EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.1.2016

COM(2016) 25 final

2016/0010(CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropadomes 2014. gada 18. decembra secinājumos minēts, ka steidzami jāpastiprina centieni cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu gan globālā, gan ES līmenī. Kopš 2014. gada decembra Komisija ir steidzamā kārtā uzsākusi pirmos pasākumus, lai sagatavotu ES mēroga risinājumu. Tikmēr ESAO ir pabeigusi darbu pie globālo noteikumu un standartu noteikšanas šim nolūkam.

Šajā direktīvā, ar ko groza Padomes Direktīvu 2011/16/ES un kas ir daļa no Komisijas nodokļu apiešanas novēršanas tiesību aktu kopuma, uzmanība tiek veltīta politiskajai prioritātei cīnīties pret nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu. Turklāt tajā sniegtas atbildes uz Eiropas Parlamenta prasībām. Direktīva arī atbilst iniciatīvām, kas paziņotas Komisijas rīcības plānā par taisnīgāku uzņēmumu ienākumu nodokļu sistēmu (COM (2015) 302), lai cīnītos pret nodokļu apiešanu.

Uzņēmumi tradicionāli uzskata nodokļu plānošanu par leģitīmu, jo tie izmanto tiesisko regulējumu, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Tomēr pēdējos gados plānošana ir kļuvusi sarežģītāka, aptverot dažādas jurisdikcijas un novirzot apliekamo peļņu uz valstīm ar labvēlīgu nodokļu režīmu. Šī “agresīvā” nodokļu plānošanas forma var izpausties dažādos veidos, piemēram, priekšrocības tiek gūtas, izmantojot nodokļu sistēmas tehniskās īpatnības vai divu vai vairāku nodokļu sistēmu nesakritības, ar mērķi samazināt nodokļu saistības vai apiet tās. Tās sekas ietver dubulto atskaitīšanu (piemēram, vienas un tos pašas izmaksas atskaita gan izcelsmes valstī, gan rezidences valstī) un nodokļu dubulto neuzlikšanu (piemēram, ienākums, kuram neuzliek nodokli ne izcelsmes valstī, ne saņēmēja rezidences valstī).

Atšķirībā no maziem un vidējiem uzņēmumiem vai atsevišķiem nodokļu maksātājiem starptautiskās uzņēmumu grupas ir situācijā, kas tām ļauj izmantot nepilnības valsts un starptautiskos nodokļu tiesību aktos, lai peļņu novirzītu no vienas valsts uz citu ar mērķi samazināt maksājamos nodokļus.

Pasaules ekonomikas un finanšu krīze pēdējos gados ir radījusi izpratni sabiedrībā par vajadzību nodrošināt, ka visi dalībnieki maksā nodokļus taisnīgā apmērā. Tam vajadzētu palielināt nodokļu ieņēmumus, kas palīdzētu samazināt valsts budžeta deficītu un visiem sniegtu labumu.

Šajā sakarībā nodokļu iestādēm ir nepieciešama visaptveroša un būtiska informācija par starptautisku uzņēmumu grupu struktūru, transfertcenu noteikšanas politiku un iekšējiem darījumiem ar saistītajām pusēm. Lai cīnītos pret nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu, šajā direktīvā ir noteiktas prasības par starptautisku uzņēmumu grupu pārredzamību. Tajā no starptautiskām uzņēmumu grupām pieprasīts katru gadu un par katru jurisdikciju, kurā tās veic darījumdarbību, sniegt konkrētu informāciju, tostarp par ieņēmumu summu, peļņu pirms ienākuma nodokļa nomaksāšanas, nomaksāto un uzkrāto ienākuma nodokli, darbinieku skaitu, pamatkapitālu, nesadalīto peļņu un materiālajiem aktīviem. Šī informācija ļaus nodokļu iestādēm reaģēt uz nevēlamu nodokļu praksi, veicot izmaiņas tiesību aktos vai atbilstīgus riska novērtējumus un nodokļu revīziju. Pastiprinātai pārredzamībai būtu arī jāstimulē starptautiskas uzņēmumu grupas maksāt nodokļus taisnīgā apmērā valstī, kurā tiek gūta peļņa.

Jaunajām pārredzamības prasībām būtu jānodrošina, ka administratīvais slogs uzņēmējiem ir minimāls. ES starptautiskajām uzņēmumu grupām principā nevajadzētu būt pienākumam iesniegt informāciju visām ES dalībvalstīm, kurās minētās grupas darbojas, bet tikai rezidences valsts nodokļu iestādēm. Direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir pienākums pēc tam, kad tās ir saņēmušas pārskatus par katru valsti, sniegt informāciju dalībvalstīm, kurās, pamatojoties uz pārskatā ietverto informāciju, starptautiskās uzņēmumu grupas uzņēmumi ir rezidenti nodokļu vajadzībām, vai kurās tiem uzlikti nodokļi par darījumdarbību, ko veic ar pastāvīgās iestādes starpniecību.

Lai nodrošinātu piemērotu līdzsvaru starp pārskatu sniegšanas slogu un nodokļu pārvalžu ieguvumu, pārskats par katru valsti būs jāiesniedz tikai tām starptautiskajām uzņēmumu grupām, kuru kopējie grupas konsolidētie ieņēmumi ir EUR 750 000 000 vai vairāk. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) aplēsēm šī prasība netiks attiecināta uz apmēram 85 līdz 90 procentiem no starptautiskajām uzņēmumu grupām, tomēr pārskati par katru valsti būs jāsniedz starptautisku uzņēmumu grupām, kas kontrolē aptuveni 90 procentus no uzņēmumu ieņēmumiem.

Sadarbība starp dalībvalstu nodokļu iestādēm ir vēl būtiskāka nekā iepriekš, lai cīnītos pret nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu. ES tiesību aktos paredzēta administratīva sadarbība starp dalībvalstu nodokļu iestādēm un virkne instrumentu, lai palīdzētu tām sadarboties attiecībā uz tām pienākošos ieņēmumu iekasēšanu, tostarp informācijas apmaiņu. Tomēr ES ir jāturpina stiprināt sadarbību, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību saistībā ar pamattiesībām, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā.

Padomes Direktīva 77/799/EEK 1 bija pirmā reakcija uz nepieciešamību uzlabot dalībvalstu savstarpējo palīdzību nodokļu jomā. Tā tika aizstāta ar Padomes Direktīvu 2011/16/ES 2 (DAC), ar ko bija paredzēts palielināt iepriekšējās direktīvas efektivitāti. Minētā direktīva nesen tika grozīta ar Direktīvu 2014/107/ES (DAC2) un Direktīvu 2015/2376 (DAC3), nodrošinot nodokļu iestādēm papildu instrumentus, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu nemaksāšanu un agresīvu nodokļu plānošanu tādās jomās kā finanšu konti, nodokļu nolēmumi un iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu.

Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka Direktīva 2011/16/ES joprojām paredz visaptverošu un efektīvu administratīvo sadarbību starp nodokļu pārvaldēm, nodrošinot obligātu un automātisku informācijas apmaiņu attiecībā uz pārskatiem par katru valsti.

Šī direktīva atbilst starptautiskajām norisēm. ESAO 2015. gada 5. oktobrī publicēja nobeiguma ziņojumus saistībā ar Rīcības plānu par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), kas ir nozīmīga iniciatīva, lai mainītu spēkā esošos starptautiskos noteikumus nodokļu jomā. ESAO dokumentu kopumu 2015. gada 15. un 16. novembrī apstiprināja arī G20 valstu vadītāji. Strādājot pie 13. darbības ESAO Rīcības plānā par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, tika izstrādāts standartu kopums attiecībā uz informācijas sniegšanu par starptautisku uzņēmumu grupu transfertcenu noteikšanu, tostarp pamatdokuments, vietējais dokuments un pārskats par katru valsti. Direktīva palīdz Savienībā ieviest pārskatus par katru valsti.

Vairākums dalībvalstu kā ESAO locekles ir apņēmušās īstenot rezultātus, kas ietverti nobeiguma ziņojumos par 15 darbībām, kuras vērstas pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu. Tādēļ labas iekšējā tirgus darbības nolūkā ir ļoti svarīgi, ka dalībvalstis BEPS projekta politiskās saistības saskaņoti un pietiekami koordinēti transponē valstu sistēmās. Šādai vajadzētu būt turpmākajai rīcībai, lai nodrošinātu maksimālu pozitīvu ietekmi uz iekšējo tirgu kopumā. Pretējā gadījumā, vienpusēji īstenojot BEPS, pastāvētu valstu politikas sadursmju un jaunu šķēršļu risks iekšējā tirgū, kas arī turpmāk būtu sadrumstalots 28 daļās un ciestu no neatbilstībām un citiem traucējumiem.

Šīs iniciatīvas mērķis ir panākt zināmu vienveidību attiecībā uz BEPS 13. darbības īstenošanu ES. Direktīvas mērķis ir arī veicināt godīgu konkurenci starp dažādiem uzņēmējiem un visbeidzot aizsargāt ES dalībvalstu nodokļu bāzi.

Priekšlikums ir izstrādāts tā, lai ļautu automātiski apmainīties ar informāciju attiecībā uz pārskatiem par katru valsti, tostarp izmantot standarta veidlapas, pamatojoties uz spēkā esošajiem noteikumiem Direktīvā 2011/16/ES par informācijas apmaiņas praktiskajiem pasākumiem.

Komisijas apņemšanās sagatavot šādu priekšlikumu par automātisku informācijas apmaiņu attiecībā uz pārskatiem par katru valsti ir atspoguļota Komisijas 2016. gada darba programmā. 3

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Nodokļu pārredzamības tiesību aktu kopums (COM (2015) 136)

Tiesību aktu kopums ietver divus galvenos elementus: i) priekšlikumu starp dalībvalstīm ieviest automātisku informācijas apmaiņu par to nodokļu nolēmumiem un ii) paziņojumu par to, ka Komisija ir izvērtējusi, vai būtu jāievieš papildu informācijas atklāšanas pienākumi attiecībā uz konkrētu uzņēmumu ienākuma nodokļa informāciju.

Minētais priekšlikums nenozīmē, ka Komisija nākotnē nolems ierosināt uzņēmumiem uzlikt publiskas informācijas atklāšanas pienākumu.

Komisijas rīcības plāns par taisnīgāku uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu (COM (2015) 302)

Minētais priekšlikums atbilst rīcības plānā minētajām iniciatīvām cīņai pret nodokļu apiešanu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ar priekšlikumu groza Direktīvu 2011/16/ES, kas grozīta ar Direktīvu 2014/107/ES 4 un Padomes Direktīvu (ES) Nr. 2015/2376 5 , ieviešot īpašu prasību saistībā ar automātisku informācijas apmaiņu attiecībā uz pārskatiem par katru valsti.

Grozījumi ir ietverti priekšlikuma 1. pantā. Jo īpaši:

3. pants (definīcijas) ir grozīts.

Priekšlikuma 8. pantā no dalībvalstīm pieprasīts starptautiskām uzņēmumu grupām noteikt pienākumu iesniegt attiecīgo informāciju (pārskatu par katru valsti) un automātiski apmainīties ar saņemto informāciju ar citām attiecīgajām dalībvalstīm.

Priekšlikuma 20. panta 6. punkts attiecas uz standarta veidlapu, ko izmantos informācijas apmaiņai, un 21. panta 7. punktā paredzēti praktiski pasākumi.

Ir pievienots jauns 25.a pants par sankcijām.

Ir pievienots jauns pielikums, kurā iekļautas priekšlikumā piemērojamās definīcijas, starptautisko uzņēmumu grupu saistības un veidnes informācijas apmaiņai.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)

Minētie grozījumi pēc būtības ir balstīti uz to pašu juridisko pamatu kā Direktīva 2011/16/ES, t. i., Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 115. pantu, kura mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. LESD 115. pantā paredzēts tuvināt šādus dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību un kam nepieciešama tiesību aktu tuvināšana.

Lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, ES ir jānodrošina godīga konkurence un vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp MVU, ārpus ES esošām starptautiskām uzņēmumu grupām un ES starptautiskām uzņēmumu grupām. Starptautiskas uzņēmumu grupas var iesaistīties agresīvas nodokļu plānošanas praksē, jo tās veic pārrobežu darbības. Šā iemesla dēļ visām starptautiskajām uzņēmumu grupām – gan ES grupām, gan ārpus ES esošām grupām – būtu jāpiemēro pārskata sniegšanas pienākums. Bez šā elementa minētā iniciatīva būtu mazāk efektīva attiecībā uz galīgā mērķa sasniegšanu, proti, iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu.

Šis priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā.

Tādēļ dalībvalstu piekļuvi pārskatiem par katru valsti var efektīvi panākt tikai ar rīcību Savienības līmenī. Mērķi nodrošināt, ka visas dalībvalstis iegūst informāciju attiecībā uz pārskatiem par katru valsti, nevar pietiekami labi sasniegt ar nekoordinētu rīcību, ko īsteno katra dalībvalsts atsevišķi. Turklāt, lai apmainītos ar informāciju, kas, iespējams, ietekmē nodokļu bāzi vairākās dalībvalstīs, ir vajadzīga vienota un obligāta pieeja. Jāņem vērā, ka starptautiskas uzņēmumu grupas parasti darbojas dažādās dalībvalstīs, tādēļ ierosinātā darbība ir saistīta ar pārrobežu elementu.

•Proporcionalitāte

Konkrētā problēma, kuras risināšanai nepieciešams politikas risinājums, ir pārredzamības trūkums tādu korporatīvo struktūru gadījumā, kurām ir pārrobežu nozīme un svarīgs darbības līmenis, kam ir nelabvēlīga ietekme, jo īpaši attiecībā uz iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Politikas risinājums attiecas tikai uz starptautiskām uzņēmumu grupām, kas darbojas vairākās valstīs Eiropas Savienībā vai ārpus ES jurisdikcijas. Tādējādi priekšlikums ir visproporcionālākais risinājums apzinātajai problēmai. Tas ir balstīts arī uz automātisku apmaiņu ar pamatinformāciju, kas paredzēta, lai katra dalībvalsts, kur uzņēmums darbojas, varētu saņemt informāciju. Līdz ar to ierosinātie grozījumi nepārsniedz tos pasākumus, kas nepieciešami konkrēto jautājumu risināšanai un tādējādi – Līguma mērķu sasniegšanai par iekšējā tirgus pienācīgu un efektīvu darbību.

Šis priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktā.

•Instrumenta izvēle

Šis priekšlikums turpmāk paplašinās automātiskas informācijas apmaiņas darbības jomu ES. ES iniciatīva ir nepieciešama gan iekšējā tirgus, gan lietderības un efektivitātes interesēs.

–    ES iniciatīva garantē saskaņotu, konsekventu un visaptverošu ES mēroga pieeju automātiskai informācijas apmaiņai iekšējā tirgū. Tas nozīmētu vienotu pārskatu sniegšanas pieeju visās dalībvalstīs, kas ļautu samazināt izmaksas gan nodokļu pārvaldēm, gan uzņēmumiem.

–    ES tiesību akts arī nodrošinātu noteiktību nodokļu pārvaldēm un uzņēmumiem ES.

–    ES tiesību akts sekmētu starptautiska standarta izstrādi automātiskai informācijas apmaiņai attiecībā uz pārskatiem par katru valsti, kā pārrunāts un nolemts ESAO.

–    ES tiesību akts, kura pamatotā ir direktīva par administratīvo sadarbību, nozīmētu, ka tiek izmantotas jau ieviestās IT sistēmas vai sistēmas, kas tiek izstrādātas, lai atvieglotu informācijas paziņošanu saskaņā ar direktīvu par administratīvo sadarbību. Saskaņā ar šo direktīvu ES dalībvalstis apmainās ar informāciju konkrētos formātos, izmantojot konkrētu saziņas kanālu. Šos formātus var vienkārši paplašināt, lai tie būtu izmantojami arī papildu posteņiem, kurus ierosināts iekļaut sistēmā. Tā kā dalībvalstis ir ieguldījušas daudz laika un naudas, izstrādājot šos formātus, varētu gūt apjomradītus ietaupījumus, ja dalībvalstis, izmantojot šos formātus, apmainītos ar informāciju arī par jaunajiem posteņiem.

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās saistībā ar Rīcības plānu, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, saistībā ar ieteikumiem (COM (2012) 722) un citiem forumiem    

Eiropas Parlaments 2013. gada 21. maijā pieņēma rezolūciju 6 , kurā atzinīgi vērtēja Komisijas rīcības plānu un ieteikumus, mudināja dalībvalstis pildīt saistības un īstenot Komisijas rīcības plānu, kā arī uzsvēra, ka ES ir jāuzņemas vadošā loma globālajās diskusijās par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un nodokļu oāzēm un jo īpaši automātiskās informācijas apmaiņas veicināšanā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2013. gada 17. aprīlī pieņēma atzinumu. 7 Komiteja atbalstīja Komisijas rīcības plānu un centienus rast praktiskus risinājumus, kā samazināt krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu.

Pēdējos gados dalībvalstis ir strādājušas Rīcības kodeksa jautājumu grupā, lai uzlabotu informācijas apmaiņu pārrobežu nolēmumu un transfertcenu noteikšanas jomā. Šīs Rīcības kodeksa jautājumu grupas secinājumi regulāru ziņojumu veidā tika nosūtīti Padomei. 8  

Vairākums dalībvalstu ir ESAO locekles un laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam ir piedalījušās garās un detalizētās diskusijās par darbībām, kuras vērstas pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, tostarp par tehniskiem jautājumiem. ESAO rīkoja plašu sabiedrisko apspriešanos ar ieinteresētajām personām par katru darbību, kura vērsta pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu. Turklāt Komisija ir apspriedusies iekšēji un ar ESAO ekspertiem vairākus BEPS jautājumus, jo īpaši gadījumus, kuros Komisijai ir šaubas par dažu ideju un/vai ierosināto risinājumu atbilstību ES tiesību aktiem.

Padomes prezidentvalsts Itālija 2014. gada otrajā pusē nāca klajā ar ideju par “ES BEPS ceļvedi” un mudināja panākt konsekvenci ar līdzīgām ESAO iniciatīvām, vienlaikus ievērojot ES tiesību aktus. Minēto pieeju apstiprināja Augsta līmeņa darba grupa nodokļu jautājumos un turpināja nākamo prezidentūru laikā. Sarunas par ES BEPS ceļvedi turpinājās 2015. gadā. To mērķis bija turpināt ESAO aizsākto diskusiju un radīt priekšnosacījumus ESAO ieteikumu raitai īstenošanu nākotnē, vienlaikus ievērojot ES specifiku.

Komisijas sabiedriskās apspriedes par nodokļu pārredzamību ieinteresētajām personām sniedza iespēju izteikt viedokli par dažādiem uzņēmumu pārredzamības aspektiem, jo īpaši pamatojoties uz pārskatiem par katru valsti. Iespējamie risinājumi galvenokārt pievērsās uzņēmumu publiskai pārskatu sniegšanai, bet ietvēra arī informācijas apmaiņu starp nodokļu pārvaldēm, kā prasīts BEPS 13. darbībā. Komisija kopumā saņēma 422 atbildes, no kurām lielākā daļa sniedza noderīgas atsauksmes par valsts vai privātiem nodokļu pārredzamības pasākumiem. Attiecībā uz BEPS 13. darbību – lai gan uzņēmumi neatbalstīja to, ka nodokļu iestādes apmainās ar šādu informāciju, vairākums pārējo respondentu to atbalstīja.

Dalībvalstis

•Ietekmes novērtējums

Pēc tam, kad ESAO 2013. gada sākumā publicēja ziņojumu “Risinot nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas problēmu” un G20 valstu vadītāji 2013. gada septembrī apstiprināja tā dēvēto BEPS rīcības plānu, ESAO sāka intensīvu darbu divu gadu garumā, kā rezultātā 2015. gada novembrī tika iesniegti 13 ziņojumi. Minētajos ziņojumos paredzēti jauni vai stingrāki starptautiskie standarti, kā arī konkrēti pasākumi, lai palīdzētu valstīm cīņā pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu. Šajā ziņā ESAO/G20 dalībnieki ir apņēmušies apņēmušies pildīt šī visaptverošā dokumentu kopuma saistības un to īstenot konsekventi.

Daudzas dalībvalstis kā ESAO locekles dažās jomās ir ļoti steidzami sākušas BEPS projekta rezultātus transponēt savos valsts tiesību aktos. Ņemot to vērā, ir steidzami nepieciešams vienoties par noteikumiem, lai koordinētu BEPS secinājumu īstenošanu ES. Ņemot vērā to, ka pastāv liels iekšējā tirgus sadrumstalotības risks, kas varētu rasties, dalībvalstīm rīkojoties vienpusēji un nesaskaņoti, Komisija šajā priekšlikumā paredz risinājumus, ar ko panākt saskaņotību un zināmu vienveidību attiecībā uz BEPS 13. darbības īstenošanu visā ES.

Komisija ir darījusi visu iespējamo, lai vienlaikus steidzami rīkotos un izvairītos no tā, ka iekšējā tirgus darbību apdraud vienpusēji pasākumi, ko pieņēmušas dalībvalstis (ESAO locekles vai ESAO neietilpstošas valstis), darbojoties atsevišķi, vai arī kopumā citu dalībvalstu darbības trūkums. Tika izskatīta arī iespēja ierosināt ieteikuma tiesības, taču tā tika atzīta par nepiemērotu, jo nenodrošina saskaņotu pieeju.

Lai sniegtu aktuālu izvērtējumu un pamatojumu, atsevišķā dienestu darba dokumentā, kas pievienots priekšlikumam, sniegts plašs pārskats par paveikto akadēmisko darbu un ekonomisko pamatojumu nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā. Tā pamatā ir nesen veikti pētījumi, tostarp ESAO, Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā. Dienestu darba dokumentā uzmanība vērsta uz galvenajiem elementiem un visbiežāk konstatētajiem mehānismiem, ko ESAO ziņojumos min saistībā ar agresīvu nodokļu plānošanu. Tajā apkopoti secinājumi, kas gūti, padziļināti izvērtējot agresīvas nodokļu plānošanas galvenos mehānismus, pamatojoties uz Komisijas uzdevumā 2015. gadā veikto analīzi par katru dalībvalsti. Dienestu darba dokumentā norādīts, kādā veidā BEPS 13. darbības īstenošana ar šo priekšlikumu papildina citas iniciatīvas, lai īstenotu ESAO BEPS ziņojumu secinājumus ES un paredzētu kopēju minimālu aizsardzības līmeni pret nodokļu apiešanu.

Par šo priekšlikumu netika veikts ietekmes novērtējums šādu iemeslu dēļ: pastāv cieša saikne ar ESAO darbu BEPS jomā, jo īpaši attiecībā uz BEPS 13. darbību; dienestu darba dokumentā sniegts nozīmīgs pamatojums un izvērtējums; ieinteresētās personas iepriekšējā posmā tika lielā mērā iesaistītas apspriedēs par ierosināto noteikumu tehniskajiem elementiem; un it īpaši, ir steidzami nepieciešama tūlītēja saskaņota rīcība ES šajā jautājumā, kas ir starptautiskas nozīmes politikas prioritāte.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikuma ietekme uz ES budžetu ir izklāstīta finanšu pārskatā, kas pievienots priekšlikumam, un tiks īstenota pieejamo resursu ietvaros. Izmaksas par papildu IT rīkiem, lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, tiktu finansētas ar programmu Fiscalis 2020, kas paredzēta Regulā (ES) Nr. 1286/2013 un ar ko sniedz finansiālu atbalstu darbībām, lai uzlabotu administratīvo sadarbību starp ES nodokļu iestādēm.

2016/0010 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. un 115. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 9 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 10 ,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā: 

(1)Pēdējos gados ievērojami pieaugusi krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un to novēršanai arvien vairāk uzmanības velta gan Savienības, gan pasaules līmenī. Šajā ziņā svarīgs instruments ir automātiskā informācijas apmaiņa, un Komisija 2012. gada 6. decembra paziņojumā, kurā ir ietverts rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu, uzsvēra nepieciešamību enerģiski veicināt automātisku informācijas apmaiņu kā nākotnes standartu Eiropā un pasaulē pārredzamības nodrošināšanai un informācijas apmaiņai nodokļu jomā. Eiropadome savos 2013. gada 22. maija secinājumos aicināja paplašināt automātisko informācijas apmaiņu Savienības un pasaules līmenī ar mērķi apkarot krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu nemaksāšanu un agresīvu nodokļu plānošanu.

(2)Tā kā starptautiskas uzņēmumu grupas aktīvi darbojas dažādās valstīs, tās var iesaistīties agresīvas nodokļu plānošanas praksēs, kas nav pieejamas vietējiem uzņēmumiem. Ja starptautiskas uzņēmumu grupas šādi rīkojas, tikai vietēja mēroga uzņēmumi, kas parasti ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), var tikt īpaši ietekmēti, jo to nodokļu slogs ir lielāks nekā starptautisku uzņēmumu grupās. No otras puses, visas dalībvalstīs var ciest no ieņēmumu zuduma, un pastāv risks, ka konkurence piesaista starptautiskas uzņēmumu grupas, piedāvājot tām papildu nodokļu priekšrocības. Tāpēc pastāv problēma saistībā ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

(3)Savienības nodokļu iestādēm ir vajadzīga visaptveroša un būtiska informācija par starptautiskām uzņēmumu grupām, proti, par to struktūru, transfertcenu noteikšanas politiku un iekšējiem darījumiem ES un ārpus tās. Minētā informācija ļaus nodokļu iestādēm reaģēt uz nevēlamu nodokļu praksi, veicot izmaiņas tiesību aktos vai atbilstīgu riska novērtējumu un nodokļu revīziju, un noteikt, vai uzņēmumi ir iesaistījušies praksē, kas mākslīgi novirza ievērojamas ienākumu summas uz vidi, kurā pastāv nodokļu priekšrocības.

(4)Lielāka pārredzamība attiecībā pret nodokļu iestādēm varētu stimulēt starptautiskas uzņēmumu grupas atteikties no konkrētas prakses un maksāt nodokļus taisnīgā apmērā valstī, kurā tiek gūta peļņa. Tāpēc pārredzamības uzlabošana starptautiskās uzņēmumu grupās ir nozīmīgs elements cīņā pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu.

(5)Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcijā par rīcības kodeksu attiecībā uz transfertcenu noteikšanas dokumentāciju saistītiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā (EU TPD) jau paredzēta tāda metode starptautiskām uzņēmumu grupām Savienībā, ar ko nodokļu iestādēm sniegt informāciju par globāla mēroga saimniecisko darbību un transfertcenu noteikšanas politiku (pamatdokuments) un informāciju par konkrētiem vietējās vienības darījumiem (vietējais dokuments). Tomēr EU TPD pašlaik nenodrošina mehānismu, ar ko sniegt pārskatu par katru valsti.

(6)Pārskatā par katru valsti starptautiskām uzņēmumu grupām katru gadu un par katru jurisdikciju, kurā tās veic darījumdarbību, būtu jāsniedz informācija par ieņēmumu summu, peļņu pirms ienākuma nodokļa nomaksas, kā arī samaksāto un uzkrāto ienākuma nodokli. Starptautiskām uzņēmumu grupām būtu arī jāsniedz pārskats par to darbinieku skaitu, pamatkapitālu, nesadalīto peļņu un materiālajiem aktīviem katrā jurisdikcijā. Visbeidzot, starptautiskām uzņēmumu grupām būtu jāidentificē katra grupas vienība, kas veic darījumdarbību kādā konkrētā nodokļu jurisdikcijā, un būtu jāsniedz norāde par katras vienības veikto darījumdarbību.

(7)Lai uzlabotu publisko līdzekļu lietderīgu izmantošanu un samazinātu administratīvo slogu starptautisku uzņēmumu grupām, pārskatu sniegšanas pienākums būtu jāattiecina tikai uz tām starptautiskajām uzņēmumu grupām, kuru konsolidētie grupas gada ieņēmumi pārsniedz konkrētu summu. Ar šo direktīvu būtu jānodrošina, ka viena un tā pati informācija tiek laikus apkopota un darīta pieejama nodokļu pārvaldēm visā ES.

(8)Lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, ES ir jānodrošina taisnīga konkurence starp ES starptautiskajām uzņēmumu grupām un ārpus ES esošām starptautiskajām uzņēmumu grupām, kurās viena vai vairākas vienības atrodas ES. Tādēļ abu veidu grupām būtu jāpiemēro pārskatu sniegšanas pienākums.

(9)Dalībvalstīm būtu jāparedz sankcijas, kas piemērojamas par to attiecīgo valstu noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un būtu jānodrošina, ka minētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas un ka tās tiek piemērotas.

(10)Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, ir nepieciešams nodrošināt, ka dalībvalstis pieņem saskaņotus noteikumus par starptautisko uzņēmumu grupu pārredzamības pienākumiem.

(11)Attiecībā uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvā 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK, jau paredzēta obligāta automātiska informācijas apmaiņa vairākās jomās. Minētās direktīvas darbības joma būtu jāpaplašina, lai paredzētu, ka notiek pārskatu par katru valsti obligāta automātiska apmaiņa starp dalībvalstīm.

(12)Pārskatu par katru valsti obligātai automātiskai apmaiņai starp dalībvalstīm katrā gadījumā būtu jāietver tādas noteiktas pamatinformācijas paziņošana, kas būtu pieejama tām dalībvalstīm, kurās, pamatojoties uz informāciju pārskatā par katru valsti, viena vai vairākas starptautiskas uzņēmumu grupas vienības ir rezidentes nodokļu vajadzībām, vai kurās tām uzlikti nodokļi par darījumdarbību, ko veic ar starptautiskas uzņēmumu grupas pastāvīgās iestādes starpniecību.

(13)Lai līdz minimumam samazinātu izmaksas un administratīvo slogu gan nodokļu pārvaldēm, gan starptautiskām uzņēmumu grupām, ir jāparedz noteikumi, kas atbilst starptautiskajām norisēm un veicina to īstenošanu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) 2013. gada 19. jūlijā publicēja Rīcības plānu par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), kas ir nozīmīga iniciatīva, lai mainītu spēkā esošos starptautiskos noteikumus nodokļu jomā. ESAO 2015. gada 5. oktobrī publicēja nobeiguma ziņojumus, ko apstiprināja G20 valstu finanšu ministri. ESAO dokumentu kopumu 2015. gada 15. un 16. novembrī apstiprināja arī G20 valstu vadītāji.

(14)Strādājot pie 13. darbības BEPS rīcības plānā, starptautiskām uzņēmumu grupām tika izstrādāts standartu kopums attiecībā uz informācijas sniegšanu, tostarp pamatdokuments, vietējais dokuments un pārskats par katru valsti. Tādēļ, nosakot noteikumus attiecībā uz pārskatiem par katru valsti, ir lietderīgi ņemt vērā ESAO standartus.

(15)Savienības rīcībai attiecībā uz pārskatiem par katru valsti būtu jāturpina īpaši ņemt vērā turpmākās norises ESAO līmenī. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm 2015. gada nobeiguma ziņojums par 13. darbību ESAO/G20 nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas projektā, ko izstrādājusi ESAO, būtu jāizmanto kā pamats šīs direktīvas ilustrācijai vai interpretācijai un konsekventai piemērošanai starp dalībvalstīm.

(16)Ir jāprecizē konkrētas valodas prasības attiecībā uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm pārskatā par katru valsti. Turklāt ir nepieciešams pieņemt praktiskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai jauninātu CCN tīklu. Lai nodrošinātu vienveidīgus nosacījumus 20. panta 6. punkta un 21. panta 7. punkta īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(17)Lai veicinātu resursu efektīvu izmantošanu, sekmētu informācijas apmaiņu un novērstu nepieciešamību katrai dalībvalstij veikt līdzīgas korekcijas savās sistēmās, informācijas apmaiņa būtu jāveic, izmantojot CCN tīklu, ko izveidojusi Savienība. Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 26. panta 2. punktā minēto procedūru būtu jāpieņem praktiski pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu sistēmu.

(18)Tāpēc obligātās informācijas apmaiņas darbības joma būtu jāpaplašina, lai iekļautu pārskata par katru valsti automātisko informācijas apmaiņu.

(19)Šajā direktīvā respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. 

(20)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, dalībvalstu efektīvu administratīvo sadarbību saskaņā ar nosacījumiem, kas ir saderīgi ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un tāpēc vienveidības un efektivitātes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(21) Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2011/16/ES,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2011/16/ES groza šādi:

1)    direktīvas 3. pantu groza šādi:

(a)panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9. “automātiska apmaiņa” ir:

a) direktīvas 8. panta 1. punkta un 8.a un 8.aa panta vajadzībām – iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos; direktīvas 8. panta 1. punkta vajadzībām atsauce uz pieejamo informāciju attiecas uz informāciju, kas ir reģistrēta informācijas paziņotājas dalībvalsts nodokļu reģistros un ko var iegūt saskaņā ar minētās dalībvalsts informācijas vākšanas un apstrādes procedūrām;

b) direktīvas 8. panta 3.a punkta vajadzībām – iepriekš noteiktas informācijas par rezidentiem citās dalībvalstīs sistemātiska paziņošana attiecīgajai rezidences vietas dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos;

c) šīs direktīvas visu citu noteikumu vajadzībām, izņemot 8. panta 1. un 3.a punktu, 8.a pantu un 8.aa pantu, – tādas iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana, kas sniegta šā punkta a) un b) apakšpunktā.”;

(b)pievieno šādu otro daļu:

Direktīvas 8. panta 3.a un 7.a punkta, 21. panta 2. punkta un 25. panta 2. un 3. punkta kontekstā jebkuram ar lieliem sākuma burtiem rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar I pielikumā iekļautajām definīcijām. Direktīvas 8.aa panta un III pielikuma kontekstā jebkuram ar lieliem sākuma burtiem rakstītajam terminam ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta saskaņā ar III pielikumā iekļautajām definīcijām;”;

2)    direktīvas II nodaļas II iedaļai pievieno šādu 8.aa pantu:

“8.aa pants

Darbības joma un nosacījumi obligātajai automātiskajai informācijas apmaiņai attiecībā uz pārskatiem par katru valsti

 

1.    Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai no Starptautiskas uzņēmumu grupas Galīgā mātesuzņēmuma, kas minētās dalībvalsts teritorijā ir rezidents nodokļu vajadzībām, vai no jebkuras Pārskatu sniedzošās vienības saskaņā ar III pielikuma II iedaļu pieprasītu iesniegt pārskatu par katru valsti attiecībā uz Pārskata fiskālo gadu 12 mēnešu laikā pēc Starptautiskas uzņēmumu grupas Pārskata fiskālā gada pēdējās dienas saskaņā ar III pielikuma II iedaļu.

2.    Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā Pārskats par katru valsti saņemts saskaņā ar 1. punktu, 4. punktā noteiktajā termiņā, veicot automātisku apmaiņu, nosūta pārskatu jebkurai citai dalībvalstij, kurā, pamatojoties uz informāciju pārskatā par katru valsti, viena vai vairākas vienības, kas ir Pārskatu sniedzošās vienības Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienības, ir rezidentes nodokļu vajadzībām, vai kurā tām uzlikti nodokļi par darījumdarbību, ko veic ar pastāvīgās iestādes starpniecību.

3.    Pārskatā par katru valsti ietver šādu informāciju par Starptautisku uzņēmumu grupu:

   a)    apkopotu informāciju, kura attiecas uz ieņēmumu summu, peļņu (zaudējumiem) pirms ienākuma nodokļa nomaksas, samaksāto ienākuma nodokli, uzkrāto ienākuma nodokli, pamatkapitālu, uzkrāto peļņu, darbinieku skaitu un materiālajiem aktīviem, kas nav nauda vai naudas ekvivalenti, attiecībā uz katru jurisdikciju, kurā darbojas Starptautiska uzņēmumu grupa;

b)    katras Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošas vienības identifikāciju, norādot šādas Sastāvā esošās vienības nodokļu vajadzībām izmantotās rezidences jurisdikciju, un, ja tā atšķiras no minētās nodokļu vajadzībām izmantotās rezidences jurisdikcijas – to jurisdikciju, saskaņā ar kuras tiesību aktiem šāda Sastāvā esošā vienība ir izveidota –, kā arī šādas Sastāvā esošās vienības galvenās darījumdarbības vai darījumdarbību būtību.

4.    Paziņošana notiek 15 mēnešu laikā pēc tās Starptautiskās uzņēmumu grupas fiskālā gada pēdējās dienas, uz kuru attiecas pārskats par katru valsti. Pirmo pārskatu par katru valsti paziņo par Starptautiskas uzņēmumu grupas finanšu gadu, kas sākas 2016. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma.

5.    Direktīvas 17. panta 4. punktu nepiemēro informācijai, ar kuru apmainās saskaņā ar šā panta 1. līdz 4. punktu.”;

3)    direktīvas 20. pantam pievieno šādu 6. punktu:

   6. Automātisko apmaiņu ar informāciju attiecībā uz pārskatu par katru valsti saskaņā ar 8.aa pantu veic, izmantojot III pielikuma III iedaļas 1., 2. un 3. tabulā norādīto standarta veidlapu. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, līdz 2016. gada 31. decembrim pieņem lēmumus par valodu lietojumu attiecībā uz minēto informācijas apmaiņu. Tie neliedz dalībvalstīm paziņot 8.aa pantā minēto informāciju jebkurā no Savienības oficiālajām un darba valodām. Tomēr minētajos lēmumos par valodu lietojumu var būt paredzēts, ka galvenie šādas informācijas elementi tiek nosūtīti arī citā Savienības oficiālajā valodā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

4)    direktīvas 21. pantam pievieno šādu 6. punktu:

   “6. Informāciju, kas paziņota saskaņā ar 8.aa panta 2. punktu, sniedz elektroniski, izmantojot CCN tīklu. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem nepieciešamos praktiskos pasākumus, lai jauninātu CCN tīklu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

5)    direktīvas 23. pantā 3. punktu aizstāj ar šādu:

   “3. Dalībvalstis nosūta Komisijai gada novērtējumu par 8., 8.a un 8.aa pantā minētās automātiskās informācijas apmaiņas efektivitāti, kā arī sasniegtos praktiskos rezultātus. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem minētā gada novērtējuma paziņojuma formātu un nosacījumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

6)    iekļauj šādu 25.a pantu:

“25.a pants

Sankcijas

   Dalībvalstis paredz sankcijas, kas piemērojamas par savu valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un saistībā ar 8.aa pantu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis par minētajiem noteikumiem un pasākumiem līdz 2016. gada 31. decembrim informē Komisiju un nekavējoties informē to par visiem turpmākiem grozījumiem, kas ietekmē šos noteikumus un pasākumus.”;

7)    direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Komitejas procedūra

1.    Komisijai palīdz Administratīvās sadarbības komiteja nodokļu jautājumos. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē(*).

2.    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(*)     Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;    

8)    pievieno III pielikumu, kura teksts ir iekļauts šīs direktīvas I pielikumā.

2. pants

1.Dalībvalstis vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šās direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) politikas joma(-s) ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētais(-ie) pārvaldības veids(-i)

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.3.2.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.4.2.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.5.2.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā(-s) politikas joma(-s) ABM/ABB struktūrā 11  

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☒ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 12  

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Turklāt ES juridiskais instruments nodrošinātu noteiktību nodokļu pārvaldēm un uzņēmumiem ES, sekmētu automātiskas informācijas apmaiņas starptautiskā standarta izstrādi attiecībā uz pārskatiem par valstīm, kā pārrunāts un nolemts ESAO, un nozīmētu, ka tiek izmantotas jau ieviestās IT sistēmas vai sistēmas, kas tiek izstrādātas, lai atvieglotu informācijas paziņošanu saskaņā ar direktīvu par administratīvo sadarbību. Saskaņā ar šo direktīvu ES dalībvalstis apmainās ar informāciju konkrētos formātos, izmantojot konkrētu saziņas kanālu. Šos formātus var vienkārši paplašināt, lai tie būtu izmantojami arī papildu posteņiem, kurus ierosināts iekļaut sistēmā. Tā kā dalībvalstis ir ieguldījušas daudz laika un naudas, izstrādājot šos formātus, varētu gūt apjomradītus ietaupījumus, ja dalībvalstis, izmantojot šos formātus, apmainītos ar informāciju arī par jaunajiem posteņiem.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

☒ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–Priekšlikums stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētais(-ie) pārvaldības veids(-i) 13  

☒ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–☒ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās; programma Fiscalis 2020 tiek pārvaldīta tieši.

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Numurs 1A Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	Dif./nedif. 14	no EBTA valstīm 15	no kandidātvalstīm 16	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
	14.0301 (Nodokļu sistēmu darbības uzlabošana)	Dif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Numurs [Pozīcija………………………………………]	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm	no trešām valstīm	Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
	[XX.YY.YY.YY.]		JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā), un jāaugšuplādē CISNET starpdienestu konsultācijām.]

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Numurs

1 A Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

ĢD: TAXUD				2016. gads 17	2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020. gads			KOPĀ
• Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcijas numurs: 14.0301	Saistības	1)		0,300	0,300	0,300	0,050	0,050			1000
	Maksājumi	2)		0	0,300	0,300	0,300	0,050	0,050		1000
Budžeta pozīcijas numurs	Saistības	(1.a)		p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
	Maksājumi	(2.a)		p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 18				p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
Budžeta pozīcijas numurs		3)		p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
KOPĀ apropriācijas TAXUD ĢD	Saistības	=1+1.a +3		0,300	0,300	0,300	0,050	0,050			1000
	Maksājumi	=2+2.a +3		0	0,300	0,300	0,300	0,050	0,050		1000

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	4)	0,300	0,300	0,300	0,050	0,050			1000
	Maksājumi	5)	0	0,300	0,300	0,300	0,050	0,050		1000
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		6)	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.A IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	=4+ 6	0,300	0,300	0,300	0,050	0,050			1000
	Maksājumi	=5+ 6	0	0,300	0,300	0,300	0,050	0,050		1000

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	4)	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
	Maksājumi	5)	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		6)	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma)	Saistības	=4+ 6	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
	Maksājumi	=5+ 6	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

5

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			2016. gads	2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020. gads			KOPĀ
ĢD: TAXUD
• Cilvēkresursi			0,528	0,528	0,528	0,528	0,528			2,640
• Pārējie administratīvie izdevumi			0,030	0,030	0,030	0,030	0,030			0,150
KOPĀ — TAXUD ĢD	Apropriācijas		0,558	0,558	0,558	0,558	0,558

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,558

0,558

0,558

0,558

0,558

2,790

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

			2016. gads 19	2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020. gads			KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības		0,858	0,858	0,858	0,608	0,608			3,790
	Maksājumi		0,558	0,858	0,858	0,858	0,608	0,50		3,790

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ⇩

2016. gads

2017. gads

2018. gads

2019. gads

2020. gads

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultātu veids 20

Rezultāta vidējās izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr.1 21 …

- Rezultāts

- Rezultāts

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ...

- Rezultāts

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

PIEZĪME

Šā priekšlikuma paredzamais pozitīvais rezultāts ir šāds: i) dalībvalstis saņems tādu nodokļu informāciju par vienībām, kas tām ļaus izveidot nostāju, pamatojoties uz informāciju, lai plānotu nodokļu revīziju; ii) sabiedrība var uzskatīt pasākumu par aktīvu soli, kas paredzēts, lai nodrošinātu, ka visi nodokļu maksātāji maksā nodokļu taisnīgu daļu; iii) uzņēmumi varētu ierobežot agresīvas nodokļu plānošanas struktūras. Lai gan dalībvalstīm radīsies papildu administratīvais slogs, kas tieši saistīts ar informācijas sniegšanu attiecībā uz pārskatiem par katru valsti, paredzams, ka šīs izmaksas būtu ierobežotas, ņemot vērā to, ka pārskatus sagatavo vienības.

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

N gads 22

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,528	0,528	0,528	0,528	0,528
Pārējie administratīvie izdevumi	0,030	0,030	0,030	0,030	0,030
Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,558	0,558	0,558	0,558	0,558

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. 23 IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

0,558

0,558

0,558

0,558

0,558

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–☒ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		2016. gads	2017. gads	2018. gads	2019. gads	2020.
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		4	4	4	4	4
XX 01 01 02 (Delegācijas)		p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	.	.
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)		p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	.	.
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)		p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	.
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu — FTE) FTE) 24
XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)		p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	.
XX 01 04 gg  25	- galvenajā mītnē	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
	- delegācijās	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	.
XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība)		p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.		p.m.
10 01 05 02 (CA, SNE, INT – tiešā pētniecība)		p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)		p. m.	p. m.	p. m.	p. m.	p. m.
KOPĀ		4	4	4	4	4

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Sanāksmju un sarakstes sagatavošana ar dalībvalstīm; (atkarībā no apspriedēm ar dalībvalstīm) darbs pie veidlapām, IT formātiem un centrālā direktorija; IT sistēmas izstrādes pasūtīšana ārējiem līgumslēdzējiem
Ārštata darbinieki	Nepiemēro

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–☒ Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	N gads	N+1gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)			Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☒ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 26
		N gads	N+1 gads	N+2 gads	N+3 gads	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
....pants

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

(1) OV C 336, 27.12.1977., 15. lpp.

(2) Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(3) http://ec.europa.eu/priorities/work-programme/index_en.htm  

(4) OV L 359, 2014. gada 16. decembris.

(5) OV L 332, 2015. gada 18. decembris.

(6)

   Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. maija rezolūcija par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm (Kleva ziņojums) – 2013/2060(INI).

(7)

   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 17. aprīļa atzinums par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas”, COM (2012) 722 final (Dandea ziņojums) — CESE 101/2013.

(8) Publiskie Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) ziņojumi ir pieejami šeit .

(9) OV C , , lpp.

(10) OV C , , lpp.

(11) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(12) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(13) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

(14) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(15) EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija 

(16) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(17) 2016. gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(18) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(19) 2016. gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(20) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(21) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

(22) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(23) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(24) CA = līgumdarbinieki; LA = vietējie darbinieki; SNE = valstu norīkotie eksperti; INT = aģentūras darbinieki; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(25) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(26) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.1.2016

COM(2016) 25 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Direktīva,

ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Direktīva,

ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā

III PIELIKUMS

Iesniegšanas noteikumi starptautiskām uzņēmumu grupām

I IEDAĻA

TERMINU DEFINĪCIJAS

1. “Grupa” ir uzņēmumu kopums, kas ir saistīti ar tāda veida īpašumtiesībām vai kontroli, kurai finanšu pārskatu sniegšanas vajadzībām ir nepieciešams sagatavot Konsolidētus finanšu pārskatus saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības principiem, vai arī šādi būtu nepieciešams rīkoties, ja līdzdalības daļas pašu kapitālā tiktu tirgotas publiskā vērtspapīru biržā.

2. “Uzņēmums” ir jebkāds darījumdarbības veids, ko veic jebkura 3. panta 11. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētā persona.

3. “Starptautiska uzņēmumu grupa” ir Grupa, kas ietver divus vai vairākus uzņēmumus, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas dažādās jurisdikcijās, vai kas ietver uzņēmumu, kura rezidence nodokļu vajadzībām atrodas vienā jurisdikcijā un kuram nodokli par darījumdarbību, ko tas veic ar pastāvīgas iestādes starpniecību, uzliek citā jurisdikcijā, un kas nav Izslēgta starptautiska uzņēmumu grupa.

4. “Izslēgta starptautiska uzņēmumu grupa” ir — attiecībā uz jebkuru Grupas Fiskālo gadu — Grupa, kuras kopējie konsolidētie grupas ieņēmumi nepārsniedz EUR 750 000 000 vai līdzvērtīgu summu vietējā valūtā aptuveni EUR 750 000 000 apmērā no 2015. gada janvāra attiecīgajā Fiskālajā gadā tieši pirms Pārskata sniegšanas fiskālā gada, kā tas atspoguļots tās Konsolidētajos finanšu pārskatos par šādu iepriekšējo Fiskālo gadu.

5. “Sastāvā esoša vienība” ir jebkura no šādām struktūrām:

a) jebkura Starptautiskas uzņēmumu grupas atsevišķa darījumdarbības vienība, kas finanšu pārskatu sniegšanas nolūkā ir iekļauta Starptautiskās uzņēmumu grupas Konsolidētajos finanšu pārskatos vai būtu tajos iekļauta, ja līdzdalības daļas šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas darījumdarbības vienības pašu kapitālā tiktu tirgotas publiskā vērtspapīru biržā;

b) jebkura šāda darījumdarbības vienība, kas ir izslēgta no Starptautiskas uzņēmumu grupas konsolidētajiem finanšu pārskatiem, pamatojoties tikai uz būtiskuma apsvērumiem;

c) jebkura Starptautiskas uzņēmumu grupas atsevišķas darījumdarbības vienības pastāvīgā iestāde, kas minēta a) vai b) apakšpunktā, ja attiecīgā darījumdarbības vienība sagatavo atsevišķu finanšu pārskatu šādai pastāvīgajai iestādei finanšu pārskatu sniegšanas, regulatīvos, nodokļu pārskatu sniegšanas vai iekšējās pārvaldības nolūkos.

6. “Pārskatu sniedzoša vienība” ir Sastāvā esošā vienība, kurai ir pienākums savas Starptautiskās uzņēmumu grupas vārdā savā nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā iesniegt tādu pārskatu par katru valsti, kurš atbilst 8.aa panta 3. punkta prasībām. Pārskatu sniedzošā vienība var būt Galīgais mātesuzņēmums, Surogātmātesuzņēmums vai jebkura II iedaļas 1. punktā minētā vienība.

7. “Galīgas mātesuzņēmums” ir Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esoša vienība, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a) tai tieši vai netieši pieder tāda pietiekama līdzdalība vienā vai vairākās citās šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienībās, ka ir nepieciešams sagatavot Konsolidētos finanšu pārskatus saskaņā ar grāmatvedības principiem, ko vispārīgi piemēro minētās vienības nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā, vai arī šādi būtu nepieciešams rīkoties, ja minētās vienības līdzdalības pašu kapitālā tiktu tirgotas publiskā vērtspapīru biržā tās nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā;

b) nav citas šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esošas vienības, kurai tieši vai netieši pieder līdzdalība a) apakšpunktā pirmajā gadījumā minētajā Sastāvā esošajā vienībā.

8. “Surogātmātesuzņēmums” ir viena Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esoša vienība, ko šāda Starptautiskā uzņēmumu grupa ir iecēlusi kā vienīgo Galīgā mātesuzņēmuma aizstājēju, lai šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas vārdā attiecīgās Sastāvā esošās vienības nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā iesniegtu pārskatu par katru valsti, ja ir piemērojams viens vai vairāki no II iedaļas 1. punktā minētajiem nosacījumiem.

9. “Fiskālais gads” ir gada pārskata periods, attiecībā uz kuru Starptautiskas uzņēmumu grupas Galīgais mātesuzņēmums sagatavo savus finanšu pārskatus.

10. “Pārskata fiskālais gads” ir Fiskālais gads, kura finanšu un darbības rezultāti ir atspoguļoti 8.aa panta 3. punktā minētajā pārskatā par katru valsti.

11. “Atbilstīgs kompetento iestāžu nolīgums” ir nolīgums starp ES dalībvalsts un tādu ārpus Savienības esošu jurisdikciju pilnvarotajiem pārstāvjiem, kas ir Starptautiska nolīguma puses, un kurā ir pieprasīts starp jurisdikcijām automātiski apmainīties ar pārskatiem par katru valsti.

12. “Starptautisks nolīgums” ir Daudzpusējā konvencija par Savstarpēju administratīvo palīdzību Nodokļu lietās, jebkura divpusēja vai daudzpusēja Nodokļu konvencija vai jebkurš Nodokļu informācijas apmaiņas nolīgums, kurā dalībvalsts ir nolīguma puse un kurā saskaņā ar tā noteikumiem paredzēts tiesiskais pamats nodokļu informācijas apmaiņai starp jurisdikcijām, tostarp automātiska šādas informācijas apmaiņa.

13. “Konsolidēti finanšu pārskati” ir Starptautiskas uzņēmumu grupas finanšu pārskati, kuros Galīgā mātesuzņēmuma un Sastāvā esošo vienību aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas ir uzrādīti kā vienai saimnieciskajai vienībai piederīgi.

14.    Terminu “Sistēmisks traucējums” piemēro tikai attiecībā uz ārpus Savienības esošām jurisdikcijām, un tas nozīmē, ka attiecīgajai jurisdikcijai un dalībvalstij ir Atbilstīgs kompetentās iestādes nolīgums, bet tā ir pārtraukusi automātisku informācijas apmaiņu (citu iemeslu dēļ nekā tie, kas ir saskaņā ar minētā Nolīguma noteikumiem), vai citādi pastāvīgi nav spējusi dalībvalstij automātiski sniegt tās rīcībā esošus tādu Starptautisku uzņēmumu grupu pārskatus par katru valsti, kuru Sastāvā esošās vienības atrodas minētajā dalībvalstī.

II IEDAĻA

PĀRSKATU SNIEGŠANAS VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS

1. Sastāvā esoša vienība, kas ir dalībvalsts rezidente un kas nav Starptautiskas uzņēmumu grupas Galīgais mātesuzņēmums, iesniedz pārskatu par katru valsti attiecībā uz tās Starptautiskās uzņēmumu grupas Pārskata fiskālo gadu, kuras sastāvā minētā vienība ietilpst, ja ir ievēroti šādi kritēriji:

(a)vienība nodokļu vajadzībām ir dalībvalsts rezidente;

(b)ir spēkā kāds no šādiem minētajiem nosacījumiem:

i.    Starptautiskās uzņēmumu grupas Galīgajam mātesuzņēmumam nav pienākuma tā nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā iesniegt pārskatu par katru valsti;

ii.    jurisdikcijai, kurā Galīgais mātesuzņēmums ir rezidents nodokļu vajadzībām, ir pašreizējs Starptautisks nolīgums, kurā dalībvalsts ir nolīguma puse, bet minētajai jurisdikcijai nav spēkā esoša Atbilstīga kompetentās iestādes nolīguma, kur dalībvalsts ir nolīguma puse līdz 8.aa panta 1. punktā noteiktajam laikam, kas paredzēts, lai attiecībā uz Pārskata fiskālo gadu iesniegtu pārskatu par katru valsti;

iii.    Galīgā mātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijā ir noticis Sistēmisks traucējums, ko dalībvalsts ir darījusi zināmu Sastāvā esošajai vienībai, kura nodokļu vajadzībām ir rezidente attiecīgajā dalībvalstī.

Ja vienai un tai pašai Starptautisku uzņēmumu grupai ir viena vai vairākas Sastāvā esošas vienības, kuras nodokļu vajadzībām ir rezidentes Savienībā, un ja ir piemērojams viens vai vairāki b) apakšpunktā izklāstītie noteikumi, Starptautiskā uzņēmumu grupa vienu no šādām Sastāvā esošajām vienībām var izraudzīties, lai tā 8.aa panta 1. punkta prasībām atbilstīgu pārskatu par katru valsti attiecībā uz jebkuru no Pārskata fiskālajiem gadiem iesniegtu 8.aa panta 1. punktā norādītajā termiņā un paziņotu dalībvalstij, ka ar šo iesniegšanu ir paredzēts izpildīt pārskatu iesniegšanas prasību attiecībā uz visām šādas Starptautisku uzņēmumu grupas Sastāvā esošajām vienībām, kuras nodokļu vajadzībām ir rezidentes Savienībā. Minētā dalībvalsts saskaņā ar 8.aa panta 2. punktu saņemto pārskatu par katru valsti nosūta jebkurai citai dalībvalstij, kurā, pamatojoties uz pārskatā par katru valsti norādīto informāciju, vienas vai vairākas Pārskatu sniedzošās vienības Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienības ir rezidentes nodokļu vajadzībām vai kurā tām uzliek nodokli par darījumdarbību, kas veikta ar pastāvīgas iestādes starpniecību.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja ir piemērojams viens vai vairāki no 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, 1. punktā aprakstītajai vienībai nav pienākuma iesniegt pārskatu par katru valsti attiecībā uz jebkādu Pārskata fiskālo gadu, ja Starptautiskā uzņēmumu grupa, kurā tā ir Sastāvā esošā vienība, saskaņā ar 8.aa panta 3. punktu attiecībā uz šādu Fiskālo gadu ir darījusi pieejamu pārskatu par katru valsti, izmantojot Surogātmātesuzņēmumu, kas minēto pārskatu par katru valsti iesniedz tā nodokļu vajadzībām izvēlētās rezidences jurisdikcijas nodokļu iestādē 8.aa panta 1. punktā minētajā datumā vai pirms tā un kas gadījumā, ja Surogātmātesuzņēmums nodokļu vajadzībām ir rezidents ārpus Savienības esošā jurisdikcijā, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)    Surogātmātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izraudzītās rezidences jurisdikcija pieprasa iesniegt tādus pārskatus par katru valsti, kuri atbilst 8.aa panta 3. punkta prasībām;

b)    Surogātmātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izraudzītās rezidences jurisdikcijai līdz 8.aa panta 1. punktā noteiktajam laikam, kurš paredzēts, lai attiecībā uz Pārskata fiskālo gadu iesniegtu pārskatu par katru valsti, ir spēkā esošs Atbilstīgs kompetentās iestādes nolīgums, kurā dalībvalsts ir nolīguma puse;

c)    Surogātmātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izraudzītās rezidences jurisdikcija nav dalībvalstij paziņojusi par Sistēmisku traucējumu;

d)    Surogātmātesuzņēmuma nodokļu vajadzībām izraudzītās rezidences jurisdikcija no Sastāvā esošās vienības, kuras rezidence nodokļu vajadzībām ir tās jurisdikcijā, saskaņā ar 3. punktu ir saņēmusi paziņojumu ka tā ir Surogātmātesuzņēmums;

e)    dalībvalstij saskaņā ar 4. punktu ir sniegts paziņojums.

3. Dalībvalstis pieprasa, lai jebkura Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esoša vienība, kas nodokļu vajadzībām ir rezidente šajā dalībvalstī, ne vēlāk kā šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Pārskata fiskālā gada pēdējā dienā paziņo dalībvalstij, vai tā ir Galīgais mātesuzņēmums vai Surogātmātesuzņēmums, vai arī 1. punktā minētā Sastāvā esošā vienība.

4. Dalībvalstis pieprasa, ka gadījumā, ja Starptautiskas uzņēmumu grupas Sastāvā esoša vienība, kas nodokļu vajadzībām ir rezidente šajā dalībvalstī, nav ne Galīgais mātesuzņēmums, ne 1. punktā minētais Surogātmātesuzņēmums, tā ne vēlāk kā šādas Starptautiskas uzņēmumu grupas Pārskata fiskālā gada pēdējā dienā dalībvalsti informē par Pārskatu sniedzošās vienības identitāti un rezidenci nodokļu vajadzībām.

5. Pārskatā par katru valsti precizē minētajā pārskatā norādīto summu valūtu.

III IEDAĻA

Pārskats par katru valsti

A. Veidne pārskatam par katru valsti

1. tabula. Pārskats par ienākumu sadali, nodokļiem un darījumdarbību dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām

Starptautiskās uzņēmumu grupas nosaukums: Attiecīgais fiskālais gads: Izmantotā valūta:
Nodokļu jurisdikcija	Ieņēmumi			Peļņa (zaudējumi) pirms ienākuma nodokļa nomaksas	Nomaksātais ienākuma nodoklis (pēc kases principa)	Uzkrātais ienākuma nodoklis — kārtējais gads	Pamatkapitāls	Uzkrātie ienākumi	Darbinieku skaits	Materiālie aktīvi, kas nav skaidra nauda un tās ekvivalenti
	Nesaistīta persona	Saistīta persona	Kopā

2. tabula. Saraksts ar visām Starptautiskās uzņēmumu grupas sastāvā esošajām vienībām, kas iekļautas katrā apkopojumā dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām

Starptautiskās uzņēmumu grupas nosaukums: Attiecīgais fiskālais gads:

Nodokļu jurisdikcija

Sastāvā esošās vienības, kuru rezidence ir nodokļu jurisdikcijā

Izveidošanas vai reģistrācijas vietas nodokļu jurisdikcija, ja tā atšķiras no rezidences nodokļu jurisdikcijas

Galvenais(-ie) darījumdarbības veids(-i)

Pētniecība un izstrāde

Intelektuālā īpašuma turējums vai pārvaldība

Pirkšana vai publiskais iepirkumus

Apstrādes rūpniecība vai ražošana

Pārdošana, tirgvedība vai izplatīšana

Administratīvie, parvaldības vai atbalsta pakalpojumi

Pakalpojumu sniegšana nesaistītām personām

Grupas iekšējā finansēšana

Regulēti finanšu pakalpojumi

Apdrošināšana

Līdzdalība daļās vai citos kapitāla vērtspapīru instrumentos

Neaktīva darbība

Cita1

1.

2.

3.

1.

2.

3.

3. tabula. Papildu informācija

Starptautiskās uzņēmumu grupas nosaukums: Attiecīgais fiskālais gads:

Lūdzu, sniedziet jebkādu īsu papildu informāciju vai paskaidrojumu, ko uzskatāt par nepieciešamu vai kas veicinātu izpratni par obligāto informāciju, kas sniegta pārskatā par katru valsti

B. Vispārīgās norādes attiecībā uz pārskata par katru valsti aizpildīšanu

1. Mērķis

Šo veidni izmanto, lai sniegtu pārskatu par starptautiskas uzņēmumu grupas ienākumu sadali, nodokļiem un darījumdarbību dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām.

2. Filiālēm un pastāvīgajām iestādēm piemērotā pieeja

Datus par pastāvīgo iestādi uzrāda, atsaucoties uz nodokļu jurisdikciju, kurā pastāvīgā iestāde atrodas, nevis atsaucoties uz darījumdarbības vienības, kurā pastāvīgā iestāde ietilpst, rezidences nodokļu jurisdikciju. Sniedzot rezidences nodokļu jurisdikcijas pārskatu par darījumdarbības vienību, kurā pastāvīgā iestāde ietilpst, neietver finanšu datus par pastāvīgo iestādi.

3. Laikposms, uz kuru attiecas gada veidne

Veidne aptver Pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas fiskālo gadu. Attiecībā uz Sastāvā esošajām vienībām pēc Pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas ieskatiem veidnē konsekventi atspoguļo šādu informāciju:

a) informāciju par attiecīgo Sastāvā esošo vienību fiskālo gadu, kas beidzas tajā pašā dienā, kad beidzas Pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas fiskālais gads, vai kas beidzas 12 mēnešu laikā pirms minētā datuma; vai

b) informāciju par visām attiecīgajām Sastāvā esošajām vienībām, par kurām sniegts pārskats Pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas fiskālajā gadā.

4. Datu avots

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa, aizpildot veidni, konsekventi no gada uz gadu izmanto vienus un tos pašus datu avotus. Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa var izvēlēties izmantot datus no tās konsolidācijas pārskatu dokumentu kopuma, atsevišķas vienības obligātajiem gada finanšu pārskatiem, regulatīviem finanšu pārskatiem vai iekšējiem vadības pārskatiem. Nav nepieciešams veidnes ieņēmumu, peļņas un nodokļu pārskatus saskaņot ar konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Ja tiesību aktos noteiktos finanšu pārskatus izmanto par pamatu pārskatu sniegšanai, visas summas izsaka Pārskatu sniedzošās starptautiskās uzņēmumu grupas uzrādītajā funkcionālajā valūtā ar vidējo maiņas kursu attiecīgajam gadam, kas norādīts veidnes iedaļā “Papildu informācija”. Tomēr nav jāveic korekcijas saistībā ar dažādajās nodokļu jurisdikcijās piemēroto grāmatvedības principu atšķirībām.

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa veidnes iedaļā “Papildu informācija” sniedz īsu aprakstu par datu avotiem, kas izmantoti, sagatavojot veidni. Ja gadu no gada izmantotais datu avots tiek izmainīts, Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa veidnes iedaļā “Papildu informācija” paskaidro minētās izmaiņas iemeslus un tās sekas.

C. Konkrētas norādes attiecībā uz pārskata par katru valsti aizpildīšanu

1. Pārskats par ienākumu sadali, nodokļiem un darījumdarbību dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām (1. tabula)

1.1. Nodokļu jurisdikcija

Pirmajā veidnes ailē Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzskaita visas nodokļu jurisdikcijas, kurās Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienības ir rezidentes nodokļu vajadzībām. Nodokļu jurisdikcija ir definēta kā valsts vai arī nevalstiska jurisdikcija, kurai ir fiskāla autonomija. Iekļauj atsevišķu rindu visām Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošajām vienībām, kuras Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa neuzskata par nevienas nodokļu jurisdikcijas rezidentēm nodokļu vajadzībām. Ja Sastāvā esoša vienība ir rezidente vairāk nekā vienā nodokļu jurisdikcijā, izšķirošo piemērojamo nodokļu nolīgumu izmanto, lai noteiktu rezidences nodokļu jurisdikciju. Ja nepastāv piemērojams nodokļu nolīgums, pārskatu par Sastāvā esošo vienību sniedz Sastāvā esošās vienības faktiskās pārvaldības vietas nodokļu jurisdikcijā. Faktiskās pārvaldības vietu nosaka ar starptautiski pieņemtiem standartiem.

1.2. Ieņēmumi

Trijās veidnes ailēs ar virsrakstu “Ieņēmumi” Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda šādu informāciju:

a) visu Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošo vienību ieņēmumu summu attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā, kas radušies darījumos ar saistītajiem uzņēmumiem;

b) visu Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošo vienību ieņēmumu summu attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā, kas radušies darījumos ar neatkarīgām personām;

c) šā apakšpunkta a) un b) punktā minētās summas kopā.

Ieņēmumi ietver ieņēmumus no krājumu un īpašumu pārdošanas, pakalpojumiem, honorāriem, procentiem, prēmijām un jebkuras citas summas. Ieņēmumi neietver maksājumus, kas saņemti no citām sastāvā esošajām vienībām un ko uzskata par dividendēm maksātāja nodokļu jurisdikcijā.

1.3. Peļņa (zaudējumi) pirms ienākuma nodokļa nomaksas

Piektajā veidnes ailē Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda peļņas (zaudējumu) summu pirms ienākuma nodokļa nomaksas attiecībā uz visām Sastāvā esošajām vienībām, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Peļņa (zaudējumi) pirms ienākuma nodokļa nomaksas ietver visus ārkārtas ienākumu un izdevumu posteņus.

1.4. Nomaksātais ienākuma nodoklis (pēc kases principa)

Sestajā veidnes ailē Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda ienākuma nodokļa summu, ko par attiecīgo fiskālo gadu faktiski samaksājušas visas Sastāvā esošās vienības, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Nomaksātie nodokļi ietver pēc kases principa nomaksātus nodokļus, ko Sastāvā esošās vienības samaksājušas rezidences nodokļu jurisdikcijai un visām citām nodokļu jurisdikcijām. Nomaksātie nodokļi ietver ieturētos nodokļus, ko citas vienības (asociētie uzņēmumi un neatkarīgie uzņēmumi) samaksājušas attiecībā uz Sastāvā esošās vienības maksājumiem. Tādējādi, ja uzņēmums A, kas ir rezidents nodokļu jurisdikcijā A, saņem procentus nodokļu jurisdikcijā B, nodokli, kas ieturēts nodokļu jurisdikcijā B, uzrāda uzņēmums A.

1.5. Uzkrātais ienākuma nodoklis (kārtējais gads)

Septītajā veidnes ailē Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda kārtējos uzkrātos nodokļu izdevumus, kas uzrādīti attiecībā uz visu to Sastāvā esošo vienību pārskata gada ar nodokli apliekamo peļņu vai zaudējumiem, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Kārtējie nodokļu izdevumi atspoguļo tikai kārtējā gada darījumus un neietver atliktos nodokļus vai rezerves neskaidrām nodokļu saistībām.

1.6. Pamatkapitāls

Astotajā veidnes ailē Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda visu to Sastāvā esošo vienību pamatkapitāla summu, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Attiecībā uz pastāvīgajām iestādēm pamatkapitālu uzrāda tā juridiskā persona, kuras pastāvīgā iestāde tā ir, ja vien pastāvīgās iestādes nodokļu jurisdikcijā regulatīviem nolūkiem nav noteikta kapitāla prasība.

1.7. Uzkrātie ienākumi

Devītajā veidnes ailē Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda visu to Sastāvā esošo vienību kopēju uzkrāto ienākumu summu, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Attiecībā uz pastāvīgajām iestādēm uzkrātos ienākumus uzrāda tā juridiskā persona, kuras pastāvīgā iestāde tā ir.

1.8. Darbinieku skaits

Desmitajā veidnes ailē Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda visu to Sastāvā esošo vienību darbinieku kopējo skaitu ar pilnslodzes ekvivalentu (FTE), kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Darbinieku skaitu var uzrādīt, sākot no gada beigām, pamatojoties uz vidējo gada nodarbinātības līmeni vai jebkuru citu pamatu, kas konsekventi piemērots dažādās nodokļu jurisdikcijās un no gada uz gadu. Šajā nolūkā neatkarīgus līgumslēdzējus, kas piedalās Sastāvā esošās vienības parastajā saimnieciskajā darbībā, var uzrādīt kā darbiniekus. Saprātīga darbinieku skaita noapaļošana vai tuvināšana ir pieļaujama ar nosacījumu, ka šāda noapaļošana vai tuvināšana būtiski nekropļo darbinieku relatīvo sadalījumu dažādajās nodokļu jurisdikcijās. Konsekventu pieeju piemēro no gada uz gadu un starp vienībām.

1.9. Materiālie aktīvi, kas nav skaidra nauda un tās ekvivalenti

Vienpadsmitajā veidnes ailē Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda visu to Sastāvā esošo vienību materiālo aktīvu neto bilances vērtības summu, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Attiecībā uz pastāvīgām iestādēm aktīvus uzrāda, atsaucoties uz to nodokļu jurisdikciju, kurā atrodas pastāvīgā iestāde. Materiālie aktīvi šim nolūkam neietver skaidru naudu vai tās ekvivalentus, nemateriālos aktīvus vai finanšu aktīvus.

2. Saraksts ar visām Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošajām vienībām, kas iekļautas katrā apkopojumā dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām (2. tabula)

2.1. Sastāvā esošās vienības, kuru rezidence ir nodokļu jurisdikcijā

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa dalījumā pa nodokļu jurisdikcijām nevis pēc juridisko personu nosaukumiem uzskaita visas tās Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošās vienības, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā. Tomēr, kā vispārīgo norāžu 2. punktā noteikts attiecībā uz pastāvīgajām iestādēm, tās uzskaita, atsaucoties uz to nodokļu jurisdikciju, kurā atrodas pastāvīgā iestāde. Norāda juridisko personu, kura pastāvīgā iestāde tā ir.

2.2. Izveidošanas vai reģistrācijas vietas nodokļu jurisdikcija, ja tā atšķiras no rezidences nodokļu jurisdikcijas

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa uzrāda tās nodokļu jurisdikcijas nosaukumu, saskaņā ar kuras tiesību aktiem Starptautiskās uzņēmumu grupas Sastāvā esošā vienība ir izveidota vai reģistrēta, ja tā atšķiras no rezidences nodokļu jurisdikcijas.

2.3. Galvenais(-ie) darījumdarbības veids(-i)

Pārskatu sniedzošā starptautiskā uzņēmumu grupa nosaka Sastāvā esošās vienības galveno(-s) darījumdarbības veidu(-us) attiecīgajā nodokļu jurisdikcijā, atzīmējot vienu vai vairākas attiecīgās rūtiņas.”