16.3.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 101/30

—

ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli Dohas attīstības programmas norisē pirms desmitās PTO Ministru konferences (1),

—

ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija ieteikumus (2) Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību un 2016. gada 3. februāra ieteikumus (3) attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

—

ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas tika pieņemta 2015. gadā Ņujorkā notikušajā ANO augsta līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību,

—

ņemot vērā 2015. gada 7. jūlija rezolūciju par ES tirdzniecības un ieguldījumu politikas ārējo ietekmi uz publiskā un privātā sektora iniciatīvām valstīs ārpus ES (4),

—

ņemot vērā 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai trešās valstīs (5),

—

ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par Rana Plaza ēkas sabrukšanas otro gadadienu un pašreizējo stāvokli ilgtspējas pakta īstenošanā (6),

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 2/2014 “Vai preferenciālie tirdzniecības režīmi tiek pienācīgi pārvaldīti?”,

—

ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnes starptautiskajiem uzņēmumiem un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem un sociālo politiku,

—

ņemot vērā ES Regulu par nelikumīgas mežizstrādes rezultātā iegūtiem kokmateriāliem, ES Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvu, Eiropas Komisijas priekšlikumu regulai par konfliktu izrakteņiem, Apvienotās Karalistes Likumā par mūsdienu verdzību ietverto klauzulu par piegādes ķēžu pārredzamību un Francijas Likumu par rūpības pienākumu,

—

ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020” (7),

—

ņemot vērā 2011. gada 17. februāra rezolūciju par stratēģiju “Eiropa 2020” (8),

—

ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā (9),

—

ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos (10),

—

ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos (11),

—

ņemot vērā Ārlietu padomes 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās ES pamatnostādnes par lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu visu cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanu un aizsardzību,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumus, tās 2014. gada 21. novembrī pieņemtos secinājumus par tirdzniecību un Ārlietu padomes 2015. gada 27. novembra secinājumus;

—

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu par ziņojumu par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs,

—

ņemot vērā Marrākešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207., 208. un 218. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem 24. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā LESD noteikto politikas saskaņotības principu attiecībā uz attīstību,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0220/2016),

A.

tā kā tirdzniecība nav pašmērķis, bet gan līdzeklis, kā panākt labklājību un vienlīdzību, sekmēt uzņēmējdarbības iespējas, ekonomikas attīstību, sociālo progresu un kultūras izpratni, palielināt nodarbinātību un paaugstināt dzīves līmeni, nepalielinot publiskos izdevumus;

B.

tā kā kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās 2009. gada decembrī kopējā tirdzniecības politikā (KTP) ir veiktas ievērojamas izmaiņas; tā kā tirdzniecība nenotiek izolēti, bet gan ir saistīta ar daudzām citām politikas jomām un atkarīga no tām; tā kā sarunās par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem nedrīkst aprobežoties tikai ar tarifu samazināšanu, jo pašlaik ir jāatrisina sarežģītas problēmas regulējuma un starptautisko standartu konverģences jomā;

C.

tā kā Eiropas Savienībā nav notikušas nopietnas debates par izmaksām, ko rada brīvās tirdzniecības politikas īstenošana (piemēram, pielāgojumi rūpniecības nozarē: uzņēmumu slēgšana, darbvietu zaudēšana ražošanas jomā, veselu nozaru pārcelšana uz trešām valstīm un importa pieaugums), un par brīvās tirdzniecības politikas kopējo izmaksu un ieguvumu izvērtējumu; tā kā šādu atklātu debašu trūkums dažādām ieinteresētām personām liek apšaubīt ES tirdzniecības politikas loģiku un virzību un visu ES politiku kopumā un tā kā atklātas debates varētu novērst šo negatīvo rezultātu;

D.

tā kā ražošanas jaudu pārpalikums galvenajās rūpniecības nozarēs visā pasaulē un tā radītā tirdzniecības nelīdzsvarotība ir sākusi iedragāt ES uzņēmumu un nozaru uzticību ES tirdzniecības politikas pamatotībai;

E.

tā kā lēnas ekonomiskās izaugsmes periodos liela nozīme ir ārvalstu tirdzniecības ieguldījumam Eiropas ekonomikas atlabšanā, jo tas sniedz konkrētus un izmērāmus rezultātus un palīdz nodrošināt pienācīgas darbvietas un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un vienlīdzību Eiropā un aiz tās robežām;

F.

tā kā jaunās paaudzes tirdzniecības politikā ir jāņem vērā iedzīvotāju bažas par pārredzamību un līdzdalību, labklājību un darbvietām, uzņēmumu cerības uz globālu un savstarpēji saistītu ekonomiku, cīņa pret nabadzību un nepieciešamība garantēt taisnīgāku tirdzniecības peļņas sadali un risināt jaunus jautājumus, piemēram, par digitālo tirdzniecību un MVU būtisko nozīmi;

G.

tā kā pašreiz notiekošās sarunas ir pievērsušas sabiedrības uzmanību ES tirdzniecības politikai un tā kā aizvien vairāk un vairāk iedzīvotāju interesējas par tirdzniecības politiku un ir nobažījušies par to, ka KTP varētu apdraudēt Eiropas un valstu noteikumus un standartus;

H.

tā kā Komisija ir skaidri apsolījusi, ka nevienā tirdzniecības nolīgumā netiks samazināts regulatīvās aizsardzības līmenis, ka iespējamas tikai tādas izmaiņas, kas paaugstina aizsardzības līmeni, un ka tiesības reglamentēt vienmēr tiks aizsargātas;

I.

tā kā regulatīvās sadarbības rezultātā tirdzniecības nolīgumos jānodrošina visaugstākais aizsardzības līmenis veselības un drošības jomā saskaņā ar LESD 191. pantā paredzēto piesardzības principu;

J.

tā kā ES iedzīvotājiem, uzņēmumiem un MVU ir radušās šaubas par to, vai lielo rūpniecības nozaru asociācijas patiešām pārstāv ES iedzīvotāju, ES uzņēmumu un visas Eiropas Savienības intereses;

K.

tā kā pārredzamības nodrošināšanai ir nepieciešams, lai ES iestādes pārliecinātos par to, ka ES nozaru vārdā iesniegtās nostājas patiešām atspoguļo ES nozaru viedokli;

L.

tā kā ES tirdzniecības un ieguldījumu politika ir jāveicina, ne tikai nodrošinot izdevīgu iznākumu attiecībā uz nodarbinātību un labklājības radīšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet arī nostiprinot vides un sociālās tiesības un garantējot augstāko pārredzamības, iesaistes un pārskatatbildības līmeni, uzturot pastāvīgu dialogu ar uzņēmumiem, patērētājiem, sociālajiem partneriem, visām ieinteresētajām personām un vietējām un reģionālajām iestādēm un sarunu procesā nosakot precīzas pamatnostādnes;

M.

tā kā izcelsmes noteikumi ietekmē patiesos tirdzniecības liberalizācijas apmērus, jo tie nosaka, kuras preces gūst reālu labumu no brīvās tirdzniecības nolīgumiem, taču publiskās debatēs par tirdzniecības politiku tie nereti paliek neapspriesti un līdz šim tie nav tikuši analizēti arī Parlamentā;

N.

tā kā Eiropas Savienībai savā tirdzniecības politikā un tirdzniecības sarunās jāņem vērā dažu nozaru, jo īpaši lauksaimniecības nozares, jutīgums pret tirgus atvēršanu;

O.

tā kā tika prognozēts, ka 2050. gadā ES-28 veidos tikai 15 % no pasaules IKP (23,7 % 2013. gadā), un tā kā kopš 2015. gada 90 % no pasaules ekonomikas izaugsmes apjoma tiek radīti ārpus Eiropas; tā kā jaunietekmes ekonomiku izaugsmes rādītāji jau ievērojami samazinās;

P.

tā kā ES patlaban ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks, kas kontrolē trešo daļu no pasaules tirdzniecības apjoma, un tā kā tiek prognozēts, ka līdz 2020. gadam šī daļa samazināsies līdz aptuveni 26 %;

Q.

tā kā ES pozīciju pasaules tirdzniecības arēnā var nelabvēlīgi iespaidot arī tādi aspekti kā demogrāfiskās izmaiņas; tā kā sagaidāms, ka ES iedzīvotāju īpatsvars pasaulē samazināsies no 7,1 % 2013. gadā līdz 5,3 % 2060. gadā,

R.

tā kā turpmākajos tirdzniecības nolīgumos un sarunās būtu jāņem vērā nostājas, kas paustas Parlamenta rezolūcijās par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) un par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA), un jānodrošina atbilstība tām;

S.

tā kā labklājības radīšanas epicentrs skaidri pārvietojas uz austrumiem, proti, Āzijas un Klusā okeāna valstu reģionu un Ķīnu, kas jau ir apsteigusi Japānu un iespējams apsteigs ASV, tādējādi 2025. gadā kļūstot par pasaules lielāko ekonomiku; tā kā tas norāda, ka jaunietekmes ekonomikas un jaunattīstības valstis ir panākušas rūpnieciski attīstīto valstu grupu un sasniedz attīstītas ekonomikas posmu;

T.

tā kā tiek lēsts, ka pārrobežu kapitāla, preču, pakalpojumu un datu plūsmas 2014. gadā papildināja pasaules ekonomiku par USD 7,8 triljoniem, turklāt USD 2,8 triljonus no šīs kopsummas nodrošināja tikai datu plūsmas, bet preču tirdzniecības nodrošinātā summa tiek lēsta USD 2,7 triljonu apmērā,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” un jo īpaši uzmanības pievēršanu tādiem aspektiem kā atbildīga piegādes ķēžu pārvaldība, globālais digitālais tirgus, digitālā preču un pakalpojumu tirdzniecība, godīga un ētiska tirdzniecība un tirdzniecības liberalizācijas sociālās izmaksas; ir stingri pārliecināts, ka ar jebkuru turpmāko tirdzniecības politiku ir jāapkaro protekcionisms, tostarp jāsamazina nevajadzīgi, ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi, un jānodrošina, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, piekļuve jauniem tirgiem; atgādina, ka tirdzniecības liberalizācija ir jāīsteno pareizi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību; pauž nožēlu par to, ka Komisija jauno stratēģiju ir iesniegusi novēloti, lai gan Parlaments prasīja pārskatīto vidējā un ilgtermiņa tirdzniecības stratēģiju iesniegt līdz 2012. gada vasarai;

2.

ir stingri pārliecināts, ka — lai gan pakalpojumu nozare nodrošina 70 % no ES IKP un tā nākotnē nodrošinās 90 % darbvietu — ES ražošanas nozare ir nozīmīgs Eiropas reindustralizācijas elements un tāpēc stratēģijā lielāka uzmanība būtu jāpievērš ražošanas nozares lomai kopējā tirdzniecības politikā; mudina Komisiju strādāt ar tirdzniecības partneriem, lai nodrošinātu, ka viņu tirgi ir vairāk atvērti ES uzņēmumiem, jo īpaši transporta, telekomunikāciju un publiskā iepirkuma jomā, jo šo valstu uzņēmumi joprojām izmanto priekšrocības, ko sniedz plaša piekļuve ES iekšējam tirgum;

3.

atzīst, ka ES tirdzniecības politika Eiropai ir ģeopolitiski un ekonomiski ārkārtīgi svarīga, lai veidotu globalizācijas procesu, stiprinātu starptautiskos standartus un paplašinātu piekļuvi ārvalstu tirgiem; norāda, ka starptautiskos noteikumus pieņems citi tirgus dalībnieki, ja Eiropa steidzami nerīkosies; uzsver, ka, ņemot vērā ES kā lielākās ekonomikas pasaulē statusu, ilgtspējīga un atbildīga tirdzniecība ir tās spēcīgākais politikas instruments, lai gan atbalstītu Eiropas intereses, ieguldījumu un uzņēmumus, gan popularizētu Eiropas vērtības ārvalstīs, vienlaikus veicinot ekonomikas izaugsmi un ieguldījumus un radot darbvietas savā teritorijā; atbalsta Komisijas mērķi uzlabot tirdzniecības un iekšējā tirgus politikas sinerģiju un iesaka šajās politikas jomās prioritāti piešķirt pasākumiem, kas vērsti uz darbvietu radīšanu;

4.

atzinīgi vērtē Komisijas solījumu, ka neviens tirdzniecības nolīgums nepazeminās jau panāktos patērētāju aizsardzības standartus, tostarp saistībā ar digitālo revolūciju; uzsver, ka Parlaments arī turpmāk cieši uzraudzīs, lai pašreizējās sarunās šis solījums tiktu pildīts;

5.

uzsver saikni starp vienoto tirgu un ES tirdzniecības politiku, kam vajadzētu būt pilnībā savietojamiem savstarpēji un ar plašākām Savienības politikas jomām un vērtībām; uzskata, ka atvērta, atbildīga un brīva globāla tirdzniecība, kas balstās uz efektīviem, pārredzamiem un stingriem globāliem noteikumiem, ir būtiski svarīga, lai vienotais tirgus īstenotu pilnībā savu potenciālu, darbojoties, augot un strādājot iedzīvotāju, patērētāju un uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, savstarpējam labumam; atgādina, ka tirdzniecības atvēršana veicina lielāku produktivitāti, sekmē lielāku ārējo konkurētspēju un jau atbalsta gandrīz katru septīto darbvietu vienotajā tirgū, kā arī sniedz ievērojamu labumu patērētājiem;

6.

aicina Komisiju regulāri atjaunināt savu tirdzniecības un ieguldījumu stratēģiju un publiski ik pēc diviem gadiem, sākot ar 2017. gadu, iepazīstināt Parlamentu ar detalizētu starpposma īstenošanas pārskatu, lai nodrošinātu, ka tās solījumi tiek izpildīti; aicina Komisiju šajos pārskatos iekļaut informāciju par progresu pašreiz notiekošajās tirdzniecības sarunās un spēkā esošo tirdzniecības nolīgumu īstenošanu;

7.

mudina Komisiju paātrināt savas procedūras, lai sarunu rezultātā pieņemtos tirdzniecības nolīgumus varētu nodot izskatīšanai Parlamentā īsākā termiņā, tādējādi ļaujot tos piemērot provizoriski vai tiem stāties spēkā ātrāk;

8.

atzinīgi vērtē lielāku Komisijas pārredzamību un atklātību visos tirdzniecības sarunu posmos un atbalsta Komisijas TTIP pārredzamības iniciatīvu; atzīst, ka pēc vairākkārtējiem Parlamenta aicinājumiem Komisija ir pastiprinājusi sarunu pārredzamību, nodrošinot visiem Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu deputātiem iespēju iepazīties ar konfidenciāliem sarunu dokumentiem un sniedzot plašāku informāciju ieinteresētajām personām; atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputātiem sniegtā plašākā piekļuve klasificētai informācijai TTIP sarunās ir palielinājusi parlamentāro uzraudzību, tādējādi ļaujot Parlamentam vēl labāk pildīt savus pienākumus KTP jomā; tādēļ prasa paplašināt Komisijas pārredzamības iniciatīvu, lai sasniegtu pilnīgu pārredzamību un sabiedriskās kontroles iespēju attiecībā uz visām patlaban notiekošajām un turpmākajām tirdzniecības sarunām, kā arī apspriesties ar partnervalstīm, lai mudinātu tās ievērot visaugstākos pārredzamības standartus, nodrošināt, ka šis ir savstarpīgs process, kurā ES sarunu pozīcija nav apdraudēta, un ka darbības jomas izpētes laikā tiek panākta vienošanās par vēlamo sarunu pārredzamības līmeni; uzsver, ka nozīmīga pārredzamība var stiprināt globālu atbalstu tirdzniecībai, kuras pamatā ir skaidri noteikumi;

9.

aicina Padomi nekavējoties publicēt visas iepriekš pieņemtās un turpmākās sarunu pilnvaras;

10.

aicina Komisiju nodrošināt ciešu un līdzsvarotu pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaisti, tostarp īstenojot pienācīgas publiskas tiešsaistes apspriešanas un komunikācijas kampaņas, jo tas ir izšķirīgi svarīgi, lai uzlabotu ES tirdzniecības politikas saturu un tajā galveno uzmanību pievērstu pilsoņu tiesību aizsardzībai, tādējādi arī stiprinot tās leģitimitāti;

11.

uzsver, ka saistībā ar pašreizējām debatēm par tirdzniecības sarunu tvērumu regulatīvajai sadarbībai ir jāsaglabā regulējuma galvenā funkcija, proti, nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu; uzsver, ka labākai regulatoru sadarbībai būtu jāsekmē tirdzniecība un ieguldījumi, identificējot nevajadzīgos tirdzniecības tehniskos šķēršļus un dubultu vai pārmērīgu administratīvo slogu un formalitātes, kuras nesamērīgi ietekmē MVU, vienlaikus neapdraudot tehniskās procedūras, kas ir saistītas ar pamatstandartiem un noteikumiem, saglabājot Eiropas veselības, drošības, patēriņa, nodarbinātības, sociālo un vides tiesību aktos paredzētos standartus un kultūras daudzveidību un pilnībā aizsargājot piesardzības principu un valstu, reģionu un vietējo iestāžu regulatīvo autonomiju; atgādina, ka attiecīgo mehānismu pamatā jābūt plašākai informācijas apmaiņai un labākai starptautisko tehnisko standartu pieņemšanai un tiem jārada lielāka konverģence, vienlaikus nekādā gadījumā nelabvēlīgi neietekmējot vai nekavējot neviena tirdzniecības partnera demokrātiski atzītas lēmumu pieņemšanas procedūras; mudina izmantot un radīt turpmākus starptautiskus tehniskos standartus, kas balstītos uz ietekmes novērtējumiem, un pielikt visas pūles, lai nodrošinātu, ka mūsu tirdzniecības partneri pilnībā iesaistās starptautiskajās standartizācijas organizācijās; tomēr neuzskata, ka kopēja starptautiskā standarta neesamībai attiecīgā gadījumā būtu jākavē savstarpēja līdzvērtības atzīšana vai centieni pieņemt kopējus transatlantiskos tehniskos standartus;

12.

lai nodrošinātu pārredzamību un ES tirdzniecības interešu aizsardzību, aicina Komisiju, kad tā apspriežas ar nozares pārstāvjiem par tirdzniecības iniciatīvām, nodrošināt, ka ES asociācijas reāli pārstāv ES tirdzniecības intereses, atspoguļojot valstu nozaru patiesās intereses; uzsver, ka, cik iespējams, būtu jāpublicē ES iestāžu dokumenti, jo pārredzamība ir izšķiroši svarīga, lai iegūtu sabiedrības atbalstu kopējai tirdzniecības politikai; aicina Komisiju īstenot Eiropas Ombuda 2015. gada jūlija ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi visu sarunu dokumentiem;

13.

atgādina, ka KTP ir jāīsteno, ņemot vērā Savienības ārējās darbības principus un mērķus, kas noteikti LES 21. pantā un LESD 208. pantā, un ka būtu jāveicina ES aizstāvētās vērtības, kā definēts LES 2. pantā; atgādina, ka jānodrošina ārpolitikas saskaņotība ar iekšpolitikas virzieniem, kuriem ir ārēja dimensija; uzsver, ka Eiropas Savienībai ir juridisks pienākums ievērot cilvēktiesības un ka tai būtu jāveicina tirdzniecības partnervalstu ilgtspējīga ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā attīstība; uzskata, ka Eiropas Savienībai ir pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai paredzētu, nepieļautu un novērstu jebkādu nelabvēlīgu ES KTP radīto ietekmi, veicot regulārus ex-ante un ex-post novērtējumus par ietekmi uz cilvēktiesībām un ilgtspēju un pēc tam vajadzības gadījumā pārskatot tirdzniecības nolīgumus; atgādina, ka tikai taisnīga un pienācīgi reglamentēta tirdzniecība, ja tā ir pielāgota ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), varētu samazināt nevienlīdzību un veicināt attīstību; atgādina, ka IAM ietver vairākus ar tirdzniecību saistītus mērķus dažādās politikas jomās un viens no konkrētākajiem mērķiem ir palielināt eksportu no jaunattīstības valstīm, lai līdz 2020. gadam dubultotu vismazāk attīstīto valstu (VAV) globālā eksporta daļu;

14.

atzinīgi vērtē to, ka kopš 1990. gada ir krietni samazinājies tādu iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo pilnīgā nabadzībā, kā to definējusi Pasaules Banka; tomēr norāda, ka ir jāveic vairāk pasākumu gan privāto, gan valsts ieguldījumu veicināšanai vismazāk attīstītajās valstīs, lai radītu iestāžu un infrastruktūras sistēmas, kas ļautu VAV labāk izmantot tirdzniecības sniegtās priekšrocības un palīdzētu tām savas ekonomikas dažādot un integrēt globālajās vērtības veidošanas ķēdēs, dodot tām iespēju specializēties augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā;

15.

ņem vērā Komisijas paziņojumus par ilgtspējīgas attīstības stiprināšanu un cilvēktiesību, darba un sociālo standartu un vides ilgstpējības veicināšanu pasaulē ar tās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem, tomēr prasa apņēmīgi īstenot centienus, lai attiecīgās sadaļas pilnībā īstenotu un piemērotu praksē; piekrīt Komisijas viedoklim, ka Eiropas Savienībai ir īpaša atbildība par tās tirdzniecības politikas ietekmi uz jaunattīstības valstīm, jo īpaši uz VAV;

16.

uzskata, ka viena no lielākajām ES problēmām 21. gadsimtā ir migrācija; uzsver, ka politikas virzienu saskaņotības nodrošināšanai ES tirdzniecības un ieguldījumu jomā ir izšķirīgi svarīga nozīme migrācijas cēloņu novēršanā; pauž nožēlu, ka tas nav pietiekami atspoguļots stratēģijā “Tirdzniecība visiem”;

17.

uzskata, ka par padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) mērķi — jo īpaši partnervalstīs, kurās ir ekonomikas krīze — vispirms ir jākļūst konkrētiem un ilgtspējīgiem parasto cilvēku dzīves apstākļu uzlabojumiem;

18.

uzsver, ka noteikumiem cilvēktiesību jomā, sociālajiem un vides standartiem, saistībām darba tiesību jomā, kuras balstās uz SDO pamatkonvencijām un uzņēmumu sociālo atbildības principiem, tostarp uz ESAO principiem par daudznacionāliem uzņēmumiem un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, vajadzētu būt saistošiem un tiem jākļūst par ES tirdzniecības nolīgumu būtisku sastāvdaļu kā īstenojamām saistībām; aicina Komisiju visos ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos iekļaut ilgtspējīgas attīstības sadaļas; uzskata — lai padarītu šos ilgtspējīgas attīstības noteikumus par saistošiem, jāievēro “trīs soļu” pieeja, kas paredz apspriešanos ar valdībām, vietējās konsultatīvās grupas un ekspertu grupas, iesaistot SDO, un nolīguma vispārīgā strīdu risināšanas noteikuma izmantošanu kā galējo līdzekli strīdu risināšanai, paredzot iespēju noteikt finansiālas sankcijas; norāda, ka darba un vides standarti neattiecas vienīgi uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām, bet tiem jābūt spēkā visās tirdzniecības nolīgumu jomās;

19.

uzsver, ka ir svarīgi tirdzniecības nolīgumos iekļaut efektīvus drošības mehānismus; vienlaikus prasa iekļaut efektīvus darba un vides tiesību piemērošanas mehānismus, kuriem nepiemēro cilvēktiesību klauzulu; aicina Komisiju izveidot strukturētu un nepolitisku procesu, saskaņā ar kuru, ievērojot skaidri definētus kritērijus, ir jāsāk apspriešanās ar partneriem gadījumā, ja rodas aizdomas par jebkādiem tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļās paredzēto saistību pārkāpumiem;

20.

uzsver pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanas nozīmi brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN) un iespēju izmantot modernākus medijus, lai sekmētu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

21.

atkārtoti norāda, ka ir svarīgi ievērot Eiropas un starptautiskos noteikumus par ieroču tirdzniecību, jo īpaši Apvienoto Nāciju Ieroču tirdzniecības līgumu un ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču tirdzniecību; uzsver, ka ES tirdzniecības politika ir ekonomiskās diplomātijas instruments, kas varētu arī sniegt ieguldījumu terorisma pamatcēloņu novēršanā; uzsver, ka efektīvs eksporta kontroles regulējums arī ir svarīgs ES tirdzniecības politikas aspekts; šajā sakarībā aicina Komisiju atjaunināt ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles tiesību aktus, lai sasniegtu ES stratēģiskos mērķus un vispārējās vērtības;

22.

atgādina, ka pēc SDO aplēsēm 865 miljoni sieviešu pasaulē varētu būtiskāk piedalīties ekonomikas izaugsmes veidošanā, ja tām tiktu sniegts lielāks atbalsts; norāda, ka sievietēm piederošiem uzņēmumiem ir nepietiekami izmantots sviras efekts attiecībā uz konkurētspējas veicināšanu, uzņēmējdarbības paātrināšanu un izaugsmes nodrošināšanu; norāda, ka tirdzniecības politika var atšķirīgi ietekmēt sievietes un vīriešus dažādās ekonomikas nozarēs un ka ir nepieciešams vairāk datu par dzimumu sadalījumu un tirdzniecību; norāda, ka Komisija savā paziņojumā “Tirdzniecība visiem” nav iekļāvusi tirdzniecības nolīgumu dzimumu dimensiju; aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai izmantotu tirdzniecības sarunas kā instrumentu dzimumu līdztiesības veicināšanai visā pasaulē, kā arī lai nodrošinātu, ka gan sievietes, gan vīrieši var izmantot tirdzniecības liberalizācijas sniegtās priekšrocības un tiek aizsargāti pret tās nelabvēlīgo ietekmi; lai to sasniegtu, Komisijai būtu jānodrošina, ka dzimumu līdztiesības princips tiek iekļauts visos turpmākajos tirdzniecības nolīgumos horizontāli un ka būtu jāuzrauga spēkā esošo tirdzniecības nolīgumu ietekme uz dzimumu līdztiesību;

23.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ieceri veikt Vispārējo preferenču sistēmas (VPS) vidusposma pārskatu, jo īpaši novērtējot iespēju sistēmā preferences attiecināt uz pakalpojumiem; tajā pašā laikā uzsver, ka VPS, tostarp “Viss, izņemot ieročus” un VPS+ sistēmas, ir rīki, kas ļauj nodrošināt pamatvērtību ievērošanu un kas ir efektīvi jāīsteno un jāuzrauga;

24.

atzīst, ka pasaules ražošanas sistēmas internacionalizācija ir sekmējusi jaunas ekonomikas attīstības iespējas un simtiem miljoniem pasaules iedzīvotāju palīdzējusi ar darbu izkļūt no nabadzības; atgādina, ka pēc SDO aplēsēm aptuveni 780 miljoni darbspējīgo sieviešu un vīriešu nenopelna pietiekami, lai varētu izkļūt no nabadzības; uzsver, ka GVVĶ paplašināšana ir radījusi darba iespējas, tomēr izcelsmes valstīs neatliekami risināms jautājums ir vāja to spēkā esošo darba tiesību aktu un darba drošības standartu piemērošana, kuri ieviesti, lai aizsargātu darba ņēmējus no pārmērīgi garām darba stundām un nepieņemamiem darba apstākļiem; norāda, ka GVVĶ ir arī pamudinājušas dažus piegādes uzņēmumus ignorēt darba tiesības, pārcelt savu saimniecisko darbību uz valstīm ārpus ES, nodarbināt darba ņēmējus nedrošos un nepieņemamos apstākļos, pieprasīt pārmērīgi garu darba laiku un neievērot darba ņēmēju pamattiesības; atgādina, ka šī prakse rada negodīgu konkurenci tiem piegādātājiem, kuri ievēro darba tiesības un starptautiskos darba un vides standartus, un valdībām, kas vēlas paaugstināt algas un dzīves līmeni; aicina Komisiju izpētīt GVVĶ pieauguma ietekmi un iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai šajās ķēdēs uzlabotu nosacījumus ciešā sadarbībā ar SDO un ESAO; uzsver, ka ES turpmāka integrācija globālajās vērtības veidošanas ķēdēs būtu jāveic, pamatojoties uz diviem principiem — Eiropas sociālā un regulatīvā modeļa nodrošināšanu un ilgtspējīgas un vienlīdzīgas izaugsmes un cilvēka cienīgu darbvietu nodrošināšanu un radīšanu Eiropas Savienībā un tās partneriem; atzīst, ka vērtības veidošanas ķēžu globalizācija palielina importa saturu gan iekšzemes kopprodukta, gan eksporta apjomā, līdz ar to būtiski palielinot protekcionisma pasākumu izmaksas;

25.

uzskata, ka tirdzniecības politikai ir jāpalīdz nodrošināt pārredzamu ražošanas procesu visā vērtības veidošanas ķēdē, kā arī atbilstību vides, sociālajiem un drošības pamatstandartiem; aicina Komisiju veicināt iniciatīvas par pienācīgas pārbaudes standartiem attiecībā uz piegādes ķēdēm; atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi cieši sadarboties ar SDO un ESAO, lai izstrādātu vispārēju pieeju darba apstākļu uzlabošanai, jo īpaši apģērbu ražošanas nozarē; uzsver, ka ir svarīgi apzināt un izvērtēt jaunas nozaru vai ģeogrāfiskās iespējas attiecībā uz atbildīgu piegādes ķēžu papildu iniciatīvām; ar nepacietību gaida Komisijas plānoto paziņojumu par korporatīvo sociālo atbildību;

26.

mudina Komisiju veicināt ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) visaptverošo ieguldījumu politikas satvaru ilgtspējīgai attīstībai;

27.

pieprasa palīdzību tirdzniecībai un tehnisko palīdzību galvenokārt paredzēt nabadzīgo ražotāju, mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu, kooperatīvu un sieviešu iespēju uzlabošanai un dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, lai veicinātu šo kategoriju ieguvumus no tirdzniecības vietējos un reģionālajos tirgos;

28.

aicina Komisiju izstrādāt tiesību aktus ar mērķi aizliegt tādu preču importu, kuras ir ražotas, izmantojot jebkāda veida piespiedu darbu vai mūsdienu verdzību, un, kamēr šādi tiesību akti nav pieņemti, stiprināt importa un piegādes ķēžu kontroles pasākumus, pamatojoties uz ētiskiem apsvērumiem;

29.

uzsver, ka visa intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) spektra labākai aizsardzībai un efektīvākai īstenošanai ir izšķiroša nozīme attiecībā uz turpmāku integrāciju globālajās vērtības veidošanas ķēdēs;

30.

aicina Komisiju atbalstīt visas jaunattīstības valstis, tām pilnīgi un efektīvi izmantojot visus elastīgos noteikumus, kas paredzēti TRIPS līgumā, atzīti un apstiprināti 2001. gada 14. novembrī pieņemtajā Dohas deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību, lai garantētu, ka tās savās sabiedrības veselības iekšējās programmās varētu nodrošināt būtiskāko zāļu pieejamību par pieņemamu cenu; aicina Padomi šajā sakarā izpildīt savas Dohas deklarācijā paredzētās saistības, nodrošinot, ka Komisija nepārprotami garantē zāļu pieejamību, kad attiecībā uz turpmākajiem divpusējiem un reģionāliem tirdzniecības nolīgumiem ar jaunattīstības valstīm risina sarunas par noteikumiem saistībā ar farmācijas nozari vai kad jaunattīstības valstis sāk pievienošanos PTO; atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu VAV lūgumam pagarināt intelektuālā īpašuma tiesības farmācijas nozarē, taču pauž nožēlu par PTO TRIPS padomes lēmumu piešķirt pagarinājumu tikai uz 17 gadiem;

31.

atzinīgi vērtē to, ka Komisijas paziņojumā “Tirdzniecība visiem” uzmanība tiek veltīta godīgai tirdzniecībai, un aicina Komisiju prioritāri izpildīt savas saistības par esošās struktūras izmantošanu BTN īstenošanai, lai veicinātu godīgu tirdzniecību, godīgas tirdzniecības programmas, kas paredzētas mazajiem ražotājiem trešās valstīs, iesaistot ES delegācijas, un izstrādāt ES izpratnes veicināšanas pasākumus, piemēram, ieviest balvu “ES taisnīgas un ētiskas tirdzniecības pilsēta”;

32.

uzskata, ka jaunās tehnoloģijas un internets nodrošina jaunus preču izsekojamības instrumentus visas piegādes ķēdes ietvaros;

33.

norāda uz banku pakalpojumu nozīmi tirdzniecības un ieguldījumu attīstībā; aicina ES atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir veicināt piekļuvi banku pakalpojumiem jaunattīstības valstīs;

34.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par izcelsmes noteikumu modernizāciju, jo izcelsmes noteikumi ir būtisks tirdzniecības šķērslis tirdzniecības modeļos, kuros dominē GVVĶ; uzsver, ka jautājumam par izcelsmes noteikumu modernizāciju ir jābūt vienai no prioritātēm visos BTN, par kuriem Savienība rīko sarunas; aicina Komisiju īpaši pievērsties jautājumam par elastīgiem izcelsmes noteikumiem, tostarp zemām prasībām attiecībā uz pievienoto vērtību un harmonizētās sistēmas apakšpozīciju maiņu;

35.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu īstenot ciešāku partnerību ar Parlamentu un ieinteresētajām personām tirdzniecības nolīgumu īstenošanas nolūkā; uzsver, ka Parlaments ir savlaicīgi jāiesaista un pilnībā jāinformē visos procedūras posmos, tostarp sistemātiski apspriežoties ar Parlamentu pirms sarunu pilnvaru sagatavošanas; norāda, ka Komisijas pienākums ir informēt Parlamentu par tās rīcību saistībā ar tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu īstenošanu, uzraudzību un turpmākajiem pasākumiem;

36.

aicina Komisiju neprasīt tirdzniecības nolīgumu, tostarp asociācijas nolīgumu tirdzniecības sadaļu, provizorisku piemērošanu, kamēr Parlaments nav devis savu piekrišanu; atgādina, ka tas būtiski apdraudētu Parlamenta tiesības un radīt iespējamu juridisku nenoteiktību otrai nolīguma pusei un attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem; atgādina un atzinīgi vērtē tirdzniecības komisāres apņemšanos šajā jomā, tomēr stingri iesaka šo vienošanos oficiāli iekļaut jaunajā iestāžu nolīgumā;

37.

uzskata, ka jaukto nolīgumu gadījumā līdzsvaru starp demokrātisko uzraudzību un efektivitāti vislabāk nodrošinās jau praksē pierādītā sistēma, kurā nolīgums provizoriski netiek piemērots, kamēr Parlaments nav devis savu piekrišanu, vienlaikus gaidot valstu parlamentu ratifikāciju;

38.

uzstāj, ka esošo nolīgumu uzraudzība, novērtēšana un pārraudzība ir jānosaka par tirdzniecības politikas būtisku prioritāti; aicina Komisiju pārdalīt pienācīgus resursus, lai Tirdzniecības ĢD varētu labāk uzraudzīt tirdzniecības nolīgumus, kas jāīsteno, ņemot vērā sarunu programmas paplašināšanos; aicina Komisiju noteikt konkrētus rādītājus, lai nodrošinātu tirdzniecības līgumu īstenošanas uzraudzību, un publiski un regulāri iesniegt būtisku un sīki izstrādātu ikgadēju īstenošanas ziņojumu Parlamentam, norādot, piemēram, ES nozaru rezultātus un nolīgumu ietekmi uz dažādām jomām un to attiecīgajām tirgus daļām;

39.

aicina Komisiju uzlabot kvalitāti un precizitāti ex-ante un ex-post novērtējumiem, kuru pamatā ir pārskatītā metodika; uzsver, ka vienmēr ir jāiesniedz padziļināts un visaptverošs ilgtspējas ietekmes novērtējums par tirdzniecības politikas iniciatīvām, jo īpaši ņemot vērā neseno Ombuda ieteikumu attiecībā uz sūdzību Nr. 1409/201/JN par ES un Vjetnamas BTN; uzsver, ka novērtējumos būtu jāietver vismaz: jutīgas ekonomikas nozares; cilvēktiesības, sociālās un vides tiesības; un lauksaimniecības un vietējā produkcija attālākajos reģionos; pauž bažas par to, ka trūkst starpposma un ex-post novērtējumu un ka veikto novērtējumu kvalitāte ir zema, kā tas apliecināts Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 02/2014; uzstāj, ka kvalitatīvāki starpposma un ex-post novērtējumi ir jāveic attiecībā uz visiem tirdzniecības nolīgumiem, lai politikas veidotāji, ieinteresētās personas un Eiropas nodokļu maksātāji varētu novērtēt, vai tirdzniecības nolīgumi ir snieguši vēlamo rezultātu; prasa Komisijai sniegt datus par to tirdzniecības nolīgumu ietekmi, kas ir noslēgti, īpašu uzmanību pievēršot MVU, pienācīgu darbvietu radīšanai, cilvēktiesībām un videi, tostarp partnervalstīs, kā arī ierosināt papildu pasākumus, ar kuriem tiktu nodrošināts, ka VAV gūst labumu no mūsu tirdzniecības politikas;

40.

aicina Komisiju iesniegt ziņojumu Parlamentam par svarīgu ES tirdzniecības partneru īstenotu dubultās cenas noteikšanas un cenas kropļošanas praksi, īpašu uzmanību pievēršot energoresursiem un skaidrojot šādas prakses ietekmi uz ES ekonomiku, un norādot Komisijas īstenotos pasākumus divpusējā, daudzpusējā un PTO līmenī, lai novērstu šādu praksi; aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai tirdzniecības attiecībās ar visiem tās tirdzniecības partneriem pārtrauktu dubultās cenas noteikšanas praksi un citas cenu kropļojošas prakses;

41.

uzsver, ka PTO paredzētā daudzpusējās tirdzniecības sistēma joprojām ir labākais risinājums, kā nodrošināt atvērtu, godīgu un uz noteikumiem pamatotu sistēmu, kurā ņemtas vērā un līdzsvarotas tās dalībnieku daudzās atšķirīgās intereses; atkārto, ka Parlaments pārliecinoši atbalsta daudzpusējo programmu; atzinīgi vērtē to, ka ir noslēgušās sarunas par Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, kas daudzās valstīs palīdzēs vienkāršot un modernizēt muitas procedūras, tādējādi arī veicinot jaunattīstības valstu integrāciju starptautiskajā tirdzniecības sistēmā; prasa, lai visas puses ātri un pareizi īstenotu šo nolīgumu;

42.

norāda, ka 2015. gadā Nairobi notikušajā desmitajā PTO Ministru konferencē tika panākti zināmi uzlabojumi; atzīst, ka PTO dalībvalstīm ir dažādi viedokļi par to, kā rīkoties attiecībā uz Dohas sarunu kārtu, tostarp nepieciešamību apsvērt jaunas pieejas, lai atrisinātu atlikušos jautājumus attiecībā uz jaunattīstības valstu un VAV dažādajām interesēm, vienlaikus atzīstot jaunietekmes ekonomiku lielāku atbildību par Dohas sarunu kārtas pabeigšanu; atzinīgi vērtē ES apņemšanos piecu gadu laikā nodrošināt finansējumu EUR 400 miljonu apmērā, lai atbalstītu jaunattīstības valstis, īpaši VAV, tām cenšoties īstenot Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu; atzīmē dažu PTO dalībvalstu interesi pievērsties jaunām sarunu jomām, piemēram, bet ne tikai, ieguldījumiem, valsts uzņēmumiem, konkurencei un elektroniskai tirdzniecībai; uzskata, ka Nairobi Ministru konferences iznākums dod iespēju atjaunināt PTO sarunu funkciju; mudina Komisiju uzņemties iniciatīvu reformēt un stiprināt PTO ar mērķi nodrošināt lielāku iekļautību, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp stiprinot koordināciju ar SDO un citām ANO aģentūrām, kas ir saistītas ar vides aizsardzību un cilvēktiesībām; atgādina, ka palīdzība tirdzniecībai ir būtiska, lai veidotu ar tirdzniecību saistītas spējas un nodrošinātu tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm un VAV; šajā saistībā aicina ES un tās dalībvalstis apņemties palielināt palīdzību tirdzniecībai, lai jaunattīstības valstis varētu gūt labumu no lielākas GVVĶ pievienotās vērtības daļas; aicina Komisiju tirdzniecības atbalsta stratēģijas pārskatīšanā pievērst lielu uzmanību godīgas un ētiskas tirdzniecības jautājumam;

43.

uzskata, ka daudzpusējās sarunas, vēlams PTO ietvaros, (piemēram, informācijas tehnoloģiju nolīgums (ITA), vides preču nolīgumi (EGA) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgums (TiSA)) sniedz iespēju atdzīvināt progresu PTO līmenī, bet tikai tad, ja tiek saglabāta iespēja pievienoties citiem ieinteresētiem PTO dalībniekiem; ir stingri pārliecināts — ja vien tas ir iespējams, šādiem nolīgumiem jābūt pietiekami vērienīgiem, lai tos varētu piemērot visām PTO dalībvalstīm saskaņā ar lielākās labvēlības režīmu, un tie būtu jāizmanto kā pamats turpmākiem daudzpusējiem nolīgumiem; uzsver, ka tirdzniecības politika būtu jāizmanto arī kā instruments, ar ko palielināt videi labvēlīgu produktu konkurētspēju gan attiecībā uz to izmantošanu, gan ražošanas metodēm; uzsver, ka ir svarīgi Videi nekaitīgu ražojumu iniciatīvu padarīt daudzpusēju un apsvērt iespēju tirdzniecības nolīgumos nodrošināt labākas preferences patiesām vides precēm; uzsver, ka TiSA nodrošina iespēju stimulēt pakalpojumu tirdzniecības attīstību PTO līmenī;

44.

prasa nodrošināt spēcīgu un efektīvu PTO parlamentāro dimensiju, lai uzlabotu organizācijas pārredzamību un nostiprinātu un garantētu starptautiskās tirdzniecības politikas demokrātisko leģitimitāti; mudina PTO pilnībā izmantot Parlamentāro konferenci par PTO, lai nodrošinātu, ka deputātiem ir piekļuve visai nepieciešamajai informācijai, kas viņiem ļauj efektīvi pildīt uzraudzības funkciju un sniegt jēgpilnu ieguldījumu tirdzniecības politikā;

45.

aicina Komisiju koncentrēties uz notiekošo tirdzniecības sarunu pabeigšanu, rīkojoties līdzsvaroti un pienācīgi ievērojot savstarpīguma un savstarpējā labuma principus, un aicina to notiekošajās sarunās un jau noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos jo īpaši novērtēt iespējas un kopējo ietekmi uz jutīgajiem ražojumiem, ko rada kvotas vai liberalizācija; prasa labāk novērtēt un paziņot noslēgto tirdzniecības nolīgumu pašreizējo un potenciālo ietekmi, lai atbilstoši līdzsvarotu jutīgo lauksaimniecības nozari un Savienības, kas ir viena no lielākajām lauksaimniecības pārtikas produktu eksportētājām, aktīvās intereses, tostarp paredzot atbilstošus pārejas periodus un kvotas pašiem jutīgākajiem produktiem, bet dažos gadījumos tos no nolīgumiem pat izslēdzot; atgādina Komisijai, ka pirms sarunu pilnvaru projektu pieņemšanas ir jāveic visaptveroša darbības jomas izpēte un objektīvi ex-ante ilgtspējīgas ietekmes novērtējumi, ņemot vērā Savienības intereses;

46.

uzskata, ka pirmkārt un galvenokārt ir jānodrošina, lai veiksmīgi noslēgtas tirdzniecības sarunas tiktu ratificētas pēc iespējas ātri; jo īpaši prasa noslēgt vienošanos ar Kanādu un Singapūru, lai nodrošinātu piekļuvi šiem diviem lielajiem tirgiem, kuri turpmāk būs ļoti svarīgi ES uzņēmumiem; prasa rīkot ar informāciju pamatotas politiskās apspriedes visā ES;

47.

uzsver to, cik svarīgi ir visās ES tirdzniecības sarunās censties panākt jutīgo un aktīvo interešu aizsardzību, piemēram, ieguldījumu veicināšanu, nevajadzīgu beztarifu barjeru likvidēšanu tirdzniecībā, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (GI) atzīšanu un darba tiesību aizsardzību, labāku piekļuvi publiskajiem iepirkumiem (īpaši saistībā ar pašreizējām sarunām par transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) un ES un Japānas BTN), pienācīgu un kvalitatīvu darbvietu nodrošināšanu, MVU integrāciju globālās vērtību ķēdēs, sabiedrisko pakalpojumu un audiovizuālo pakalpojumu izslēgšanu no šīm sarunām, kā arī tiesiski nodrošināt tiesības veidot regulējumu, kad notiek sarunas par BTN kā daļu no vērienīga līdzsvarota un visaptveroša tiesību aktu kopuma;

48.

uzstāj, ka tirdzniecības sarunām ir jānotiek saskaņā ar individuālu reģionālās tirdzniecības stratēģiju un ka ir jānodrošina pilnīga saderība ar reģionālo integrāciju, īpaši attiecībā uz Āziju, Āfriku un Latīņameriku — reģioniem, kurus Komisija atzinusi par īpaši svarīgiem ES ekonomiskajām interesēm, nemazinot ES un ASV stratēģiskās partnerības galveno lomu; aicina Komisiju nekavējoties sākt sarunas par ieguldījumu nolīgumu ar Taivānu; atgādina, ka ES un Latīņamerika ir dabiski sabiedrotie, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir viens miljards un kuri kopā nodrošina pusi no pasaules IKP; norāda, ka šīs partnerības potenciāls vēl nav pilnībā izmantots; atzinīgi vērtē to, ka Komisijas jaunajā tirdzniecības un ieguldījumu stratēģijā liela uzmanība pievērsta Latīņamerikai; aicina Komisiju izmantot pašreizējo impulsu Mercosur tirdzniecības sarunās, lai noslēgtu visaptverošu, līdzsvarotu un vērienīgu nolīgumu; atbalsta ar Meksiku un Čīli noslēgto nolīgumu modernizāciju; aicina dot papildu stimulu sarunām par BTN ar Austrāliju un Jaunzēlandi un atgādina, ka ir svarīgi attīstīt ES tirdzniecības attiecības ar Indiju, ņemot vērā šā tirgus milzīgo potenciālu; mudina Komisiju pēc sagatavošanās sarunām par visaptverošu ekonomisko partnerību iespējami ātri atsākt sarunas ar Malaiziju un sākt sarunas ar Indonēziju;

49.

uzsver, ka saistībā ar pašreizējām problēmām īpaša uzmanība būtu jāpievērš regulējumam, kas būs spēkā pēc Kotonū nolīguma termiņa beigām, uzsverot tā saistību ar cilvēktiesību klauzulām EPN, un Āfrikas kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas izveides atbalstīšanai, jo tas veicinātu stabilitāti, reģionālo integrāciju, vietējo izaugsmi, nodarbinātību un inovāciju; atgādina, ka ES ir jānodrošina stabilitāte tās austrumu un dienvidu kaimiņreģionā, un prasa panākt labāku tirdzniecības un ekonomisko integrāciju, šajā sakarībā pilnā apjomā, ātri un pienācīgi īstenojot padziļinātos un visaptverošos brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Ukrainu, Gruziju un Moldovas Republiku, kā arī panākt konkrētu progresu attiecībās ar Tunisiju, Maroku un Jordāniju;

50.

aicina Komisiju pilnībā iesaistīt valstu uzņēmumus visos tirdzniecības sarunu posmos, paralēli konsultācijām ar ES līmeņa apvienībām arī iesaistoties konsultācijās ar valstu apvienībām, un tirdzniecības nolīguma tekstam, par kuru panākta vienošanās, pievienot sarakstu, kurā precīzi norādīti sarunu rezultāti dažādām nozarēm un skaidroti iemesli Komisijas izdarītām izvēlēm;

51.

uzsver, ka turpmāki tirdzniecības liberalizācijas pasākumi, kas varētu veicināt negodīgu tirdzniecības praksi un konkurenci starp valstīm saistībā ar visu veidu ar tarifiem nesaistītiem tirdzniecības šķēršļiem (NTB), darba tiesībām un vides aizsardzības un sabiedrības veselības standartiem, prasa no ES, lai tā varētu vēl efektīvāk reaģēt uz negodīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus; uzsver, ka tirdzniecības aizsardzības instrumentiem (TDI) joprojām ir jābūt ES tirdzniecības stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai un jānodrošina iespēja uzlabot tās konkurētspēju, nepieciešamības gadījumā atjaunojot godīgas konkurences apstākļus; atgādina, ka pašreizējais ES tirdzniecības aizsardzības regulējums ir pieņemts 1995. gadā; uzsver, ka Savienības tirdzniecības aizsardzības sistēmai ir steidzami vajadzīga modernizācija, lai tā nekļūtu vājāka; norāda, ka ES tirdzniecības aizsardzības tiesību aktiem ir jābūt efektīvākiem, MVU pieejamākiem un pielāgotiem mūsdienu prasībām un tirdzniecības modeļiem, ka izmeklēšanai jānotiek īsākā laikā un ka jāpalielina pārredzamība un prognozējamība; pauž nožēlu, ka priekšlikums modernizēt TDI tiek bloķēts Padomē un tā nav spējīga dot savu ieguldījumu šā svarīgā tiesību akta pieņemšanā; pauž nožēlu, ka Komisija paziņojumā “Tirdzniecība visiem” nav pieminējusi nepieciešamību modernizēt TDI; aicina Padomi, pamatojoties uz Parlamenta nostāju, steidzami novērst strupceļu attiecībā uz TDI modernizāciju, jo īpaši laikā, kad Ķīna stingri prasa atzīt tās kā tirgus ekonomikas statusu;

52.

atkārtoti uzsver, ka nozīmīga ir tāda ES un Ķīnas stratēģiskā partnerība, kurā svarīga loma ir brīvai un taisnīgai tirdzniecībai un ieguldījumiem; pauž pārliecību — kamēr Ķīna neizpildīs visus piecus kritērijus, kas nepieciešami tirgus ekonomikas statusa iegūšanai, ES antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanā par Ķīnas importu būtu jāizmanto nestandarta metodika cenu salīdzināmības noteikšanā, lai panāktu atbilstību un nodrošinātu pilnu spēku tām Protokola par Ķīnas pievienošanos 15. sadaļas daļām, kas ļauj piemērot nestandarta metodiku; aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumu saskaņā ar šo principu un atgādina par nepieciešamību šajā jautājumā cieši sadarboties ar citiem PTO partneriem;

53.

aicina Komisiju šajā sakarībā neveikt nekādus pasākumus, kamēr nav pabeigts iepriekšējs, rūpīgs un visaptverošs ietekmes novērtējums, kurā izskatītas visas iespējamās sekas un ietekme uz nodarbinātību un ilgtspējīgu izaugsmi visās ES nozarēs, kā arī iespējamās sekas un ietekme uz vidi;

54.

uzskata, ka vēl daudz ir jāpaveic, lai visaptveroši risinātu Eiropas rūpniecības nozaru vajadzības, un ka ES rūpniecības nozare bieži vien tiek atstāta novārtā, lielāku uzmanību pievēršot pakalpojumu nozarei; uzsver, ka tirdzniecības politikā ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas rūpniecībai, jānodrošina piekļuve jauniem un jaunietekmes tirgiem un attiecībā uz standartiem jāveicina augšupvērsta konverģence, vienlaikus novēršot divkāršu sertifikāciju; aicina Komisiju nodrošināt ES tirdzniecības un rūpniecības politikas saskaņotību un veicināt Eiropas rūpniecības attīstību un konkurētspēju, īpaši ņemot vērā reindustrializācijas stratēģiju;

55.

uzsver izcelsmes noteikumu (RoO) galveno lomu, nosakot to, kurām nozarēm ES BTN sniedz labumu vai rada zaudējumus; atzīstot, ka Parlaments līdz šim nav pilnībā analizējis izcelsmes noteikumus, prasa Komisijai sagatavot ziņojumu, četrciparu KN līmenī izsakot izmaiņas, kuras Komisija pēdējo 10 gadu laikā ir veikusi savā standarta BTN sarunu nostājā attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, un paskaidrot jebkādu izmaiņu iemeslus;

56.

uzskata, ka nepietiekami efektīva intelektuālā īpašuma tiesību īstenošana apdraud veselu Eiropas rūpniecības nozaru izdzīvošanu; uzsver, ka viltošana noved pie darbvietu zuduma un kaitē inovācijai; no jauna atgādina, ka pienācīga intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un efektīva īstenošana ir globālās ekonomikas pamatprincipi; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos palielināt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un īstenošanu BTN un PTO un kopīgi ar partneriem strādāt pie krāpšanas apkarošanas; pauž atbalstu Komisijai attiecībā uz mērķi aizsargāt visu intelektuālā īpašuma tiesību spektru, tostarp patentus, preču zīmes, autortiesības, dizainparaugus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, izcelsmes marķējumus un zāles;

57.

atgādina, ka ES ieņem vadošu pozīciju pakalpojumu nozarē; uzsver, ka jaunu tirgus iespēju pavēršanai vajadzētu būt būtiskam ES starptautiskās tirdzniecības stratēģijas elementam; uzsver, ka pakalpojumu iekļaušana tirdzniecības nolīgumos ir ļoti svarīga, jo tā rada iespējas Eiropas uzņēmumiem un vietējiem darba ņēmējiem, un vienlaikus ir svarīgi saskaņā ar LESD 14. un 106. pantu un 26. protokolu no jebkura nolīguma piemērošanas jomas izslēgt pašreizējos un turpmākos vispārējas nozīmes pakalpojumus un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus neatkarīgi no tā, vai tie ir publiski vai privāti finansēti; prasa, lai Komisija tirdzniecības nolīgumos veicinātu un iekļautu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, tādējādi radot jaunas iespējas Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem; īpaši prasa, lai apmaiņā pret kvalifikāciju atzīšanu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos tiktu iekļautas noteiktas priekšrocības, ko sniedz Direktīva par uzņēmuma ietvaros pārceltajiem darbiniekiem;

58.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka speciālistu pagaidu pārvietošanās ir kļuvusi par ļoti svarīgu aspektu uzņēmējdarbības starptautiskai paplašināšanai un tā ievērojami atbilst ES interesēm; uzsver, ka darbaspēka mobilitātes sadaļa būtu jāiekļauj visos ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos; tomēr atgādina, ka 4. režīma saistībām jāattiecas tikai uz augsti kvalificētu speciālistu (piemēram, personu ar augstskolas vai līdzvērtīgu maģistra grādu vai augstā vadošā amatā) pārvietošanos konkrētam mērķim, uz ierobežotu laikposmu un saskaņā ar precīziem noteikumiem, kas ir iekļauti gan tās valsts tiesību aktos, kurā pakalpojums tiek sniegts, gan līgumā, kurā tiek ņemti vērā šīs valsts tiesību akti atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 16. pantam, vienlaikus nodrošinot, ka ES un dalībvalstis var netraucēti uzturēt un uzlabot darba standartus un koplīgumus;

59.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izmantot tirdzniecības politiku, lai apkarotu jaunās digitālā protekcionisma formas un paredzētu noteikumus e-komercijai un pārrobežu datu plūsmām atbilstīgi ES datu aizsardzības un privātuma tiesību aktiem un pamattiesību nodrošināšanai; uzskata, ka vēl daudz kas darāms, lai radītu labvēlīgu vidi e-komercijai un uzņēmējdarbībai ES, samazinot monopolus un monopola stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu telekomunikāciju tirgū, nepieļaujot ģeobloķēšanas praksi un ieviešot konkrētus pārsūdzības risinājumus; uzsver, ka ir izšķirīgi svarīgi digitālās tirdzniecības nozarē nodrošināt regulatīvo sadarbību, mazināt krāpšanu tiešsaistē, panākt savstarpēju atzīšanu un standartu saskaņošanu; aicina Komisiju ierosināt jaunu modeli e-komercijas sadaļās, visās tirdzniecības sarunās paredzot pilnīgu izņēmumu attiecībā uz jebkuru esošo un turpmāko ES tiesisko regulējumu datu aizsardzībai, lai nodrošinātu, ka datu apmaiņa notiek pilnīgā atbilstībā tiem datu aizsardzības noteikumiem, kas ir spēkā datu subjekta izcelsmes valstī; prasa nodrošināt ciešāku izpildītāju sadarbību, jo īpaši attiecībā uz negodīgu komercpraksi tiešsaistē;

60.

norāda, ka digitālās ekonomikas izaugsme un nozīme pieaug ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē — tiek lēsts, ka visā pasaulē ir 3,3 miljardi interneta lietotāju, kas veido 40 % pasaules iedzīvotāju; uzskata, ka tādas tendences kā mākoņdatošana, mobilie tīmekļa pakalpojumi, viedie tīkli un sociālie plašsaziņas līdzekļi radikāli pārveidos uzņēmējdarbības vidi; uzsver, ka ES tirdzniecības politikai ir jāiet kopsolī ar digitālās jomas un tehnoloģiju attīstības tendencēm;

61.

prasa, lai Komisija kopā ar PTO partneriem ne tikai izveidotu PTO darba grupu digitālās tirdzniecības jautājumos, kam būtu sīki jāpārbauda pašreizējā regulējuma piemērotība e-komercijai, izskatot konkrētus ieteikumus, precizējumus un pielāgojumus, bet arī izvērtē iespēju veidot jaunu regulējumu tirdzniecības atvieglošanai pakalpojumu nozarē, pamatojoties uz paraugpraksi saistībā ar Tirdzniecības atvieglošanas nolīguma īstenošanu;

62.

apzinās, ka finanšu pakalpojumu noteikumu iekļaušana tirdzniecības nolīgumos ir izraisījusi bažas par to iespējami negatīvo ietekmi saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; mudina Komisiju cīnīties pret korupciju, kas ir būtisks ar tarifiem nesaistīts tirdzniecības šķērslis attīstītajās un jaunattīstības valstīs; uzskata, ka tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumi var nodrošināt labāku sadarbību cīņā ar korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzskata, ka atbilstošos starptautiskos nolīgumos būtu jāiekļauj saistības, kas pamatojas uz starptautiskiem standartiem, valstu ziņošanas pienākumiem un automātisku informācijas apmaiņu, lai sekmētu finanšu pakalpojumu turpmāku liberalizāciju;

63.

uzskata, ka saikne starp tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem un nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas līgumiem nav pietiekami izpētīta un aicina Komisiju rūpīgi izskatīt jebkādus veidus, kā šie instrumenti var ietekmēt cits citu un plašāku politikas saskaņotību cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

64.

uzsver, ka tālredzīgā tirdzniecības politikā ir jāveltī lielāka uzmanība mikrouzņēmumu un MVU īpašajām vajadzībām un jānodrošina, ka tie var izmantot visas tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu sniegtās priekšrocības; atgādina, ka tikai neliela daļa Eiropas MVU spēj apzināt un izmantot globalizācijas un tirdzniecības liberalizācijas sniegtās iespējas; norāda, ka tikai 13 % Eiropas MVU ir veikuši aktīvu starptautisku darbību ārpus ES, kaut tie nodrošina trešdaļu no visa ES eksporta apjoma; atbalsta iniciatīvas ar mērķi sekmēt Eiropas MVU internacionalizāciju, tādēļ pieprasa, lai visos turpmākajos BTN tiktu iekļauta sadaļa par MVU; uzskata, ka ir jāizskata jauni veidi, kā labāk palīdzēt MVU pārdod savas preces un pakalpojumus ārvalstīs; uzsver, ka MVU ir vajadzīgs individualizētāks atbalsts, kas sāktos dalībvalstīs, atvieglota piekļuve lietotājam draudzīgai tiešsaistes informācijai par tirdzniecības pasākumiem, kā arī konkrēti un precīzi ceļveži par iespējām un priekšrocībām, ko devis vai dos ikviens ES pagātnē vai nākotnē noslēgts tirdzniecības nolīgums;

65.

aicina Komisiju horizontāli risināt MVU vajadzības visās tirdzniecības nolīgumu sadaļās, tostarp, bet ne tikai, izveidojot vienotus tiešsaistes kontaktpunktus, kuros MVU var iegūt informāciju par attiecīgo regulējumu, kas ir īpaši būtiski pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar licencēšanu un citām administratīvām prasībām; norāda, ka attiecīgos gadījumos šiem rīkiem būtu jānodrošina jaunas tirgus piekļuves iespējas MVU, jo īpaši piedāvājumiem ar mazu vērtību; uzsver, ka ir jāsamazina MVU tirdzniecības izmaksas, racionalizējot muitas procedūras, mazinot nevajadzīgus ar tarifiem nesaistītus šķēršļus un regulatīvo slogu un vienkāršojot izcelsmes noteikumus; uzskata, ka MVU var palīdzēt Komisijai šo rīku izstrādē, lai nodrošinātu tirdzniecības nolīgumu atbilstību to vajadzībām; mudina Komisiju visos tirdzniecības sarunu posmos uzturēt ciešu dialogu ar MVU pārstāvjiem;

66.

uzsver — ir svarīgi nodrošināt, ka Eiropas MVU var ātrāk piekļūt antidempinga procedūrām, lai tos aizsargātu no negodīgas tirdzniecības prakses; uzsver, ka ir nepieciešama PTO daudzpusējās sistēmas reforma, lai labāk iesaistītu MVU un nodrošinātu ātrāku strīdu izšķiršanu;

67.

aicina Komisiju izvērtēt un uzlabot esošos instrumentus attiecībā uz subsidiaritāti, dublēšanās novēršanu un saskaņotību saistībā ar attiecīgajām dalībvalstu programmām un Eiropas pievienoto vērtību, pirms tā izstrādā turpmākas individuālas MVU internacionalizācijas atbalsta iespējas; uzsver, ka Komisijai būtu jāiesniedz Parlamentam neatkarīgs novērtējums par visām spēkā esošajām programmām;

68.

uzsver, ka ES ekonomikai ir svarīgi ienākošie un izejošie ieguldījumi un ka ir jānodrošina ES uzņēmumu aizsardzība, kad tie iegulda trešo valstu tirgos; šajā sakarībā novērtē Komisijas centienus attiecībā uz jauno ieguldījumu tiesu sistēmu (ICS); uzsver, ka ir svarīgi turpināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām un Parlamentu attiecībā uz ICS; uzsver, ka sistēmai jābūt saskaņotai ar ES tiesisko kārtību, jo īpaši ES tiesu pilnvarām un, konkrētāk, ES konkurences noteikumiem; atbalsta ieceri vidējā termiņā izveidot daudzpusēju risinājumu ieguldījumu strīdu izšķiršanai; pauž nožēlu par to, ka priekšlikumā par ICS nav iekļauti noteikumi par ieguldītāju pienākumiem;

69.

aicina ES un dalībvalstis izpildīt ieteikumus UNCTAD visaptverošajā ieguldījumu politikas satvarā ilgtspējīgai attīstībai, lai veicinātu atbildīgākus, pārredzamākus un uzticamākus ieguldījumus;

70.

norāda uz Komisijas “Investīciju plānā Eiropai” iekļauto prasību palielināt ieguldījumus Eiropas Savienībā, un uzskata, ka tirdzniecības stratēģijas ir būtisks līdzeklis šo mērķu sasniegšanai; atzīmē, ka Eiropas Stratēģisko ieguldījumu fondam trūkst ārējās dimensijas; prasa Komisijai apsvērt ārējā komponenta izveidi tikai pēc tam, kad ir veikta rūpīga fonda darbības analīze un ir izskatīts tā lietderīgums, ņemot vērā iespējamos aizdevumus no Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Eiropas Attīstības fonda darbības; uzsver, ka šiem fondiem ir jāveicina ilgtspējīga attīstība un pienācīgu darbvietu izveide, jāapkaro nabadzība un jāierobežo migrācijas pamatcēloņi;

71.

atgādina par nepieciešamību uzlabot attīstības finansēšanas iestāžu, publisko un privāto partnerību pārredzamību un pārskatatbildību, lai efektīvi sekotu līdzi naudas plūsmām, parādu atmaksājamībai un tam, kādu pievienoto vērtību ilgtspējīgai attīstībai sniedz to īstenotie projekti, un minētos aspektus uzraudzītu;

72.

uzsver, ka Eiropas augstie vides, pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku labturības un sociālie standarti ir ļoti svarīgi ES iedzīvotājiem, jo īpaši attiecībā uz sabiedrības morāli un apzinātu patērētāju izvēli, uzskata, ka ar tirdzniecības nolīgumiem vajadzētu veicināt godīgu konkurenci, lai nodrošinātu, ka ES lauksaimnieki pilnībā gūst labumu no tarifu koncesijām un nenonāk ekonomiski nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar lauksaimniekiem trešās valstīs; uzsver, ka ir jāgarantē ES pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības standartu aizsardzība, saglabājot piesardzības principu, ilgtspējīgu lauksaimniecību un augsta līmeņa izsekojamību un produktu marķēšanu, kā arī nodrošinot, ka viss imports atbilst piemērojamiem ES tiesību aktiem; atzīmē, ka dzīvnieku labturības standarti starptautiskā līmenī ievērojami atšķiras; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību regulēt dzīvo lauksaimniecības dzīvnieku eksportu saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) noteiktajiem standartiem;

73.

uzskata, ka jauno tirgu atvēršanai ES lauksaimniecības produkcijai, piemēram, piena produktiem, gaļai un augļiem un dārzeņiem, ir būtiska nozīme sakarā ar pašreizējo lauksaimniecības krīzi; uzsver, ka jāapzina jauni noieta tirgi ar augstu pirktspējas potenciālu;

74.

uzskata, ka ir jāuzlabo lauksaimniecības pievienotā vērtība un jārīko veicināšanas kampaņas ar mērķi atvērt jaunus tirgus; īpaši uzsver, ka ir būtiski nostiprināt ES līmeņa kvalitātes shēmas, jo tās ES produktiem pasaules tirgū nodrošina vislabāko iespējamo tēlu, netieši dodot labumu visai Eiropas lauksaimniecībai kopumā;

75.

uzsver, ka ir jāpastiprina importa kontrole uz robežām un ka produktiem un tirdzniecības apstākļiem valstīs, kas eksportē uz ES, ir vajadzīgas stingrākas Pārtikas un veterinārā biroja inspekcijas, lai nodrošinātu atbilstību Savienības noteikumiem;

76.

uzsver, ka visās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ir svarīgi panākt rezultātus saistībā ar veselības, fitosanitārajiem un citiem ar tarifiem nesaistītiem lauksaimniecības produktu tirdzniecības šķēršļiem, pievēršot īpašu uzmanību ES noteiktajām “sarkanajām līnijām” aspektos, kuri var ietekmēt patērētāju veselību;

77.

atgādina, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ievērojami palīdz popularizēt Eiropas tradicionālos lauksaimniecības pārtikas produktus, aizsargāt tos no kaitējošas parazītiskas prakses, nodrošināt patērētāju tiesības un apzinātu izvēli un aizsargāt lauku ražotājus un lauksaimniekus, jo īpaši MVU; norāda, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība un atzīšana trešās valstīs potenciāli ir ļoti svarīga visai ES lauksaimniecības pārtikas nozarei, un uzskata, ka visos tirdzniecības nolīgumos būtu jāiekļauj aizsardzības pasākumi un darbības viltošanas apkarošanai;

78.

prasa novērst pašreizējo nelīdzsvarotību saistībā ar publiskā iepirkuma tirgus atvērtību ES un citiem tirdzniecības partneriem; aicina Komisiju iet vēl tālāk centienos panākt starptautisko publiskā iepirkuma tirgu vērienīgu un savstarpēju atvēršanu, vienlaikus garantējot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu izslēgšanu un nodrošinot, ka valstis attiecībā uz iepirkuma procedūrām joprojām var brīvi attiecināt sociālos un vides standartus, piemēram, saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma (MEAT) kritērijus; uzsver, ka Eiropas uzņēmumiem — gan korporācijām, gan MVU — ir nepieciešama labāka piekļuve publiskiem līgumiem trešās valstīs, izmantojot tādus instrumentus kā Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts, un ka ir jāmazina pašreizējais asimetrijas līmenis; šajā sakarībā atgādina, ka ES ir viens no pašiem atvērtākajiem publiskā iepirkuma tirgiem no visiem PTO dalībniekiem;

79.

atzīmē Komisijas grozīto priekšlikumu regulai par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum, kas ir nozīmīgs instruments, ar ko nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus piekļuvē trešo valstu tirgiem, un pauž dziļu nožēlu par to, ka dalībvalstu valdības turpina atbalstīt sākotnējo priekšlikumu; aicina Komisiju censties panākt pozitīvu savstarpējību piekļuvē publiskā iepirkuma tirgiem attiecībās ar galvenajiem tirdzniecības partneriem;

80.

uzsver, ka dabas resursi ir ierobežoti un būtu jāizmanto tikai ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgā veidā, par prioritāti nosakot pārstrādi; atzīst jaunattīstības valstu un VAV lielo atkarību no dabas resursiem; atgādina, ka Eiropas tirdzniecības politikā būtu jāievēro konsekventa, ilgtspējīga, visaptveroša un starppolitiska stratēģija attiecībā uz izejvielām, kā tas norādīts Parlamenta rezolūcijā par jaunu Eiropas tirdzniecības politiku atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020”;

81.

uzsver nepieciešamību virzīties uz mazoglekļa ekonomiku un tādēļ mudina Komisiju pastiprināt sadarbību enerģētikas pētniecības, attīstības un inovācijas darbību jomā, kuru mērķis ir veicināt enerģijas piegādātāju, maršrutu un avotu dažādošanu, jaunu enerģijas tirdzniecības partneru noteikšanu un lielākas konkurences veidošanu, pazeminot cenas enerģijas patērētājiem; uzsver, ka atjaunojamo energoresursu attīstīšana un energoefektivitātes veicināšana ir būtiska, lai palielinātu energoapgādes drošību un samazinātu atkarību no enerģijas importa; uzsver, cik svarīgi ir iekļaut abus nosacījumus brīvās tirdzniecības nolīgumos ar mērķi veidot ilgtspējīgas enerģētikas partnerības un veicināt tehnisko sadarbību, jo īpaši atjaunojamās enerģijas, energoefektivitātes un aizsardzības pasākumu jomā, un novērstu oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, lai tādējādi sasniegtu COP21 noteiktos mērķus;

82.

turpina paust dziļas bažas par to, ka pēdējā laikā ir strauji pieaudzis noziegumu skaits pret savvaļas dzīvniekiem un augiem un ar to saistītā nelikumīgā tirdzniecība, kas ne tikai postoši ietekmē bioloģisko daudzveidību un sugu īpatņu skaitu, bet arī rada skaidru un tūlītēju apdraudējumu iztikas līdzekļiem un vietējai ekonomikai, jo īpaši jaunattīstības valstīs; atzinīgi vērtē ES apņemšanos izskaust savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgo tirdzniecību, kas ir daļa no ES atbildes reakcijas uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši 15. ilgtspējīgas attīstības mērķi, kurā ir norādīta nepieciešamība ne tikai pārtraukt aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu malumedniecību un kontrabandu, bet arī likvidēt pieprasījumu pēc nelikumīgiem savvaļas dzīvnieku un augu produktiem un to piedāvājumu; šajā saistībā cer, ka Komisija pēc pārdomu perioda, tostarp apspriešanās ar Parlamentu un dalībvalstīm, izskatīs, kā turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos veiksmīgāk iekļaut noteikumus par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību;

83.

uzsver, ka labākas, saskaņotas un efektīvākas muitas procedūras Eiropā un ārvalstīs palīdz sekmēt tirdzniecību, nodrošināt atbilstību tirdzniecības veicināšanas prasībām un apkarot viltojumu, nelikumīgu un viltotu preču nokļūšanu vienotajā tirgū, kas grauj ES ekonomikas izaugsmi un nopietni kaitē ES patērētājiem; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu pastiprināt muitas iestāžu sadarbību; vēlreiz aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot vienotu ES muitas dienestu, lai visā ES muitas teritorijā varētu efektīvāk piemērot muitas noteikumus un procedūras;

84.

uzsver, ka Komisijai sarunās par tirdzniecības nolīgumiem būtu jācenšas pārliecināt tirdzniecības partnerus par nepieciešamību ieviest vienotu kontaktpunktu, lai nodrošinātu atbilstību muitas un robežu jautājumos, vajadzības gadījumā palīdzot ar spēju veidošanu tirdzniecības veicināšanas atbalstam;

85.

uzsver, ka atbilstīgi sakari un stabila koordinācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka tarifu atcelšana tiek veikta, īstenojot atbilstošus tehniskus, institucionālus un politiskus pasākumus, lai garantētu pastāvīgu tirdzniecības drošību;

86.

prasa Komisijai apsvērt galveno darbības rādītāju noteikšanu, lai novērtētu ES vai ārvalstu muitas pārvaldes darbu; pauž nožēlu, ka pašlaik ir pieejams ļoti maz publisko datu; norāda, ka būtu noderīgi izprast muitas un citu robežkontroles aģentūru pastāvīgu darbību uz vietas un starp tirdzniecības partneriem, lai varētu apmainīties ar paraugpraksi un Eiropas iestādēs koordinēt ar tirdzniecības atvieglošanu saistītās konkrētās intereses, ņemot vērā PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīguma 13. panta noteikumus;

87.

prasa Komisijai un dalībvalstīm sākt atklātas debates par iespēju organizēt muitas iestāžu darbu ES, nevis valstu līmenī;

88.

atzīst, ka tirdzniecības nolīgumiem ir potenciāls sniegt lielas priekšrocības patērētājiem, jo īpaši palielinot konkurenci, pazeminot cenas, nodrošinot lielāku izvēli un veicinot inovāciju; lai atraisītu šo potenciālu, aicina Komisiju visās sarunās stingri iestāties par ģeogrāfiskās bloķēšanas prakses ierobežošanu, starptautiskās viesabonēšanas tarifu samazināšanu un pasažieru tiesību nostiprināšanu;

89.

prasa ieviest pasākumus patērētāju atbalstam saistībā ar preču un pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību ar trešām valstīm, piemēram, izveidojot tiešsaistes palīdzības dienestus, kas domstarpību gadījumā sniegtu informāciju vai padomus;

90.

uzstāj, ka patērētājiem jāsniedz precīza informācija par tirgoto produktu īpašībām;

91.

piekrīt ESAO uzskatam, ka atvērtai tirdzniecības un ieguldījumu politikai ir vajadzīga plaša atbalsta politika, lai maksimāli palielinātu ieguvumus un samazinātu zaudējumus, ko tirdzniecības liberalizācija rada ES un trešo valstu iedzīvotājiem un ekonomikai; mudina dalībvalstis un Komisiju darīt daudz vairāk, lai tirdzniecības atvēršanu papildinātu ar vairākiem atbalsta pasākumiem un tādējādi nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību — piemēram, tādās jomās kā sabiedriskie pakalpojumi un ieguldījumi, izglītība un veselība, aktīva darba tirgus politika, pētniecība un izstrāde, infrastruktūras attīstība un atbilstoši noteikumi, lai garantētu sociālo un vides aizsardzību;

92.

aicina Komisiju un dalībvalstis attiecībā uz visiem tirdzniecības nolīgumiem un saistītajiem tiesību aktiem veikt visaptverošu ex-ante un ex-post analīzi, kuras pamatā ir nozaru un reģionālās ietekmes novērtējumi, lai prognozētu iespējamo negatīvo ietekmi uz ES darba tirgu un rastu modernākus risinājumus, kā ieviest riska mazināšanas pasākumus, lai no jauna attīstītu nozares un reģionus, kas cieš zaudējumus, ar nolūku panākt taisnīgāku sadali un panākt plašus ieguvumus no tirdzniecības; uzsver, ka šajā sakarībā Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Eiropas Sociālajam fondam var būt ārkārtīgi svarīga nozīme; norāda, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds arī varētu būt svarīgs instruments, ja to reformētu un pārveidotu tā, ka tas ir pienācīgi finansēts un var sniegt gan palīdzību ES uzņēmumiem un ražotājiem, kurus ietekmē trešo valstu ar tirdzniecību saistītas sankcijas, gan atbalstu MVU darbiniekiem, kurus tieši negatīvi ietekmē globalizācija;

93.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, UNCTAD un PTO.