EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 5.12.2016
COM(2016) 754 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
2009. – 2015. gada ziņojums par finansiālo situāciju bezdarba apdrošināšanas shēmā, kas attiecas uz bijušajiem pagaidu darbiniekiem vai līgumdarbiniekiem un akreditētiem parlamentāriem palīgiem, kuri ir bezdarbnieki pēc dienesta beigām kādā no Eiropas Savienības iestādēm
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN PARLAMENTAM
2009.–2015. gada ziņojums par finansiālo situāciju bezdarba apdrošināšanas shēmā, kas attiecas uz bijušajiem pagaidu darbiniekiem vai līgumdarbiniekiem un akreditētiem parlamentāriem palīgiem, kuri ir bezdarbnieki pēc dienesta beigām kādā no Eiropas Savienības iestādēm
KOPSAVILKUMS
Saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības saistītajām regulām Kopienas bezdarbnieku pabalstu var saņemt bijušie līgumdarbinieki, parlamentārie palīgi vai pagaidu darbinieki, kuri ir bez darba pret savu vēlēšanos (tas izslēdz, piemēram, demisionējušus darbiniekus). Tas ir papildinošs iespējamam valsts bezdarbnieku pabalstam.
Šos pabalstos maksā, izmantojot īpašu bezdarba fondu. Šā fonda finansējumu nodrošina, no vienas puses, potenciālo pabalsta saņēmēju iemaksas un, no otras puses, darba devēja iemaksas.
Nosacījumi šā pabalsta saņemšanai, kā arī saņēmēju kategorijas un iemaksu likme ir būtiski mainījusies, un tas skāris sākotnēji izveidoto sistēmu un jo īpaši – fonda līdzekļus.
2004. gada reforma:
Ar Civildienesta noteikumu un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) reformu, kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, PDNK tika ieviesta jauna darbinieku kategorija, kuri tiek pieņemti darbā, pamatojoties uz līgumu (t. i., līgumdarbinieki - LD), kā arī jauni noteikumi par iemaksām Bezdarba fondā (proti, darbinieka iemaksu palielinājums no 0,4 % līdz 0,81 %).
2009.–2015. gada laikposms
Piemērojot Padomes 2009. gada 23. februāra Regulu Nr. 160/2009 (OV L 55, 27.02.2009.), uz akreditētiem parlamentāriem palīgiem turpmāk attiecas Bezdarba fonda segums. Bezdarba fonda nosacījumi, tostarp iemaksas summa, šajā saistībā netika grozīta.
Bezdarba fondā 2009. gadā bija deficīts 4,3 miljonu euro apmērā, tad 2010. gadā tas samazinājās līdz 2,6 miljoniem euro. Laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam deficīts būtiski samazinājās, sasniedzot 1 miljonu euro 2013. gada beigās. Šajā laikposmā Bezdarba fonda uzkrātā rezerve no 16,1 miljona euro 2009. gada sākumā sasniedza 2 miljonus euro 2015. gada beigās. Šo pārmaiņu iemesli ir dažādi, proti:
apdrošināto personu skaita palielināšanās (+42 %),
ikmēneša bezdarbnieku pabalstu skaita palielināšanās (+ 9 %);
pabalsta saņēmēju pagaidu darbinieku (PD) skaita palielināšanās salīdzinājumā ar nodarbinātajiem pagaidu darbiniekiem (2,56 % 2009. gadā līdz 2,90 % 2015. gadā);
pabalsta saņēmēju līgumdarbinieku (LD) skaita samazināšanās salīdzinājumā ar nodarbinātajiem LD (5,86 % 2009. gadā līdz 1,83 % 2015. gadā);
Parlamentāro palīgu (PP) kategorijas ieviešana (PP saņēmēju rādītājs 2015. gadā: 8,4 %);
mēneša vidējā pabalsta palielināšanās no 1980 eiro 2009. gadā līdz 2063 eiro 2010. gadā. Palielināšanās tendence mainās 2011. un 2012. gadā, sasniedzot mazāko summu 1908 euro. Kopš 2013. gada tendence atkal mainās, sasniedzot 2551 euro 2015. gadā ar lielāko summu 2014. gadā – 2582 euro. Konstatē, ka PP vidējais pabalsts paaugstinās laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam. No 2096 euro tas palielinās līdz 2898 euro 2014. gadā, pēc tam atkal samazinās līdz 2525 euro 2015. gadā;
Bezdarbnieku pabalsta saņemšanas vidējā ilguma mēnešos palielināšanās, no 6,9 mēnešiem 2009. gadā sasniedzot 10 mēnešus 2015. gadā. Līdz ar to pabalsta izmaksas laikposms palielinājās par 45 %.
Būtisks deficīta samazinājums 2012. gadā radās, jo tika saņemts ārkārtas ieņēmums no EUIPO aģentūras, kas atlīdzināja 1,2 miljonus euro pēc divdesmit darbinieku reintegrācijas, piemērojot tiesas lēmumu.
2014. gada reforma un perspektīvas:
Saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības reformu, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī, tika grozīts līgumdarbinieku, kas pieņemti darbā saskaņā ar 3. b pantu, maksimālais darba līgumu ilgums, kas turpmāk būs 6 gadi iepriekšējo 3 vietā.
Šā līguma maksimālā ilguma grozījuma rezultātā kopš 2014. gada samazinājās Bezdarba fonda līdzekļu saņēmēju skaits. Tomēr tā ierobežojošā ietekme mazināsies no 2017. gada.
Šī pozitīvā ietekme tomēr nekompensēja to pabalsta saņēmēju skaita būtisko palielināšanos, kuri iepriekš bija strādājuši Eiropas Parlamentā, pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā. Vairāk nekā 600 parlamentāro palīgu (PP) un 200 PD pievienojās bezdarba apdrošināšanas saņēmēju skaitam 2014. gada jūlijā.
_____________________________
Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28. a panta 11. punktā un 96. panta 11. punktā, kuros grozījumi izdarīti 2013. gadā, ir paredzēts, ka Komisija katru otro gadu iesniedz ziņojumu par bezdarba apdrošināšanas shēmas finanšu situāciju. Turklāt neatkarīgi no šā ziņojuma Komisija var ar deleģētajiem aktiem atbilstoši Civildienesta noteikumu 111. un 112. pantam pielāgot Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28. a panta 7. punktā un 96. panta 7. punktā paredzētās iemaksas, ja tas nepieciešams shēmas līdzsvara nodrošināšanai.
1Tiesiskais satvars
1.1Shēmas apraksts
Ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, tika grozīti tiesību akti, kas regulēja tiesības saņemt Bezdarba fonda pabalstu, kā arī noteikumus par iemaksām tajā. Šos grozījumus var rezumēt šādi.
|
Pirms 2004. gada maija |
Pēc 2004. gada maija |
|
bezdarba apdrošināšana tikai pagaidu darbiniekiem (PD), kuri beidza savu dienestu |
jauna darbinieku kategorija, kuri pieņemti darbā ar līgumu (t. i., līgumdarbinieki – LD), uz kuriem attiecas bezdarba riska apdrošināšana |
|
darbinieka iemaksu likme 0,4 % apmērā un darba devēja iemaksu likme 0,8 % apmērā |
jauni noteikumi par iemaksu Bezdarba fondā (t. i., darbinieka iemaksas likme 0,81 % apmērā un darba devēja iemaksas likme 1,62 % apmērā, vienotās likmes samazinājums 919,02 euro pagaidu līgumdarbiniekiem un 1254,77 euro pagaidu darbiniekiem) |
|
bezdarbnieku pabalsta saņemšanas ilgums nevar pārsniegt 24 mēnešus |
bezdarbnieku pabalsta saņemšana ir ierobežota līdz vienai trešdaļai no nostrādātā laika pagaidu darbinieka (PD), līgumdarbinieka (LD) vai parlamentārā palīga (PP) statusā un tā nevar pārsniegt 36 mēnešu ilgumu. Pabalstam no bezdarba 7. mēneša tiek noteikta maksimālā summa, un ir pārskatīta minimālā pabalsta summa. |
Turpmākajā tabulā ir norādīta maksimālā un minimālā pabalsta summa atkarībā no dažādā statusa:
summas euro 2016. gada 1. janvārī
|
PD |
LD |
PP |
|
|
Maksimālā summa (no 7. mēneša) |
2.760,49 |
2.070,35 |
2.142,90 |
|
Minimālā summa |
1.380,24 |
1.035,18 |
910,74 |
Samazinājumu summas, maksimālās un minimālās summas tiek pārskatītas tādā pašā veidā kā atalgojums.
Iespējamie ģimenes pabalsti tiek pieskaitīti bezdarbnieku pabalstam. Iemaksu Eiropas Savienības Kopīgajā veselības apdrošināšanas shēmā (KVAS) (5,1 % no saņēmēja atsauces pamata algas) sedz Bezdarba fonds.
1.2Atsauces uz tiesību aktiem
-Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 18. a pants, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu Nr. 1023/2013.
-Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 96. pants un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pielikuma 5. pants, kuros grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu Nr. 1023/2013.
-Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 135. un 136. pants, kuros grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu Nr. 1239/2010 (OV L 338, 22.12.2010.).
-Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punkts attiecībā uz atalgojuma un konkrētu summu pārskatīšanu.
-Komisijas 1988. gada 13. janvāra Regula Nr. 91/88, ar ko paredz noteikumus Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta īstenošanai (OV L 11, 15.01.1989.).
-Komisijas 1988. gada 14. jūlija noteikumi, kas pieņemti pēc Tiesas priekšsēdētāja 1989. gada 4. jūlijā apstiprinātās kopējās vienošanās, kur paredzēti sīki noteikumi par to, kā īstenot noteikumus par bezdarbnieku pabalsta piešķiršanu pagaidu darbiniekiem, piemērojot Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 10. punktu.
2Bezdarba fonda finanšu līdzekļu un darbības situācija 2009.–2015. gadā
Abās turpmākajās iedaļas ir izklāstītas izmaiņas Bezdarba fondā un jo īpaši – izdevumi un ieņēmumi.
Summas, kas norādītas kā "bezdarbnieku pabalsts", parasti ietver bezdarbnieku pabalsta pamatsummu, visus ģimenes pabalstus un koriģējošā koeficienta ietekmi (tikai iepriekšējā shēmā). No tām ir atskaitīti visi sociālie pabalsti, kas saņemti valsts līmenī (bezdarbnieku pabalsts, ģimenes pabalsts, slimības pabalsti, pirmsdzemdību pabalsts utt.). Iemaksu Kopīgajā veselības apdrošināšanas shēmā, kas norādīta punktā "1.1 Shēmas apraksts ", neveic bezdarbnieku pabalsta saņēmējs, to finansē Bezdarba fonds (5,1 % no saņēmēja atsauces pamata algas).
Bezdarba fonds izmanto divus tā izdevumu un ieņēmumu pārvaldes instrumentus:
norēķinu konts ieņēmumu iekasēšanai un pabalstu maksāšanai;
termiņnoguldījumu konti uzkrātā pārpalikuma ieguldījumiem.
2.1Naudas plūsmas stāvoklis: pašreizējie rezultāti un uzkrātie atlikumi 2009.–2015. gadā
Saskaņā ar naudas plūsmas principu ieņēmumus un izdevumus reģistrē brīdī, kad tie tiek iekasēti vai par tiem uzņemas saistības.
1. tabulā ir norādīti ieņēmumi un izdevumi, kā tas ir norādīts grāmatvedības uzskaitē, kā arī atlikums, kas no tā izriet. Jānorāda, ka attiecībā uz 2014. gadu tiek izlīdzinātas KVAS iemaksas, kas veicamas par 2009.–2013. gada laikposmu.
2. tabulā ir norādīta Bezdarba fonda finanšu līdzekļu attīstība gan norēķinu kontā, kas iekļauts Eiropas Komisijas grāmatvedībā (I daļa), gan noguldījumu kontos, ko pārvalda ECFIN ĢD (II daļa). Tabulas trešajā daļā norādīti uzkrātie atlikumi šajos abos kontos (III daļa).
Salīdzinājumā ar atsauces gadu (2009. gads) jākonstatē, ka uzkrātais pārpalikums gadu no gada samazinās. Fonda relatīvo stabilitāti 2012. gadā nodrošina EUIPO veiktā to bezdarbnieku pabalstu atlīdzināšana, ko saņēmuši reintegrētie darbinieki.
Laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam uzkrātais pārpalikums samazinās par 87 %.
3. tabulā ir norādīts kopsavilkums par atlikumu, kas uzkrāts laikposmā no 2008. līdz 2015. gadam.
2.2Finanšu stāvoklis: kārtējie rezultāti 2009.–2015. gadā
Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedību darbības tiek reģistrētas tā, lai tās būtu piesaistītas gadam, uz kuru tās attiecas. Tādējādi daži N gada sākumā iekasētie un grāmatvedības uzskaitē ierakstītie ieņēmumi ir atvilkumi no algām N-1 gada beigās un daži bezdarbnieku pabalsta maksājumi, kas veikti un ierakstīti N gada sākumā, attiecas uz N-1 gada beigu bezdarba periodiem. Grāmatvedībā šie darījumi tiek attiecināti uz N-1 gadu.
4. tabulā ir parādīti ieņēmumi un izdevumi saskaņā ar šo loģiku, kas tādējādi atspoguļo Bezdarba fonda ieņēmumu un izdevumu ikgadējo finanšu stāvokli.
Kopš 2009. gada ieņēmumi un izdevumi ir būtiski palielinājušies. Šīs ieņēmumu un izdevumu izmaiņas galvenokārt skaidrojamas ar:
jaunu aģentūru izveidi un aģentūru kopējā darbinieku skaita palielināšanos;
jaunas darbinieku kategorijas ieviešanu kopš 2004. gada (t.i., līgumdarbinieki – LD);
parlamentāro palīgu iekļaušanu 2009. gadā.
Ietekme uz izdevumiem ir būtiska tikai no 2007. gada, kad beidzas pirmie līgumdarbinieku līgumi un ir pirmās tiesības būt par bezdarbnieku. Šī izdevumu palielināšanās turpinājās līdz 2014. gadam un 2015. gadā nedaudz samazinājās.
Fonda trūkstošais finansējums sasniedza 4,3 miljonus euro 2009. gadā, pakāpeniski samazinoties nākamajos gados: līdz 2,6 miljoniem euro 2010. gadā, līdz 1,5 miljoniem euro 2011. gadā, līdz 1,2 miljoniem euro 2012. gadā un līdz 1 miljonam euro 2013. gadā. 2014. gadā deficīts palielinās, sasniedzot 4,8 miljonus euro. Tas izskaidrojams ar to parlamentāro palīgu skaita palielināšos, kuri saņem bezdarbnieku pabalstu. Iepriekš minētā ietekme mazinās 2015. gadā, sasniedzot deficītu 3 miljonu euro apmērā.
Nākamajā grafikā parādīta minētā situācija.
2.3Finanšu stāvoklis: izdevumu un ieņēmumu sadalījums pa iestādēm un pa aģentūrām kopā 2009. – 2015. gadā
5. tabulā ir atspoguļots izdevumu un ieņēmumu sadalījums pa iestādēm, kā arī pa aģentūrām un birojiem kopā. Tabulas pirmajā daļā ir norādītas summas absolūtā izteiksmē, un otrajā daļā ir norādīti procentpunkti salīdzinājumā ar kopējiem izdevumiem un ieņēmumiem. EP sasaukuma beigu ietekme ir jo īpaši redzama, izdevumiem attiecībā uz EP palielinoties par vairāk nekā 8 miljoniem euro laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam. 2015. gadā izdevumi joprojām ir lieli, tomēr tie ir mazāki nekā 2014. gada izdevumi.
Neņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), attiecībā uz kuru vēl ir grūti izveidot detalizētu analīzi, jo trūkst pieredzes, šobrīd tikai aģentūru iemaksu līmenis ir augstāks nekā izdevumu līmenis. Šī situācija radusies tāpēc, ka lielākai daļai to darbinieku ir līgumi uz nenoteiktu laiku. Tomēr ir jānorāda, ka izdevumi, kas saistīti ar aģentūru darbiniekiem, ir būtiski palielinājušies laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam.
3Apdrošināto personu, saņēmēju un piešķirto pabalstu analīze
3.1Apdrošināto personu skaits un vidējā iemaksa
6. tabulā ir parādīts to pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku skaits, kuri veic iemaksas Bezdarba fondā, katra gada 31. decembrī.
Līgumdarbinieku un pagaidu darbinieku skaits palielinājās laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam – attiecīgi par 40 % un 23 %. Attiecībā uz parlamentārajiem palīgiem – pirmie saņēmēji redzami 2011. gadā.
Skatot visas kategorijas kopā, apdrošināto personu skaits laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam ir palielinājies par 43 %.
3.2Bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits absolūtā izteiksmē un attiecībā pret apdrošināto personu skaitu: bezdarba īpatsvars gada 31. decembrī
7. tabulā ir parādīts to bezdarbā esošo personu skaits katra gada decembrī, kuras ir saņēmušas pilnu bezdarbnieku pabalstu vai valsts sistēmas pabalstu papildinošu pabalstu.
Apvienot 6. tabulas datus par pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kuri ir darba attiecībās 31. decembrī, un to 7. tabulā iekļauto saņēmēju skaitu, kuri saņēma bezdarbnieku pabalstu, ir iespējams aprēķināt īpatsvaru starp Bezdarba fonda pabalsta saņēmēju skaitu un šā paša fonda apdrošināto personu skaitu. Rezultāts ir parādīts 8. tabulā.
Pagaidu darbinieku skaits nedaudz palielinās, tomēr tas būtiski samazinās Komisijā. Šīs samazināšanās ietekmi līdzsvaro pagaidu darbinieku skaita būtiska palielināšanās aģentūrās. Procentuāli pabalsta pieprasītāju skaits salīdzinājumā ar apdrošināto personu skaitu ir nemainīgs.
Līgumdarbinieku skaits nepārtraukti palielinās, jo īpaši aģentūrās un Eiropas Parlamentā. Procentuāli pabalsta saņēmēju skaits salīdzinājumā ar apdrošināto personu skaitu būtiski samazinās. Šis samazinājums ir saistīts ar to līgumu iespējamu pagarināšanu no 3 līdz 6 gadiem, kuri noslēgti laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam.
2014. gadā ir ari vērojams liels to bijušo parlamentāro palīgu skaits, kuri saņem pabalstu, jo 2014. gads bija Parlamenta sasaukuma beigu gads.
Ikmēneša bezdarbnieku pabalstu skaits, vidējā summa, saņēmēji un viņu mītnes valsts
Bezdarbnieku pabalstu var maksāt vairākus mēnešus. 9. tabulā ir parādīts maksāto ikmēneša bezdarbnieku pabalstu skaits gadā.
Dalot kopējos ikgadējos izdevumus pēc saņēmēju veida (iepriekšējās sistēmas pagaidu darbinieki, jaunās sistēmas pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki) ar veikto ikmēneša maksājumu skaitu, iegūst vidējo bezdarbnieku pabalsta summu katrā saņēmēju kategorijā. 10. tabula parādīts šis rezultāts. Jānorāda, ka konkrētā mēnesī norādītais pabalsts var būt pilnīgs vai arī var būt daļa, rēķinot dienas, kad attiecīgā persona faktiski bija bez darba.
Vidējais ikmēneša pabalsts palielinās laikposmā no 2009. līdz 2010. gadam; tas no 1980 euro sasniedz 2063 euro. Palielināšanās tendence mainās 2011. gadā un turpinās 2012. gadā, sasniedzot mazāko summu 1908 euro. Kopš 2013. gada tendence atkal mainās, sasniedzot 2551 euro 2015. gadā un lielāko summu 2014. gadā – 2582 euro. Ja apskata tikai datus par līgumdarbiniekiem un pagaidu darbiniekiem, 2015. gadā vidējais ikmēneša pabalsts ir 2562,30 euro.
Var novērot, ka vidējās parlamentārajiem palīgiem maksātās summas būtiski palielinās 2014. gadā, t. i., par gandrīz 50 % salīdzinājumā ar 2013. gadu, sasniedzot 2897,99 euro. Vidējais ikmēneša pabalsts ievērojami samazinās 2015. gadā, sasniedzot 2550,67 euro.
Šīs tabulas četri galvenie elementi ir:
pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem maksātās ikmēneša vidējās summas palielināšanās laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam: + 31 % ;
parlamentārajiem palīgiem maksātās ikmēneša vidējās summas palielināšanās laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam: + 28 % ;
parlamentārajiem palīgiem maksāto ikmēneša maksājumu palielināšanās laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam: + 385 % ;
izdevumu, kas attiecas uz parlamentārajiem palīgiem, svērums kopējās izmaksās laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam: no 6 % līdz 31 %.
11. tabulā parādīts bezdarbnieku pabalsta saņemšanas vidējais ilgums mēnešos. Šis ilgums tiek aprēķināts, saskaitot līdz attiecīgā gada 31. decembrim maksāto dienu kopskaitu un to dalot ar bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaitu. Šādi iegūto rezultātu dala ar 30, lai iegūtu bezdarbnieku pabalsta saņemšanas vidējo ilgumu mēnešos.
Var konstatēt, ka bezdarbnieku pabalsta saņemšanas vidējais ilgums mēnešos palielinās no 6,9 mēnešiem 2009. gadā līdz 10 mēnešiem 2015. gadā. Tas nozīmē pabalsta izmaksāšanas laika palielināšanos par 45 %. Šī palielināšanās galvenokārt ir radusies PP dēļ.
Tomēr to pabalsta saņēmēju skaits, kuri ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi gadā, ir nedaudz samazinājies par 7,6 % laikposmā no 2009. gada līdz 2015. gadam (no 701 līdz 648, skatīt 7. tabulu).
Nākamajās tabulās ir parādīts pabalsta saņemšanas ilgums atkarībā no saņēmēju kategorijas (LD/PD un PP).
Līgumdarbinieki/pagaidu darbinieki:
Parlamentārie palīgi:
Var novērot, ka PP radīto izdevumu daļa salīdzinājumā ar kopējiem izdevumiem ir liela 2015. gadā (31 %), un to rada gan skaits, gan šiem darbiniekiem maksātā ikmēneša pabalsta vidējās summas augstais līmenis. Pabalsta maksāšanas vidējais ilgums PP būtiski palielinās 2015. gadā, un tas ir lielāks nekā vidējais LD/PD pabalsta maksāšanas ilgums. Tas ir tieši saistīts ar to PP skaita būtisku palielināšanos, kuri saņem bezdarbnieku pabalstu, un šā skaita palielināšanās radusies Eiropas Parlamenta jaunā sasaukuma dēļ 2014. gada beigās.
Attiecībā uz bezdarba apdrošināšanas shēmas papildinošo principu bezdarbnieku pabalstu saņemošās personas mītnes valstij ir nozīme, jo īpaši ņemot vērā to, ka kritēriji valsts pabalsta saņemšanai dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi.
12. tabulā parādīts to saņēmēju skaits, kuri saņēmuši vismaz vienu mēneša pabalstu gada laikā, pēc mītnes valsts.
Šī tabula par pabalsta saņēmēju mītnes valstīm parāda, ka 2015. gadā vairāk nekā 44 % no viņiem bija reģistrēti ka darba meklētāji Beļģijā.
4SECINĀJUMI
4.12009.–2015. gada laikposms
Šīs ziņojums parāda, ka kopš 2008. gada Bezdarba fondā ir pastāvīgs ikgadējais deficīts. Tas jau bija īpaši liels 2009. gadā – 4,2 miljoni euro. Pēc tam tas pakāpeniski samazinājās, sasniedzot 1 miljonu euro 2013. gadā.
Bezdarba fonda stāvoklis 2014. gadā ievērojami pasliktinājās, sasniedzot deficītu, kas pārsniedz 4,8 miljonus euro. Deficīts nedaudz samazinājās 2015. gadā, sasniedzot 3 miljonus euro.
Šo sekojošo deficītu laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam dēļ uzkrātais pārpalikums (t. i., rezerve + ikgadējais rezultāts) 2015. gada 31. decembrī bija vairs tikai 2 miljoni euro, lai gan tas bija 16,15 miljoni euro 2009. gada 1. janvārī.
4.2Bezdarba fonda attīstība īstermiņā un vidējā termiņā:
Augstais izdevumu līmenis 2015. gadā radīja rezerves izlietojumu.
Tomēr tiek sagaidīts, ka 2016. gadā būs pārpalikums, jo ievērojami samazinās PP kategorijas saņēmēju skaits (arī 2017. un 2018. gadā), un arī pastāvīgā samazinošā efekta rezultātā, kas radies, līdz 6 gadiem pagarinot to līgumdarbinieku maksimālo līguma termiņu, kuri pieņemti darbā saskaņā ar PDNK 3. b pantu. Tas varētu ļaut izveidot būtisku rezervi.
Jebkurā gadījumā situācija vidējā termiņā ir neskaidra, tā rada pat bažas šādu riska faktoru dēļ:
1.ļoti būtiska (vairāk nekā 30 %) vidējā ikmēneša pabalsta palielināšanās 2015. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu;
2.no 2017. gada sagaidāmā pabalstu saņemošo līgumdarbinieku skaita būtiska palielināšanās, jo tiek sasniegts maksimālais 6 gadu līgumu termiņš;
3.kopš 2013. gada notiekošās aģentūru līgumdarbinieku, kuri saņem pabalstu, skaita palielināšanās iespējama turpināšanās;
4.izdevumu palielināšanās paredzēšana 2019.–2020. gadā, kas saistīta ar Eiropas Parlamenta 2014.–2019. gada sasaukuma beigām;
5.turklāt jānorāda, ka, ieviešot akreditēto parlamentāro palīgu kategoriju 2009. gadā, netika palielinātas iemaksas, kā tas bija 2004. gadā, kad tika ieviesta līgumdarbinieku kategorija. Laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam neto bilance starp iemaksām un veiktajiem pabalstu maksājumiem PP kategorijai ir tomēr ar 11,4 miljonu euro deficītu.
Iepriekš izvirzītie punkti liek Komisijai, izmantojot deleģēto aktu atbilstoši PDNK 28. a panta 11. punktam un 96. panta 11. punktam, lai nodrošinātu finanšu līdzsvaru, iesākumā apsvērt nelielu palielinājumu (aptuveni 0,1 % no pamata algas, jo īpaši ņemot vērā fonda uzkrāto finanšu līdzekļu atlikumu laikposmā, kas apskatīts šajā ziņojumā) attiecībā uz iemaksām bezdarba apdrošināšanas shēmas finansēšanā.
Turklāt Komisija izveidos darba grupu, lai pēc tam nodrošinātu regulāru shēmas finanšu situācijas uzraudzību.