EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 25.10.2016
COM(2016) 682 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Taisnīgas, konkurētspējīgas un stabilas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas izveidošana Eiropas Savienībā
EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 25.10.2016
COM(2016) 682 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Taisnīgas, konkurētspējīgas un stabilas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas izveidošana Eiropas Savienībā
1.IEVADS
Nodokļu politikai ir liela nozīme ES darbā, veidojot spēcīgāku, konkurētspējīgāku un taisnīgāku ekonomiku ar skaidru sociālo dimensiju. Eiropai ir vajadzīga tāda nodokļu sistēma, kas ir pielāgota iekšējam tirgum un veicina ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, piesaista ieguldījumus, palīdz radīt darbvietas, veicina inovācijas un stiprina Eiropas sociālo modeli. Nodokļiem būtu jānodrošina stabili ieņēmumi publiskiem ieguldījumiem un izaugsmi veicinošai politikai. Tiem būtu jānodrošina, ka visiem uzņēmumiem ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, juridiskā noteiktība un minimāli šķēršļi, veicot pārrobežu darbību. Tiem vajadzētu būt daļai no plašākas nodokļu sistēmas, kurai pilsoņi uzticas, jo tā ir taisnīga un atbilst sabiedrības sociāli ekonomiskajām vajadzībām. Tāpēc ES prioritātes nodokļu jomā ir vērstas uz šo mērķu sasniegšanu.
2.TŪLĪTĒJA RĪCĪBA, LAI APMIERINĀTU AKŪTAS VAJADZĪBAS — UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKĻA SISTĒMAS REFORMA
Komisija ir izstrādājusi vērienīgu programmu, lai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu padarītu taisnīgāku un efektīvāku, labāk pielāgotu modernajai ekonomikai un labāk reaģēt spējīgu uz jaunām problēmām šajā jomā. Šī programma tiek strauji īstenota, un daudzi nozīmīgi darbi jau ir paveikti. Ir sāktas visas iniciatīvas, kas tika pieteiktas Komisijas rīcības plānā par taisnīgu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmu 1 , un dalībvalstis jau pieņēmušas daudzus jaunus priekšlikumus. Komisija arī virza sava darba jomu ārpus rīcības plānā paredzētā. Saskaņā ar Paziņojumu par papildu pasākumiem, lai veicinātu pārredzamību un cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu, kas sekoja Panamas dokumentu atklājumiem, Komisija ir gatava ātri un efektīvi reaģēt uz problēmām, tiklīdz tādas rodas 2 . Turklāt, lai nodrošinātu taisnīgu un konkurētspējīgu vidi visiem uzņēmumiem ES, Komisija ir veikusi valsts atbalsta izmeklēšanas, lai noskaidrotu, vai konkrētas dalībvalstis ir piešķīrušas nodokļu atvieglojumus izvēlētiem starptautiskiem uzņēmumiem 3 .
Vispirms Komisijas rīcība bija vērsta uz to, lai uzlabotu nodokļu pārredzamību, kas ir būtisks pamats turpmākām reformām. Dalībvalstis 12 mēnešu laikā vienojās par priekšlikumiem par automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem 4 un pārskatu sniegšanu par katru valsti par nodokļu informāciju attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem 5 . Tas radīs jaunu un nebijušu pārredzamības un sadarbības līmeni starp nodokļu iestādēm uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā. Komisija ierosināja arī publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu pilsoņiem lielāku pārskatu par uzņēmumu nodokļu praksi. Šim priekšlikumam, kuru patlaban apspriež Padome un Eiropas Parlaments, vajadzētu palīdzēt atjaunot sabiedrības uzticēšanos uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmai un nodrošināt, ka uz uzņēmumiem neattiecas atšķirīgi valstu noteikumi par informācijas atklāšanu sabiedrībai. Paredzams, ka līdz gada beigām tiks panākta vienošanās par priekšlikumu, ar ko nodokļu iestādēm atļauj piekļūt valstu informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu 6 . Eiropas Parlaments un Padome arī ir sākuši strādāt pie savām nostājām par ierosinātajiem grozījumiem Ceturtajā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā, un tiem būtu strauji jāturpina darbs, lai 2017. gada sākumā varētu sākt trialogus. Turklāt Komisija ir sākusi izskatīt vispiemērotāko regulējumu, lai īstenotu automātisko informācijas apmaiņu par faktiskajiem īpašniekiem Eiropas līmenī, un pēta, kā vislabāk uzlabot pārskatu par agresīvas nodokļu plānošanas shēmu atvieglojošiem un veicinošiem faktoriem. Lielāka nodokļu pārredzamība visā Eiropā palīdzēs atklāt nodokļu plānotājus, kuru mērķis ir agresīva nodokļu plānošana, atklāt kaitniecisku nodokļu praksi un stabilizēt uzņēmumu ienākuma nodokļa vidi, kuras pamatā ir atklātība un uzticēšanās.
Līdztekus tam Komisija arī strādā, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumi, kas darbojas ES, maksā nodokļus tur, kur tiek gūta peļņa un radīta vērtība. Šim principam ir būtiska nozīme taisnīgas un efektīvas nodokļu sistēmas nodrošināšanai, bet to var efektīvi panākt tikai ar kopīgiem un saskaņotiem pasākumiem. Tāpēc Komisija ierosināja jaunu nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu 7 , nosakot juridiski saistošus ļaunprātīgas rīcības novēršanas pasākumus visā ES, lai nepieļautu dažus visizplatītākos nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas veidus. Šie tiesību akti, kurus dalībvalstis pieņēma 2016. gada jūlijā, ļāva dalībvalstīm ātri, koordinēti un saskaņoti īstenot saistības, ko tās uzņēmās saskaņā ar ESAO/G20 nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas (BEPS) projektu. Tiek pārskatīti arī dalībvalstu preferenciālie režīmi un transfertcenu noteikšanas noteikumi, lai nodrošinātu vienotu ES pieeju jauniem starptautiskiem standartiem. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu noteiktību uzņēmumiem, tiklīdz reformas tiks īstenotas, un lai novērstu jaunas nepilnības, kas varētu rasties vienotajā tirgū.
Visbeidzot, Komisija ir nākusi klajā ar pasākumiem nodokļu labas pārvaldības veicināšanai globālā mērogā ar mērķi nodrošināt taisnīgus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ES un tās starptautiskajiem partneriem. Dalībvalstis ir apstiprinājušas jauno ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai 8 , ko Komisija iesniedza 2016. gada janvārī, lai aizsargātu nodokļu bāzes pret nodokļu bāzes samazināšanas apdraudējumiem no ārvalstīm. Šīs stratēģijas būtisks elements ir jauns ES sarakstu veidošanas process, kas paredzēts, lai risinātu jautājumus, kuri skar nodokļu jurisdikcijas, kas nesadarbojas, un rosinātu visu trešo valstu jurisdikcijas ievērot nodokļu labas pārvaldības starptautiskos standartus. Pirmie pasākumi šajā sarakstu veidošanas procesā jau ir veikti, un ES kopējais saraksts būtu jāpabeidz 2017. gadā. Tas nodrošinās dalībvalstis ar spēcīgu instrumentu, kas vajadzīgs, lai risinātu jautājumus saistībā ar valstīm, kuras atsakās taisnīgi rīkoties nodokļu lietās. Arī ES Finanšu regula ir pārskatīta, lai novērstu, ka ES līdzekļi tiek novirzīti caur nodokļu oāzēm, un notiek darbs, lai nostiprinātu nodokļu labas pārvaldības noteikumus ES nolīgumos ar trešām valstīm.
3.POZITĪVA UN UZ NĀKOTNI VĒRSTA PROGRAMMA
Iepriekš izklāstītās iniciatīvas ir būtiskas, lai aizsargātu dalībvalstu nodokļu bāzes, nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem un izveidotu taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu visiem nodokļu maksātājiem. Tās skar aktuālākās mūsdienu problēmas uzņēmumu ienākuma nodokļu jomā. Tomēr ilgtermiņā ir jāturpina iesāktais un jāpievēršas jaunām jomām. Īstermiņa noteikumi drīz var novecot, jo darījumdarbības modeļi un nodokļu plānošanas metodes rodas straujāk, nekā iespējams izstrādāt jaunus risinājumus. Turklāt, pakāpeniski atjauninot starptautiskos, ES vai valstu nodokļu noteikumus, rodas sarežģījumi gan nodokļu administrācijām, gan uzņēmumiem, kuriem nepieciešams tiem pielāgoties. Lai veicinātu nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumus, ir jārada labvēlīga vide darījumdarbībai, samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvo slogu, kā arī nodrošinot nodokļu noteiktību. Nodokļu noteiktības nozīmi, veicinot ieguldījumus un stimulējot izaugsmi, nesen atzina G20 valstu vadītāji, un tai pasaules mērogā tiek veltīta galvenā uzmanība. Dalībvalstīm jāatrod līdzsvars, īstenojot nepieciešamās reformas un nodrošinot stabilu, skaidru un prognozējamu nodokļu vidi uzņēmumiem.
ES nepieciešama pozitīva un uz nākotni vērsta sistēma uzņēmumu ienākuma nodokļu jomā. Tai jābūt izaugsmi veicinošai, efektīvai un taisnīgai, kā arī pilnībā jāatbalsta plašākas ES politikas prioritātes tagad un nākotnē. Tas ir pamatojums Komisijas priekšlikumam atjaunot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB). KKUINB var nodrošināt divas galvenās vajadzības, kas mūsdienās raksturīgas uzņēmumiem un pilsoņiem Eiropā, proti, vajadzību pēc ilgtspējīgas izaugsmes un sociālā taisnīguma, un nostiprināt ES vispārējo ekonomisko un sociālo programmu. Analīze liecina, ka KKUINB var palielināt ieguldījumus ES par 3,4 % un izaugsmi — par 1,2 % 9 .
Komisija pirmo reizi ierosināja KKUINB 2011. gadā, lai stiprinātu vienoto tirgu uzņēmumiem. Priekšlikums bija vērienīgs un stabils, taču tā mēroga dēļ sarunas Padomē nevirzījās tālāk. Tomēr Eiropas Parlaments, uzņēmumi, ieinteresētās personas un daudzas dalībvalstis joprojām stingri atbalstīja KKUINB ideju, ņemot vērā daudzās priekšrocības, ko tā varēja piedāvāt. Turklāt pēdējos gados ir kļuvis skaidrs, ka KKUINB nozīme ir plašāka nekā tikai darījmumdarbībai labvēlīgas nodokļu sistēmas radīšana spēcīgākam vienotajam tirgum.
Tāpēc 2015. gada jūnija rīcības plānā Komisija paziņoja, ka atsāks šo svarīgo projektu, izmantojot labāk pārvaldāmu divu posmu procesu. Pirmajā posmā galvenā uzmanība ir vērsta uz to, lai nodrošinātu kopējo bāzi. Tiklīdz to īstenos, tiks ieviests sarežģītāks konsolidācijas aspekts. Daudzas svarīgas KKUINB priekšrocības ir saistītas ar konsolidācijas aspektu. Tādēļ šo otro posmu atjaunotajā KKUINB nevar neņemt vērā vai no tā atteikties. Darbs pie šā kopuma tiks pabeigts tikai tad, kad būs ieviesta pilnīgā KKUINB.
KKUINB darba atsākšana sniedz iespēju atjaunināt sākotnējo priekšlikumu un pielāgot to jaunajiem uzdevumiem, kas rodas globālajā nodokļu vidē. Vissvarīgākā pārmaiņa — KKUINB būs obligāta visām finanšu grāmatvedības grupām ar konsolidētiem grupas ieņēmumiem, kas pārsniedz EUR 750 miljonus. Tas palīdzēs maksimāli palielināt tās potenciālu kā līdzekli pret nodokļu apiešanu. Tas nozīmē arī to, ka uzņēmumi zinās, ar ko rēķināties, ņemot vērā noteikumus par ļaunprātīgas rīcības novēršanu, un tiem nebūs nepieciešams veikt nevajadzīgas korekcijas. Tādējādi tas palīdzēs izveidot paredzamāku vidi ES uzņēmumiem.
Komisija ir arī ieviesusi priekšlikumā divus jaunus elementus, tiešā veidā atbalstot ES mēroga ekonomikas programmu. Pētniecības un izstrādes izmaksas varēs lielā mērogā atskaitīt, lai veicinātu pētniecību, izstrādi un inovāciju, kas ir galvenie izaugsmes dzinējspēki. Turklāt, lai atbalstītu mazo un inovatīvo darījumdarbību, pastiprināta liela mēroga atskaitīšana tiks nodrošināta maziem darbību uzsākušiem uzņēmumiem bez saistītiem uzņēmumiem. Ar KKUINB tiks atrisināts arī jautājums par kropļojošo parāda preferenciālo režīmu salīdzinājumā ar pašu kapitālu, lai veicinātu spēcīgu kapitāla tirgu savienību un lielāku finansiālo stabilitāti ES.
4.MODERNA, VIENKĀRŠA, NOTEIKTA — LABĀKA UN EFEKTĪVĀKA NODOKĻU VIDE UZŅĒMUMIEM
Uzņēmumiem vienotajā tirgū ir vajadzīga vienkārša, stabila un tiesiski noteikta vide, kurā tie varētu attīstīties. Jānodrošina, lai būtu tikai minimāli nodokļu šķēršļi, ja uzņēmumi darbojas pārrobežu mērogā, un tie nebūtu jāapgrūtina ar nevajadzīgu administratīvo slogu un izmaksām. ES ir vajadzīga uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kas ir pielāgota 21. gadsimta darījumdarbības realitātei un kas rosina uzņēmumus, piesaista ieguldītājus un palīdz visiem uzņēmumiem — gan lieliem, gan maziem.
4.1. Vienota uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma vienotajam tirgum
Raugoties no nodokļu viedokļa, KKUINB ievērojami uzlabos vienotā tirgus darbību. Pārrobežu uzņēmumi, aprēķinot ar nodokli apliekamo peļņu ES, gūs labumu no vienotu noteikumu kopuma (nevis no dažādu valstu sistēmu kopuma). Tie varēs iesniegt vienu deklarāciju par visām savām darbībām ES, izmantojot “vienas pieturas aģentūras” sistēmu, un sadarboties tikai ar vienu dalībvalsti, nevis vairākām nodokļu iestādēm. Konsolidācija nozīmēs arī to, ka zaudējumus vienā dalībvalstī varēs automātiski izlīdzināt ar peļņu citā, tādējādi ļaujot pārrobežu uzņēmumiem izmantot tādu pašu režīmu kā tikai iekšzemē strādājošiem uzņēmumiem.
Ierosinātajā direktīvā par KKUINB atjaunošanu Komisija ir saglabājusi tādu pašu vērienīgu pieeju konsolidācijai, kā tas bija sākotnējā priekšlikumā. Tomēr divu posmu pieeja aizkavēs šīs priekšrocības izmantošanu. Lai to kompensētu, Komisija ir ierosinājusi, ka uzņēmumiem provizoriski vajadzētu būt pieejamai vienkāršai un stabilai sistēmai pārrobežu zaudējumu izlīdzināšanai kopējās bāzes ietvaros, kamēr nav panākta vienošanās par konsolidāciju.
KKUINB būs skaidra, stabila un saistoša ES tiesību aktos. Par to būs vienprātīgi vienojušās visas dalībvalstis, nodrošinot stabilu sistēmu, kas nav pakļauta regulārām pārmaiņām. Tas nodrošinās uzņēmumiem bezprecedenta līmeņa nodokļu noteiktību. Uzņēmumiem, kad tie paplašinās darbību pārrobežu mērogā, vairs nebūs jāpielāgojas atšķirīgiem nodokļu noteikumiem katrā dalībvalstī. Tiem vairs nebūs jāpieliek pūles, lai saprastu dalībvalstu dažādās pieejas konkrētu ienākumu aplikšanai ar nodokli. Tiem vairs nebūs jāsedz lielas administratīvās un juridiskās izmaksas, lai risinātu sarežģītos jautājumus saistībā ar transfertcenu noteikšanu. Ieviešot KKUINB, būs novērsti galvenie mūsdienu nodokļu šķēršļi uzņēmumiem vienotajā tirgū.
KKUINB nodrošina būtiskas priekšrocības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī lieliem uzņēmumiem ES. KKUINB būs obligāta tikai lielākajiem uzņēmumiem. Tomēr MVU un jaunizveidotie uzņēmumi var izvēlēties šo sistēmu, ja tie vēlas gūt labumu no vienkāršošanas un izmaksu ietaupījumiem, ko tā sniedz. Tiek lēsts, ka atbilstības nodrošināšanas izmaksām MVU patlaban tērē aptuveni 30 % no samaksātajiem nodokļiem un pat vēl vairāk, ja tie sāk darboties pārrobežu mērogā. KKUINB būtiski samazinās šīs izmaksas un izdevumus par meitasuzņēmuma izveidošanu citā dalībvalstī. Šie ietaupījumi, kā arī vienkāršāki noteikumi un vienkāršāka nodokļu deklarāciju sistēma atvieglinās mazu un jaunu uzņēmumu darbības attīstību un paplašināšanu vienotajā tirgū.
4.2. Labāki instrumenti dubultās nodokļu uzlikšanas nepieļaušanai
Uzņēmumiem ir jāmaksā taisnīga nodokļu daļa tur, kur tie gūst peļņu, bet tiem nebūtu jāmaksā vairāk. Viens no lielākajiem nodokļu šķēršļiem vienotajā tirgū ir nodokļu dubultā uzlikšana.
Domstarpības starp dalībvalstīm, kam ir tiesības uzlikt nodokli konkrētai peļņai, bieži izraisa nodokļu dubulto vai vairākkārtēju uzlikšanu uzņēmuma vieniem un tiem pašiem ienākumiem. Jaunākie rādītāji liecina, ka patlaban ES tiek risināti aptuveni 900 strīdi par nodokļu dubulto uzlikšanu par EUR 10,5 miljardiem. Vairākumam dalībvalstu ir divpusējas nodokļu konvencijas ar citām dalībvalstīm, kas palīdz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu, un ir ieviestas strīdu izšķiršanas procedūras. Tomēr šīs procedūras ir ilgstošas, dārgas un ne vienmēr tiek panākta vienošanās. Problēmas palīdz risināt daudzpusējā Arbitrāžas konvencija, par kuru panākta vienošanās starp dalībvalstīm. Tomēr tās joma aprobežojas ar transfertcenu noteikšanas strīdiem, un nav nekādu iespēju atcelt noteikumu interpretāciju.
To uzņēmumu praksē, kas izmanto KKUINB sistēmu, nodokļu dubultajai uzlikšanai būtu jākļūst par pagātnes problēmu. Vienots noteikumu kopums, ko izmanto, lai aprēķinātu uzņēmuma peļņu, apvienojumā ar jaunu sadalījuma formulu, kas skaidri sadala tiesības uzlikt nodokļus, viennozīmīgi norādīs, kādai peļņai uzliek nodokli un kur. Tomēr joprojām var rasties problemātiskas lietas, piemēram, ja ir izveidotas transfertcenu noteikšanas vienošanās starp grupas vienībām ES un ārpus tās un ir uzņēmumi, kas neizmanto KKUINB. Šādiem gadījumiem ir nepieciešams izveidot efektīvāku nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu izšķiršanas sistēmu. Turklāt, kamēr nav panākta vienošanās par KKUINB, ir vajadzīga efektīva sistēma plašākā nozīmē, lai izšķirtu nodokļu dubultās uzlikšanas strīdus.
Komisija šodien ierosināja direktīvu, ar ko uzlabo nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu izšķiršanas mehānismus ES, lai panāktu taisnīgāku, noteiktāku un stabilāku nodokļu vidi. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka radušās nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu lietas starp dalībvalstīm tiek risinātas daudz ātrāk un izlēmīgāk. Ja dalībvalstis nevar vienoties par to, kā rast risinājumu lietā, nodokļu maksātājs var lūgt valsts tiesai izveidot arbitrāžas komiteju, kas noteiktā termiņā sniedz galīgu un saistošu lēmumu lietā. Tas palīdzēs novērst nenoteiktību iesaistītajiem uzņēmumiem. Turklāt saskaņā ar šo priekšlikumu strīdu izšķiršanas mehānismus varēs izmantot plašākā lietu spektrā. Šie strīdu izšķiršanas mehānismu uzlabojumi ļaus gan uzņēmumiem, gan pārvaldes iestādēm ievērojami ietaupīt laiku, naudu un resursus un palielinās nodokļu noteiktību uzņēmumiem ES.
5.PĀRREDZAMA, EFEKTĪVA, SASKAŅOTA — TAISNĪGĀKA NODOKĻU SISTĒMA VISIEM
Taisnīgums ir kļuvis par galveno prasību attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa politiku gan Eiropā, gan starptautiskā mērogā. Uzņēmumiem, kas gūst priekšrocības no vienotā tirgus, ir jāmaksā nodoklis tur, kur tie gūst peļņu, un nodokļu vajadzībām visiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro neitrāls režīms. ES ir vajadzīga tāda uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, ar ko nodrošina stingru aizsardzību pret ļaunprātīgu rīcību saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļiem, līdzvērtīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem un taisnīgu sloga sadali visiem nodokļu maksātājiem.
5.1. Taisnīgāka uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma
KKUINB ir taisnīgas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas izpausme. Ar to tiks novērsti būtiski trūkumi pašreizējā nodokļu sistēmā, kas pieļauj nodokļu agresīvu plānošanu. Tas novērsīs neatbilstības un nepilnības starp valstu nodokļu sistēmām, kuras izmanto tie, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, jo visas dalībvalstis piemēros vienus un tos pašus noteikumus, lai aprēķinātu ar nodokli apliekamo uzņēmumu peļņu. Tiks novērsta transfertcenu noteikšana, kas veido aptuveni 70 % no visiem peļņas novirzīšanas gadījumiem. Turklāt, lai nostiprinātu spēju ar KKUINB novērst nodokļu apiešanu, tā būs obligāta lielākajiem uzņēmumiem, kas darbojas ES.
Tiks likvidēti stimuli, kas dalībvalstīm lika iesaistīties kaitnieciskā nodokļu konkurences cīņā. Dalībvalstīm vairs nevajadzēs veltīt lielus līdzekļus mobilām nodokļu bāzēm, jo ar KKUINB peļņa tiek sadalīta, lai nodrošinātu, ka nodokļu uzlikšana labāk atspoguļo to, kur notiek reālā saimnieciskā darbība. Tas ļaus dalībvalstīm vērst savus resursus uz izaugsmi veicinošiem nodokļiem, kas stimulē ieguldījumus un nodarbinātību un atbalsta plašākas sociāli ekonomiskās vajadzības.
Ar KKUINB tiks ieviesta arī pilnīga pārredzamība par katras dalībvalsts sistēmu un to faktiskajām nodokļa likmēm. Dalībvalstīm ir suverēnas tiesības noteikt pašām savas nodokļa likmes, un KKUINB to nekādā veidā neapdraud. Tomēr tā nodrošinās, ka gadījumos, kad dalībvalstis pieņem lēmumu par savu nodokļa likmi, šī likme ir faktiski jāpiemēro visiem uzņēmumiem. Slēpti preferenciālie režīmi un kaitnieciski nodokļu nolēmumi vairs nebūs iespējami. Tam būtu jāpalielina pilsoņu uzticēšanās tai pieejai, kā uzņēmumiem uzliek nodokļus, un jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi visiem uzņēmumiem vienotajā tirgū.
5.2. Turpmāki ļaunprātīgas rīcības novēršanas pasākumi
KKUINB ir ietverti noteikumi par ļaunprātīgas rīcības novēršanu ar mērķi aizsargāt dalībvalstis pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu gan ES, gan attiecībā uz trešām valstīm. Tas pastiprinās tās kā instrumenta, kas paredzēts, lai novērstu nodokļu apiešanu, ietekmi. KKUINB ietvertie ļaunprātīgas rīcības novēršanas pasākumi atspoguļo minētos pasākumus nodokļu apiešanas novēršanas direktīvā (ATAD), par kuru dalībvalstis vienojās 2016. gada jūlijā. Tas nodrošinās, ka visiem uzņēmumiem piemēro vienus un tos pašus noteikumus par ļaunprātīgas rīcības novēršanu neatkarīgi no tā, vai tie izmanto KKUINB sistēmu.
Komisija šodien ir iesniegusi vēl vienu priekšlikumu, ar ko vēršas pret hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm, lai vēl vairāk nostiprinātu ES noteikumus par ļaunprātīgas rīcības novēršanu un vērstos pret ārējiem riskiem. Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvā (ATAD) jau iekļauti noteikumi saistībā ar hibrīdneatbilstībām ES, novēršot galveno veidu, ko izmanto nodokļu bāzes samazināšanā un peļņas novirzīšanā. Tomēr šo neatbilstību problēma neaprobežojas ar vienoto tirgu un ir nepieciešams risinājums, lai vērstos pret ārējiem riskiem. Pieņemot ATAD, dalībvalstis lūdza Komisiju iesniegt vēl vienu priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka šī nepilnība patiešām tiek novērsta. Tāpēc Komisija ir ierosinājusi jaunus pasākumus, kas vērsti pret dažādām neatbilstībām, tostarp ir hibrīdneatbilstības saistībā ar pastāvīgām darījumdarbības vietām, importētas neatbilstības, hibrīdpārskaitījumi un dubultu rezidences vietu neatbilstības gan ES, gan attiecībā uz trešām valstīm. Tāpat kā pasākumi ATAD arī noteikumi šajā jaunajā priekšlikumā ir saskaņā ar ESAO BEPS pieeju.
6.STABILA, VEICINOŠA, OBJEKTĪVA — MODERNA NODOKĻU SISTĒMA STABILAI EKONOMIKAI
ES ir nepieciešama uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kas ir veidota tā, lai atbalstītu konkurētspējīgāku, inovatīvāku un ekonomiski stabilāku ES. Izaugsmei un ieguldījumiem nepieciešama vide, kas atvieglina darījumdarbību, veicina ražošanas finansēšanu un stimulē izaugsmi veicinošus pasākumus, piemēram, pētniecību un inovāciju. KKUINB padarīs ES par ļoti pievilcīgu tirgu, kurā ieguldīt, piedāvājot uzņēmumiem stabilus un paredzamus noteikumus, vienlīdzīgus konkurences apstākļus un samazinātas izmaksas un pārvaldību. Turklāt Komisija ir pastiprinājusi KKUINB priekšlikumu ar jauniem noteikumiem, kas īpaši vērsti uz izaugsmi veicinošiem pasākumiem.
6.1. Labāki stimuli inovācijai
Ar KKUINB tiks atbalstīta pētniecība un izstrāde, kas ir galvenie izaugsmes un konkurētspējas dzinējspēki. Patlaban ES atpaliek no citām attīstītajām valstīm attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā. Lai gan gandrīz visās dalībvalstīs ir daži nodokļu stimuli pētniecībai un izstrādei, ne visi no tiem ir efektīvi un dažus lielākie uzņēmumi izmanto pat ar mērķi izvairīties no nodokļu maksāšanas. Atšķirīgi valstu stimuli arī rada sarežģītu nodokļu vidi uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus pētniecībā un izstrādē.
Ar KKUINB tiks nodrošināta ES mēroga nodokļu atskaitīšana uzņēmumiem, kas patiešām iegulda pētniecības pasākumos. Šie atskaitījumi pat būs lielāki jaunizveidotiem uzņēmumiem, ņemot vērā to nozīmi darbvietu radīšanā, veicinot veselīgu konkurenci un veidojot efektīvākus darījumdarbības modeļus. Pētniecības un izstrādes stimuls būs noderīgs uzņēmumiem ar mazāku budžetu, lai ļautu tiem augt, un rosinās jaunu, inovatīvu uzņēmumu izveidi un paplašināšanos. Tas ir izstrādāts, pamatojoties uz paraugprakses modeli, proti, tā, ka to nevar izmantot, lai apietu nodokļus.
6.2. Ieguldījumiem labvēlīga nodokļu vide
Ar KKUINB tiks novērsti arī esošo nodokļu sistēmu izkropļojumi, kas var destabilizēt ekonomiku. Lielākajā daļā dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmas paredz labvēlīgu režīmu attiecībā pret parādu, atļaujot atskaitīt procentu maksājumus, bet nenosakot līdzīgu režīmu pret pašu kapitālu. Šīs preferenciālais režīms mudina uzņēmumus uzņemties vairāk parādu, padara tos nestabilākus un ekonomiku vairāk pakļauj krīzēm. Tas rada šķērsli spēcīgākas pašu kapitāla bāzes izveidei Eiropas uzņēmumos. Finanšu tirgus struktūra nosliecas par labu parāda instrumentiem un var kavēt efektīvu kapitāla tirgus finansējumu. Tas ir pretrunā kapitāla tirgu savienības galvenajiem mērķiem un pašu kapitāla bāzes prasībām attiecībā uz banku savienību.
Ar KKUINB tiks likvidēts kropļojošais stimuls aizņemties, piedāvājot nodokļa atlaidi izaugsmei un ieguldījumiem (AGI). Šī nodokļa atlaide nodrošinās, ka pašu kapitālam tiek piemērots līdzīgs nodokļa atvieglojuma līmenis kā parādam, radot neitrālāku un ieguldījumiem labvēlīgu nodokļu vidi. Pateicoties AGI, iegūs uzņēmumi, kas nostiprina savas finansēšanas struktūras un izmanto kapitāla tirgus 10 . MVU, kam bieži ir grūti saņemt aizdevumus, jo īpaši gūs labumu, pateicoties šim jaunajam noteikumam. Turklāt, ņemot vērā AGI paredzamo pozitīvo ietekmi uz uzņēmumiem un ekonomiku kopumā, Komisija aicina dalībvalstis apsvērt iespēju piemērot to arī uzņēmumiem, kas neizmanto KKUINB sistēmu.
7.SECINĀJUMS
Komisija ierosina visaptverošu risinājumu pašreizējām un jaunām problēmām saistībā ar nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem un pozitīvu jaunu pieeju nodokļu uzlikšanai uzņēmumiem nākotnē. KKUINB ļaus būtiski uzlabot ES uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, jo sekmēs vienkāršību, nodokļu noteiktību un taisnīgumu. Tā nodrošinās, ka nodokļu uzlikšana uzņēmumiem ir pielāgota mūsdienu ekonomikai un atbalsta spēcīgāku un konkurētspējīgāku vienoto tirgu. Priekšlikums par nodokļu dubultās uzlikšanas strīdu izšķiršanu un priekšlikums, ar ko vēršas pret hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm, ko Komisija ir iesniegusi šodien, vēl vairāk veicinās taisnīgu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu ES. Tāpēc Komisija aicina dalībvalstis ātri panākt vienošanos par visiem šodien iesniegtajiem priekšlikumiem, lai uzņēmumi iestādes, pilsoņi un Eiropas ekonomika pilnībā varētu sākt izmantot šīs taisnīgās, konkurētspējīgās un stabilās uzņēmumu ienākuma nodokļa vides priekšrocības.
COM(2016) 451 final.