28.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 246/8

1.1.

Pēdējās desmitgadēs apdrošināšanas un finanšu nozarē tiek ieviesti jauninājumi, pateicoties jaunām tehnoloģijām, noteikumiem un mainīgajām klientu vajadzībām un vēlmēm. Jauni ieguldīšanas, uzkrājumu veidošanas, apdrošināšanas un naudas pārsūtīšanas modeļi ļauj visplašākajam cilvēku lokam piedalīties dažāda mēroga projektos.

1.2.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (FinTechs) un apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmumi (InsurTechs) ir katalizatori un bieži arī partneri finanšu pakalpojumu iestāžu īstenoto finanšu pakalpojumu modernizēšanā, jo tie apvieno stiprās un vājās puses un veido savstarpēju sinerģiju. EESK uzskata, ka ir lielas iespējas radīt vērtību, kopīgi izveidojot uz konkurentu sadarbību balstītu (co-opetition) (1) inovatīvu platformu.

1.3.

Noteikti ir jāatjauno uzticēšanās un stabilitāte finanšu nozarē, šajā sakarā ir ārkārtīgi svarīgi vadīt pāreju no vecās (tradicionālās banku sistēmas) uz jauno sistēmu. Tāpēc situācijā, kad notiek banku savienības un digitālā vienotā tirgus integrācijas process, EESK aicina Eiropas Savienībā pieņemt atbilstīgus tiesību aktus, kas ļautu īstenot izaugsmi un ieviest inovācijas un vienlaikus arī gādāt par patērētāju un darbinieku aizsardzību finanšu nozarē.

1.4.

Lai izveidotu patiesi vienotu Eiropas finanšu tirgu, Eiropas Komisijas politikai būtu jāgādā par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem inovācijas jomā. Principā ir nepieciešami visnotaļ vienlīdzīgi nosacījumi tiesiskā regulējuma ziņā, kā arī attiecībā uz patērētāju tiesībām, darba apstākļiem un uzraudzības pienākumiem gan tradicionālajai finanšu nozarei, gan finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem; tas atbilstu noteikumiem par to, ka vienādas darbības ir pakļautas vienādam regulējumam un vienādai uzraudzībai. Konkrētāki pasākumi izklāstīti turpmāk.

1.4.1.

Uz risku balstītajai pieejai regulējumā vajadzētu būt konsekventai visā jauninājuma dzīves ciklā un jānodrošina proporcionāls un vienkāršots tiesiskais regulējums gan vēsturiskajiem uzņēmumiem, gan jaunajiem tirgus dalībniekiem, lai tie varētu eksperimentēt ar jaunām tehnoloģijām un uzņēmējdarbības modeļiem mijiedarbībā ar regulatoriem. Būtu jāizveido ES regulējums, kas, pirmkārt, ļautu eksperimentēt sadarbībā ar nozares dalībniekiem un plašākām ieinteresēto personu aprindām — tostarp patērētāju un darbinieku pārstāvjiem, – otrkārt, nodrošinātu rīkus, kuri paātrinātu inovāciju atbalstīšanu visās jomās (tā sauktā “smilškaste” finanšu tehnoloģiju uzņēmumu jauninājumiem) (2).

1.4.2.

Lai nosacījumus pielīdzinātu tiem nosacījumiem, ko piemēro trešām pusēm, ir jāraugās uz programmatūras apstrādi kā uz nemateriāla aktīva apstrādi, novēršot to, ka no pamata kapitāla atrēķina lielās investīcijas, ko uzņēmumi, kuru galvenā mītne atrodas Eiropas Savienībā, jau veic IT jomā (sekojot ASV un Šveices banku sistēmas vai apdrošināšanas nozares paraugam (3)).

1.4.3.

Eiropas Komisijai, Eiropas Banku iestādei un dalībvalstīm ir stingri jāapņemas saskaņoti un efektīvi īstenot pārskatīto Maksājumu pakalpojumu direktīvu (PSD2), ar ko tiek paredzētas ļoti stingras drošības prasības attiecībā uz elektronisko maksājumu ieviešanu un apstrādi un patērētāju finanšu datu aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot tehnoloģiskajiem sociālajiem medijiem un tirdzniecības “milžiem”.

1.4.4.

Patērētāju problēmas un ar finanšu pakalpojumu digitalizāciju saistītie riski būtu rūpīgi jāaplūko Mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu rīcības plānā (4) un Finanšu tehnoloģiju darba grupā, lai nodrošinātu ciešu saskaņošanu starp Tiesiskuma un patērētāju ĢD un Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ĢD, jo īpaši attiecībā uz patērētāju aizsardzības jautājumiem, piemēram, nosakot, kāda veida dati būtu jāizmanto kredītspējas izvērtēšanai, kā nodrošināt informācijas izpratni pirms līguma noslēgšanas un kā efektīvi pārbaudīt identitāti, izmantojot kontroles procedūru.

1.4.5.

Pasākumi, kas iekļauti ierosinātajā grozījumā attiecībā uz Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu, būtu nekavējoties jāīsteno (5), jo īpaši tie pasākumi, kuri skar teroristu finansēšanas draudus saistībā ar virtuālām valūtām un riskus, kas saistīti ar anonīmiem priekšapmaksas instrumentiem.

1.4.6.

Kolektīvā finansēšana un citi sadarbīgās ekonomikas risinājumi jāsekmē, izpētot iespējas izveidot “kvalitātes marķējumu”, kas ļautu iegūt lietotāju uzticību, lai labāk attīstītu virtuālas kopienas un atvieglotu kooperatīvo klientu mijiedarbību.

1.4.7.

Jāatbalsta atklātā pirmkoda programmatūras risinājumu ieviešana finanšu sektorā, lai palielinātu veselīgu konkurenci tirgū, samazinātu izmaksas un novērstu pārdevēju “ieslēgšanos” nozarē.

1.4.8.

Vienlaicīgi ir jāķeras pie vienādranga kreditēšanas noteikumu izstrādes, lai sekmētu bilances samazināšanu.

1.4.9.

Eiropas Komisijai jāatbalsta hibrīdkreditēšana (kas paredzēta Bāzeles III kapitāla prasībās).

1.5.

EESK uzsver, ka digitalizācija nekad nedrīkst aizstāt labu, individualizētu kvalificēta konsultanta padomu (nedrīkst pieļaut, ka izzūd klientiem tuvumā pieejamas bankas, kurām ir vajadzībām atbilstošu aģentūru tīkls!).

1.6.

Lai izprastu finanšu tehnoloģijas, vajadzīgas jaunas prasmes visiem: regulatoriem, uzraugiem, finanšu ekosistēmās iesaistītajām ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem kopumā. Lai izmantotu vienu no galvenajiem iespējamiem ieguvumiem, kurus sniedz finanšu tehnoloģijas kā finansiālās integrācijas virzītājspēks, ES dalībvalstīm ir jāparedz situācijas attīstība un jāuzlabo datorprasmes un izglītība, ko sniedz finanšu jautājumos. Tam jāsākas skolās, un šajā sakarā jāiekļauj informācija par finanšu produktiem un to, kā tie tiek piedāvāti tiešsaistē, un par to saistību ar lietu interneta attīstību.

1.7.

Digitalizācija finanšu nozarē apdraud daudzas darbvietas, un tāpēc darba ņēmējiem jāatjaunina savas zināšanas un prasmes. EESK iesaka nodrošināt, ka prasmju apmācība un tālākizglītība notiek divos līmeņos. Iekšējā līmenī, kurā darbiniekiem ļauj uzņemties jaunus pienākumus un izveidot saikni starp esošajiem finanšu darbiniekiem “tradicionālajās iestādēs” un finanšu tehnoloģiju/apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmumiem, un ārējā līmenī, kurā tos darbiniekus, kas nevar palikt nozarē, sagatavo darbam citās nozarēs.

1.8.

EESK aicina Eiropas Sociālā fonda ietvaros gādāt par īpašām apmācību programmām atbilstīgi pamatiniciatīvai “Digitālās prasmes un darbvietu koalīcija” (6), lai atbalstītu finanšu nozares darbinieku prasmju uzlabošanu un viņu pārkvalificēšanu, tādējādi sagatavojot viņus darbam ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

1.9.

EESK aicina uzņēmumus izplatīt rīcības kodeksus un labākās prakses piemērus saistībā ar iekšējiem noteikumiem, kas ierobežo prasības darbiniekiem būt tiešsaistē visu dienu, un izdot pamatnostādnes, kuras atturētu darbiniekus no strādāšanas brīvdienās un atvaļinājuma laikā. Ja to neizdodas panākt pēc brīvprātības principa, EESK aicina ieviest saistošus noteikumus.

1.10.

Savlaicīga informēšana un apspriešanās saskaņā ar attiecīgajām ES direktīvām par darbinieku informēšanu un konsultēšanu ir galvenie priekšnosacījumi visu šo problēmjautājumu atrisināšanai. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm jārūpējas par to, lai tiktu ievēroti piemērojamie tiesību aktu noteikumi un jo īpaši darbinieku pārstāvju tiesības piedalīties uzņēmuma iekšienē veiktajās pārmaiņās.

1.11.

EESK aicina uzlabot un papildināt priekšlikumu direktīvai par preventīvās pārstrukturēšanas un otrās iespējas došanu, jo tādējādi varēs vieglāk piekļūt pārstrukturēšanas procedūrai pirms uzņēmuma maksātnespējas deklarēšanas.

2.1.

Banku un apdrošināšanas nozare Eiropā ir daudzveidīga, tai raksturīga daudzu Eiropas un pat pasaules mēroga iestāžu klātbūtne, kā arī vietējas un reģionālas struktūras ar dažāda līmeņa neatkarību un dažas iezīmes ir raksturīgas tikai atsevišķām valstīm. Neraugoties uz koncentrācijas procesu vairumā dalībvalstu, Eiropas līmenī šī nozare joprojām ir sadrumstalota. Līdz ar faktisku finanšu konglomerātu izveidošanu ir praktiski izzudušas vecās robežas starp banku grupām un lielām apdrošināšanas kompānijām.

2.2.

Jaunajā situācijā ar nepastāvīgiem tirgiem un zemām procentu likmēm stingrs reglamentējošais spiediens, uzraudzība un pārraudzība, kas banku sistēmām tika uzspiesta pēc finanšu krīzes, kopā ar digitālo transformāciju un arvien pieaugošo konkurenci (no jauno finanšu tehnoloģiju uzņēmumu puses), kā arī jaunas patēriņa tendences turpina graut banku nozares rezultātus. Līdz ar nebanku jauno modeļu parādīšanos digitālajā ekonomikā ir nepieciešams analizēt to, kā savstarpēji iedarbojas četri elementi: tradicionālās bankas, jaunie digitālie tirgus dalībnieki, regulējošās iestādes un patērētāji.

2.3.

Tā kā interneta izmantošana turpina palielināties, bankas veido tiešsaistes filiāles un virtuālās aģentūras, kurās klienti var veikt vienkāršus darījumus un sazināties ar konsultantu. Uzņēmumu stratēģijas, kuru mērķis ir radikāli samazināt ieguldījumus cilvēkresursos, kā arī pasliktināt klientu uzņemšanas apstākļus, ir novedušas pie tā, ka mazāk cilvēku apmeklē banku filiāles un daudzas filiāles visā Eiropā tiek slēgtas.

2.4.

Apdrošināšanas sektorā līdzās pastāv vairāki izplatīšanas veidi: algoti piegādātāji, brokeri, vispārējie aģenti, banku piedāvāta apdrošināšana, kā arī pašnodarbināti aģenti, kas strādā vienam uzņēmumam. Apdrošināšanas polises tagad pārdod tiešsaistē un ar viedtālruņu starpniecību. Daudzkanālu izplatīšanas tīklu dominējošā situācija atšķiras dažādās ES dalībvalstīs un atkarībā no produkta. Piemēram, dzīvības apdrošināšana tiek izplatīta galvenokārt caur banku tīkliem (pazīstama kā banku piedāvāta apdrošināšana jeb bancassurance).

2.5.

Maksāšanas metodes nepārtraukti mainās, un šī tendence kļūs vēl intensīvāka. Čeku un skaidras naudas izmantošana kopš pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma ir būtiski samazinājusies. Tajā pašā laikā pieaug pāreja uz maksāšanu ar karti, tiešo debetu un bankas pārskaitījumiem, kas nodrošina labāku izsekojamību, kontroli un drošību un palīdz mazināt neoficiālo ekonomiku. Ir iespēja vēl vairāk paplašināt elektronisko maksājumu darbības jomu, t. i., saistībā gan ar naudas pārvedumiem starp privātpersonām, gan ar sociālo pabalstu izmaksām. Jaunie e-naudas uzņēmumi apvieno spēkus ar e-komercijas uzņēmumiem, kamēr līdztekus banku kartēm rodas un attīstās jaunas tehnoloģijas, piemēram, bezkontakta maksājumi. Turklāt īpaši ir jāseko kriptovalūtu (bitmonētu un citu) tirgus attīstībai.

3.1.

Finanšu nozares jauninājumi rodas internetā, pateicoties interneta bankas pakalpojumu izmantošanai, lielajiem datiem, mākslīgajam intelektam, blokķēdēm, kiberdrošībai utt. Datu apmaiņa notiek lielā ātrumā, dodot iespēju veikt riska izvērtējumu un pieņemt finanšu lēmumus, balstoties uz algoritmiem un lielajiem datiem.

3.2.

Šis tehnoloģiju radītais pavērsiens un grūtības, ar ko saskaras tradicionālās bankas attiecībā uz pašu kapitāla problēmām un īslaicīgu likviditātes zudumu, kā arī tādu alternatīvu pārdošanas kanālu rašanos, uz kuriem neattiecas banku sektoru reglamentējošās saistības, ir bruģējušas ceļu finanšu tehnoloģijām, apdrošināšanas tehnoloģijām un blokķēdēm un tajā pašā laikā pavērušas jaunas iespējas un radījušas jaunus riskus patērētājiem.

3.3.

Finanšu tehnoloģiju un apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmumi, kuru skaits turpina palielināties, apvieno sevī finansēšanas, apdrošināšanas un tehnikas koncepcijas. Šie uzņēmumi izmanto tehnoloģijas, lai novatoriskos veidos pārdotu finanšu produktus. Tie attīstās galvenokārt tādās jomās kā uzkrājumu pārvaldība, individuālie aizņēmumi, komercsabiedrību finansēšana un tiešsaistes maksājumi. Tiem ir arvien lielāka loma līdzdalības finansēšanā (kolektīvajā finansēšanā un vienādranga finansēšanā), kuras vajadzībām izmanto īpaši izveidotas platformas un mobilās lietotnes, virtuālās valūtas un elektroniskos maksājumus ar interneta vai viedtālruņu starpniecību. Tie izdara ievērojamu spiedienu uz bankām un apdrošināšanas kompānijām, konkurējot to tradicionālajā teritorijā. Lielākie interneta uzņēmumi, jo īpaši GAFA (Google, Apple, Facebook, Amazon), arī izstrādā projektus, kas saistīti ar finanšu nozari, jo tie kontrolē lielos datus.

3.4.

Lietotnes, kas balstītas uz dalītās pārraudzības tehnoloģiju (DLT), varētu izrādīties spējīgas nodrošināt jauna veida uzticēšanos plašam pakalpojumu klāstam. Blokķēde pārredzami un droši darbojas bez jebkādas centralizētas uzraudzības struktūras. Gan uzņēmumi, gan privātpersonas var izmantot šo sistēmu, lai veiktu noteiktus darījumus un apietu finanšu sektoru, jo īpaši izmantojot kriptovalūtas.

Līdzīgā veidā PayPal piedāvā iespēju maksāt par precēm ārvalstu valūtā bez vajadzības uzrādīt bankas datus.

3.5.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ļauj uzņēmumiem un privātpersonām piekļūt kolektīvajai finansēšanai konkrētu projektu vajadzībām, izmantojot īpaši izveidotas platformas, kas dod iespēju piesaistīt līdzekļus ziedojumu, aizdevumu vai pat kapitālieguldījumu veidā. Šīs platformas ļauj veikt vienādranga aizdevumus, tostarp saņemt patēriņa kredītus un individuālos aizņēmumus, neizmantojot bankas, un ļauj privātpersonām tiešā veidā finansēt virtuālās biržas un MVU. Platformas spēj papildināt vai veicināt riska kapitālu, jo īpaši inovatīvo uzņēmumu vajadzībām, un ar to mobilo lietotņu palīdzību reāllaikā sniegt klientiem tiem vajadzīgo finanšu informāciju viņu izdevumu pārvaldīšanai vai ieguldījumu lēmumu pieņemšanai.

3.6.

Šie jaunie tirgus dalībnieki konkurē ar tradicionālajiem banku un apdrošināšanas darījumu modeļiem, taču gan bankas, gan apdrošināšanas kompānijas sāk pastāvēt tiem līdzās. Dažas jau ir uzsākušas sadarbības procesu ar finanšu tehnoloģiju un apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmumiem, un citām ir pašām savas meitasuzņēmumu struktūras. Turklāt pēdējos gados ir ātri pieauguši ieguldījumu apjomi finanšu tehnoloģijās, un ir radusies interese arī par apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmumiem.

4.1.

Lielos uzņēmumos šī pielāgošanās finanšu pakalpojumu digitalizācijai ir saistīta ar pārmaiņām, kuras tie spēj iekļaut savu uzņēmumu ikdienas pārvaldībā. Taču atšķirīga situācija ir daudziem tradicionālajiem MVU un jo īpaši ļoti maziem uzņēmumiem, kam nav tādu iekšēju zināšanu un līdzekļu, kuri tiem ļautu viegli piemēroties ātri mainīgajai finanšu pasaulei.

4.2.

Interneta un viedtālruņu ērā patērētāju profili vairs nav tie paši, bet viņu interese par digitālajiem bankas un apdrošināšanas pakalpojumiem ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, vecuma, izglītības līmeņa un nodarbošanās. Tomēr, ja runa ir par finanšu konsultācijām, tad nepieciešamība pēc cilvēciskā kontakta, kas balstās uz klienta pieredzi, vēl joprojām saglabājas, tostarp jauniešu vidū.

4.3.

Banku un apdrošināšanas grupu virtuālās filiāles, tiešsaistes meitasuzņēmumi piedāvā patērētājiem iespēju ar jauno lietotņu starpniecību piekļūt kredītiem, aizdevumiem un apdrošināšanas pakalpojumiem internetā un viedtālruņos. Šie darījumi tiek piedāvāti ar labvēlīgākiem nosacījumiem: bezmaksas bankas karti, subsidētām procentu likmēm un bonusiem par konta atvēršanu un atlaidi vairāku mēnešu apdrošināšanas un kopieguldījumu iemaksu apmērā. Šie ieguvumi patērētājiem ir viens no aspektiem, kas rodas, bankām, apdrošināšanas kompānijām un savstarpējas apdrošināšanas sabiedrībām pārejot no tradicionālā uzņēmējdarbības modeļa uz modeli, kurš radies digitalizācijas iespaidā.

4.4.

Šis jaunais scenārijs patērētājiem gan rada riskus, gan piedāvā iespējas, proti:

4.5.

Ar digitalizācijas palīdzību būtu jāpanāk lielāka pārredzamība finanšu produktu izplatīšanas jomā, taču aiz produktu piedāvājuma šķietamās vienkāršošanas var slēpties vispārējo finansiālo attiecību līdzsvara trūkums. Algoritmu izmantošana negarantē ne slēpto trūkumu neesamību, ne produktu atbilstību Eiropas standartiem. Tādēļ izglītībā, ko sniedz finanšu jautājumos, būtu jāiekļauj informācija par finanšu produktiem tādā kontekstā, kādā tie tiek piedāvāti tiešsaistē.

5.1.

Uzņēmumu pašreizējā lielā atkarība no banku finansējuma (vairāk nekā 75 % Eiropā salīdzinājumā ar 20 % ASV) un kapitāla kultūras trūkums Eiropā padara MVU (vairāk nekā 98 % no visiem Eiropas uzņēmumiem, kuros nodarbināti 2 no 3 darba ņēmējiem un kas rada 58 % no visas pievienotās vērtības) iespējami neaizsargātus pret tādu kredītresursu trūkumu, kāds radās pasaules finanšu krīzes gados. Attiecīgi būtu jāpēta citas nebanku finansējuma metodes un to radītie riski, it īpaši krīzes gadījumā.

5.2.

Lai finansētu MVU, kā paredzēts Junkera plānā, papildus atbalstam no Eiropas fondiem, kas, samazinot parastās finansēšanas izmaksas, veicina darbvietu radīšanu un uzņēmuma konkurētspēju, ir virkne alternatīvu avotu, kuri palīdz uzlabot uzņēmumu attīstību un samazināt riskus.

5.3.

Ir jānostiprina sociāli atbildīgu, pārredzamu un ilgtspējīgu banku pakalpojumu modelis un finanšu sistēma, kas sakņojas reālajā ekonomikā, nodrošinot stabilitāti, kā arī sociālo un teritoriālo kohēziju. Ilgtspējīgas bankas ar nodomu izmanto trīs pīlāru modeli (kas ietver finanšu, sociālos un vides aizsardzības rādītājus tā, lai finansētu projektus, kuri nerada negatīvas ārējās sekas), galveno uzmanību pievēršot ciešu attiecību izveidošanai ar klientiem un plašākām ieinteresēto personu aprindām.

5.4.

Banku, apdrošināšanas kooperatīvu un savstarpējas apdrošināšanas sabiedrību darbība jau sen ir virzīta uz vērtības radīšanu visām ieinteresētajām personām (“ieinteresēto personu vērtības” modelis), lai tās attīstītu savu uzņēmējdarbību. Taču tās ir arī pārņēmušas parasto komerciestāžu praksi, un tās nebija pasargātas no finanšu krīzes izraisītajām grūtībām. Pagaidām nešķiet, ka digitalizācija būtu galvenais virzītājspēks, kas ļautu atgriezties pie ētiskākām uzņēmējdarbības metodēm, kuras atbilstu reālajām sabiedrības vajadzībām.

6.1.

Saskaņā ar Bloomberg datiem bankas visā pasaulē kopš 2008. gada ekonomikas krīzes ir likvidējušas apmēram 600 000 darbvietu. Šie apjomīgie personāla samazinājumi ir notikuši galvenokārt krīzes dēļ, taču arī digitalizācijas process to ir sekmējis.

6.2.

Tiek lēsts, ka Eiropā bankas un apdrošināšanas kompānijas nodrošina gandrīz četrus miljonus darbvietu, no kurām trīs miljoni ir banku nozarē un gandrīz viens miljons apdrošināšanā. Citigroup lēš, ka Eiropas un ASV banku nozarē nākamajos desmit gados likvidēs apmēram 1,8 miljonus darbvietu. Eiropa, kuras bankas uz pilna laika ekvivalenta pamata nodarbina gandrīz 2,9 miljonus darbinieku, līdz 2025. gadam saglabās tikai 1,82 miljonus darbvietu. Šo tendenci ilustrē vairāku lielo Eiropas banku grupu nesenais paziņojums par daudzu darbvietu likvidēšanu. Daudzās valstīs finanšu nozarē var vērot tendenci pāriet uz nepilna laika darbu vai citiem nodarbinātības veidiem.

6.3.

Ir jāveic aktīvi darba tirgus politikas pasākumi, lai vadītu pašreiz notiekošās un gaidāmās pārmaiņas attiecīgo darbinieku gadījumā. Visu līmeņu sociālajiem partneriem ir izšķiroša nozīme piemērotu risinājumu meklēšanā. Labas prakses piemērs šajā sakarā ir vispārējais pārkvalificēšanās fonds visiem skartajiem banku darbiniekiem Austrijā; tas izveidots saskaņā ar darba koplīgumu nozares līmenī, un to finansē gan nozare, gan valsts.

6.4.

Pirms banku filiāļu tīkla samazināšanas notika filiāļu koncepcijas rūpīga pārskatīšana, ņemot vērā attiecīgo klientu paradumus. Jau pirms filiāļu slēgšanas darbinieku skaits samazinājās darījumu automatizācijas dēļ. Apdrošināšanas jomā vispārējo aģentu un brokeru tīkls ir spēcīgs, neraugoties uz izteikto tendenci samazināšanās virzienā. Algoto apdrošināšanas pārstāvju skaits samazināsies.

6.5.

Tirdzniecības jomā uzņēmumu akciju pirkšana/pārdošana, valūtas un kredītriska mijmaiņas darījumi (atvasinātie finanšu instrumenti, kuros pārdevējs izmaksā kompensāciju pircējam gadījumā, ja trešā persona neizpilda saistības) arvien biežāk tiek veikti ar datoru starpniecību.

6.6.

Jauna kognitīvā platforma, kas atvasināta no lielajiem datiem un ko izmēģinājušas svarīgas banku grupas, spēj sniegt atbildes uz dabiskā valodā uzdotiem jautājumiem visdažādākajās jomās un klientu konsultantiem piedāvāt iepriekš sagatavotas atbildes. Šo tehnoloģiju var izmantot kā virtuālo palīgu gan banku, gan apdrošināšanas jomā. Kā vienus no pirmajiem tas varētu skart pārdošanas nodaļu darbiniekus.

6.7.

Darba apstākļi ir kļuvuši nestabili, un ir ievērojami palielinājušās apmācību prasības, lai sniegtu darbiniekiem nepieciešamās digitālās prasmes un lai dotu tiem iespēju mainīt darbu, ja rastos nepieciešamība pēc profesionālās mobilitātes.

6.8.

Tā kā digitālā attīstība prasīs milzīgas pārmaiņas saistībā ar darbiniekiem vajadzīgajiem instrumentiem, prasmēm un kompetencēm, uzņēmumiem ir jābūt gataviem ieguldīt līdzekļus nepārtrauktā prasmju un kvalifikāciju paaugstināšanā. Darba koplīguma slēgšanas sarunās un sociālajā dialogā ir jākoncentrējas uz to, cik svarīgi ir pielāgot profesionālo izglītību nākotnes vajadzībām un nodrošināt šo apmācību, kā arī sīki jāizklāsta tas, kā jaunās tehnoloģijas jau tiek izmantotas nozarē. Tas, kādas prasmes ir nepieciešamas pašreizējiem darbiniekiem finanšu nozarē, lai tās varētu izmantot nākotnē, un kā šīs prasmes var iemācīt, būtu jāpēta katrā gadījumā atsevišķi.

6.9.

Sakarā ar tiešsaistes darba uzsākšanu un daudzajām jau likvidētajām darbvietām rodas arvien lielākas bažas par darba laiku. Jau ir skaidrs, ka arvien vairāk finanšu darbību Eiropas Savienībā un ārpus Eiropas tiks pārceltas uz valstīm, kurās ir zemas darbaspēka izmaksas un zems sociālās aizsardzības līmenis.

6.10.

Ir svarīgi, lai digitālie risinājumi vienmēr kalpotu cilvēkiem un palīdzētu uzlabot sociālos standartus un darba apstākļus. Visos līmeņos — tostarp Eiropas līmenī — ir jāpaplašina nozaru sociālais dialogs, lai precīzi noteiktu labākos risinājumus un tādējādi novērstu sociālos nemierus. Nozaru līmenī un katrā uzņēmumā darba devējiem ir jācenšas iesaistīties pārrunās ar arodbiedrību pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka tiek veikti efektīvi pasākumi saistībā ar ienākumiem, darba apstākļiem, sociālo aizsardzību, apmācību un atbalsta sniegšanu iekšējai ģeogrāfiskajai un profesionālajai mobilitātei un atlaisto darbinieku iekārtošanai citā darbā. Šie pasākumi ir jāīsteno pēc iespējas ātrāk pirms pārstrukturizācijas procesiem, nevis tikai tad, kad darbvietas sāk zust.

6.11.

Neraugoties uz kontrolētu digitalizāciju finanšu sektorā, būtu jāsaglabā kvalitatīvas darbvietas un jāuzlabo attiecības ar klientiem, vienlaikus saglabājot pietiekamu piekļuvi individualizētām finanšu konsultācijām. Digitalizācijai būtu jānodrošina labāka darījumu drošība un gan klientu, gan darbinieku personas datu efektīva aizsardzība. Darbinieki un finanšu pakalpojumu patērētāji būtu jāiesaista ar pārstāvības organizāciju starpniecību, lai varētu ņemt vērā viņu praktiskās zināšanas attiecīgajā jomā.

7.1.

Finanšu produktu arvien lielākā sarežģītība un apstrādes ātrums — kopā ar anonīmu, automatizētu tirgvedību, padomu un konsultāciju sniegšanas pakalpojumiem — rada augsta riska situācijas, kuras ieguldīto vai investēto līdzekļu īpašnieks bieži vien nevar izvērtēt vai kontrolēt. EESK ar bažām vēro riskanto modeļu nepiemērotību un to nespēju pareizi novērtēt dažādu nenodrošināto investīciju kategoriju riska profilu.

7.2.

Francijas Bankas vadītājs norāda, ka digitālās finansēšanas rašanās procesam paralēli vajadzīgs regulējums, kas ir jāpielāgo tā, lai neslāpētu inovāciju radīšanas procesu, un tam ir jāturpina nodrošināt augsts darījumu drošības un patērētāju aizsardzības līmenis. EESK uzskata, ka vienādi augsti standarti ir jāattiecina gan uz tradicionālo finanšu nozari, gan jaunajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem/uzņēmējdarbības modeļiem.

7.3.

Otrā finanšu instrumentu direktīva (FITD II) ir viena no galvenajām reglamentējošajām iniciatīvām, kas mainīs tirgus struktūru un uzņēmējdarbības modeļus. Regulatīvās prasības uzņēmumiem būtu jāuzskata par stratēģisku iespēju.

7.4.

Jaunās regulas par digitālajiem maksājumiem (PSD2) ir vērstas uz to, lai tiešsaistes darījumu drošības līmeni palielinātu ar mērķi samazināt šajā sakarā pašreiz vērojamo krāpšanas apmēru.

7.5.

Ar jauno ES Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu tiks ieviestas jaunas klientu uzticamības pārbaudes prasības, kā arī jaunas saistības ziņot par aizdomīgiem darījumiem un uzglabāt informāciju par maksājumiem.

7.6.

Pateicoties atjauninātajam regulējumam par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (CPC regula), valstu iestādēm būs plašākas pilnvaras panākt patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu ievērošanu un varēs uzlabot vajadzīgo koordināciju starp dalībvalstīm.

7.7.

Piemērojot direktīvas “Maksātspēja II” noteikumus apdrošināšanas kompānijām un Bāzeles III/CRD IV noteikumus bankām, rodas jautājums par to, kā papildu reglamentējošā pieejā iespējams ņemt vērā riskus, ko rada jaunpienācēji finanšu sistēmā, un to ietekmi uz šo nozari kopumā.

7.8.

Pēc Eiropas Banku iestādes 2016. gadā veiktajiem spriedzes testiem Komisija ir iesniegusi priekšlikumus, kas atspoguļo pašlaik Bāzeles komitejā notiekošās debates par kapitāla prasību stiprināšanu. Pieņemtajiem vispārējiem standartiem vajadzētu būt samērīgiem ar kredītiestāžu un finanšu jaunuzņēmumu lielumu un raksturu. EESK atzinīgi vērtē neseno Komisijas priekšlikumu kopumu (7).

7.9.

Finanšu krīze ir nozīmējusi lielu apgrozījumu pēdējos gados tiešo investīciju fondiem — nebanku finanšu iestādēm. Digitalizācijas ietekmei uz šiem fondiem nebūtu jārada regulējuma trūkums, kas varētu kaitēt finanšu sistēmas stabilitātei.

7.10.

Ņemot vērā to, ka trūkst tādu tradicionālo riska novērtēšanas modeļu, kas ļautu pareizi novērtēt beznodrošinājuma finansēšanas modeļus, Eiropas uzraudzības iestādēm būtu jāpastiprina kontakti ar finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, jo, lai izprastu finanšu tehnoloģijas, uzraudzības iestādēm vajadzīgas jaunas prasmes.