EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.9.2016
COM(2016) 602 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Drošības stiprināšana pasaulē, ko raksturo mobilitāte: informācijas apmaiņas uzlabojumi cīņā pret terorismu un ārējo robežu stiprināšana
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.9.2016
COM(2016) 602 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
Drošības stiprināšana pasaulē, ko raksturo mobilitāte: informācijas apmaiņas uzlabojumi cīņā pret terorismu un ārējo robežu stiprināšana
1. IEVADS
Šengenas zona ir viens no svarīgākajiem ES sasniegumiem un kā zonai, kurā nav kontroles pie iekšējām robežām, tai ir unikāli pozitīva ietekme gan uz ekonomiku, gan sabiedrību. Tomēr pēdējos gados īpašam pārbaudījumam ir ticis pakļauts uzdevums uzturēt drošību atvērtā Eiropā. Migrācijas un bēgļu krīzes izraisītais spiediens un teroristu uzbrukumu vilnis ir prasījuši izstrādāt jaunu pieeju. Eiropas programma migrācijas jomā un Eiropas Drošības programma 1 ir parādījušas, ka ciešāka sadarbība var palīdzēt ne tikai rast risinājumu krīzei, bet arī veidot spēcīgāku un izturīgāku Eiropas sistēmu, izmantojot kopīgo pieredzi un zināšanas, kas nozīmētu izpildīt uzdevumu nodrošināt spēcīgas robežas un labus izlūkdatus, kas vajadzīgi, lai Eiropa būtu droša.
Šis paziņojums ir vēl viens solis uz priekšu šā plāna īstenošanā un apraksta praktiskos pasākumus, kas paātrinātu un paplašinātu šo darbu. Tā pamatā ir spēcīga vienprātība, kas valda gan iestādēs 2 , gan sabiedrības nostājā 3 , proti, Eiropas Savienībai ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu dalībvalstīm aizsargāt iedzīvotājus, palielinot sadarbības iespējas un vienlaikus nodrošinot, ka tiek pilnībā ievērotas pamattiesības, kas ir ES sabiedrību pamatā.
Šis darbs ir jāveic, pamatojoties uz spēcīgu apņemšanos virzīt uz priekšu visu pasākumu kopumu, kas paredzēts Eiropas programmā migrācijas jomā un Eiropas Drošības programmā.
Spēcīgas robežas nozīmē arī samazināt pēdējos gados pieredzētā ārkārtējā spiediena risku, turpinot ievērojamās pūles, kas pieliktas, lai krīzes laikā atjaunotu stabilu situāciju humanitāro standartu un migrācijas pārvaldības jomā. Tas nozīmē kopīgu pieeju patvēruma un atgriešanas jautājumiem, tajā pašā laikā paverot ceļus likumīgai migrācijai. Tas nozīmē strādāt, izmantojot partnerības satvaru, lai samazinātu neatbilstīgās migrācijas pamatcēloņus un pavērtu jaunu lappusi sadarbībā ar galvenajiem partneriem migrācijas jomā 4 . Tādējādi spēcīga ārējā robeža būs pamats Šengenas zonai bez kontroles pie iekšējām robežām, kā izklāstīts ceļvedī “Atpakaļceļš uz Šengenu” 5 , un uzlabos mobilitāti.
Attiecībā uz drošību – efektīva un reāla drošības savienība 6 nozīmē dalībvalstu ciešu sadarbību drošības jautājumos, atzīstot, ka vienas dalībvalsts iekšējā drošība ir visu dalībvalstu un Savienības kopumā iekšējā drošība. Izmantojot visas ES rīcībā esošās iespējas, lai cīnītos pret drošības apdraudējumiem, ir steidzami jāturpina darbs tādās jomās kā novērst un apkarot radikalizāciju, uzlabot informācijas apmaiņu, aizsargāt iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru un liegt teroristiem un noziedzniekiem piekļuvi šaujamieročiem vai finansējumam. Pilnīga un ātra īstenošana visās šajās jomās ļaus panākt vēl vairāk.
Šajā paziņojumā izklāstīti galvenie darba virzieni, lai turpinātu īstenot Eiropas programmas migrācijas un drošības jomās un drošības savienības jomā. Kopā ņemot, šie pasākumi ir pamatelementi migrācijas pārvaldībai, labticīgas ceļošanas atvieglošanai un darbam ar dalībvalstīm, lai uzlabotu drošību. Jo ātrāk tiks ieviestas efektīvas un savietojamas sistēmas, jo ātrāk varēs sajust to sniegtās priekšrocības. Tādēļ šajā paziņojumā parādīts, kā paātrināt šo darbu, uzsverot īstermiņa papildu pasākumus, kas nepieciešami, lai uzlabotu ārējo robežu pārvaldību, risinātu drošības jautājumus un nodrošinātu, ka robežsardzei, muitas iestādēm, patvēruma dienestiem, policijai un tiesu iestādēm ir pareizā informācija. Šāda pastiprināta datu izmantošana liek īpašu uzmanību pievērst nepieciešamībai ievērot pamattiesības un datu aizsardzības noteikumus – tas nozīmē labi izstrādātas, pareizi izmantotas un atbilstoši regulētas tehnoloģijas un informācijas sistēmas, un pilnīgus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu privātās dzīves un personas datu aizsardzību.
2. MOBILITĀTE UN DROŠĪBA SPĒCĪGU ROBEŽU UN EFEKTĪVAS INFORMĀCIJAS APMAIŅAS IETVARĀ
Spēcīgas ārējās robežas ir īpaši svarīgas, lai būt iespējama iekšējā mobilitāte. Vēl jo vairāk tas attiecas uz Eiropas Savienību, kur spēcīgas ārējās robežas ir priekšnoteikums pārvietošanās brīvībai Šengenas zonā. Katru gadu Eiropas Savienības pilsoņi aptuveni 400 miljonus reižu šķērso Šengenas robežas un 200 miljonus reižu – trešo valstu pilsoņi. Robežkontroles ikdienas realitāte ir ļoti svarīga ES ekonomikai, sabiedrībai un attiecībām ar mūsu kaimiņiem.
Robežkontrolei ir jānodrošina gan efektivitāti, gan drošību. ES pilsoņu un labticīgu ceļotāju no trešām valstīm labā ir jāparedz vieglākas un saskaņotākas procedūras vienkāršai ceļošanai miljoniem Eiropas un citu valstu iedzīvotājiem, kas šķērso robežas. Rezultāts ir būtisks ekonomiskais ieguvums ES tautsaimniecībai, kuras pamatā ir tirdzniecība, un ietaupījumi valsts iestādēm, kam jau tā neklājas viegli. Taču vienlaikus ir jāuzlabo arī pārējo robežu pārvaldības mērķu īstenošana, piemēram, neatbilstīgās migrācijas apkarošana un drošības risku apzināšana. Atbilde rodama, līdzsvarojot dažādās robežu pārvaldības prasības, izmantojot efektīvus, drošus un visaptverošus pasākumus, kas īpaši pielāgoti dažāda veida ieceļošanai, un sabalansējot palielinātas mobilitātes labumus ar prasību pēc drošības.
Daudzi ceļotāji vēlas uzturēties Eiropas Savienībā īsu laiku darījumu, atpūtas vai mācību nolūkā, nepieciešamības gadījumā saņemot vīzu ieceļošanai. Šādos gadījumos, tāpat kā visos pārējos gadījumos, kad nokļūšana Eiropas Savienība notiek likumīgi, robeža ir tā vieta, kur iespējams pārbaudīt, vai ir izpildīti visi ieceļošanas nosacījumi, un laipni uzņemt cilvēkus Eiropā.
Taču migrācijas un bēgļu krīze ir akcentējusi īpašo vajadzību pārvaldīt neatbilstīgo ieceļošanu. ES ir saistības pret tiem, kam vajadzīga starptautiskā aizsardzība, un šīs personas ir jānovirza uz patvēruma sistēmu. No otras puses, tiem, kuri nav izmantojuši pieejamos likumīgos ceļus un kuriem nav tiesību palikt, ir jāatgriežas, vai arī viņus ir jāatgriež atpakaļ. Tāpēc ir svarīgi, lai ikviens būtu reģistrēts saskaņā ar attiecīgajām prasībām uzreiz pēc ieceļošanas Šengenas zonā, lai tiktu veiktas atbilstīgas identifikācijas un pārbaužu procedūras un lai uzņemšana notiktu telpās, kas nodrošina visu vajadzīgo pārbaužu veikšanu.
Risinot migrācijas un bēgļu krīzi, atklājās nepilnības un trūkumi, tostarp ES ārējo robežu vājās vietas. Bija jāpieliek milzīgas pūles, lai atjaunotu efektīvu robežu pārvaldību. Tās ietvēra vēl nepieredzēti intensīvu darbu priekšposteņa dalībvalstu atbalstam, izmantojot “karsto punktu” pieeju, pakāpeniskus pūliņus atgriezties pie Šengenas noteikumu pareizas piemērošanas, lai aizsargātu ārējās robežas, un padziļinātu sadarbību un koordināciju, lai spētu nodrošināt mainīgās situācijas ikdienas uzraudzību. Šis darbs ir jāturpina, it īpaši Grieķijā un Itālijā, kur joprojām novērojamas nepilnības saistībā ar izveidotajām struktūrām, īstenošanas ātrumu un ekspertu norīkošanu no citām dalībvalstīm. Tādēļ ir būtiski iespējami drīz ieviest Eiropas robežu un krasta apsardzi.
Lai gan robežas ir tikai daļa no drošības jautājuma risinājuma, nepilnības robežkontrolē izraisa nepilnības drošības jomā. Ārvalstu kaujinieku teroristu parādīšanās ir ievērojams drošības risks, kas liek aizdomāties par pārrobežu apdraudējumu un parāda, cik īpaši svarīga ir visaptveroša un efektīva robežkontrole, tostarp attiecībā uz ES pilsoņiem. Iepriekšminētais papildina bažas plašākā kontekstā, proti, terorisma apkarošanu kavē teroristu spēja darboties pāri robežām, kas norāda uz nepilnībām attiecībā uz dalīšanos ar svarīgiem izlūkdatiem.
ES var izmantot iespējas, ko sniedz šī kopējā pieeja, lai izveidotu spēcīgu sistēmu, kuras pilna apmēra izmantošana nodrošinātu iedzīvotājiem lielāku drošību. Ja ES pilnībā izmantotu savus tiesībaizsardzības un robežu kontroles rīkus, izsmeltu visu informācijas avotu savstarpējās sadarbspējas potenciālu, lai, izmantojot kopēju informācijas krātuvi, apzinātu drošības problēmas, un ieceļošanas brīdi Eiropas Savienībā padarītu par galveno drošības pārbaužu veikšanas punktu, panāktais rezultāts atņemtu teroristu tīkliem iespēju izmantot sistēmas nepilnības. Tas ir drošības savienības centrālais elements.
Tāpēc galvenā uzmanība ir jāpievērš ieceļošanas procedūrām un ārējo robežu pārvaldībai. Tāpēc ir vajadzīgas pārbaudes, kas būtu rūpīgas, bet neradītu nevajadzīgas kavēšanās, kas savukārt parāda, cik svarīgas ir pārbaudes pirms ceļošanas. Ir nepieciešama identitātes dokumentu kvalitāte un ticamība, ko veicina salīdzināmi drošības elementi un kopēja pieeja cīņai pret dokumentu viltošanu. Robežkontrolei ir jābūt drošai, ātrai un modernai, aprīkotai ar sistēmām un procedūrām, kas ļauj ātru un uzticamu piekļuvi nepieciešamajai informācijai, lai pārbaudītu identitāti un statusu.
Novērt trūkumus drošībā, izmantojot kopēju pieeju
Komisija 2016. gada aprīlī uzsāka diskusiju par to, kā attīstīt stiprākas un viedākas informācijas sistēmas 7 , lai novērstu nepilnības un trūkumus struktūrā un pašreizējo datu sistēmu sadarbspējā un pilnībā apgūtu šo sistēmu potenciālu drošības apdraudējumu apzināšanā, pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus. Sistēmas darbspēja protams ir atkarīga arī no tajā ietverto datu kvalitātes, tāpēc ir nepieciešams, lai dalībvalstis pilnīgi īstenotu un izmantotu esošos noteikumus un sistēmas, piemēram, Šengenas informācijas sistēmu, Vīzu informācijas sistēmu, Interpola zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzi, EURODAC un Eiropola datubāzes.
Cīņā pret terorisma draudiem, ar kuriem nākas saskarties šodien, drošības pārbaužu efektivitāte ir lielā mērā atkarīga no informācijas apmaiņas ne tikai starp tiesībaizsardzības iestādēm, bet arī starp izlūkošanas vienībām. Efektīva un savlaicīga informācijas apmaiņa starp attiecīgajām iestādēm ir sekmīgas terorisma apkarošanas priekšnoteikums. Taču joprojām saglabājas sadrumstalotība gan valstu, gan ES līmenī, kas var radīt bīstamus robus drošībā. Eiropas Savienības līmenis var palīdzēt veidot kontaktus starp abām nometnēm, ne tikai uzlabojot ES mehānismus, pilnībā izmantojot sadarbības iespējas saskaņā ar ES līgumiem, bet arī palīdzot stiprināt kopīgas atbildības kultūru, kā arī gribu un spēju to visu pārvērst operatīvā darbībā.
3. GALVENIE OPERATĪVĀ DARBA POSMI
3.1 Izveidot Eiropas integrētu robežu pārvaldību – Eiropas robežu un krasta apsardzi
Eiropas Parlaments un Padome ir ātri panākuši vienošanos par Eiropas robežu un krasta apsardzes priekšlikumu: 8 viss ir gatavs, lai Eiropas robežu un krasta apsardze pēc regulas oficiālās pieņemšanas šonedēļ varētu izvērst savu darbību pilnā apjomā.
Eiropas robežu un krasta apsardze ir nozīmīgs solis uz priekšu ES robežu pārvaldībā. Tā jo īpaši pievēršas acīmredzamajām nepilnībām saistībā ar migrācijas un bēgļu krīzi: centienu sadrumstalotībai, robežkontroles saskaņotības trūkumam un valsts ekspertu nepietiekamajai norīkošanai. Tā nodrošinās integrētu robežu pārvaldību, apvienojot jaunu un spēcīgu Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūru ar valsts dienestiem, kas atbild par robežu pārvaldību, tostarp krasta apsardzi, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus 9 . Tā turpinās Frontex darbu, ko papildinās jauni uzdevumi tādās jomās kā atgriešana, un izstrādās sistemātisku ES pieeju. Tā formalizēs “karsto punktu” pieeju, ko izmanto, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuras izjūt visspēcīgāko spiedienu. Būtiski, ka tā nodrošinās augstus un vienotus standartus, ar obligātiem neaizsargātības novērtējumiem, lai novērtētu dalībvalstu spējas un gatavību, un, visbeidzot, Aģentūrai varēs uzdot tieši iejaukties uz vietas dalībvalsts teritorijā 10 .
Šis sasniegums nozīmē, ka būtiski uzlabojas ES spēja reaģēt uz neparedzami mainīgo situāciju saistībā ar migrantiem, kuri ierodas pie ES ārējām robežām. Reaģēšanas spējas būs pastāvīgas, ko nodrošinās valstu robežsargu pastāvīgā rezerve vismaz 1 500 cilvēku apjomā un tehniskais aprīkojums, tāpēc vairs nebūs jāpaļaujas uz brīvprātīgu dalību no reizes uz reizi. Tas nodrošinās ne tikai labu ārējās robežas pārvaldību, bet arī nozīmēs kārtīgi veiktas identifikācijas un drošības pārbaudes. Tas ir saistīts arī ar vajadzību grozīt Šengenas Robežu kodeksu, lai sistemātiskas pārbaudes padarītu obligātas 11 .
Eiropas robežu un krasta apsardzei būs svarīga loma arī drošības jomā. Tā sadarbosies ar citām ES aģentūrām, piemēram, Eiropolu un Eurojust, lai atklātu un novērstu pārrobežu noziedzību, piemēram, migrantu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un terorismu 12 . Tā turklāt atbalstīs dalībvalstis pie ārējām robežām, daloties ar īpašām zināšanām, piemēram, operāciju pret migrantu kontrabandu ietvaros. Vienību dalībnieki, kuri veic robežu pārvaldības operācijas, tagad varēs piekļūt attiecīgajām Eiropas datubāzēm, tostarp tiesībaizsardzības datubāzēm. Tas nodrošinās to, ka vienībām, kas darbojas uz vietas, ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, un šīs tiesības varēs attiecināt arī uz valsts datubāzēm atkarībā no attiecīgās dalībvalsts lēmuma 13 . Padziļinātā sadarbība ar Eiropolu un Eurojust liks īpašu uzmanību pievērst datu aizsardzībai. Aģentūras operatīvo darbību laikā tiks vākti personas dati par personām, kuras dalībvalstu kompetentās iestādes pamatotu iemeslu dēļ tur aizdomās par iesaistīšanos pārrobežu noziedzīgās darbībās, piemēram, migrantu kontrabandā, cilvēku tirdzniecībā un terorismā. Šos datus regulāri un bez kavēšanās nosūtīs Eiropolam un dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem un valsts un ES datu aizsardzības noteikumiem.
Eiropas robežu un krasta apsardzei ir jābūt gatavai un jāsāk darboties. Fakts, ka jaunās aģentūras darba pamatā būs pašreizējā Frontex aģentūra, nozīmē, ka tā var sākt īstenot savus pamatuzdevumus no pirmās darba dienas. Komisija, Frontex un dalībvalstis ir sekmīgi sākušas darbu, lai sagatavotu darbības pilnīgu izvēršanu. Ir noteiktas piecas rīcības prioritātes, kurās jāsāk rīkoties vēl pirms jaunā regula ir stājusies spēkā. Proti, ir jāsāk apkopot resursus, jāsāk gatavoties neaizsargātības novērtējumiem, nosakot vienotu metodoloģiju un veicot izmēģinājuma novērtējumu, jāsper pirmie soļi saistībā ar jaunajiem uzdevumiem atgriešanas jomā un jāsagatavo standarta modeļi uzdevumiem, kas regulāri atkārtojas, piemēram, sūdzību izskatīšanas mehānismam un statusa nolīgumiem ar trešām valstīm. No tā izriet, ka aģentūra būs gatava veikt galvenās funkcijas.
Šie paātrinātie sagatavošanās darbi ir jāīsteno vienlaikus ar pastiprinātiem centieniem uzturēt spriedzi, lai nodrošinātu spēcīgas robežas pašlaik spēkā esošā režīma ietvaros. Pašreizējās Frontex darbības Grieķijā un Itālijā joprojām ir absolūti nepieciešamas, lai atjaunotu normālu robežu pārvaldību šajās dalībvalstīs. Citas operācijas Balkānos, piemēram, Bulgārijā, arī ir būtiski nozīmīgas, lai nepieļautu jaunu kontrabandas maršrutu rašanos. Šo operāciju intensitātes pastiprināšanai un to netraucētai īstenošanai Eiropas robežu un krasta apsardzes sistēmas ietvaros arī ir ārkārtīgi svarīga nozīme, lai tiktu atjaunoti nosacījumi, kas ļautu atgriezties pie Šengenas normālas darbības līdz 2016. gada beigām. Tas nozīmē, ka ir jābūt gataviem jau 2016. gada oktobrī nosūtīt pirmo Eiropas robežsargu. Tādēļ dalībvalstīm ir steidzami jāatrisina jautājums par norīkoto ekspertu iztrūkumu, reaģējot uz Frontex lūgumiem attiecībā uz Grieķiju, Itāliju un Bulgāriju 14 .
Ir svarīgi arī palielināt aģentūras budžetu un personālu, ņemot vērā pašreizējo Frontex pilnvaru paplašināšanu un jaunos uzdevumus. Tas nozīmē, ka budžets vairāk nekā trīskāršosies – līdz 2017. gada beigām, aģentūras darbinieku skaits būs vairāk nekā divkāršojies, salīdzinot ar to, kas sākotnēji bija paredzēts Frontex vajadzībām. Lai atbalstītu paātrinātu regulas īstenošanu, 2017. gadam paredzētos papildus cilvēkresursus būtu jāsāk nodarbināt jau ātrāk. Komisija iesniegs priekšlikumu budžeta lēmējinstitūcijai, lai aģentūra vēl pirms šā gada beigām varētu pieņemt darbā darbiniekus. Rezultātā būtu jāpanāk, ka aģentūra var nekavējoties var pārņemt Frontex pašreizējās operācijas un pilnībā reaģēt uz jebkādām jaunām vajadzībām.
Komisija ir apņēmusies sniegt finansiālu palīdzību steidzamu vajadzību apmierināšanai dalībvalstīs, kas saskaras ar pārmērīgu spiedienu pie Savienības ārējām robežām. Komisija izmantos arī visas ES finansēšanas iespējas, jo īpaši atbalstu robežām no Iekšējā drošības fonda līdzekļiem, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā atbalstītu dalībvalstu darbu pie pienākuma izpildes nodrošināt spēcīgu ārējo robežu. Pilnīga šo iespēju izmantošana var nozīmīgi veicināt kvalitatīvu un konsekventu robežkontroles pasākumu izstrādi.
|
Turpmākie soļi Dalībvalstīm vajadzētu: -novērst pašreizējo iztrūkumu, reaģējot uz lūgumiem nosūtīt ekspertus Frontex operācijām Grieķijā, Itālijā un Bulgārijā; -piedaloties valdes darbā, atbalstīt jaunās aģentūras darba paātrināšanu; -nodrošināt, ka valstu ieguldījumi ātrās reaģēšanas un tehniskā aprīkojuma rezervēs ir gatavi pilnīgai izmantošanai, sākot jau no “pirmās dienas”, tostarp sākt ikgadējās divpusējās sarunas jau tagad, lai 2017. gada ieguldījumi būtu zināmi līdz šā gada beigām. Frontex vajadzētu: -nodrošināt, ka 2016. gada oktobrī tiek panākta vienošanās par neaizsargātības novērtējuma metodoloģija un 2016. gada novembrī tiek pabeigts novērtējuma izmēģinājums, lai pirmo neaizsargātības novērtējumu pilnu komplektu varētu pabeigt 2017. gada pirmajos trīs mēnešos; -nodrošināt, ka ekspertu un iekārtu rezerves ir pilnībā darbspējīgas no pirmās darbības dienas; -paātrināt papildu darbinieku pieņemšanu darbā, lai varētu īstenot aģentūrai piešķirtos papildu uzdevumus; -nodrošināt, ka pirmie Eiropas robežsargi ir gatavi izvietošanai 2016. gada oktobrī. Komisija: -līdz oktobra beigām pieņems paraugu statusa nolīgumiem ar trešām valstīm; -2016. gada septembrī pieņems budžeta priekšlikumus, kas vajadzīgi, lai aģentūra varētu ātri pieņemt darbā papildu darbiniekus, jo īpaši priekšlikumu par 2016. gada budžeta grozījumiem; -turpinās laikus sniegt ārkārtas finanšu palīdzību tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar pārmērīgu spiedienu pie ārējām robežām; -sniegs administratīvu atbalstu aģentūrai, lai atvieglotu papildu personāla pieņemšanu darbā; -izpētīs vidēja termiņa un ilgtermiņa iespējas, ko piedāvā ES fondi, lai atbalstītu dalībvalstu spējas pie ārējām robežām. Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu: -līdz oktobra beigām vienoties par ierosināto grozījumu Šengenas Robežu kodeksā; -paātrinātā kārtā izskatīt budžeta grozījumu, lai varētu sākt jaunās aģentūras darbinieku darbā pieņemšanu. |
3.2. Stingrākas kontroles, izmantojot ieceļošanas un izceļošanas sistēmu (IIS)
Komisija ierosināja jaunu ieceļošanas un izceļošanas sistēmu 2016. gada aprīlī 15 . Sistēma robežšķērsošanas vietā vāks datus (identitāte, ceļošanas dokuments un biometriskie dati) un reģistrēs ieceļošanas un izceļošanas gadījumus (datums un ieceļošanas un izceļošanas vieta). Šī mūsdienīgākā ārējo robežu pārvaldības sistēma, kas aizstāj spiedoga iespiešanu pasēs, veicinās efektīvāku robežkontroli un palīdzēs atvieglot robežšķērsošanu labticīgajiem ceļotājiem, kuri saskaras ar papildu kavēšanās risku, ņemot vērā aizvien pieaugošo ceļotāju skaitu.
Tas būs jo īpaši svarīgi, lai nodrošinātu, ka noteikumus piemēro ieceļošanai ES gan bezvīzu režīma, gan vīzu režīma ietvaros. Tas palīdzēs noteikt personas, kuras ir pārsniegušas atļauto uzturēšanās termiņu (personas, kuras Šengenas zonā uzturas pēc tam, kad ir beidzies atļautais uzturēšanās termiņš). Noteikumi par īstermiņa uzturēšanos (maksimāli 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā) Šengenas zonā attiecas uz visiem trešo valstu valstspiederīgajiem. Tāpēc tā būs ļoti svarīgs rīks, lai noteiktu visus tos trešo valstu valstspiederīgos, kas uzturas Šengenas zonā pēc šā termiņa beigām.
Sistēma turklāt uzlabos drošību plašākā nozīmē, jo tā ļaus konstatēt un apkarot identitātes viltošanu, kā arī ceļošanas dokumentu ļaunprātīgu izmantošanu un iespējamus atkārtotus mēģinājumus izvairīties no kontroles, jo tā reģistrēs arī ieceļošanas atteikumus. Iespēja tiesībaizsardzības iestādēm piekļūt sistēmai atbalstīs cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību. Tā palīdzēs novērst, atklāt un izmeklēt teroristu nodarījumus un citus smagus noziegumus. Tiesību akta priekšlikums ir daļa no viedrobežu pasākumu kopuma, kas pievēršas informācijas sistēmu lomai ārējo robežu pārvaldībā, iekšējās drošības uzlabošanā un cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. Tas aptver arī paziņojumu "Stiprākas un viedākas informācijas sistēmas robežām un drošībai” un ierosinātos grozījumus Šengenas Robežu kodeksā, lai ieviestu tehniskās izmaiņas, kas vajadzīgas ieceļošanas un izceļošanas sistēmai.
Gan tehniskā, gan politiskā līmenī tiesību aktu priekšlikumu virzība Padomē ir notikusi ļoti ātri. Ir jāpanāk, ka tiek ievērots nospraustais mērķis pieņemt šos priekšlikumus Eiropas Parlamentā un Padomē līdz 2016. gada beigām. Tas ļaus eu-LISA sākt sistēmas izstrādi 2017. gadā ar mērķi panākt, ka sistēma pilnvērtīgi darbojas 2020. gada sākumā.
|
Turpmākie pasākumi Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu: -līdz 2016. gada beigām vienoties par Regulu, ar ko izveido ES ieceļošanas un izceļošanas sistēmu. |
3.3. Iepriekšējas pārbaudes bezvīzu ceļotājiem – Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS)
Likumīga ieceļošana Šengenas zonā bez vīzas ir joma, kurā aizvien aktuālāks kļūst jautājums par līdzsvaru starp mobilitātes un drošības prasībām. Vīzu režīma liberalizācija ir svarīgs instruments, lai veidotu partnerattiecības ar trešām valstīm, tostarp, lai nodrošinātu efektīvas atgriešanas un atpakaļuzņemšanas sistēmas un palielinātu ES pievilcību uzņēmējdarbībai un tūrismam 16 . Svarīgs elements ir arī savstarpības princips, jo vīzu liberalizācija parasti darbojas abos virzienos un dod iespēju ES pilsoņiem brīvi ceļot uz ārzemēm. Tādējādi bezvīzu ceļotāju skaits Šengenas zonā stabili pieaug. Papildu 17 sistemātiskas kontroles līmenis attiecībā uz bezvīzu režīma valstu valstspiederīgajiem lietderīgi papildinātu esošos pasākumus, lai saglabātu un stiprinātu drošību Šengenas zonā.
Ideja izveidot ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) tika izteikta paziņojumā "Stiprākas un viedākas informācijas sistēmas" 2016. gada aprīlī. Komisija ir nolēmusi iesniegt priekšlikumu par šādu sistēmu. Tā būtu automatizēta sistēma, ko izmanto, lai noteiktu, vai trešo valstu valstspiederīgie, kas ir atbrīvoti no vīzas prasības, atbilst prasībām ieceļošanai Šengenas zonā. Tādas valstis kā ASV, Kanāda un Austrālija jau izmanto līdzīgas sistēmas un uzskata tās par svarīgu drošības aizsardzības sastāvdaļu, tāpēc šīs sistēmas ir zināmas daudziem eiropiešiem 18 . Kā minimums, tā attiektos uz visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ir atbrīvoti no vīzas prasības, ceļojot uz Šengenas zonu īslaicīgas uzturēšanās nolūkā (maksimāli 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā). Tā apkopos informāciju par šiem ceļotājiem pirms ceļojuma uzsākšanas, lai ļautu ātrāku apstrādi. Ceļotājiem tā dos pārliecību, ka viņi varēs bez traucējumiem šķērsot robežu. ES iestādēm tā ļaus pārbaudīt iespējamus drošības riskus. Tādējādi tā pildīs divas funkcijas, proti, gan robežu pārvaldību, gan tiesībaizsardzību.
Šāda sistēma ļautu veikt salīdzināšanu ar citām datubāzēm un pārbaudīt pieteikuma atbilstību izvirzītajiem kritērijiem un nosacījumiem. Mērķis ir nodrošināt, ka:
pieprasījuma iesniedzējam nav noraidīta vīzas pieteikuma Vīzu informācijas sistēmā (tas attiecas tikai uz to valstu valstspiederīgajiem, kurām tikai nesen piešķirts bezvīzu režīms);
par pieteikuma iesniedzēju un viņa ceļošanas dokumentu nav brīdinājumu Šengenas informācijas sistēmā;
par pieteikuma iesniedzēju nav brīdinājumu Eiropola informācijas sistēmā;
Interpola datubāzē nav paziņojumu, ka ceļošanas dokuments ir nozagts vai pazaudēts;
par pieteikuma iesniedzēju nākotnē paredzētajā ieceļošanas un izceļošanas sistēmā nav reģistrēts ieceļošanas atteikums vai konstatēts, ka viņš ir pārsniedzis atļauto uzturēšanās termiņu;
paredzētais ceļojums atbilst īstermiņa uzturēšanās noteikumiem (paredzētais ilgums apvienojumā ar esošo ceļošanas vēsturi ir saderīgs ar noteikumu par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā);
pieteikuma iesniedzējs atbilst ieceļošanas nosacījumiem, kas noteikti Šengenas Robežu kodeksā.
Turklāt būtu iespējams veidot saikni ar iepriekšējas pasažieru informācijas un pasažieru datu reģistra datu bāzēm 19 . Automatizētās apstrādes noraidītos pieteikumus pārsūtītu centrālajai vienībai, piemēram, kādā jau pastāvošā ES aģentūrā, kas varētu palīdzēt izšķirt tādus vienkāršus jautājumi kā īstermiņa uzturēšanās noteikumu neievērošana. Pieteikumus, par kuriem ir brīdinājums kādā datubāzē, var pārsūtīt attiecīgajai (-ām) dalībvalstij (-īm), kas atbildīga (-s) par brīdinājumu papildu pārbaudei, piemēram, intervējot pieteikuma iesniedzēju konsulārajā pārstāvniecībā.
Komisijas priekšlikumā būs apskatīti arī citi jautājumi, tostarp sistēmas izstrādes un uzturēšanas izmaksas, apkopojamo un izvērtējamo datu veids, sadarbspēja ar citām pašreizējām un nākotnē paredzētām sistēmām, darbības aspekti uz robežām, datu apstrāde, juridiskie aspekti (tostarp datu aizsardzības apsvērumi), ietekme uz cilvēkresursiem un ietekme uz tūrismu un saimniecisko darbību.
|
Turpmākie pasākumi Komisija: -turpinās apspriešanos un nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai izveidotu ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu līdz 2016. gada novembrim. |
3.4. Uzlabot identitātes pārvaldību un pastiprināt cīņu pret dokumentu viltošanu – Dokumentu drošība
Droši ceļošanas un personu apliecinoši dokumenti ir būtiski svarīgi, lai nepieciešamības gadījumā bez šaubām varētu noteikt personas identitāti. Brīvas pārvietošanās, migrācijas un mobilitātes labāka pārvaldība ir atkarīga no stabilām sistēmām, kas nepieļauj pārkāpumus un draudus iekšējai drošībai, ļaunprātīgi izmantojot dokumentu drošības nepilnības.
ES ir izstrādājusi saskaņotu pieeju attiecībā uz ceļošanas dokumentu drošību, piemēram, pārejot uz biometrisko datu izmantošanu. Tas ir novedis pie saskaņotiem risinājumiem ES pilsoņu pasēm 20 , trešo valstu valstspiederīgo dokumentiem 21 , un informācijas sistēmām 22 . Ir nodrošināti augsti standarti attiecībā uz personas datu aizsardzību.
Tomēr ir ziņas, kas liecina par lielāku dokumentu viltošanu augsta riska jomās 23 . Turklāt dokumentu viltošana strauji attīstās. Noziedzīgie tīkli, kas ir iesaistīti viltotu personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu izgatavošanā, specializējas un pastāvīgi attīsta jaunus paņēmienus, tostarp manipulējot viltošanas novēršanas ierīces un apejot biometriskās pārbaudes. Kaut arī modernāki drošības elementi, izgatavošanas metodes un dokumentu pārbaudes sistēmas apgrūtina personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu viltošanu, krāpnieki meklēt citus risinājumus, lai izvairītos no atklāšanas. Tie pievēršas arī cita veida dokumentiem, piemēram, personas apliecībām un pamatdokumentiem (dzimšanas, laulību un miršanas apliecībām), ko izmanto kā apliecinošos dokumentus, lai saņemtu reālus personu apliecinošus, uzturēšanās un ceļošanas dokumentus.
ES aģentūras ir cieši iesaistījušās dokumentu viltošanas apkarošanā. Frontex nodrošina dalībvalstīm dokumentu ekspertu grupas un rīkus pārbaudēm, ko veic, migrantiem ierodoties karstajos punktos, kā arī nodrošina mācības un riska analīzi. Eiropas Terorisma apkarošanas centra Eiropolā darbs ir vērsts uz saikni starp viltotiem dokumentiem un terorismu, tajā pašā laikā dokumentu drošība ir svarīgs jautājums, ar ko strādā Eiropola Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs.
Komisija pastāvīgi uzrauga tehnikas attīstību un atjaunina drošības elementus vīzas formātam un dalībvalstu izdotajām trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās atļaujām un pasēm, īpašu uzmanību pievēršot pamattiesībām un personas datu aizsardzībai. Nesen ir iesniegti divi priekšlikumi, lai uzlabotu un atjaunotu vīzas un uzturēšanās atļaujas 24 . Šo priekšlikumu steidzama pieņemšana būs svarīgs solis uz priekšu.
Turklāt paziņojumā “Stiprākas un viedākas informācijas sistēmas robežām un drošībai” Komisija izskatīja jaunus veidus, kā veicināt elektronisko dokumentu drošību un identitātes dokumentu pārvaldību. Komisija ierosinās rīcības plānu, pievēršoties procesa nepilnībām un ierosinot korektīvus pasākumus. Tas ļaus nodalīt ES mērogā veicamās darbības no valsts kompetences jomām.
Saskaņā ar nesenajiem Frontex ziņojumiem valstu identitātes kartes ar zemāku drošības līmeni bija visbiežāk konstatētie viltotie dokumenti. Pēc 2013. gada Ziņojuma par ES pilsonību Komisija 2015. gada beigās uzsāka pētījumu, lai izvērtētu, kā risināt drošības problēmas un grūtības, ar kurām saskaras ES iedzīvotāji saistībā ar uzturēšanās atļaujām un personu apliecinošiem dokumentiem. Pēc sabiedriskās apspriešanas pabeigšanas ietekmes novērtējumā tiks izpētīti risinājumi, ņemot vērā iespējamo likumdošanas iniciatīvu. Komisija arī strādā pie pagaidu ceļošanas dokumentu drošības paaugstināšanas.
|
Turpmākie pasākumi Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu: -līdz 2016. gada beigām pieņemt priekšlikumus par vienotās vīzu formas un uzturēšanās atļauju jaunu izskatu un uzlabotiem drošības elementiem. Komisija: -līdz 2016. gada decembris pieņems rīcības plānu par dokumentu drošību, kā arī izpētīs pastiprinātus drošības elementus pagaidu ceļošanas dokumentiem. |
3.5. Ceļā uz drošības savienību – Spēcīgāks Eiropols
Viens pēc otra notiekošie teroristu uzbrukumi liecina par to, cik sarežģīti un dinamiski ir terorisma draudi, ar kuriem saskaras mūsdienu Eiropa. Šķiet skaidrs, ka viens no iemesliem, kāpēc neizdevās šos uzbrukumus novērst un aizturēt aizdomās turētos teroristus, ir informācijas apmaiņas un izmantošanas nepilnības. Efektīva un savlaicīga informācijas apmaiņa starp attiecīgajām iestādēm (drošības un tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp muitu un robežsardzi attiecīgos gadījumos) ir būtisks priekšnoteikums sekmīgai cīņai pret terorismu un smagiem noziegumiem. Tomēr gūt panākumus šajā jomā bija sarežģīti, un joprojām valda sadrumstalotība gan valstu, gan ES līmenī, kas var radīt bīstamas nepilnības drošības jomā. Tāpat arī migrantu krīze liecina, ka organizētās noziedzības grupējumi spēj ātri rast jaunas iespējas, pat izmantojot cilvēku traģēdiju. Eiropols, kā galvenais ES rīks sadarbības pārvēršanai reālās operatīvās darbībās, ir spēris dažus svarīgus soļus uz priekšu, izveidojot Eiropas Terorisma apkarošanas centru 25 , Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centru 26 un Eiropas Kibernoziedzības centru 27 . Ņemot vērā jaunos uzdevumus, ir piešķirti arī papildu resursi 28 . Taču jauno drošības problēmu apmērs ir tāds, ka ir jāsper vēl viens solis uz priekšu, tāpēc saskaņā ar paziņojumu par Savienības drošību šajā paziņojumā ir izklāstīti konkrēti pasākumi, kā uzlabot Eiropas Terorisma apkarošanas centru un stiprināt Eiropola darbu.
Kaut arī ir gūti zināmi panākumi un tiesībaizsardzības iestāžu pretterorisma vienības aizvien vairāk sadarbojas ar Eiropola Eiropas Terorisma apkarošanas centru, sadarbība starp tiesībaizsardzības un drošības iestādēm joprojām ir nevienmērīga 29 . Ārpus ES regulējuma drošības pakalpojumu apmaiņa jau notiek regulārāk ar Pretterorisma grupas (CTG) palīdzību 30 , taču abas vienības joprojām nav funkcionāli saistītas.
Galvenā problēma joprojām ir tas, kā izmantot iespējamās priekšrocības, ko sniedz informācijas un izlūkdatu apmaiņa, lai panāktu praktiskus operatīvus uzlabojumus. Tam nav nepieciešami institucionāli jauninājumi. Taču pilnībā izmantojot visas sadarbības iespējas saskaņā ar ES līgumiem, var uzlabot informācijas apmaiņu un sasaisti starpdisciplināras sadarbības veidā. Šā mērķa sasniegšanai pieejamo iespēju spektru nosaka Līgumos piešķirtās kompetences, saskaņā ar kurām valsts drošība ir dalībvalstu kompetence. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija centīsies rast praktiskus risinājumus, lai uzlabotu informācijas apmaiņu.
Vienlaikus Eiropols ir apliecinājis savu pievienoto vērtību un ir ieguvis valstu dienestu uzticību un, lai tas varētu pilnībā veikt savus uzdevumus, ir jāstiprina tā spējas apkarot terorismu. Eiropola Eiropas Terorisma apkarošanas centrs ir pamats, uz kā balstās ES cīņa pret terorismu, tas darbojas kā informācijas un sadarbības centrs, kas atbalsta dalībvalstis, analizējot terorismu, novērtējot draudus un atbalstot terorisma apkarošanas darbības plānu izstrādi. Tas jau ir palīdzējis palielināt informācijas plūsmu, ar ko apmainās tiesībaizsardzības iestādes, kas strādā pie terorisma apkarošanas, pielāgojot infrastruktūru terorisma apkarošanas kopienas vajadzībām. Ir novērots Eiropola datubāzēs ievadīto datu apjoma pieaugums 31 . Bet kā kontaktpunktam, kas nodarbojas ar datu pakošanu un informācijas analīzi, tā efektivitāte ir atkarīga no spējas ātri apstrādāt datus, kas var būt ļoti liels informācijas daudzums, ar ko apmainās svarīgos brīžos.
Stiprinot Eiropas Terorisma apkarošanas centru, būtu iespējams tam piešķirt aktīvāku lomu un tas varētu palīdzēt novērst un apturēt teroristu darbības. Tas nozīmētu savlaicīgi konstatēt aizdomās turētos un tīklus, apzināt jaunus izmeklēšanas pavedienus, atklāt terorisma finansēšanas un nelegālo šaujamieroču starptautiskās plūsmas, palielināt interneta satura izpēti, un atbalstīt izmeklēšanas, izmantojot ES vienību ziņošanai par interneta saturu, tādējādi tiktu maksimāli izmantotas visas iespējas, ko sniedz informācijas savstarpēja bagātināšanās, kas varētu uzlabot risku apzināšanu un pārkāpēju saukšanu pie atbildības. Piemēram, Eiropols ir norādījis, ka par migrantu kontrabandu aizdomās turētās personas ir iesaistītas arī citos noziegumos, piemēram, narkotiku kontrabandā, dokumentu viltošanā, noziedzīgos nodarījumos pret īpašumu un cilvēku tirdzniecībā 32 . Pastāv arī bažas, ka migrantu kontrabandas maršrutus un tīklus izmanto potenciālo teroristu (jo īpaši ārvalstu kaujinieku teroristu) iefiltrēšanai ES un ka teroristu organizācijas izmanto migrantu kontrabandu kā finansējuma avotu.
Pašreizējās Eiropas Terorisma apkarošanas centra spējas tiks modernizētas šādās jomās:
Uzlabota Eiropola piekļuve ES datubāzēm. Tas attiecas uz Vīzu informācijas sistēmu un Eurodac 33 , nākotnē paredzētām sistēmām kā Ieceļošanas un izceļošanas sistēma vai ETIAS, kā arī uz to, lai Eiropols varētu pilnībā izmantot piekļuvi Šengenas Informācijas sistēmai jau pašreizējo pilnvaru ietvaros. Komisija izmantos Šengenas informācijas sistēmas juridiskā pamata pārskatīšanu, lai ierosinātu paplašināt Eiropola piekļuvi visām tajā ievietoto brīdinājumu kategorijām un saistītajām funkcijām. Eiropolam būtu arī jāizpēta savas iespējas pieprasīt Pasažieru datu reģistra datus no Pasažieru informācijas nodaļām dalībvalstīs. Procesa ietvaros, ko Komisijas ir uzsākusi informācijas sistēmu sadarbspējas veicināšanai, Augsta līmeņa ekspertu grupai informācijas sistēmu un sadarbspējas jautājumos vajadzētu izpētīt iespējas, kā optimizēt meklēšanu, ko Eiropols vienlaicīgi veic attiecīgajās ES datu bāzēs, ja tas ir vajadzīgs tā uzdevumu veikšanai.
Eiropas Terorisma apkarošanas centra iekšējās pārvaldības stiprināšana. Pamatojoties uz Eiropola Eiropas Kibernoziedzības centra pozitīvo pieredzi, Komisija ierosina izveidot programmu valdi kā Eiropas Terorisma apkarošanas centra iekšējā darba papildus vadības rīku. Tas nodrošinātu centra darba iekšēju koordinācijas mehānismu, pievēršoties tādiem aspektiem kā centra darba programma, darba metodes un paraugprakse. Tas apvienotu dalībvalstu tiesībaizsardzības terorisma apkarošanas iestādes, Komisiju un vajadzības gadījumā citus atbilstīgus partnerus, tostarp ES aģentūras un struktūras, piemēram, Eurojust, Frontex un EĀDD/ES Izlūkdatu analīzes centru (INTCEN). Ir jāprecizē, ka tas nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt Eiropola valdes pilnvaras.
Sadarbības sniegto priekšrocību maksimizēšana. Eiropols ir izstrādājis operatīvās sadarbības tīklu ar partneriem Eiropas Savienībā (Eurojust un Frontex) un ārpus tās (vairāki nozīmīgi partneri ir Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Norvēģija un Šveice, kā arī Interpols). Komisija un Eiropols, cieši apspriežoties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), izpētīs iespējas ciešākai sadarbībai ar citām trešām valstīm, tostarp kā daļu no centieniem izstrādāt pretterorisma partnerības ar valstīm Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā. Tam būtu jāietver šādi aspekti – izpētīt iespējas iesaistīt drošības ekspertus, kas norīkoti ES delegācijās un uzlabot trešo valstu sniegtās informācijas nosūtīšanu (tostarp ar Interpola starpniecību).
Papildu finanšu resursi un cilvēkresursi. Nesenā pieredze pēc Parīzes un Briseles uzbrukumiem liecina, ka Eiropas Terorisma apkarošanas centram ir nepieciešami papildus finanšu, tehnoloģiju un cilvēkresursi, lai spētu apstrādāt lielāku informācijas un krimināltiesisko izlūkdatu apjomu. Tas nozīmē, ka Eiropolam vēl vairāk vajadzēs piekļūt informācijai un datubāzēm. Jau šobrīd centrs nav pietiekami aprīkots, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm 24 stundas 7 dienas nedēļā, kas ir nozīmīgs trūkums, ja jāsaskaras ar tāduem notikumiem kā liela apmēra teroristu uzbrukums. Komisija veiks rūpīgu vajadzību novērtējumu un īstenos nepieciešamos pasākumus, lai ievērojami stiprinātu centru, tostarp attiecībā uz resursiem ar īpašām valodu un IT prasmēm, kā arī ilgtermiņa norīkojumiem no dalībvalstu iestādēm.
Šiem uzlabojumiem nav vajadzīgas nekādas izmaiņas Eiropola tiesiskajā regulējumā — kas pieņemts tikai 2016. gadā – taču tie varētu nodrošināt, ka jaunā Eiropola regula tiek pilnībā īstenota jau sākot ar 2017. gada maiju, kad tai ir jāstājas spēkā.
Tāpat ir steidzami nepieciešams rast praktisku risinājumu plaisai, kas izveidojusies tiesībaizsardzības iestāžu un izlūkdienestu paralēlās līdzāspastāvēšanas dēļ, un starp Eiropas Terorisma apkarošanas centru un Terorisma apkarošanas grupu, lai abas nometnes varētu sistemātiskāk sadarboties un tādējādi pastiprinātu operatīvo sadarbību. Stiprinot Eiropas Terorisma apkarošanas centru un Terorisma apkarošanas grupu, saglabājot tās atsevišķi, bet sasaistot šīs abas nometnes, būtu iespējams uzlabot efektīvu pretterorisma sadarbības sistēmu Eiropā, neveidojot jaunas struktūras.
Vienlaikus ar izmaiņām Eiropola Eiropas Terorisma apkarošanas centrā arī Terorisma apkarošanas grupu nesen ir pastiprināta, ieviešot kopēju platformu apmaiņai ar informāciju starp dalībvalstu drošības dienestiem un drošu infrastruktūru savlaicīgai un drošai saziņai. Tas rada jaunu iespēju definēt, kādai jābūt mijiedarbībai starp šo platformu un tiesībaizsardzības iestāžu nometni, kas sadarbojas Eiropas Terorisma apkarošanas centra ietvaros Eiropolā.
Tāpēc Komisija mudina dalībvalstis apsvērt iespēju atvērt Terorisma apkarošanas grupu, kas ir starpvaldību izlūkdatu forums, un atļaut mijiedarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, kas sadarbojas Eiropola ietvaros (Eiropas Terorisma apkarošanas centrā). Ar mērķi, kas savienot visus punktus, varētu pastāvēt informācijas apmaiņas centrs, kas piedāvātu platformu, kurā iestādes, kas ieguvušas informāciju saistībā ar terorismu un citiem smagiem pārrobežu noziegumiem, varētu dalīties ar šo informāciju ar tiesībaizsardzības iestādēm.
Šāds informācijas apmaiņas centrs nebūtu nekas jauns Eiropas drošības ainavā. Vairākās dalībvalstīs jau ir valsts līmeņa terorisma apkarošanas koordinācijas procesi vai "vienotie centri”, lai valsts drošības dienesti un tiesībaizsardzības iestādes varētu sanākt kopā. Tomēr šādu mehānismu institucionālā uzbūve (atsevišķa vienība vai norīkota struktūras) un pilnvaras (no stratēģiska draudu novērtējuma līdz operatīvai koordinācijai) ļoti atšķiras. Dalībvalstis tiks aicinātas dalīties veiksmīgā pieredzē un gūtajās atziņās par to, kā valsts līmenī ir izveidotas informācijas apmaiņas struktūras.
|
Turpmākie pasākumi Dalībvalstīm vajadzētu -veicināt informācijas apmaiņas centra izveidi, kura pamatā būtu mijiedarbība starp tiesībaizsardzības un izlūkošanas nometnēm, Terorisma apkarošanas grupas un Eiropas Terorisma apkarošanas centra ietvaros saskaņā ar attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem un noteikumiem. Komisija: -strādās ar Eiropolu, Padomi un Eiropas Parlamentu, lai veiktu visus vajadzīgos pasākumus Eiropola spēju uzlabošanai līdz brīdim, kad 2017. gada maijā sāks piemērot jauno regulu. |
4. SECINĀJUMS
Īstenojot labāku robežu pārvaldību, labāk izmantojot pieejamos rīkus un datubāzes, kā arī izstrādājot jaunus rīkus un nākotnes sadarbības mehānismus, var panākt izšķirīgu ietekmi, lai nodrošinātu spēcīgas robežas un efektīvu iedzīvotāju drošību mobilitātes pasaulē. Tam var būt izšķiroša nozīme ES, tās dalībvalstu un iedzīvotāju drošībai.
Šajā paziņojumā izklāstītie pasākumi, kas jāveic jau tuvākajā laikā gan Eiropas, gan valstu līmenī, palīdzēs panākt stiprākas ārējās robežas un lielāku iedzīvotāju drošību.
ES iestādēm un dalībvalstīm ir jāparāda tā pati spēja steidzami un koncentrēti rīkoties, ko tās parādīja, lai nodrošinātu ātru Eiropas robežu un krasta apsardzes priekšlikuma pieņemšanu, lai risinātu tā īstenošanas un praktiskās darbības jautājumus, kā arī jāturpina darbs pie ierosinātajiem priekšlikumiem, un jākonkretizē turpmākā virzība uz efektīvu un reālu drošības savienību.
COM(2015) 185 final, 2015. gada 28. aprīlis, un COM(2015) 240 final, 2015. gada 13. maijs.
Sk., piemēram, ES tieslietu un iekšlietu ministru un ES iestāžu pārstāvju kopīgo paziņojumu par teroristu uzbrukumiem Briselē 2016. gada 22. martā (2016. gada 24. marts).
Nesen veiktā Eirobarometra aptaujā 71 % respondentu pieprasīja uzlabot ES rīcību ārējo robežu jomā un 82 % – saistībā ar terorisma apkarošanu (Eiropas Parlamenta īpašā Eirobarometra aptauja, 2016. gada jūnijs).
“Paziņojumu par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā”, COM(2016)385 final, 2016. gada 7. jūnijs.
“Atceļš uz Šengenu — Ceļvedis”, COM(2016) 120 final, 2016. gada 4. marts.
"Eiropas Drošības programmas īstenošana cīņā pret terorismu un virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību", COM (2016)230 final, 2016. gada 20. aprīlis.
“Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas”, COM(2016) 205 final, 2016. gada 6. aprīlis. Izveidot Augsta līmeņa ekspertu grupu jautājumos par informācijas sistēmām un sadarbspēju bija svarīgs paziņojuma elements.
COM(2015) 671 final, 2015. gada 15. decembris.
Tai būs arī stiprāka vadības struktūra, tostarp sūdzību izskatīšanas mehānisms pamattiesību ievērošanai, būs stiprināta aģentūras atbildība Eiropas Parlamenta priekšā.
Ja ārējās robežkontroles nepilnības apdraud Šengenas zonas darbību un uz saskaņota darbības plāna pamata.
COM(2015) 670 final, 2015. gada 15. decembris. Pārbaudes tiktu veiktas attiecīgajās tiesībaizsardzības datubāzēs pie ārējām robežām par visām personām, tostarp ES pilsoņiem un viņu ģimenēm, lai izvērtētu draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai.
Aģentūrai būtu jāņem vērā arī Savienības muitas riska pārvaldības un piegādes ķēdes drošības stratēģija, nodrošinot aģentūru sadarbību un informācijas apmaiņu starp muitas, tiesībaizsardzības un drošības aģentūrām.
Arī Augsta līmeņa grupa sadarbspējas jautājumos pēta iespēju sniegt aģentūrai tiešu piekļuvi Eiropas datubāzēm, ņemot vērā datu aizsardzības apsvērumus.
Dalībvalstu ekspertu iztrūkums 2016. gada 12. septembrī ir sasniedzis 253 kopīgajai operācijai “Poseidon”, 129 kopīgajai operācijai “Triton” un 172 kopīgajām operācijām Bulgārijā.
COM(2016) 194 final, 2016. gada 6. aprīlis.
Gandrīz 60 pasaules valstis var baudīt bezvīzu ceļošanu uz Eiropas Savienību. Pilns saraksts ir iekļauts Vīzu regulas 539/2001 (2001. gada 15. marts), OV L 81, 21.3.2001. II pielikumā.
Komisija 2016. gada maijā ierosināja pārskatīt Regulas (EK) Nr. 539/2001 1.a pantā paredzēto apturēšanas mehānismu, kas ļauj uz laiku apturēt atbrīvojumu no vīzas prasības attiecībā uz trešās valsts pilsoņiem, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi (COM(2016) 290 final).
Piemēram, ASV elektroniskā ceļošanas atļaujas sistēma tika izveidota 2007. gadā. Tā nosaka ceļotāju atbilstību prasībām ieceļot ASV saskaņā ar tās vīzu režīma atcelšanas programmu, pieprasot apstiprinātu ceļošanas atļauju pirms ceļojuma.
Pasažieru datu reģistra (PDR) direktīva, kas pati par sevi nav robežkontroles instruments, pienesīs būtiskus jaunus datus teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem.
Regula (EK) Nr. 2252/2004 par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos.
Piemēram, vīza (Regula (EK) Nr. 1683/95), uzturēšanās atļaujas trešo valstu valstspiederīgajiem (Regula (EK) Nr. 1030/2002) un vienkāršoti ceļošanas dokumenti (dzelzceļš) (Regula 693/2003).
Vīzu informācijas sistēma un Šengenas informācijas sistēma.
Eiropols ir norādījis uz bažas raisošu faktu, ka pēdējos divos gados noziedznieku bandas arvien vairāk pievēršas viltotu dokumentu izgatavošanai, lai atbalstītu augošo noziedzīgo tirgu saistībā ar migrācijas krīzi. Dokumentu viltošana ir ļoti svarīgs faktors, ko izmanto organizētās noziedzības grupējumi, kas iesaistīti pasu zagšanā vai viltotu pasu un citu ceļošanas dokumentu izgatavošanā (2016. gada 31. maija paziņojums).
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1683/95, COM(2015) 303 final, 2015. gada 24. jūnijs un Regulā (EK) Nr. 1030/2002, COM(2016) 434 final, 2016. gada 30. jūnijs.
Centrs darbojas kopš 2016. gada 1. janvāra un sastāv no dažādām vienībām, piemēram, Nodaļa ziņošanai par interneta saturu, ES un ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programma (TFTP), Eiropola analīzes darba datnes un koordinācijas centri (piemēram, TRAVELLERS attiecībā uz ārvalstu kaujiniekiem teroristiem) un Eiropas Bumbu datu sistēma. Centram ir piekļuve ES informācijas sistēmām un ES finanšu izlūkošanas vienību tīklam. Centra darbā palīdz norīkoto terorisma apkarošanas ekspertu kopīga sadarbības grupa. ES Terorisma apkarošanas centrā šobrīd strādā 64 personas.
Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs (EMSC) sāka darboties 2016. gada 22. februārī. Centra mērķis ir aktīvi atbalstīt ES dalībvalstu centienus likvidēt noziedzīgos tīklus, kas iesaistīti organizētā migrantu kontrabandā. Centrs liek uzsvaru uz ģeogrāfiskajiem noziedzības karstajiem punktiem un nodarbojas ar spēju attīstīšanu visā Eiropas Savienībā, lai cīnītos pret cilvēku kontrabandas tīkliem. Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrā šobrīd strādā 39 personas.
Eiropas Kibernoziedzības centrs (EC3) darbojas kopš 2013. gada janvāra. Tā mērķis ir stiprināt tiesībaizsardzības iestāžu reakcijas spējas uz kibernoziedzību ES un palīdzēt aizsargāt Eiropas iedzīvotājus, uzņēmumus un valdības.
Papildpasākumiem saskaņā ar jauno Eiropola regulu, kas paredzēti 2017. gada budžetā, būs nepieciešamas aptuveni 90 papildu amata vietas.
Šī sadrumstalotība ir labi zināma nepilnība, kas uzsvērta jau Eiropadomes 2004. gada marta Deklarācijā par terorisma apkarošanu. Šā jautājuma risināšanai līdz šim pietrūkst aktīvas rīcības.
CTG ir neoficiāla grupa ārpus ES regulējuma, kas apkopo ES dalībvalstu, Norvēģijas un Šveices drošības pakalpojumus, lai atbalstītu sadarbību un operatīvo apmaiņu ar izlūkdatiem. Tā izstrādā arī kopīgus terorisma draudu novērtējumus, kas pamatojas uz valstu dienestu sniegtiem izlūkdatiem, un sadarbojas ar Izlūkošanas un Situācijas centru (EU INTCEN).
Piemēram, kontaktpunktā TRAVELLERS vai Eiropola informācijas sistēmā. Praktisks piemērs – darba grupa “Fraternité”, īpašā grupa, kas izveidota, lai atbalstītu izmeklēšanu saistībā ar uzbrukumiem Parīzē un Briselē, un kurā ir apkopoti Eiropola analītiķi un terorisma apkarošanas eksperti, kurus norīkojušas dalībvalstis, ir apstrādājusi līdz šim vēl nepieredzētu datu apjomu, lai izpētītu uzbrukumos iesaistīto teroristu starptautiskos sakarus, analizējot komunikācijas, finanšu, interneta un kriminālistikas datus. Ex post atbalsts, ko sniedza Eiropols ar “Fraternité” palīdzību, izrādījās ļoti efektīvs un guva plašu atzinību. Tomēr ECTC ir jābūt pilnībā aprīkotam, lai tas varētu uzņemties aktīvāku lomu arī laikus prognozējot apdraudējumus.
Eiropola Ziņojums par migrantu kontrabandu ES (2016. gada februāris).
Eiropols var piekļūt VIS un EURODAC, bet būtu jāpaātrina darbs, lai izveidotu savienojumu ar šīm datubāzēm.