21.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/34

1.

uzskata, ka Komisijas iniciatīvas par Eiropas mākoņdatošanu un par IKT standartizācijas prioritātēm ir svarīgas, jo īpaši ņemot vērā Eiropas vietu pasaules digitālajā ekonomikā un mērķus, kas izvirzīti digitālā vienotā tirgus stratēģijā;

2.

norāda, ka šķēršļu samazināšana zināšanu apmaiņai ievērojami veicinās Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, vienlaikus dodot labumu arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

3.

Komisijas pakāpenisko pieeju Eiropas mākoņpakalpojumu ieviešanā uzskata par saprātīgu un ar gandarījumu norāda, ka sistēma ļaus vispirms zinātnieku aprindām un pēc tam arī uzņēmumiem un pašvaldībām gan izmantot kopīgās zināšanas, gan tās radīt;

4.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka konkurētspējīgu augstas veiktspējas skaitļošanu var attīstīt vienīgi ar kopīgām pūlēm;

5.

ir vienisprātis ar Komisiju, ka Eiropas IKT standartizācijas centieni ir jāpastiprina, ja vēlamies izmantot digitalizācijas piedāvātās iespējas un sniegt pārrobežu pakalpojumus;

6.

norāda, ka – neatkarīgi no IKT standartizācijas – uzņēmumiem un publiskajam sektoram ir arī jādod iespējas izstrādāt, apgūt un izmantot novatoriskus risinājumus, kas standartiem neatbilst;

7.

konstatē, ka kopēju standartu izstrādē un/vai piemērošanā joprojām ir nopietni trūkumi daudzās jomās, kas digitālajam vienotajam tirgum ir būtiskas, piemēram, elektroniskajā identifikācijā, un joprojām ir ļoti nobažījusies, ka ģeogrāfiskās atšķirības ātrgaitas platjoslas pieejamībā kavē digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu (1). Salu izolētība ir nelabvēlīgs ģeogrāfiskais faktors, kura dēļ ir nepieciešami zemūdens kabeļi, kas izmaksā dārgāk;

8.

šajā saistībā vēlreiz rosina atzīt, ka platjoslas tīklu veidošanas projekti ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi (2);

9.

apliecina, ka Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības ir gatavas pilnveidot zināšanu apmaiņu un darīt zināmus IKT standartus, kas nepieciešami, lai apmierinātu pašvaldību vajadzības sabiedrisko pakalpojumu attīstīšanā (3);

10.

mudina Komisiju gādāt, lai attiecīgie valsts līmeņa dalībnieki visās dalībvalstīs īstenotu piemērotus pasākumus, ar ko veicināt t. s. atvērtās zinātnes mākoņpakalpojumus, kā arī zināšanu apmaiņu plašākā nozīmē, citādi ir liels risks, ka atšķirības starp dalībvalstīm strauji palielināsies un šāda situācija ļoti drīz atspoguļosies vietējo un reģionālo pašvaldību darbībā;

11.

piekrīt Komisijai, ka ikvienai organizācijai – lielai vai mazai, publiskai vai privātai – būtu pienācīgi jāpārvalda kiberdrošības riski un vajadzības gadījumā jāspēj pierādīt, ka tā šādu pārvaldību īsteno sekmīgi, un mudina veikt pasākumus, kas palīdzētu pilnveidot kiberdrošības zinātību visos vajadzīgajos līmeņos (4);

12.

vispārēji norāda: lai varētu izmantot digitālā vienotā tirgus sniegtās daudzās priekšrocības, tā izveidei ir vajadzīgs kvalificēts darbaspēks; tādēļ atzinīgi vērtē nesen pieņemtajā “Jaunu prasmju programmā Eiropai” ietvertos Komisijas priekšlikumus koncentrēties uz ieguldījumiem digitālajā izglītībā un apmācībā, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji apgūst digitālo pārmaiņu procesā vajadzīgās prasmes;

13.

norāda, ka kopīgs elements abos paziņojumos, par kuriem izstrādāts šis atzinums, ir sadarbspējas trūkums daudzās un dažādās nozarēs, kura dēļ pētnieki, uzņēmēji, publiskās iestādes un politikas veidotāji nevar piekļūt vajadzīgajiem datiem;

14.

norāda, ka attiecībā uz šādu datu apmaiņu, piemēram, pārrobežu digitālajiem pakalpojumiem, lielākais šķērslis sadarbspējai parasti ir tas, ka datu struktūra nav standartizēta (5);

15.

līdzās paziņojumā minētajam obligātajam standartu minimumam un vienkāršajiem metadatiem iesaka apsvērt iespēju arī definēt Eiropas pamatdatus, kas vajadzīgi pārrobežu pakalpojumiem;

16.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka pašreizējos apstākļos standartizācijas jomā nepieciešama dažādu nozaru partnerība, kā piemēru norādot e-veselību, kurā vajadzīga plašāka perspektīva, lai cilvēki uzņemtos lielāku atbildību par savu veselību (6);

17.

norāda, ka e-veselība, intelektiskās transporta sistēmas, viedā enerģētika un videi nekaitīgāka ražošanas tehnoloģija, ko Komisija savā paziņojumā minējusi kā svarīgas mērķa jomas, vienlaikus ir arī īpaši nozīmīgas jomas, kurās darbojas vietējās un reģionālās pašvaldības, kas būs aktīvi jāiesaista, ja vēlamies sasniegt izvirzītos mērķus;

18.

piekrīt Komisijai, ka prioritātes būtu regulāri jāpārskata, jo standartizācijas vajadzības var strauji mainīties, piemēram, nemitīgi parādoties jaunām labklājības nodrošināšanas pakalpojumu inovācijām;

19.

uzskata, ka Eiropas standartizācijā ir svarīgi plaši izmantot inovācijas, kas ietilpst uzņēmumu patentos, un atbalsta Komisijas centienus precizēt pamatelementus taisnīgai, efektīvai un izpildāmai licencēšanas metodikai pēc taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem principiem (FRAND principiem);

20.

norāda, ka licencētu atvērtā pirmkoda programmatūru jau samērā plaši izmanto Eiropas pašvaldībās. Tā uzskatāma par pozitīvu tendenci, kas Komisijai būtu jāstimulē, piemēram, precizējot attiecības starp atvērto pirmkodu un FRAND licencēšanas nosacījumiem;

21.

norāda, ka līdztekus Eiropas Savienības un starptautiskās oficiālās standartizācijas pilnveidei ir vajadzīgi arī pasākumi, ar kuriem nostiprināt biežāk izmantotās IKT tehniskās specifikācijas, ko izstrādājušas citas standartizācijas organizācijas, un plaši pieņemtu paraugpraksi;

22.

uzskata, ka ir būtiski izstrādāt procedūras, ar ko nodrošina, ka standartizācijas plānu sagatavošanas laikā ir zināmas standartu lietotāju – gan uzņēmumu, gan publiskā sektora – vajadzības;

23.

ļoti atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu atbalstīt Eiropas ekspertu plašāku līdzdalību starptautiskajā IKT standartizācijā, jo kopīgām starptautiskām procedūrām ir milzīga nozīme gan Eiropas digitalizācijas mērķu sasniegšanā, gan nozares attīstībā;

24.

konstatē, ka kopš Eiropas sabiedrisko pakalpojumu Eiropas sadarbspējas satvara publicēšanas pagājuši jau vairāki gadi, un pauž gandarījumu par Komisijas nodomu to aktualizēt, cerot, ka šajā procesā tiks aplūkots arī lietiskā interneta potenciāls (1);

25.

norāda, ka mākoņpakalpojumi Eiropā attīstās strauji. Saskaņā ar Komisijas veiktu pētījumu tas varētu nozīmēt, ka Eiropas mākoņpakalpojumu tirgus pieaugs no 9,5 miljardiem EUR 2013. gadā līdz 44,8 miljardiem EUR 2020. gadā, tātad pieckārt (7). Eurostat 2014. gada beigu dati (8) liecina:

26.

saistībā ar iepriekš minēto uzsver, ka ir vajadzīga skaidra politiska apņemšanās finansēt mākoņdatošanas pētniecības infrastruktūru, lai varētu izmantot milzīgo mākoņdatošanas potenciālu;

27.

norāda, ka mākoņpakalpojumu pamatā ir uzticēšanās, un, lai iegūtu un saglabātu uzticību, liela uzmanība ir jāpievērš datu drošībai un privātuma aizsardzībai;

28.

cer, ka tiks ņemtas vērā atvērtās zinātnes mākoņpakalpojumu izmantošanas iespējas izglītībā;

29.

vērš uzmanību uz publiskā un privātā sektora partnerību nozīmi atvērtās zinātnes mākoņpakalpojumu pilnveidošanā un atkārto savu iepriekš pausto viedokli, ka jau izveidotie un vēl attīstības stadijā esošie datu mākoņi valsts, reģionālajā un, iespējams, vietējā līmenī būtu jāpadara savienojami un savstarpēji izmantojami ar Eiropas risinājumiem (9);

30.

norāda, ka plaši izmantot datus un citus mākoņpakalpojumu nodrošinātos materiālus būs iespējams tikai tad, ja tiks atrisināti ar autortiesībām saistītie jautājumi (10);

31.

mudina Komisiju atbalstīt aktīvāku apmaiņu ar Eiropas datiem, ievērojot spēkā esošos personas datu un privātuma aizsardzības noteikumus; šajā saistībā aicina Komisiju izstrādāt vispārēju pārskatu par to, kur attiecīgajiem datiem var piekļūt decentralizēti, lai informācija būtu pieejama šādā veidā;

32.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu nākt klajā ar ES brīvas datu plūsmas iniciatīvu, lai Savienībā veicinātu brīvu datu apriti (11);

33.

uzsver, ka apmaiņa ar standartizētiem datiem mazinās pašreizējo sadrumstalotību starp pētniekiem, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm, kā arī pašu šo grupu iekšienē, un ka tādējādi sasniedzamāki kļūs daudzi mērķi, kas saistīti ar digitālo vienoto tirgu;

34.

piekrīt Komisijas izpratnei par aizspriedumiem, kas patlaban kavē datu apmaiņu, un mudina Komisiju aktīvāk informēt par priekšrocībām, ko var gūt tie, kuri dalās ar datiem (12);

35.

norāda, ka kopīga datu izmantošana var dot būtisku labumu arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Datu īpašnieks, tajos dalīdamies, neko nezaudē. Gluži pretēji: kopīga izmantošana palielina datu vērtību. Valsts datu publiskošana stiprina demokrātiju un dod jaunas iespējas uzņēmējdarbībai. Datu apmaiņa mazina arī nepieciešamību pēc ad hoc datu pieprasījumiem, kas bieži ir dārgi;

36.

norāda: ja iedzīvotājiem tiešsaistē būtu pieejami plašāki personiskie veselības dati, viņi uzņemtos lielāku atbildību par savu veselību; pauž cerību, ka pieaugs cilvēku iespējas izmantot savus datus arī citās publiskās pārvaldes jomās;

37.

norāda, ka, lai gūtu labumu no Eiropas atvērtās zinātnes datu mākoņa, publiskajām iestādēm un jo īpaši MVU ir vajadzīgi ne vien faktiskie dati, bet arī to analīzes instrumenti, sevišķi attiecībā uz lielajiem datiem;

38.

atbalsta Komisijas centienus apvienot Eiropas datu kopienu, piemēram, izmantojot programmas “Apvārsnis 2020” publiskā un privātā sektora partnerību lielo datu jomā, un mudina vietējās un reģionālās pašvaldības iespēju robežās iesaistīties šajā sadarbībā;

39.

uzskata, ka Eiropas atvērtās zinātnes datu mākonis, kurā glabājas valsts iestāžu, uzņēmumu un pētniecības dati, varētu, izmantojot lielo datu apstrādes metodes, palīdzēt risināt jautājumus, kas attiecas, piemēram, uz pašvaldību politiku un bieži ir daudzpusīgi un sarežģīti;

40.

uzsver Eiropas mākoņa lielo nozīmi arī saistībā ar vides aizsardzību, pateicoties dokumentu, informācijas un datu uzglabāšanai digitālā formātā. Turklāt dažādas datnes ne vien ir daudz vieglāk uzglabāt un tām piekļūt, bet arī tas, ka dokumenti netiek izdrukāti, ļauj līdz minimumam samazināt papīra izmantošanu un tādējādi aizsargāt vidi;

41.

atzinīgi vērtē to, ka lietiskais internets ir viena no Komisijas standartizācijas prioritātēm, jo nākotnē tam būs būtiska pozitīva ietekme uz pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un darbību ražīgumu. Eiropas Komisijas pētījums (13) liecina, ka līdz 2020. gadam ES lietiskā interneta tirgus vērtība varētu pārsniegt vienu triljonu euro;

42.

pauž cerību, ka Komisija savās dažādajās programmās valsts pārvaldes digitalizācijai vairāk ņems vērā lietiskā interneta lielo potenciālu;

43.

uzskata, ka lietiskā interneta standartu noteikšana attiecībā uz publisko iepirkumu būtu reģionu un vietējo pašvaldību interesēs un šai jomā varētu dot ievērojamas priekšrocības Eiropas rūpniecībai;

44.

tomēr norāda, ka lietiskais internets kā nozare vēl ir tapšanas stadijā un ka ir vajadzīgi ne vien standarti, bet arī novatoriski eksperimenti, kuru finansēšanai būtu jākļūst par Savienības prioritāti;

45.

norāda: vairāki pētījumi liecina, ka daudzas vietējās un reģionālās pašvaldības nav pietiekami informētas par lietiskā interneta priekšrocībām, īpaši veselības aprūpes, energoefektivitātes, vides aizsardzības, drošības un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas, kā arī viedā transporta jomā, un pauž cerību, ka Komisija veiks pasākumus, lai veicinātu zināšanu apmaiņu šajā jomā un izstrādātu labāku dokumentāciju, kā arī informēs par ietekmi un iespējām, kas saistītas ar lietisko internetu, iniciatīvu “Viedas pilsētas” un atklātiem datiem;

46.

uzsver, ka savstarpēji saistītas ir visas piecas prioritārās jomas, kuras Komisija identificējusi standartizācijai, tomēr īpaši cieša savstarpējās atkarības saikne ir starp lietisko internetu un nākotnes 5G tīkliem. Ja 5G tīkliem netiks nodrošināts pilnīgs ģeogrāfiskais pārklājums, lietisko internetu nebūs iespējams vienlīdz labi lietot visos Eiropas reģionos.