31.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 35/42


P8_TA(2016)0044

Bahreina – Mohammed Ramadan lieta

Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. februāra rezolūcija par Bahreinu — Mohammed Ramadan lieta (2016/2557(RSP))

(2018/C 035/09)

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bahreinu, jo īpaši 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Bahreinu, it īpaši Nabeel Rajab lietu (1);

ņemot vērā to, ka ar Karalisko rīkojumu izveidota Bahreinas neatkarīgā izmeklēšanas komisija (BICI), kuras uzdevums ir izmeklēt Bahreinas 2011. gada februāra notikumus, ziņot par tiem un par notikušā sekām, un kura savu ziņojumu publicēja 2011. gada novembrī,

ņemot vērā to, ka 2016. gada 27. janvārī Valsts cilvēktiesību institūta (NIHR) priekšsēdētājs Dr. Abdulaziz Abul iekšlietu ministram ģenerālleitnantam Shaikh Rashid Bin Abdullah Al-Khalifapar iesniedza 2014. gada otro gada pārskatu;

ņemot vērā 33 valstu kopīgo paziņojumu par Bahreinu ANO Cilvēktiesību padomes 30. sesijā 2015. gada 14. septembrī;

ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra īpašā referenta cilvēktiesību aizstāvju jautājumos, ANO īpašā referenta jautājumos par uzskatu un vārda brīvības veicināšanu un aizsardzību un ANO īpašā referenta par tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanos 2015. gada 16. jūlija kopīgo paziņojumu par Bahreinu;

ņemot vērā Bahreinas neatkarīgās izmeklēšanas komisijas (BICI) 2011. gada novembra ziņojumu,

ņemot vērā aicinājumu nekavējoties atbrīvot pārliecības dēļ ieslodzīto Dr. Abduljalil al-Singace, kurš uzsācis badastreiku,

ņemot vērā Arābu valstu līgas Ministru padomes 2013. gada 1. septembra sanāksmē Kairā pieņemto lēmumu Manamā, Bahreinā izveidot Arābu valstu cilvēktiesību tiesu,

ņemot vērā 1988. gada sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Persijas līča Sadarbības padomi (GCC),

ņemot vērā 2013. gada 12. aprīlī atjauninātās ES pamatnostādnes par nāvessodu,

ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un Arābu Cilvēktiesību hartu, kuriem Bahreina ir pievienojusies,

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Nr. 68/178 un ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju Nr. 25/7 par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību, apkarojot terorismu;

ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.

tā kā Bahreina ir Eiropas Savienības svarīgs partneris Persijas līcī, tostarp politisko un ekonomisko attiecību, enerģētikas un drošības jomās; tā kā abu pušu interesēs ir turpināt padziļināt sadarbību, lai labāk reaģētu uz nākotnes uzdevumiem;

B.

tā kā kopš 2011. gada nemieriem Bahreinas iestādes pret miermīlīgiem protestētājiem arvien plašāk izmanto represīvos pasākumus, pamatojoties uz apsūdzībām terorismā, tostarp izmantojot nāvessodu; tā kā Bahreinas tiesas 2015. gadā piespriedušas septiņus nāvessodus;

C.

tā kā 2014. gada 18. februārī Bahreinas iestādes apcietināja 32 gadus veco lidostas apsardzes darbinieku Mohammed Ramadan, kuru kopā ar jau agrāk apcietināto Hussain Ali Moosa vaino par 2014. gada 14. februārīAl Dair notikušā sprādziena sarīkošanu, kurā gāja bojā drošības spēku virsnieks un tika ievainoti vairāki citi cilvēki;

D.

tā kā tiek ziņots, ka M. Ramadan esot apcietināts bez attiecīga ordera un tā kā abi arestētie izteikušies, ka tikuši nežēlīgi piekauti un spīdzināti, līdz piekrituši atzīties, taču vēlāk prokurora klātbūtnē viņi atzīšanos atsaukuši; tā kā tiesā svarīgākie pierādījumi pret M. Ramadan un H. A. Moosa bija atzīšanās, kas esot iegūtas spīdzināšanas ceļā;

E.

tā kā 2014. gada 29. decembrī Bahreinas krimināltiesa piesprieda M. Ramadan un H. A. Moosa nāvessodu; tā kā viņus tiesāja kopā ar desmit citiem apsūdzētajiem, no kuriem deviņiem piesprieda sešus gadus ilgu ieslodzījumu un vienam — mūža ieslodzījumu; tā kā nāvessoda piespriešana tika pamatota ar Bahreinas pretterorisma likumu;

F.

tā kā 2015. gada 16. novembrī šos nāves spriedumus atstāja spēkā Bahreinas augstākā apelācijas instance, proti, Kasācijas tiesa, turklāt pat neraugoties uz to, ka apsūdzētie atsauca savu atzīšanos un atkārtoti apgalvoja, ka atzinušies spīdzināšanas dēļ; tā kā Bahreinas tiesas neizvērtēja viņu apgalvojumus, nemaz nerunājot par izmeklēšanas uzsākšanu;

G.

tā kā M. Ramadan ir tikai viens no kopumā desmit cilvēkiem, kuriem Bahreinā piespriests nāvessods, un pirmais, kam šāds soda mērs piespriests kopš 2011. gada; tā kā M. Ramadan ir viens no pirmajiem, kurš izmantojis visus apelācijas juridiskos līdzekļus un tagad viņam draud soda nenovēršama izpilde; tā kā nav zināms, ka notiktu kāda izmeklēšana saistībā ar apgalvojumiem par spīdzināšanu M. Ramadan lietā;

H.

tā kā 2014. gada 14. augustā pieci ANO cilvēktiesību eksperti izteica bažas Bahreinas valdībai saistībā ar apgalvojumiem par deviņu Bahreinas valstspiederīgo, tostarp M. Ramadan, patvaļīgu arestēšanu, aizturēšanu un spīdzināšanu un viņu vēlāku notiesāšanu procesos, kas neatbilda starptautiskajiem standartiem par taisnīgu tiesu un pienācīgu lietu izskatīšanu;

I.

tā kā vairākas cilvēktiesību NVO ir dokumentējušas netaisnīgus tiesas procesus, spīdzināšanas izmantošanu un nāvessodus Bahreinā, ar ko tiek pārkāptas dažādas starptautiskās konvencijas, tostarp Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kam Bahreina pievienojās 2006. gadā;

J.

tā kā Bahreinas Neatkarīgā izmeklēšanas komisija (BICI), ko 2011. gada 29. jūnijā ar Karalisko rīkojumu Nr. 28 izveidoja, lai izmeklētu 2011. gada februāra notikumus Bahreinā un ziņotu par tiem, ir iesniegusi vairākus ieteikumus par cilvēktiesībām un politiskām reformām;

K.

tā kā 26 BICI ieteikumos ir iekļauts arī ieteikums mīkstināt visus tos spriedumus par nāvessoda piemērošanu, kuri tika pieņemti saistībā ar 2011. gada februāra un marta notikumiem; tā kā tas bija viens no diviem ieteikumiem, kas tika pilnībā īstenoti un tādējādi ir pozitīvs solis virzībā uz nāvessoda atcelšanu;

L.

tā kā Bahreinas valdība, reaģējot uz šiem ieteikumiem, kopš 2012. gada ir izveidojusi trīs struktūras — Ombuda biroju Iekšlietu ministrijā, Īpašās izmeklēšanas nodaļu (SIU) Ģenerālprokuratūrā un Ieslodzīto un aizturēto personu tiesību komisiju (PDRC) —, kuras ir kopīgi pilnvarotas pārtraukt spīdzināšanas izmantošanu nopratināšanas un aizturēšanas vietās;

M.

tā kā ar savām pēdējā laika darbībām Bahreinas varas iestādes turpina pārkāpt un ierobežot atsevišķu sabiedrības daļu tiesības un brīvības, jo īpaši personas tiesības uz miermīlīgu protestu, vārda brīvību un digitālo brīvību; tā kā cilvēktiesību aktīvisti tiek nepārtraukti un sistemātiski vajāti, iebiedēti un aizturēti;

N.

tā kā saskaņā ar saņemto informāciju Bahreinā ieslodzījumā joprojām atrodas daudzi, kas ieslodzīti viņu pārliecības dēļ;

O.

tā kā saskaņā ar saņemto informāciju Bahreinas drošības spēki joprojām nodarbojas ar aizturēto spīdzināšanu,

1.

pauž bažas un sarūgtinājumu par to, ka Bahreina ir atsākusi nāvessoda piemērošanu; prasa atkārtoti ieviest moratoriju nāvessodam kā pirmo soli virzībā uz tā atcelšanu; aicina Bahreinas valdību un jo īpaši Viņa Majestāti Sheikh Hamad bin Isa Al Khalifa apžēlot M. Ramadan vai mīkstināt viņam piespriesto sodu;

2.

stingri nosoda to, ka drošības spēki joprojām spīdzina ieslodzītos un izturas pret viņiem nežēlīgi vai pazemojoši vai soda viņus; pauž nopietnas bažas attiecībā uz ieslodzīto fiziskās un garīgās neaizskaramības ievērošanu;

3.

pauž bažas par to, ka pretterorisma tiesību akti Bahreinā tiek izmantoti, lai sodītu par politiskiem uzskatiem un pārliecību un neļautu iedzīvotājiem iesaistīties politiskās darbībās;

4.

uzsver, ka ir pienākums nodrošināt to, lai cilvēktiesību pārstāvji tiktu aizsargāti un varētu bez apgrūtinājumiem, iebiedēšanas vai vajāšanas veikt savu darbu;

5.

norāda uz Bahreinas valdības pašreizējiem centieniem veikt kriminālkodeksa un tiesisko procedūru reformas un mudina turpināt šo procesu; mudina Bahreinas valdību ievērot starptautiskos standartus attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu un lietas izskatīšanu likumā paredzētajā kārtībā un ievērot starptautisko standartu minimumu, kā noteikts Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 9. un 14. pantā;

6.

aicina kompetentās iestādes ātri un objektīvi izmeklēt visus iespējamos spīdzināšanas gadījumus, veikt par spīdzināšanu aizdomās turēto personu kriminālvajāšanu un atcelt visus notiesājošos spriedumus, kas balstīti uz spīdzināšanas rezultātā iegūtu atzīšanos;

7.

atgādina Bahreinas iestādēm, ka Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu 15. pantā ir aizliegts izmantot jebkādus spīdzināšanas rezultātā reģistrētus izteikumus kā pierādījumus tiesvedības procesos; prasa nekavējoties ratificēt Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu fakultatīvo protokolu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām Otro fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu;

8.

aicina Bahreinas valdību nekavējoties nosūtīt atklātu ielūgumu ANO īpašajam referentam jautājumā par spīdzināšanu apmeklēt valsti un nodrošināt viņam neierobežotu piekļuvi aizturētajiem un visām aizturēšanas vietām;

9.

ņem vērā ombuda, Ieslodzīto un aizturēto personu tiesību komisijas un Valsts Cilvēktiesību iestādes ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz ieslodzīto tiesībām un viņu apstākļiem cietumā, tostarp attiecībā uz iespējamu nežēlīgu izturēšanos un spīdzināšanu; tomēr aicina Bahreinas valdību nodrošināt Ombuda biroja un Ieslodzīto un aizturēto personu tiesību komisijas neatkarību un garantēt Īpašās izmeklēšanas nodaļas neatkarību no Ģenerālprokuratūras;

10.

uzsver to, ka ir svarīgi sniegt Bahreinai atbalstu, jo īpaši attiecībā uz tās tiesu sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību starptautisko cilvēktiesību standartiem; stingri iesaka izveidot ES un Bahreinas darba grupu cilvēktiesību jautājumos;

11.

aicina Bahreinas iestādes atcelt Nabeel Rajab patvaļīgi piemēroto ceļošanas aizliegumu un atsaukt visas pret viņu izvirzītās apsūdzības saistībā ar vārda brīvību;

12.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Bahreinas Karalistes valdībai un parlamentam, kā arī Persijas līča sadarbības padomes locekļiem.


(1)  Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0279.