27.A |
Jūgierīce |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1005/2010 |
E |
E |
E |
E |
|
28.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 38 |
X |
X |
X |
X |
|
Punkts |
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
M1 ≤ 2500 kg(*) |
M1 > 2500 kg(*) |
M2 |
M3 |
|
29.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 23 |
X |
X |
X |
X |
|
30.A |
Mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 77 |
X |
X |
X |
X |
|
31.A |
Drošības jostas, ierobežotājsistēmas, bērnu ierobežotājsistēmas un ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 16 |
D |
G+M |
G+M |
G+M |
|
32.A |
Priekšējais redzes lauks |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 125 |
X |
G |
||
|
33.A |
Rokas vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru novietojums un apzīmējumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 121 |
X |
X |
X |
X |
|
34.A |
Priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 672/2010 |
X |
G (5) |
(5) |
(5) |
|
35.A |
Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1008/2010 |
X |
G (6) |
(6) |
(6) |
|
36.A |
Apsildīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 122 |
X |
X |
X |
X |
|
37.A |
Dubļusargi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1009/2010 |
X |
G |
||
|
38.A |
Transportlīdzekļa sēdekļos iebūvēti vai neiebūvēti pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 25 |
D |
G + D |
||
|
44.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
X |
X |
|
Punkts |
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
M1 ≤ 2500 kg(*) |
M1 > 2500 kg(*) |
M2 |
M3 |
|
45.A |
Neplīstoša stiklojuma materiāli un to uzstādīšana transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 43 |
J |
G+J |
G+J |
G+J |
|
46. |
Riepas |
Direktīva 92/23/EEK |
X |
G |
G |
G |
|
46.A |
Riepu uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 458/2011 |
X |
G |
G |
G |
|
46.B |
Pneimatiskās riepas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C1 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 30 |
X |
G |
||
|
46.C |
Pneimatiskās riepas komerciāliem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 54 |
— |
G |
G |
G |
|
46.D |
Riepu rites trokšņa emisija, saķere ar slapju virsmu un rites pretestība (C1, C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 117 |
X |
G |
G |
G |
|
46.E |
Pagaidu lietošanas rezerves ritenis, nulles spiediena riepas/sistēma un riepu spiediena kontroles sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 64 |
X |
G |
||
|
47.A |
Transportlīdzekļu ātruma ierobežošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 89 |
X |
X |
|
Punkts |
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
M1 ≤ 2500 kg(*) |
M1 > 2500 kg(*) |
M2 |
M3 |
|
48.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
X |
X |
||
|
50.A |
Savienoto transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 55 |
X (10) |
G (10) |
G (10) |
G (10) |
|
51.A |
Noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 118 |
G ― kabīnei; X ― pārējai daļai |
|||
|
52.A |
M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 107 |
A |
A |
||
|
52.B |
Lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu nesošās virsbūves stiprība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 66 |
A |
A |
||
|
53.A |
Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība frontālās sadursmes gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 94 |
N. p. |
N. p. |
||
|
54.A |
Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība sānu sadursmes gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 95 |
N. p. |
N. p. |
||
|
58. |
Gājēju aizsardzība |
Regula (EK) Nr. 78/2009 |
X |
N. p. Tomēr jebkādas transportlīdzekļa frontālās aizsardzības sistēmas atbilst un ir marķētas |
||
|
59. |
Pārstrādājamība |
Direktīva 2005/64/EK |
N. p. |
N. p. |
||
|
61. |
Gaisa kondicionēšanas sistēma |
Direktīva 2006/40/EK |
X |
G (14) |
||
|
62. |
Ūdeņraža sistēma |
Regula (EK) Nr. 79/2009 |
Q |
G + Q |
G + Q |
G + Q |
|
Punkts |
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
M1 ≤ 2500 kg(*) |
M1 > 2500 kg(*) |
M2 |
M3 |
|
63. |
Vispārējā drošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 |
X (15) |
X (15) |
X (15) |
X (15) |
|
64. |
Pārnesumu pārslēgšanas indikatori |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 65/2012 |
X |
G |
||
|
65. |
Uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 347/2012 |
N.p. (16) |
N.p. (16) |
||
|
66. |
Joslu uzraudzības sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 351/2012 |
N.p. (17) |
N.p. (17) |
||
|
67. |
Īpašas sastāvdaļas sašķidrinātai naftas gāzei (LPG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 67 |
X |
X |
X |
X |
|
68. |
Transportlīdzekļa signalizācijas sistēmas (VAS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 97 |
X |
G |
||
|
69. |
Elektrodrošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 100 |
X |
X |
X |
X |
|
70. |
Īpašas sastāvdaļas saspiestai dabasgāzei (CNG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 110 |
X |
X |
X |
X |
(*) Maksimālā tehniski pieļaujamā pilnā masa.
Papildu prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem
Neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu pasažieru nodalījums atbilst prasībām, kas norādītas standartā EN 1789:2007 +A1:2010 +A2:2014 par medicīniskajiem transportlīdzekļiem un to aprīkojumu ― neatliekamās palīdzības automobiļi, izņemot 6.5. iedaļu, aprīkojuma saraksts. Atbilstības apliecinājumu sniedz tehniskā dienesta testa ziņojumā. Ja ir paredzēta vieta ratiņkrēslam, piemēro 3. papildinājuma prasības par ratiņkrēsla fiksācijas un ratiņkrēslā sēdoša pasažiera drošības jostu sistēmām.
2. papildinājums
Bruņotie transportlīdzekļi
|
Punkts |
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
M1 |
M2 |
M3 |
N1 |
N2 |
N3 |
O1 |
O2 |
O3 |
O4 |
|
1.A |
Trokšņu līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
2. |
Viegldarba transportlīdzekļu emisijas (EURO 5 un EURO 6)/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 715/2007 |
A(1) |
A(1) |
A(1) |
A(1) |
||||||
|
3.A |
Ugunsbīstamības novēršana (šķidrās degvielas tvertnes) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 34 |
X (2) |
X (2) |
X (2) |
X (2) |
X (2) |
X (2) |
X |
X |
X |
X |
|
3.B |
Pakaļējā apakšaizsardzība (RUPD) un tās uzstādīšana; pakaļējais apakšsargs (RUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 58 |
X |
X |
X |
X |
A |
A |
X |
X |
X |
X |
|
4.A |
Pakaļējās numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vieta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1003/2010 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
5.A |
Stūres iekārta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 79 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
6.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
6.B |
Durvju slēgmehānismi un durvju notures sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 11 |
X |
X |
||||||||
|
7.A |
Skaņas signālierīces un signāli |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 28 |
A+K |
A+K |
A+K |
A+K |
A+K |
A+K |
||||
|
8.A |
Netiešās redzamības ierīces un to uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 46 |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
||||
|
9.A |
Transportlīdzekļu un piekabju bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 13 |
X (3) |
X (3) |
X (3) |
X (3) |
X (3) |
X (3) |
X (3) |
X (3) |
X (3) |
|
|
9.B |
Vieglo automobiļu bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 13–H |
X (4) |
X (4) |
||||||||
|
10.A |
Elektromagnētiskā savietojamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 10 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
12.A |
Iekšējā apdare |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 21 |
A |
|||||||||
|
13.A |
Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 18 |
X(4A) |
X(4A) |
X(4A) |
X(4A) |
||||||
|
13.B |
Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 116 |
X |
X |
||||||||
|
14.A |
Vadītāja aizsardzība no stūres mehānisma trieciena gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 12 |
N. p. |
N. p. |
||||||||
|
15.A |
Sēdekļi, to stiprinājumi un pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 17 |
X |
D(4B) |
D(4B) |
D |
D |
D |
||||
|
15.B |
Lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu sēdekļi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 80 |
D |
D |
||||||||
|
16.A |
Ārējie izvirzījumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 26 |
A |
|||||||||
|
17.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
17.B |
Spidometra ierīce un tās uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 39 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
18.A |
Ražotāja normatīvā plāksnīte un transportlīdzekļa identifikācijas numurs |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 19/2011 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
19.A |
Drošības jostu stiprinājumi, ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 14 |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
||||
|
20.A |
Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana transportlīdzekļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 48 |
A+N |
A+N |
A+N |
A+N |
A+N |
A+N |
A+N |
A+N |
A+N |
A+N |
|
21.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļatstarojošās ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 3 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
22.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi un kontūrgaismu lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 7 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
22.B |
Mehānisko transportlīdzekļu dienas gaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 87 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
22.C |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sānu gabarītgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 91 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
23.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītāji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 6 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
24.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 4 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
25.A |
Mehānisko transportlīdzekļu neizjaucami galvenie lukturi (SB), kas izstaro Eiropas tipa asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 31 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
25.B |
Kvēlspuldzes, kas paredzētas izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 37 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
25.C |
Transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas aprīkoti ar gāzizlādes gaismas avotiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 98 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
25.D |
Gāzizlādes gaismas avoti, ko izmanto apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu gāzizlādes lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 99 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
25.E |
Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas izstaro asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas un ir aprīkoti ar kvēlspuldzēm un/vai LED moduļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 112 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
25.F |
Mehānisko transportlīdzekļu adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēmas (AFS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 123 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
26.A |
Mehānisko transportlīdzekļu priekšējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 19 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
27.A |
Jūgierīce |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1005/2010 |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
||||
|
28.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 38 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
29.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 23 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
30.A |
Mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 77 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
31.A |
Drošības jostas, ierobežotājsistēmas, bērnu ierobežotājsistēmas sistēmas un ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 16 |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
||||
|
32.A |
Priekšējais redzes lauks |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 125 |
S |
|||||||||
|
33.A |
Rokas vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru novietojums un apzīmējumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 121 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
34.A |
Priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 672/2010 |
A |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
||||
|
35.A |
Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1008/2010 |
A |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
||||
|
36.A |
Apsildīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 122 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
37.A |
Dubļusargi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1009/2010 |
X |
|||||||||
|
38.A |
Transportlīdzekļa sēdekļos iebūvēti vai neiebūvēti pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 25 |
X |
|||||||||
|
41.A |
Emisijas (EURO VI), ko rada smagdarba transportlīdzekļi/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 595/2009 |
X (9) |
X (9) |
X |
X (9) |
X (9) |
X |
||||
|
42.A |
Kravas transportlīdzekļu sānu aizsardzība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 73 |
X |
X |
X |
X |
||||||
|
43.A |
Pretšļakatu sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 109/2011 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|||
|
44.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
X |
|||||||||
|
45.A |
Neplīstoša stiklojuma materiāli un to uzstādīšana transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 43 |
N. p. |
N. p. |
N. p. |
N. p. |
N. p. |
N. p. |
N. p. |
N. p. |
N. p. |
N. p. |
|
46. |
Riepas |
Direktīva 92/23/EEK |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
|
46.A |
Riepu uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 458/2011 |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
|
46.B |
Pneimatiskās riepas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C1 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 30 |
A |
A |
A |
A |
||||||
|
46.C |
Pneimatiskās riepas komerciāliem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 54 |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
|||
|
46.D |
Riepu rites trokšņa emisija, saķere ar slapju virsmu un rites pretestība (C1, C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 117 |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
|
46.E |
Pagaidu lietošanas rezerves ritenis, nulles spiediena riepas/sistēma un riepu spiediena kontroles sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 64 |
A(9A) |
A(9A) |
||||||||
|
47.A |
Transportlīdzekļu ātruma ierobežošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 89 |
X |
X |
X |
X |
||||||
|
48.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
|
49.A |
Komerciālo transportlīdzekļu ārējie izvirzījumi uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 61 |
A |
A |
A |
|||||||
|
50.A |
Savienoto transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 55 |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X |
X |
X |
X |
|
50.B |
Saīsināta tipa jūgierīce (CCD); apstiprināta tipa CCD uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 102 |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
||||||
|
51.A |
Noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 118 |
X |
|||||||||
|
52.A |
M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 107 |
A |
A |
||||||||
|
52.B |
Lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu nesošās virsbūves stiprība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 66 |
A |
A |
||||||||
|
53.A |
Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība frontālās sadursmes gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 94 |
N. p. |
|||||||||
|
54.A |
Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība sānu sadursmes gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 95 |
N. p. |
N. p. |
||||||||
|
55. |
(nav ieraksta) |
|||||||||||
|
56.A |
Transportlīdzekļi, kas paredzēti bīstamu kravu pārvadājumiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 105 |
X(13) |
X(13) |
X(13) |
X(13) |
X(13) |
X(13) |
X(13) |
|||
|
57.A |
Priekšējā apakšaizsardzība (FUPD) un tās uzstādīšana; priekšējais apakšsargs (FUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 93 |
X |
X |
||||||||
|
58. |
Gājēju aizsardzība |
Regula (EK) Nr. 78/2009 |
N. p. |
N. p. |
||||||||
|
59. |
Pārstrādājamība |
Direktīva 2005/64/EK |
N. p. |
N. p. |
||||||||
|
60. |
(nav ieraksta) |
|||||||||||
|
61. |
Gaisa kondicionēšanas sistēma |
Direktīva 2006/40/EK |
X |
X(14) |
||||||||
|
62. |
Ūdeņraža sistēma |
Regula (EK) Nr. 79/2009 |
A |
A |
A |
A |
A |
A |
||||
|
63. |
Vispārējā drošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
|
64. |
Pārnesumu pārslēgšanas indikatori |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 65/2012 |
X |
|||||||||
|
65. |
Uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 347/2012 |
(16) |
(16) |
(16) |
(16) |
||||||
|
66. |
Joslu uzraudzības sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 351/2012 |
(17) |
(17) |
(17) |
(17) |
||||||
|
67. |
Īpašas sastāvdaļas sašķidrinātai naftas gāzei (LPG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 67 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
68. |
Transportlīdzekļa signalizācijas sistēmas (VAS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 97 |
X |
X |
||||||||
|
69. |
Elektrodrošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 100 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
70. |
Īpašas sastāvdaļas saspiestai dabasgāzei (CNG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 110 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
3. papildinājums
Ratiņkrēsliem piekļūstami transportlīdzekļi
|
Punkts |
Priekšmets |
Normatīvais akts |
M1 |
|
1.A |
Trokšņu līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
G+W9 |
|
2. |
Viegldarba transportlīdzekļu emisijas (EURO 5 un EURO 6)/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 715/2007 |
G+W1 |
|
3.A |
Ugunsbīstamības novēršana (šķidrās degvielas tvertnes) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 34 |
X+W2 |
|
3.B |
Pakaļējā apakšaizsardzība (RUPD) un tās uzstādīšana; pakaļējais apakšsargs (RUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 58 |
X |
|
4.A |
Pakaļējās numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vieta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1003/2010 |
X |
|
5.A |
Stūres iekārta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 79 |
G |
|
6.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
X |
|
6.B |
Durvju slēgmehānismi un durvju notures sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 11 |
X |
|
7.A |
Skaņas signālierīces un signāli |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 28 |
X |
|
8.A |
Netiešās redzamības ierīces un to uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 46 |
X |
|
9.B |
Vieglo automobiļu bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 13–H |
G+A1 |
|
10.A |
Elektromagnētiskā savietojamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 10 |
X |
|
12.A |
Iekšējā apdare |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 21 |
G+C |
|
13.B |
Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 116 |
X |
|
14.A |
Vadītāja aizsardzība no stūres mehānisma trieciena gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 12 |
G |
|
15.A |
Sēdekļi, to stiprinājumi un pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 17 |
G+W3 |
|
16.A |
Ārējie izvirzījumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 26 |
G+W4 |
|
17.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
X |
|
17.B |
Spidometra ierīce un tās uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 39 |
X |
|
18.A |
Ražotāja normatīvā plāksnīte un transportlīdzekļa identifikācijas numurs |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 19/2011 |
X |
|
19.A |
Drošības jostu stiprinājumi, ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 14 |
X+W5 |
|
20.A |
Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana transportlīdzekļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 48 |
X |
|
21.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļatstarojošās ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 3 |
X |
|
22.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi un kontūrgaismu lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 7 |
X |
|
22.B |
Mehānisko transportlīdzekļu dienas gaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 87 |
X |
|
22.C |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sānu gabarītgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 91 |
X |
|
23.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītāji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 6 |
X |
|
24.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 4 |
X |
|
25.A |
Mehānisko transportlīdzekļu neizjaucami galvenie lukturi (SB), kas izstaro Eiropas tipa asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 31 |
X |
|
25.B |
Kvēlspuldzes, kas paredzētas izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 37 |
X |
|
25.C |
Transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas aprīkoti ar gāzizlādes gaismas avotiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 98 |
X |
|
25.D |
Gāzizlādes gaismas avoti, ko izmanto apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu gāzizlādes lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 99 |
X |
|
25.E |
Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas izstaro asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas un ir aprīkoti ar kvēlspuldzēm un/vai LED moduļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 112 |
X |
|
25.F |
Mehānisko transportlīdzekļu adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēmas (AFS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 123 |
X |
|
26.A |
Mehānisko transportlīdzekļu priekšējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 19 |
X |
|
27.A |
Jūgierīce |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1005/2010 |
E |
|
28.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 38 |
X |
|
29.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 23 |
X |
|
30.A |
Mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 77 |
X |
|
31.A |
Drošības jostas, ierobežotājsistēmas, ierobežotājsistēmas un ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 16 |
X+W6 |
|
32.A |
Priekšējais redzes lauks |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 125 |
G |
|
33.A |
Rokas vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru novietojums un apzīmējumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 121 |
X |
|
34.A |
Priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 672/2010 |
G(5) |
|
35.A |
Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1008/2010 |
G(6) |
|
36.A |
Apsildīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 122 |
X |
|
37.A |
Dubļusargi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1009/2010 |
G |
|
38.A |
Transportlīdzekļa sēdekļos iebūvēti vai neiebūvēti pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 25 |
X |
|
41.A |
Emisijas (EURO VI), ko rada smagdarba transportlīdzekļi/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 595/2009 |
X+W1 (9) |
|
44.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
X+W8 |
|
45.A |
Neplīstoša stiklojuma materiāli un to uzstādīšana transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 43 |
G |
|
46. |
Riepas |
Direktīva 92/23/EEK |
X |
|
46.A |
Riepu uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 458/2011 |
X |
|
46.B |
Pneimatiskās riepas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C1 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 30 |
X |
|
46.D |
Riepu rites trokšņa emisija, saķere ar slapju virsmu un rites pretestība (C1, C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 117 |
X |
|
46.E |
Pagaidu lietošanas rezerves ritenis, nulles spiediena riepas/sistēma un riepu spiediena kontroles sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 64 |
G(9A) |
|
50.A |
Savienoto transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 55 |
X(10) |
|
53.A |
Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība frontālās sadursmes gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 94 |
N. p. |
|
54.A |
Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība sānu sadursmes gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 95 |
N. p. |
|
58. |
Gājēju aizsardzība |
Regula (EK) Nr. 78/2009 |
G |
|
59. |
Pārstrādājamība |
Direktīva 2005/64/EK |
N. p. |
|
61. |
Gaisa kondicionēšanas sistēmas |
Direktīva 2006/40/EK |
G |
|
62. |
Ūdeņraža sistēma |
Regula (EK) Nr. 79/2009 |
X |
|
63. |
Vispārējā drošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 |
X(15) |
|
64. |
Pārnesumu pārslēgšanas indikatori |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 65/2012 |
G |
|
67. |
Īpašas sastāvdaļas sašķidrinātai naftas gāzei (LPG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 67 |
X |
|
68. |
Transportlīdzekļa signalizācijas sistēmas (VAS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 97 |
X |
|
69. |
Elektrodrošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 100 |
X |
|
70. |
Īpašas sastāvdaļas saspiestai dabasgāzei (CNG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 110 |
X |
Papildu prasības ratiņkrēsla fiksācijas un ratiņkrēslā sēdoša pasažiera drošības jostu sistēmas testēšanai
|
Piemēro šādu 1. iedaļu un vai nu 2., vai 3. iedaļu. |
1. Definīcijas
|
1.1. |
Ratiņkrēslu aizvietotājs (SWC) ir stingrs, atkārtoti izmantojams testa ratiņkrēsls, kā definēts ISO 10542–1:2012 3. iedaļā. |
|
1.2. |
P punkts ir ratiņkrēslā sēdoša pasažiera gurna atrašanās vieta, sēžot SWC, kā definēts ISO 10542–1:2012 3. iedaļā. |
2. Vispārīgas prasības
|
2.1. |
Katra ratiņkrēslam paredzētā vieta ir aprīkota ar stiprinājumiem, pie kuriem piestiprina ratiņkrēsla fiksācijas un ratiņkrēslā sēdoša pasažiera drošības jostu sistēmu (WTORS). |
|
2.2. |
Ratiņkrēslā sēdoša pasažiera apakšējie jostu stiprinājumi ir izvietoti atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 14–07 5.4.2.2. punktam attiecībā pret P punktu uz SWC, kad tas novietots ražotāja noteiktajā braukšanas virzienā. Augšējais(-ie) stiprinājums(-i) atrodas vismaz 1100 mm virs horizontālās plaknes, kas šķērso SWC pakaļējo riteņu un transportlīdzekļa grīdas saskares punktus. Šādam stāvoklim jāsaglabājas arī pēc testa, kas veikts atbilstoši šā papildinājuma 3. punktam. |
|
2.3. |
Novērtē WTORS pasažieru drošības jostu, lai noskaidrotu, vai tā atbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 16–06 8.2.2.–8.2.2.4. punktam un 8.3.1.–8.3.4. punktam. |
|
2.4. |
Minimālais ISOFIX bērnu sēdekļa stiprinājumu skaits nav jānodrošina. Vairākposmu tipa apstiprināšanas gadījumā, ja ISOFIX stiprinājumu sistēmu ir ietekmējusi pārveidošana, sistēmu vai nu atkārtoti testē, vai arī stiprinājumus atzīst par nederīgiem. Otrajā gadījumā ISOFIX marķējumus noņem un transportlīdzekļa pircējam sniedz atbilstošu informāciju. |
3. Statiskais tests transportlīdzeklī
3.1. Ratiņkrēslā sēdoša pasažiera drošības jostu sistēmas stiprinājumi
|
3.1.1. |
Ratiņkrēslā sēdoša pasažiera drošības jostu sistēmas stiprinājumi iztur statiskos spēkus, kas paredzēti pasažieru drošības jostu sistēmu stiprinājumiem ANO EEK Noteikumos Nr. 14–07, kā arī statiskos spēkus, ko piemēro ratiņkrēsla fiksācijas stiprinājumiem, kā norādīts šā papildinājuma 3.2. punktā. |
3.2. Ratiņkrēsla fiksācijas stiprinājumi
Ratiņkrēsla fiksācijas stiprinājumi vismaz 0,2 sekundes iztur šādus spēkus, ko piemēro, izmantojot SWC (vai piemērotu ratiņkrēslu aizvietotāju, kura garenbāze, sēdekļa augstums un fiksācijas stiprinājumu pievienošanas punkti atbilst SWC specifikācijai), 300 +/– 100 mm augstumā virs virsmas, uz kuras balstās SWC.
|
3.2.1. |
Ja ratiņkrēsls vērsts uz priekšu, vienlaikus piemērots spēks, kas atbilst spēkam, kuru piemēro pasažiera drošības jostu sistēmas stiprinājumiem, 24,5 kN apmērā un |
|
3.2.2. |
otrs tests, piemērojot statisku spēku 8,2 kN apmērā, kas vērsts uz transportlīdzekļa aizmuguri. |
|
3.2.3. |
Ja ratiņkrēsls vērsts uz aizmuguri, vienlaikus piemērots spēks, kas atbilst spēkam, kuru piemēro pasažiera drošības jostu sistēmas stiprinājumiem, 8,2 kN apmērā un |
|
3.2.4. |
otrs tests, piemērojot statisku spēku 24,5 kN apmērā, kas vērsts uz transportlīdzekļa priekšu. |
3.3. Sistēmas sastāvdaļas
|
3.3.1. |
Visas WTORS sastāvdaļas atbilst ISO 10542–1:2012 attiecīgajām prasībām. Tomēr dinamisko testu, kas norādīts ISO 10542–1:2012 A pielikumā un 5.2.2. un 5.2.3. punktā, veic visai WTORS, izmantojot transportlīdzekļa stiprinājumu ģeometriju, nevis testa ģeometriju, kas norādīta ISO 10542–1:2012 A pielikumā. To var veikt, izmantojot transportlīdzekļa konstrukciju vai konstrukcijas aizvietotāju, kam ir atbilstoša transportlīdzekļa WTORS stiprinājumu ģeometrija. Katra stiprinājuma atrašanās vieta ietilpst tās pielaides robežās, kas paredzēta ANO EEK Noteikumu Nr. 16–06 7.7.1. punktā. |
|
3.3.2. |
Ja WTORS pasažiera drošības jostu sistēmas daļa ir apstiprināta atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 16–06, uz to attiecina visas WTORS dinamisko testu, kā norādīts šā papildinājuma 3.3.1. punktā, un uzskata, ka ir ievērotas ISO 10542–1:2012 5.1., 5.3. un 5.4. punkta prasības. |
4. Dinamiskais tests transportlīdzeklī
|
4.1. |
WTORS sistēmas pilno komplektāciju testē, izmantojot dinamisko testu transportlīdzeklī atbilstoši ISO 10542–1:2012 5.2.2. un 5.2.3. punktam un A pielikumam, testējot visas sastāvdaļas/stiprinājumus vienlaikus un izmantojot daļēji nokomplektēta transportlīdzekļa virsbūvi vai raksturīgu konstrukciju. |
|
4.2. |
WTORS sastāvdaļas atbilst ISO 10542–1:2012 5.1., 5.3. un 5.4. punkta attiecīgajām prasībām. Uzskata, ka šīs prasības ir ievērotas attiecībā uz pasažieru drošības jostu sistēmu, ja tā ir apstiprināta atbilstoši ANO EEK Noteikumiem Nr. 16–06. |
4. papildinājums
Citi speciālie transportlīdzekļi
(tostarp īpašās grupas speciālie transportlīdzekļi, dažādu iekārtu vedēji un dzīvojamās piekabes)
Šajā papildinājumā norādītie izņēmumi ir pieļaujami tikai tad, ja ražotājs pierāda apstiprinātājai iestādei, ka transportlīdzeklis tā īpašo funkciju dēļ nevar atbilst IV pielikuma I daļā norādītajām prasībām.
|
Punkts |
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
M2 |
M3 |
N1 |
N2 |
N3 |
O1 |
O2 |
O3 |
O4 |
|
1.A |
Trokšņu līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
H |
H |
H |
H |
H |
||||
|
2. |
Viegldarba transportlīdzekļu emisijas (EURO 5 un EURO 6)/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 715/2007 |
Q(1) |
Q+V1 (1) |
Q+V1 (1) |
||||||
|
3.A |
Ugunsbīstamības novēršana (šķidrās degvielas tvertnes) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 34 |
F |
F |
F |
F |
F |
X |
X |
X |
X |
|
3.B |
Pakaļējā apakšaizsardzība (RUPD) un tās uzstādīšana; pakaļējais apakšsargs (RUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 58 |
X |
X |
A |
A |
A |
X |
X |
X |
X |
|
4.A |
Pakaļējās numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vieta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1003/2010 |
A+R |
A+R |
A+R |
A+R |
A+R |
A+R |
A+R |
A+R |
A+R |
|
5.A |
Stūres iekārta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 79 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
6.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
X |
X |
B |
B |
B |
||||
|
6.B |
Durvju slēgmehānismi un durvju notures sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 11 |
B |
||||||||
|
7.A |
Skaņas signālierīces un signāli |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 28 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
8.A |
Netiešās redzamības ierīces un to uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 46 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
9.A |
Transportlīdzekļu un to piekabju bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 13 |
X (3) |
X (3) |
X (3) |
X+U1 (3) |
X+U1 (3) |
X |
X |
X (3) |
X (3) |
|
9.B |
Vieglo automobiļu bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 13–H |
X (4) |
||||||||
|
10.A |
Elektromagnētiskā savietojamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 10 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
13.A |
Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 18 |
X(4A) |
X(4A) |
X(4A) |
X(4A) |
|||||
|
13.B |
Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 116 |
X |
||||||||
|
14.A |
Vadītāja aizsardzība no stūres mehānisma trieciena gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 12 |
X |
||||||||
|
15.A |
Sēdekļi, to stiprinājumi un pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 17 |
D(4B) |
D(4B) |
D |
D |
D |
||||
|
15.B |
Lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu sēdekļi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 80 |
D |
D |
|||||||
|
17.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
17.B |
Spidometra ierīce un tās uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 39 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
18.A |
Ražotāja normatīvā plāksnīte un transportlīdzekļa identifikācijas numurs |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 19/2011 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
19.A |
Drošības jostu stiprinājumi, ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 14 |
D |
D |
D |
D |
D |
||||
|
20.A |
Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana transportlīdzekļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 48 |
A+N |
A+N |
A+N |
A+N |
A+N |
A+N |
A+N |
A+N |
A+N |
|
21.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļatstarojošās ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 3 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
22.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi un kontūrgaismu lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 7 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
22.B |
Mehānisko transportlīdzekļu dienas gaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 87 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
22.C |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sānu gabarītgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 91 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
23.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītāji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 6 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
24.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 4 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
25.A |
Mehānisko transportlīdzekļu neizjaucami galvenie lukturi (SB), kas izstaro Eiropas tipa asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 31 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
25.B |
Kvēlspuldzes, kas paredzētas izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 37 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
25.C |
Transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas aprīkoti ar gāzizlādes gaismas avotiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 98 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
25.D |
Gāzizlādes gaismas avoti, ko izmanto apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu gāzizlādes lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 99 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
25.E |
Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas izstaro asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas un ir aprīkoti ar kvēlspuldzēm un/vai LED moduļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 112 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
25.F |
Mehānisko transportlīdzekļu adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēmas (AFS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 123 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
26.A |
Mehānisko transportlīdzekļu priekšējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 19 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
27.A |
Jūgierīce |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1005/2010 |
A |
A |
A |
A |
A |
||||
|
28.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 38 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
29.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 23 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
30.A |
Mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 77 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
31.A |
Drošības jostas, ierobežotājsistēmas, bērnu ierobežotājsistēmas un ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 16 |
D |
D |
D |
D |
D |
||||
|
33.A |
Rokas vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru novietojums un apzīmējumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 121 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
34.A |
Priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 672/2010 |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
(5) |
||||
|
35.A |
Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1008/2010 |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
(6) |
||||
|
36.A |
Apsildīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 122 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
38.A |
Transportlīdzekļa sēdekļos iebūvēti vai neiebūvēti pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 25 |
X |
||||||||
|
41.A |
Emisijas (EURO VI), ko rada smagdarba transportlīdzekļi/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 595/2009 |
H (9) |
H |
H (9) |
H (9) |
H |
||||
|
42.A |
Kravas transportlīdzekļu sānu aizsardzība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 73 |
X |
X |
X |
X |
|||||
|
43.A |
Pretšļakatu sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 109/2011 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
45.A |
Neplīstoša stiklojuma materiāli un to uzstādīšana transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 43 |
J |
J |
J |
J |
J |
J |
J |
J |
J |
|
46. |
Riepas |
Direktīva 92/23/EEK |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
46.A |
Riepu uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 458/2011 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
46.B |
Pneimatiskās riepas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C1 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 30 |
X |
X |
X |
||||||
|
46.C |
Pneimatiskās riepas komerciāliem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 54 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
||
|
46.D |
Riepu rites trokšņa emisija, saķere ar slapju virsmu un rites pretestība (C1, C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 117 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
46.E |
Pagaidu lietošanas rezerves ritenis, nulles spiediena riepas/sistēma un riepu spiediena kontroles sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 64 |
X (9A) |
||||||||
|
47.A |
Transportlīdzekļu ātruma ierobežošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 89 |
X |
X |
X |
X |
|||||
|
48.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
49.A |
Komerciālo transportlīdzekļu ārējie izvirzījumi uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 61 |
X |
X |
X |
||||||
|
50.A |
Savienoto transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 55 |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X |
X |
X |
X |
|
50.B |
Saīsināta tipa jūgierīce (CCD); apstiprināta tipa CCD uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 102 |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
X(10) |
|||||
|
51.A |
Noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 118 |
X |
||||||||
|
52.A |
M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 107 |
X |
X |
|||||||
|
52.B |
Lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu nesošās virsbūves stiprība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 66 |
X |
X |
|||||||
|
54.A |
Transportlīdzeklī esošu personu aizsardzība sānu sadursmes gadījumā |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 95 |
A |
||||||||
|
56.A |
Transportlīdzekļi, kas paredzēti bīstamu kravu pārvadājumiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 105 |
X (13) |
X (13) |
X (13) |
X(13) |
X(13) |
X(13) |
X(13) |
||
|
57.A |
Priekšējā apakšaizsardzība (FUPD) un tās uzstādīšana; priekšējais apakšsargs (FUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 93 |
X |
X |
|||||||
|
58. |
Gājēju aizsardzība |
Regula (EK) Nr. 78/2009 |
N. p. (2) |
||||||||
|
59. |
Pārstrādājamība |
Direktīva 2005/64/EK |
N. p. |
||||||||
|
61. |
Gaisa kondicionēšanas sistēmas |
Direktīva 2006/40/EK |
X (14) |
||||||||
|
62. |
Ūdeņraža sistēma |
Regula (EK) Nr. 79/2009 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
63. |
Vispārējā drošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
X(15) |
|
65. |
Uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 347/2012 |
N. p. |
N. p. |
N. p. |
N. p. |
|||||
|
66. |
Joslu uzraudzības sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 351/2012 |
N. p. |
N. p. |
N. p. |
N. p. |
|||||
|
67. |
Īpašas sastāvdaļas sašķidrinātai naftas gāzei (LPG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 67 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
68. |
Transportlīdzekļa signalizācijas sistēmas (VAS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 97 |
X |
||||||||
|
69. |
Elektrodrošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 100 |
X |
X |
X |
X |
X |
||||
|
70. |
Īpašas sastāvdaļas saspiestai dabasgāzei (CNG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 110 |
X |
X |
X |
X |
X |
5. papildinājums
Autoceltņi
|
Punkts |
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
N3 |
|
1.A |
Trokšņu līmenis |
Regula (ES) Nr. 540/2014 |
T + Z1 |
|
3.A |
Ugunsbīstamības novēršana (šķidrās degvielas tvertnes) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 34 |
X |
|
3.B |
Pakaļējā apakšaizsardzība (RUPD) un tās uzstādīšana; pakaļējais apakšsargs (RUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 58 |
A |
|
4.A |
Pakaļējās numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vieta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1003/2010 |
X |
|
5.A |
Stūres iekārta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 79 |
X Atļauta sānvirzes stūres iekārta |
|
6.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
A |
|
7.A |
Skaņas signālierīces un signāli |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 28 |
X |
|
8.A |
Netiešās redzamības ierīces un to uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 46 |
X |
|
9.A |
Transportlīdzekļu un to piekabju bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 13 |
U (3) |
|
10.A |
Elektromagnētiskā savietojamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 10 |
X |
|
13.A |
Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 18 |
X (4A) |
|
15.A |
Sēdekļi, to stiprinājumi un pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 17 |
X |
|
17.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
X |
|
17.B |
Spidometra ierīce un tās uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 39 |
X |
|
18.A |
Ražotāja normatīvā plāksnīte un transportlīdzekļa identifikācijas numurs |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 19/2011 |
X |
|
19.A |
Drošības jostu stiprinājumi, ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 14 |
X |
|
20.A |
Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana transportlīdzekļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 48 |
A+Y |
|
21.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļatstarojošās ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 3 |
X |
|
22.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi un kontūrgaismu lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 7 |
X |
|
22.B |
Mehānisko transportlīdzekļu dienas gaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 87 |
X |
|
22.C |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sānu gabarītgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 91 |
X |
|
23.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītāji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 6 |
X |
|
24.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 4 |
X |
|
25.A |
Mehānisko transportlīdzekļu neizjaucami galvenie lukturi (SB), kas izstaro Eiropas tipa asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 31 |
X |
|
25.B |
Kvēlspuldzes, kas paredzētas izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 37 |
X |
|
25.C |
Transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas aprīkoti ar gāzizlādes gaismas avotiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 98 |
X |
|
25.D |
Gāzizlādes gaismas avoti, ko izmanto apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu gāzizlādes lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 99 |
X |
|
25.E |
Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas izstaro asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas un ir aprīkoti ar kvēlspuldzēm un/vai LED moduļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 112 |
X |
|
25.F |
Mehānisko transportlīdzekļu adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēma (AFS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 123 |
X |
|
26.A |
Mehānisko transportlīdzekļu priekšējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 19 |
X |
|
27.A |
Jūgierīce |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1005/2010 |
A |
|
28.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 38 |
X |
|
29.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 23 |
X |
|
30.A |
Mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 77 |
X |
|
31.A |
Drošības jostas, ierobežotājsistēmas, bērnu ierobežotājsistēmas un ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 16 |
X |
|
33A |
Rokas kontrolierīču, signalizatoru un indikatoru novietojums un apzīmējumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 121 |
X |
|
34.A |
Priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 672/2010 |
(5) |
|
35.A |
Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1008/2010 |
(6) |
|
36.A |
Apsildīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 122 |
X |
|
41.A |
Emisijas (EURO VI), ko rada smagdarba transportlīdzekļi/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 595/2009 |
V |
|
42.A |
Kravas transportlīdzekļu sānu aizsardzība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 73 |
A |
|
43.A |
Pretšļakatu ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 109/2011 |
Z1 |
|
45.A |
Neplīstoša stiklojuma materiāli un to uzstādīšana transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 43 |
J |
|
46. |
Riepas |
Direktīva 92/23/EEK |
X |
|
46.A |
Riepu uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 458/2011 |
X |
|
46.C |
Pneimatiskās riepas komerciāliem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 54 |
X |
|
46D |
Riepu rites trokšņa emisija, saķere ar slapju virsmu un rites pretestība (C1, C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 117 |
X |
|
47.A |
Transportlīdzekļu ātruma ierobežošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 89 |
X |
|
48.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
A |
|
49.A |
Komerciālo transportlīdzekļu ārējie izvirzījumi uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 61 |
A |
|
50.A |
Savienoto transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 55 |
X (10) |
|
50.B |
Saīsināta tipa jūgierīce (CCD); apstiprināta tipa CCD uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 102 |
X (10) |
|
57.A |
Priekšējā apakšaizsardzība (FUPD) un tās uzstādīšana; priekšējais apakšsargs (FUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 93 |
X |
|
62 |
Ūdeņraža sistēma |
Regula (EK) Nr. 79/2009 |
X |
|
63. |
Vispārējā drošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 |
X (15) |
|
65. |
Uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 347/2012 |
N. p. (16) |
|
66. |
Joslu uzraudzības sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 351/2012 |
N. p. (17) |
|
67. |
Īpašas sastāvdaļas sašķidrinātai naftas gāzei (LPG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 67 |
X |
|
69. |
Elektrodrošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 100 |
X |
|
70. |
Īpašas sastāvdaļas saspiestai dabasgāzei (CNG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 110 |
X |
6. papildinājums
Sevišķi lielas kravnesības piekabes
|
Punkts |
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
N3 |
O4 |
|
1. |
Pieļaujamais trokšņu līmenis |
Direktīva 70/157/EEK |
T |
|
|
3.A |
Ugunsbīstamības novēršana (šķidrās degvielas tvertnes) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 34 |
X |
X |
|
3.B |
Pakaļējā apakšaizsardzība (RUPD) un tās uzstādīšana; pakaļējais apakšsargs (RUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 58 |
A |
A |
|
4.A |
Pakaļējās numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vieta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1003/2010 |
X |
A+R |
|
5.A |
Stūres iekārta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 79 |
X Atļauta sānvirzes stūres iekārta |
X |
|
6.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
X |
|
|
7.A |
Skaņas signālierīces un signāli |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 28 |
X |
|
|
8.A |
Netiešās redzamības ierīces un to uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 46 |
X |
|
|
9.A |
Transportlīdzekļu un to piekabju bremzes |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 13 |
U (3) |
X (3) |
|
10.A |
Elektromagnētiskā savietojamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 10 |
X |
X |
|
13.A |
Mehānisko transportlīdzekļu aizsardzība pret neatļautu izmantošanu |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 18 |
X (4A) |
|
|
15.A |
Sēdekļi, to stiprinājumi un pagalvji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 17 |
X |
|
|
17.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
X |
|
|
17.B |
Spidometra ierīce un tās uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 39 |
X |
|
|
18.A |
Ražotāja normatīvā plāksnīte un transportlīdzekļa identifikācijas numurs |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 19/2011 |
X |
X |
|
19.A |
Drošības jostu stiprinājumi, ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 14 |
X |
|
|
20.A |
Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana transportlīdzekļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 48 |
X |
A+N |
|
21.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļatstarojošās ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 3 |
X |
X |
|
22.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, bremžu signāllukturi un kontūrgaismu lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 7 |
X |
X |
|
22.B |
Mehānisko transportlīdzekļu dienas gaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 87 |
X |
|
|
22.C |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sānu gabarītgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 91 |
X |
X |
|
23.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītāji |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 6 |
X |
X |
|
24.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 4 |
X |
X |
|
25.A |
Mehānisko transportlīdzekļu neizjaucami galvenie lukturi (SB), kas izstaro Eiropas tipa asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 31 |
X |
|
|
25.B |
Kvēlspuldzes, kas paredzētas izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 37 |
X |
X |
|
25.C |
Transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas aprīkoti ar gāzizlādes gaismas avotiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 98 |
X |
|
|
25.D |
Gāzizlādes gaismas avoti, ko izmanto apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu gāzizlādes lukturos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 99 |
X |
|
|
25.E |
Mehānisko transportlīdzekļu galvenie lukturi, kas izstaro asimetrisku tuvo vai tālo gaismu, vai abas un ir aprīkoti ar kvēlspuldzēm un/vai LED moduļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 112 |
X |
|
|
25.F |
Mehānisko transportlīdzekļu adaptīvā priekšējā apgaismojuma sistēmas (AFS) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 123 |
X |
|
|
26.A |
Mehānisko transportlīdzekļu priekšējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 19 |
X |
|
|
27.A |
Jūgierīce |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1005/2010 |
A |
|
|
28.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējie miglas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 38 |
X |
X |
|
29.A |
Mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 23 |
X |
X |
|
30.A |
Mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 77 |
X |
|
|
31.A |
Drošības jostas, ierobežotājsistēmas, bērnu ierobežotājsistēmas un ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 16 |
X |
|
|
33.A |
Rokas vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru novietojums un apzīmējumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 121 |
X |
|
|
34.A |
Priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 672/2010 |
(5) |
|
|
35.A |
Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1008/2010 |
(6) |
|
|
36.A |
Apsildīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 122 |
X |
|
|
41.A |
Emisijas (EURO VI), ko rada smagdarba transportlīdzekļi/informācijas pieejamība |
Regula (EK) Nr. 595/2009 |
X (9) |
|
|
42.A |
Kravas transportlīdzekļu sānu aizsardzība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 73 |
X |
A |
|
43.A |
Pretšļakatu ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 109/2011 |
X |
A |
|
45. |
Neplīstošs stiklojums |
Direktīva 92/22/EEK |
X |
|
|
45.A |
Neplīstoša stiklojuma materiāli un to uzstādīšana transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 43 |
X |
|
|
46. |
Riepas |
Direktīva 92/23/EEK |
X |
I |
|
46.A |
Riepu uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 458/2011 |
X |
I |
|
46.C |
Pneimatiskās riepas komerciāliem transportlīdzekļiem un to piekabēm (C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 54 |
X |
I |
|
46.D |
Riepu rites trokšņa emisija, saķere ar slapju virsmu un rites pretestība (C1, C2 un C3 klase) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 117 |
X |
I |
|
47.A |
Transportlīdzekļu ātruma ierobežošana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 89 |
X |
|
|
48.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
A |
A |
|
49.A |
Komerciālo transportlīdzekļu ārējie izvirzījumi uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 61 |
A |
|
|
50.A |
Savienoto transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 55 |
X(10) |
X |
|
50.B |
Saīsināta tipa jūgierīce (CCD); apstiprināta tipa CCD uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 102 |
X(10) |
X(10) |
|
56.A |
Transportlīdzekļi, kas paredzēti bīstamu kravu pārvadājumiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 105 |
X(13) |
X(13) |
|
57.A |
Priekšējā apakšaizsardzība (FUPD) un tās uzstādīšana; priekšējais apakšsargs (FUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 93 |
A |
|
|
62. |
Ūdeņraža sistēma |
Regula (EK) Nr. 79/2009 |
X |
|
|
63. |
Vispārējā drošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 |
X (15) |
X(15) |
|
65. |
Uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 347/2012 |
N. p. (16) |
|
|
66. |
Joslu uzraudzības sistēma |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 351/2012 |
N. p. (17) |
|
|
67. |
Īpašas sastāvdaļas sašķidrinātai naftas gāzei (LPG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 67 |
X |
|
|
69. |
Elektrodrošība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 100 |
X |
|
|
70. |
Īpašas sastāvdaļas saspiestai dabasgāzei (CNG) un to uzstādīšana mehāniskajos transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 110 |
X |
Paskaidrojumi par prasību piemērojamību
|
X |
Piemēro attiecīgajā normatīvajā aktā norādītās prasības. ANO EEK noteikumu grozījumu sērijas, ko piemēro obligāti, ir norādītas Regulas (EK) Nr. 661/2009 IV pielikumā. Vēlāk pieņemtās grozījumu sērijas atzīst par alternatīvām. Dalībvalstis var piešķirt paplašinājumus esošajiem tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti atbilstoši direktīvām, kuras atceltas ar Regulu (EK) Nr. 661/2009, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti minētās regulas 13. panta 14. punktā. |
|
N. p. |
Šis normatīvais akts attiecīgajam transportlīdzeklim nav piemērojams (nav prasību). |
|
(1) |
Transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2610 kg. Pēc ražotāja pieprasījuma Regulu (EK) Nr. 715/2007 var piemērot transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa nepārsniedz 2840 kg. Attiecībā uz informācijas pieejamību par citām daļām (piemēram, dzīvojamais nodalījums), izņemot bāzes transportlīdzekli, pietiek ar to, ka ražotājs nodrošina piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai viegli pieejamā veidā un ātri. |
|
(2) |
Ja transportlīdzekļi aprīkoti ar LPG vai CNG iekārtu, nepieciešams transportlīdzekļa tipa apstiprinājums saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 67 vai ANO EEK Noteikumiem Nr. 110. |
|
(3) |
Jāaprīko ar elektronisku stabilitātes kontroles (ESC) sistēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 661/2009 12. un 13. pantam. Tomēr saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 13 ESC sistēmas uzstādīšana nav nepieciešama M2, M3, N2 un N3 kategorijas speciālajiem transportlīdzekļiem, kā arī sevišķi lielas kravnesības transportlīdzekļiem un piekabēm, kurās paredzētas pasažieru stāvvietu zonas. N1 kategorijas transportlīdzekļus var apstiprināt saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 13 vai 13-H. |
|
(4) |
Jāaprīko ar ESC sistēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 661/2009 12. un 13. pantam. Tāpēc jāievēro ANO EEK Noteikumu Nr. 13-H 9. pielikuma A daļā norādītās prasības. N1 kategorijas transportlīdzekļus var apstiprināt saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 13 vai 13-H. |
|
(4A) |
Ja uzstādīta pretaizbraukšanas ierīce, tā atbilst ANO EEK Noteikumos Nr. 18 noteiktajām prasībām. |
|
(4B) |
Šī regula attiecas uz sēdekļiem, kas ir ārpus ANO EEK Noteikumu Nr. 80 darbības jomas. Par citām iespējām sk. Regulas (EK) Nr. 595/2009 2. pantu. |
|
(5) |
Transportlīdzekļiem, kas neietilpst M1 kategorijā, nav pilnībā jāatbilst Regulai (ES) Nr. 672/2010, bet tie ir aprīkoti ar priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīci. |
|
(6) |
Transportlīdzekļiem, kas neietilpst M1 kategorijā, nav pilnībā jāatbilst Regulai (ES) Nr. 1008/2010, bet tie ir aprīkoti ar priekšējā stikla apskalošanas un tīrīšanas ierīcēm. |
|
(8) |
Transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa pārsniedz 2610 kg un attiecībā uz kuriem nav izmantota (1). piezīmē piedāvātā iespēja. |
|
(9) |
Transportlīdzekļiem, kuru atskaites masa pārsniedz 2610 kg un kuriem nav tipa apstiprinājuma (pēc ražotāja pieprasījuma un ja to atskaites masa nepārsniedz 2840 kg) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007. Citām daļām, izņemot bāzes transportlīdzekli, pietiek ar to, ka ražotājs nodrošina piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai viegli pieejamā veidā un ātri. |
|
(9A) |
Piemēro vienīgi tad, ja šādi transportlīdzekļi ir aprīkoti ar iekārtām, uz kurām attiecas ANO EEK Noteikumi Nr. 64. Riepu spiediena kontroles sistēma M1 kategorijas transportlīdzekļiem ir obligāta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 661/2009 9. panta 2. punktu. |
|
(10) |
Piemēro vienīgi transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar sakabes ierīci(-ēm). |
|
(11) |
Piemēro transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa nepārsniedz 2,5 tonnas. |
|
(12) |
Piemēro vienīgi transportlīdzekļiem, kuru zemākās sēdvietas “sēdekļa atskaites punkts” (“R punkts”) neatrodas augstāk par 700 mm virs zemes līmeņa. |
|
(13) |
Piemēro tikai tādā gadījumā, ja ražotājs pieprasa tipa apstiprinājumu transportlīdzekļiem, ar ko paredzēts pārvadāt bīstamas preces. |
|
(14) |
Attiecas tikai uz N1 kategorijas I klases transportlīdzekļiem (atskaites masa ≤ 1305 kg). |
|
(15) |
Pēc ražotāja pieprasījuma tipa apstiprinājumu šajā pozīcijā var piešķirt kā alternatīvu tipa apstiprinājumu piešķiršanai atbilstoši katrai atsevišķai pozīcijai, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 661/2009. |
|
(16) |
Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 347/2012 1. pantam uzlabotas avārijas bremzēšanas sistēmas uzstādīšana nav nepieciešama speciālajiem transportlīdzekļiem. |
|
(17) |
Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 351/2012 1. pantam joslu uzraudzības sistēmas uzstādīšana nav nepieciešama speciālajiem transportlīdzekļiem. |
|
A |
Apstiprinātāja iestāde var piešķirt izņēmumu(s) vienīgi tad, ja ražotājs uzskatāmi pierāda, ka transportlīdzeklis nevar atbilst prasībām tā speciālā nolūka dēļ. Piešķirtos izņēmumus apraksta transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikātā un atbilstības sertifikātā (piezīme — 52. ieraksts atbilstības sertifikātā). |
|
A1 |
ESC uzstādīšana nav obligāta. Vairākposmu tipa apstiprinājumu gadījumā, ja konkrētā posmā veiktās modifikācijas var ietekmēt bāzes transportlīdzekļa ESC sistēmas darbību, ražotājs var vai nu atvienot sistēmu, vai arī uzskatāmi pierādīt, ka transportlīdzeklis nav kļuvis nedrošs vai nestabils. To var pierādīt, piemēram, veicot straujus šķēršļa apbraukšanas manevrus abos virzienos ar ātrumu 80 km/h pietiekami asi, lai izraisītu ESC sistēmas iedarbošanos. Šīs sistēmas darbībām jābūt labi kontrolētām un jāuzlabo transportlīdzekļa stabilitāte. Tehniskajam dienestam nepieciešamības gadījumā ir tiesības pieprasīt papildu testu veikšanu. |
|
B |
Piemēro vienīgi durvīm, pa kurām var piekļūt sēdekļiem, kas paredzēti normālam lietojumam, transportlīdzeklim braucot pa koplietošanas ceļu un ja attālums starp sēdekļa “R” punktu un durvju virsmas mediānas plakni, ko mēra perpendikulāri gareniskajai transportlīdzekļa vidusplaknei, nepārsniedz 500 mm. |
|
C |
Piemēro vienīgi tai transportlīdzekļa daļai, kas atrodas vistālāk uz aizmuguri esošā sēdekļa priekšā, ja šis sēdeklis ir paredzēts parastam lietojumam, transportlīdzeklim braucot pa koplietošanas ceļu, kā arī tas attiecas uz trieciena zonu galvas tuvumā, kā noteikts attiecīgajā normatīvajā aktā. |
|
D |
Piemēro vienīgi sēdekļiem, kas paredzēti parastam lietojumam, transportlīdzeklim braucot pa koplietošanas ceļu. Sēdekļi, kas nav paredzēti lietošanai, transportlīdzeklim braucot pa koplietošanas ceļu, ir skaidri jānorāda lietotāju zināšanai ar piktogrammu vai zīmi ar attiecīgu tekstu. ANO EEK Noteikumos Nr. 17 paredzētās bagāžas glabāšanas prasības nepiemēro. |
|
E |
Vienīgi priekšā. |
|
F |
Ir pieļaujama uzpildes caurules izvietojuma un garuma modifikācija, kā arī tvertnes atrašanās vietas maiņa transportlīdzeklī. |
|
G |
Vairākposmu tipa apstiprinājuma gadījumā var izmantot arī prasības atbilstīgi bāzes/nepabeigta transportlīdzekļa kategorijai (piemēram, tā šasija tika izmantota, lai uzbūvētu speciālo transportlīdzekli). |
|
H |
Bez jebkādas papildu pārbaudes ir pieļaujama atgāzu sistēmas garuma modifikācija aiz pēdējā trokšņu slāpētāja, ja tā nepārsniedz 2 m. |
|
I |
Riepām jāveic tipa apstiprināšana saskaņā ar ANO EEK Noteikumu Nr. 54 prasībām arī tad, ja transportlīdzekļa projektētais ātrums nepārsniedz 80 km/h. Vienojoties ar riepu ražotāju, kravnesību var pielāgot, ņemot vērā piekabes maksimāli pieļaujamo projektēto ātrumu. |
|
J |
Visiem logu stikliem, izņemot vadītāja kabīnes stiklus (priekšējais stikls un sānu stikli), materiāls var būt vai nu no neplīstoša stikla, vai stingras plastmasas. |
|
K |
Atļautas papildu panikas signāla ierīces. |
|
L |
Piemēro vienīgi sēdekļiem, kas paredzēti parastam lietojumam, transportlīdzeklim braucot pa koplietošanas ceļu. Aizmugures sēdvietām jābūt aprīkotām vismaz ar drošības jostu stiprinājumiem. Sēdekļi, kas nav paredzēti lietošanai, transportlīdzeklim braucot pa koplietošanas ceļu, ir skaidri jānorāda lietotāju zināšanai ar piktogrammu vai zīmi ar attiecīgu tekstu. ISOFIX sistēma nav nepieciešama neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem un katafalkautomobiļiem. |
|
M |
Piemēro vienīgi sēdekļiem, kas paredzēti parastam lietojumam, transportlīdzeklim braucot pa koplietošanas ceļu. Visām aizmugures sēdvietām ir vajadzīgas vismaz drošības jostas. Sēdekļi, kas nav paredzēti lietošanai, transportlīdzeklim braucot pa koplietošanas ceļu, ir skaidri jānorāda lietotāju zināšanai ar piktogrammu vai zīmi ar attiecīgu tekstu. ISOFIX sistēma nav nepieciešama neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem un katafalkautomobiļiem. |
|
N |
Ar nosacījumu, ka visas obligātās gaismas ierīces ir uzstādītas un ka tas neietekmē ģeometrisko redzamību. |
|
Q |
Bez jebkādas papildu pārbaudes ir pieļaujama atgāzu sistēmas garuma modificēšana aiz pēdējā trokšņu slāpētāja, ja tā nepārsniedz 2 m. ES tipa apstiprinājums, kas izsniegts visraksturīgākajam bāzes transportlīdzeklim, paliek spēkā neatkarīgi no atskaites masas izmaiņām. |
|
R |
Ja var pierīkot visu dalībvalstu reģistrācijas zīmes tā, ka tās ir redzamas. |
|
S |
Gaismas caurlaidības faktors ir vismaz 60 %, kā arī “A” statņa obstrukcijas leņķis nepārsniedz 10 grādus. |
|
T |
Testu veic vienīgi pabeigtam/vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim. Transportlīdzekli var pārbaudīt saskaņā ar Direktīvu 70/157/EEK. Attiecībā uz Direktīvas 70/157/EEK I pielikuma 5.2.2.1. punktu ir piemērojamas šādas maksimālās vērtības: |
|
U |
Testu veic vienīgi pabeigtam/vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim. Transportlīdzekļiem, kuru asu skaits nepārsniedz 4, jāatbilst visām prasībām, kas paredzētas attiecīgajos normatīvajos aktos. Ir pieļaujamas atkāpes attiecībā uz transportlīdzekļiem ar vairāk nekā četrām asīm, ja |
|
U1 |
ABS nav obligāta transportlīdzekļiem ar hidrostatisko piedziņu. |
|
V |
Alternatīvi var piemērot arī Direktīvu 97/68/EK. |
|
V1 |
Transportlīdzekļiem ar hidrostatisko piedziņu alternatīvi var piemērot arī Direktīvu 97/68/EK. |
|
W0 |
Atgāzu sistēmas garuma modificēšana ir atļauta bez papildu pārbaudes, ja pretspiediens ir līdzīgs. Ja nepieciešams jauns tests, pieļauj papildu 2 dB(A) virs piemērojamā ierobežojuma. |
|
W1 |
Modifikācijas atgāzu sistēmā ir atļautas bez izplūdes gāzu emisiju un CO2/degvielas patēriņa papildu pārbaudes, ja netiek skartas emisiju kontroles ierīces, tostarp cietdaļiņu filtri (ja ir). Ja iztvaikošanas kontrolierīces tiek saglabātas, kā tās uzstādījis bāzes transportlīdzekļa ražotājs, modificētos transportlīdzekļos nav jāveic jauns iztvaikošanas tests. ES tipa apstiprinājums, kas izsniegts visraksturīgākajam bāzes transportlīdzeklim, paliek spēkā neatkarīgi no atskaites masas pārmaiņām. |
|
W2 |
Uzpildes caurules, degvielas cauruļvada un degvielas tvaiku cauruļvadu garumu ir atļauts modificēt, neveicot papildu testu. Atļauts mainīt oriģinālās degvielas tvertnes atrašanās vietu, ja ir ievērotas visas prasības. Tomēr nav jāveic papildu testi atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 34 5. pielikumam. |
|
W3 |
Ratiņkrēsla paredzētās braukšanas pozīcijas gareniskā plakne ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai plaknei. Transportlīdzekļa īpašniekam tiek sniegta atbilstoša informācija, ka, lai spētu izturēt fiksācijas mehānisma radītos spēkus dažādos braukšanas apstākļos, ir ieteicams izmantot ratiņkrēslu, kura konstrukcija atbilst ISO 7176–19:2008 attiecīgajai daļai. Transportlīdzekļa sēdekļus var atbilstīgi pielāgot, neveicot papildu testus, ja tehniskajam dienestam var uzskatāmi pierādīt, ka to stiprinājumi, mehānismi un pagalvji nodrošina tāda paša līmeņa darbību. ANO EEK Noteikumos Nr. 17 paredzētās bagāžas glabāšanas prasības nepiemēro. |
|
W4 |
Jāievēro attiecīgie normatīvie akti saistībā ar iekāpšanas palīgierīcēm laikā, kad tās netiek izmantotas. |
|
W5 |
Katru ratiņkrēslam paredzēto vietu aprīko ar stiprinājumiem, pie kuriem piestiprina ratiņkrēsla fiksācijas un ratiņkrēslā sēdoša pasažiera drošības jostu sistēmu (WTORS) un kuri atbilst papildu prasībām par ratiņkrēsla fiksācijas un ratiņkrēslā sēdoša pasažiera drošības jostu sistēmas testēšanu, kā norādīts 3. papildinājumā. |
|
W6 |
Katru ratiņkrēslam paredzēto vietu aprīko ar ratiņkrēslā sēdoša pasažiera drošības jostu, kas atbilst papildu prasībām par ratiņkrēsla fiksācijas un ratiņkrēslā sēdoša pasažiera drošības jostu sistēmas testēšanu, kā norādīts 3. papildinājumā. Ja pārveidošanas rezultātā drošības jostu stiprinājuma punkti ir jāpārvieto ārpus ANO EEK Noteikumu Nr. 16–06 7.7.1. punktā paredzētajām pielaides robežām, tehniskais dienests pārbauda, vai šāda pārveidošana ir visnelabvēlīgākais variants vai nav. Ja tā ir, veic ANO EEK Noteikumu Nr. 16–06 7.7.1. punktā paredzēto testu. Nav jāizsniedz ES tipa apstiprinājuma paplašinājums. Testu var veikt, izmantojot sastāvdaļas, kas nav izturējušas ANO EEK Noteikumos Nr. 16–06 paredzēto kondicionēšanas testu. |
|
W8 |
Aprēķinu nolūkos pieņem, ka ratiņkrēsla masa, ieskaitot ratiņkrēsla lietotāju, ir 160 kg. Masa tiek koncentrēta ratiņkrēsla aizvietotāja P punktā tā braukšanas pozīcijā, ko norādījis ražotājs. Jebkurus pasažierietilpības ierobežojumus, kas saistīti ar ratiņkrēsla(-u) lietošanu, reģistrē lietotāja rokasgrāmatā, ES tipa apstiprinājuma sertifikāta 2. pusē un atbilstības sertifikātā (piezīmju iedaļā). |
|
W9 |
Atgāzu sistēmas garuma modifikācijas atļautas bez vajadzības atkārtoti testēt, ja atgāzu pretspiediens paliek līdzīgs. |
|
Y |
Ar nosacījumu, ka ir uzstādītas visas obligātās gaismas ierīces. |
|
Z |
Prasības par atvērtu logu izvirzījumiem neattiecina uz dzīvojamo nodalījumu. |
|
Z1 |
Autoceltņus, kam ir vairāk nekā sešas asis, uzskata par bezceļu transportlīdzekļiem (N3G), ja tiem ir vismaz trīs dzenošās asis un ja tie atbilst II pielikuma 4.3. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkta, kā arī 4.3. punkta c) apakšpunkta noteikumiem. |
V PIELIKUMS
PROCEDŪRAS, KAS JĀIEVĒRO ES TIPA APSTIPRINĀŠANĀ
1. Mērķi un tvērums
1.1. Šajā pielikumā noteiktas procedūras transportlīdzekļa tipa apstiprināšanas darbību pienācīgai īstenošanai saskaņā ar 24., 25. un 26. pantu.
1.2. Tajā iekļauts arī:
a) to starptautisko standartu saraksts, kuri attiecas uz tehnisko dienestu pilnvarošanu saskaņā ar 72. un 74. pantu;
b) tās procedūras apraksts, kura jāievēro, lai novērtētu tehnisko dienestu prasmes saskaņā ar 77. pantu;
c) vispārējās to testa ziņojumu sagatavošanas prasības, ko veic tehniskie dienesti.
2. Tipa apstiprinājuma procedūra
Saņemot transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu, apstiprinātāja iestāde:
a) verificē, vai visi ES tipa apstiprinājuma sertifikāti, kas izsniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri piemērojami transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai, attiecas uz konkrētā tipa transportlīdzekli un atbilst noteiktajām prasībām;
b) pārliecinās, vai visas transportlīdzekļa specifikācijas un transportlīdzekļa informācijas dokumenta I daļā iekļautie dati ir iestrādāti informācijas paketes datos un ES tipa apstiprinājumu sertifikātos, kas izsniegti saskaņā ar attiecīgiem normatīvajiem aktiem;
c) ja kāds informācijas dokumenta I daļas punkta numurs nav iekļauts informācijas paketē, kā paredzēts jebkurā no normatīvajiem aktiem, apliecina, ka attiecīgā daļa vai parametrs atbilst datiem informācijas mapē;
d) izmantojot atlasītu apstiprināmā tipa transportlīdzekļu paraugu, veic vai organizē transportlīdzekļa daļu un sistēmu pārbaudes, lai verificētu, ka transportlīdzeklis vai transportlīdzekļi ir izgatavoti saskaņā ar informācijas paketē ietvertajiem attiecīgajiem datiem, kuru autentiskums ir apstiprināts attiecībā uz attiecīgajiem ES tipa apstiprinājuma sertifikātiem;
e) vajadzības gadījumā veic vai organizē attiecīgas atsevišķu tehnisko vienību uzstādīšanas pārbaudes;
f) vajadzības gadījumā veic vai organizē vajadzīgās pārbaudes par to, vai ir uzstādītas IV pielikuma I daļas 1. un 2. piezīmē paredzētās iekārtas;
g) veic vai organizē vajadzīgās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ir izpildītas IV pielikuma I daļas 5. piezīmē noteiktās prasības.
3. Tehnisko specifikāciju kombinācijas
Iesniedzamo transportlīdzekļu skaitam jābūt pietiekamam, lai varētu pienācīgi pārbaudīt dažādās kombinācijas, kam ir vajadzīgs tipa apstiprinājums, atbilstīgi šādiem kritērijiem:
|
Tehniskās specifikācijas |
Transportlīdzekļa kategorija |
|||||||||
|
M1 |
M2 |
M3 |
N1 |
N2 |
N3 |
O1 |
O2 |
O3 |
O4 |
|
|
Dzinējs |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
— |
— |
— |
— |
|
Pārnesumkārba |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
— |
— |
— |
— |
|
Asu skaits |
— |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
Dzenošās asis (skaits, novietojums un savstarpējais savienojums) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
— |
— |
— |
— |
|
Vadāmās asis (skaits un izvietojums) |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
Virsbūvju tipi |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
Durvju skaits |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
|
Stūre labajā vai kreisajā pusē |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
— |
— |
— |
— |
|
Sēdvietu skaits |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
— |
— |
— |
— |
|
Uzstādītais aprīkojums |
X |
X |
X |
X |
X |
X |
— |
— |
— |
— |
4. Īpaši noteikumi
Ja nav apstiprinājuma sertifikātu, kā paredzēts attiecīgajos normatīvajos aktos, apstiprinātāja iestāde veic šādas darbības:
a) organizē vajadzīgos testus un pārbaudes, kas nepieciešamas saskaņā ar katru attiecīgo normatīvo aktu;
b) verificē, vai transportlīdzeklis atbilst parametriem transportlīdzekļa informācijas mapē un vai tas atbilst katra attiecīgā normatīvā akta tehniskajām prasībām;
c) vajadzības gadījumā veic vai organizē attiecīgas atsevišķu tehnisko vienību uzstādīšanas pārbaudes;
d) vajadzības gadījumā veic vai organizē vajadzīgās pārbaudes par to, vai ir uzstādītas IV pielikuma I daļas 1. un 2. piezīmē paredzētās iekārtas;
e) veic vai organizē vajadzīgās pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ir izpildītas IV pielikuma I daļas 5. piezīmē noteiktās prasības.
1. papildinājums
Standarti, kas jāievēro 72. pantā minētajām struktūrām
|
1. |
Darbības, kas saistītas ar tipa apstiprinājuma testiem, kuri jāveic saskaņā ar IV pielikumā norādītajiem normatīvajiem aktiem |
|
|
1.1. |
A kategorija (testus veic savās iekārtās): EN ISO/IEC 17025:2005 par testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgajām prasībām. Tehniskais dienests, kas pilnvarots A kategorijas darbībām, normatīvajos aktos paredzētos testus, kuru veikšanai tas ir izraudzīts, var veikt vai pārraudzīt ražotāja vai tā pārstāvja iekārtās. |
|
|
1.2. |
B kategorija (to testu pārraudzīšana, ko veic ražotāja vai tā pārstāvja iekārtās): EN ISO/IEC 17020:2012 par vispārīgām prasībām dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju. Pirms visiem testiem vai to pārraudzības ražotāja iekārtās tehniskais dienests verificē, vai testā izmantojamās iekārtas un mērinstrumenti atbilst attiecīgajiem 1.1. punktā minētajiem standartiem. |
|
|
2. |
Darbības saistībā ar ražojumu atbilstību |
|
|
2.1. |
C kategorija (ražotāja kvalitātes vadības sistēmas sākotnējā novērtējuma un uzraudzības auditu procedūra): EN ISO/IEC 17021:2011 par prasībām institūcijām, kas nodrošina pārvaldības sistēmu auditu un sertifikāciju. |
|
|
2.2. |
D kategorija (ražojumu paraugu pārbaude un testēšana vai pārbaudes un testēšanas pārraudzība): EN ISO/IEC 17020:2012 par vispārīgām prasībām dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju. |
|
2. papildinājums
Tehnisko dienestu novērtējuma procedūra
1. Mērķis un tvērums
1.1. Šajā papildinājumā ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem 77. pantā minētā kompetentā iestāde veic tehnisko dienestu novērtējuma procedūru.
1.2. Šīs prasības piemēro visiem tehniskajiem dienestiem neatkarīgi no to juridiskā statusa (neatkarīga organizācija, ražotājs vai apstiprinātāja iestāde, kas darbojas kā tehniskais dienests).
2. Novērtējumi
Novērtējuma veikšanā noteicošie ir šādi principi:
i) neatkarības princips, kas ir secinājumu taisnīguma un objektivitātes pamatā,
ii) ar pierādījumiem pamatota pieeja, kas nodrošina uzticamus un atkārtojamus secinājumus.
Pārbaudītāji ir uzticami un godprātīgi. Tie ievēro konfidencialitāti un diskrētību.
Tie patiesi un precīzi informē par konstatējumiem un secinājumiem.
3. Pārbaudītājiem vajadzīgās prasmes
3.1. Novērtējumu var veikt vienīgi tādi pārbaudītāji, kam ir šajā nolūkā nepieciešamās tehniskās un administratīvās zināšanas.
3.2. Pārbaudītāji ir īpaši apmācīti veikt novērtējumus. Turklāt viņiem ir speciālās zināšanas tajā tehniskajā jomā, kurā darbosies tehniskais dienests.
3.3. Neskarot 3.1. un 3.2. punktu, 77. pantā minēto novērtējumu veic pārbaudītāji, kas nav saistīti ar darbībām, kurām tiek veikts novērtējums.
4. Pilnvarojuma pieteikums
4.1. Attiecīgi pilnvarots pieteikuma iesniedzēja tehniskā dienesta pārstāvis iesniedz kompetentajai iestādei oficiālu pieteikumu ar šādu informāciju:
a) tehniskā dienesta vispārējs apraksts, tostarp korporatīvā struktūra, nosaukums, adreses, juridiskais statuss un tehniskie resursi;
b) par testēšanu atbildīgā personāla un vadības sīks apraksts, tostarp curriculum vitae, kā arī izglītības un profesionālo prasmju apliecinājumi;
c) tehniskie dienesti, kas izmanto virtuālas testēšanas metodes, sniedz pierādījumu par savu spēju strādāt datorizētā vidē;
d) vispārēja informācija par tehnisko dienestu, tostarp tā darbību, stāvokli lielākā korporatīvā struktūrā, ja tāda ir, kā arī adreses visiem fiziskiem objektiem, uz ko attiecas pilnvarojums;
e) vienošanās pildīt prasības par tehniskā dienesta pilnvarošanu un citām saistībām, kā paredzēts attiecīgajos normatīvajos aktos, attiecībā uz ko tas ir pilnvarots;
f) to atbilstības novērtēšanas pakalpojumu apraksts, ko tehniskais dienests veic saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī to normatīvo aktu saraksts, saskaņā ar kuriem tehniskais dienests ir iesniedzis pilnvarojuma pieteikumu, vajadzības gadījumā norādot jaudas robežas;
g) tehniskā dienesta kvalitātes nodrošināšanas rokasgrāmatas eksemplārs.
4.2. Kompetentā iestāde pārbauda tehniskā dienesta sniegtās informācijas atbilstību.
4.3. Tehniskais dienests paziņo apstiprinātājai iestādei par visiem saskaņā ar 4.1. punktu sniegtās informācijas grozījumiem.
5. Resursu pārbaude
Kompetentā iestāde pārbauda savas spējas novērtēt tehnisko dienestu no politikas, kompetences un piemērotu pārbaudītāju un ekspertu pieejamības viedokļa.
6. Novērtējumu uzticēšana apakšuzņēmējiem
6.1. Kompetentā iestāde var uzticēt daļu novērtējuma veikt citai pilnvarošanas iestādei, vai arī lūgt atbalstu citu kompetento iestāžu tehniskajiem ekspertiem. Tehniskajam dienestam, kas iesniedzis pieteikumu, ir jāakceptē apakšuzņēmēji un eksperti.
6.2. Kompetentā iestāde, veicot vispārēju tehniskā dienesta novērtējumu, ņem vērā attiecīgajā jomā izsniegtos akreditācijas sertifikātus.
7. Sagatavošanās novērtējumam
7.1. Kompetentā iestāde oficiāli ieceļ novērtētāju grupu. Kompetentā iestāde nodrošina, ka katra uzdevuma veikšanā tiek piesaistīta atbilstoša zinātība. Jo īpaši grupai kā kopumam ir gan:
a) attiecīgās zināšanas konkrētajā jomā, kurā piešķirams pilnvarojums; gan
b) pietiekama izpratne, lai ticami novērtētu tehniskā dienesta kompetenci darbam tā pilnvarojuma jomā.
7.2. Kompetentā iestāde skaidri definē novērtētāju grupas uzdevumu. Novērtētāju grupas uzdevums ir pārbaudīt dokumentus, kas saņemti no pieteikumu iesniegušā tehniskā dienesta, un veikt novērtējumu uz vietas.
7.3. Kompetentā iestāde kopā ar tehnisko dienestu un norīkoto novērtētāju grupu vienojas par novērtējuma datumu un grafiku. Tomēr kompetentās iestādes pienākums ir izvēlēties tādu dienu, kas saskan ar pārraudzības un atkārtotas novērtēšanas plānu.
7.4. Kompetentā iestāde nodrošina, lai novērtētāju grupai būtu pieejami attiecīgie dokumenti par kritērijiem, ziņojumi par iepriekš veiktajiem novērtējumiem un attiecīgie tehniskā dienesta dokumenti un dati.
8. Novērtējums uz vietas
Novērtētāju grupa novērtē tehnisko dienestu tehniskā dienesta telpās, kur veic vienu vai vairākas galvenās darbības, un, attiecīgā gadījumā, izlases kārtā novēro darbības citās izraudzītās telpās, kurās darbojas tehniskais dienests.
9. Konstatējumu analīze un novērtējuma ziņojums
9.1. Novērtētāju grupa analizē visu attiecīgo informāciju un datus, kas iegūti, pārbaudot dokumentus un datus un veicot novērtējumu uz vietas. Analīze ir pietiekama, lai grupa varētu noteikt tehniskā dienesta kompetences apmēru un atbilstību pilnvarojuma prasībām.
9.2. Kompetentās iestādes ziņošanas procedūras nodrošina šādu prasību izpildi.
9.2.1. Pirms objekta atstāšanas sasauc novērtētāju grupas un tehniskā dienesta pārstāvju sanāksmi. Sanāksmē novērtētāju grupa sniedz rakstisku un/vai mutisku ziņojumu par analīzē gūtajiem konstatējumiem. Tehniskajam dienestam nodrošina iespēju uzdot jautājumus par konstatējumiem, tostarp neatbilstībām, ja tādas ir, un to pamatu.
9.2.2. Tehniskajam dienestam nekavējoties sniedz rakstisku ziņojumu par novērtējuma rezultātu. Novērtējuma ziņojumā ir komentāri par kompetenci un atbilstību un attiecīgos gadījumos norādītas neatbilstības, kas jānovērš, lai nodrošinātu atbilstību pilnvarojuma prasībām.
9.2.3. Tehnisko dienestu aicina atbildēt uz novērtējuma ziņojumu un aprakstīt īpašās darbības, ko veic vai ko ir plānots veikt konkrētā laikā, lai novērstu visas konstatētās neatbilstības.
9.3. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tehniskā dienesta darbības ir pietiekamas un efektīvas, lai novērstu neatbilstības. Ja konstatē, ka tehniskā dienesta darbības nav pietiekamas, lūdz papildu informāciju. Turklāt var lūgt pierādījumus par veikto darbību efektīvu īstenošanu vai veikt papildu novērtējumu, lai verificētu, ka korektīvas darbības tiek īstenotas efektīvi.
9.4. Novērtējuma ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) tehniskā dienesta identifikācijas dati;
b) diena(s), kad veikts novērtējums uz vietas;
c) tā/to pārbaudītāja(-u) un/vai ekspertu vārds(-i), kas piedalījušies novērtēšanā;
d) visu to telpu identifikācijas dati, kuras ir novērtētas;
e) ierosināto pilnvaru apjoms, kas ir novērtēts;
f) konstatācija, cik pareiza ir tehniskā dienesta iekšējā organizācija un procedūras kompetences nodrošināšanai, ko nosaka, pārbaudot, kā tas ievēro pilnvarošanai vajadzīgās prasības;
g) informācija par visu neatbilstību novēršanu;
h) ieteikums, vai pieteikuma iesniedzējs būtu jānorīko vai jāapstiprina kā tehnisks dienests, un, pozitīva ieteikuma gadījumā, kāds būs tā pilnvaru apjoms.
10. Pilnvarojuma piešķiršana vai apstiprināšana
10.1. Apstiprinātāja iestāde bez liekas kavēšanās pieņem lēmumu piešķirt, apstiprināt vai paplašināt pilnvarojumu, pamatojoties uz novērtējuma ziņojumu(-iem) un jebkādu citu saistītu informāciju.
10.2. Apstiprinātāja iestāde izsniedz tehniskajam dienestam sertifikātu. Šajā sertifikātā norādīta šāda informācija:
a) apstiprinātājas iestādes nosaukums un logotips;
b) pilnvarotā tehniskā dienesta dati;
c) pilnvarojuma piešķīruma spēkā stāšanās datums un beigu termiņš;
d) īsa norāde vai atsauce uz pilnvarojuma apjomu (attiecīgie normatīvie akti vai to daļas);
e) atbilstības apliecinājums un atsauce uz šo regulu.
11. Atkārtota novērtēšana un pārraudzība
11.1. Atkārtotu novērtēšanu veic līdzīgi sākotnējam novērtējumam, izņemot to, ka ņem vērā iepriekš veiktajos novērtējumos gūto pieredzi. Uz vietas veikti novērtējumi pārraudzības nolūkā nav tik pilnīgi kā atkārtoti novērtējumi.
11.2. Kompetentā iestāde izstrādā katra pilnvarota tehniskā dienesta atkārtota novērtējuma un pārraudzības plānu tā, lai regulāri novērtētu reprezentatīvus paraugus saistībā ar pilnvarojuma apjomu.
Uz vietas veiktu novērtējumu intervāls ir atkarīgs no tehniskā dienesta sasniegtās un pierādītās stabilitātes ― neatkarīgi no tā, vai runa ir par atkārtotu novērtējumu vai pārraudzību.
11.3. Ja pārraudzībā vai atkārtotā novērtējumā atklājas neatbilstības, kompetentā iestāde nosaka stingrus termiņus, kuros jāveic korektīvas darbības.
11.4. Ja korektīvas vai uzlabošanas darbības nav veiktas atbilstoši saskaņotajam grafikam vai tās uzskata par nepietiekamām, kompetentā iestāde nosaka atbilstošus pasākumus, piemēram, papildu novērtēšana, pilnvarojuma pārtraukšana vai atsaukšana vienai vai vairākām darbībām, ko veikt ir pilnvarots tehniskais dienests.
11.5. Ja kompetentā iestāde pieņem lēmumu pārtraukt vai atsaukt tehniskā dienesta pilnvarojumu, tā ierakstītā vēstulē informē tehnisko dienestu par savu lēmumu. Kompetentā iestāde jebkurā gadījumā pieņem visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to darbību nepārtrauktību, ko ir uzņēmies tehniskais dienests.
12. Dokumentācija saistībā ar pilnvarotiem tehniskiem dienestiem
12.1. Kompetentā iestāde glabā dokumentāciju par tehniskajiem dienestiem, lai pierādītu, ka ir ievērotas pilnvarojuma prasības, tostarp kompetences prasības.
12.2. Kompetentā iestāde dokumentāciju par tehniskajiem dienestiem glabā drošībā, lai nodrošinātu konfidencialitāti.
12.3. Dokumentācijā par tehniskajiem dienestiem ir vismaz šāda informācija:
a) attiecīgā sarakste;
b) novērtējuma dokumenti un ziņojumi;
c) pilnvarojuma sertifikātu kopijas.
3. papildinājums
Vispārīgas prasības attiecībā uz testa ziņojumu formu
1. Attiecībā uz katru IV pielikuma I daļā norādīto normatīvo aktu testa ziņojums atbilst standarta EN ISO/IEC 17025:2005 noteikumiem. Jo īpaši tajā ietverta 5.10.2. punktā, tostarp minētā standarta 1. piezīmē, minētā informācija.
2. Testa ziņojumu paraugu saskaņā ar labas prakses noteikumiem izdod apstiprinātāja iestāde.
3. Testa ziņojumu sagatavo Savienības oficiālajā valodā, ko nosaka apstiprinātāja iestāde.
4. Testa ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:
a) testētā transportlīdzekļa, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības identifikācija;
b) transportlīdzekļa, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības sīks raksturlielumu apraksts saistībā ar tiesību aktu;
c) to mērījumu rezultāti, kas norādīti attiecīgajos normatīvajos aktos, un vajadzības gadījumā ierobežojumi vai robežvērtības, kas jāievēro;
d) attiecībā uz katru c) apakšpunktā minēto mērījumu attiecīgais lēmums ― izpildīts vai nav izpildīts;
e) detalizēts paziņojums par atbilstību dažādajiem noteikumiem, kas jāievēro, piemēram, tādiem noteikumiem, kuros nav paredzēta mērījumu veikšana.
Piemēram, testa ziņojumā būtu jāietver paziņojums, kurā norādīta Regulas (ES) Nr. 19/2011 II pielikuma B daļā izklāstīto prasību izpilde šādi: “Vieta transportlīdzekļa identifikācijas numura marķējumam atbilst II pielikuma B daļas prasībām”;
f) ja ir atļautas testa metodes, kas nav paredzētas normatīvajos aktos, ziņojumā iekļauj testa veikšanā izmantotās testa metodes aprakstu;
g) testēšanas laikā fotografēti attēli, kuru skaitu nosaka apstiprinātāja iestāde.
Ja veic virtuālo testēšanu, attēlus var aizstāt ekrāna izdrukas vai citi piemēroti pierādījumi;
h) izdarītie secinājumi;
i) ja sagatavoti atzinumi un interpretācijas, tos pienācīgi dokumentē un atzīmē testa ziņojumā.
5. Ja veic tāda transportlīdzekļa, sastāvdaļas vai tehniskās vienības testus, kam ir daudz vissliktāko īpašību salīdzinājumā ar vajadzīgo sasniedzamo darbības līmeni (proti, vissliktākais gadījums), testa ziņojumā iekļauj atsauci, kā ražotājs izdarījis atlasi, vienojoties ar apstiprinātāju iestādi.
VI PIELIKUMS
ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTA PARAUGI
A PARAUGS
(izmantot transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumam)
Maksimālie izmēri: A4 (210 × 297 mm)
ES TIPA ARSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS
Apstiprinātājas iestādes zīmogs
Sertifikāta derīguma termiņš: dd/mm/gggg(4)
|
Paziņojums par: |
Attiecībā uz: |
|
— ES tipa apstiprinājumu (1) — ES tipa apstiprinājuma paplašinājumu (1) — ES tipa apstiprinājuma atteikumu (1) — ES tipa apstiprinājuma anulēšanu (1) |
— pabeigtu transportlīdzekli (1) — vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekli (1) — nepabeigtu transportlīdzekli (1) — transportlīdzekli ar pabeigtiem un nepabeigtiem variantiem (1) — transportlīdzekli ar vairākos posmos pabeigtiem un nepabeigtiem variantiem (1) |
izsniegts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/201X, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. .../... (1).
ES tipa apstiprinājuma numurs:
Paplašinājuma pamatojums:
I IEDAĻA
1.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):
1.2. Tips:
1.2.1. Komercnosaukums(-i) (2):
01.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums ir uz transportlīdzekļa:
1.3.1. Šā marķējuma atrašanās vieta:
1.4. Transportlīdzekļa kategorija (3):
____________________________
(1) Lieko svītrot.
(2) Ja nav zināms tipa apstiprinājuma piešķiršanas laikā, aizpildīt vēlākais tad, kad transportlīdzekli laiž tirgū.
(3) Kā definēts Regulas (ES) Nr. .../... II pielikuma A daļā.
(4) Norādīt atbilstoši Regulas (ES) …/… 33. panta 1. punktam.
1.5.
Pabeigta/vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese (1):
1.5.1 Transportlīdzekļiem ar vairākposmu tipa apstiprinājumu ― transportlīdzekļa bāzes/iepriekšējā(-o) posma(-u) ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese:
1.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(s):
1.9. Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese:
II IEDAĻA
Es, apakšā parakstījies, ar šo apliecinu, ka ražotāja sniegtais apraksts pievienotajā informācijas dokumentā par transportlīdzekļa tipu ir pareizs (paraugu(s) izvēlējusies apstiprinātāja iestāde un iesniedzis ražotājs kā transportlīdzekļa tipa prototipu(s)) un ka pievienotie testu rezultāti attiecas uz transportlīdzekļa tipu.
1. Pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem/variantiem (1):
Šis transportlīdzekļa tips atbilst/neatbilst (1) visu attiecīgo normatīvo aktu tehniskajām prasībām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. XXX/201X IV pielikumā (2).
1.1. Derīguma ierobežojumi (1)(3):………………………………………………………….
1.2. Piemērotie atbrīvojumi (1)(3)(4): ………………………………………………………….
1.2.1. Atbrīvojumu iemesli (1)(4): ………………………………………………………
1.2.2. Alternatīvas prasības (1)(4): ………………………………………………………
2. Nepabeigtiem transportlīdzekļiem/variantiem (1):
Šis transportlīdzekļa tips atbilst/neatbilst (1) 2. puses tabulā norādīto normatīvo aktu tehniskajām prasībām.
3. Apstiprinājums ir piešķirts/atteikts/anulēts (1).
4. Apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/201X 37. panta prasībām, un apstiprinājums ir derīgs līdz dd/mm/gg.
|
(Vieta) |
(Paraksts) |
(Datums) |
_____________
(1) Lieko svītrot.
(2) Skatīt 2. pusi.
(3) Attiecas uz transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu tikai kā izņēmums saistībā ar jaunu tehnoloģiju vai jaunu konceptu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/201X 37. pantu.
(4) Piemēro tikai mazu valsts sēriju transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/201X 40. pantu.
|
Pielikumi. |
Informācijas pakete. Testa rezultāti (sk. Regulas (ES) Nr. XXX/201X VIII pielikumu). Personas(-u), kas ir pilnvarota(s) parakstīt atbilstības sertifikātus, vārds(-i), uzvārds(-i) un paraksta(-u) paraugs(-i), kā arī norāde par personas(-u) amatu uzņēmumā. |
NB!
– Ja šo paraugu izmanto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam kā izņēmumu jaunai tehnoloģijai vai jaunam konceptam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/201X 37. pantu, sertifikāta virsraksts ir “PAGAIDU ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS, DERĪGS TIKAI …(dalībvalsts) TERITORIJĀ”.
Provizoriska atbilstības sertifikāta nosaukumā norādes “PABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI” vietā izmanto norādi: “PABEIGTIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURU TIPS APSTIPRINĀTS SASKAŅĀ AR 37. PANTA PRASĪBĀM EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES [… GADA …. …] REGULĀ (ES) NR. XXX/201X PAR MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN TO PIEKABJU, KĀ ARĪ ŠĀDIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM PAREDZĒTU SISTĒMU, SASTĀVDAĻU UN ATSEVIŠĶU TEHNISKO VIENĪBU APSTIPRINĀŠANU UN TIRGUS UZRAUDZĪBU (PROVIZORISKS APSTIPRINĀJUMS)” ― atbilstoši Regulas (ES) Nr. XXX/201X 37. pantam.
– Ja šo paraugu izmanto mazu valsts sēriju transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam atbilstoši Regulas (ES) Nr. XXX/201X 40. pantam, sertifikāta virsraksts ir “MAZAS VALSTS SĒRIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS”. Tekstā norāda izņēmumu veidu, iemeslus to atbalstīšanai un alternatīvās prasības, kas norādītas Regulas (ES) Nr. XXX/201X 40. panta 2. punktā.
ES TIPA ARSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS
2. puse
Šis ES tipa apstiprinājums attiecībā uz nepabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, variantiem vai versijām ir veidots, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem nepabeigtu transportlīdzekļu apstiprinājumiem:
1. posms. Bāzes transportlīdzekļa ražotājs:
ES tipa apstiprinājuma numurs:
Datums:
Attiecas uz variantiem vai versijām (pēc vajadzības):
2. posms. Ražotājs:
ES tipa apstiprinājuma numurs:
Datums:
Attiecas uz variantiem vai versijām (pēc vajadzības):
3. posms. Ražotājs:
ES tipa apstiprinājuma numurs:
Datums:
Attiecas uz variantiem vai versijām (pēc vajadzības):
Ja apstiprinājums attiecas uz vienu vai vairākiem nepabeigtiem variantiem vai versijām (pēc vajadzības), uzskaitīt variantus vai versijas (pēc vajadzības), kas ir pabeigti vai vairākos posmos pabeigti.
Pabeigts(-i)/vairākos posmos pabeigts(-i) variants(-i):
To prasību saraksts, kas attiecas uz apstiprināto nepabeigta transportlīdzekļa tipu, variantu vai versiju (pēc vajadzības, ņemot vērā katra turpmākajā tabulā norādītā normatīvā akta jomu un jaunākos grozījumus).
|
Punkts |
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
Jaunākie grozījumi |
Attiecas uz variantu vai, ja vajadzīgs, uz versiju |
|
(Uzskaitīt vienīgi tos priekšmetus, attiecībā uz kuriem ir ES tipa apstiprinājums.) |
||||
Attiecībā uz speciālajiem transportlīdzekļiem ― piešķirtie izņēmumi vai īpaši noteikumi, ko piemēro saskaņā ar IV pielikuma III daļu, un izņēmumi, kas piešķirti saskaņā ar 37. pantu:
|
Atsauce uz normatīvo aktu |
Vienības numurs |
Apstiprinājuma un izņēmuma veids |
Attiecas uz variantu vai, ja vajadzīgs, uz versiju |
Papildinājums
Normatīvi akti, kam atbilst transportlīdzekļa tips
(aizpildīt vienīgi tipa apstiprinājuma gadījumā saskaņā ar 26. panta 6. punktu)
|
Priekšmets (1) |
Atsauce uz normatīvo aktu (1) |
Grozījumi veikti ar |
Attiecas uz variantiem |
|
1.A Trokšņu līmenis |
|||
|
2. Emisijas |
|||
|
3. Degvielas tvertnes/pakaļējās drošības konstrukcijas |
|||
|
… |
(1) Saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu.
B PARAUGS
(izmantot transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz sistēmu)
Maksimālie izmēri: A4 (210 × 297 mm)
ES TIPA ARSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS
Apstiprinātājas iestādes zīmogs
Paziņojums par:
|
— ES tipa apstiprinājumu (1) |
|
attiecībā uz sistēmas tipu/transportlīdzekļa tipu sistēmai (1) |
|
— ES tipa apstiprinājuma paplašinājumu (1) |
||
|
— ES tipa apstiprinājuma atteikumu (1) |
||
|
— ES tipa apstiprinājuma anulēšanu (1) |
||
izsniegts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/201X, Regulu (EK) Nr. …/… (1), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. .../... (1).
ES tipa apstiprinājuma numurs:
Paplašinājuma pamatojums:
I IEDAĻA
1.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):
1.2. Tips:
1.2.1. Komercnosaukums(-i) (ja ir):
1.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums norādīts uz transportlīdzekļa (2):
1.3.1. Šā marķējuma atrašanās vieta:
1.4. Transportlīdzekļa kategorija (3):
1.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese:
1.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(s):
1.9. Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese:
___________________
(1) Lieko svītrot.
(2) Ja tipa identifikācijas līdzekļi satur rakstzīmes, kas neattiecas uz tā transportlīdzekļa, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipa aprakstu, uz kuru attiecas šis informācijas dokuments, tad šīs rakstzīmes dokumentā aizstāj ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).
(3) Kā definēts Regulas (ES) Nr. .../... II pielikuma A daļā.
II IEDAĻA
1. Papildu informācija (attiecīgā gadījumā): sk. papildinājumu.
2. Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:
3. Testa ziņojuma datums:
4. Testa ziņojuma numurs:
5. Piezīmes (ja ir): sk. papildinājumu.
6. Vieta:
7. Datums:
8. Paraksts:
|
Pielikumi. |
Informācijas pakete. Testa ziņojums |
Papildinājums
ES tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. ...
1. Papildu informācija
1.1. […]:
1.1.1. […]:
[…]
2. Tipa apstiprinājuma numurs katrai sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskajai vienībai, kas uzstādīta attiecīgā tipa transportlīdzekļiem, lai atbilstu Regulas (ES) Nr. .../... prasībām.
2.1. […]:
3. Piezīmes:
3.1. […]:
C PARAUGS
(izmantot sastāvdaļas/atsevišķas tehniskās vienības tipa apstiprinājumam)
Maksimālie izmēri: A4 (210 × 297 mm)
ES TIPA ARSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS
Apstiprinātājas iestādes zīmogs
Paziņojums par:
|
— ES tipa apstiprinājumu (1) |
|
|
— ES tipa apstiprinājuma paplašinājumu (1) |
|
|
— ES tipa apstiprinājuma atteikumu (1) |
|
|
— ES tipa apstiprinājuma anulēšanu (1) |
izsniegts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/201X, Regulu (EK) Nr. …/… (1), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. .../... (1).
ES tipa apstiprinājuma numurs:
Paplašinājuma pamatojums:
I IEDAĻA
1.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums):
1.2. Tips:
1.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja norādīti uz sastāvdaļas/atsevišķas tehniskās vienības (1) (2):
1.3.1. Šā marķējuma atrašanās vieta:
1.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese:
1.7. Detaļām un atsevišķām tehniskajām vienībām ― EK apstiprinājuma marķējuma stiprinājuma vieta un paņēmiens:
1.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(s):
1.9. Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese:
______________
(1) Lieko svītrot.
(2) Ja tipa identifikācijas līdzekļi satur rakstzīmes, kas neattiecas uz tā transportlīdzekļa, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipa aprakstu, uz kuru attiecas šis informācijas dokuments, tad šīs rakstzīmes paziņojumā aizstāj ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).
II IEDAĻA
1. Papildu informācija (attiecīgā gadījumā): sk. papildinājumu.
2. Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:
3. Testa ziņojuma datums:
4. Testa ziņojuma numurs:
5. Piezīmes (ja ir): sk. papildinājumu.
6. Vieta:
7. Datums:
8. Paraksts:
|
Pielikumi. |
Informācijas pakete. Testa ziņojums. |
Papildinājums
ES tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. ...
1. Papildu informācija
1.1. […]:
1.1.1. […]:
[…]
2. Ierīces lietojuma ierobežojumi (ja ir):
2.1. […]:
3. Piezīmes:
3.1. […]:
D PARAUGS
(izmantot saskaņotam transportlīdzekļa individuālam apstiprinājumam saskaņā ar 42. pantu)
Maksimālie izmēri: A4 (210 × 297 mm)
ES INDIVIDUĀLĀ ARSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS
|
|
Apstiprinātājas iestādes nosaukums, adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese |
Paziņojums par transportlīdzekļa ES individuālo apstiprinājumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/201X 42. pantu.
I IEDAĻA
|
1.1. |
Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): … |
|||||
|
1.2. |
||||||
|
1.2.1. |
Komercnosaukums: … |
|||||
|
1.4. |
Transportlīdzekļa kategorija (2): … |
|||||
|
1.5. |
Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: … |
|||||
|
1.6. |
Ražotāja normatīvo plāksnīšu novietojums un piestiprināšanas metode:… … Transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta: … |
|||||
|
1.9. |
Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: … |
|||||
|
1.10. |
Transportlīdzekļa identifikācijas numurs: … |
|||||
Es, apakšā parakstījies [… … vārds, uzvārds un amats], ar šo apliecinu, ka […pieteikuma iesniegšanas datums] […… pieteikuma iesniedzēja nosaukums/vārds, uzvārds un adrese] apstiprināšanai iesniegtajam transportlīdzeklim ir piešķirts apstiprinājums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/201X 42. pantu. To apliecinot, piešķirts šāds apstiprinājuma numurs: …
Transportlīdzeklis atbilst Regulas (ES) Nr. XXX/201X IV pielikuma 2. papildinājuma prasībām. To bez papildu apstiprināšanas var pastāvīgi reģistrēt dalībvalstīs ar labās/kreisās puses (1) satiksmi un spidometra metriskajām/angļu (1) mērvienībām.
______________________
(1) Lieko svītrot.
(2) Kā definēts Regulas (ES) Nr. XXX/201X II pielikuma A daļā.
(4) Tās dalībvalsts pazīšanas numurs, kas izsniegusi transportlīdzekļa individuālo apstiprinājuma sertifikātu: (sk. Regulas (ES) Nr. XXX/201X VII pielikuma 1. punkta 1. iedaļu).
|
(Vieta) (Datums) |
(Paraksts (3)) |
(Apstiprinātājas iestādes zīmogs) |
||||
|
[…] |
[…] |
[…] |
||||
|
Divi transportlīdzekļa fotoattēli (5) (minimālā izšķirtspēja 640 × 480 pikseļu, ~7 × 10 cm). |
||||||
_______________
(3) Vai “uzlabota elektroniskā paraksta” attēls saskaņā ar Direktīvu 1999/93/EK, tostarp dati verifikācijas vajadzībām.
(5) Vienu ― ¾ no priekšas, vienu ― ¾ no aizmugures.
II IEDAĻA
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
|
1. |
Asu skaits: … un riteņu skaits: … |
|
1.1. |
Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: … |
|
3. |
Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … |
Galvenie izmēri
|
4. |
Garenbāze (a): … mm |
|
4.1. |
Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm |
|
5. |
Garums: … mm |
|
6. |
Platums: … mm |
|
7. |
Augstums: … mm |
Masas
|
13. |
Transportlīdzekļa pašmasa: …kg (b) |
|||
|
16. |
Tehniski pieļaujamās maksimālās masas |
|||
|
16.1. |
Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg |
|||
|
16.2. |
Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt. |
|||
|
16.4. |
Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā masa: … kg |
|||
|
18. |
Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa: |
|||
|
18.1. |
piekabei ar jūgstieni: … kg |
|||
|
18.2. |
puspiekabei: … kg |
|||
|
18.3. |
centrālass piekabei: … kg |
|||
|
18.4. |
bezbremžu piekabei: … kg |
|||
|
19. |
Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā vertikālā masa sakabes punktā: … kg |
|||
Spēka iekārta
|
20. |
Dzinēja ražotājs: … |
||||
|
21. |
Dzinēja kods atbilstīgi marķējumam uz dzinēja: … |
||||
|
22. |
Darbības princips: … |
||||
|
23. |
Pilnībā elektrisks: jā/nē (1) |
||||
|
25. |
Dzinēja darba tilpums: …cm3 |
||||
|
26. |
Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/dabasgāze – biometāns/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1) |
||||
|
26.1. |
Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela (1) |
||||
|
27. |
Maksimālā lietderīgā jauda (c): … kW, pie … min–1, vai maksimālā nepārtrauktā nominālā jauda (elektromotors) … kW (1) |
||||
Maksimālais ātrums
|
29. |
Maksimālais ātrums: … km/h |
Asis un balstiekārta
|
30. |
Ass(-u) šķērsbāze: 1. … mm 2. … mm 3. … mm |
|
35. |
Riepu/riteņu kombinācija: … |
Virsbūve
|
38. |
Virsbūves kods (d): |
||
|
40. |
Transportlīdzekļa krāsa (e): … |
||
|
41. |
Durvju skaits un konfigurācija: … |
||
|
42. |
Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (f): … … |
||
|
42.1. |
Sēdvieta(s), kas paredzēta(s) izmantošanai vienīgi, transportlīdzeklim stāvot: … |
||
|
42.3. |
Ratiņkrēslu lietotājiem pieejamo vietu skaits: … |
||
Sakabes ierīce
|
44. |
Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: … |
Ekoloģiskie raksturlielumi
|
46. |
Trokšņu līmenis Stacionāri: … dB(A) pie dzinēja apgriezieniem: …min–1 Kustībā: … dB(A) |
||||
|
47. |
Izplūdes gāzu emisijas līmenis (g): EURO … Citi tiesību akti: … |
||||
|
49. |
CO2 emisijas/degvielas patēriņš/elektroenerģijas patēriņš (h): 1. visa jaudas piedziņas ķēde, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus 2. pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīda elektrotransportlīdzekļi Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais (1)) … Wh/km |
||||
|
52. |
Piezīmes: … |
||||
|
53. |
Papildu informācija: nobraukums (2), … |
||||
_______________
Paskaidrojumi attiecībā uz D paraugu
(1) Lieko svītrot.
(2) Nav obligāti.
(a) Šo pozīciju aizpilda tikai tad, ja transportlīdzeklim ir divas asis.
(b) Šī masa ir transportlīdzekļa faktiskā masa Regulas (ES) Nr. XXX/201X I pielikuma 2.6. punktā norādītajos apstākļos.
(c) Hibrīda elektrotransportlīdzekļiem jānorāda abu dzinēju jaudas.
(d) Izmanto II pielikuma C iedaļā norādītos kodus.
(e) Norādīt tikai pamatkrāsu(-as): balts, dzeltens, oranžs, sarkans, violets, zils, zaļš, pelēks, brūns vai melns.
(f) Izņemot sēdvietas, ko paredzēts izmantot tikai stāvošā transportlīdzeklī, un ratiņkrēslu vietu skaitu.
(g) Pievienot EURO līmeņa numuru un vajadzības gadījumā zīmi, kas atbilst tipa apstiprinājumā izmantotajiem noteikumiem.
(h) Atkārtot dažādām degvielām, ko var izmantot.
VII PIELIKUMS
ES TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTU NUMERĀCIJAS SISTĒMA (1)
1. ES tipa apstiprinājuma numurā ir četras pozīcijas gatavu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumos un piecas pozīcijas ― sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprinājumos, kā norādīts turpmāk. Pozīcijas vienmēr atdala ar zīmi “*”.
1. pozīcija. Mazais burts “e”, tam seko tās dalībvalsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu:
2. pozīcija. Pamatdirektīvas vai regulas numurs
“ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 661/2009 īstenošanas pasākumi, atsauce uz pamatregulu ir regulas numurs (t. i., īstenošanas akts), kas pieņemta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 661/2009 14. panta 1. punkta a)–e) apakšpunktu.”
3. pozīcija. Tās direktīvas vai regulas numurs, ar ko izdarīti jaunākie tipa apstiprinājuma grozījumi, tostarp īstenošanas akti, ko piemēro attiecībā uz tipa apstiprinājumu, saskaņā ar šādiem ievilkumiem. Tomēr, ja šādas grozošās direktīvas vai regulas, vai attiecīgā īstenošanas akta vēl nav, 2. pozīcijā minēto numuru atkārto 3. pozīcijā:
— gatavu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumos tas nozīmē jaunāko direktīvu vai regulu, ar ko grozīts(-i) kāds(-i) no Regulas (ES) Nr. XXX/201X pantiem;
_______________
(1) Sastāvdaļas un atsevišķas tehniskās vienības marķē saskaņā ar attiecīgo normatīvo aktu noteikumiem.
— gatavu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumos, ko piešķir saskaņā ar 39. pantā aprakstīto procedūru, tas nozīmē jaunāko direktīvu vai regulu, ar ko ir grozīts(-i) kāds(-i) no Regulas (ES) Nr. XXX/201X pantiem, izņemot to, ka pirmos divus ciparus (piemēram, 20) aizstāj ar lieliem drukātiem burtiem “KS”;
— tas nozīmē jaunāko direktīvu vai regulu, kurā ietvertas spēkā esošās normas, kam atbilst attiecīgā sistēma, sastāvdaļa vai tehniskā vienība;
— tas nozīmē jaunāko regulu, kurā ir Regulas (EK) Nr. 661/2009 īstenošanas pasākumu grozījumi, kuriem atbilst sistēma, sastāvdaļa vai tehniskā vienība;
— ja direktīvā vai regulā, tostarp īstenošanas aktos, ir ietvertas atšķirīgas tehniskās prasības, kas jāpiemēro, sākot no konkrētiem datumiem, 3. pozīcijai seko alfabēta burts, lai skaidri identificētu, kuras tehniskās prasības attiecas uz piešķirto apstiprinājumu. Ja iesaistītas dažādas transportlīdzekļu kategorijas, burts var attiekties arī uz konkrētu transportlīdzekļa kategoriju.
4. pozīcija. Četrzīmju kārtas numurs (kas vajadzības gadījumā sākas ar nullēm) gatavu transportlīdzekļu ES tipa apstiprinājumiem vai četru vai piecu zīmju numurs tipa apstiprinājumiem atbilstoši atsevišķai direktīvai vai regulai, norādot galvenā tipa apstiprinājuma numuru. Numerācija sākas no 0001 katrai pamatdirektīvai vai pamatregulai.
5. pozīcija. Divciparu kārtas numurs (kas vajadzības gadījumā sākas ar nullēm) paplašinājuma apzīmēšanai. Numerācija sākas no 00 katram pamata apstiprinājuma numuram.
2. Gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma gadījumā 2. pozīciju izlaiž.
Tomēr attiecīgu valstu tipa apstiprinājumiem, ko saskaņā ar 40. pantu piešķir mazās sērijās izgatavotiem transportlīdzekļiem, 2. pozīcijas vietā lieliem drukātiem burtiem raksta NKS.
3. Tikai uz transportlīdzekļa ražotāja normatīvās(-ajām) plāksnītes(-ēm) 5. pozīciju izlaiž.
4. Tipa apstiprinājuma numuru izkārtojums
4.1. Francijā piešķirta trešā tipa apstiprinājuma (ja vēl nav piešķirts paplašinājums) piemērs:
i) atbilstoši Komisijas Regulai (ES) Nr. 1008/2010(2) (priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas ierīces):
e2*1008/2010*1008/2010*00003*00
ii) atbilstoši Komisijas Regulai (ES) Nr. 19/2011(3), kas grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 249/2012(4) (normatīvie marķējumi):
e2*19/2011*249/2012*0003*00
4.2. Apvienotajā Karalistē piešķirta transportlīdzekļu ceturtā tipa apstiprinājuma otrā paplašinājuma piemērs:
e11*2007/2046*0004*02
4.3. Piemērs visa transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājumam, ko Luksemburga saskaņā ar 39. pantu ir piešķīrusi mazās sērijās ražotam transportlīdzeklim:
e13*KS07/46*0001*00.
4.4. Piemērs transportlīdzekļa valsts tipa apstiprinājumam, ko Nīderlande saskaņā ar 40. pantu ir piešķīrusi mazās sērijās ražotam transportlīdzeklim:
e4*NKS*0001*00.
4.5. Piemērs tipa apstiprinājuma numuram, ko marķē uz transportlīdzekļa ražotāja normatīvās(-ajām) plāksnītes(-ēm):
e11*2007/2046*0004.
5. VII pielikumu nepiemēro tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti saskaņā ar ANO EEK noteikumiem, kuri uzskaitīti IV pielikumā, jo attiecīgā numerācijas sistēma ir paredzēta attiecīgajos ANO EEK noteikumos. Tomēr VII pielikums attiecas uz ES tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009, pamatojoties uz ANO EEK noteikumiem (t. i., izmantotas jaunās tehnoloģijas, sastāvdaļas un ATV ar ES tipa apstiprinājumu, virtuālā testēšana un paštestēšana). Šajā gadījumā tiek piemērota šāda numerācijas sistēma:
1. pozīcija: kā iepriekš 1. punktā.
2. pozīcija: “661/2009” (Regula (EK) Nr. 661/2009).
3. pozīcija: pirmā daļa ir ANO EEK noteikumu numurs, kam seko “R-”, otrā daļa ir grozījumu sērija vai “00”, ja tā ir oriģinālā sērija, kam seko “-”, un trešā daļa ir papildinājuma līmenis (kas vajadzības gadījumā sākas ar nullēm) vai “00”, ja attiecīgajai sērijai nav papildinājuma.
4. pozīcija: kā iepriekš 1. punktā.
5. pozīcija: kā iepriekš 1. punktā.
Piemēri:
e1*661/2009*13-HR-10-05*00001*00
(tipa apstiprinājumu piešķīrusi Vācija atbilstoši ANO EEK Noteikumu Nr. 13-H 10. grozījumu sērijas 5. papildinājumu līmenim, pirmais piešķirtais apstiprinājums, nav paplašinājumu)
e25*661/2009*28R-00-03*0123*05
(piešķīrusi Horvātija saskaņā ar ANO EEK Noteikumiem Nr. 28, oriģinālā grozījumu sērija, 3. papildinājums, 123. piešķirtais apstiprinājums, 5. paplašinājums)
(2) Komisijas 2010. gada 9. novembra Regula (ES) Nr. 1008/2010 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz noteiktu mehānisko transportlīdzekļu priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas ierīcēm, un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 292, 10.11.2010., 2. lpp.).
(3) Komisijas 2011. gada 11. janvāra Regula (ES) Nr. 19/2011, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju normatīvās ražotāja plāksnītes un transportlīdzekļa identifikācijas numura tipa apstiprināšanas prasībām un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 8, 12.1.2011., 1. lpp.).
(4) Komisijas 2012. gada 21. marta Regula (ES) Nr. 249/2012, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 19/2011 attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju normatīvās ražotāja plāksnītes tipa apstiprināšanas prasībām (OV L 82, 22.3.2012., 1. lpp.).
Papildinājums
Sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma marķējums
1. Sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma marķējums sastāv no šādiem elementiem.
1.1. Taisnstūris ap mazo “e” burtu, kam seko tās dalībvalsts pazīšanas burts(-i) vai numurs, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskajai vienībai:
|
1 |
Vācija; |
19 |
Rumānija; |
|
2 |
Francija; |
20 |
Polija; |
|
3 |
Itālija; |
21 |
Portugāle; |
|
4 |
Nīderlande; |
23 |
Grieķija; |
|
5 |
Zviedrija; |
24 |
Īrija; |
|
6 |
Beļģija; |
25 |
Horvātija; |
|
7 |
Ungārija; |
26 |
Slovēnija; |
|
8 |
Čehija; |
27 |
Slovākija; |
|
9 |
Spānija; |
29 |
Igaunija; |
|
11 |
Apvienotā Karaliste; |
32 |
Latvija; |
|
12 |
Austrija; |
34 |
Bulgārija; |
|
13 |
Luksemburga; |
36 |
Lietuva; |
|
17 |
Somija; |
49 |
Kipra; |
|
18 |
Dānija; |
50 |
Malta. |
1.2. Taisnstūra tuvumā ir tipa apstiprinājuma numura 4. pozīcijā ietvertais “pamata apstiprinājuma numurs”, un tam priekšā ir divi cipari, kas norāda kārtas numuru, kurš piešķirts jaunākajam attiecīgās atsevišķās direktīvas vai regulas grozījumam.
1.3. Papildu simbols vai simboli, kas atrodas virs taisnstūra, ļaujot identificēt konkrētus raksturlielumus, ja norādīts attiecīgajās atsevišķajās direktīvās vai regulās.
2. Sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipa apstiprinājuma marķējums ir piestiprināts pie atsevišķās tehniskās vienības vai sastāvdaļas tā, lai to nevarētu atdalīt un tas būtu skaidri salasāms.
3. Papildinājumā ir ietverts sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipa apstiprinājuma marķējuma paraugs.
|
4. |
Šo papildinājumu nepiemēro tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti saskaņā ar ANO EEK noteikumiem, kuri uzskaitīti IV pielikumā, jo attiecīgie apstiprinājuma marķējumi ir paredzēti attiecīgajos ANO EEK noteikumos. Tomēr šis papildinājums attiecas uz sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību ES tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009, pamatojoties uz ANO EEK noteikumiem (t. i., sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības, kuras ietver jaunas tehnoloģijas). Šajā gadījumā tiek piemērots šāds marķējuma izvietojums: Atšķirīgais tipa apstiprinājuma marķējums ir noteikts attiecīgajos ANO EEK noteikumos, ņemot vērā šo. Ja ir noteikts, ka jāizmanto aplis, kurā ir burts “E”, tad izmanto nevis apli, bet taisnstūri. Tā augstums (a) atbilst vismaz paredzētajam diametra izmēram, un tā platums pārsniedz šo vērtību (t. i., > a). Lielā burta “E” vietā izmanto mazo burtu “e”, kam seko tās dalībvalsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājumu. Piemērs.
(piešķīrusi Vācija, pamatojoties uz ANO EEK Noteikumiem Nr. 28, oriģinālā sērija, pirmais piešķirtais apstiprinājums, II klases skaņas signālierīce, kurā ietvertas jaunas tehnoloģijas) |
Papildinājuma pielikums
Sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības ES tipa apstiprinājuma marķējuma paraugs
Paskaidrojums. Še norādītais sastāvdaļas ES tipa apstiprinājuma marķējums ir paredzēts ES tipa apstiprinājumam, ko piešķīrusi Beļģija ar numuru 0004. 01 ir kārtas numurs, ar ko apzīmē tehnisko prasību līmeni, kam atbilst sastāvdaļa. Kārtas numuru piešķir saskaņā ar attiecīgo atsevišķo direktīvu vai regulu.
NB! Šajā piemērā nav parādīti papildu simboli.
VIII PIELIKUMS
TESTU REZULTĀTI
(Jāaizpilda apstiprinātājai iestādei un jāpievieno transportlīdzekļa ES tipa apstiprinājuma sertifikāta pielikumā.)
Visos gadījumos informācijai ir jābūt tādai, no kuras ir skaidri saprotams, uz kuru variantu un versiju tā attiecas. Vienai versijai nevar būt vairāk kā viens rezultāts. Vairāku rezultātu kombinācija vienai versijai, norādot sliktākos rezultātus, tomēr ir pieļaujama. Tādā gadījumā piezīmē norāda, ka ar (*) atzīmētajiem elementiem ir norādīti tikai sliktākie rezultāti.
1. Trokšņu līmeņa testu rezultāti
Numurs pamata normatīvajam aktam un jaunākajam grozījumu normatīvajam aktam, kas attiecas uz apstiprinājumu. Normatīvajam aktam ar diviem vai vairākiem īstenošanas posmiem norādīt arī īstenošanas posmu:
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
Kustībā (dB(A)/E): |
… |
… |
… |
|
Stacionārā stāvoklī (dB(A)/E): |
… |
… |
… |
|
pie apgriezieniem (min–1): |
… |
… |
… |
2. Izplūdes gāzu emisijas testu rezultāti
2.1. Tādu mehānisko transportlīdzekļu emisijas, kas testēti viegldarba transportlīdzekļu testa procedūrā
Norāda normatīvo aktu, ar ko izdarīti jaunākie grozījumi, kuri piemērojami apstiprinājumam. Normatīvajam aktam ar diviem vai vairākiem īstenošanas posmiem norāda arī īstenošanas posmu:
Degviela(s) (a) … (dīzeļdegviela, benzīns, LPG, dabasgāze, maināma degviela: benzīns/dabasgāze, LPG, divas degvielas: benzīns/etanols, dabasgāze/H2NG…)
2.1.1. Pirmā tipa tests (b) (c) (transportlīdzekļa emisijas testa ciklā pēc aukstās iedarbināšanas)
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
CO (mg/km) |
… |
… |
… |
|
THC (mg/km) |
… |
… |
… |
|
Nemetāna ogļūdeņraži (mg/km) |
… |
… |
… |
|
NOx (mg/km) |
… |
… |
… |
|
THC + NOx (mg/km) |
… |
… |
… |
|
Cietdaļiņu masa (PM) (mg/km) |
… |
… |
… |
|
Daļiņu skaits (P) (#/km) (1) |
… |
… |
… |
2.1.2. Otrā tipa tests (b) (c) (emisijas dati, kas jāiesniedz tipa apstiprināšanas laikā un nepieciešami tehniskās apskates nolūkā)
2. tips, zemu tukšgaitas apgriezienu tests:
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
CO (tilpumprocenti) |
… |
… |
… |
|
Dzinēja apgriezieni (min–1) |
… |
… |
… |
|
Dzinēja eļļas temperatūra (°C) |
… |
… |
… |
2. tips, augstu tukšgaitas apgriezienu tests:
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
CO (tilpumprocenti) |
… |
… |
… |
|
Lambda vērtība |
… |
… |
… |
|
Dzinēja apgriezieni (min–1) |
… |
… |
… |
|
Dzinēja eļļas temperatūra (°C) |
… |
… |
… |
2.1.3. Trešā tipa tests (kartergāzu emisijas): …
2.1.4. Ceturtā tipa tests (iztvaikošanas emisijas): …g/testā
2.1.5. Piektā tipa tests (pretpiesārņojuma kontroles ierīču ilglaicīgums):
— veiktais vecināšanas attālums (km) (piemēram, 160 000 km): …
— nolietošanās koeficients (DF): aprēķinātais/fiksētais (2)
— vērtības:
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
CO |
… |
… |
… |
|
THC |
… |
… |
… |
|
Nemetāna ogļūdeņraži |
… |
… |
… |
|
NOx |
… |
… |
… |
|
THC + NOx |
… |
… |
… |
|
Cietdaļiņu masa (PM) |
… |
… |
… |
|
Daļiņu skaits (P) (1) |
… |
… |
… |
2.1.6. Sestā tipa tests (vidējā emisija zemā apkārtējā temperatūrā):
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
CO (g/km) |
… |
… |
… |
|
THC (g/km) |
… |
… |
… |
2.1.7. OBD: jā/nē (2)
2.2. Emisija no dzinējiem, kas testēti ar smagdarba transportlīdzekļu testa procedūru.
Norāda normatīvo aktu, ar ko izdarīti jaunākie grozījumi, kuri piemērojami apstiprinājumam. Normatīvajam aktam ar diviem vai vairākiem īstenošanas posmiem norāda arī īstenošanas posmu: …
Degviela(s) (a) … (dīzeļdegviela, benzīns, LPG, dabasgāze, etanols …)
2.2.1. ESC testa rezultāti (1)(e)(f)
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
CO (mg/kWh) |
… |
… |
… |
|
THC (mg/kWh) |
… |
… |
… |
|
NOx (mg/kWh) |
… |
… |
… |
|
NH3 (ppm) (1) |
… |
… |
… |
|
Cietdaļiņu (PM) masa (mg/kWh) |
… |
… |
… |
|
PM skaits (#/kWh) (1) |
… |
… |
… |
2.2.2. ELR testa rezultāti (1)
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
Dūmainība: … m–1 |
… |
… |
… |
2.2.3. ETC testa rezultāti (e) (f)
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
CO (mg/kWh) |
… |
… |
… |
|
THC (mg/kWh) |
… |
… |
… |
|
Nemetāna ogļūdeņraži (mg/kWh) (1) |
… |
… |
… |
|
CH4 (mg/kWh) (1) |
… |
… |
… |
|
NOx (mg/kWh) |
… |
… |
… |
|
NH3 (ppm) (1) |
… |
… |
… |
|
Cietdaļiņu (PM) masa (mg/kWh) |
… |
… |
… |
|
PM skaits (#/kWh) (1) |
… |
… |
… |
2.2.4. Tukšgaitas tests (1)
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
CO (tilpumprocenti) |
… |
… |
… |
|
Lambda vērtība (1) |
… |
… |
… |
|
Dzinēja apgriezieni (min–1) |
… |
… |
… |
|
Dzinēja eļļas temperatūra (°C) |
… |
… |
… |
2.3. Dīzeļdzinēju dūmainība
Norāda normatīvo aktu, ar ko izdarīti jaunākie grozījumi, kuri piemērojami apstiprinājumam. Normatīvajam aktam ar diviem vai vairākiem īstenošanas posmiem norāda arī īstenošanas posmu:
2.3.1. Brīvā paātrinājuma testa rezultāti
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
Absorbcijas koeficienta koriģētā vērtība (m–1) |
… |
… |
… |
|
Parastais dzinēja tukšgaitas apgriezienu skaits |
… |
… |
… |
|
Maksimālais dzinēja apgriezienu skaits |
… |
… |
… |
|
Eļļas temperatūra (min./maks.) |
… |
… |
… |
3. CO2 emisijas, degvielas/elektroenerģijas patēriņa un pilnuzlādes nobraukuma testu rezultāti
Numurs pamata normatīvajam aktam un jaunākajam grozījumu normatīvajam aktam, kas piemērojami apstiprinājumam:
3.1. Iekšdedzes dzinēji, tostarp ārēji neuzlādējami hibrīda elektrotransportlīdzekļi (NOVC) (1) (d)
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
CO2 masas emisija (pilsētas apstākļos) (g/km) |
… |
… |
… |
|
CO2 masas emisija (ārpuspilsētas apstākļos) (g/km) |
… |
… |
… |
|
CO2 masas emisija (kombinētā) (g/km) |
… |
… |
… |
|
Degvielas patēriņš (pilsētas apstākļos) (l/100 km) (g) |
… |
… |
… |
|
Degvielas patēriņš (ārpuspilsētas apstākļos) (l/100 km) (g) |
… |
… |
… |
|
Degvielas patēriņš (kombinētais) (l/100 km) (g) |
… |
… |
… |
3.2.
Ārēji uzlādējami hibrīda elektrotransportlīdzekļi (OVC) (1)
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
CO2 masas emisija (A nosacījums, kombinētā) (g/km) |
… |
… |
… |
|
CO2 masas emisija (B nosacījums, kombinētā) (g/km) |
… |
… |
… |
|
CO2 masa emisija (svērtā, kombinētā) (g/km) |
… |
… |
… |
|
Degvielas patēriņš (A nosacījums, kombinētais) (l/100 km) (g) |
… |
… |
… |
|
Degvielas patēriņš (B nosacījums, kombinētais) (l/100 km) (g) |
… |
… |
… |
|
Degvielas patēriņš (svērtais, kombinētais) (l/100 km) (g) |
… |
… |
… |
|
Elektroenerģijas patēriņš (A nosacījums, kombinētais) (Wh/km) |
… |
… |
… |
|
Elektroenerģijas patēriņš (B nosacījums, kombinētais) (Wh/km) |
… |
… |
… |
|
Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais) (Wh/km) |
… |
… |
… |
|
Pilnuzlādes nobraukums pilnībā elektriskā režīmā (km) |
… |
… |
… |
3.3. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi (1)
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
Elektroenerģijas patēriņš (Wh/km) |
… |
… |
… |
|
Pilnuzlādes nobraukums (km) |
… |
… |
… |
3.4. Ūdeņraža elementu transportlīdzekļi (1)
|
Variants/versija: |
… |
… |
… |
|
Degvielas patēriņš (kg/100 km) |
… |
… |
… |
4.
Ar ekoinovācijām aprīkotu transportlīdzekļu testu rezultāti (h1)(h2)(h3)
|
Variants/versija: … |
|||||||
|
Lēmums par ekoinovācijas apstiprināšanu (h4) |
Ekoinovācijas kods (h5) |
1. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km) |
2. Ekoinovāciju transportlīdzekļa CO2 emisija (g/km) |
3. Atsauces transportlīdzekļa CO2 emisija 1. tipa testa ciklā (h6) |
4. Ekoinovāciju transportlīdzekļa CO2 emisija 1. tipa testa ciklā (= 3.5.1.3.) |
5. Lietošanas koeficients (UF), t. i., tehnoloģijas izmantošanas laika daļa normālas darbības apstākļos |
CO2 emisijas ietaupījumi ((1 – 2) – (3 – 4))*5 |
|
xxxx/201x |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
|
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
|
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
… |
|
Kopējie CO2 emisiju ietaupījumi (g/km) (h7) |
… |
||||||
4.1. Ekoinovācijas(-u) vispārējais kods (h8)
Paskaidrojumi
(1) Attiecīgā gadījumā.
(2) Lieko svītrot.
(a) Ja ir piemērojami degvielas ierobežojumi, norādīt tos (piemēram, dabasgāzei L vai H diapazons).
(b) Divu degvielu transportlīdzekļiem tabulu atkārto attiecībā uz katru degvielu.
(c) Maināmas degvielas transportlīdzekļiem, kad testi veicami ar abām degvielām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 I pielikuma I.2.4. attēlu, un transportlīdzekļiem, kurus darbina ar LNG vai dabasgāzi/biometānu, vai tie būtu divu degvielu vai vienas degvielas transportlīdzekļi, tabulas atkārto katrai testā izmantotai etalongāzei un atsevišķā tabulā norāda iegūtos sliktākos rezultātus. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 I pielikuma 1.1.2.4. un 1.1.2.5. punktu norāda, vai rezultāti ir iegūti ar mērījumiem vai arī aprēķināti.
(d) Tabulu atkārto par katru testēto standartdegvielu.
(e) Attiecībā uz EURO VI par ESC uzskata WHSC un par ETC uzskata WHTC.
(f) Attiecībā uz EURO VI, ja dzinējus, kurus darbina ar CNG vai LPG, testē ar dažādām standartdegvielām, tabulu atkārto par katru testēto standartdegvielu.
(g) Transportlīdzekļiem, kurus darbina ar dabasgāzi un H2NG, vienību “l/100 km” aizstāj ar “m3/100 km”, bet transportlīdzekļiem, kurus darbina ar ūdeņradi, ― ar “kg/100 km”.
(h) Ekoinovācijas.
(h1) Tabulu atkārto par katru variantu/versiju.
(h2) Tabulu atkārto par katru testēto standartdegvielu.
(h3) Vajadzības gadījumā tabulu paplašina, katru ekoinovāciju rakstot jaunā rindā.
(h4) Komisijas lēmuma numurs, ar ko apstiprina ekoinovāciju.
(h5) Piešķirts Komisijas lēmumā par ekoinovācijas apstiprināšanu.
(h6) Ja 1. tipa testa cikla vietā izmanto modelēšanas metodi, šī vērtība ir ar modelēšanas metodi iegūtā vērtība.
(h7) Katras atsevišķās ekoinovācijas CO2 emisijas ietaupījumu summa.
(h8) Ekoinovācijas(-u) vispārējais kods sastāv no šādiem ar atstarpēm atdalītiem elementiem:
— apstiprinātājas iestādes kods, kā norādīts VII pielikumā;
— katras ekoinovācijas, ar ko aprīkots transportlīdzeklis, atsevišķais kods, tos norādot Komisijas apstiprināšanas lēmumu hronoloģiskā secībā.
Piemēram, trīs ekoinovāciju, kas hronoloģiski apstiprinātas kā 10., 15. un 16. ekoinovācija un kas uzstādītas transportlīdzeklī, ko apstiprinājusi Vācijas apstiprinātāja iestāde, vispārējais kods ir “e1 10 15 16”.
IX PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS
1. MĒRĶI
Atbilstības sertifikāts ir paziņojums, ko transportlīdzekļa ražotājs izsniedz pircējam, lai apliecinātu, ka iegādātais transportlīdzeklis atbilst Savienības tiesību aktiem, kas bija spēkā transportlīdzekļa ražošanas laikā.
Atbilstības sertifikāts vienlaikus nodrošina arī to, ka dalībvalstu kompetentās iestādes var reģistrēt transportlīdzekļus, nepieprasot pieteikuma iesniedzējam sniegt papildu tehnisko dokumentāciju.
2. VISPĀRĪGS APRAKSTS
2.1. Atbilstības sertifikātā iekļauj šādu informāciju:
a) transportlīdzekļa identifikācijas numurs;
b) transportlīdzekļa ražošanas datums;
c) precīzi transportlīdzekļa tehniskie raksturlielumi (t. i., dažādajos ierakstos nav atļauts norādīt vērtību diapazonus).
2.2. Atbilstības sertifikāts sastāv no divām daļām:
a) 1. puse, kas sastāv no atbilstības paziņojuma, ko sniedz ražotājs. Šā paziņojuma paraugs ir vienāds visām transportlīdzekļu kategorijām.
b) 2. puse, kas ir transportlīdzekļa precīzo tehnisko raksturlielumu tehniskais apraksts. 2. puse ir pielāgota katrai konkrētajai transportlīdzekļu kategorijai.
2.3. Atbilstības sertifikātu sagatavo maksimālajā formātā A4 (210 × 297 mm), vai mapes maksimālais izmērs ir A4.
2.4. Neskarot 2.2. punkta b) apakšpunkta noteikumus, atbilstības sertifikāta 2. pusē norādītās vērtības un vienības ir identiskas ar vērtībām un vienībām, kas norādītas tipa apstiprinājuma dokumentācijā, kura prasīta attiecīgajos normatīvajos aktos. Ražošanas atbilstības pārbaužu gadījumā vērtības verificē saskaņā ar attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajām metodēm. Jāņem vērā šajos normatīvajos aktos paredzētās pielaides.
3. ĪPAŠI NOTEIKUMI
3.1. Atbilstības sertifikāta A paraugs (pabeigts transportlīdzeklis) attiecas uz transportlīdzekļiem, kurus var izmantot uz ceļiem, nepieprasot to tipa apstiprinājuma turpmākus pabeigšanas posmus.
3.2. Atbilstības sertifikāta B paraugs (vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi) attiecas uz transportlīdzekļiem, kam ir veikts to tipa apstiprinājuma papildu pabeigšanas posms.
Tas ir vairākposmu tipa apstiprināšanas parasts rezultāts (piemēram, autobuss, ko otrā posma ražotājs būvējis uz šasijas, kuru izgatavojis transportlīdzekļa ražotājs).
Īsumā apraksta papildu raksturlielumus, kas ir pievienoti vairākposmu procedūrā.
3.3. Atbilstības sertifikāta C paraugs (nepabeigti transportlīdzekļi) attiecas uz transportlīdzekļiem, kam nepieciešams turpmāks pabeigšanas posms, lai saņemtu apstiprinājumu (piemēram, kravas transportlīdzekļa šasija).
Izņemot puspiekabju vilcējiem, attiecībā uz šasijām ar kabīni, kas pieder N kategorijai, tiek izmantoti C parauga atbilstības sertifikāti.
I DAĻA
PABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI UN VAIRĀKOS POSMOS PABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI
A1 PARAUGS – 1. PUSE
PABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI
ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS
1. puse
Es, apakšā parakstījies [… (pilns vārds, uzvārds un amats)] ar šo apliecinu, ka transportlīdzeklis:
0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …
0.2. Tips: …
Variants (a): …
Versija (a): … …
0.2.1. Komercnosaukums: …
0.4. Transportlīdzekļa kategorija: …
0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …
0.6. Ražotāja normatīvo plāksnīšu novietojums un piestiprināšanas metode:… …
Transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta: …
0.9. Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: …
0.10. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs: …
0.11 Ražošanas datums: ……
visos aspektos atbilst tipam, kas aprakstīts apstiprinājumā … (... tipa apstiprinājuma numurs, tostarp paplašinājuma numurs), kurš izdots …(... izdošanas datums), un
to var pastāvīgi reģistrēt dalībvalstīs ar labās/kreisās (b)) puses satiksmi un spidometra metriskajām/angļu (c) mērvienībām (d).
|
(Vieta) (Datums): … |
(Paraksts): … |
NB!
- Ja šo paraugu izmanto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam kā izņēmumu jaunai tehnoloģijai vai jaunam konceptam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/201X 37. pantu, atbilstības sertifikāta virsraksts ir “PAGAIDU ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS, DERĪGS TIKAI …(dalībvalsts) TERITORIJĀ”.
Provizoriska atbilstības sertifikāta nosaukumā norādes “PABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI” vietā izmanto norādi: “PABEIGTIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURU TIPS APSTIPRINĀTS SASKAŅĀ AR 37. PANTA PRASĪBĀM EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES [… GADA …. …] REGULĀ (ES) NR. XXX/201X PAR MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN TO PIEKABJU, KĀ ARĪ ŠĀDIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM PAREDZĒTU SISTĒMU, SASTĀVDAĻU UN ATSEVIŠĶU TEHNISKO VIENĪBU APSTIPRINĀŠANU UN TIRGUS UZRAUDZĪBU (PROVIZORISKS APSTIPRINĀJUMS)” ― atbilstoši Regulas (ES) Nr. XXX/201X 37. pantam.
A2 PARAUGS ― 1. PUSE
PABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI, KAM TIPA APSTIPRINĀJUMS IZSNIEGTS MAZĀS SĒRIJĀS
|
[Gads] |
[Kārtas numurs] |
ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS
1. puse
Es, apakšā parakstījies [… (pilns vārds, uzvārds un amats)] ar šo apliecinu, ka transportlīdzeklis:
0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …
0.2. Tips: …
Variants (a): …
Versija (a): … …
0.2.1. Komercnosaukums: …
0.4. Transportlīdzekļa kategorija: …
0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …
0.6. Ražotāja normatīvo plāksnīšu novietojums un piestiprināšanas metode:… …
Transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta: …
0.9. Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: …
0.10. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs: …
0.11. Ražošanas datums: ……….
visos aspektos atbilst tipam, kas aprakstīts apstiprinājumā (... tipa apstiprinājuma numurs, tostarp paplašinājuma numurs), kurš izdots (... izdošanas datums), un
to var pastāvīgi reģistrēt dalībvalstīs ar labās/kreisās (b)) puses satiksmi un spidometra metriskajām/angļu (c) mērvienībām (d).
|
(Vieta) (Datums): … |
(Paraksts): … |
B PARAUGS ― 1. PUSE
VAIRĀKOS POSMOS PABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI
ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS
1. puse
Es, apakšā parakstījies [… (pilns vārds, uzvārds un amats)] ar šo apliecinu, ka transportlīdzeklis:
0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …
0.2. Tips: …
Variants (a): …
Versija (a): … …
0.2.1. Komercnosaukums: …
0.2.2. Transportlīdzekļiem, kam veikta vairākposmu tipa apstiprināšana, bāzes/iepriekšējo posmu transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma informācija (ietverot informāciju par katru posmu):
Tips: …………………………………………………………………………
Variants (a): …………………………………………………………………..
Versija (a): … …………………………………………………………………...
Tipa apstiprinājuma numurs, paplašinājuma numurs ………………………………
0.4. Transportlīdzekļa kategorija: …
0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …
0.5.1. Transportlīdzekļiem ar vairākposmu tipa apstiprinājumu ― transportlīdzekļa bāzes/iepriekšējā(-o) posma(-u) ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: ………
0.6. Ražotāja normatīvo plāksnīšu novietojums un piestiprināšanas metode:… …
Transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta: …
0.9. Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: …
0.10. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs: …
0.11. Ražošanas datums: …….
a) ir pabeigts vairākos posmos un pārveidots (1) šādi: ... un
b) visos aspektos atbilst tipam, kas aprakstīts apstiprinājumā (... tipa apstiprinājuma numurs, tostarp paplašinājuma numurs), kurš izdots (... izdošanas datums), un
c) to var pastāvīgi reģistrēt dalībvalstīs ar labās/kreisās (b)) puses satiksmi un spidometra metriskajām/angļu (c) mērvienībām (d).
|
(Vieta) (Datums): … |
(Paraksts): … |
Pielikumi. Katrā iepriekšējā posmā izsniegtie atbilstības sertifikāti.
NB!
Ja šo paraugu izmanto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam kā izņēmumu jaunai tehnoloģijai vai jaunam konceptam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/2014 37. pantu, sertifikāta virsraksts ir “PAGAIDU ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS, DERĪGS TIKAI …(dalībvalsts) TERITORIJĀ”.
Provizoriska atbilstības sertifikāta nosaukumā norādes “PABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI” vietā izmanto norādi: “PABEIGTIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURU TIPS APSTIPRINĀTS SASKAŅĀ AR 37. PANTA PRASĪBĀM EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES [… GADA …. …] REGULĀ (ES) NR. XXX/201X PAR MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN TO PIEKABJU, KĀ ARĪ ŠĀDIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM PAREDZĒTU SISTĒMU, SASTĀVDAĻU UN ATSEVIŠĶU TEHNISKO VIENĪBU APSTIPRINĀŠANU UN TIRGUS UZRAUDZĪBU (PROVIZORISKS APSTIPRINĀJUMS)” ― atbilstoši Regulas (ES) Nr. XXX/201X 37. pantam.
2. PUSE
M1 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4:… mm
5. Garums: … mm
6. Platums: … mm
7. Augstums: … mm
Masas
13. Pašmasa: … kg
13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.4. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā masa: … kg
18. Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa:
18.1. piekabei ar jūgstieni: … kg
18.3. centrālass piekabei: … kg
18.4. bezbremžu piekabei: … kg
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā vertikālā masa sakabes punktā: … kg
Spēka iekārta
20. Dzinēja ražotājs: …
21. Dzinēja kods atbilstīgi marķējumam uz dzinēja: …
22. Darbības princips: …
23. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
23.1. Hibrīda [elektro]transporlīdzeklis: jā/nē (1)
24. Cilindru skaits un novietojums: …
25. Dzinēja darba tilpums: … cm3
26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/CNG-biometāns/LNG/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1)
26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (1)
26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa dzinējs (1)
27. Maksimālā jauda
27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW pie … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (1)
27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (1)
27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (1)
27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (1)
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
30. Ass(-u) šķērsbāze: 1. … mm 2. … mm 3. … mm
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
Virsbūve
38. Virsbūves kods (i): …
40. Transportlīdzekļa krāsa (j): …
41. Durvju skaits un konfigurācija: …
42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (k): …
42.1. Sēdvieta(s), kas paredzēta(s) izmantošanai vienīgi, transportlīdzeklim stāvot: …
42.3. Ratiņkrēslu lietotājiem pieejamo vietu skaits: …
Ekoloģiskie raksturlielumi
46. Trokšņu līmenis
Stacionāri: … dB(A), pie dzinēja apgriezieniem: …min–1
Kustībā: … dB(A)
47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (l): EURO …
48. Izplūdes gāzu emisijas (m)(m1)(m2):
Normatīvā pamatakta numurs un jaunākais grozošais normatīvais akts: …
1.1. testa procedūra: I tips vai ESC (1)
CO: … ogļūdeņraži: … NOx: … ogļūdeņraži + NOx: … cietdaļiņas: …
Dūmainība (ELR): … (m–1)
1.2. testa procedūra: I tips (EURO 5 vai 6(1)) vai WHSC (EURO VI)(1)
CO: … THC: … nemetāna ogļūdeņraži: … NOx: … THC + NOx: … NH3: cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
2.1. testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: … cietdaļiņas: …
2.2. testa procedūra: WHTC (EURO VI)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: … NH3: … cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)
49. CO2 emisijas/degvielas patēriņš/elektroenerģijas patēriņš (m)
1. Visa jaudas piedziņas ķēde, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus
|
CO2 emisijas |
Degvielas patēriņš |
|
|
Pilsētas apstākļos |
… g/km |
… l/100 km/m3/100 km (1) |
|
Ārpuspilsētas apstākļos |
… g/km |
… l/100 km/m3/100 km (1) |
|
Kombinētais |
… g/km |
… l/100 km/m3/100 km (1) |
|
Svērtais, kombinētais |
… g/km |
… l/100 km |
2. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīda elektrotransportlīdzekļi
|
Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais (1)): |
… Wh/km |
|
Pilnuzlādes nobraukums |
… km |
3. Transportlīdzeklis aprīkots ar ekoinovāciju(-ām): jā/nē (1)
3.1. Ekoinovācijas(-u) vispārējais kods (p1): …
3.2. Ar ekoinovāciju(-ām) panāktie kopējie CO2 emisijas ietaupījumi (p2) (sniegt informāciju par katru testēto standartdegvielu): …
Dažādi
51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums atbilstoši II pielikuma 5. iedaļai: …
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
M2 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …
3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5. Garums: … mm
6. Platums: … mm
7. Augstums: … mm
9. Attālums starp transportlīdzekļa priekšgalu un sakabes ierīces centru: … mm
12. Pakaļējā pārkare: … mm
Masas
13. Pašmasa: … kg
13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.4. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā masa: … kg
17. Paredzētās reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas valsts/starptautiskajā satiksmē (1)(o)
17.1. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa: … kg
17.2. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asi:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.3. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asu grupu:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.4. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu masa: … kg
18. Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa:
18.1. piekabei ar jūgstieni: … kg
18.3. centrālass piekabei: … kg
18.4. bezbremžu piekabei: … kg
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg
Spēka iekārta
20. Dzinēja ražotājs: …
21. Dzinēja kods atbilstīgi marķējumam uz dzinēja: …
22. Darbības princips: …
23. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
23.1. Hibrīda [elektro]transporlīdzeklis: jā/nē (1)
24. Cilindru skaits un novietojums: …
25. Dzinēja darba tilpums: … cm3
26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/CNG-biometāns/LNG/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1)
26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (1)
26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa dzinējs (1)
27. Maksimālā jauda
27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW pie … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (1)
27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (1)
27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (1)
27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (1)
28. Pārnesumkārba (tips): …
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
30. Ass(-u) šķērsbāze: 1. … mm 2. … mm 3. … mm
33. Dzenošā ass(asis), kas aprīkota(s) ar pneimatisko balstiekārtu vai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (1)
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
37. Spiediens piekabes bremžu sistēmas barošanas maģistrālē: … bāri
Virsbūve
38. Virsbūves kods (i): …
39. Transportlīdzekļa klase: I klase/II klase/III klase/A klase/B klase (1)
41. Durvju skaits un konfigurācija: …
42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (k): …
42.1. Sēdvieta(s), kas paredzēta(s) izmantošanai vienīgi, transportlīdzeklim stāvot: …
42.3. Ratiņkrēslu lietotājiem pieejamo vietu skaits: …
43. Stāvvietu skaits: …
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Ekoloģiskie raksturlielumi
46. Trokšņu līmenis
Stacionāri: … dB(A), pie dzinēja apgriezieniem: …min–1
Kustībā: … dB(A)
47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (l): EURO …
48. Izplūdes gāzu emisijas (m)(m1)(m2):
Normatīvā pamatakta numurs un jaunākais grozošais normatīvais akts: …
1.1. testa procedūra: I tips vai ESC (1)
CO: … ogļūdeņraži: … NOx: … ogļūdeņraži + NOx: … cietdaļiņas: …
Dūmainība (ELR): … (m–1)
1.2. testa procedūra: I tips (EURO 5 vai 6(1)) vai WHSC (EURO VI) (1)
CO: … THC: … nemetāna ogļūdeņraži: … NOx: … THC + NOx: …
cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
2.1. testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: … cietdaļiņas: …
2.2. testa procedūra: WHTC (EURO VI)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: … NH3: … cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)
Dažādi
51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums atbilstoši II pielikuma 5. iedaļai: …
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
M3 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …
3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5. Garums: … mm
6. Platums: … mm
7. Augstums: … mm
9. Attālums starp transportlīdzekļa priekšgalu un sakabes ierīces centru: … mm
12. Pakaļējā pārkare: … mm
Masas
13. Pašmasa: … kg
13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.4. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā masa: … kg
17. Paredzētās reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas valsts/starptautiskajā satiksmē (1)(o)
17.1. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa: … kg
17.2.
Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asi:
1. … kg
2. … kg
3. … kg
17.3.
Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asu grupu:
1. … kg
2. … kg
3. … kg
17.4. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu masa: … kg
18. Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa:
18.1. piekabei ar jūgstieni: … kg
18.3. centrālass piekabei: … kg
18.4. bezbremžu piekabei: … kg
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg
Spēka iekārta
20. Dzinēja ražotājs: …
21. Dzinēja kods atbilstīgi marķējumam uz dzinēja: …
22. Darbības princips: …
23. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
23.1. Hibrīda [elektro]transporlīdzeklis: jā/nē (1)
24. Cilindru skaits un novietojums: …
25. Dzinēja darba tilpums: … cm3
26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/CNG-biometāns/LNG/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1)
26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (1)
26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa dzinējs (1)
27. Maksimālā jauda
27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW pie … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (1)
27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (1)
27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (1)
27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (1)
28. Pārnesumkārba (tips): …
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
30.1. Katras vadāmās ass šķērsbāze: … … mm
30.2. Pārējo asu šķērsbāze: … mm
32. Maiņslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
33. Dzenošā ass(asis), kas aprīkota(s) ar pneimatisko balstiekārtu vai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (1)
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
37. Spiediens piekabes bremžu sistēmas barošanas maģistrālē: … bāri
Virsbūve
38. Virsbūves kods (i): …
39. Transportlīdzekļa klase: I klase/II klase/III klase/A klase/B klase (1)
41. Durvju skaits un konfigurācija: …
42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (k): …
42.1. Sēdvieta(s), kas paredzēta(s) izmantošanai vienīgi, transportlīdzeklim stāvot: …
42.2. Pasažieriem paredzēto sēdvietu skaits: … (apakšstāvā) … (augšstāvā) (ieskaitot vadītāju)
42.3. Ratiņkrēslu lietotājiem pieejamo vietu skaits: …
43. Stāvvietu skaits: …
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Ekoloģiskie raksturlielumi
46. Trokšņu līmenis
Stacionāri: … dB(A), pie dzinēja apgriezieniem: …min–1
Kustībā: … dB(A)
47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (l): EURO …
48. Izplūdes gāzu emisijas (m)(m1)(m2):
Normatīvā pamatakta numurs un jaunākais grozošais normatīvais akts: …
1.1. testa procedūra: ESC
CO: …
ogļūdeņraži: …
NOx: …
ogļūdeņraži + NOx: …
cietdaļiņas: …
Dūmainība (ELR): … (m–1)
1.2. testa procedūra: WHSC (EURO VI)
CO: … THC: … nemetāna ogļūdeņraži: … NOx: … THC + NOx: … NH3: cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
2.1. testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: … cietdaļiņas: …
2.2. testa procedūra: WHTC (EURO VI)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: … NH3: cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)
Dažādi
51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums atbilstoši II pielikuma 5. iedaļai: …
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
N1 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5. Garums: … mm
6. Platums: … mm
7. Augstums: … mm
8. Seglu vadotne puspiekabi velkošam transportlīdzeklim (maksimālā un minimālā): … mm
9. Attālums starp transportlīdzekļa priekšgalu un sakabes ierīces centru: … mm
11. Iekraušanas laukuma garums: … mm
Masas
13. Pašmasa: … kg
13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
14. Bāzes transportlīdzekļa pašmasa: …kg (1)(q)
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.4. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā masa: … kg
18. Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa:
18.1. piekabei ar jūgstieni: … kg
18.2. puspiekabei: … kg
18.3. centrālass piekabei: … kg
18.4. bezbremžu piekabei: … kg
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg
Spēka iekārta
20. Dzinēja ražotājs: …
21. Dzinēja kods atbilstīgi marķējumam uz dzinēja: …
22. Darbības princips: …
23. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
23.1. Hibrīda [elektro]transporlīdzeklis: jā/nē (1)
24. Cilindru skaits un novietojums: …
25. Dzinēja darba tilpums: … cm3
26. dīzeļdegviela/benzīns/LPG/CNG-biometāns/LNG/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1)
26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (1)
26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa dzinējs (1)
27. Maksimālā jauda
27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW pie … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (1)
27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (1)
27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (1)
27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (1)
28. Pārnesumkārba (tips): …
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
30. Ass(-u) šķērsbāze: 1. … mm 2. … mm 3. … mm
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
37. Spiediens piekabes bremžu sistēmas barošanas maģistrālē: … bāri
Virsbūve
38. Virsbūves kods (i): …
40. Transportlīdzekļa krāsa (j): …
41. Durvju skaits un konfigurācija: …
42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (k): …
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Ekoloģiskie raksturlielumi
46. Trokšņu līmenis
Stacionāri: … dB(A), pie dzinēja apgriezieniem: …min–1
Kustībā: … dB(A)
47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (l): EURO …
48. Izplūdes gāzu emisijas (m)(m1)(m2):
Normatīvā pamatakta numurs un jaunākais grozošais normatīvais akts: …
1.1. testa procedūra: I tips vai ESC (1)
CO: … ogļūdeņraži: … NOx: … ogļūdeņraži + NOx: … cietdaļiņas: …
Dūmainība (ELR): … (m–1)
1.2. testa procedūra: I tips (EURO 5 vai 6(1)) vai WHSC (EURO VI) (1)
CO: … THC: … nemetāna ogļūdeņraži: … NOx: … THC + NOx: … NH3: cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
2.1. testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: …
cietdaļiņas: …
2.2. testa procedūra: WHTC (EURO VI)
CO: …
NOx: …
nemetāna ogļūdeņraži: …
THC: …
CH4: …
NH3: …
cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)
49. CO2 emisijas/degvielas patēriņš/elektroenerģijas patēriņš (m):
1. Visa jaudas piedziņas ķēde, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus
|
CO2 emisijas |
Degvielas patēriņš |
|
|
Pilsētas apstākļos |
… g/km |
… l/100 km/m3/100 km (1) |
|
Ārpuspilsētas apstākļos |
… g/km |
… l/100 km/m3/100 km (1) |
|
Kombinētais |
… g/km |
… l/100 km/m3/100 km (1) |
|
Svērtais, kombinētais |
… g/km |
… l/100 km |
2. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīda elektrotransportlīdzekļi
|
Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais (1)): |
… Wh/km |
|
Pilnuzlādes nobraukums |
… km |
3. Transportlīdzeklis aprīkots ar ekoinovāciju(-ām): jā/nē (1)
3.1. Ekoinovācijas(-u) vispārējais kods (p1): …………………………………..
3.2. Ar ekoinovācijām panāktais kopējais CO2 emisijas ietaupījums (p2) (sniegt informāciju par katru testēto standartdegvielu): ……………………………………………………….
Dažādi
50. Tipa apstiprinājums saskaņā ar konstrukcijas prasībām bīstamu kravu pārvadāšanai: jā/klase(s): …/nē (l):
51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums atbilstoši II pielikuma 5. iedaļai: …
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
N2 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …
3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5. Garums: … mm
6. Platums: … mm
8. Seglu vadotne puspiekabi velkošam transportlīdzeklim (maksimālā un minimālā): … mm
9. Attālums starp transportlīdzekļa priekšgalu un sakabes ierīces centru: … mm
11. Iekraušanas laukuma garums: … mm
12. Pakaļējā pārkare: … mm
Masas
13. Pašmasa: … kg
13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.4. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā masa: … kg
17. Paredzētās reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas valsts/starptautiskajā satiksmē (1)(o)
17.1. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa: … kg
17.2. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asi:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.3. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asu grupu:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.4. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu masa: … kg
18. Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa:
18.1. piekabei ar jūgstieni: … kg
18.2. puspiekabei: … kg
18.3. centrālass piekabei: … kg
18.4. bezbremžu piekabei: … kg
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg
Spēka iekārta
20. Dzinēja ražotājs: …
21. Dzinēja kods atbilstīgi marķējumam uz dzinēja: …
22. Darbības princips: …
23. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
23.1. Hibrīda [elektro]transporlīdzeklis: jā/nē (1)
24. Cilindru skaits un novietojums: …
25. Dzinēja darba tilpums: … cm3
26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/CNG-biometāns/LNG/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1)
26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (1)
26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa dzinējs (1)
27. Maksimālā jauda
27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW pie … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (1)
27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (1)
27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (1)
27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (1)
28. Pārnesumkārba (tips): …
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …
32. Maiņslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
33. Dzenošā ass(asis), kas aprīkota(s) ar pneimatisko balstiekārtu vai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (1)
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
37. Spiediens piekabes bremžu sistēmas barošanas maģistrālē: … bāri
Virsbūve
38. Virsbūves kods (i): …
41. Durvju skaits un konfigurācija: …
42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (k): …
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Ekoloģiskie raksturlielumi
46. Trokšņu līmenis
Stacionāri: … dB(A), pie dzinēja apgriezieniem: …min–1
Kustībā: … dB(A)
47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (l): EURO …
48. Izplūdes gāzu emisijas (m)(m1)(m2):
Normatīvā pamatakta numurs un jaunākais grozošais normatīvais akts: …
1.1. testa procedūra: I tips vai ESC (1)
CO: … ogļūdeņraži: … NOx: … ogļūdeņraži + NOx: … cietdaļiņas: …
Dūmainība (ELR): … (m–1)
1.2. testa procedūra: I tips (EURO 5 vai 6(1)) vai WHSC (EURO VI) (1)
CO: …
THC: …
nemetāna ogļūdeņraži: …
NOx: …
THC + NOx: …
NH3: …
cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
2.1. testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: …
cietdaļiņas: …
2.2. testa procedūra: WHTC (EURO VI)
CO: …
NOx: …
nemetāna ogļūdeņraži: … THC: …
CH4: … NH3: …
cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
48.1 Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)
Dažādi
50. Tipa apstiprinājums saskaņā ar konstrukcijas prasībām bīstamu kravu pārvadāšanai: jā/klase(s): …/nē (l):
51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums atbilstoši II pielikuma 5. iedaļai: …
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
N3 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …
3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5. Garums: … mm
6. Platums: … mm
8. Seglu vadotne puspiekabi velkošam transportlīdzeklim (maksimālā un minimālā): … mm
9. Attālums starp transportlīdzekļa priekšgalu un sakabes ierīces centru: … mm
11. Iekraušanas laukuma garums: … mm
12. Pakaļējā pārkare: … mm
Masas
13. Pašmasa: … kg
13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.4. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā masa: … kg
17. Paredzētās reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas valsts/starptautiskajā satiksmē (1)(o)
17.1. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa: … kg
17.2. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asi:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.3. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asu grupu:
1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
17.4. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu masa: … kg
18. Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa:
18.1. piekabei ar jūgstieni: … kg
18.2. puspiekabei: … kg
18.3. centrālass piekabei: … kg
18.4. bezbremžu piekabei: … kg
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg
Spēka iekārta
20. Dzinēja ražotājs: …
21. Dzinēja kods atbilstīgi marķējumam uz dzinēja: …
22. Darbības princips: …
23. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
23.1. Hibrīda [elektro]transporlīdzeklis: jā/nē (1)
24. Cilindru skaits un novietojums: …
25. Dzinēja darba tilpums: … cm3
26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/CNG-biometāns/LNG/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1)
26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (1)
26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa dzinējs (1)
27. Maksimālā jauda
27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW pie … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (1)
27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (1)
27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (1)
27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (1)
28. Pārnesumkārba (tips): …
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …
32. Maiņslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
33. Dzenošā ass(asis), kas aprīkota(s) ar pneimatisko balstiekārtu vai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (1)
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): … …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
37. Spiediens piekabes bremžu sistēmas barošanas maģistrālē: … bāri
Virsbūve
38. Virsbūves kods (i): … …
41. Durvju skaits un konfigurācija: …
42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (k): …
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Ekoloģiskie raksturlielumi
46. Trokšņu līmenis
Stacionāri: … dB(A), pie dzinēja apgriezieniem: …min–1
Kustībā: … dB(A)
47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (l): EURO …
48. Izplūdes gāzu emisijas (m)(m1)(m2):
Normatīvā pamatakta numurs un jaunākais grozošais normatīvais akts: …
1.1. testa procedūra: ESC
CO: … ogļūdeņraži: … NOx: … ogļūdeņraži + NOx: … cietdaļiņas: …
Dūmainība (ELR): … (m–1)
1.2. testa procedūra: WHSC (EURO VI)
CO: …
THC: …
nemetāna ogļūdeņraži: …
NOx: …
THC + NOx: …
NH3: …
cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
2.1. testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: … cietdaļiņas: …
2.2. testa procedūra: WHTC (EURO VI)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: …
NH3: …
cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)
Dažādi
50. Tipa apstiprinājums saskaņā ar konstrukcijas prasībām bīstamu kravu pārvadāšanai: jā/klase(s): …/nē (l):
51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums atbilstoši II pielikuma 5. iedaļai: …
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
O1 UN O2 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5. Garums: … mm
6. Platums: … mm
7. Augstums: … mm
10. Attālums starp transportlīdzekļa aizmuguri un sakabes ierīces centru: … mm
11. Iekraušanas laukuma garums: … mm
12. Pakaļējā pārkare: … mm
Masas
13. Pašmasa: … kg
13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa puspiekabes vai centrālass piekabes sakabes punktā: … kg
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
30.1. Katras vadāmās ass šķērsbāze: … … mm
30.2. Pārējo asu šķērsbāze: … mm
31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …
32. Maiņslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
34. Ass (asis), kas aprīkotas ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (1)
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
Virsbūve
38. Virsbūves kods (i): … …
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Dažādi
50. Tipa apstiprinājums saskaņā ar konstrukcijas prasībām bīstamu kravu pārvadāšanai: jā/klase(s): …/nē (l):
51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums atbilstoši II pielikuma 5. iedaļai: …
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
O3 UN O4 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(pabeigti transportlīdzekļi un vairākos posmos pabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5. Garums: … mm
6. Platums: … mm
7. Augstums: … mm
10. Attālums starp transportlīdzekļa aizmuguri un sakabes ierīces centru: … mm
11. Iekraušanas laukuma garums: … mm
12. Pakaļējā pārkare: … mm
Masas
13. Pašmasa: … kg
13.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
13.2. Transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
17. Paredzētās reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas valsts/starptautiskajā satiksmē (1)(o)
17.1. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa: … kg
17.2. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asi:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.3. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asu grupu:
1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa puspiekabes vai centrālass piekabes sakabes punktā: … kg
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …
32. Maiņslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
34. Ass (asis), kas aprīkotas ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (1)
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
Virsbūve
38. Virsbūves kods (i): …
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Dažādi
50. Tipa apstiprinājums saskaņā ar konstrukcijas prasībām bīstamu kravu pārvadāšanai: jā/klase(s): …/nē (l):
51. Speciālajiem transportlīdzekļiem: nosaukums atbilstoši II pielikuma 5. iedaļai: …
52. Piezīmes (n): …
II DAĻA
NEPABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI
C1 PARAUGS – 1. PUSE
NEPABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI
ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS
1. puse
Es, apakšā parakstījies [… (pilns vārds, uzvārds un amats)] ar šo apliecinu, ka transportlīdzeklis:
0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …
0.2. Tips: …
Variants (a): …
Versija (a): …
0.2.1. Komercnosaukums: …
0.2.2. Transportlīdzekļiem, kam veikta vairākposmu tipa apstiprināšana, bāzes/iepriekšējo posmu transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma informācija (ietverot informāciju par katru posmu):
Tips: …………………………………………………………………………
Variants (a): …………………………………………………………………..
Versija (a): …………………………………………………………………...
Tipa apstiprinājuma numurs, paplašinājuma numurs ……………………………
0.4. Transportlīdzekļa kategorija: …
0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …
0.5.1. Transportlīdzekļiem ar vairākposmu tipa apstiprinājumu ― transportlīdzekļa bāzes/iepriekšējā(-o) posma(-u) ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: ………
0.6. Ražotāja normatīvo plāksnīšu novietojums un piestiprināšanas metode:… …
Transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta: …
0.9. Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: …
0.10. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs: …
0.11. Ražošanas datums: ………
visos aspektos atbilst tipam, kas aprakstīts apstiprinājumā (... tipa apstiprinājuma numurs, tostarp paplašinājuma numurs), kurš izdots (... izdošanas datums), un
to nevar pastāvīgi reģistrēt bez turpmākiem apstiprinājumiem.
|
(Vieta) (Datums): … |
(Paraksts): … |
C2 PARAUGS – 1. PUSE
NEPABEIGTI TRANSPORTLĪDZEKĻI, KAM TIPA APSTIPRINĀJUMS IZSNIEGTS MAZĀS SĒRIJĀS
|
[Gads] |
[Kārtas numurs] |
ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS
1. puse
Es, apakšā parakstījies [… (pilns vārds, uzvārds un amats)] ar šo apliecinu, ka transportlīdzeklis:
0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …
0.2. Tips: …
Variants (a): …
Versija (a): …
0.2.1. Komercnosaukums: …
0.4. Transportlīdzekļa kategorija: …
0.5. Ražotāja uzņēmuma nosaukums un adrese: …
0.6. Ražotāja normatīvo plāksnīšu novietojums un piestiprināšanas metode:… …
Transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta: …
0.9. Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: …
0.10. Transportlīdzekļa identifikācijas numurs: …
0.11. Ražošanas datums: ………
visos aspektos atbilst tipam, kas aprakstīts apstiprinājumā (... tipa apstiprinājuma numurs, tostarp paplašinājuma numurs), kurš izdots (... izdošanas datums), un
to nevar pastāvīgi reģistrēt bez turpmākiem apstiprinājumiem.
|
(Vieta) (Datums): … |
(Paraksts): … |
2. PUSE
M1 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(nepabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm
6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm
7.1. Maksimālais pieļaujamais augstums: … mm
12.1. Maksimālā pieļaujamā pakaļējā pārkare: … mm
Masas
14. Nepabeigta transportlīdzekļa pašmasa: …..kg
14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
14.2. Nepabeigta transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg
15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.4. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā masa: … kg
18. Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa:
18.1. piekabei ar jūgstieni: … kg
18.3. centrālass piekabei: … kg
18.4. bezbremžu piekabei: … kg
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā vertikālā masa sakabes punktā: … kg
Dzinējs
20. Dzinēja ražotājs: …
21. Dzinēja kods atbilstīgi marķējumam uz dzinēja: …
22. Darbības princips: …
23. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
23.1. Hibrīda [elektro]transporlīdzeklis: jā/nē (1)
24. Cilindru skaits un novietojums: …
25. Dzinēja darba tilpums: … cm3
26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/dabasgāze – biometāns/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1)
26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela (1)
26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa dzinējs (1)
27. Maksimālā jauda
27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW pie … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (1)
27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (1)
27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (1)
27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (1)
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
30. Ass(-u) šķērsbāze: 1. … mm 2. … mm 3. … mm
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
Virsbūve
41. Durvju skaits un konfigurācija: …
42. Sēdvietu skaits (to skaitā vadītāja) (k): …
Ekoloģiskie raksturlielumi
46. Trokšņu līmenis
Stacionāri: … dB(A), pie dzinēja apgriezieniem: …min–1
Kustībā: … dB(A)
47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (l): EURO …
48. Izplūdes gāzu emisijas (m)(m1)(m2):
Normatīvā pamatakta numurs un jaunākais grozošais normatīvais akts: …
1.1. testa procedūra: I tips vai ESC (1)
CO: … ogļūdeņraži: … NOx: … ogļūdeņraži + NOx: …
cietdaļiņas: …
Dūmainība (ELR): … (m–1)
1.2. testa procedūra: I tips (EURO 5 vai 6(1)) vai WHSC (EURO VI) (1)
CO: … THC: … nemetāna ogļūdeņraži: … NOx: … THC + NOx: … NH3: …
cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
2.1. testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: … cietdaļiņas: …
2.2. testa procedūra: WHTC (EURO VI)
CO: …
NOx: …
nemetāna ogļūdeņraži: …
THC: …
CH4: …
NH3: …
cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)
49. CO2 emisijas/degvielas patēriņš/elektroenerģijas patēriņš (m):
1. Visa jaudas piedziņas ķēde, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus
|
CO2 emisijas |
Degvielas patēriņš |
|
|
Pilsētas apstākļos |
… g/km |
… l/100 km/m3/100 km (1) |
|
Ārpuspilsētas apstākļos |
… g/km |
… l/100 km/m3/100 km (1) |
|
Kombinētais |
… g/km |
… l/100 km/m3/100 km (1) |
|
Svērtais, kombinētais |
… g/km |
… l/100 km |
2. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīda elektrotransportlīdzekļi
|
Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais (1)): |
… Wh/km |
|
Pilnuzlādes nobraukums |
… km |
Dažādi
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
M2 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(nepabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …
3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm
6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm
7.1. Maksimālais pieļaujamais augstums: … mm
12.1. Maksimālā pieļaujamā pakaļējā pārkare: … mm
Masas
14. Nepabeigta transportlīdzekļa pašmasa: …..kg
14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
14.2. Nepabeigta transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg
15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.4. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā masa: … kg
17. Paredzētās reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas valsts/starptautiskajā satiksmē (1)(o)
17.1. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa: … kg
17.2. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asi:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.3. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asu grupu:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.4. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu masa: … kg
18. Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa:
18.1. piekabei ar jūgstieni: … kg
18.3. centrālass piekabei: … kg
18.4. bezbremžu piekabei: … kg
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg
Spēka iekārta
20. Dzinēja ražotājs: …
21. Dzinēja kods atbilstīgi marķējumam uz dzinēja: …
22. Darbības princips: …
23. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
23.1. Hibrīda [elektro]transporlīdzeklis: jā/nē (1)
24. Cilindru skaits un novietojums: …
25. Dzinēja darba tilpums: … cm3
26. Dīzeļdegviela/benzīns/LPG/CNG-biometāns/LNG/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1)
26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (1)
26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa dzinējs (1)
27. Maksimālā jauda
27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW pie … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (1)
27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (1)
27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (1)
27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (1)
28. Pārnesumkārba (tips): …
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
30. Ass(-u) šķērsbāze: 1. … mm 2. … mm 3. … mm
33. Dzenošā ass(asis), kas aprīkota(s) ar pneimatisko balstiekārtu vai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (1)
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
37. Spiediens piekabes bremžu sistēmas barošanas maģistrālē: … bāri
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45. Tipi vai klases sakabes ierīcēm, kuras var pierīkot: ….
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Ekoloģiskie raksturlielumi
46. Trokšņu līmenis
Stacionāri: … dB(A), pie dzinēja apgriezieniem: …min–1
Kustībā: … dB(A)
47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (l): EURO …
48. Izplūdes gāzu emisijas (m)(m1)(m2):
Normatīvā pamatakta numurs un jaunākais grozošais normatīvais akts: …
1.1. testa procedūra: I tips vai ESC (1)
CO: … ogļūdeņraži: … NOx: … ogļūdeņraži + NOx: … cietdaļiņas: …
Dūmainība (ELR): … (m–1)
1.2. testa procedūra: I tips (EURO 5 vai 6(1)) vai WHSC (EURO VI) (1)
CO: … THC: … nemetāna ogļūdeņraži: … NOx: … THC + NOx: …
NH3: … cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
2.1. testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: … cietdaļiņas: …
2.2. testa procedūra: WHTC (EURO VI)
CO: …
NOx: …
nemetāna ogļūdeņraži: …
THC: …
CH4: …
NH3: …
cietdaļiņas (masa): …
daļiņas (skaits): …
48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)
Dažādi
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
M3 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(nepabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …
3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm
6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm
7.1. Maksimālais pieļaujamais augstums: … mm
12.1. Maksimālā pieļaujamā pakaļējā pārkare: … mm
Masas
14. Nepabeigta transportlīdzekļa pašmasa: …..kg
14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
14.2. Nepabeigta transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg
15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.4. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā masa: … kg
17. Paredzētās reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas valsts/starptautiskajā satiksmē (1)(o)
17.1. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa: … kg
17.2. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asi:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.3. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asu grupu:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.4. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu masa: … kg
18. Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa:
18.1. piekabei ar jūgstieni: … kg
18.3. centrālass piekabei: … kg
18.4. bezbremžu piekabei: … kg
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg
Spēka iekārta
20. Dzinēja ražotājs: …
21. Dzinēja kods atbilstīgi marķējumam uz dzinēja: …
22. Darbības princips: …
23. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
23.1. Hibrīda [elektro]transporlīdzeklis: jā/nē (1)
24. Cilindru skaits un novietojums: …
25. Dzinēja darba tilpums: … cm3
26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/CNG-biometāns/LNG/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1)
26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (1)
26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa dzinējs (1)
27. Maksimālā jauda
27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW pie … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (1)
27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (1)
27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (1)
27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (1)
28. Pārnesumkārba (tips): …
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
30.1. Katras vadāmās ass šķērsbāze: … … mm
30.2. Pārējo asu šķērsbāze: … mm
32. Maiņslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
33. Dzenošā ass(asis), kas aprīkota(s) ar pneimatisko balstiekārtu vai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (1)
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
37. Spiediens piekabes bremžu sistēmas barošanas maģistrālē: … bāri
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45. Tipi vai klases sakabes ierīcēm, kuras var pierīkot: ….
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Ekoloģiskie raksturlielumi
46. Trokšņu līmenis
Stacionāri: … dB(A), pie dzinēja apgriezieniem: …min–1
Kustībā: … dB(A)
47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (l): EURO …
48. Izplūdes gāzu emisijas (m)(m1)(m2):
Normatīvā pamatakta numurs un jaunākais grozošais normatīvais akts: …
1.1. testa procedūra: ESC
CO: … ogļūdeņraži: … NOx: … ogļūdeņraži + NOx: … cietdaļiņas: …
Dūmainība (ELR): … (m–1)
1.2. testa procedūra: WHSC (EURO VI)
CO: …
THC: …
nemetāna ogļūdeņraži: …
NOx: …
THC + NOx: …
NH3: …
cietdaļiņas (masa): …
daļiņas (skaits): …
2.1. testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: … cietdaļiņas: …
2.2. testa procedūra: WHTC (EURO VI)
CO: …
NOx: …
nemetāna ogļūdeņraži: …
THC: …
CH4: …
NH3: …
cietdaļiņas (masa): …
daļiņas (skaits): …
48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)
Dažādi
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
N1 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(nepabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm
6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm
7.1. Maksimālais pieļaujamais augstums: … mm
8. Seglu vadotne puspiekabi velkošam transportlīdzeklim (maksimālā un minimālā): … mm
12.1. Maksimālā pieļaujamā pakaļējā pārkare: … mm
Masas
14. Nepabeigta transportlīdzekļa pašmasa: …..kg
14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
14.2. Nepabeigta transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg
15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.4. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā masa: … kg
18. Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa:
18.1. piekabei ar jūgstieni: … kg
18.3. centrālass piekabei: … kg
18.4. bezbremžu piekabei: … kg
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā vertikālā masa sakabes punktā: … kg
Spēka iekārta
20. Dzinēja ražotājs: …
21. Dzinēja kods atbilstīgi marķējumam uz dzinēja: …
22. Darbības princips: …
23. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
23.1. Hibrīda [elektro]transporlīdzeklis: jā/nē (1)
24. Cilindru skaits un novietojums: …
25. Dzinēja darba tilpums: … cm3
26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/CNG-biometāns/LNG/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1)
26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (1)
26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa dzinējs (1)
27. Maksimālā jauda
27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW pie … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (1)
27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (1)
27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (1)
27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (1)
28. Pārnesumkārba (tips): …
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
30. Ass(-u) šķērsbāze: 1. … mm 2. … mm 3. … mm
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
37. Spiediens piekabes bremžu sistēmas barošanas maģistrālē: … bāri
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45. Tipi vai klases sakabes ierīcēm, kuras var pierīkot: …
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Ekoloģiskie raksturlielumi
46. Trokšņu līmenis
Stacionāri: … dB(A), pie dzinēja apgriezieniem: … min–1
Kustībā: … dB(A)
47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (l): EURO …
48. Izplūdes gāzu emisijas (m)(m1)(m2):
Normatīvā pamatakta numurs un jaunākais grozošais normatīvais akts: …
1.1. testa procedūra: I tips vai ESC (1)
CO: … ogļūdeņraži: … NOx: … ogļūdeņraži + NOx: …
cietdaļiņas: …
Dūmainība (ELR): … (m–1)
1.2. testa procedūra: I tips (EURO 5 vai 6(1)) vai WHSC (EURO VI) (1)
CO: … THC: … nemetāna ogļūdeņraži: … NOx: …
THC + NOx: … NH3: … cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
2.1. testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: … cietdaļiņas: …
2.2. testa procedūra: WHTC (EURO VI)
CO: …
NOx: …
nemetāna ogļūdeņraži: …
THC: …
CH4: …
NH3: …
cietdaļiņas (masa): …
daļiņas (skaits): …
48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)
49. CO2 emisijas/degvielas patēriņš/elektroenerģijas patēriņš (m):
1. Visa jaudas piedziņas ķēde, izņemot pilnībā elektriskus transportlīdzekļus
|
CO2 emisijas |
Degvielas patēriņš |
|
|
Pilsētas apstākļos |
… g/km |
… l/100 km/m3/100 km (1) |
|
Ārpuspilsētas apstākļos |
… g/km |
… l/100 km/m3/100 km (1) |
|
Kombinētais |
… g/km |
… l/100 km/m3/100 km (1) |
|
Svērtais, kombinētais |
… g/km |
… l/100 km |
2. Pilnībā elektriski transportlīdzekļi un OVC hibrīda elektrotransportlīdzekļi
|
Elektroenerģijas patēriņš (svērtais, kombinētais (1)): |
… Wh/km |
|
Pilnuzlādes nobraukums |
… km |
Dažādi
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
N2 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(nepabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …
3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm
6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm
7.1. Maksimālais pieļaujamais augstums: … mm
8. Seglu vadotne puspiekabi velkošam transportlīdzeklim (maksimālā un minimālā): … mm
12.1. Maksimālā pieļaujamā pakaļējā pārkare: … mm
Masas
14. Nepabeigta transportlīdzekļa pašmasa: …..kg
14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
14.2. Nepabeigta transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg
15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.4. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā masa: … kg
17. Paredzētās reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas valsts/starptautiskajā satiksmē (1)(o)
17.1. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa: … kg
17.2. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asi:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.3. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asu grupu:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.4. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu masa: … kg
18. Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa:
18.1. piekabei ar jūgstieni: … kg
18.3. centrālass piekabei: … kg
18.4. bezbremžu piekabei: … kg
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg
Spēka iekārta
20. Dzinēja ražotājs: …
21. Dzinēja kods atbilstīgi marķējumam uz dzinēja: …
22. Darbības princips: …
23. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
23.1. Hibrīda [elektro]transporlīdzeklis: jā/nē (1)
24. Cilindru skaits un novietojums: …
25. Dzinēja darba tilpums: … cm3
26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/CNG-biometāns/LNG/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1)
26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (1)
26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa dzinējs (1)
27. Maksimālā jauda
27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW pie … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (1)
27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (1)
27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (1)
27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (1)
28. Pārnesumkārba (tips): …
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …
32. Maiņslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
33. Dzenošā ass(asis), kas aprīkota(s) ar pneimatisko balstiekārtu vai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (1)
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
37. Spiediens piekabes bremžu sistēmas barošanas maģistrālē: … bāri
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45. Tipi vai klases sakabes ierīcēm, kuras var pierīkot: ….
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Ekoloģiskie raksturlielumi
46. Trokšņu līmenis
Stacionāri: … dB(A), pie dzinēja apgriezieniem: …min–1
Kustībā: … dB(A)
47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (l): EURO …
48. Izplūdes gāzu emisijas (m)(m1)(m2):
Normatīvā pamatakta numurs un jaunākais grozošais normatīvais akts: …
1.1. testa procedūra: I tips vai ESC (1)
CO: … ogļūdeņraži: … NOx: … ogļūdeņraži + NOx: … cietdaļiņas: …
Dūmainība (ELR): … (m–1)
1.2. testa procedūra: I tips (EURO 5 vai 6(1)) vai WHSC (EURO VI) (1)
CO: … THC: … nemetāna ogļūdeņraži: … NOx: … THC + NOx: …
NH3: … cietdaļiņas (masa): … daļiņas (skaits): …
2.1. testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: … cietdaļiņas: …
2.2. testa procedūra: WHTC (EURO VI)
CO: …
NOx: …
nemetāna ogļūdeņraži: …
THC: …
CH4: …
NH3: …
cietdaļiņas (masa): …
daļiņas (skaits): …
48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)
Dažādi
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
N3 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(nepabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …
3. Dzenošās asis (skaits, novietojums, starpsavienojums): … …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm
6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm
8. Seglu vadotne puspiekabi velkošam transportlīdzeklim (maksimālā un minimālā): … mm
12.1. Maksimālā pieļaujamā pakaļējā pārkare: … mm
Masas
14. Nepabeigta transportlīdzekļa pašmasa: …..kg
14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
14.2. Nepabeigta transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg
15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.4. Savienoto transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā masa: … kg
17. Paredzētās reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas valsts/starptautiskajā satiksmē (1)(o)
17.1. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa: … kg
17.2. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asi:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.3. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asu grupu:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.4. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā savienoto transportlīdzekļu masa: … kg
18. Tehniski pieļaujamā maksimālā vilces masa:
18.1. piekabei ar jūgstieni: … kg
18.3. centrālass piekabei: … kg
18.4. bezbremžu piekabei: … kg
19. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa sakabes punktā: … kg
Spēka iekārta
20. Dzinēja ražotājs: …
21. Dzinēja kods atbilstīgi marķējumam uz dzinēja: …
22. Darbības princips: …
23. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
23.1. Hibrīda [elektro]transporlīdzeklis: jā/nē (1)
24. Cilindru skaits un novietojums: …
25. Dzinēja darba tilpums: … cm3
26. Degviela: dīzeļdegviela/benzīns/LPG/CNG-biometāns/LNG/etanols/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1)
26.1. Viena degviela/divas degvielas/maināma degviela/duālā degviela (1)
26.2. (Vienīgi duālās degvielas gadījumā) 1A/1B/2A/2B/3B tipa dzinējs (1)
27. Maksimālā jauda
27.1. Maksimālā lietderīgā jauda (g): … kW pie … min–1 (iekšdedzes dzinējs) (1)
27.2. Maksimālā izejas jauda stundā: … kW (elektromotors) (1)
27.3. Maksimālā lietderīgā jauda: … kW (elektromotors) (1)
27.4. Maksimālā 30 minūšu jauda: … kW (elektromotors) (1)
28. Pārnesumkārba (tips): …
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
30.1. Katras vadāmās ass šķērsbāze: … … mm
30.2. Pārējo asu šķērsbāze: … mm
32. Maiņslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
33. Dzenošā ass(asis), kas aprīkota(s) ar pneimatisko balstiekārtu vai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (1)
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Bremzes
36. Mehānisks/elektrisks/pneimatisks/hidraulisks piekabes bremžu savienojums (1)
37. Spiediens piekabes bremžu sistēmas barošanas maģistrālē: … bāri
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45. Tipi vai klases sakabes ierīcēm, kuras var pierīkot: ….
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Ekoloģiskie raksturlielumi
46. Trokšņu līmenis
Stacionāri: … dB(A), pie dzinēja apgriezieniem: …min–1
Kustībā: … dB(A)
47. Izplūdes gāzu emisijas līmenis (l): EURO …
48. Izplūdes gāzu emisijas (m)(m1)(m2):
Normatīvā pamatakta numurs un jaunākais grozošais normatīvais akts: …
1.1 testa procedūra: ESC
CO: … ogļūdeņraži: … NOx: … ogļūdeņraži + NOx: … cietdaļiņas: …
Dūmainība (ELR): … (m–1)
1.2. testa procedūra: WHSC (EURO VI)
CO: …
THC: …
nemetāna ogļūdeņraži: …
NOx: …
THC + NOx: …
NH3: …
cietdaļiņas (masa): …
daļiņas (skaits): …
2.1. testa procedūra: ETC (attiecīgā gadījumā)
CO: … NOx: … nemetāna ogļūdeņraži: … THC: … CH4: …
cietdaļiņas: …
2.2. testa procedūra: WHTC (EURO VI)
CO: …
NOx: …
nemetāna ogļūdeņraži: …
THC: …
CH4: …
NH3: …
cietdaļiņas (masa): …
daļiņas (skaits): …
48.1. Dūmainības koriģētais absorbcijas koeficients: … (m–1)
Dažādi
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
O1 UN O2 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(nepabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
Galvenie izmēri
4. Garenbāze (e): … mm
4.1. Attālums starp asīm: 1-2: … mm 2-3: … mm 3-4: … mm
5.1. Maksimālais pieļaujamais garums: … mm
6.1. Maksimālais pieļaujamais platums: … mm
7.1. Maksimālais pieļaujamais augstums: … mm
10. Attālums starp transportlīdzekļa aizmuguri un sakabes ierīces centru: … mm
12.1. Maksimālā pieļaujamā pakaļējā pārkare: … mm
Masas
14. Nepabeigta transportlīdzekļa pašmasa: …..kg
14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
14.2. Nepabeigta transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg
15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
19.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa puspiekabes vai centrālass piekabes sakabes punktā: … kg
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
30.1. Katras vadāmās ass šķērsbāze: … … mm
30.2. Pārējo asu šķērsbāze: … mm
31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …
32. Maiņslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
34. Ass (asis), kas aprīkotas ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (1)
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45. Tipi vai klases sakabes ierīcēm, kuras var pierīkot: …
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Dažādi
52. Piezīmes (n): …
2. PUSE
O3 UN O4 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI
(nepabeigti transportlīdzekļi)
2. puse
Vispārīgi konstrukcijas raksturlielumi
1. Asu skaits: … un riteņu skaits: …
1.1. Asu ar dubultriteņiem skaits un novietojums: …
2. Vadāmās asis (skaits, novietojums): …
Masas
14. Nepabeigta transportlīdzekļa pašmasa: …..kg
14.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
14.2. Nepabeigta transportlīdzekļa faktiskā masa: … kg
15. Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa: … kg
15.1. Šīs masas sadalījums pa asīm: 1. … kg 2. … kg 3. … kg
16. Tehniski pieļaujamās maksimālās masas
16.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa: … kg
16.2. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asi: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
16.3. Tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu: 1. … kg 2. … kg 3. … kg utt.
17. Paredzētās reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas valsts/starptautiskajā satiksmē (1)(o)
17.1. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa: … kg
17.2. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asi:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
17.3. Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālā pieļaujamā pilna masa uz katru asu grupu:
1. … kg 2. … kg 3. … kg
19.1. Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā masa puspiekabes vai centrālass piekabes sakabes punktā: … kg
Maksimālais ātrums
29. Maksimālais ātrums: … km/h
Asis un balstiekārta
31. Paceļamās(-o) ass(-u) novietojums: …
32. Maiņslogojamās(-o) ass(-u) novietojums: …
34. Ass (asis), kas aprīkotas ar pneimatisko balstiekārtu vai tai līdzvērtīgu balstiekārtu: jā/nē (1)
35. Riepu/riteņu kombinācija (h): …
Sakabes ierīce
44. Sakabes ierīces (ja ir) apstiprinājuma numurs vai apstiprinājuma marķējums: …
45. Tipi vai klases sakabes ierīcēm, kuras var pierīkot: …
45.1. Tehniskie dati (1): D: …/ V: …/ S: …/ U: …
Dažādi
52. Piezīmes (n): …
Paskaidrojumi
|
(1) |
Lieko svītrot. |
|
(a) |
Norādīt identifikācijas kodu. |
|
(b) |
Norādīt, vai transportlīdzeklis ir piemērots lietošanai labās vai attiecīgi kreisās puses satiksmei, vai gan labās, gan kreisās puses satiksmei. |
|
(c) |
Norādīt, vai uzstādītajam spidometram ir gan metriskās, gan angļu mērvienības. |
|
(d) |
Šis apgalvojums neierobežo dalībvalsts tiesības pieprasīt tehnisko pielāgošanu, lai atļautu transportlīdzekļa reģistrēšanu dalībvalstī, kas nav tā valsts, kurā bija paredzēta reģistrācija, ja satiksmes kustības virziens ir pa otru ceļa pusi. |
|
(e) |
4. un 4.1. ierakstu aizpilda saskaņā ar definīcijām garenbāzei un attālumam starp asīm, kā attiecīgi norādīts Regulas (ES) Nr. 1230/2012 2. panta 25. un 26. punktā. |
|
(g) |
Hibrīda elektrotransportlīdzekļiem jānorāda abas jaudas. |
|
(h) |
Neobligāto aprīkojumu var pievienot 52. punktā “Piezīmes”. |
|
(i) |
Izmanto kodus, kas aprakstīti II pielikuma C iedaļā. |
|
(j) |
Norādīt tikai šādas pamatkrāsas: balts, dzeltens, oranžs, sarkans, violets, zils, zaļš, pelēks, brūns vai melns. |
|
(k) |
Izņemot sēdvietas, ko paredzēts izmantot tikai stāvošā transportlīdzeklī, un izņemot ratiņkrēslu vietu skaitu. Attiecībā uz autobusiem, kas pieder M3 kategorijai, apkalpes locekļu skaits jāiekļauj pasažieru skaitā. |
|
(l) |
Pievienot EURO līmeņa numuru un zīmi, kas atbilst tipa apstiprinājumā izmantotajiem noteikumiem. |
|
(m) |
Atkārtot dažādām degvielām, ko var izmantot. Transportlīdzekļus uzskata par tikai ar gāzveida degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem, ja tajos kā degvielu var izmantot gan benzīnu, gan gāzveida degvielu, bet benzīnu lieto tikai ārkārtas situācijā vai dzinēja iedarbināšanai, un ja benzīna tvertnē var iepildīt ne vairāk kā 15 litrus benzīna. |
|
(m1) |
EURO VI duālās degvielas dzinēju un transportlīdzekļu gadījumā atkārtot pēc nepieciešamības. |
|
(m2) |
Norādīt tikai emisijas, kas novērtētas saskaņā ar attiecīgo normatīvo aktu vai aktiem. |
|
(n) |
Ja saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2005/50/EK 31 transportlīdzeklī ir uzstādīta maza darbības rādiusa 24 GHz radara iekārta, ražotājs šeit norāda: “Transportlīdzeklī ir maza darbības rādiusa 24 GHz radara iekārta”. |
|
(o) |
Ražotājs var aizpildīt šo ierakstus attiecībā uz starptautisko satiksmi, uz vienas valsts satiksmi vai uz abām. Attiecībā uz vienas valsts satiksmi ierakstā norāda tās valsts kodu, kurā transportlīdzekli paredzēts reģistrēt. Kodu norāda atbilstoši standartam ISO 3166-1:2006. Attiecībā uz starptautisko satiksmi ierakstā norāda direktīvas numuru (piemēram, “96/53/EK” attiecībā uz Padomes Direktīvu 96/53/EK). |
|
(p) |
Ekoinovācijas. |
|
(p1) |
Ekoinovācijas(-u) vispārējais kods sastāv no šādiem ar atstarpēm atdalītiem elementiem: — apstiprinātājas iestādes kods, kā norādīts VII pielikumā; — katras ekoinovācijas, ar ko aprīkots transportlīdzeklis, atsevišķais kods, tos norādot Komisijas apstiprināšanas lēmumu hronoloģiskā secībā. — (Piemēram, trīs ekoinovāciju, kas hronoloģiski apstiprinātas kā 10., 15. un 16. ekoinovācija un uzstādītas transportlīdzeklī, kuru apstiprinājusi Vācijas apstiprinātāja iestāde, vispārējais kods ir “e1 10 15 16”.) |
|
(p2) |
Katras atsevišķās ekoinovācijas CO2 emisijas ietaupījumu summa. |
|
(q) |
Attiecībā uz N1 kategorijas vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 715/2007. |
X PIELIKUMS
RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS NODROŠINĀŠANAS PROCEDŪRAS
1. Mērķi
1.1. Ražošanas atbilstības procedūra ir paredzēta tam, lai nodrošinātu, ka ikviens izgatavotais transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa, atsevišķa tehniskā vienība, detaļa vai aprīkojums atbilst apstiprinātajam tipam.
1.2. Ražošanas atbilstības procedūrā vienmēr ietilpst kvalitātes nodrošināšanas vadības sistēmu novērtējums, ko 2. punktā dēvē par “sākotnējo novērtējumu”, un tipa apstiprinājuma priekšmeta un ar ražošanu saistīto kontroļu verifikācija, ko 3. punktā dēvē par “ražojumu atbilstības pasākumiem”.
2. Sākotnējais novērtējums
2.1. Pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas apstiprinātāja iestāde verificē, vai ražotājs ir ieviesis pietiekamus pasākumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas, atsevišķas tehniskās vienības vai daļas un aprīkojums ir ražoti atbilstoši apstiprinātajam tipam.
2.2. Norādījumus par šo novērtējumu veikšanu var atrast standartā EN ISO 19011:2011 — Vadlīnijas kvalitātes un/vai vides pārvaldības sistēmu auditēšanai.
2.3. Atbilstību 2.1. punkta prasībām verificē atbilstoši apstiprinātājas iestādes prasībām šādi.
Apstiprinātāja iestāde atzīst par pieņemamiem sākotnējo novērtējumu un 3. punktā norādītos ražojumu atbilstības pasākumus, atbilstīgi situācijai ņemot vērā vienu no 2.3.1.–2.3.3. punktā izklāstītajiem pasākumiem vai vajadzības gadījumā šo pasākumu pilnīgu vai daļēju kombināciju.
2.3.1. Sākotnējo novērtējumu un ražojumu atbilstības pasākumu verifikāciju veic apstiprinātāja iestāde vai struktūra, kuru šajā nolūkā iecēlusi apstiprinātāja iestāde.
2.3.1.1. Apsverot veicamā sākotnējā novērtējuma apjomu, apstiprinātāja iestāde var ņemt vērā šādu informāciju:
a) vai ražotājam ir sertifikācija, kas līdzīga 2.3.3. punktā norādītajai, bet kas nav kvalificēta vai atzīta atbilstoši šim punktam;
b) sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipa apstiprinājuma gadījumā kvalitātes sistēmas novērtējumus, ko veicis/veikuši transportlīdzekļa ražotājs(-i) sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības ražotāja telpās, saskaņā ar vienu vai vairākām rūpniecības nozares specifikācijām, kas atbilst standarta EN ISO 9001:2008 vai ISO/TS16949:2009 prasībām;
c) vai kādā no dalībvalstīm viens vai vairāki ražotāja tipa apstiprinājumi nesen ir anulēti, pamatojoties uz ražošanas atbilstības neapmierinošu kontroli. Šādā gadījumā apstiprinātāja iestāde sākotnējo novērtējumu neierobežo uz ražotāja kvalitātes sistēmas sertifikācijas atzīšanu, bet iekļauj verifikāciju, vai ir īstenoti visi nepieciešamie uzlabojumi efektīvas kontroles nodrošināšanai, lai transportlīdzekļi, sastāvdaļas, sistēmas vai atsevišķas tehniskās vienības tiktu ražoti atbilstoši apstiprinātajam tipam.
2.3.2. Sākotnējo novērtējumu un ražojumu atbilstības pasākumu verifikāciju var veikt arī citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde vai iecelta struktūra, kuru šim mērķim iecēlusi apstiprinātāja iestāde.
2.3.2.1. Šajā gadījumā citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde sagatavo atbilstības paziņojumu, kurā raksturo tās jomas un ražošanas iekārtas, kuras tā uzskatījusi par būtiskām saistībā ar ražojumu(-iem), kam jāsaņem tipa apstiprinājums, kā arī saistībā ar normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem minētajiem ražojumiem jāpiešķir tipa apstiprinājums.
2.3.2.2. Saņemot kādas dalībvalsts, kas piešķir tipa apstiprinājumu, apstiprinātājas iestādes pieteikumu par atbilstības paziņojumu, citas dalībvalsts apstiprinātāja iestāde uzreiz nosūta tai atbilstības paziņojumu vai paziņo, ka tā nevar sniegt šādu paziņojumu.
2.3.2.3. Atbilstības paziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:
|
a) grupa vai uzņēmums |
(piemēram, XYZ Automotive) |
|
b) konkrētā organizācija |
(piemēram, reģionālā nodaļa) |
|
c) rūpnīcas/ražotnes |
(piemēram, 1. dzinēju rūpnīca (A valstī), 2. transportlīdzekļu rūpnīca (B valstī)) |
|
d) transportlīdzekļu/sastāvdaļu klāsts |
(piemēram, visi M1 kategorijas modeļi) |
|
e) novērtētās zonas |
(piemēram, dzinēju montāža, korpusu štancēšana un montāža, transportlīdzekļa montāža) |
|
f) pārbaudītie dokumenti |
(piemēram, uzņēmuma un objekta kvalitātes rokasgrāmata un procedūras) |
|
g) novērtēšanas datums |
(piemēram, audits veikts no dd/mm/gggg līdz dd/mm/gggg) |
|
h) plānotais uzraudzības apmeklējums |
(piemēram, dd/mm/gggg) |
2.3.3. Apstiprinātāja iestāde var pieņemt arī ražotāja sertifikāciju par atbilstību standartiem EN ISO 9001:2008 vai ISO/TS 6949:2009 (šīs sertifikācijas joma šajā gadījumā attiecas uz apstiprināmo(-ajiem) ražojumu(-iem)) vai līdzvērtīgam sertifikācijas standartam, kas atbilst 2.3. punktā norādītajām sākotnējā novērtējuma prasībām, ja uz ražošanas atbilstību patiešām attiecina kvalitātes vadības sistēmu un ja ražotāja tipa apstiprinājums nav anulēts, kā norādīts 2.3.1.1. punkta c) apakšpunktā. Ražotājs iesniedz sertifikācijas datus un informē apstiprinātāju iestādi par visām tās derīguma vai darbības jomas izmaiņām.
2.4. Veicot transportlīdzekļa tipa apstiprināšanu, sākotnējie novērtējumi, kas jau veikti, piešķirot tipa apstiprinājumus transportlīdzekļa sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskajām vienībām, nav jāatkārto, bet tos papildina ar novērtējumu par gatavā transportlīdzekļa montāžas vietu un darbiem, kas netika ietverti iepriekšējos novērtējumos.
3. Ražošanas atbilstības pasākumi
3.1. Katrs transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniskā vienība, detaļa vai aprīkojuma elements, kas apstiprināts saskaņā ar ANO EEK noteikumiem, kuri pievienoti Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, un šo regulu, ir izgatavots tā, lai tas atbilstu tipam, kas apstiprināts, ievērojot šā pielikuma, minēto ANO EEK noteikumu un šīs regulas prasības.
3.2. Pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas atbilstoši šai regulai un ANO EEK noteikumiem, kas pievienoti Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, apstiprinātāja iestāde verificē tādu pienācīgu pasākumu un dokumentētu pārbaužu plānu esību, kurus saskaņo ar ražotāju saistībā ar katru apstiprinājumu, lai noteiktos intervālos varētu veikt tos testus vai ar tiem saistītās pārbaudes, kas vajadzīgi, lai verificētu pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam, tostarp vajadzības gadījumā testus, kas noteikti šajā regulā un minētajos ANO EEK noteikumos.
3.3. Tipa apstiprinājuma turētājs jo īpaši rīkojas šādi:
3.3.1. nodrošina, ka pastāv un tiek piemērotas procedūras, ar ko efektīvi uzraudzīt ražojumu (transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisko vienību, detaļu vai aprīkojuma) atbilstību apstiprinātajam tipam;
3.3.2. tam ir pieejams testa aprīkojums vai cits piemērots aprīkojums, kas vajadzīgs katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei;
3.3.3. nodrošina, ka testu vai pārbaužu rezultātus reģistrē un ka pievienotie dokumenti ir pieejami laikposmā, kas nepārsniedz 10 gadus un ko nosaka, vienojoties ar apstiprinātāju iestādi;
3.3.4. analizē visu testu vai pārbaužu rezultātus, lai verificētu un ar rūpnieciskajai ražošanai atbilstīgām pielaidēm nodrošinātu stabilitāti attiecībā uz ražojumu parametriem;
3.3.5. nodrošina, ka ikvienam ražojuma tipam veic vismaz tās pārbaudes, kas paredzētas šajā regulā, un testus, kas aprakstīti IV pielikumā norādītajos attiecīgajos normatīvajos aktos;
3.3.6. nodrošina, ka jebkurš paraugu vai pārbaudes priekšmetu kopums, kas liecina par neatbilstību attiecīgajam testa veidam, ir pamats turpmākai paraugu ņemšanai un testiem. Tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai atjaunotu ražošanas procesu nolūkā nodrošināt atbilstību apstiprinātajam tipam.
3.4. Pakāpenisku, jauktu vai vairākposmu tipa apstiprinājumu gadījumā apstiprinātāja iestāde, kas piešķir gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, var pieprasīt ikvienai apstiprinātājai iestādei, kas piešķīrusi jebkuras attiecīgās sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipa apstiprinājumu, konkrētu informāciju par atbilstību šajā pielikumā izklāstītajām ražošanas atbilstības prasībām.
3.5. Apstiprinātāja iestāde, kas piešķir gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu un neatzīst par pieņemamu 3.4. punktā minēto paziņoto informāciju un kas to ir paziņojusi rakstveidā attiecīgajam ražotājam un apstiprinātājai iestādei, kura piešķir tipa apstiprinājumu sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskajai vienībai, pieprasa veikt ražošanas atbilstības papildu auditus vai pārbaudes, ko veic minēto sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību ražotāja(-u) ražotnē. Šīs ražošanas atbilstības papildu auditu vai pārbaužu rezultātus nekavējoties dara pieejamus šai apstiprinātājai iestādei.
3.6. Ja piemēro 3.4. un 3.5. punktu un apstiprinātāja iestāde, kas piešķir gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, neatzīst par pieņemamiem papildu audita vai pārbaudes rezultātus, ražotājs nodrošina ražošanas atbilstības atjaunošanu, cik ātri vien iespējams, atbilstoši minētās apstiprinātājas iestādes prasībām un tās apstiprinātājas iestādes prasībām, kura piešķir tipa apstiprinājumu sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskajai vienībai.
4. Pastāvīgi verifikācijas pasākumi
4.1. Iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā drīkst verificēt katrā ražotnē piemērojamās ražošanas atbilstības kontroles metodes, veicot periodiskus auditus. Šajā nolūkā ražotājs ļauj minētajai iestādei piekļūt ražošanas, pārbaudes, testēšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas telpām un sniedz visu vajadzīgo informāciju par kvalitātes vadības sistēmas dokumentāciju un ierakstiem.
4.1.1. Parastā kārtība attiecībā uz šādiem periodiskiem auditiem ir uzraudzīt 1. un 2. iedaļā (sākotnējais novērtējums un ražojumu atbilstības pasākumi) noteikto procedūru pastāvīgo efektivitāti.
4.1.1.1. Pieņem, ka uzraudzības pasākumi, kurus veic tehniskie dienesti (kvalificēti vai atzīti saskaņā ar 2.3.3. punkta prasībām), nodrošina 4.1.1. punkta prasību izpildi attiecībā uz procedūrām, kuras noteiktas sākotnējās novērtēšanas laikā.
4.1.1.2. Apstiprinātājas iestādes veikto verifikāciju (izņemot 4.1.1.1. punktā minēto) biežums parasti ir tāds, lai nodrošinātu, ka attiecīgās kontroles, ko piemēro saskaņā ar 1. un 2. iedaļu, laiku pa laikam tiek pārskatītas, pamatojoties uz riska novērtēšanas metodoloģiju, kura atbilst starptautiskajam standartam ISO 31000:2009 ― Riska vadība ― Principi un pamatnostādnes, un šādu verifikāciju jebkurā gadījumā veic vismaz vienu reizi trijos gados. Piemērojot šo metodoloģiju, jo īpaši ņem vērā jebkuru neatbilstību, ko pamanījušas citas dalībvalstis 54. panta 1. punkta kontekstā.
4.2. Testu vai pārbaužu uzskaites dati un ražošanas uzskaites dati, jo īpaši minēto testu vai pārbaužu uzskaites dati, kas reģistrēti saskaņā ar 2.2. punktu, katrā pārbaudes reizē ir pieejami inspektoram.
4.3. Inspektors var izlases kārtā izraudzīties paraugus testēšanai ražotāja laboratorijā vai tehniskā dienesta telpās. Šādā gadījumā veic tikai fizisku testu. Paraugu minimālo skaitu var noteikt, pamatojoties uz ražotāja veiktās pašverifikācijas rezultātiem.
4.4. Inspektors, kurš uzskata, ka kontroles līmenis ir nepietiekams, vai kurš uzskata par nepieciešamu verificēt saskaņā ar 4.2. punktu veikto testu derīgumu, ņem paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, lai veiktu fiziskus testus atbilstoši ražošanas atbilstības prasībām, kas izklāstītas IV pielikumā minētajos normatīvajos aktos.
4.5. Ja pārbaudē vai uzraudzības pārbaudē tiek konstatēti neapmierinoši rezultāti, apstiprinātāja iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražotājs, cik ātri vien iespējams, atjauno ražošanas atbilstību.
4.6. Gadījumos, kuros šajā regulā ir noteikts, ka jāievēro ANO EEK noteikumi, ražotājs var izvēlēties piemērot šā pielikuma noteikumus kā līdzvērtīgu alternatīvu ražošanas atbilstības prasībām, kas paredzētas attiecīgajos ANO EEK noteikumos. Tomēr, ja ir spēkā 4.4. vai 4.5. punkts, jāizpilda visas atsevišķās ražošanas atbilstības prasības, kas paredzētas ANO EEK noteikumos, līdz apstiprinātāja iestāde lemj, ka ražošanas atbilstība ir atjaunota.
XI PIELIKUMS
PARAUGS UN NUMERĀCIJAS SISTĒMA SERTIFIKĀTAM, AR KURU ATĻAUJ LAIST TIRGŪ UN NODOT EKSPLUATĀCIJĀ DAĻAS UN APRĪKOJUMU, KAS VAR RADĪT NOPIETNU APDRAUDĒJUMU SVARĪGU SISTĒMU PAREIZAI DARBĪBAI
1. Vispārīgas prasības
1.1. Uz tādu daļu vai aprīkojuma laišanu tirgū, kas var radīt nopietnu apdraudējumu to sistēmu pareizai darbībai, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošībai vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem, attiecas apstiprināšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. xxx/201X 55. panta 1. punktu.
1.2. Šādu apstiprinājumu apliecina ar sertifikātu, kura paraugs ir ietverts šā pielikuma papildinājumā, un to numurē saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.
1.3. 1.2. punktā minētajā sertifikātā ietver prasības attiecībā uz konstrukcijas un funkcionālo drošumu, kā arī vides aizsardzību un vajadzības gadījumā ― testēšanas standartiem. Minēto prasību pamatā var būt Regulas (ES) Nr. XXX/201X IV pielikumā uzskaitītie normatīvie akti, tās var izstrādāt atbilstīgi drošuma, vides un testēšanas tehnoloģiju attiecīgajam stāvoklim, vai, ja to uzskata par atbilstošu, lai sasniegtu nepieciešamos mērķus drošuma vai vides jomā, tās var būt daļas vai aprīkojuma salīdzinājums attiecīgi ar nepārbūvēta transportlīdzekļa vai jebkuras tā daļas ekoloģiskajiem vai drošuma raksturlielumiem.
1.4. Šo pielikumu neattiecina uz daļām vai aprīkojuma elementiem, kas nav iekļauti XIII pielikumā. Katram XIII pielikuma ierakstam vai ierakstu grupai nosaka saprātīgu pārejas laikposmu, lai daļas vai aprīkojuma ražotājs varētu iesniegt atļaujas pieteikumu un saņemt atļauju. Vienlaikus vajadzības gadījumā var arī noteikt datumu, ar kuru no šā pielikuma piemērošanas jomas svītro daļas un aprīkojumu, kas paredzēti transportlīdzekļiem, kuri tipa apstiprinājumu ir saņēmuši pirms minētā datuma.
2. Numerācijas sistēma
2.1. Numurs sertifikātam, ar kuru laiž tirgū un nodod ekspluatācijā daļas vai aprīkojumu, kas var radīt nopietnu apdraudējumu svarīgu sistēmu pareizai darbībai, sastāv kopumā no piecām pozīcijām, kā norādīts 2.1.1.–2.1.5. punktā. Iedaļas atdala ar zvaigznīti (“*”).
2.1.1. 1. pozīcija: mazais burts “e”, kam seko tās dalībvalsts pazīšanas numurs (norādīts VII pielikuma papildinājumā), kura izsniedz sertifikātu.
2.1.2. 2. pozīcija: norādīts Regulas (ES) Nr. XXX/201X numurs: “XXX/201X”.
2.1.3. 3. pozīcija: daļas vai aprīkojuma identifikācija atbilstoši XIII pielikumā norādītajam sarakstam:
– daļām vai aprīkojumam, kas būtiski ietekmē transportlīdzekļa konstrukcijas drošumu un/vai funkcionālo drošumu, tas ir simbols “I”, kuram seko zīme “/” un attiecīgais “elementa Nr.” no XIII pielikuma I punkta tabulas. “Elementa Nr.” ir trīs cipari un tā kārtas skaitlis sākas ar “001”;
– daļām vai aprīkojumam, kas būtiski ietekmē transportlīdzekļa ekoloģiskos raksturlielumus, tas ir simbols “II”, kuram seko zīme “/” un attiecīgais “elementa Nr.” no XIII pielikuma II punkta tabulas. “Elementa Nr.” ir trīs cipari un tā kārtas skaitlis sākas ar “001”.
2.1.4. 4. pozīcija: sertifikāta kārtas numurs:
– kārtas numurs ar nullēm sākumā (atbilstoši), kas apzīmē sertifikāta numuru. Kārtas numurā ir trīs cipari, un tas sākas ar “001”.
2.1.5. 5. pozīcija: kārtas numurs, kas apzīmē sertifikāta paplašinājuma līmeni:
– divciparu kārtas numurs ar nullēm sākumā (atbilstoši), un tas sākas ar “00” katram izsniegtajam sertifikāta numuram.
2.2. Sertifikāta numurēšanas formāts (ar fiktīviem kārtas numuriem paskaidrojuma nolūkā).
Bulgārijā izdota sertifikāta numura piemērs attiecībā uz daļām vai aprīkojumu, kas iebūvēti transportlīdzeklī, kuram izsniegts tipa apstiprinājums saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/201X:
– e34*XXX/201X*II/002*148*00
– e34 = Bulgārija (1. pozīcija)
– XXX/201X = Regula (ES) XXX/201X (2. pozīcija)
– II/002 = 002. elements tādu daļu vai aprīkojuma sarakstā, kas būtiski ietekmē transportlīdzekļa ekoloģiskos raksturlielumus (3. pozīcija)
– 148 = sertifikāta kārtas numurs (4. pozīcija)
– 01 = paplašinājuma līmeņa numurs (5. pozīcija)
Austrijā izdota sertifikāta numura piemērs attiecībā uz daļām vai aprīkojumu, kas iebūvēti transportlīdzeklī, kuram izsniegts tipa apstiprinājums saskaņā ar Regulu (ES) Nr. XXX/201X, kas vienu reizi ir paplašināts:
– e12*168/2013*I/034*225*01
– e12 = Austrija (1. pozīcija)
– XXX/201X = Regula (ES) XXX/201X (2. pozīcija)
– I/034 = 034. elements tādu daļu vai aprīkojuma sarakstā, kas būtiski ietekmē transportlīdzekļa konstrukcijas drošumu un/vai funkcionālo drošumu (3. pozīcija)
– 225 = sertifikāta kārtas numurs (4. pozīcija)
– 01 = paplašinājuma līmeņa numurs (5. pozīcija)
Papildinājums
ES APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTA PARAUGS
PARAUGS
Maksimālie izmēri: A4 (210 × 297 mm)
ES APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS
Apstiprinātājas iestādes zīmogs
|
Paziņojums par: |
|
tādu daļu vai aprīkojuma laišanai tirgū, kas var radīt būtisku apdraudējumu tādu sistēmu pareizai darbībai, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošībai vai tā ekoloģiskajiem raksturlielumiem |
|
— apstiprinājuma sertifikātu (1) — apstiprinājuma sertifikāta paplašinājumu (1) — apstiprinājuma sertifikāta atteikumu (1) — apstiprinājuma sertifikāta anulēšanu (1) |
I IEDAĻA
Daļas/aprīkojuma veids: ………………………………………………………….
Daļas/aprīkojuma (1) numuri: ………………………………………………………….
ES apstiprinājuma sertifikāta numurs: ……………………………………………………….
Paplašinājuma pamatojums: ………………………………………………………….
Ražotāja nosaukums un adrese: ………………………………………………………….
Ražotnes(-ņu) nosaukums(-i) un adrese(s): …………………………………………….
Ražotāja pārstāvja (ja ir) nosaukums un adrese: ……………………………..
II IEDAĻA
Daļa/aprīkojums (1) ir īpaši paredzēts(-a) uzstādīšanai šādā(-os) transportlīdzeklī(-ļos):
Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …………………………………………….
Tips(-i) (2): …………………………………………….
Variants(-i) (2): …………………………………………….
Versija(s) (2): …………………………………………….
III IEDAĻA
Prasības attiecībā uz:
a) transportlīdzekļa konstrukcijas drošumu(1): ……………………………………………………….
b) transportlīdzekļa funkcionālo drošumu(1): ………………………………………………………….
c) transportlīdzekļa vides aizsardzību(1): ……………………………………………………….
d) testēšanas standartiem(1): ………………………………………………………….
IV IEDAĻA
Prasības pamatotas uz:
a) Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. …/… … pielikumu(-iem)(3), (un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. …/… … pielikumu(-iem)(3))(1), kurā(-os) jaunākie grozījumi izdarīti ar (Komisijas Deleģēto)(1) regulu (ES) Nr. …/…(1)(4)
b) daļas/aprīkojuma(1) salīdzinājumu ar nepārbūvēta transportlīdzekļa/nepārbūvēta transportlīdzekļa daļu(1) drošuma/ekoloģiskajiem(1) raksturlielumiem (paskaidrot) (1)………………………………………………………….………………………………………………………….………………………………………………………
V IEDAĻA
Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: ……………………………………….
Testa ziņojuma datums: …………………………………………….
Testa ziņojuma numurs: …………………………………………….
VI IEDAĻA
Daļa/aprīkojums(1) ietekmē/neietekmē(1) to sistēmu darbību, kas ir būtiskas transportlīdzekļa drošumam vai tā vides raksturlielumiem.
Apstiprinājuma sertifikāts ir piešķirts/paplašināts/atteikts/anulēts(1).
Vieta: ………………………………….………………
Datums: ………………………………….………………
Vārds, uzvārds un paraksts (vai “uzlabota elektroniskā paraksta” attēls saskaņā ar Direktīvu 1999/93/EK, tostarp verifikācijas dati): ………………………………….…
Pielikumi.
Testa ziņojums
_______________________
Paskaidrojumi
(Šie paskaidrojumi nav jāiekļauj sertifikātā)
(1) Lieko svītrot.
(2) Norādīt tipu, variantu un versiju saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem kritērijiem iekļaušanai kategorijās.
(3) Komisijas deleģētās regulas attiecīgā pielikuma romiešu cipars vai tās pašas Komisijas deleģētās regulas attiecīgo pielikumu vairāki romiešu cipari.
(4) Norādīt Komisijas deleģētās regulas jaunākos grozījumus saskaņā ar grozījumu, ko piemēro ES tipa apstiprinājumam.
XII PIELIKUMS
IEROBEŽOJUMI MAZĀM SĒRIJĀM
1. Viena tipa transportlīdzekļu vienību skaits, ko saskaņā ar 39. pantu gadā reģistrē, pārdod vai nodod ekspluatācijā Savienībā, nepārsniedz turpmākajā tabulā norādīto skaitu attiecīgajā transportlīdzekļu kategorijā:
|
Kategorija |
Vienības |
|
M1 |
1000 |
|
M2, M3 |
0 |
|
N1 |
1000 |
|
N2, N3 |
0 |
|
O1, O2 |
0 |
|
O3, O4 |
0 |
2. Viena tipa transportlīdzekļu vienību skaits, ko gadā reģistrē, pārdod vai nodod ekspluatācijā kādā dalībvalstī, nosaka attiecīgā dalībvalsts, bet tas atbilstoši 40. pantam nepārsniedz turpmākajā tabulā norādīto skaitu attiecīgajā transportlīdzekļu kategorijā:
|
Kategorija |
Vienības |
|
M1 |
100 |
|
M2, M3 |
250 |
|
N1 |
500 līdz 2016. gada 31. oktobrim 250 no 2016. gada 1. novembra |
|
N2, N3 |
250 |
|
O1, O2 |
500 |
|
O3, O4 |
250 |
3. Viena tipa transportlīdzekļu vienību skaits, ko gadā reģistrē, pārdod vai nodod ekspluatācijā kādā dalībvalstī, nosaka attiecīgā dalībvalsts, bet tas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1230/2012 6. panta 2. punktam nepārsniedz turpmākajā tabulā norādīto skaitu attiecīgajā transportlīdzekļu kategorijā:
|
Kategorija |
Vienības |
|
M2, M3 |
1000 |
|
N2, N3 |
1200 |
|
O3, O4 |
2000 |
XIII PIELIKUMS
TĀDU DAĻU VAI APRĪKOJUMA SARAKSTS, KAS VAR BŪTISKI APDRAUDĒT TO SISTĒMU PAREIZU DARBĪBU, KURAS IR BŪTISKAS TRANSPORTLĪDZEKĻA DROŠUMAM VAI TĀ EKOLOĢISKAJIEM RAKSTURLIELUMIEM, ŠĀDU DAĻU UN APRĪKOJUMA VEIKTSPĒJAS PRASĪBAS, ATTIECĪGĀS TESTA PROCEDŪRAS, MARĶĒŠANAS UN IEPAKOJUMA NOSACĪJUMI
I. Daļas vai aprīkojums, kas būtiski ietekmē transportlīdzekļa drošumu
|
Elementa Nr. |
Elementa apraksts |
Veiktspējas prasība |
Testa procedūra |
Marķēšanas prasība |
Iepakojuma prasība |
|
1. |
[…] |
||||
|
2. |
|||||
|
3. |
II. Daļas vai aprīkojums, kas būtiski ietekmē transportlīdzekļa ekoloģiskos raksturlielumus
|
Elementa Nr. |
Elementa apraksts |
Veiktspējas prasība |
Testa procedūra |
Marķēšanas prasība |
Iepakojuma prasība |
|
1. |
[…] |
||||
|
2. |
|||||
|
3. |
XIV PIELIKUMS
TĀDU ES TIPA APSTIPRINĀJUMU SARAKSTS, KAS PIEŠĶIRTI, ATTEIKTI VAI ANULĒTI SASKAŅĀ AR ATTIECĪGAJIEM NORMATĪVAJIEM AKTIEM
Apstiprinātājas iestādes zīmogs
Saraksta numurs:
Laikposmam: … līdz …
Šādu informāciju sniedz par katru ES tipa apstiprinājumu, kas ir piešķirts, paplašināts, atteikts vai anulēts iepriekšminētajā laikposmā:
Ražotājs:
ES tipa apstiprinājuma numurs:
Paplašinājuma iemesls (attiecīgā gadījumā):
Marka:
Tips:
Izsniegšanas datums:
Pirmās izsniegšanas datums (paplašinājumu gadījumā):
Atteikuma iemesls (attiecīgā gadījumā):
Anulēšanas iemesls (attiecīgā gadījumā):
XV PIELIKUMS
NORMATĪVIE AKTI, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM RAŽOTĀJU VAR PILNVAROT KĀ TEHNISKO DIENESTU
1. Mērķi un tvērums
1.1. Šajā pielikumā iekļauts to normatīvo aktu saraksts, attiecībā uz kuriem ražotāju var pilnvarot kā tehnisko dienestu saskaņā ar 76. panta 1. punktu.
1.2. Pielikumā iekļauti arī attiecīgie noteikumi par ražotāja kā tehniskā dienesta pilnvarošanu, kuri jāpiemēro transportlīdzekļu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanā, uz ko attiecas IV pielikuma I daļa.
1.3. Tomēr šo pielikumu neattiecina uz ražotājiem, kas lūdz ES tipa apstiprinājumu mazās sērijās ražotiem transportlīdzekļiem, kā norādīts 39. pantā.
2. Ražotāja pilnvarošana par tehnisko dienestu
2.1. Ražotājs, kas pilnvarots kā tehniskais dienests, ir ražotājs, ko apstiprinātāja iestāde apstiprinājusi kā testu laboratoriju, lai tās vārdā veiktu apstiprinājuma testus.
Formulējums “veikt testus” nenozīmē tikai mērīt veiktspējas rādītājus, bet ietver arī testa rezultātu reģistrēšanu un ziņojuma iesniegšanu apstiprinātājai iestādei, tostarp attiecīgu secinājumu izdarīšanu.
Tas ietver arī pārbaudes, lai pārliecinātos par atbilstību tādiem noteikumiem, kas var nebūt saistīti ar mērījumu veikšanu. Šajā gadījumā novērtē, vai konstrukcija atbilst tiesību aktu prasībām.
3. Normatīvo aktu un ierobežojumu saraksts
|
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
|
|
4.A |
Pakaļējās numura zīmes uzstādīšanas un piestiprināšanas vieta |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1003/2010 |
|
7.A |
Skaņas signālierīces un signāli |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 28 |
|
10.A |
Elektromagnētiskā savietojamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 10 |
|
18.A |
Ražotāja normatīvā plāksnīte un transportlīdzekļa identifikācijas numurs |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 19/2011 |
|
20.A |
Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana transportlīdzekļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 48 |
|
27.A |
Jūgierīce |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1005/2010 32 |
|
33.A |
Rokas vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru novietojums un apzīmējumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 121 |
|
34.A |
Priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 672/2010 |
|
35.A |
Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1008/2010 |
|
36.A |
Apsildīšanas sistēmas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 122 Izņemot 8. pielikuma noteikumus attiecībā uz LPG atgāzsildītājiem un LPG apsildes sistēmām |
|
37.A |
Dubļusargi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1009/2010 |
|
44.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
|
45.A |
Neplīstoša stiklojuma materiāli un to uzstādīšana transportlīdzekļos |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 43 Tikai attiecībā uz 21. pielikumā iekļautajiem noteikumiem |
|
46. |
Riepas |
Direktīva 92/23/EEK |
|
46.A |
Riepu uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 458/2011 |
|
48.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
|
49.A |
Komerciālo transportlīdzekļu ārējie izvirzījumi uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 61 |
|
50.A |
Savienoto transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 55 Tikai attiecībā uz 5. pielikumā (līdz 8. punktam un to ieskaitot) un 7. pielikumā iekļautajiem noteikumiem |
|
61. |
Gaisa kondicionēšanas sistēma |
Direktīva 2006/40/EK |
Papildinājums
Ražotāja pilnvarošana par tehnisku dienestu un apakšuzņēmuma līguma slēgšana
1. Vispārīgi
1.1. Ražotāja kā tehniskā dienesta pilnvarošanu un paziņošanu veic saskaņā ar 72.–86. pantu, un jebkādu apakšuzņēmuma līguma slēgšanu veic saskaņā ar šā papildinājuma nosacījumiem.
2. Apakšuzņēmuma līguma slēgšana
2.1. Saskaņā ar 75. panta 1. punktu tehniskais dienests var iecelt apakšuzņēmēju, lai apakšuzņēmējs tā vārdā veiktu testus.
2.2. Šajā papildinājumā piemēro šādu definīciju:
― “apakšuzņēmējs” ir vai nu tehniskā dienesta meitasuzņēmums, kam šis tehniskais dienests uzticējis veikt testēšanas darbības savā organizācijā, vai trešā persona, kas noslēgusi līgumu ar šo tehnisko dienestu par testa darbību veikšanu.
2.3. Apakšuzņēmēja pakalpojumu izmantošana neatbrīvo tehnisko dienestu no tā saistībām ievērot 73., 74., 84. un 85. pantu un jo īpaši noteikumus par tehnisko dienestu prasmēm un atbilstību standartam EN ISO/IEC 17025:2005.
2.4. XV pielikuma 2. iedaļa attiecas uz apakšuzņēmēju.
3. Testa ziņojums
Testa ziņojumus izstrādā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/201X V pielikuma 3. papildinājumā izklāstītajām vispārīgajām prasībām.
XVI PIELIKUMS
NOSACĪJUMI RAŽOTĀJA VAI TEHNISKĀ DIENESTA VEIKTAS VIRTUĀLĀS TESTĒŠANAS METOŽU IZMANTOŠANAI
1. Mērķi un tvērums
Šajā pielikumā izklāstīti noteikumi par virtuālo testēšanu saskaņā ar 28. panta 4. punktu.
2. Normatīvo aktu saraksts
|
Priekšmets |
Atsauce uz normatīvo aktu |
|
|
3.B |
Pakaļējā apakšaizsardzība (RUPD) un tās uzstādīšana; pakaļējais apakšsargs (RUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 58 |
|
6.A |
Transportlīdzekļa pieejamība un manevrējamība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
|
6.B |
Durvju slēgmehānismi un durvju notures sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 11 |
|
8.A |
Netiešās redzamības ierīces un to uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 46 |
|
12.A |
Iekšējā apdare |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 21 |
|
16.A |
Ārējie izvirzījumi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 26 |
|
20.A |
Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana transportlīdzekļiem |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 48 |
|
27.A |
Jūgierīce |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1005/2010 |
|
32.A |
Priekšējais redzes lauks |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 125 |
|
35.A |
Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas ierīces |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1008/2010 |
|
37.A |
Dubļusargi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1009/2010 |
|
42.A |
Kravas transportlīdzekļu sānu aizsardzība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 73 |
|
48.A |
Masas un gabarīti |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
|
49.A |
Komerciālo transportlīdzekļu ārējie izvirzījumi uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 61 |
|
50.A |
Savienoto transportlīdzekļu mehāniskās sakabes sastāvdaļas |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 55 |
|
50.B |
Saīsināta tipa jūgierīce (CCD); apstiprināta tipa CCD uzstādīšana |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 102 |
|
52.A |
M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 107 |
|
52.B |
Lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu nesošās virsbūves stiprība |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 66 |
|
57.A |
Priekšējā apakšaizsardzība (FUPD) un tās uzstādīšana; priekšējais apakšsargs (FUP) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 93 |
1. papildinājums
Vispārīgi nosacījumi virtuālās testēšanas metožu izmantošanai
1. Virtuālā testa shēma
Aprakstot un veicot virtuālus testus, par pamatstruktūru izmanto šādu shēmu:
a) mērķis;
b) konstrukcijas modelis;
c) robežnosacījumi;
d) pieņēmumi par slodzi;
e) aprēķins;
f) novērtējums;
g) dokumentācija.
2. Datorsimulāciju un aprēķina pamati
2.1. Matemātiskais modelis
Ražotājs iesniedz matemātisko modeli. Tajā izklāstīta konstrukcijas sarežģītība transportlīdzeklim, sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskajai vienībai, kas jātestē saistībā ar attiecīgā normatīvā akta prasībām un tā robežnosacījumiem.
Tos pašus noteikumus piemēro, lai testētu sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības neatkarīgi no transportlīdzekļa.
2.2. Matemātiskā modeļa validēšanas process
Matemātisko modeli validē, to salīdzinot ar reāliem testa apstākļiem.
Šajā nolūkā veic fizisku testu, lai salīdzinātu rezultātus, kas iegūti, izmantojot matemātisko modeli, ar fiziskā testa rezultātiem. Pierāda testa rezultātu salīdzināmību. Ražotājs vai tehniskais dienests sagatavo validēšanas ziņojumu un iesniedz to apstiprinātājai iestādei.
Visas matemātiskā modeļa vai programmatūras izmaiņas, kuru dēļ validēšanas ziņojums varētu kļūt nederīgs, jādara zināmas apstiprinātājai iestādei, kas var pieprasīt, lai tiktu veikts jauns validēšanas process.
Validēšanas procesa shēma ir attēlota 3. papildinājumā.
2.3. Dokumentācija
Ražotājs dara pieejamus tehniskajam dienestam un dokumentē simulācijā un aprēķinos izmantotos datus un palīglīdzekļus.
3. Rīki un atbalsts
Ražotājs pēc tehniskā dienesta pieprasījuma iesniedz tam virtuālās testēšanas veikšanai nepieciešamos rīkus, tostarp attiecīgo programmatūru, vai arī nodrošina tehniskajam dienestam piekļuvi šiem rīkiem.
Ražotājs arī sniedz atbilstošu atbalstu tehniskajam dienestam.
Piekļuve un atbalsts, ko ražotājs sniedz tehniskajam dienestam, neatbrīvo tehnisko dienestu no tā saistībām attiecībā uz personāla prasmēm, licences tiesību maksājumu un konfidencialitāti.
2. papildinājums
Īpaši nosacījumi virtuālās testēšanas metožu izmantošanai
1. Normatīvo aktu saraksts
|
Atsauce uz normatīvo aktu |
Pielikums un punkti |
Īpašie nosacījumi |
|
|
3.B |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 58 |
ANO EEK Noteikumi Nr. 58 ― 2.3., 7.3. un 25.6. punkts. |
Izmēri un pretestība spēkiem. |
|
6.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 130/2012 |
Regulas (ES) Nr. 130/2012 II pielikuma 1. un 2. daļa. |
Pakāpienu, kāpšļu un rokturu izmēri. |
|
6.B |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 11 |
ANO EEK Noteikumi Nr. 11 ― 3. pielikums. ANO EEK Noteikumi Nr. 11 ― 4. pielikuma 2.1. punkts. ANO EEK Noteikumi Nr. 11 ― 5. pielikums. |
Stiepes izturības un slēgmehānismu izturības pret paātrinājumu testi. |
|
8.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 46 |
ANO EEK Noteikumi Nr. 46 ― 15.2.4. punkts. |
Paredzētie atpakaļskata spoguļu redzes lauki. |
|
12.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 21 |
a) ANO EEK Noteikumi Nr. 21 ― 5.–5.7. punkts. b) ANO EEK Noteikumi Nr. 21 ― 2.3. punkts. |
a) Visu izliekumu rādiusu un visu izvirzījumu mērījums, izņemot prasības, kas nosaka, ka jālieto spēks, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem; b) galvas trieciena zonas noteikšana. |
|
16.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 26 |
ANO EEK Noteikumi Nr. 26 ― 5.2.4. punkts. ANO EEK Noteikumu Nr. 26 5. punkta (Vispārīgas prasības) un 6. punkta (Īpašas prasības) visi noteikumi. |
Visu izliekumu rādiusu un visu izvirzījumu mērījums, izņemot prasības, kas nosaka, ka jālieto spēks, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem. |
|
20.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 48 |
ANO EEK Noteikumu Nr. 48 6. punkts (Atsevišķi norādījumi) un 4., 5. un 6. pielikums. |
6.22.9.2.2. punktā paredzēto testa braucienu veic ar reālu transportlīdzekli. |
|
27.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1005/2010 |
Regulas (ES) Nr. 1005/2010 II pielikuma 1.2. punkts. |
Statiskais vilces un spiedes spēks. |
|
32.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 125 |
ANO EEK Noteikumi Nr. 125 ― 5. punkts (Specifikācijas). |
Šķēršļi un redzes lauks. |
|
35.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1008/2010 |
Regulas (ES) Nr. 1008/2010 III pielikuma 1.1.2. un 1.1.3. punkts. |
Tikai notīrītā laukuma noteikšana. |
|
37.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1009/2010 |
Regulas (ES) Nr. 1009/2010 II pielikuma 2. punkts. |
Prasību verifikācija attiecībā uz izmēriem. |
|
42.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 73 |
ANO EEK Noteikumi Nr. 73 ― 12.10. punkts. |
Izturība pret horizontālu slodzi un ielieces mērījums. |
|
48.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 Regula (ES) Nr. 1230/2012 |
a) Regulas (ES) Nr. 1230/2012 I pielikuma B daļas 7. un 8. punkts. b) Regulas (ES) Nr. 1230/2012 I pielikuma C daļas 6. un 7. punkts. |
a) Atbilstības pārbaude attiecībā uz manevrējamības prasībām, arī tādu transportlīdzekļu manevrējamību, kas aprīkoti ar paceļamām vai maiņslogojamām asīm; b) maksimālās pagrieziena trajektorijas mērīšana. |
|
49.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 61 |
ANO EEK Noteikumi Nr. 61 ― 5. un 6. punkts. |
Visu izliekumu rādiusu un visu izvirzījumu mērījums, izņemot prasības, kas nosaka, ka jālieto spēks, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem. |
|
50.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 55 |
a) ANO EEK Noteikumi Nr. 55 ― 5. pielikums “Prasības mehāniskām sakabes ierīcēm vai daļām”. b) ANO EEK Noteikumi Nr. 55 ― 6. pielikuma 1.1. punkts. c) ANO EEK Noteikumi Nr. 55 ― 6. pielikuma 3. punkts. |
a) 1.–8. punkta (ieskaitot) visas prasības; b) vienkāršas konstrukcijas mehānisko sakabes ierīču stiprības testus var aizstāt ar virtuāliem testiem; c) tikai 3.6.1. punkts (Stiprības tests), 3.6.2. punkts (Pretestība gareniskai liecei) un 3.6.3. punkts (Izturība pret lieces momentu). |
|
52.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 107 |
ANO EEK Noteikumi Nr. 107 ― 3. pielikums. |
7.4.5. punkts (Aprēķina metode). |
|
52.B |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 66 |
ANO EEK Noteikumi Nr. 66 ― 9. pielikums. |
Pabeigta transportlīdzekļa apgāšanās testa datorsimulācija kā līdzvērtīga apstiprināšanas metode. |
|
57.A |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ANO EEK Noteikumi Nr. 93 |
ANO EEK Noteikumi Nr. 93 ― 5. pielikuma 3. punkts. |
Izturība pret horizontālu slodzi un ielieces mērījums. |
3. papildinājums
Validēšanas process
XVII PIELIKUMS
PROCEDŪRAS, KAS JĀIEVĒRO VAIRĀKPOSMU ES TIPA APSTIPRINĀŠANĀ
|
1. |
Ražotāju pienākumi |
|
1.1. |
Sekmīgai vairākposmu ES tipa apstiprināšanai ir vajadzīga visu attiecīgo ražotāju kopēja rīcība. Šai nolūkā apstiprinātājām iestādēm pirms pirmā un turpmāko posmu apstiprinājumu piešķiršanas ir jānodrošina, ka starp attiecīgajiem ražotājiem ir pienācīgi pasākumi dokumentu un informācijas piegādei un apmaiņai, lai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tips atbilstu visu IV pielikumā norādīto attiecīgo normatīvo aktu tehniskajām prasībām. Šādā informācijā jāietver sīkas ziņas par attiecīgajiem sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķo tehnisku vienību tipa apstiprinājumiem un par tām transportlīdzekļa daļām, kas ir nepabeigtajā transportlīdzeklī, bet vēl nav apstiprinātas. |
|
1.2. |
Katrs ražotājs, kas iesaistīts vairākposmu ES tipa apstiprināšanā, ir atbildīgs par visu to sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību apstiprināšanu un ražošanas atbilstību, kuras tas ir izgatavojis vai pievienojis iepriekš izgatavotam konstrukcijas posmam. Nākamajā posmā iesaistītais ražotājs nav atbildīgs par elementiem, kas apstiprināti agrākā posmā, izņemot gadījumu, ja viņš modificē attiecīgās daļas tādā apmērā, ka iepriekš piešķirtais apstiprinājums kļūst nederīgs. |
|
2. |
Apstiprinātāju iestāžu pienākumi |
|
2.1. |
Apstiprinātāja iestāde: |
|
a) |
verificē, vai visi ES tipa apstiprinājuma sertifikāti, kas izsniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kurus piemēro transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai, attiecas uz konkrēto transportlīdzekļa tipu tā pabeigtības pakāpē un atbilst paredzētajām prasībām; |
|
b) |
nodrošina, lai visi attiecīgie dati, ņemot vērā transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi, būtu iekļauti informācijas mapē; |
|
c) |
salīdzinot dokumentāciju, pārliecinās, vai transportlīdzekļa specifikācijas un dati, kas iekļauti transportlīdzekļa informācijas mapes I daļā, ir iekļauti informācijas pakešu datos un attiecīgo normatīvo aktu ES tipa apstiprinājumu sertifikātos; un vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa gadījumā, ja kāda informācijas mapes I daļas punkta numurs nav iekļauts kāda normatīvā akta informācijas paketē, apstiprina, ka attiecīgā daļa vai raksturlielums atbilst informācijas mapē ietvertajiem datiem; |
|
d) |
izmantojot apstiprināmā tipa transportlīdzekļu paraugus, veic vai organizē transportlīdzekļa daļu un sistēmu pārbaudes, lai verificētu, ka transportlīdzeklis(-ļi) ir izgatavots(-i) saskaņā ar informācijas paketē ietvertajiem attiecīgajiem datiem, kuru autentiskums ir apstiprināts attiecībā uz visiem saistītajiem normatīvajiem aktiem; |
|
e) |
vajadzības gadījumā veic vai organizē atsevišķu tehnisko vienību attiecīgās uzstādīšanas pārbaudes. |
|
2.2. |
Saistībā ar 2.1. punkta d) apakšpunktu pārbaudāmo transportlīdzekļu skaits ir pietiekams, lai varētu pienācīgi pārbaudīt dažādās kombinācijas, kam ir vajadzīgs ES tipa apstiprinājums, ievērojot transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi un šādus kritērijus: |
|
– dzinējs, – pārnesumkārba, – dzenošās asis (skaits, novietojums, savienojums), – vadāmās asis (skaits un novietojums), – virsbūvju tipi, – durvju skaits, – vadības puse, – sēdvietu skaits, – uzstādītais aprīkojums. |
|
|
3. |
Piemērojamās prasības |
|
3.1. |
Vairākposmu ES tipa apstiprinājumus piešķir, pamatojoties uz transportlīdzekļa tipa pabeigtības stāvokli, un tajos ietver visus agrākajos posmos piešķirtos apstiprinājumus. |
|
3.2. |
Attiecībā uz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu šo regulu (jo īpaši II pielikuma prasības un IV pielikumā norādītos konkrētos tiesību aktus) piemēro tāpat kā gadījumā, ja apstiprinājums būtu piešķirts (vai paplašināts) bāzes transportlīdzekļa ražotājam. |
|
3.2.1 |
Ja sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tips nav modificēts, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipa apstiprinājums, kas piešķirts iepriekšējā posmā, paliek spēkā līdz pirmās reģistrācijas termiņa beigām, kā norādīts konkrētajā normatīvajā aktā. |
|
3.2.2. |
Ja sistēmas tips transportlīdzekļa nākamajā pabeigšanas posmā ir modificēts tādā apmērā, ka sistēma tipa apstiprinājuma nolūkā jāpārbauda no jauna, šo jauno pārbaudi ierobežo tikai uz tām sistēmas daļām, kas ir modificētas vai ko ir skārušas pārmaiņas. |
|
3.2.3 |
Ja transportlīdzekļa tipu vai sistēmas tipu ir modificējis cits ražotājs transportlīdzekļa pabeigšanas nākamajā posmā tādā apmērā, ka neatkarīgi no ražotāja nosaukuma transportlīdzekli vai sistēmu joprojām var uzskatīt par tā paša tipa transportlīdzekli vai sistēmu, prasību, ko piemēro esošajiem tipiem, var turpināt piemērot, kamēr nav sasniegts attiecīgajā normatīvajā aktā norādītais pirmās reģistrācijas datums. |
|
3.2.4. |
Transportlīdzekļa kategorijas maiņas gadījumā piemēro jaunās transportlīdzekļa kategorijas attiecīgās prasības. Iepriekšējās kategorijas tipa apstiprinājuma sertifikātus atzīst, ja transportlīdzeklis atbilst tādām pašām prasībām vai stingrākām prasībām nekā tām, ko attiecina uz jauno kategoriju. |
|
3.3. |
Ja apstiprinātāja iestāde piekrīt, gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājums, kas piešķirts transportlīdzekļa pabeigšanas nākamā posma ražotājam, nav jāpaplašina vai jāpārskata, ja iepriekšējā posma transportlīdzeklim piešķirtais paplašinājums neskar nākamo posmu vai transportlīdzekļa tehniskos datus. Tomēr tipa apstiprinājuma numuru, tostarp iepriekšējā(-o) posma(-u) transportlīdzekļa paplašinājumu, iekopē nākamā posma transportlīdzekļa atbilstības sertifikāta 1.2.2. punktā. |
|
3.4. |
Ja pabeigta vai vairākos posmos pabeigta N vai O kategorijas transportlīdzekļa kravas nodalījumu ir modificējis cits ražotājs, pievienojot noņemamu aprīkojumu kravas saturēšanai un nostiprināšanai (piemēram, kravas nodalījuma apšuvumu, bagāžas plauktus un jumta bagāžniekus), šādas vienības var uzskatīt par daļu no lietderīgās slodzes un apstiprinājums nav vajadzīgs, ja ir ievēroti abi turpmāk norādītie nosacījumi: a) modifikācijas neskar transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu citādi, kā tikai palielina transportlīdzekļa faktisko masu; b) pievienoto aprīkojumu var noņemt, neizmantojot speciālus rīkus. |
|
4. |
Transportlīdzekļa identifikācija |
|
4.1. |
Regulā (ES) Nr. 19/2011 norādīto transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN numuru) saglabā visos turpmākajos tipa apstiprinājuma posmos, lai nodrošinātu procesa “izsekojamību”. |
|
4.2. |
Otrajā un turpmākajos posmos papildus ražotāja normatīvajai plāksnītei, kas paredzēta Regulā (ES) Nr. 19/2011, katrs ražotājs piestiprina transportlīdzeklim papildu plāksnīti, kuras paraugs ir norādīts šā pielikuma papildinājumā. Šo plāksnīti stingri piestiprina redzamā un viegli pieejamā vietā uz daļas, ko ekspluatējot nav paredzēts mainīt. Tajā skaidri un nenodzēšami norāda šādu informāciju norādītajā secībā: – ražotāja nosaukums, – ES tipa apstiprinājuma numura 1., 3. un 4. iedaļa, – apstiprināšanas posms, – bāzes transportlīdzekļa identifikācijas numurs, – transportlīdzekļa tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa, ja pašreizējā apstiprināšanas posmā ir mainīta vērtība, – savienotu transportlīdzekļu tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (ja vērtība ir mainīta pašreizējā apstiprināšanas posmā un ja transportlīdzeklim ir atļauts vilkt piekabi). “0” izmanto, ja transportlīdzeklim nav atļauts vilkt piekabi, – tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi, norādot secībā no priekšas uz aizmuguri, ja pašreizējā apstiprināšanas posmā vērtība ir mainījusies, – puspiekabes vai centrālass piekabes gadījumā tehniski pieļaujamā maksimālā masa sakabes punktā, ja pašreizējā apstiprināšanas posmā vērtība ir mainījusies. Ja 4.1. un 4.2. punktā nav norādīts citādi, plāksnīte atbilst Regulas (ES) Nr. 19/2011 I un II pielikumā norādītajām prasībām. |
Papildinājums
RAŽOTĀJA PAPILDU PLĀKSNĪTES PARAUGS
Turpmāk sniegtais piemērs ir vienīgi orientējošs.
|
RAŽOTĀJA NOSAUKUMS (3. posms) |
|
e2*201X/XX*2609 |
|
3. posms |
|
WD9VD58D98D234560 |
|
1500 kg |
|
2500 kg |
|
1 – 700 kg |
|
2 – 810 kg |
XVIII PIELIKUMS
PIEKĻUVE TRANSPORTLĪDZEKĻA OBD UN TRANSPORTLĪDZEKĻA REMONTA UN TEHNISKĀS APKOPES INFORMĀCIJAI
1.Ievads
Šajā pielikumā noteiktas tehniskās prasības par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.
2.Transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamība
2.1.Ražotājs īsteno nepieciešamos pasākumus un procedūras atbilstoši 65. pantam, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācija standartizētā formātā ir pieejama tīmekļa vietnēs viegli un ātri pieejamā veidā un tā, lai nepieļautu diskrimināciju salīdzinājumā ar pilnvarotiem pārdevējiem un remonta veicējiem piemērotajiem noteikumiem vai piešķirto piekļuvi.
2.2.Apstiprinātāja iestāde piešķir tipa apstiprinājumu tikai pēc tam, kad ražotājs iesniedzis sertifikātu par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.
2.3.Sertifikāts par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai kalpo kā pierādījums par atbilstību 68. panta noteikumiem.
2.4.Sertifikātu par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai sagatavo saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājumā norādīto paraugu.
2.5.Transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijā ietver šādu informāciju:
2.5.1.transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības nepārprotama identifikācija, par ko ir atbildīgs ražotājs;
2.5.2.apkopes rokasgrāmatas, kurās iekļauta apkopes un tehniskās apkopes dokumentācija;
2.5.3.tehniskās rokasgrāmatas;
2.5.4.informācija par sastāvdaļām un diagnosticēšanu (piemēram, mērījumu teorētiskās minimālās un maksimālās vērtības);
2.5.5.elektroinstalāciju diagrammas;
2.5.6.diagnostikas problēmu kodi, ietverot ražotāja īpašos kodus;
2.5.7.programmatūras kalibrēšanas identifikācijas numurs, ko piemēro transportlīdzekļa tipam;
2.5.8.informācija par patentētiem instrumentiem un iekārtām un par ar tiem sniegtu informāciju;
2.5.9.datu reģistrēšanas informācija un divvirzienu uzraudzības un testu dati;
2.5.10.remonta un apkopes darbiem patērētas standarta darba uzskaites vienības vai laiks, ja šo informāciju tieši vai ar trešo personu starpniecību dara zināmu pilnvarotajiem pārdevējiem un remonta veicējiem;
2.5.11.vairākposmu tipa apstiprinājuma gadījumā 3. iedaļā prasītā informācija, kā arī visa pārējā informācija, kas vajadzīga, lai atbilstu 65. pantā izklāstītajām prasībām.
2.6.Ražotājs nodrošina ieinteresētajām personām piekļuvi šādai informācijai:
2.6.1.attiecīgā informācija, kas ļauj izstrādāt rezerves sastāvdaļas, kuras ir svarīgas OBD sistēmas pareizai darbībai;
2.6.2.informācija, kas ļauj izstrādāt vispārējus diagnostikas instrumentus.
2.7.Šā pielikuma 2.6.1. punkta nolūkā rezerves sastāvdaļu izstrādi nekavē nekas no turpmāk minētā:
2.7.1.atbilstīgas informācijas nepieejamība;
2.7.2.tehniskie noteikumi par darbības traucējumu norādīšanas stratēģijām, ja ir pārsniegtas OBD robežvērtības vai ja OBD sistēma neatbilst šajā regulā noteiktajām OBD pārraudzības pamatprasībām;
2.7.3.īpašas OBD informācijas apstrādes modifikācijas, lai atsevišķi uzraudzītu transportlīdzekļa darbināšanu ar benzīnu vai ar gāzi;
2.7.4.tādu ar gāzi darbināmu transportlīdzekļu tipa apstiprinājums, kuriem ir ierobežots skaits nelielu nepilnību.
2.8.Attiecībā uz tādu kategoriju transportlīdzekļiem, kas ietilpst Regulas Nr. 595/2009/EK piemērošanas jomā, 2.6.2. punkta nolūkā, ja ražotāji savos franšīzes tīklos izmanto diagnostikas un testa instrumentus atbilstoši standartam ISO 22900 ― Transportlīdzekļa diagnostikas pieslēgvieta (MVCI) un ISO 22901 ― Diagnostikas datu atklātā apmaiņa (ODX), ODX faili ir pieejami neatkarīgiem uzņēmumiem ražotāja tīmekļa vietnē.
3.Vairākposmu tipa apstiprināšana
3.1.Vairākposmu tipa apstiprinājuma gadījumā galīgais ražotājs ir atbildīgs par piekļuves nodrošināšanu transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai attiecībā uz savu(-iem) ražošanas posmu(-iem) un saites nodrošināšanu uz iepriekšējo(-iem) posmu(-iem).
3.2.Turklāt galīgais ražotājs savā tīmekļa vietnē sniedz neatkarīgiem uzņēmumiem šādu informāciju:
3.2.1.par iepriekšējo(-iem) posmu(-iem) atbildīgā(-o) ražotāja(-u) tīmekļa vietnes adrese;
3.2.2.visu par iepriekšējo(-iem) posmu(-iem) atbildīgo ražotāju nosaukums un adrese;
3.2.3.iepriekšējā(-o) posma(-u) tipa apstiprinājuma numurs(-i);
3.2.4.dzinēja numurs.
3.3.Katrs ražotājs, kurš ir atbildīgs par konkrētu(-iem) tipa apstiprināšanas posmu(-iem), ir atbildīgs par piekļuves nodrošināšanu transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai savā tīmekļa vietnē saistībā ar to/tiem tipa apstiprināšanas posmu(-iem), par ko tas ir atbildīgs, un saites nodrošināšanu ar iepriekšējo(-iem) posmu(-iem).
3.4.Ražotājs, kurš ir atbildīgs par konkrētu tipa apstiprināšanas posmu vai vairākiem tās posmiem, par nākamo posmu atbildīgajam ražotājam sniedz šādu informāciju:
3.4.1.atbilstības sertifikāts attiecībā uz posmu(-iem), par ko tas ir atbildīgs;
3.4.2.sertifikāts par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, tostarp tā papildinājumi;
3.4.3.tipa apstiprinājuma numurs, kurš atbilst posmam(-iem), par ko ir atbildīgs ražotājs;
3.4.4.dokumenti, kas minēti 3.4.1., 3.4.2. un 3.4.3. punktā un ko sniedz ražotājs(-i), kurš(-i) saistīts(-i) ar iepriekšējo(-iem) posmu(-iem).
3.5Katrs ražotājs pilnvaro par nākamo posmu atbildīgo ražotāju nodot iesniegtos dokumentus ražotājiem, kuri ir atbildīgi par katru nākamo posmu un nobeiguma posmu.
3.6.Turklāt ražotājs, kurš ir atbildīgs par vienu konkrētu tipa apstiprināšanas posmu vai vairākiem tās posmiem, pamatojoties uz līgumu:
3.6.1.nodrošina par nākamo posmu atbildīgajam ražotājam piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai un saskarnes informācijai, kas atbilst konkrētajam(-iem) posmam(-iem), par ko ir atbildīgs ražotājs;
3.6.2.pēc pieprasījuma, ko iesniedz par tipa apstiprināšanas nākamo posmu atbildīgais ražotājs, nodrošina piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai un saskarnes informācijai, kura atbilst konkrētajam(-iem) posmam(-iem), par ko ir atbildīgs ražotājs.
3.7.Ražotājs, tostarp galīgais ražotājs, drīkst iekasēt samaksu saskaņā ar 67. pantu tikai par to/tiem konkrēto(-ajiem) posmu(-iem), par ko tas ir atbildīgs.
Ražotājs, tostarp galīgais ražotājs, neiekasē maksu par informācijas sniegšanu saistībā ar jebkura cita ražotāja tīmekļa vietnes adresi vai kontaktinformāciju.
4.Pircējpielāgojumi
4.1.Atkāpjoties no 2. iedaļas noteikumiem, ja to sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību skaits, uz kurām attiecas konkrēts pircējpielāgojums, nepārsniedz 250 visā pasaulē izgatavotu vienību, tad pircējpielāgojumu remonta un tehniskās apkopes informāciju sniedz viegli un ātri pieejamā veidā un tā, lai nepieļautu diskrimināciju salīdzinājumā ar pilnvarotiem pārdevējiem un remontēta veicējiem piemērotajiem noteikumiem vai piešķirto piekļuvi.
Ar pircējpielāgojumu saistīto elektronisko vadības bloku tehniskajai apkopei un atkārtotai programmēšanai ražotājs nodrošina neatkarīgajiem uzņēmumiem tādus pašus atbilstīgus patentētos speciālos diagnostikas instrumentus vai testēšanas iekārtas, kādas tiek nodrošinātas pilnvarotajiem remonta veicējiem.
Pircējpielāgojumus uzskaita ražotāja remonta un tehniskās apkopes informācijas tīmekļa vietnē un tipa apstiprināšanas laikā norāda sertifikātā par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.
4.2.Ražotāji, pārdodot vai iznomājot, nodod neatkarīgu uzņēmumu rīcībā patentētus speciālos diagnostikas instrumentus vai testēšanas iekārtas, kas vajadzīgi pircēju vajadzībām pielāgotu sistēmu, sastāvdaļu vai tehnisku vienību apkopei.
4.3.Sertifikātā par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai tipa apstiprināšanas laikā ražotājs norāda tos pircējpielāgojumus un visus ar tiem saistītos elektroniskās vadības blokus, kuriem ir piemērota atkāpe no 2. iedaļā noteiktā pienākuma nodrošināt pieeju standartizētā formā sagatavotai transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai.
Šos pircējpielāgojumus un visus ar tiem saistītos elektroniskās vadības blokus norāda arī ražotāja remonta un tehniskās apkopes informācijā tīmekļa vietnē.
5.Maza apjoma ražotāji
5.1.Atkāpjoties no 2. iedaļas noteikumiem, ražotāji, kuru ražošanas apjoms pasaulē gadā, ražojot transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības tipu, uz ko attiecas šī regula, attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem ir mazāks nekā 1000 transportlīdzekļu vai attiecībā uz M2, M3, N2, N3 un O kategoriju ir mazāks nekā 250 vienību, nodrošina piekļuvi remonta un tehniskās apkopes informācijai viegli un ātri pieejamā veidā un tā, lai nepieļautu diskrimināciju salīdzinājumā ar pilnvarotiem pārdevējiem un remonta veicējiem piemērotajiem noteikumiem vai piešķirto piekļuvi.
5.2.Transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību, uz ko attiecas 5.1. punkts, norāda ražotāja remonta un tehniskās apkopes informācijā tīmekļa vietnē.
5.3.Apstiprinātāja iestāde informē Komisiju par katru maza apjoma ražotājiem piešķirto tipa apstiprinājumu.
6.Prasības
6.1.Transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijā, kas pieejama tīmekļa vietnēs, ievēro vispārējo standartu, kas minēts 65. pantā.
Personas, kam vajadzīgas tiesības pavairot vai pārpublicēt informāciju, risina sarunas tieši ar attiecīgo ražotāju. Ir pieejama arī informācija apmācību materiāliem, bet to var sniegt ar citiem līdzekļiem, nevis tīmekļa vietnēs.
Informācija par visām transportlīdzekļa daļām, ar kurām transportlīdzekļa ražotājs ir aprīkojis transportlīdzekli, ko identificē transportlīdzekļa identifikācijas numurs un jebkurš cits papildu kritērijs, piemēram, transportlīdzekļa garenbāze, dzinēja jauda, apdares līmenis vai opcijas, un kuras var aizvietot ar rezerves daļām, ko transportlīdzekļa ražotājs piedāvā saviem pilnvarotajiem remonta veicējiem vai izplatītājiem, vai trešām personām, atsaucoties uz oriģinālā aprīkojuma (OE) daļas numuru, ir pieejama datu bāzē, kurai viegli var piekļūt neatkarīgi uzņēmumi.
Šajā datu bāzē iekļauj transportlīdzekļa identifikācijas numuru, OE daļu numurus, OE daļu nosaukumus, derīguma atzīmi (“derīgs no” un “derīgs līdz” datumus), uzstādīšanas atzīmes un attiecīgā gadījumā uzbūves raksturojumu.
Datubāzes informāciju regulāri atjaunina. Ja šī informācija ir pieejama pilnvarotajiem pārdevējiem, atjauninājumos jo īpaši ietver visas atsevišķo transportlīdzekļu modifikācijas pēc to saražošanas.
6.2.Neatkarīgiem uzņēmumiem piešķir piekļuvi transportlīdzekļa drošības elementiem, ko izmanto pilnvaroti pārdevēji un remontdarbnīcas, atbilstīgi aizsardzības tehnoloģijai saskaņā ar šādām prasībām:
6.2.1.datu apmaiņa notiek, nodrošinot konfidencialitāti, integritāti un aizsardzību pret kopēšanu;
6.2.2.lieto standarta https//ssl-tls (RFC4346);
6.2.3.neatkarīgo uzņēmumu un ražotāju savstarpējai autentiskuma noteikšanai lieto drošības sertifikātus saskaņā ar ISO 20828 noteikumiem;
6.2.4.neatkarīgā uzņēmuma privāto atslēgu aizsargā droša aparatūra.
6.3.Iepriekš 70. pantā minētais forums par piekļuvi transportlīdzekļa informācijai norāda šo prasību izpildei nepieciešamos parametrus atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām. Neatkarīgais uzņēmums tādēļ ir akreditēts un pilnvarots, pamatojoties uz dokumentiem, kas uzskatāmi parāda, ka uzņēmums veic likumīgu saimniecisko darbību un nav apsūdzēts nekādās kriminālās darbībās.
6.4.Kas attiecas uz transportlīdzekļiem, kuri ietilpst Regulas (EK) Nr. 595/2009 piemērošanas jomā, vadības bloku pārprogrammēšanu veic atbilstoši vai nu ISO 22900-2, vai SAE J2534, vai TMC RP1210B, izmantojot nepatentētu aparatūru. Var lietot arī Ethernet, seriālā kabeļa vai vietējā tīkla (LAN) saskarni un alternatīvus datu nesējus, piemēram, kompaktdisku (CD), ciparvideodisku (DVD) vai pusvadītāju atmiņas ierīci braucēja informācijas sistēmām (piemēram, navigācija sistēmām, tālrunim utt.), taču ar noteikumu, ka tādēļ nav vajadzīgi patentēti komunikācijas programmnodrošinājumi (piemēram, draiveri vai spraudņi) vai aparatūra. Lai validētu ražotājam specifiska lietojuma un ISO 22900-2, SAE J2534 vai TMC RP1210B atbilstošo transportlīdzekļa saziņas saskarņu (VCI) saderību, ražotājs piedāvā validēt neatkarīgi izstrādātas VCI vai informāciju un iznomā jebkādu speciālu aparatūru, kas ir vajadzīga, lai VCI ražotājs varētu pats veikt šādu validēšanu. 67. panta 1. punkta noteikumus piemēro attiecībā uz maksu par šādu informācijas un aparatūras validāciju.
6.5.Iepriekšminētā 6.4. punkta prasības nepiemēro ātruma ierobežošanas ierīču un reģistrācijas ierīču pārprogrammēšanai.
6.6.Visi ar emisijām saistītie DTC atbilst XI pielikumam Komisijas Regulā (EK) Nr. 692/2008 33 un X pielikumam Komisijas Regulā (ES) Nr. 582/2011/EK 34 .
6.7.Lai piekļūtu kādai transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kas neattiecas uz aizsargātām transportlīdzekļa zonām, reģistrācijas prasībās ražotāja tīmekļa vietnes izmantošanai no neatkarīga uzņēmuma prasa tikai tādu informāciju, kas nepieciešama apstiprinājumam tam, kādā veidā jāveic maksājums par informāciju. Attiecībā uz informāciju par piekļuvi aizsargātām transportlīdzekļa zonām neatkarīgam uzņēmumam, lai identificētu sevi un organizāciju, ko tas pārstāv, jāuzrāda sertifikāts saskaņā ar ISO 20828, un ražotājs atbild ar savu sertifikātu saskaņā ar ISO 20828, apstiprinot neatkarīgajam uzņēmumam, ka tas piekļūst attiecīgā ražotāja oficiālajai tīmekļa vietnei. Abas puses reģistrē visas minētās transakcijas, norādot attiecīgos transportlīdzekļus un tiem veiktās izmaiņas saskaņā ar šo noteikumu.
6.8.Remonta informācijas tīmekļa vietnēs ražotāji norāda tipa apstiprinājuma numuru katram modelim.
7.Prasības attiecībā uz tipa apstiprinājumu
7.1.Lai saņemtu tipa apstiprinājumu, ražotājs iesniedz aizpildītu sertifikātu, kura paraugs ir sniegts I papildinājumā.
7.2.Ja transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija nav pieejama vai neatbilst šā pielikuma prasībām, ražotājs sniedz šo informāciju sešu mēnešu laikā no tipa apstiprinājuma dienas.
7.3.Pienākumu sniegt informāciju 7.2. punktā norādītajos termiņos piemēro tikai tad, ja pēc tipa apstiprinājuma saņemšanas transportlīdzekli laiž tirgū.
Ja transportlīdzekli laiž tirgū vēlāk nekā sešus mēnešus pēc tipa apstiprinājuma piešķiršanas, informāciju sniedz tajā dienā, kad transportlīdzekli laiž tirgū.
7.4.Pamatojoties uz aizpildītu sertifikātu par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, apstiprinātāja iestāde var pieņemt, ka ražotājs ir ieviesis pietiekamus pasākumus un procedūras attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, ja nav iesniegtas sūdzības un ja ražotājs iesniedz sertifikātu 7.2. punktā noteiktajos termiņos.
Ja šis atbilstības sertifikāts minētajā laikposmā nav iesniegts, apstiprinātāja iestāde īsteno piemērotus pasākumus atbilstības nodrošināšanai.
1. papildinājums
Ražotāja sertifikāts par piekļuvi transportlīdzekļa OBD un remonta un tehniskās apkopes informācijai
(Ražotājs): …
(Ražotāja adrese): …
apliecina, ka
tas nodrošina piekļuvi transportlīdzekļa OBD un transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai saskaņā ar šādu tiesību aktu noteikumiem:
Regulas (ES) Nr. [……] 65. pantu un minētās regulas XVIII pielikumu
attiecībā uz transportlīdzekļa, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipiem, kas norādīti šā sertifikāta papildinājumā.
Attiecināti šādi izņēmumi: Pircējpielāgojumi (13) — Mazs apjoms (13) —.
Galvenās tīmekļa vietnes adreses, kurās var piekļūt attiecīgajai informācijai un kuras tiek apstiprinātas kā atbilstīgas iepriekšminētajiem noteikumiem, ir norādītas šā sertifikāta pielikumā kopā ar kontaktinformāciju par ražotāja atbildīgo pārstāvi, kurš parakstījis šo sertifikātu.
Vajadzības gadījumā: ražotājs apstiprina arī to, ka tas ir ievērojis Regulas (ES) Nr. …/201.. 66. pantā minēto pienākumu sniegt atbilstošu informāciju par iepriekšējiem šo transportlīdzekļu tipu apstiprinājumiem ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tipa apstiprinājuma izsniegšanas dienas.
Vieta … […]
Datums … […]
[Paraksts] [Amats]
Pielikumi:
— A pielikums. Tīmekļa vietņu adreses.
— B pielikums: Kontaktinformācija.
A PIELIKUMS
Šajā sertifikātā minēto tīmekļa vietņu adreses:
B PIELIKUMS
Šajā sertifikātā minētā ražotāja pārstāvja kontaktinformācija:
2. papildinājums
Transportlīdzekļa OBD informācija
|
1. |
Transportlīdzekļa ražotājs sniedz šajā papildinājumā prasīto informāciju, lai ļautu ražot ar OBD savietojamus aizstājējus vai rezerves daļas, kā arī diagnostikas instrumentus un testa aprīkojumu. |
|
2. |
Pēc pieprasījuma, nediskriminējošā veidā ikvienam ieinteresētajam sastāvdaļu, diagnostikas instrumentu vai testu aprīkojuma ražotājam dara pieejamu šādu informāciju: 2.1. apraksts par to iepriekšējas sagatavošanas ciklu tipiem un skaitu, kuri izmantoti transportlīdzekļa sākotnēja tipa apstiprinājumam; 2.2. apraksts par OBD demonstrējuma ciklu, kurš izmantots transportlīdzekļa sākotnējam tipa apstiprinājumam OBD sistēmas pārraudzītajai sastāvdaļai; 2.3. detalizēts dokuments, kurā aprakstīti visi sensora kontrolētie komponenti ar kļūdu noteikšanas un MI aktivizēšanas stratēģiju (nemainīgs braukšanas ciklu skaits vai statistikas metode), tostarp atbilstīgu sekundāru sensora kontrolētu parametru uzskaitījums par katru OBD sistēmas pārraudzīto komponentu, un saraksts, kurā uzskaitīti un paskaidroti visi izmantotie OBD izvades kodi un formāti (ar paskaidrojumu par katru kodu un formātu), kas ir saistīti ar atsevišķai emisijai atbilstīgām spēka piedziņas bloku sastāvdaļām un atsevišķām ar emisiju nesaistītām sastāvdaļām, ja sastāvdaļu pārraudzību izmanto MI aktivizēšanas noteikšanai. Jo īpaši attiecībā uz tāda tipa transportlīdzekļiem, kuros izmantots komunikācijas savienojums atbilstīgi ISO 15765-4 “Autotransporta līdzekļi ― diagnostika kontrolleru tīklā (CAN) – 4. daļa: Prasības sistēmām, kas saistītas ar emisiju”, sniedz vispusīgu skaidrojumu informācijai, kura sniegta $05 režīma testā Nr. $21 līdz FF, un vispusīgs skaidrojums informācijai, kura sniegta $06 režīma testā Nr. $00 līdz FF, par katru atbalstīto OBD monitora identifikācijas numuru. Ja tiek lietoti citi komunikācijas protokolu standarti, jāsniedz līdzvērtīgs vispusīgs skaidrojums. Tabulas veidā var sniegt šādu informāciju ar šādiem aiļu un rindu virsrakstiem: Sastāvdaļa – Kļūdas kods – Pārraudzības stratēģija – Kļūdu noteikšanas kritēriji – Nepareizas darbības indikatora ieslēgšanas kritēriji – Sekundārie parametri – Iepriekšēja sagatavošana – Demonstrējuma tests. Katalizators – P0420 – Skābekļa zonde; 1. un 2. signāls – Starpība starp 1. un 2. zondes signāliem – 3. cikls – Dzinēja apgriezieni; dzinēja slodze; A/F režīms; katalizatora temperatūra – Divi 1. tipa cikli – 1. tips. |
|
3. |
Diagnostikas rīku ražošanai nepieciešamā informācija Lai atvieglotu vispārēju diagnostikas rīku nodrošināšanu vairāku marku transportlīdzekļu remonta veicējiem, transportlīdzekļu ražotāji savās remonta informācijas tīmekļa vietnēs nodrošina piekļuvi 3.1., 3.2. un 3.3. punktā minētajai informācijai. Šajā informācijā iekļauj visas diagnostikas rīku funkcijas un visas saites uz remonta informāciju, kā arī norādījumus problēmu novēršanai. Par piekļuvi šai informācijai var prasīt samērīgu maksu. 3.1. Komunikācijas protokola informācija Jānorāda šāda informācija, kas indeksēta attiecībā pret transportlīdzekļa marku, modeli un variantu, vai cits apstrādājams definējums, piemēram, transportlīdzekļa identifikācijas numurs vai transportlīdzekļa un sistēmu identifikācija: 3.1.1. visas papildu protokola informācijas sistēmas, kas nepieciešamas, lai būtu iespējams veikt pilnīgu diagnostiku papildus ANO EEK Noteikumu Nr. 49 9.B pielikuma 4.7.3. punktā noteiktajiem standartiem, iekļaujot visu papildu iekārtas vai programmatūras protokola informāciju, parametru identifikāciju, pārsūtīšanas funkcijas, prasības attiecībā uz “uzturēšanu” vai kļūdu nosacījumus; 3.1.2. sīka informācija par to, kā iegūt un interpretēt visus kļūdu kodus, kuri neatbilst ANO EEK Noteikumu Nr. 49 9.B pielikuma 4.7.3. punktā noteiktajiem standartiem; 3.1.3. saraksts ar visiem pieejamajiem tiešo datu parametriem, iekļaujot gradācijas un piekļuves informāciju; 3.1.4. saraksts ar visiem pieejamajiem funkcionālajiem testiem, iekļaujot iekārtu iedarbināšanu vai vadību un to īstenošanas līdzekļus; 3.1.5. sīka informācija par to, kā iegūt informāciju par visām sastāvdaļām un statusu, laika zīmogiem, DTC gaidīšanas režīmā un reģistrējumiem; 3.1.6. sākotnējo iestatījumu atjaunošana pašadaptīviem parametriem, variantu kodiem un rezerves sastāvdaļu izveidei, un klientu vēlmēm; 3.1.7. elektroniskā vadības bloka (ECU) identifikācija un varianta kods; 3.1.8. sīka informācija par to, kā atiestatīt indikatorus; 3.1.9. diagnostikas savienotāja atrašanās vieta un informācija par savienotāju; 3.1.10. dzinēja koda identifikācija. 3.2. OBD pārraudzīto sastāvdaļu testi un diagnostika Jānorāda šāda informācija: 3.2.1. to testu apraksts, ko izmanto funkcionalitātes apstiprināšanai sastāvdaļas vai elektroinstalācijas līmenī; 3.2.2. informācija par testa procedūru, tostarp informācija par testa parametriem un sastāvdaļām; 3.2.3. sīka informācija par savienotāju, iekļaujot arī minimālos un maksimālos ievades un izvades datus un braukšanas un slodzes vērtības; 3.2.4. konkrētos braukšanas apstākļos, tostarp dīkstāvē, paredzamās vērtības; 3.2.5. sastāvdaļu elektriskās vērtības statiskā un dinamiskā stāvoklī; 3.2.6. kļūmes režīma vērtības katrā scenārijā; 3.2.7. diagnostikas secība kļūmes režīmā, tostarp kļūdu koka diagrammas un kļūdu meklēšana/izslēgšana, izmantojot vedņdiagnostiku. 3.3. Remonta veikšanai nepieciešamā informācija Jānorāda šāda informācija: 3.3.1. ECU un sastāvdaļu inicializēšana (gadījumos, kad uzstāda aizstājējus); 3.3.2. jaunu vai aizstājēju ECU inicializēšana, attiecīgā gadījumā izmantojot tranzīt(pār)programmēšanas metodes. |
XIX PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
1. Regula (EK) Nr. 715/2007
|
Regula (EK) Nr. 715/2007 |
Šī regula |
|
1. panta 2. punkts |
94. panta 1. punkta 1) apakšpunkts |
|
3. panta 14. un 15. punkts |
3. panta 48. un 49. punkts |
|
6. pants |
65. pants |
|
7. pants |
67. pants |
|
8. pants |
- |
|
9. pants |
- |
|
13. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
92. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
2. Regula (EK) Nr. 595/2009
|
Regula (EK) Nr. 595/2009 |
Šī regula |
|
1. panta otrā daļa |
95. panta 1. punkta 1) apakšpunkts |
|
3. panta 11. un 13. punkts |
3. panta 48. un 49. punkts |
|
6. pants |
65. pants |
|
11. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
92. panta 2. punkta e) apakšpunkts |
3. Regula (ES) Nr. 692/2008
|
Regula (ES) Nr. 692/2008 |
Šī regula |
|
XIV pielikums |
XVIII pielikums |
4. Regula (ES) Nr. 582/2011
|
Regula (ES) Nr. 582/2011 |
Šī regula |
|
2.a–2.d pants |
XVIII pielikums |
|
2.e pants |
- |
|
2.f pants |
67. pants |
|
2.g pants |
69. pants |
|
2.h pants |
70. pants |
|
XVII pielikums |
XVIII pielikums |
5. Direktīva 2007/46/EK
|
Direktīva 2007/46/EK |
Šī regula |
|
|
1. pants |
1. panta 1. punkts |
|
|
- |
1. panta 2. punkts |
|
|
- |
1. panta 3. punkts |
|
|
2. pants |
2. pants |
|
|
3. pants |
3. pants |
|
|
3. panta 1. punkts |
- |
|
|
3. panta 2. punkts |
- |
|
|
3. panta 3. punkts |
3. panta 1. punkts |
|
|
3. panta 4. punkts |
3. panta 27. punkts |
|
|
3. panta 5. punkts |
3. panta 23. punkts |
|
|
3. panta 6. punkts |
3. panta 43. punkts |
|
|
3. panta 7. punkts |
3. panta 21. punkts |
|
|
3. panta 8. punkts |
3. panta 31. punkts |
|
|
3. panta 9. punkts |
3. panta 32. punkts |
|
|
3. panta 10. punkts |
3. panta 33. punkts |
|
|
3. panta 11. punkts |
3. panta 11. punkts |
|
|
3. panta 12. punkts |
3. panta 12. punkts |
|
|
3. panta 13. punkts |
3. panta 3. punkts |
|
|
3. panta 14. punkts |
- |
|
|
3. panta 15. punkts |
- |
|
|
3. panta 16. punkts |
3. panta 10. punkts |
|
|
3. panta 17. punkts |
3. panta 36. punkts |
|
|
3. panta 18. punkts |
3. panta 38. punkts |
|
|
3. panta 19. punkts |
3. panta 22. punkts |
|
|
3. panta 20. punkts |
3. panta 34. punkts |
|
|
3. panta 21. punkts |
3. panta 35. punkts |
|
|
3. panta 22. punkts |
3. panta 44. punkts |
|
|
3. panta 23. punkts |
3. panta 4. punkts |
|
|
3. panta 24. punkts |
3. panta 5. punkts |
|
|
3. panta 25. punkts |
3. panta 6. punkts |
|
|
3. panta 26. punkts |
3. panta 46. punkts |
|
|
3. panta 27. punkts |
3. panta 9. punkts |
|
|
3. panta 28. punkts |
3. panta 25. punkts |
|
|
3. panta 29. punkts |
3. panta 13. punkts |
|
|
3. panta 30. punkts |
- |
|
|
3. panta 31. punkts |
3. panta 37. punkts |
|
|
3. panta 32. punkts |
3. panta 42. punkts |
|
|
3. panta 33. punkts |
3. panta 24. punkts |
|
|
3. panta 34. punkts |
- |
|
|
3. panta 35. punkts |
- |
|
|
3. panta 36. punkts |
3. panta 28. punkts |
|
|
3. panta 37.–40. punkts |
- |
|
|
- |
3. panta 2. punkts |
|
|
3. panta 7. punkts |
||
|
3. panta 8. punkts |
||
|
3. panta 14.–20. punkts |
||
|
3. panta 26. punkts |
||
|
3. panta 29.–30. punkts |
||
|
3. panta 39.–41. punkts |
||
|
3. panta 45. punkts |
||
|
3. panta 47.–56. punkts |
||
|
- |
4. pants |
|
|
5. pants |
||
|
4. pants |
6. pants |
|
|
7. pants |
||
|
4. panta 1. punkts |
7. panta 1. punkts |
|
|
4. panta 2. punkts |
7. panta 2. punkts |
|
|
4. panta 3. punkta pirmā daļa |
6. panta 2. punkts |
|
|
4. panta 3. punkta otrā daļa |
6. panta 3. punkts |
|
|
4. panta 4. punkts |
6. panta 1. punkts |
|
|
- |
6. panta 4. punkts |
|
|
- |
8. pants |
|
|
9. pants |
||
|
10. pants |
||
|
5. pants |
11. pants |
|
|
- |
11. panta 1. punkts |
|
|
- |
11. panta 3. punkts |
|
|
- |
11. panta 5. punkts |
|
|
5. panta 1. punkts |
11. panta 6. punkts |
|
|
5. panta 2. punkts |
11. panta 2. punkts |
|
|
5. panta 3. punkts |
11. panta 4. punkts |
|
|
- |
11. panta 7.–8. punkts |
|
|
- |
12. pants |
|
|
- |
13. pants |
|
|
- |
14. pants |
|
|
- |
15. pants |
|
|
- |
16. pants |
|
|
- |
17. pants |
|
|
18. pants |
||
|
19. pants |
||
|
6. pants |
20. pants |
|
|
6. panta 1. punkts |
20. panta 1. punkts |
|
|
6. panta 2. punkts |
20. panta 2. punkts un 23. panta 1. punkts |
|
|
6. panta 3. punkts |
20. panta 3. punkts un 23. panta 2. punkts |
|
|
6. panta 4. punkts |
20. panta 4. punkts un 23. panta 3. punkts |
|
|
6. panta 5. punkts |
20. panta 5. un 6. punkts un 23. panta 4. punkts |
|
|
6. panta 6. punkts un 7. panta 1. punkts |
21. pants |
|
|
6. panta 7. un 8. punkts |
23. panta 5. punkts un 27. panta 2. punkts |
|
|
7. panta 2. punkts |
22. pants |
|
|
7. panta 3. un 4. punkts |
23. panta 5. punkts un 27. panta 2. punkts |
|
|
- |
23. pants |
|
|
8. panta 1. un 2. punkts |
24. panta 1. un 2. punkts |
|
|
8. panta 3. punkts |
24. panta 3. punkts |
|
|
8. panta 4. punkts |
24. panta 4. punkts |
|
|
25. pants |
||
|
8. panta 5. un 6. punkts |
25. panta 1. un 2. punkts |
|
|
8. panta 7. un 8. punkts |
25. panta 3. un 4. punkts |
|
|
26. pants |
||
|
9. panta 1. punkts |
24. panta 2. punkts |
|
|
9. panta 2. punkts |
24. panta 2. punkts |
|
|
9. panta 3. punkts |
26. panta 3. punkts |
|
|
9. panta 4. punkts |
26. panta 4. punkts |
|
|
9. panta 5. punkts |
- |
|
|
9. panta 6. un 7. punkts |
26. panta 5. un 6. punkts |
|
|
10. panta 1. punkts |
27. panta 1. punkts |
|
|
10. panta 2. punkts |
27. panta 1. punkts |
|
|
10. panta 3. punkts |
27. panta 2. punkts |
|
|
10. panta 4. punkts |
27. panta 3. punkts |
|
|
11. pants |
28. pants |
|
|
12. panta 1. punkts |
29. panta 1. punkts |
|
|
- |
29. panta 2. punkts |
|
|
12. panta 2. punkta pirmā daļa |
29. panta 3. punkts |
|
|
12. panta 2. punkta otrā daļa |
29. panta 4. punkts |
|
|
12. panta 3. punkts |
29. panta 5. punkts |
|
|
30. pants |
||
|
13. panta 1. punkts |
31. panta 1. punkts |
|
|
13. panta 2. punkts |
31. panta 2. punkts |
|
|
13. panta 3. punkts |
31. panta 3. punkts |
|
|
14. panta 1. punkts |
32. panta 1. punkts |
|
|
14. panta 2. punkts |
32. panta 2. punkts |
|
|
14. panta 3. punkts |
32. panta 3. punkts |
|
|
14. panta 4. punkts |
32. panta 4. punkts |
|
|
15. panta 1. punkts |
32. panta 1. punkts |
|
|
15. panta 2. punkts |
32. panta 2. punkts |
|
|
15. panta 3. punkts |
32. panta 3. punkts |
|
|
16. panta 1. punkts |
25. panta 1. punkts |
|
|
16. panta 2. punkts |
25 panta 1. punkts |
|
|
16. panta 3. punkts |
25. panta 2. punkts |
|
|
- |
31. panta 1. punkts |
|
|
17. panta 1.–3. punkts |
33. panta 2.–4. punkts |
|
|
17. panta 4. punkts |
33. panta 5. punkts |
|
|
18. panta 1. punkts |
34. panta 1. punkts |
|
|
- |
34. panta 2. punkts |
|
|
18. panta 2. punkts |
34. panta 3. punkts |
|
|
18. panta 3. punkts |
- |
|
|
- |
||
|
- |
34. panta 4. punkts |
|
|
18. panta 4. punkts |
34. panta 5. punkts |
|
|
- |
35. panta 1. punkts |
|
|
18. panta 5. punkts |
35. panta 2. punkts |
|
|
18. panta 6. punkts |
35. panta 3. punkts |
|
|
18. panta 7. punkts |
34. panta 6. punkts |
|
|
18. panta 8. punkts |
34. panta 1. punkta trešā daļa |
|
|
- |
36. panta 1. punkts |
|
|
19. panta 1. un 2. punkts |
36. panta 2. punkts |
|
|
19. panta 3. punkts |
36. panta 3. punkts |
|
|
20. panta 1. punkts |
37. panta 1. punkts |
|
|
20. panta 2. punkta pirmā daļa |
37. panta 4. punkts |
|
|
20. panta 2. punkta a)–c) apakšpunkts |
37. panta 2. punkts |
|
|
20. panta 3. punkts |
37. panta 5. punkts |
|
|
20. panta 4. punkta pirmā daļa |
37. panta 3. punkts |
|
|
20. panta 4. punkta otrā daļa |
37. panta 6. punkts |
|
|
20. panta 4. punkta trešā daļa |
37. panta 7. punkts |
|
|
20. panta 5. punkts |
- |
|
|
21. panta 1. punkts |
38. panta 1. punkts |
|
|
21. panta 2. punkts |
38. panta 2. punkts |
|
|
22. pants |
39. pants |
|
|
23. panta 1. punkts |
40. panta 1. un 2. punkts |
|
|
23. panta 2. punkts |
- |
|
|
23. panta 3. punkts |
40. panta 2. punkta trešā daļa |
|
|
23. panta 4. punkts |
40. panta 3. punkts |
|
|
23. panta 5. punkts |
40. panta 4. punkts |
|
|
23. panta 6. punkta pirmā daļa |
41. panta 1. un 2. punkts |
|
|
23. panta 6. punkta otrā daļa |
41. panta 3. punkts |
|
|
23. panta 6. punkta trešā daļa |
41. panta 4. punkts |
|
|
23. panta 7. punkts |
41. panta 5. punkts |
|
|
42. pants |
||
|
24. pants |
43. pants 44. pants |
|
|
25. pants |
45. pants |
|
|
26. panta 1. punkts |
46. panta 1. punkts |
|
|
26. panta 2. punkts |
46. panta 2. punkts |
|
|
26. panta 3. punkts |
46. panta 3. punkts |
|
|
27. panta 1. punkts |
47. panta 1. punkts |
|
|
27. panta 2. punkts |
47. panta 2. punkts |
|
|
27. panta 3. punkts |
47. panta 3. punkts |
|
|
27. panta 4. punkts |
- |
|
|
- |
47. panta 4. punkts |
|
|
- |
47. panta 5. punkts |
|
|
27. panta 5. punkts |
47. panta 6. punkts |
|
|
28. pants |
48. pants |
|
|
29. panta 1. punkta pirmā daļa |
49. panta 1. punkta pirmā daļa |
|
|
- |
49. panta 1. punkta otrā un trešā daļa |
|
|
- |
49. panta 2.–4. punkts |
|
|
29. panta 1. punkta otrā daļa |
50. panta 1. punkts |
|
|
- |
50. panta 2.–5. punkts |
|
|
29. panta 2. punkts |
52. panta 4. punkts |
|
|
- |
51. panta 1. un 2. punkts |
|
|
29. panta 3. punkts |
51. panta 3. punkts |
|
|
29. panta 4. punkts |
- |
|
|
- |
52. panta 1.–3. punkts |
|
|
- |
52. panta 5. punkts |
|
|
30. panta 1. punkts |
53. panta 1. punkts |
|
|
30. panta 2. punkta pirmā daļa |
53. panta 2. punkts |
|
|
30. panta 2. punkta otrā daļa |
- |
|
|
30. panta 3. punkts |
54. panta 1. punkts |
|
|
30. panta 4. punkts |
54. panta 2. punkts–4. punkta pirmā daļa |
|
|
30. panta 5. punkts |
54. panta 4. punkta otrā daļa |
|
|
30. panta 6. punkts |
54. panta 5. punkts |
|
|
31. panta 1.–4. punkts |
55. pants |
|
|
31. panta 5. punkta pirmā daļa |
56. panta 1. punkts |
|
|
31. panta 5. punkta otrā un trešā daļa |
56. panta 2. punkts |
|
|
31. panta 6. un 7. punkts |
- |
|
|
31. panta 8. punkts |
56. panta 3. punkts |
|
|
31. panta 9. punkts |
56. panta 4. punkts |
|
|
31. panta 10. punkts |
56. panta 6. punkts |
|
|
31. panta 11. punkts |
- |
|
|
31. panta 12. punkta pirmā daļa |
56. panta 7. punkts |
|
|
31. panta 12. punkta otrā daļa |
- |
|
|
31. panta 13. punkts |
- |
|
|
32. panta 1. punkts |
57. panta 1. punkts |
|
|
- |
57. panta 2. punkts |
|
|
32. panta 2. punkts |
57. panta 3. punkts |
|
|
32. panta 3. punkts |
58. panta 1. punkts |
|
|
- |
58. panta 2. punkts |
|
|
33. pants |
59. pants |
|
|
34. panta 1. punkts |
60. panta 1. punkts |
|
|
- |
60. panta 2. punkts |
|
|
34. panta 2. punkts |
60. panta 3. punkts |
|
|
34. panta 3. un 4. punkts |
- |
|
|
35. pants |
61. pants |
|
|
36. pants |
62. pants |
|
|
37. pants |
63. pants |
|
|
38. pants |
64. pants |
|
|
Sk. atbilstības tabulas 1.–4. punktā |
|
65. pants |
|
66. pants |
||
|
67. pants |
||
|
68. pants |
||
|
69. pants |
||
|
70. pants |
||
|
71. pants |
||
|
39. pants |
- |
|
|
40. pants |
87. pants |
|
|
41. pants |
74. pants |
|
|
41. panta 2. punkts |
84. panta 1. punkts |
|
|
41. panta 3. punkts |
72. panta 1. punkts |
|
|
41. panta 4. punkts |
74. panta 2. punkts |
|
|
41. panta 5. punkts |
72. panta 2. punkts |
|
|
41. panta 6. punkts |
76. panta 1. punkts |
|
|
- |
76. panta 2. un 3. punkts |
|
|
41. panta 7. punkts |
- |
|
|
41. panta 8. punkts |
76. panta 4. punkts |
|
|
- |
73. pants |
|
|
- |
75. pants |
|
|
42. pants |
77. pants |
|
|
43. panta 1. punkts |
78. panta 1. punkts |
|
|
43. panta 2.–3. punkts |
78. panta 2.–3. punkts |
|
|
- |
78. panta 4. punkts |
|
|
43. panta 4.–5. punkts |
78. panta 5.–6. punkts |
|
|
- |
||
|
79. pants |
||
|
- |
80. pants |
|
|
81. pants |
||
|
82. pants |
||
|
- |
83. pants |
|
|
- |
84. pants |
|
|
85. pants |
||
|
86. pants |
||
|
87. pants |
||
|
88. pants |
||
|
89. pants |
||
|
44. pants |
96. pants |
|
|
45. pants |
- |
|
|
46. pants |
91. pants |
|
|
47. pants |
- |
|
|
48. pants |
- |
|
|
49. pants |
95. pants |
|
|
92. pants |
||
|
93. pants |
||
|
94. pants |
||
|
51. pants |
- |
|
|
I pielikums |
I pielikums |
|
II pielikums |
II pielikums |
|
III pielikums |
III pielikums |
|
IV pielikums |
IV pielikums |
|
V pielikums |
V pielikums |
|
VI pielikums |
VI pielikums |
|
VII pielikums |
VII pielikums |
|
VIII pielikums |
VIII pielikums |
|
IX pielikums |
IX pielikums |
|
X pielikums |
X pielikums |
|
XI pielikums |
- |
|
- |
XI pielikums |
|
XII pielikums |
XII pielikums |
|
XIII pielikums |
XIII pielikums |
|
XIV pielikums |
XIV pielikums |
|
XV pielikums |
XV pielikums |
|
XVI pielikums |
XVI pielikums |
|
XVII pielikums |
XVII pielikums |
|
- |
XVIII pielikums |
|
XVIII pielikums |
- |
|
XIX pielikums |
- |
|
XX pielikums |
- |
|
XXI pielikums |
XIX pielikums |
