1.Ievads

Paātrināt pāreju uz mazoglekļa konkurētspējīgu ekonomiku – tā Eiropai ir gan steidzama nepieciešamība, gan lieliska iespēja.

Tas mūsdienās ir milzīgs izaicinājums. Nespējot rast risinājumu, uz spēles tiktu likta mūsu labklājība. Savukārt veiksmīgs risinājums pavērtu vēl nebijušas ekonomikas iespējas un uzlabotu izredzes nodrošināt pārticību, labklājību un izaugsmi 1 .

Eiropas Savienība atrodas izdevīgā pozīcijā, lai vadītu šo pārejas procesu, kam ievirzi un impulsu ir devis Parīzes nolīgums 2 . Klimata pārmaiņu apkarošanā Eiropa ir izvirzījusies priekšgalā pasaules mērogā, tā ir darbojusies kā dzinējspēks atjaunojamo energoresursu attīstīšanā un kā līdere energoefektivitātes risinājumu izstrādē rūpniecības, transporta un būvniecības jomā. Eiropas uzņēmumi ir sasnieguši salīdzinošās priekšrocības daudzos pasaules tirgos, kur starptautisko konkurentu radītā konkurence joprojām pieaug, un Eiropas zinātnieki un novatori arvien paplašina zināšanu robežas 3 .

Balstoties uz tik stabila pamata, Komisija ir izstrādājusi tiesību aktu paketi, lai turpmākai rīcībai izveidotu skaidru satvaru, kura pamatā ir trīs galvenie mērķi:

energoefektivitātes izvirzīšana priekšplānā,

Eiropa kā pasaules līdere atjaunojamo energoresursu jomā,

taisnīga attieksme pret patērētājiem.

Eiropai ir jāpalielina investīcijas energoefektivitātē un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jomā un jāattīsta tīras enerģijas uzņēmējdarbības modeļi, kuri sniegtu jaunas iespējas un palielinātu digitalizācijas sniegto priekšrocību izmantošanu patērētāju vidū.

Kā izklāstīts paziņojumā "Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem" 4 , inovācija ir viena no galvenajām jomām, kurās īstermiņā var pastiprināt un pārorientēt konkrētu darbību, kā arī uzlabot sinerģiju, lai atbalstītu nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas Eiropā. Lielākajām investīcijām jānāk no privātā sektora. Taču arī Eiropas Savienība var uzņemties izšķirošu lomu un tā tas arī būtu jādara. Šajā paziņojumā ir izklāstīta visaptveroša stratēģija attiecībā uz trim galvenajām politikas svirām, ko ES var izmantot, lai stimulētu privātās investīcijas inovāciju attīstīšanai tīras enerģijas jomā.

Ar mērķorientētiem signāliem, rīcībpolitiku, standartiem un regulējumu ES var īstenot savas politiskās ambīcijas un veidot pienācīgu uzņēmējdarbības vidi. Tas nozīmē piedāvāt stingrus un konsekventus stimulus privāto investīciju veikšanai pētniecībā, izstrādē un ieviešanā tīras enerģijas jomā. ES līmeņa politikā un tiesiskajā regulējumā prioritāra nozīme ir jāpiešķir energoefektivitātei, jāizvirza vērienīgi mērķi attiecībā uz vadošo lomu pasaulē atjaunojamo energoresursu jomā, un energosistēmas centrā jāizvirza patērētājs.

ES var arī ieviest mērķorientētus finanšu instrumentus, lai mazinātu risku saistībā ar privātām investīcijām nepārbaudītās, bet daudzsološās tīras enerģijas tehnoloģijās vai uzņēmējdarbības modeļos. Tas nozīmē, ka tiek izmantoti valsts aizdevumi, kapitālieguldījumi un finanšu garantijas projektos, kuriem tirgus, tehnoloģiju vai zinātniskās nenoteiktības dēļ visticamāk neizdosies visu finansējumu saņemt no privātā sektora. Ar šiem ES instrumentiem, kā tas parādīts Investīciju plānā Eiropai 5 , tiek samazināts risks privātajā sektorā, sniedzot iespēju piesaistīt privātās investīcijas, kas citādi neizdotos.

Jo īpaši izmantojot programmu "Apvārsnis 2020", savu pētniecības un inovācijas finansējumu ES var vērst uz to, lai paplašinātu zinātnes un zināšanu robežas. Tas attiecas uz finansējuma piešķiršanu zinātkāres virzītiem pētījumiem, uz uzdevumu orientētiem pētniecības un demonstrējumu projektiem, lai sekmētu un paātrinātu pāreju no laboratorijas uz veiksmīgi izstrādātām precēm un pakalpojumiem, kas rada darbavietas un veicina izaugsmi.

Papildus šiem trim darbības virzieniem Savienībai ir nozīmīga loma, iesaistoties starptautiskās iniciatīvās par inovāciju tīras enerģijas jomā un radot iespēju saskaņot rīcību ar pilsētām, reģioniem un dalībvalstīm.

Šī stratēģija acīmredzami palīdz sasniegt divas būtiskas Eiropas Savienības politiskās prioritātes: izveidot spēcīgu Enerģētikas savienību ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku – un šīs prioritātes kontekstā stratēģija ir galvenais rezultāts – un sniegt jaunu impulsu nodarbinātībai, izaugsmei un investīcijām. Stratēģijas pamatā ir saskaņota rīcība, lai veicinātu un izstrādātu tehnoloģijas, pakalpojumus, uzņēmējdarbības modeļus un sociālo inovāciju, tādējādi sekmējot izaugsmi un nodarbinātību un palielinot ES rūpniecības nozaru konkurētspēju pasaules tirgos. Šādā veidā stratēģija kalpos arī par izmēģinājuma telpu, kurā iespējams pārbaudīt turpmāk īstenojamas jaunas horizontālas pieejas inovācijas un konkurētspējas sekmēšanai.

2.Energosistēmas pārkārtošana

Energosistēmā ir sasniegts lūzuma punkts. Atjaunojamie energoresursi kļūst izmaksu ziņā konkurētspējīgāki, un no tiem tiek saražota aizvien lielāka daļa elektroenerģijas. Enerģijas intensitātes likmes – pēc kurām nosaka, kāda ir enerģijas izmantošana salīdzinājumā ar ekonomikas rezultātiem – samazinās, jo īpaši valstīs ar attīstītu ekonomiku. Šajos veiksmīgajos scenārijos liela daļa nopelnu pienākas ES, taču arī turpmāk ir daudz darāmā. Uzņemoties vadošo lomu klimata pārmaiņu apkarošanā, Eiropa ir panākusi, ka tās rūpniecības nozares energoefektivitātes ziņā ir kļuvušas par visspēcīgākajām pasaulē un pasaules līderiem inovācijas jomā, kuri piedāvā jaunas tehnoloģijas, materiālus un risinājumus. Jau no paša sākuma ES klimata un enerģētikas politika ir veidota atbilstīgi holistiskai pieejai, kas vērsta uz to, lai ES, dalībvalstis un nozares pārstāvji koordinētu investīcijas, kā arī saskaņotu attiecīgo politiku un tiesisko regulējumu.

Lai panāktu turpmāku virzību, būs jāiegulda vēl lielāki centieni. Ir jārod jauni enerģijas uzglabāšanas risinājumi un jāizveido plašāks portfelis ar izmaksu ziņā lietderīgām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām. Daudz straujāk arī ēku fondos, transporta sistēmās un ražošanas praksē jāievieš jau izstrādātās energoefektivitātes tehnoloģijas. Šajā sakarībā liela nozīme ir nesen atjauninātajam Energotehnoloģiju stratēģiskajam plānam 6 .

Vēl būtiskāk ir tas, ka pārejai uz mazoglekļa, energoefektīvu un klimatnoturīgu ekonomiku būs vajadzīga decentralizētāka, atvērta sistēma un visas sabiedrības iesaistīšana. Energosistēmā tradicionāli bijusi raksturīga lielo uzņēmumu, vēsturisko operatoru un liela mēroga, centralizētu tehnoloģiju projektu dominance. Taču nākotnē energosistēmas centrā jābūt patērētājam – viņš ir tas, kurš pieprasa konkurētspējīgus mazoglekļa risinājumus, iesaistās kā ražotājs un decentralizētu enerģijas tīklu pārvaldnieks, ar decentralizētu platformu starpniecību rīkojas kā investors un, izmantojot lietotāju inovāciju priekšrocības, virza pārmaiņas.

Vairāk augšup vērsta, uz lietotāju centrēta energosistēma veicina inovāciju. Tajā pašā laikā – šī decentralizācija ir kļuvusi iespējama, pateicoties inovācijām citās jomās, no kurām kā galvenā minama enerģijas tirgus un transporta sistēmas pamataspektu digitalizācija. Šodien, un vēl jo vairāk rīt, digitalizācija nozīmē mazākus šķēršļus ienākšanai tirgū. Tas nozīmē, ka visi – gan patērētāji, gan vietējā sabiedrība, gan arī mazie jaunuzņēmumi – var piedalīties enerģētikas inovāciju izstrādē un pat uzņemties vadību šajā jomā.

Lai varētu veicināt mazoglekļa inovācijas, energoefektivitātes projektus un atjaunojamos energoresursus, ir jāizveido atvērtas inovācijas sistēma. Uzņēmumi un nozares pārstāvji arvien vairāk apzinās mūsdienu pasaules sarežģīto kontekstu, kurā neviens atsevišķi nevar piedāvāt pilnīgu risinājumu. Turklāt interesantākās tirgu veidojošas inovācijas tiek radītas dažādu nozaru, disciplīnu un pieeju krustcelēs 7 .

3.Politiskie signāli un tiesiskais regulējums

Lai ieviestu inovācijas tīras enerģijas jomā, ir jābūt izveidotam labi funkcionējošam vienotajam tirgum un stabilai konkurences politikai, kas ļauj jaunpienācējiem savas inovācijas ieviest tirgū ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz vēsturiskajiem operatoriem. . Pabeidzot Kapitāla tirgu savienības 8 izveidi, tiks nodrošinātas plašākas iespējas veidot pārrobežu kapitāla plūsmu un vairāk akcentēts ilgtspējīgs finansējums, kura saņemšanai izmantojami tādi instrumenti kā zaļās obligācijas. Tas nozīmē vairāk finansējuma saņemšanas iespēju inovatīviem projektiem energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā. Lielāks uzsvars uz atvērtu inovāciju un atvērtu zinātni radīs, jo īpaši mazajiem uzņēmumiem, vairāk iespēju pētniecības rezultātus ieviest tirgū 9 .

Papildus šiem plašajiem priekšnosacījumiem, kas jāizpilda pirms labākas inovācijas ekosistēmas izveides, inovāciju ieviešanas paātrināšanai tīras enerģijas jomā ir jāveic būtiskas izmaiņas saistībā ar subsīdijām enerģētikas jomā un ar enerģētiku saistītos noteikumos.

Joprojām īstenotā, bet vēl aizvien būtiskā, rīcībpolitika, ar kuru tiek atbalstīta nafta, ogles un cita veida oglekļietilpīgais kurināmais, tostarp dažu dalībvalstu piešķirtās subsīdijas, būtu jāuzskata par šķērsli inovāciju ieviešanai tīras enerģijas jomā. Šīs rīcībpolitikas slēpj patiesās fosilā kurināmā sociālās izmaksas un mākslīgi pazemina tā cenas. Tas apgrūtina inovatīvu tīras enerģijas projektu īstenošanu, jo to virzītājiem nākas strādāt skarbākos tirgus apstākļos.

Šāda rīcībpolitika ir tiešā pretrunā ES saistībām, kuras noteiktas saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kā arī G20 un G7 kontekstā. Komisijas ziņojumā Elektronerģijas cenas un izmaksas Eiropā 10 , kas sagatavots reizē ar šo paziņojumu, konstatēts, ka 2012. gadā tiešās subsīdijas fosilajam kurināmajam bija aptuveni 41,9 miljardi euro, sasniedzot 300 miljardus euro, ja ņem vērā arī vides ārējos faktorus. Ņemot vērā ierobežotos resursus, šo subsīdiju radītais nodokļu slogs nozīmē, ka tiks piešķirts mazāk līdzekļu, kurus varētu izmanto kā publisko finansējumu pētniecībai un inovācijai tīras enerģijas jomā. Eiropā 2014. gadā šāds finansējums sasniedza 4,2 miljardus euro 28 ES dalībvalstīm. Arī ar ES instrumentiem tiek atbalstītas inovācijas tīras enerģijas jomā, piemēram, no ES programmas "Apvārsnis 2020" tika piešķirts 1,1 miljards euro. Pārvirzot tikai nelielu daļu no fosilā kurināmā tiešajām subsīdijām, proti, 41,9 miljardiem euro, tiktu panākta liela ietekme.

Atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju veicināšana ir galvenais aspekts, kam ES, kas pārejā uz tīrām tehnoloģijām uzņēmusies vadošo lomu pasaulē, pievērš uzmanību. Elektroenerģijas tirgus modeļa direktīvā 11 saistībā ar nostabilizējušos oglekļa cenu ir noteikts mērķis izveidot tādu atjaunojamiem energoresursiem pielāgotu tirgu, kas samazinātu vajadzību pēc īpašām atbalsta shēmām. Tas ļautu pakāpeniski publiskā sektora atbalstu pārorientēt uz mazāk stabili attīstītām atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām un pilnveidot pētniecības un inovācijas centienus, saistībā ar šīm tehnoloģijām piedāvājot tirgus pieprasījuma stimulēšanas instrumentus.

Pārmaiņām patlaban ir īstais brīdis. Šā brīža zemā naftas un gāzes cena dod iespēju, negatīvi neietekmējot sabiedrības labklājību, pakāpeniski samazināt subsīdijas fosilajam kurināmajam.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka ievērojama daļa subsīdiju tiek gūta no preferenciālu nodokļu režīmu piemērošanas fosilajam kurināmajam; šo jautājumu Komisija skata plašākā kontekstā, proti, saistībā ar enerģijas nodokļiem ES.

Paziņojumā "Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem" 12 Komisija ir izklāstījusi virkni darbību, kas palīdzētu pārorientēt finanšu plūsmas par labu pārejai uz tīru enerģiju, tostarp paredzējusi pasākumus, kuri uzlabotu pārredzamību jautājumā par subsīdijām un to ietekmi uz inovāciju.

Radīt inovācijai labvēlīgus tirgus apstākļus cita starpā nozīmē izveidot stabilu, ilgtermiņā funkcionējošu, pārredzamu un paredzamu regulatīvo vidi. Komisija 2015. gada maijā iesniedza pārskatītu Labāka regulējuma iniciatīvu paketi 13 , kurā atzīts, ka inovācija ir rūpīgi jāapsver ikvienā jaunā tiesību aktu priekšlikumā. Tas tika uzsvērts nesen pieņemtos Padomes secinājumos par "inovācijas principu" 14 . Turklāt ievērojama nozīme ir arī standartiem, kā arī inovatīvo energotehnoloģiju tirdzniecībai 15 .

Regula varētu paātrināt inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanu un kalpot par stimulu lielākai konkurētspējai, sekmējot efektīvāk funkcionējošu pietiekami lielu tirgu izveidi un lielāku politisko noteiktību. Paralēli šim paziņojumam Komisija nāk klajā ar plašu leģislatīvo un neleģislatīvo pasākumu paketi Enerģētikas savienības ietvaros. Šie pasākumi nodrošinās skaidru satvaru tādu inovāciju ieviešanai, kuras ir vajadzīgas, lai sasniegtu mērķi par konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku. Piemēram, Eiropas elektroenerģijas tirgus pārveide palīdzēs straujāk uzsākt atjaunojamu energoresursu izmantošanu, efektīvi pārvaldīt pieprasījumu un izmantot reģionāli integrētu enerģijas tirgu potenciālu. Direktīva par ēku energoefektivitāti 16 radīs stimulu inovāciju izstrādei, lai panāktu, ka Eiropas ēku fondu veido gandrīz nulles enerģijas ēkas un līdz 2050. gadam tiek izbūvēti plus enerģijas ēku rajoni. Savukārt pārskatītā Atjaunojamo energoresursu direktīva (AED II) cita starpā veicinās nākamās paaudzes atjaunojamās enerģijas risinājumus siltumapgādes un aukstumapgādes, transporta un elektroenerģijas nozarē.

Līdzīgā veidā mazoglekļa inovācijas tiks stimulētas ar pašreizējiem Komisijas priekšlikumiem pārskatīt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) 17 , Kopīgu centienu regulu 18 , kā arī priekšlikumu zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF) 19 iekļaut vispārējos centienos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 20 palīdzēs palielināt energoefektivitāti un samazināt emisijas, lietderīgāk izmantojot izejvielas un pārstrādājot otrreizējās izejvielas un atkritumus. Bioekonomikas attiecīgā nozīme tiks ņemta vērā gaidāmajā Bioekonomikas stratēģijas pārskatīšanas un tās iespējamas atjaunināšanas procesā. Transporta dekarbonizācija kalpos par papildu "pievilkšanas" faktoru inovāciju jomā. Nesenajā paziņojumā par Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju 21 ir iekļauts rīcības plāns, lai sekmētu pāreju uz mazemisiju mobilitāti un sniegtu jaunas iespējas inovācijai, darbavietu radīšanai un samazinātu Eiropas energoatkarību.

Visbeidzot, publisko iepirkumu var un vajag izmantot kā efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību iespējams veidot inovatīvu produktu tirgus. Eiropas standartizācija var turpināt atbalstīt zaļo publisko iepirkumu attiecībā uz inovatīviem produktiem, palīdzot publiskajām iestādēm attīstīt vajadzīgās tehniskās specifikācijas. Kā norādīts Jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iniciatīvā 22 , 2017. gadā Komisija ieviesīs pasākumus saistībā ar ES iepirkumu, lai cita starpā mudinātu dalībvalstis izvirzīt vērienīgus inovāciju iepirkuma mērķus.

Politiskie signāli un tiesiskais regulējums – ierosinātās darbības

Pārskatot pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam, Komisija arī pārbaudīs, kā šie noteikumi un noteikumi par valsts atbalstu investīcijām pētniecībā un inovācijā dod dalībvalstīm iespēju veicināt inovāciju atjaunojamās enerģijas tehnoloģijās un risinājumos.

Paziņojumā "Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem" Komisija ir izklāstījusi virkni darbību, kas palīdzētu pārorientēt finanšu plūsmas par labu pārejai uz tīru enerģiju, tostarp paredzējusi pasākumus, kuri uzlabotu pārredzamību jautājumā par subsīdijām un to ietekmi uz inovāciju.

Gaidāmos tiesību aktu priekšlikumus par rīcību tīras enerģijas un klimata politikas jomā, starp kuriem paredzēta arī pārskatītā redakcija stratēģijai laikposmam pēc 2020. gada attiecībā uz vieglajiem automobiļiem un vieglajiem kravas furgoniem un uz kravas automobiļiem, smagkravas automobiļiem un autobusiem 23 , izvērtēs padziļinātā analīzē, lai noteiktu, kā tie ietekmēs pētniecību un inovāciju.

Turpmākās Eiropas standartizācijas Savienības gada darba programmās par mērķiem tiks izvirzītas Enerģētikas savienības prioritātes, proti, ekonomikas dekarbonizācija un atbalsts zaļajam publiskajam iepirkumam 24 .

Komisija izvērtēs iespējas ar publiskā iepirkuma palīdzību plašāk tirgū ieviest inovatīvus tīras enerģijas risinājumus, un šajā sakarībā tā pārskatīs "Tīro" transportlīdzekļu direktīvu (Direktīva 2009/33/EK) un turpinās izstrādāt brīvprātīgi piemērojamos zaļā publiskā iepirkuma kritērijus.

4.Finanšu instrumenti privātā sektora investīciju veicināšanai

Lai izveidotu konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku, Eiropai ir jāmobilizē ievērojams investīciju apjoms 25 . Aplēses liecina, ka 2014. gadā privātās investīcijas Enerģētikas savienības pētniecības un inovācijas prioritāšu īstenošanai Eiropas Savienībā sasniedza 22,9 miljardus euro. Šie skaitļi, protams, nozīmē, ka summa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājusies, taču šādam pieaugumam būtu jānotiek daudz straujāk, lai sasniegtu mūsu mērķus.

ES rīcībā ir plašs klāsts dažādu finansēšanas un finanšu instrumentu, ar kuru palīdzību var atbalstīt mazoglekļa inovācijas. Tie aptver visus inovācijas vērtības radīšanas ķēdes posmus, sākot no pētniecības un izstrādes līdz stabili attīstīto tehnoloģiju ieviešanai. Kā uzsvērts paziņojumā "Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem", turpmākajos gados būs svarīgi veicināt papildu investīcijas stabili attīstīto atjaunojamo energoresrsu un energoefektivitātes risinājumu ieviešanā. Lai to izdarītu, ir svarīgi, ņemot vērā horizontālā līmenī jau paveikto saistībā ar Investīciju plānu Eiropai, izmantot publiskā sektora atbalstu, lai uzlabotu galveno projektu riska profilu, nodrošinātu lielāku pārredzamību un vieglākas un racionālākas piekļuves un apvienošanas iespējas projektu attīstītājiem. Šajā kontekstā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir galvenais instruments – jau patlaban vairāk nekā 25 % no tā pašreizējām investīcijām vairāk nekā 40 projektos ļauj piesaistīt finansējumu enerģētikas un vides jomā resursu efektīvas izmantošanas prioritārajās nozarēs, kopā piesaistītajām investīcijām sasniedzot līdz pat 30 miljardiem euro. Balstoties uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda 26 panākumiem, kas tika gūti tā pirmajā darbības gadā, Komisija ir ierosinājusi pagarināt šī fonda darbību līdz 2020. gada beigām un pieprasīt, lai vismaz 40 % no projektiem, kas tiek finansēti Eiropas Stratēģisko investīciju fonda infrastruktūras un inovācijas klases ietvaros, veicinātu darbības klimata, enerģētikas un vides jomā atbilstīgi COP 21 mērķiem. 27 Turklāt finanšu instrumenti ir pieejami arī Eiropas strukturālajos un investīciju fondos. Laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam dalībvalstis un reģioni jau ir saplānojuši investīcijas mazoglekļa tehnoloģijām (6 miljardi euro) un inovācijām (5 miljardi euro).

Tomēr, lai paātrinātu inovācijas tempus tīras enerģijas jomā, ir jāiet tālāk par stabili attīstīto tehnoloģiju ieviešanu un jāizmanto publiskā sektora resursi, lai atbalstītu progresīvas tehnoloģijas un ar privātā sektora finansējumu saistītās nepilnības novērstu inovācijas cikla agrākos posmos. Jaunas investīcijas jāvirza uz mazoglekļa energoefektīvu risinājumu izvēršanas kritisko posmu, mēģinot tos pārcelt no demonstrējumu līmeņa uz tirgu. Šajā līmenī parasti jāveic lielas investīcijas, turklāt pārējās neskaidrības attiecībā uz izmaksām, veiktspēju un tirgus integrāciju rada pārāk lielu risku privātā sektora investoriem.

Pirmajiem šāda veida komerciāla mēroga demonstrējumu projektiem ir īpaši augsts risks privātajā sektorā. Lai risinātu jautājumus par šāda veida projektiem, Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) pagājušajā gadā ieviesa enerģētikas demonstrējumu projektu 28 mehānismu kā daļu no programmas "Apvārsnis 2020" iniciatīvas "InnovFin". Enerģētikas demonstrējumu projekti rada lielu interesi par aizdevumiem un aizdevumu garantijām, ko sniedz pirmajām šāda veida mazoglekļa tehnoloģijām, kurās tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi, kā arī kurināmā elementi un ūdeņradis.

Komisija tiecas piesaistīt ES publiskā sektora līdzekļus, mobilizējot privātās investīcijas. Komisijas priekšlikumā par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu ir ierosināts, ka pašreizējo programmas NER300 mehānismu aizstās Inovācijas fonds. Inovācijas fonda ātrai īstenošanai būtu jāatbalsta investīcijas augsti inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanā energoietilpīgās rūpniecības nozarēs, kā arī atjaunojamo energoresursu un oglekļa dioksīda uztveršanas, uzglabāšanas un izmantošanas jomā. Visi šie centieni prasa nodrošināt ciešu saikni ar citiem ES instrumentiem, jo īpaši "InnovFin" enerģētikas demonstrējumu projektu, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Nākamās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Inovācijas fondam jāatbalsta investīcijas mazoglekļa inovācijā atjaunojamās enerģijas jomā, oglekļa dioksīda uztveršanā, uzglabāšanā un izmantošanā, kā arī energoietilpīgās rūpniecības nozarēs. Komisija arī ir ierosinājusi, lai Inovācijas fonds darbību sāktu pirms 2021. gada.

Komisija un Eiropas Investīciju banka izveidos Tīrāka transporta mehānismu, kurš palīdzēs atbalstīt alternatīvās enerģijas transporta risinājumu ieviešanu. EIB finanšu produkti un konsultāciju pakalpojumi būs pieejami publiskām un privātām struktūrām. Projekti varēs arī pretendēt uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumu vai Eiropas Stratēģisko investīciju fonda garantiju.

Lai Eiropas Stratēģisko investīciju fonda un citu finanšu instrumentu izmantošanā paplašinātu mērogu un sasniegtu iespējami lielāku ietekmi, ir jāizveido stabils inovatīvo projektu plānojums, kas spēj piesaistīt investīcijas un nodrošina tirgus gatavību. Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvarā Komisija ir izveidojusi Eiropas Investīciju projektu portālu 29 , kura mērķis ir izveidot saikni starp ES projektu virzītājiem un investoriem visā pasaulē. Projektu virzītājiem, kuri meklē potenciālos investorus, portāls nodrošina pamanāmību, turklāt ļauj piekļūt pārredzamam plānojumam par dzīvotspējīgiem projektiem Eiropas Savienībā un viegli sazināties ar projektu attīstītājiem, kā arī virzītājiem sazināties ar investoriem.

Turklāt privātā un publiskā sektora partnerības pētniecībā, piemēram, kopīgas tehnoloģiju ierosmes "Kurināmā elementi un ūdeņradis", "Clean Sky", jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēma (SESAR), "Shift2Rail" un Biorūpniecības iniciatīva, kā arī līgumiskās publiskā un privātā sektora partnerības, piemēram, Ekoloģiskie transportlīdzekļi un Efektīva resursu izmantošana un energoefektivitāte ilgtspējīgā pārstrādes nozarē, – tās visas ir nozīmīgs stimuls jaunām investīcijām, kas izriet no pētniecības un izstrādes, kam līdzfinansējumu piešķir nozare, turklāt tās nodrošina projektu plānojumu. Jaunas investīcijas tīras enerģijas jomā un attiecīgus projektu priekšlikumus, kuriem ir piešķirams ES finansējums, sniedz arī zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK), jo īpaši ZIK "InnoEnergy" un "Climate". Zināšanu un inovācijas kopienām ir būtiska nozīme kā mehānismam, kas sasaista Eiropas pētniecības un inovācijas finansējuma avotus (piemēram, programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas strukturālo un investīciju fondu) 30 ar privātajiem partneriem un izveido saikni starp reģionālā un vietējā līmenī īstenotām darbībām, no vienas puses, un uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, no otras puses. Šo kopienu darbs tiks paplašināts līdz konsultāciju pakalpojumiem saistībā ar priekšlikumiem par piekļuvi kapitālam, tehnisko palīdzību vai uzņēmējdarbības modeļiem.

Finanšu instrumenti privātā sektora investīciju veicināšanai – ierosinātās darbības

Eiropas Komisija strādā pie tā, lai vismaz divkāršotu budžetu "InnovFin" enerģētikas demonstrējumu projektu shēmai, kā arī paplašinātu tās tvērumu, izmantojot līdzekļus, kas novirzīti no dažādiem avotiem, tostarp programmas "Apvārsnis 2020", Eiropas Stratēģisko investīciju fonda un citiem instrumentiem. Tiek veidotas sinerģijas ar citiem instrumentiem, lai tādējādi ieviestu vienas pieturas konsultāciju mehānismu, kas potenciālajiem investoriem un attīstītājiem palīdzētu noorientēties starp dažādajiem pieejamajiem instrumentiem.

Komisija un Eiropas Investīciju banka izveidos Tīrāka transporta mehānismu, kurš palīdzēs atbalstīt alternatīvās enerģijas transporta risinājumu ieviešanu. Lai izveidotu projektu plānojumu, tiks veicinātas mērķorientētas sadarbības iniciatīvas, piemēram, jauna ieviešanas iniciatīva ekoloģiskiem (alternatīvu degvielu izmantojošiem) autobusiem.

Izmantojot Eiropas Investīciju projektu portālu un citus kanālus, Komisija nodrošinās, lai inovatīvu projektu plānojums tiktu darīts zināms investoriem attiecīgajās publiskā un privātā sektora partnerībās, kuras tiek atbalstītas saistībā ar programmu "Apvārsnis 2020" un zināšanu un inovāciju kopienu "InnoEnergy" un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta ZIK "Climate".

5.Enerģētikas zinātnes un tehnoloģiju finansēšana un to ieviešana tirgū

Pētniecībā un inovācijā tīras enerģijas jomā Eiropas Savienība ir viena no pasaules līderiem un sniedz lielāko publisko finansējumu. Programmā "Apvārsnis 2020" piešķīrums 5,7 miljardu euro apmērā ir paredzēts sabiedrības problēmu kontekstā noteiktajam mērķim "droša, tīra un efektīva enerģija". Kopā ar citām "Apvārsnis 2020" sfērām no enerģētikai piešķirtā finansējuma vairāk nekā 10 miljardi euro ir paredzēti pētniecībai un inovācijai tīras enerģijas jomā.

To papildina ievērojamas investīcijas no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, tostarp, izmantojot pārdomātas specializācijas stratēģijas 31 . Iesaistot nozaru pārstāvjus, pētniekus un publiskās iestādes, pārdomātas specializācijas stratēģijas ļauj koncentrēt dalībvalstu finansiālo atbalstu tādās jomās, kurās iespējama strauja izaugsme, piemēram, mazoglekļa energosistēmā.

Balstoties uz šiem panākumiem, zinātnes un zināšanu robežu paplašināšana ir obligāts nosacījums, kura izpilde ļauj nodrošināt kvalitāti un ietekmi turpmākajos Eiropas investīciju projektos ceļā uz mazoglekļa ekonomiku. Šis jautājums tiek risināts dažādos programmas "Apvārsnis 2020" aspektos, kā izklāstīts turpmāk.

Fundamentālie pētījumi. No programmas "Apvārsnis 2020" arī turpmāk tiks piešķirts finansējums revolucionāriem fundamentālajiem pētījumiem, kuru veikšanā ir iesaistīta Eiropas Pētniecības padome 32 , kas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus ievēro augšupēju pieeju. Kopš 2007. gada Eiropas Pētniecības padome ir piešķīrusi 248 dotācijas pētniecības projektiem enerģētikas jomā, kas naudas izteiksmē bijis aptuveni 500 miljonu euro liels ES finansējums.

Uz tirgus izveidi vērsta inovācija. Atlikušajā programmas "Apvārsnis 2020" periodā Komisija apsvērs ieviest jaunu pasākumu, proti, izveidot Eiropas Inovācijas padomi 33 , kura sekmētu tādu progresīvu inovāciju radīšanu, kuras spētu aptvert un radīt jaunus tirgus. Īpašu uzmanību pievēršot jaunuzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, šī iespējamā Eiropas Inovācijas padome papildinātu ierosināto Jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iniciatīvu 34 . Mērķis ir uzlabot iespējas apkopot, atbalstīt un izvērst interesantākos tirgu veidojošos revolucionāru inovāciju piemērus Eiropā, šajā nolūkā izmantojot augšupēju un starpdisciplināru pieeju, tostarp enerģētikas, transporta un digitālo tehnoloģiju saskares jomā. Pirmais pasākumu kopums tiks ieviests 2017. gadā programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros, un Komisija centīsies šo pieeju nostiprināt arī turpmākajās programmās.

Uzdevuma virzīta pētniecība un inovācija. Komisija pētīs jaunas pieejas, kas radītas, iedvesmojoties no starptautiska mēroga paraugprakses. Tas attiecas arī uz tādām pieejām, kurās apvienota potenciāli augstas ietekmes projektu apzināšanā un atlasē izmantojama direktīvā, uzdevuma virzīta metode; tieša iesaistīšanās projekta ikdienas vadībā un dažāda veida mērķorientēta un pielāgota palīdzība; kā arī pilnvaras pārstrukturēt vai pārtraukt finansējumu, ja netiek izpildīti starpposma mērķi (kā piemērus var minēt Apvienotās Karalistes programmu "Catapult" vai ASV projektu "Advanced Research Projects Agency-Energy").

Veicināšanas balvas. Komisija izmantos veicināšanas balvas kā augšupēju instrumentu, lai ar tā palīdzību ieviestu revolucionāras inovācijas, ļaujot pretendentiem pilnīgi brīvi izstrādāt visefektīvākos risinājumus. Šīs pieejas pamatā ir pieredze, kas līdz šim gūta programmā "Apvārsnis 2020" (8,25 miljoni euro piecām balvām tīras enerģijas jomā).

Taču, lai īstenotu šajā paziņojumā paredzēto, papildus pētniecībai un inovācijai tīras enerģijas jomā ir jāaptver arī citas jomas, kā aprakstīts turpmāk.

Klimata izpēte. "Apvārsnis 2020" atbalsta pētniecību, kuras rezultāti tiks izmantoti topošajā 2018. gada ziņojumā, ko gatavo Klimata pārmaiņu starpvaldību padome. Šajā ziņojumā tiks izklāstīti pētījumu rezultāti par globālās sasilšanas scenāriju ar temperatūras palielināšanos par 1,5 grādiem, neapšaubāmi liekot pievērst vairāk uzmanības ES turpmākajiem centieniem. Šajā sakarībā ar Eiropas dekarbonizācijas plānu iniciatīvu, ko vada augsta līmeņa darba grupa, programmā "Apvārsnis 2020" tiks veikti zinātniski pētījumi, lai palīdzētu noteikt izpildāmus un ticamus scenārijus, kas būtu saderīgi ar Parīzes nolīgumu.

Kosmosa izpēte. "Apvārsnis 2020" atbalsta pētniecību, lai nodrošinātu Eiropu ar spēju pasaules mērogā monitorēt antropogēnās oglekļa dioksīda emisijas.

Transporta izpēte. Uzlabojot transportlīdzekļu energoefektivitāti, elektromobilitāti un akumulatoru tehnoloģijas, īstenojot pāreju uz videi nekaitīgiem mobilitātes risinājumiem un atbalstot digitalizāciju efektīvāka transporta un mobilitātes nodrošināšanā, "Apvārsnis 2020" atbalsta transporta sistēmas dekarbonizāciju. Šie pasākumi veicinās jaunu uzņēmējdarbības modeļu veidošanos, kā arī inovācijām labvēlīgu standartu un noteikumu izstrādi, jo īpaši pilsētu teritorijās. Pētniecības un izstrādes darbība papildinās pašreizējos politikas pasākumus, tādējādi atbalstot stabili attīstīto inovatīvo tehnoloģiju ieviešanu, piemēram, bezemisiju sabiedriskais transports un intelektiskās transporta sistēmas.

Sociālās un humanitārās zinātnes. Lai padziļinātu izpratni par nosacījumiem, kas saistīti ar rīcību, vai citiem sociālekonomiskajiem nosacījumiem, kas saistīti ar sabiedrības atbalstu klimata un enerģētikas politikai vai tās noraidīšanu, Komisija veido jaunu enerģētikas pētniecības platformu. Apvienojot enerģētikas speciālistus no sociālajām un humanitārajām zinātnēm, kā arī tehniskākām jomām un iesaistot visus Eiropas reģionus, platforma sniegs tik ļoti vajadzīgo stimulu starpdisciplinārajam un starpnozaru darbam. Tā palīdzēs labāk izmantot milzīgo sociālās inovācijas potenciālu enerģētikas jomā, kā arī pārvarēt pastāvošos sociālos šķēršļus, tādējādi ļaujot izstrādāt priekšlikumus Eiropas politikas veidotājiem par to, kā labāk sasniegt Enerģētikas savienības mērķus.

Piemēri programmā "Apvārsnis 2020" atbalstītiem Eiropas inovācijas projektiem tīras enerģijas jomā

1. "InnovFin" enerģētikas demonstrējumu projektu mehānisms ir nodrošinājis 10 miljonu euro lielu aizdevumu pirmajam šāda veida pilna mēroga demonstrējumu projektam, kurā Somijas uzņēmums "AW-Energy" attīstījis WaveRoller konceptu. Projekta mērķis ir mazināt plaisu starp tādu tehnoloģiju demonstrējumu un komerciālas izmantošanas posmiem, kuras ļauj viļņu enerģiju pārveidot par elektroenerģiju un kurām ir augsts potenciāls pasaules tirgū.

2. Eiropas Investīciju banka ir sniegusi kvazikapitāla aizdevumu 20 miljonu euro apmērā, kas Vācijas uzņēmumam "Heliatek" piešķirts programmā "InnovFin finansējums vidēji liela kapitāla uzņēmumu izaugsmei". Uzņēmums radīja un patentēja īpašu tehnoloģiju, lai izgatavotu elektroenerģiju ražojošas fotoelementu plēves (Heliafilm®), izmantojot organiskos saules fotoelementus (OPV), kurus var integrēt stiklā vai fasāžu elementos vai izvietot uz jumtiem.

3. ELIPTIC (pilsētas sabiedriskā transporta elektrifikācijas) projekts saņēma 6 miljonus euro no programmas "Apvārsnis 2020", lai izpētītu pilsētas sabiedriskā transporta sistēmu elektrifikācijas iespējas, ko sniegtu Eiropas pilsētu infrastruktūru optimizācija, kas nozīmē, ka sabiedriskais transports veido elektromoblitātes pamatu, tādējādi samazinot fosilā kurināmā patēriņu un uzlabojot gaisa kvalitāti.

Lai Eiropa varētu izvirzīties vadībā atjaunojamo energoresursu jomā, galvenie izaicinājumi ir atjaunojamo energoresursu integrācija energosistēmā, kā arī tādu progresīvu uzglabāšanas risinājumu izstrāde, kas ļautu nodrošināt stabilu energoapgādi mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Turklāt, lai spertu lielu soli uz priekšu principa "energoefektivitāte pirmajā vietā" īstenošanā, ir jāatrisina ES ēku fonda dekarbonizācijas problēma, jo šis aspekts ir saistīts ar vairāk nekā 40 % no ES enerģijas galapieprasījuma. Turklāt transporta sistēmai ir milzīgs potenciāls samazināt oglekļa dioksīda emisijas, taču, lai to izdarītu, ir jārod uzglabāšanas risinājumi un jāveic inovācijas digitālo tehnoloģiju jomā, atbalstot transportu un intelektiskās mobilitātes pakalpojumus.

Nosakot stingras prioritātes, iespējams ilgtspējīgi ietekmēt un gūt maksimālu labumu no oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas, palielināt rūpniecības konkurētspēju un izmantot eksporta iespējas. Tādēļ būtu jākoncentrējas uz tādām inovācijām, kas ļauj vairāk ieviest jaunas atjaunojamās energotehnoloģijas un panākt lielākus energoietaupījumus, tieši skar iedzīvotājus, ļaujot tiem iesaistīties enerģētikas pārkārtošanā vai padarot to pieejamāku. Balstoties uz panākumiem, kas gūti ar Integrētā energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā paredzētajiem pasākumiem, Komisija ir paredzējusi turpmāko finansējumu, kas būs pieejams programmā "Apvārsnis 2020", sadalīt precīzāk četrām savstarpēji saistītām stratēģiskām prioritātēm, kurām visām pamatā kā galvenais virzītājspēks ir digitalizācija; tās aplūkotas turpmāk.

1) ES ēku fonda dekarbonizācija līdz 2050. gadam: no gandrīz nulles enerģijas ēkām uz plus enerģijas ēku rajoniem. Kā norādīts Komisijas sagatavotajā Eiropas ēku iniciatīvā 35 , ēkām ir būtiska nozīme Eiropas pārejā uz tīru enerģiju. Lai gan ES jau ir pasaules līdere ēku inovācijas sistēmu jomā, arī turpmāk pētniecība un inovācija šajā jomā jāsaglabā kā galvenā prioritāte, lai nākotnē šo līderpozīciju varētu izvērst vēl plašāk. ES ēku fonda kopējā platība ir aptuveni 25 miljardi m². 36 Ēkās patērē 40 % no ES enerģijas galapieprasījuma, proti, vairāk nekā jebkurā citā nozarē. Taču ēkām ir arī liels energoietaupījumu potenciāls, turklāt, tiklīdz tās tiek atjaunotas un modernizētas (nodrošinot iegultās enerģijas ņemšanu vērā), tās var palīdzēt radīt papildu jaudu no atjaunojamajiem energoresursiem vai nodrošināt būtisku enerģijas uzglabāšanas kapacitāti.

2) ES vadošās lomas stiprināšana atjaunojamo energoresursu jomā. Lai atjaunojamie energoresursi kļūtu par dominējošo avotu primārās enerģijas un elektroenerģijas ražošanā, ir jānodrošina turpmāka sistēmu integrācija un nākamās paaudzes atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju – tostarp tādu, kas kardināli maina nozari – izstrāde. 37 Tas ir arī priekšnosacījums oglekļietilpīgu nozaru, piemēram, transporta nozares, pārveidošanai, kurās nepieciešami spēcīgi stimuli, lai ieviestu inovācijas alternatīvās enerģijas veidos (piemēram, no atjaunojamiem energoresursiem ražota elektroenerģija, modernās biodegvielas un citas sintētiskās degvielas, kuras iegūtas no oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu atkārtotas izmantošanas). Tas ietver īpašu atbalstu pētniecībai un inovācijai, ko piešķir ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem un kas Eiropai ļaus saglabāt savu vadošo lomu pasaulē atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju jomā.

3) Cenas ziņā pieejamu un integrētu enerģijas uzglabāšanas risinājumu izstrāde. Lai atvieglotu un padarītu iespējamu pāreju uz mazoglekļa energosistēmu (tostarp transporta nozarē), kuras pamatā galvenokārt ir atjaunojamie energoresursi, ES ir jāpaātrina uzglabāšanas iekārtu (ķīmisko, elektroķīmisko, elektrisko, mehānisko un termālo) pilnīga integrācija energosistēmā gan iekšzemes, gan komerciālā, gan arī tīkla līmenī. 38

4) Elektromobilitāte un integrētāka pilsētas transporta sistēma. Tādu nākamās paaudzes elektrotransportlīdzekļu strauja attīstība un ieviešana, kuros izmantoti uzlaboti akumulatoru modeļi un jauna veida spēka piedziņa, inovatīva uzlādes infrastruktūra un ar to saistītie uzņēmējdarbības modeļi un pakalpojumi ir galvenie elementi nākotnes mazoglekļa mobilitātē, kā arī integrētākā pilsētas transporta sistēmā, kurā energoefektivitātes palielināšanai izmanto jaunās digitālās tehnoloģijas un Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēmas. 39

Programmas "Apvārsnis 2020" ietekmi minētajās četrās savstarpēji saistītajās stratēģisko prioritāšu jomās vēl vairāk pastiprinās sinerģijas ar saistītajām Eiropas strukturālo un investīciju fondu investīcijām.

Enerģētikas zinātnes un tehnoloģiju finansēšana un to ieviešana tirgū – ierosinātās darbības

Lai sasniegtu mērķi, saskaņā ar kuru ES jāizvirzās vadošajā pozīcijā tīras enerģijas risinājumu jomā, līdzekļi no ES budžeta jāpiešķir revolucionārām inovācijām, pakāpeniskām inovācijām un vairākiem mērķorientētiem projektiem ar plašu ietekmi. Lai īstenotu šo mērķi, paredzēts šāds scenārijs.

Komisija izvērtēs, kādā veidā varētu stiprināt esošās augšupējās pieejas inovācijā saskaņā ar programmu "Apvārsnis 2020", un izpētīs citus mehānismus, tostarp Eiropas Inovācijas padomes potenciālu. Tas palīdzēs efektīvāk atbalstīt tos aspektus, kas nav paredzēti stratēģiskā, uzdevuma virzītā finansējuma tvērumā, proti, potenciāli revolucionāras tehnoloģijas, inovācijas un uzņēmējdarbības modeļus, tostarp progresīvas inovācijas mazoglekļa ekonomikai.

Komisija ir plānojusi izmantot vairāk nekā 2 miljardus euro no "Apvārsnis 2020" darba programmas 2018.–2020. gadam, paredzot atbalstīt pētniecības un inovācijas projektus četrās prioritārās jomās: 1) ES ēku fonda dekarbonizācija līdz 2050. gadam: no gandrīz nulles enerģijas ēkām uz plus enerģijas ēku rajoniem, 2) ES vadošās lomas stiprināšana atjaunojamo energoresursu jomā, 3) cenas ziņā pieejamu un integrētu enerģijas uzglabāšanas risinājumu izstrāde un 4) elektromobilitāte un integrētāka pilsētas transporta sistēma. Salīdzinot 2014. un 2015. gada budžetus, tas šajās četrās jomās nozīmē ikgadējā budžeta pieaugumu par 35 %.

Komisija pastiprinās atbalstu no ESI fondiem un šajā nolūkā izmantos tematiskās pārdomātās specializācijas platformas, jo īpaši tās, kas attiecas uz enerģētikas un rūpniecības modernizāciju, kas kalpos kā tramplīns reģionālo inovāciju īstenošanai un industriālu klasteru izveidei, lai strādātu pie konkrētiem investīciju projektiem tādās jomās kā digitālās tehnoloģijas, svarīgās pamattehnoloģijas un energoefektivitāte. Mobilizējot publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas sinerģijā ar citiem ES instrumentiem un finansējuma shēmām, šīs četras prioritārās jomas tiks vēl vairāk mērķorientētas.

Saistībā ar pašreizējās programmas "Apvārsnis 2020" finansēšanas instrumentiem un noteikumiem Komisija izveidos izmēģinājuma shēmu, kurā tiks apvienota potenciāli augstas ietekmes projektu apzināšanā un atlasē izmantojama direktīvā, uzdevuma virzīta metode; tieša iesaistīšanās projekta ikdienas vadībā un dažāda veida mērķorientēta un pielāgota palīdzība; kā arī pašreizējās pilnvaras pārstrukturēt vai pārtraukt finansējumu, ja netiek izpildīti starpposma mērķi. Shēma akcentēs ātru ietekmi un atbilstību tirgus vajadzībām.

Komisija plāno sākt veicināšanas balvu piešķiršanu enerģētikas inovāciju jomā, paredzot balvas 5–10 miljonu euro vērtībā, lai atalgotu progresīvu inovāciju ieviešanu, piemēram, kādā no šīm jomām: 1) mākslīgā fotosintēze, 2) zemu izmaksu gandrīz nulles enerģijas ēku projektēšana un būvniecība, 3) Kopienas enerģijas tirdzniecības shēma vai 4) sociālā inovācija enerģētikas un/vai transporta jomā pilsētu līmenī.

6.Līdzsvarota Eiropas loma pasaulē

Saskaņā ar Komisijas prioritāti kļūt par spēcīgāku dalībnieku pasaules līmenī Eiropai jāgūst lielāks labums no savas izcīnītās vietas, ņemot vērā, ka tā pasaules līmenī ir izvirzījusies vadībā klimata jomā un pierādījusi sevi kā celmlauzi mazoglekļa un energoefektīvu risinājumu izstrādē, jo tikai tā var saglabāt savu centrālo vietu pasaules vērtību veidošanas ķēdēs, saņemot arī saistītos ieguvumus pārstrādes rūpniecībā un eksporta tirdzniecībā pasaulē. Finansējums klimata pārmaiņu jomā un valstu saistību īstenošana ir stimuli pasaules līmeņa sadarbībai tehnoloģiju jomā un tirgus iespēju izveidei Eiropas uzņēmumiem. Parīzes nolīgumā ir uzsvērta pētniecības un inovācijas nozīme, jo īpaši sadarbībā ar jaunattīstības un jaunietekmes ekonomikām, pamatojoties uz sistemātisku novērošanu.

Augošais energopieprasījums visā pasaulē, jo īpaši jaunietekmes valstu tirgos, sniedz ievērojamas eksporta iespējas Eiropas uzņēmumiem, kuri varētu piedāvāt mazemisiju tehnoloģijas, tostarp attiecīgā gadījumā mazprasīgas inovācijas, kas pielāgotas vietējiem apstākļiem. Jaunas stratēģiskas partnerības, jo īpaši ar jaunietekmes ekonomikām, ir vajadzīgas, lai veicinātu inovāciju un veidotu tirgus.

Īpaši stratēģiska ir cieša sadarbība ar starptautiskiem partneriem. Šādu sadarbību Eiropas Komisija apliecināja 2016. gadā, pieņemot lēmumu ES vārdā pievienoties iniciatīvai "Misija: inovācija" 40 , kas tika uzsākta COP 21 laikā. Patlaban šajā iniciatīvā ir iesaistījušās 22 valstis (no kurām astoņas ir ES dalībvalstis) un ES, un tās ir apņēmušās piecu gadu laikā divkāršot savu publisko finansējumu pētniecībai tīras enerģijas jomā. "Misija: inovācija" palīdzēs apstādināt to publisko izdevumu samazināšanos, kurus piešķir pētniecībai tīras enerģijas jomā, taču jāpiebilst, ka tie joprojām ir zemāki par iepriekšējo augstāko punktu 41 un krietni zemāki par Parīzes nolīguma izpildei vajadzīgo daudz augstāko līmeni. Turklāt tas ļaus salāgot orientēšanos uz publiskajiem izdevumiem ar lielo privāto investoru interesēm, piemēram, sadarbojoties ar Progresīvās enerģijas koalīciju 42 . ES uzņemsies vadošo lomu iniciatīvā "Misija: inovācija" un pievērsīs īpašu uzmanību sinerģijai ar Progresīvās enerģijas koalīciju. "Misija: inovācija" dalībnieki ir noteikuši septiņus ar inovāciju saistītus uzdevumus, kuru izpilde ir īpaši svarīga, lai izveidotu mazoglekļa sabiedrību. ES vadīs saules gaismas pārveidošanas inovācijas uzdevumu, kas paredz iegūt uzglabājamu kurināmo no saules enerģijas, kā arī izstrādāt saistībā ar ēku inovācijas uzdevumu paredzētos siltumapgādes un aukstumapgādes risinājumus par pieņemamu cenu. Ciešā sadarbībā ar pārējiem "Misija: inovācija" dalībniekiem tā aktīvi līdzdarbosies arī citos inovācijas uzdevumos.

Sadarbojoties starptautiskā līmenī, stiprinot stratēģiskas pētniecības partnerības un piedaloties zināšanu, pieredzes, tehnoloģiju un kvalificēta personāla apmaiņā ar nozīmīgākajām valstīm, Eiropas Komisija turpinās atbalstīt jaunattīstības un jaunietekmes valstis enerģētikas pārkārtošanā, tādējādi palīdzot īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus (jo īpaši Nr. 7 "tīra enerģija par pieņemamu cenu" un Nr. 13 "rīcība klimata politikas jomā"). Konkrētāk, nesen pieņemtais priekšlikums par Eiropas Ārējo investīciju plānu un tajā ietverto Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai 43 sagatavots ar mērķi piesaistīt privātās investīcijas Āfrikas valstīm, kurām var būt būtiska nozīme mazoglekļa energoinfrastruktūru ieviešanā un inovatīvu energorisinājumu atbalstīšanā. Šīs darbības būs cieši saistītas ar starptautisko sadarbību, ko Eiropa īsteno klimata politikas, tirdzniecības un attīstības sadarbības jomā. Tāpat ES izmantos savus tirdzniecības politikas instrumentus un ar tiem saistīto tehnisko palīdzību, lai mudinātu trešās valstis pieņemt klimatneitrālus risinājumus.

Eiropas Komisija aktīvi darbojas vairākās frontēs, lai palīdzētu nodrošināt, ka Eiropas pētniecība un inovācija ir "atvērta pasaulei" 44 . Atbilstīgi šai pieejai programma "Apvārsnis 2020" ir vērsta uz pētniekiem un novatoriem no jaunattīstības valstīm, mudinot tos cieši sadarboties ar Eiropas partneriem tādu mazoglekļa energotehnoloģiju un risinājumu izstrādē, kas vislabāk atbilst vietējiem apstākļiem. Tas uzlabos tirgus iespējas ES uzņēmumiem un sekmēs ES eksportu, kā arī stiprinās jaunattīstības valstu spējas un ļaus gūt labumu no starptautiskās zinātniskās sadarbības saistībā ar jauno tehnoloģiju ieviešanu tirgū.

ES uzņēmumiem, kuri izstrādā inovatīvus risinājumus tīras enerģijas jomā, papildu atbalsts plašākā tvērumā būtu jāsaņem arī no Eiropas Biznesa atbalsta tīkla, kas tika izveidots 2008. gadā, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem gūt maksimālu labumu no uzņēmējdarbības iespējām ES un ārpus tās.

Līdzsvarota Eiropas loma pasaulē – ierosinātās darbības

Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm tā, lai Eiropas Savienībai būtu vadošā loma pasaules mēroga iniciatīvā "Misija: inovācija". ES vadīs saules gaismas pārveidošanas inovācijas uzdevumu, kas paredz iegūt uzglabājamu kurināmo no saules enerģijas, kā arī izstrādāt saistībā ar ēku inovācijas uzdevumu paredzētos siltumapgādes un aukstumapgādes risinājumus parpieņemamu cenu, un aktīvi līdzdarbosies pārējo inovācijas uzdevumu risināšanā. Komisija pievērsīs uzmanību sinerģijai ar privāto sektoru, tostarp Progresīvās enerģijas koalīciju.

Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā sāktu vienu vai divas kopīgas ieviešanas programmas jaunattīstības valstīs, īpašu uzmanību pievēršot Āfrikai kā priviliģētam partnerim saistībā ar gatavošanos ES un Āfrikas samitam 2017. gadā. Šādas programmas sasaistīs pētniecību un inovāciju ar spēju veidošanu uzņēmējvalstī, jo abi šie aspekti ir būtiski panākumu gūšanai uz vietas. ES finansiālās iemaksas ietvers iemaksas no programmas "Apvārsnis 2020" un/vai attiecīgi attīstības sadarbības programmām. Šo iniciatīvu attiecīgos gadījumos papildinās tehniskās palīdzības pasākumi.

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls tiks paplašināts, aptverot jaunus trešo valstu tirgus, tādējādi sekmējot uzņēmumu sadarbību, tehnoloģiju un zināšanu nodošanu, mazo un vidējo uzņēmumu sadarbību pētniecības projektos; par svarīgākajām šajā sakarībā ir atzītas vides, atjaunojamo energoresursu un ilgtspējīgas būvniecības nozares.

7.Galvenie dalībnieki energosistēmas pārkārtošanā

Lai panāktu to inovatīvo risinājumu ilgtspējīgu ietekmi, ko Komisija atbalstīs šajā stratēģijā, un nodrošinātu to plašāku ieviešanu, jāņem vērā, ka izšķiroša nozīme ir gan iedzīvotājiem, gan pilsētām, reģioniem un dalībvalstīm.

Iedzīvotājiem ir būtiska loma mazoglekļa inovatīvu risinājumu veiksmīgā plašākā ieviešanā, no viedajiem skaitītājiem mājokļos līdz pat liela mēroga vējparkiem. Tas ir īpaši svarīgi, lai mēs spētu rast jaunus un labākus veidus, kā Eiropas pilsoņus iesaistīt pārejā uz mazoglekļa ekonomiku un dot iespēju paust augsta līmeņa sabiedrības atbalstu. Jo vairāk iedzīvotāju tiks iesaistīti, jo lielāku atbildību tie uzņemsies par savu un ES energoapgādes drošību, turklāt tie palīdz izstrādāt novatoriskus un oriģinālus uzņēmējdarbības modeļus.

Reģioni un pilsētu teritorijas ir vispiemērotākās, kur pārbaudīt un īstenot integrētus inovatīvus risinājumus tiešā sasaistē ar iedzīvotājiem. ES reģionālās politikas ietvaros ir paredzēts īpašs atbalsts reģioniem un pilsētām, un, to izmantojot, ES Pilsētprogramma un tagad pēc Habitat III konferences noteiktā vispārējā jaunā pilsētprogramma, globālā iniciatīva "Pilsētas mēru pakts" 45 , Eiropas inovācijas partnerība "Progresīvas pilsētas un pašvaldības" un CIVITAS tīkls, 46 tāpat arī Eiropas pilsētas un reģioni – tas viss ir kalpojis par virzītājspēku, kas sekmējis atbildības uzņemšanos par enerģētikas pārkārtošanu un palīdzējis inovācijas klimata politikas un enerģētikas jomā attīstīt "no apakšas uz augšu". Turklāt kaimiņrajonu, pilsētu un reģionu tīkli var palīdzēt īstenot paraugprakses apmaiņu un apvienot resursus un investīcijas. Šajā ziņā atbalsts, kas sniegts pārdomātās specializācijas platformās un programmā "Apvārsnis 2020" viedām un ilgtspējīgām pilsētām, ir jāpaplašina, lai aptvertu iekļaujošos pilsētas aspektus, kas ļautu turpmāk attīstīt sasniegtos rezultātus. Tādas iniciatīvas kā programmas "Apvārsnis 2020" prioritārā joma "Viedas un ilgtspējīgas pilsētas", kopīgas plānošanas iniciatīva "Pilsētu Eiropa" un iniciatīva "Inovatīvas darbības pilsētās" 47 , kā arī Eiropas iniciatīva par viedajām pilsētām būtu sistēmiski jāracionalizē un jāpaplašina, lai veicinātu mazoglekļa energoefektīvu risinājumu turpmāku izstrādi un plašāku ieviešanu visās pilsētas iedzīvotājiem svarīgajās nozarēs. Lai to varētu panākt, ir svarīgi nodrošināt precīzākus mērījumus un efektīvāku datu apmaiņu, kā arī izveidot sadarbspējīgākas sistēmas un nodrošināt ar tām saistīto datu drošību un privātuma garantijas.

Pilsētām ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt šajā paziņojumā aizstāvēto tīras enerģijas inovāciju ieviešanu, un šajā nolūkā tās var izmantot savas izveidotās ar inovācijām saistītās pilsētu ekosistēmas ("viedās pilsētas"), investīciju platformas, kas apvieno uz energoefektivitāti vai atjaunojamajiem energoresursiem vērstus maza mēroga projektus, un censties ieviest videi draudzīgākus pilsētas transporta risinājumus.

Taču enerģētikas pārkārtošanā nozīmīgas ir ne vien pilsētas un reģioni, bet arī dalībvalstis. Lai pētniecības un inovācijas pasākumus enerģētikas jomā koordinētu ES un tās dalībvalstu starpā vai labāk salāgotu publiskā un privātā sektora sniegto atbalstu, jau tagad var izmantot dažādus mehānismus. Taču joprojām ir iespējams panākt vēl lielāku efektivitāti un sinerģiju.

Energotehnoloģiju stratēģiskais plāns, kurš ietver 28 dalībvalstis un četras asociētās valstis, kā arī rūpniecības nozares pārstāvjus un akadēmiskās aprindas, ir galvenais elements Enerģētikas savienības pārvaldības struktūrā. Koordinējot attiecīgos pasākumus un radot lielāku sinerģiju, pēdējo pāris gadu laikā Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns ir palīdzējis dubultot ikgadējo kopējo investīciju apjomu pētniecības un izstrādes jomā energotehnoloģiju stratēģiskā plāna prioritārajās tehnoloģijās. Kopīgi pētniecības un inovācijas mērķi ir noteikti desmit prioritārajās rīcības jomās, tādējādi ļaujot ātrāk īstenot koordinētas vai kopīgas investīcijas, kas atspoguļo aizvien pieaugošās saistības. Līdzīgi transporta nozarē tiek gatavota Stratēģiskā transporta pētniecības un inovāciju programma, kuras pamatā ir septiņu ekspertu ceļvežu un atbilstīga pārvaldības mehānisma izstrāde, un arī šīs programmas mērķis ir atbalstīt un paātrināt pētniecību, inovāciju un ieviešanu. Gan Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns, gan Stratēģiskā transporta pētniecības un inovāciju programma nodrošinās svarīgas struktūras, kas, sniedzot atbalstu saistībā ar īstenošanu un radot sinerģiju ietekmes panākšanai, palīdzēs koordinēt šajā paziņojumā aprakstītās darbības.

Energosistēmas galvenie dalībnieki – ierosinātās darbības

Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, izmantojot Enerģētikas savienības pārvaldības struktūras, jo īpaši īstenojot SET plānu, lai salāgotu dalībvalstu investīcijas četrās prioritārajās jomās, kas izklāstītas 5. iedaļā, un izpētītu, kādas ir iespējas izstrādāt svarīgus projektus visas Eiropas interesēs.

Enerģētikas savienības pārvaldība nodrošinās, lai valsts mēroga mērķi un pasākumi attiecībā uz pētniecību, inovāciju un konkurētspēju tiktu izklāstīti nacionālajos integrētajos enerģētikas un klimata plānos un lai mērķi, politika un pasākumi būtu saderīgi ar ES mērķiem. Turklāt reizi divos gados iesniedzamie integrētie progresa ziņojumi un Enerģētikas savienības stāvokļa apskats nodrošinās vajadzīgos turpmākos pasākumus un pārraudzību.

Komisija ar dalībvalstīm izveidos īpašu pārvaldības struktūru darbam ar Stratēģisko transporta pētniecības un inovāciju programmu, lai salāgotu stratēģiskos plānus par ilgtermiņa transporta pētniecības un inovācijas darbībām un lai tos labāk sasaistītu ar enerģētikas nozari un digitālajām tehnoloģijām.

Komisija veicinās paraugprakses un viedu, ilgtspējīgu un integrējošu pilsētu demonstrējumu projektu apmaiņu un uzlabošanu, tostarp saistībā ar projektiem, kuri atbalstu saņem Eiropas inovācijas partnerības "Progresīvas pilsētas un pašvaldības" un iniciatīvas "Inovatīvas darbības pilsētās" ietvaros. Tiks izmantoti arī dati un produkti no Eiropas Komisijas Zemes novērošanas programmas "Copernicus".

8.Secinājumi

Šajā dokumentā izklāstītie politikas pasākumi veido Enerģētikas savienības pētniecības un inovācijas pīlāra svarīgāko daļu. Tie ir neatņemama daļa no plašākās veicināšanas pasākumu paketes, kas sekmēs pāreju uz tīru enerģiju, kā tas uzsvērts šodien publicētajā paziņojumā "Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem". Komisija centīsies īstenot šos pasākumus atlikušajā pilnvaru laikā un, publiskojot ikgadējo Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu, informēs par virzību šo pasākumu īstenošanā.

(1) 1 600 miljardiem euro 4 400 miljardiem euro Pasaules tirgus prognozes attiecībā uz mazoglekļa un energoefektīviem risinājumiem svārstās no līdz gadā, turklāt liels izaugsmes potenciāls tiek prognozēts jo īpaši ārpus Eiropas.

(2)

Skatīt Ceļā no Parīzes, COM(2016)110 final.

(3) Inovāciju palielināšana Enerģētikas savienībā, lai sasniegtu jaunus klimata, konkurētspējas un sociālos mērķus Klimata pārmaiņu mazināšanas tehnoloģiju jomā Eiropa ir izvirzījusies līderpozīcijā saistībā ar augstvērtīgu patentu izstrādi. Skatīt (i24C, 2016), 35. lpp.

(4) COM(2016)860.

(5) COM(2014)903 "Investīciju plāns Eiropai".

(6) C(2015)6317 final "Integrēts energotehnoloģiju stratēģiskais (SET) plāns – Eiropas energosistēmas straujākas pārkārtošanas instruments".

(7) ES energosistēmā inovācija liek domāt ne vien par jaunajām tehnoloģijām, bet arī jauniem, revolucionāriem uzņēmējdarbības modeļiem un pakalpojumiem, sociālo inovāciju un jauniem politikas un finanšu mehānismiem. Skatīt "Inovāciju palielināšana Enerģētikas savienībā, lai sasniegtu jaunus klimata, konkurētspējas un sociālos mērķus" (i24C, 2016), 14. lpp.

(8) COM(2016)601 final "Kapitāla tirgu savienība – reformas paātrināšana".

(9)

Skatīt "Open innovation, open science, open to the world", 2016, Eiropas Komisija, ISBN 978–92–79–57346–0.

(10) SWD(2016)420.

(11) COM(2016)864.

(12) COM(2016)860.

(13) COM(2016)615 final "Labāks regulējums: labāku rezultātu sasniegšana spēcīgākai Savienībai".

(14) Konkurētspējas padomes 2016. gada maija secinājumi.

(15) Vides tehnoloģiju verifikācija ietver trešās personas īstenotu tehnoloģiju veiktspējas verifikāciju. Skatīt http://ec.europa.eu/environment/ecoap/etv/.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

(17) COM/2015/0337final – 2015/0148 (COD).

(18) COM/2016/0482 final – 2016/0231: Kopīgu centienu regula.

(19) COM(2016)479 final – 2016/0230 (COD).

(20) COM(2015)614 final "Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku".

(21) COM(2016)501 final.

(22) COM(2016)733 final.

(23) Skatīt Komisijas darba programmu 2017. gadam, I pielikums, COM(2016)710 final.

(24) Skatīt COM(2008)400.

(25) Skatīt "World Energy Outlook", 2016. gads.

(26) COM(2014)903 "Investīciju plāns Eiropai".

(27) COM(2016)581 final.

(28) http://www.eib.org/products/blending/innovfin/ Par enerģētikas demonstrējumu projektiem skatīt .

(29) www.ec.europa.eu/eipp. Eiropas Investīciju projektu portāls:

(30) Regula (ES) Nr. 1303/2013.

(31) http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/.

(32) Eiropas Pētniecības padome: https://erc.europa.eu.

(33) Pagaidu nosaukums.

(34) Skatīt paziņojumu "Eiropas topošie līderi... jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva", COM(2016)733 final.

(35) COM(2016)860, I pielikums.

(36) "Europe’s buildings under the microscope" Skatīt (2011).

(37) Ietekmes novērtējums par "Enerģētikas ceļvedi 2050", SEC(2011)1565/2, ½ daļa Skatīt augsta atjaunojamo energoresursu īpatsvara scenāriju: .

(38) Pašreizējais ES atbalsts ar uzglabāšanu saistītai pētniecībai un izstrādei tiek sniegts galvenokārt kā daļa no SET plāna pasākumiem viedo energotīklu jomā un saistībā ar kopuzņēmumu "Kurināmā elementi un ūdeņradis".

(39) COM(2016)501 final Skatīt paziņojumu "Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija", .

(40) http://europa.eu/rapid/press-release_IP-16-2063_it.htm. Paziņojums presei, 2016. gada 3. jūnijs, Eiropas Savienība pievienojas pasaules mēroga iniciatīvai tīras enerģijas jomā "Misija: inovācija":

(41) Publiskie izdevumi enerģētikas pētniecībā un izstrādē IEA dalībvalstīs , OECD/IEA (2015).

(42) Progresīvās enerģijas koalīciju veido vairāk nekā 20 investori no dažādām valstīm, kuri kopīgi uzsāka iniciatīvu "Misija: inovācija" ar mērķi investēt pētniecībā tīras enerģijas jomā.

(43) Skatīt COM(2016)0581.

(44) Skatīt "Open innovation, open science, open to the world" 2016, Eiropas Komisija, ISBN 978–92–79–57346–0.

(45) http://www.covenantofmayors.eu/index_en.html Skatīt .

(46) CIVITAS ir veidota kā programma, kas ļauj pilsētām mācīties vienai no otras un sekmē ideju apmaiņu.

(47) http://www.uia-initiative.eu/.