28.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 76/11

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas III sadaļu, kas jo īpaši attiecas uz lauksaimniecību,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1) (turpmāk “KNR”),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (3),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1144/2014 par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (8),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu (9),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) Nr. 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (10),

—

ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūciju par jaunu ES meža stratēģiju mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai (11),

—

ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 22. septembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju kalnu reģionu, salu un reti apdzīvotu teritoriju ekonomiskajai un sociālajai attīstībai (12),

—

ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 11. decembra rezolūciju par piena ražošanas saglabāšanu kalnu apvidos, mazāk attīstītos apgabalos un attālākajos reģionos pēc piena kvotu atcelšanas (13),

—

ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 23. maija rezolūciju par Alpu makroreģionālo stratēģiju (14),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam (COM(2015)0366), kā arī paziņojumam pievienoto rīcības plānu,

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 3. decembra atzinumu “Eiropas Savienības makroreģionālā stratēģija Alpu reģionam” (15),

—

ņemot vērā 2011. gada 17. februāra rezolūciju par Donavas reģionam paredzētās ES stratēģijas īstenošanu (16),

—

ņemot vērā 2010. gada 21. janvāra rezolūciju par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam (17),

—

ņemot vērā Padomes 2011. gada 13. aprīļa secinājumus par ES stratēģiju Donavas reģionam,

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības stratēģiju Donavas reģionam (COM(2013)0181),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas stratēģiju Donavas reģionam (COM(2010)0715) un orientējošo rīcības plānu, kas papildina stratēģiju (SEC(2010)1489),

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2011. gada 16. jūnija atzinumu par Komisijas paziņojumu “Eiropas stratēģija Donavas reģionam” (18),

—

ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 31. marta atzinumu par stratēģiju Donavas reģionam (19),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par makroreģionu stratēģiju pievienoto vērtību (COM(2013)0468) un attiecīgos Padomes 2013. gada 22. oktobra secinājumus,

—

ņemot vērā Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju (COM(2014)0473),

—

ņemot vērā Alpu konvenciju, tostarp Alpu konvencijas protokolus,

—

ņemot vērā Euromontana2013. gada 28. februāra ziņojumu “Ceļā uz kalniem 2020. Pirmais solis: Euromontana paveiktā izmantošana plānošanā” [‘Toward Mountains 2020: Step 1 – capitalising on Euromontana work to inspire programming’],

—

ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (B departaments — Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2016. gada februāra pētījumu “Pētījums REGI komitejai. kohēzija ES kalnu reģionos” [‘Research for REGI Committee – Cohesion in mountainous regions of the EU’],

—

ņemot vērā Sieviešu Alpnet projektu, kas ir daļa no Interreg Alpu reģiona programmas 2001.–2006. gadam “Vietējo iestāžu un resursu tīkls sievietēm. Sieviešu līdzdalības veicināšana Alpu reģiona ilgtspējīgā attīstībā”,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0074/2016),

A.

tā kā kalnu reģioni veido ievērojamu daļu ES teritorijas (ap 30 %) un tā kā visa ES ir atkarīga no to ekosistēmu pakalpojumiem;

B.

tā kā ES reģionālajā politikā nav skaidras kalnu reģionu definīcijas un tā kā definīcija, ko lieto Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), nav piemērota kohēzijas politikai un nevar bez izmaiņām tikt lietota šīs politikas efektīvas pārvaldības mērķiem;

C.

tā kā šie reģioni to ekstremālo apstākļu un izolētības dēļ ir tik strukturāli atpalikuši, ka daudzos kalnu reģionos samazinās apdzīvotība, iedzīvotāji noveco, ir izjaukts dabiskais paaudžu nomaiņas cikls, kas noved pie sociālo standartu un dzīves kvalitātes pazemināšanās; tā kā tādēļ palielinās bezdarbs, sociālā atstumtība un migrācija uz pilsētām;

D.

tā kā kalnu reģioni sniedz vairākas iespējas sasniegt ES mērķus saistībā ar nodarbinātību, kohēziju un vides aizsardzību, ilgtspējīgi izmantojot to dabas resursus;

E.

tā kā pastāv ievērojamas atšķirības starp kalnu reģioniem un tāpēc ir vajadzīga politikas un sektoru koordinācija kā starp kalnu reģioniem (horizontāli), tā atsevišķu kalnu reģionu iekšienē (vertikāli);

F.

tā kā atbalstam, kas kalnu reģioniem tiek sniegts no dažādiem ES instrumentiem, piemēram, ELFLA un Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem ir jābūt savstarpēji papildinošam, lai veidotos sinerģijas, kas pavērtu iespējas labākai un iekļaujošākai attīstībai;

G.

tā kā kalnu reģioniem ir svarīga loma dalībvalstu ekonomiskā, sociālā un ilgtspējīgā attīstībā un tie nodrošina virkni ekosistēmas pakalpojumu; tā kā dzimumu līdztiesībai ir nozīmīga ietekme uz Eiropas ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; tā kā pārrobežu sadarbība kalnu apgabalos paver iespējas ilgtspējīgi sekmēt šo apgabalu ekonomisko un sociālo attīstību;

H.

tā kā kalnu reģionu īpatnību — jo īpaši atjaunojamo energoresursu bagātības un daudzveidības un šo reģionu atkarības no resursu efektīvas izmantošanas un energoefektivitātes — dēļ tie var veicināt jaunu tehnoloģiju izstrādi un inovāciju kopumā;

I.

tā kā kalnu reģioni labvēlīgi ietekmē ilgtspējīgu attīstību un sniedz ieguldījumu cīņā pret klimta pārmaiņām reģionālo ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un aizsardzībā; tā kā liela daļa kalnu reģionu ir saskaņā ar ekoloģisko tīklu Natura 2000 un citiem dabas aizsardzības pasākumiem ir aizsargājamas teritorijas, kas, no vienas puses, ierobežo saimniecisko darbību, taču, no otras puses, palīdz veicināt ilgtspējīgākus lauksaimniecības veidus un ciešāk saistīt lauksaimniecību ar citiem saimnieciskās darbības veidiem; tā kā kalnu reģionu hidroģeoloģiskajai stabilitātei ir ļoti svarīgi, lai zeme kalnu apgabalos tiktu apsaimniekota un izmantota lauksaimniecības mērķiem;

J.

tā kā kalnu reģioni saskaras ar tādām nopietnām problēmām saistībā ar sociālo un ekonomisko attīstību, klimata pārmaiņām, transporta un demogrāfiskiem jautājumiem, kuras jārisina, izveidojot atbilstošus savienojumus ar pilsētu un zemieņu teritorijām un nodrošinot digitālo pakalpojumu pieejamību;

K.

tā kā kalnu reģionu saglabātās ekosistēmas un to pakalpojumi var būt pamats daudzām saimnieciskām darbībām, īpaši lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, tūrismam, enerģijas ražošanai, ņemot vērā šo reģionu kultūras un dabas mantojumu un dažādos lauku saimniecību veidus; tā kā to ir iespējams veicināt ar saskaņotām darbībām un/vai pārrobežu sadarbību un tā kā kalnu reģionos saglabājas unikāli apstākļi un tradicionālās zināšanas un ir vērojams liels potenciāls pārejai uz kvalitatīvām lauksaimniecības sistēmām;

L.

tā kā Eiropas kalniem ir raksturīgi ledāji, kuriem ir ievērojama loma kalnu ekosistēmās un ūdensapgādē, tā kā to masas un garuma samazināšanās, kas vērojama jau kopš 19. gs. vidus, šobrīd ir sasniegusi satraucošus apmērus un tā kā daudzi Eiropas ledāji jau ir izzduši vai tiem draud izzušana līdz 2050. gadam;

M.

tā kā papildu izmaksas, kas saistītas ar klimatiskajiem un topogrāfiskajiem apstākļiem, atrašanos tālu no ekonomiskajiem centriem un nošķirtību, apgrūtina kalnu apgabalu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību; tā kā nepilnīga infrastruktūra, tostarp nepietiekams platjoslas pārklājums, un ieguldījumu trūkums kalnu reģionos sekmē atšķirību palielināšanos starp kalnu reģioniem un citām teritorijām; tā kā lauksaimnieciskās ekonomiskās ražošanas saglabāšanu ES kalnu reģionos ir nepieciešams atbalstīt, nodrošinot fizisko un digitālo pieejamību un infrastruktūru, kā arī šo teritoriju iedzīvotāju piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un vispārējas nozīmes pakalpojumiem, piemēram, izglītībai, sociālo dienestu pakalpojumiem, veselības aprūpei, sabiedriskajam transportam, pasta pakalpojumiem;

N.

tā kā Eiropā pastāv dažādi kalnu reģionu veidi, taču tiem visiem piemīt vairākas kopīgas problēmas, piemēram, slikta pieejamība, maz nodarbinātības iespēju, sabiedrības novecošanās, savienojamības trūkums, klimata pārmaiņu ietekme un cilvēku veiktas ražošanas darbības palielināšanās; tā kā ir aktīvi jārīkojas, lai risinātu šīs problēmas;

O.

tā kā, ņemot vērā nestabilo situāciju tirgos un cenu svārstības, ražošanas izmaksu palielināšanos, pastiprināto konkurenci, piena kvotu atcelšanu un ar vidi saistītās problēmas, ir būtiski svarīgi nodrošināt, lai kalnu reģionos notiktu pārtikas ražošana un tiktu īstenota daudzfunkcionāla lauksaimnieciskā darbība, tādējādi saglabājot pievienotās vērtības radīšanu, sekmējot ilgtspējīgu nodarbinātību un paverot iespējas gūt ienākumus arī no citiem avotiem;

P.

tā kā tie kalnu reģioni, kas ietver ES ārējās robežas, saskaras ar papildu grūtībām un tos lielākā mērā skar negatīvās, kalnu reģioniem raksturīgās tendences;

Q.

tā kā Eiropā ir kalnu grēdas, kas stiepjas cauri vairākām dalībvalstīm un pat iestiepjas trešās valstīs, piemēram, Karpatu kalni, kas pēc pēdējās ES paplašināšanās kļuva par ES austrumu robežu un šobrīd ir ģeopolitiski ārkārtīgi svarīgs reģions, kura stratēģiskās politiskās intereses ir būtiski svarīgas Savienības stabilitātei;

R.

tā kā daudzos kalnu reģionos, īpaši vietās, kurās aktivitāte ir sezonāla, trūkst pamata infrastruktūras, sabiedrisko pakalpojumu un regulāras piekļuves vispārējas nozīmes pakalpojumiem;

S.

tā kā lauksaimniecība kalnos ir svarīga kalnu reģionu identitātes un kultūras sastāvdaļa un turpina sekmēt nodarbinātību un atsevišķas tautsaimniecības nozares šajos reģionos, piemēram, mežsaimniecības resursu izmantošanu un tūrismu, paturot prātā, ka turpinās saimnieciskās darbības un nodarbinātības dažādošana un ka tā ir daļa no aprites ekonomikas;

T.

tā kā tālākie reģioni ir arī vulkāniskas izcelsmes kalnu reģioni (aktīvi vai dusoši vulkāni, vulkānu masīvi vai ķēdes un vulkāniskas izcelsmes salas), kuru daļas atrodas zem ūdens un tā kā šie reģioni savas topogrāfijas dēļ saskaras ar grūtībām;

U.

tā kā sievietes, kas dzīvo kalnu reģionos, sevišķi mazāk attīstītos reģionos, bieži vien saskaras ar grūtībām attiecībā uz piekļuvi augstākam izglītības līmeni un pienācīga darba iespējām;

V.

tā kā ir jārod risinājums dažādām problēmām, kuru pamatā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās, klimata pārmaiņu ietekme, nepietiekama lauksaimniecības zemes pieejamība, pārstāšana zemi izmantot lauksaimnieciskiem mērķiem un ar to saistītā zemes aizaugšana ar krūmājiem un kokiem, un jāreaģē uz nepieciešamību saglabāt kalnu pļavas;

W.

tā kā daudzu ES valstu kalnu reģionos ievērojama nozīme ir lopu audzēšanai (piena ražošanai, kā arī neintensīvai gaļas ražošanai); tā kā mazos lauksaimniecības uzņēmumus šajos apgabalos spēcīgi ietekmē sarežģītie tirgus apstākļi un visai neizdevīgā situācija izmaksu ziņā;

X.

tā kā LESD 174. panta 3. punktā ir skaidri norādīts, ka īpaša uzmanība cita starpā ir jāvelta kalnu reģioniem; tā kā pastāv vairākas ES politikas jomas, programmas un stratēģijas, kas netieši ietekmē kalnu reģionus,

1.

aicina Komisiju saistībā ar kohēzijas politiku sākt veidot funkcionējošu kalnu reģionu darba definīciju, kas papildinātu kalnu reģionu definīciju, ko izmanto Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai kontekstā, nolūkā uzlabot attiecīgo politikas virzienu un pasākumu koordināciju; uzskata, ka šādai definīcijai ir jābūt plašai un iekļaujošai, ņemot vērā dažādus faktorus, piemēram, augstumu virs jūras līmeņa, pieejamību un nogāzes slīpumu; aicina Komisiju izveidot visaptverošu definīciju, lai aptvertu arī vulkāniskos reģionus salās un tālākos reģionus, kā arī apgabalus, kas lai arī nav kalni, ir daļa no kalnu reģioniem; šajā sakarā kā uz labu iniciatīvu norāda uz ES stratēģijas Alpu reģionam (EUSALP) ierosmi iekļaut stratēģijā teritorijas, kas neatrodas kalnos;

2.

uzskata, ka ES politikā būtu jāievēro īpaša pieeja kalnu reģioniem, jo tie atrodas sliktākā strukturālā situācijā; uzskata, ka ES politikā būtu jāievēro īpaša pieeja kalnu reģioniem, jo tie ir nepārprotami nelabvēlīgākā strukturālā situācijā; tādēļ uzskata, ka kalnu reģioni būtu jāintegrē visos ES politikas aspektos, arī kohēzijas politikā, ieviešot teritoriālās ietekmes novērtējumu;

3.

atzīst, ka Eiropas Savienībai nav īpašas kalnu reģionu politikas, un norāda, ka jau pastāvošie politikas virzieni, programmas un stratēģijas, kas netieši ietekmē šādas teritorijas, sniedz pamatu ES kalnu reģionu programmai, uz kuru vajadzētu balstīt ES stratēģiju ar mērķi nodrošināt kalnu reģionu un no tiem atkarīgo teritoriju ilgtermiņa attīstību;

4.

aicina Komisiju strādāt pie ES kalnu reģionu programmas, kam vajadzētu būt pamatdokumentam, kurš sniedz ieguldījumu transnacionālā, pārrobežu un starpreģionālā politikā; uzskata, ka šajā nākotnes programmā būtu jānosaka minēto reģionu attīstības prioritātes, lai varētu labāk pielāgot nozaru politiku un nodrošināt finansējuma iespējas no ES fondiem un lai varētu īstenot ilgtspējīgu un ilgtermiņa iekļaušanas politiku;

5.

aicina Komisiju saistībā ar šo programmu izstrādāt konkrētu, padziļinātu programmu to Eiropas ledāju aizsardzībai, kuriem saskaņā ar prognozēm līdz 2050. gadam draud izzušana;

6.

prasa palielināt sinerģijas, saskaņojot ES politikas virzienus, stratēģijas un programmas, kas netieši ietekmē kalnu reģionus, tādus kā “Apvārsnis 2020”, COSME, LIFE, Natura 2000, ES platjoslas stratēģija, ES stratēģija par pielāgošanos klimata pārmaiņām, ES vides rīcības programma, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Eiropas teritoriālā sadarbība, ESI fondi un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kā arī makroreģionālās stratēģiskās iniciatīvas; aicina Komisiju apsvērt minēto programmu īpašu piemērošanu un īstenošanu kalnu reģionos;

7.

uzsver, ka ir svarīgi panākt sinerģiju starp politikas virzieniem, instrumentiem un nozarēm, un, lai to panāktu, ir jāpiemēro integrēta pieeja; uzsver, ka vērtīga pieredze ir gūta, īstenojot Alpu konvenciju, kas atbilst kā ekonomiskām, tā sociālām un vides aizsardzības interesēm;

8.

norāda uz to, ka kalnu reģionos ir maz izmantojamas zemes, kas var izraisīt konfliktus dažādu vai pārklājošos interešu dēļ saistībā ar zemes klasifikāciju un izmantojumu; tādēļ aicina dalībvalstis izstrādāt un piemērot teritoriālās plānošanas instrumentus, kas atvieglotu koordināciju un sabiedrības līdzdalību teritoriālajā attīstībā; uzskata, ka Alpu konvencijas Protokols par teritoriālo plānošanu un ilgtspējīgu attīstību ir svarīgs piemērs, ko var izmantot turpmākos pasākumos;

9.

aicina tās dalībvalstis, kuru dabas parki robežojas ar citām valstīm vai iestiepjas tajās, izveidot kopīgu pieeju šo dabas parku apsaimniekošanai, attīstībai un aizsardzībai;

10.

norāda, ka nesen veiktās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un reģionālās politikas reformas nodrošina iespēju pārvaldīt ES kohēzijas finansējumu reģionālā līmenī;

11.

aicina pārvaldes iestādes apsvērt iespēju būtiski palielināt ESI fondu piešķīrumus valstu līmenī neattīstītām kalnu teritorijām, izmantojot daudznozaru politikas pieeju, ja tas iespējams; aicina dalībvalstis sekmēt investīcijas kalnu reģionos, šajos reģionos dodot priekšroku darbības programmu finansējumam;

12.

uzsver, ka kohēzijas politikas teritoriālā dimensija ir jānosaka par prioritāru, izmantojot mērķtiecīgas iniciatīvas teritoriālajai attīstībai un papildu atbalstu teritoriālajai sadarbībai Eiropas līmenī;

13.

uzsver, ka dalībvalstis un reģioni var izmantot Lauku attīstības regulā paredzēto iespēju izveidot kalnu apgabalu vajadzībām pielāgotas tematiskas apakšprogrammas, kas ir tiesīgas saņemt augstākas publiskā finansējuma likmes; mudina dalībvalstis un reģionus izmantot šīs iespējas; norāda, ka līdz šim vēl neviena kompetentā iestāde nav nolēmusi tā rīkoties; tomēr uzskata, ka tas nebūt nenozīmē to, ka šiem reģioniem nebūtu paredzēts īpašs atbalsts;

14.

mudina dalībvalstis kalnu teritoriju atbalstam izmantot tādus instrumentus kā integrēti teritoriālie ieguldījumi (ITI) un sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA), lai atbalstītu šo reģionu īpašo attīstības potenciālu un mērķus; mudina atbalstīt vietējās rīcības grupas sabiedrības virzītai vietējai attīstībai, lai sekmētu transnacionālu tīklu veidošanos un sadarbīgas darba metodes;

15.

uzsver makroreģionālo stratēģiju ES kalnu reģionu ilgtspējīgai attīstībai (attiecīgā gadījumā ar izteiktu pārrobežu sadarbības dimensiju) pašreizējās un turpmākās izstrādes potenciālu un nozīmīgumu; aicina ņemt vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot citas ES makroreģionālās stratēģijas;

16.

atzinīgi vērtē pašreizējās iniciatīvas attiecībā uz Karpatiem ES stratēģijā Donavas reģionam un panākto progresu saistībā ar ES makroreģionālo stratēģiju Alpiem; norāda, ka Alpu stratēģija ir labs piemērs integrētai pieejai teritoriālajai attīstībai, jo tajā ņemtas vērā kalnu teritorijas un tajās ietilpstošie reģioni;

17.

uzskata, ka Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) instruments sniedz lielisku iespēju kalnu reģioniem, kurus daudzos gadījumos šķērso valstu robežas, apmainīties ar paraugpraksi un zināšanām, un prasa turpmākajā ETS iekļaut īpašu kalnu dimensiju; atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā politika pret apdzīvotības sarukšanu kalnu teritorijās (PADIMA), kuru mērķis ir risināt kalnu reģioniem raksturīgās problēmas; uzsver INTERREG programmu un citu sadarbības iniciatīvu, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) un Eiropas ekonomisko interešu grupu (EEIG) nozīmi kopīgi izmantojamu zonu izveidē kalnu reģionos, kas notiek kopīgi vadītā un saskaņotā veidā apgabalos, kuros ietilpst pārrobežu kalnu reģioni;

18.

aicina Komisiju iesniegt paziņojumu, kurš ietvertu ES kalnu reģionu programmu, un pēc tam — balto grāmatu par kalnu reģionu attīstību, pamatojoties uz paraugpraksi un iesaistot vietējās, reģionālās un valsts iestādes un citus attiecīgus dalībniekus, tostarp ekonomiskos un sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus;

19.

uzstāj, ka Komisijai un citām ieinteresētajām personām ir jāveic rūpīgs un regulārs novērtējums par stāvokli ES kalnu reģionos un jāanalizē tādi dati kā kohēzijas politikas darbības programmu īstenošanas rezultāti un dzīves kvalitātes un demogrāfijas izmaiņu rādītāji, lai pareizi virzītu ES finansējumu un politikas īstenošanu;

20.

uzsver, ka ir jāvar paļauties uz uzticamiem, pa kategorijām sadalītiem statistikas datiem, uz kuriem var balstīt politikas iniciatīvas;

21.

prasa sadarboties ar Eiropas valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā arī reģionālajām un vietējām valdībām, lai īstenotu kalnu reģionu politiku;

22.

aicina Komisiju veicināt finansēšanas instrumentu izmantošanu kalnu reģionos, lai sasniegtu konkrētus rezultātus;

23.

atzinīgi vērtē pašreizējo diskusiju par kohēzijas politikas vienkāršošanu; pauž cerību, ka vienkāršāks regulējums un ieinteresētajām personām un saņēmējiem vieglāk izmantojamu instrumentu pieejamība sekmēs ES kalnu reģionu attīstību; prasa īpašu uzmanību veltīt vienkāršošanai un centieniem veicināt ieguldījumus kalnu reģionos;

24.

aicina Komisiju ierosināt Eiropas Salu un kalnu gadu;

25.

norāda, ka MVU kalnu reģionos saskaras ar nopietnām grūtībām pieejamības, infrastruktūras, savienojamības un cilvēkresursu trūkuma dēļ; aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību MVU izveidei kalnu reģionos, īpaši apgabalos, ko skārušas dabas vai klimata pārmaiņu izraisītas katastrofas, mudina dalībvalstis attiecīgi dot priekšroku investīcijām kalnu reģionu infrastruktūrā un pakalpojumu sniegšanā šais reģionos; aicina veidot sinerģijas starp ESI fondu līdzekļiem un citām ES subsidētām programmām un iniciatīvām, lai izveidotu visaptverošu un efektīvu politikas pieeju un sniegtu pēc iespējas lielāku atbalstu MVU un uzņēmējdarbībai; uzsver, ka ir jāizveido integrētas, konkrētām vietām kalnu reģionos paredzētas stratēģijas, lai apzinātu īpašās attīstības iespējas, un tajās ir jāiekļauj pasākumi vietējo MVU savienojamības palielināšanai un attiecību un koordinācijas veicināšanai nozares iekšienē un starp nozarēm;

26.

uzsver nozīmi, kāda ir daudzpusējas lauksaimnieciskās ražošanas attīstīšanai saistībā ar tūrisma attīstību, vides aizsardzību, kā arī pārtikas ķēžu strukturēšanai kalnu reģionos, vai nu izmantojot ražotāju organizāciju asociācijas, kas palielina lauksaimnieku pozīcijas sarunās, vai arī veidojot vietējos tirgus un īsās piegādes ķēdes; uzsver nepieciešamību garantēt piekļuvi lieliem tirgiem un ieviest produktu kvalitātes nodrošināšanas, popularizēšanas un aizsardzības mehānismus, tādējādi uzlabojot lauksaimniecības produktu mārketingu un iekļaujot tos attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala vispārējā tūrisma produktu klāstā; turklāt tā kā kalnu reģionos ir lielas iespējas ražot augstvērtīgus pārtikas produktus, aicina Komisiju un dalībvalstis sākt apspriest īpaša marķējuma ieviešanu ES līmenī pārtikas produktiem, kas ražoti kalnos;

27.

šajā sakarā atzīst, ka ir vajadzīgs ELFLA atbalsts lauksaimnieciskajai ražošanai kalnu reģionos un centieniem radīt pievienoto vērtību, veidojot sinerģijas ar citiem ES fondiem un iniciatīvām, kā arī privātiem finansēšanas instrumentiem, lai panāktu labvēlīgu ietekmi uz kalnu reģioniem;

28.

atzinīgi vērtē panākto progresu saistībā ar ES meža stratēģiju; atbalsta mežu ilgtspējīgu attīstību Savienības līmenī, jo īpaši attiecībā uz mežu ieguldījumu vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanā; norāda, ka stratēģijā varētu uzsvērt mežsaimniecības ekonomisko aspektu;

29.

uzskata, ka mežsaimniecība var nodrošināt darbvietas un attīstību kalnu reģionos un ka līdz ar to jānodrošina mežu resursu saglabāšana nākotnei, izmantojot tos ilgtspējīgā veidā; norāda, ka mežiem ir būtiski svarīga loma ekosistēmā un ka kalnos tiem ir nozīmīga loma lavīnu, zemes nogruvumu un plūdu novēršanā; aicina atbalstīt tos MVU, īpaši MVU, kas izveidoti kalnu reģionos, kuri ir saistīti ar mežsaimniecības nozari un kuri pilnībā ievēro vides ilgtspējas principu; jo īpaši uzsver mežsaimniecības īpašo ekonomisko un sociālo nozīmi kalnu reģionos, kā arī to, ka ir svarīgi veikt ieguldījumus, kas būtu vērsti uz mežsaimniecības resursu efektīvu izmantošanu šajos reģionos; atgādina, ka meži ir nozīmīgs primāro un otrreizējo izejvielu avots, kuras tiek izmantotas farmācijā, kosmētikas ražošanā un pārtikas rūpniecībā, tādējādi tie palīdz radīt darbvietas; šajā sakarā prasa, lai kohēzijas politikā lielāka uzmanība tiktu veltīta ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai;

30.

aicina izveidot papildu iniciatīvas ar mērķi kalnu reģionos saglabāt mazos pārstrādes uzņēmumus un mazās un vidējās kalnu lauku saimniecības, kas ir nozīmīgs nodarbinātības avots un kuru produkcijai ir īpaša kvalitāte, bet kuru ražošanas izmaksas ir augstākas un iespējas gūt peļņu zemākas salīdzinājumā ar intensīvo augkopību vai lopkopību; aicina Komisiju veicināt izmēģinājuma projektus, lai apdzīvotības sarukšanas apdraudētajos kalnu reģionos atjaunotu tradicionālās saimnieciskās darbības, tostarp lauksaimniecības un amatniecības nozarē; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt administratīvo procedūru racionalizēšanu attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu un līdzekļu izlietojuma administrēšanu, lai uzlabotu nelielo kopienu piekļuvi finansējumam, tādējādi veicinot attīstību ilgtermiņā, piekļuvi tirgiem un ražotāju organizāciju izveidi kalnu apgabalos;

31.

aicina ESI fondu līdzekļu saņēmējus kalnu reģionos izvērtēt vietējo tehnoloģiju un ilgtspējīgu industriālo parku potenciālu un vajadzību pēc tādiem un pēc pienācīgiem lietderības pētījumiem un izmaksu un ieguvumu analīzes apsvērt to izveidošanu, izmantojot ES un valsts līdzekļus;

32.

uzsver, ka ir vajadzīgas pārdomātas specializācijas stratēģijas, lai attiecīgā gadījumā stiprinātu kalnu reģionu potenciālu;

33.

uzsver, ka sociālajiem uzņēmumiem un tādiem alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem kā kooperatīvi un kopīgi pārvaldīti uzņēmumi var būt nozīmīga loma iekļaujošā un ilgtspējīgā kalnu reģionu attīstībā, tostarp marginalizēto iedzīvotāju grupu atstumtības novēršanā un dzimumu nevienlīdzības pārvarēšanā;

34.

atbalsta ESI fondu izmantošanu tādās ekonomikas nozarēs, kas nepiesārņo vidi un ir vērstas uz nākotni, piemēram, ilgtspējīgs tūrisms, kultūras mantojums, ilgtspējīga mežsaimniecība, ātrdarbīga interneta izveide, amatniecība un atjaunojamo energoresursu izmantošana; uzsver, ka ir svarīgi izveidot jaunus, inovatīvus tūrisma modeļus un veicināt esošo, sekmīgo modeļu izmantošanu;

35.

norāda, ka kohēzijas politikā varētu uzsvērt atbalstu pārejai uz mazoglekļa, pret klimata pārmaiņām noturīgu, resursu ziņā efektīvu un vides ziņā ilgtspējīgu ekonomiku;

36.

uzskata, ka darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanai un jaunu darbvietu izveidei zaļajā ekonomikā vajadzētu būt starp Eiropas Sociālā fonda (ESF) ieguldījumu prioritātēm, un uzsver, ka ES politikai būtu jāatbalsta apmācība tādās jomās kā kalnu lauksaimniecība, ilgtspējīgs tūrisms, amatniecība, ilgtspējīga mežsaimniecība un atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģijas;

37.

atzinīgi vērtē iniciatīvas piesaistīt jauniešus lauksaimniecībai un aicina Komisiju izstrādāt līdzīgas programmas kalnu reģioniem; mudina veikt pasākumus, kuru mērķis ir iedrošināt jaunos uzņēmējus darboties nozarēs, kas saistītas ar kultūras mantojumu, un neaprobežoties tikai ar sezonālo darbību; uzsver zinātnisko institūtu un citu ar kalnu lauksaimniecību saistītu izglītības organizāciju lomu; mudina jaunos lauksaimniekus iesaistīties apmaiņas programmās un e-mācību platformās;

38.

uzsver, ka sieviešu un meiteņu izglītošanai ir liela nozīme un ka tas var palielināt sieviešu iekļaušanos tādās jomās kā zinātne, tehnoloģijas, inžernierzinātnes, matemātika un uzņēmējdarbība, kā arī zaļās ekonomikas nozarēs; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāveltī jautājumam, kā atbalstīt un rosināt sieviešu iesaistīšanos lauksaimnieciskajā darbībā un sieviešu pašnodarbinātību, sievietēm iesaistoties tiešajā tirgvedībā, tūrismā, amatniecībā un projektos; uzsver aktīvas sieviešu līdzdalības nozīmi un sieviešu nozīmīgo lomu kalnu apgabalos, jo sevišķi inovācijas un sadarbības procesu sekmēšanā un šo apgabalu pienācīgas funkcionētspējas saglabāšanā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot esošos Eiropas Sociālā fonda un pārrobežu projektu resursus un procedūras mikorfinansējuma un mikrokredītu iniciatīvām, kas būtu paredzētas sievietēm un sieviešu karjeras iespēju palielināšanai;

39.

uzsver, ka pēdējā KLP reformā ir ņemta vērā kalnu reģionu nozīme un iestrādāti efektīvi Eiropas Savienības pasākumi; uzskata, ka KLP mērķim ir jābūt ne tikai kompensēt neizdevīgus dabas vai ekonomiskos apstākļus, ar ko saskaras lauksaimnieki, bet arī dot iespējas izmantot šīm teritorijām piemītošās priekšrocības;

40.

uzsver KLP pirmā pīlāra atbalsta nozīmi lauksaimnieciskās ražošanas un lauksaimnieku ienākumu saglabāšanā kalnu apgabalos; atgādina, ka minēto mērķu sasniegšanai dalībvalstis var ieviest īpašus tiešā atbalsta maksājumus un saistītos maksājumus; atgādina, ka daudzās dalībvalstīs nepietiekamas iekšējās konverģences dēļ pirmajā pīlārā iekļautais atsaistītais atbalsts ir ievērojami mazāks nekā galvenokārt lauksaimnieciskiem mērķiem izmantotās teritorijās un tādējādi lauksaimniecības uzņēmumu konkurētspēja tiek ierobežota vēl vairāk;

41.

uzskata, ka KLP otrā pīlāra pasākumiem ir jānodrošina kalnu reģionu lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes uzņēmumu darbības ilgtspēja, konkurētspēja un dažādošana; turklāt uzskata, ka šādi pasākumi varētu veicināt lauku “atdzimšanu”, jo ar tiem tiktu sniegts atbalsts daudzfunkcionālu lauku saimniecību attīstības projektiem, kuri rada pievienoto vērtību un inovācijas, un priekšroka tajos tiktu dota ieguldījumiem lauksaimniecībā (ieguldījumiem ēkās, specifiskā aprīkojumā, modernizācijā utt.), kā arī tradicionālo šķirņu saglabāšanai kalnu reģionos;

42.

uzskata, ka nozaru pieejas mērķim attiecībā uz piensaimniecības nozari ir jābūt ilgtspējīgas piena ražošanas nodrošināšanai kalnu apgabalos, un aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās varas iestādes paredzēt — jo īpaši ar KLP otrā pīlāra starpniecību — paralēlus kompensācijas pasākumus piena ražošanai neizdevīgos apstākļos, tā tiecoties saglabāt un nostiprināt lauksaimniecisko darbību un lauksaimniecības uzņēmumu, jo īpaši mazo lauku saimniecību, efektīvu darbību šajos reģionos.

43.

uzsver duālās izglītības potenciālu kalnu reģionos; norāda uz iedvesmojošajiem rezultātiem, kas sasniegti dažās dalībvalstīs; atzinīgi vērtē duālās izglītības projektus visā Savienībā;

44.

uzskata, ka piemērota fiziskā un IKT infrastruktūra paver iespējas izvērst saimniecisko darbību un izglītojošus, sociālus un kultūras pasākumus un mazina nomaļās atrašanās vietas un nošķirtības radīto ietekmi; aicina Komisiju nākt klajā ar konkrētiem ieteikumiem, kā novērst kvalificēta darbaspēka trūkumu tūrisma nozarē, īpašu uzmanību pievēršot tādām problēmām kā darbvietu nepievilcība, zemais atalgojums, kā arī iespējām sekmēt profesionālās karjeras attīstību mudina Komisiju un dalībvalstis ar kohēzijas un investīciju fondu palīdzību novirzīt ieguldījumus infrastruktūrai kalnu reģionos, lai padarītu tos pievilcīgākus saimnieciskai darbībai;

45.

atbalsta inovatīvus risinājumus, tostarp IT balstītus risinājumus, attiecībā uz piekļuvi kvalitatīvai pamatizglītībai, kā arī formālās un neformālās izglītības un mūžizglītības iespējām nomaļās kalnu teritorijās, piemēram, kalnu reģioniem, pilsētām un universitātēm savstarpēji sadarbojoties; uzsver, ka ir vajadzīga augstas kvalitātes terciārā izglītība, un norāda uz tālmācības izglītības sistēmu potenciālu, jo tās piedāvā piekļuvi mācīšanai un mācībām nomaļos apgabalos; uzsver, ka, lai pārvarētu negatīvās demogrāfiskās tendences šajos reģionos, ir svarīga vienlīdzīga piekļuve izglītības un bērnu aprūpes iespējām, tālākizglītībai, pārkvalificēšanās iespējām, kas palīdzētu gados veciem cilvēkiem aktīvi iekļauties darba tirgū;

46.

aicina izveidot un uzlabot veselības aprūpes infrastruktūru un pakalpojumus kalnu reģionos, cita starpā izmantojot pārrobežu sadarbības iniciatīvas, tostarp veidojot pārrobežu veselības aprūpes iestādes, kur tādas ir vajadzīgas; atbalsta brīvprātīgo iesaistīšanos sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, ņemot vērā labas prakses piemērus dažās dalībvalstīs;

47.

atgādina par principu, kas paredz nodrošināt vispārēju piekļuvi sabiedriskiem pakalpojumiem visā ES teritorijā, vienlaikus uzsverot nepieciešamību dalībvalstīm un reģioniem veicināt alternatīvus un novatoriskus risinājumus kalnu apgabalos, tostarp īpaši pielāgotus risinājumus, kas vajadzības gadījumā būtu piemēroti vietējām un reģionālajām vajadzībām;

48.

uzsver, cik svarīga ir Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un efektīvāka Jauniešu garantijas instrumenta īstenošana kā laba iespēja apturēt jauniešu aizplūšanu no kalnu reģioniem, reaģējot uz demogrāfijas krīzi un sabiedrības novecošanās problēmu; aicina izveidot jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, kas būtu īpaši orientētas uz mazattīstītu kalnu reģionu vajadzībām;

49.

uzsver, ka kalnu reģionos pastāv dzimumu nevienlīdzība, īpaši tas sakāms par marginalizētām kopienām un mazaizsargātām cilvēku grupām; aicina Komisiju veikt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas pasākumus horizontālā un vertikālā līmenī jebkurā politikas jomā, bet jo īpaši finansējot savienojamības politikas pasākumus; aicina veikt salīdzinošu analīzi par apstākļiem, kādos dzīvo sievietes kalnu reģionos, īpaši mazattīstītos kalnu reģionos;

50.

mudina un aicina atbalstīt, tostarp, izmantojot ESI fondus, iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt kalnos dzīvojoši kopienu sociālo un kultūras kohēziju un iekļaušanos, lai pārvarētu fizisko nošķirtību, kultūras daudzveidības trūkumu, īpaši tiešas piekļuves trūkumu kultūras daudzveidībai, un panāktu iedzīvotāju iesaistīšanos mākslas un kultūras pasākumos;

51.

uzsver nozīmi, kāda ir integrētām teritoriālām iniciatīvām migrantu integrēšanā — procesā, kam ir ietekme uz demogrāfisko un sociālo ekonomisko atdzimšanu kalnu reģionos, tostarp tajos kalnu reģionos, kuros samazinās apdzīvotība; aicina Komisiju atvieglot un sekmēt šādu iniciatīvu izplatīšanos;

52.

atgādina par kalnu reģionu atjaunojamo energoresursu bagātību gan apjoma, gan dažādības ziņā; uzskata, ka minētajām teritorijām būtu jāatrodas vadībā ES mērķu sasniegšanā atjaunojamās enerģijas jomā; aicina Komisiju pievērsties politikas virzieniem, kas veicina un atvieglina atjaunojamo energoresursu izmantošanu kalnu reģionos;

53.

uzsver nepieciešamību Eiropas līmenī aizsargāt augstkalnu sugas, kas spēj dzīvot pārrobežu kalnu masīvos, tādus kā ģemzes, kalnu kazas, lielie plēsīgie putni, lāči, vilki un lūši; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt plānu šo augstkalnu sugu aizsardzībai un reintrodukcijai;

54.

uzsver arī potenciālu, kāds piemīt vulkāniskajiem kalnu reģioniem un vulkāniem, īpaši vulkanoloģijas ieguldījumam, attiecībā uz atjaunojamās enerģijas izmantošanas mērķu sasniegšanu, kā arī šādu apgabalu ietekmi uz dabas katastrofu, piemēram, vulkānu izvirdumu novēršanu un katastrofu seku pārvarēšanu;

55.

aicina dalībvalstis un Komisiju apzināt tos kalnu kūrortus, kuros aizliegumam lietot automašīnas būtu labvēlīga ietekme uz cīņu pret ledāju kušanu;

56.

uzskata arī, ka centienos izpildīt ES atjaunojamās enerģijas mērķus un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir jāņem vērā līdzsvars starp dabu un vides aizsardzību, tai skaitā kalnu reģionos; atgādina, ka dažos gadījumos, lai arī vietējās attīstības avots, hidroenerģijas un biomasas ieguve var kaitēt ekosistēmām, bet vēja un saules enerģijas iekārtas var bojāt ainavu;

57.

norāda, ka kalnu reģioni, tostarp vulkāniskie kalnu masīvi, un to ekosistēmas ir īpaši neaizsargāti pret klimata pārmaiņām un hidroģeoloģiskajiem riskiem, kam var būt sevišķi smaga ietekme uz šādiem reģioniem, cita starpā to ietekmē var palielināties dabas katastrofu skaits, kam var būt ietekme arī uz apkārtējo reģionu vidi un negatīva ietekme uz ekonomisko attīstību un tūrismu; šajā sakarā uzskata, ka vides aizsardzībai, klimata pārmaiņu apkarošanai un piemērotu pasākumu īstenošanai saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām ir jābūt turpmākās ES kalnu reģionu programmas, tostarp klimata pārmaiņu rīcības programmas, centrā; uzsver arī nepieciešamību izveidot tīklu apmaiņai ar analīzi un labu praksi šais reģionos;

58.

uzsver to, cik svarīgi ir saglabāt un aizsargāt unikālās dzīvotnes kalnu reģionos un veidot tās ilgtspējīgā veidā, tostarp atjaunojot bioloģisko daudzveidību un augsni, sekmējot pakalpojumus, kas balstās uz dabas mantojumu un ekosistēmu, kā arī nodrošinot videi nekaitīgu infrastruktūru, tādējādi piedāvājot nodarbinātības iespējas šajās nozarēs; atgādina to, cik būtiski nozīmīga ir lauksaimnieciskā darbība un ilgtspējīga zemes un mežu apsaimniekošana kalnu apgabalos, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un novērstu ietekmi uz vidi un ainavu;

59.

uzsver, ka kalnu reģioni ir svarīgs ūdens resursu avots, kas ir jāaizsargā un ilgtspējīgi jāpārvalda; norāda uz atsevišķu pilsētu teritoriju atkarību no kalnu reģionu nodrošinātajiem ekosistēmu pakalpojumiem un uz to, ka šie reģioni bieži nesaņem taisnīgu atlīdzību; aicina vietējās iestādes apsvērt iespēju veidot partnerības sadarbības projektu veidā, lai savāktu ūdeni un aizsargātu ūdens krājumus pilsētu teritorijām, kas atrodas kalnu reģionu tuvumā; atbalsta finansējuma izmantošanu ūdens uzkrāšanas pasākumiem nolūkā nodrošināt lauksaimniecības zemju ilgtspējīgu un efektīvu apūdeņošanu un uzturēt upēs minimālo ūdens līmeni;

60.

atbalsta ilgtspējīga tūrisma attīstību kā pozitīvu iespēju nodrošināt darbvietas un veicināt minēto teritoriju ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka ir jāattīsta platjoslas internets kā pamats ilgtspējīgam tūrismam;

61.

uzsver nepieciešamību pēc aktīvas, sinerģiju veidojošas sadarbības starp lauksaimniecību un cita veida saimnieciskās darbības veidiem kalnu apgabalos Natura 2000 teritorijās un pārējās aizsargājamās teritorijās (nacionālajos parkos, dabas parkos utt.);

62.

uzskata, ka internetam un, konkrētāk, nākamās paaudzes piekļuves (NPP) tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme kalnu reģionu problēmu atrisināšanā; atgādina, ka internets ir saistīts ar vispārējas nozīmes pakalpojumiem (VNP) un ka šādu pakalpojumu pieejamības trūkums var izraisīt apdzīvotības sarukšanu;

63.

aicina dalībvalstis izveidot stimulus aktīvākai publiskā un privātā sektora partnerību veidošanai kalnu reģionos tādās jomās kā transports, sakari un energoinfrastruktūra, jo apjomradītu ietaupījumu trūkuma dēļ šo pakalpojumu sniegšana kalnu reģionos nav ekonomiski pievilcīga; uzsver, ka labāks transports un pieņemamas kvalitātes cita veida infrastruktūra var izraisīt ekonomisko izaugsmi un jaunu darbvietu rašanos kalnu reģionos;

64.

norāda, ka tūrisms lielā mērā ir atkarīgs no infrastruktūras un vispārējas nozīmes pakalpojumu pieejamības; aicina Komisiju apsvērt iespējas ar izveidot infrastruktūru tūrisma atbalstam kalnu reģionos;

65.

norāda, ka jaunās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas paver plašas iespējas nodarbinātībai, sociālajai iekļaušanai un jaunajai digitālajai ekonomikai; tādēļ uzskata, ka, lai šādas iespējas tiktu veicinātas, ir vajadzīgs īpašs atbalsts no ESI fondiem; aicina dalībvalstis sekmēt tāldarbu, e-komerciju un digitālā mārketinga kanālu izmantošanu šajos reģionos, lai samazinātu uzņēmumu izmaksas; uzskata, ka labāka piekļuve informācijas tehnoloģijām varētu sekmēt tālmācības programmu attīstību vietās, kur trūkst pasniedzēju, kā arī e-veselības pakalpojumu attīstību, kas varētu palīdzēt novērst šo reģionu apdzīvotības samazināšanos; aicina ierosināt labas prakses piemērus un dalīties ar tiem, lai sekmēt kalnu reģionu ekonomikas daudzveidību;

66.

atzinīgi vērtē ES satelītu talonu shēmu, saskaņā ar kuru satelītu savienojumi nodrošina lietderīgu alternatīvu teritorijās, kur ir nepietiekama infrastruktūra vai kur trūkst investoru intereses;

67.

aicina Komisiju, izstrādājot platjoslas piekļuves politiku, ņemt vērā infrastruktūras un investoru intereses trūkumu kalnu reģionu mazapdzīvotības un nošķirtības dēļ; aicina Komisiju izstrādāt īpašu politiku, tostarp piešķirt nepieciešamos publiskos līdzekļus, lai novērstu digitālo plaisu šajos reģionos;

68.

atgādina, ka kalnu reģionu, kas dažās dalībvalstīs ir arī nomaļie reģioni, sociālā un ekonomiskā attīstība ir atkarīga no transporta savienojumiem starp šiem reģioniem un citiem reģioniem dalībvalstī vai pārrobežu reģionā; aicina valstu iestādes sadarbībā ar Komisiju atvieglot transporta savienojamības ar galvenajiem nacionālas nozīmes un Eiropas nozīmes ceļiem un transporta koridoriem, īpaši ar TEN-T transporta infrastruktūru, projektu īstenošanu kalnu reģionos, izmantojot dažādus ES fondus un finanšu instrumentus, tostarp EIB investīcijas;

69.

aicina Eiropas kalnu reģionus, izmantojot ERAF, investēt efektīvāku un labāk savienotu dzelzceļu un tramvaju līniju attīstībā;

70.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un reģionālajiem parlamentiem.