EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.9.2016

COM(2016) 558 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek īstenota Padomes Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek īstenota Padomes Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību

1. Ievads

Direktīvas 98/58/EK 5. panta 2. punktā ir noteikts, ka Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi direktīvas īstenošanas gaitā, ir jāsniedz ziņojums Padomei.

Komisijas Lēmumā 2006/778/EK 1 ir paredzēti nosacījumi par obligātajām prasībām informācijas vākšanai to ražotavu pārbaužu laikā, kurās audzē lauksaimniecībā izmantojamos dzīvniekus. Minētā lēmuma pielikumos ir ietvertas tabulas ar prasībām, kas jāpārbauda, lai noteiktu neatbilstību. Saskaņā ar šo lēmumu dalībvalstīm ir pienākums kopš 2009. gada jūnija Komisijai nosūtīt gada ziņojumus. Turklāt minētā lēmuma 9. apsvērumā ir norādīts, ka “Kopienai datu vākšana par dzīvnieku labturības pārbaudēm ir vajadzīga, lai novērtētu tās politikas ietekmi šajā jomā”.

ES dzīvnieku labturības stratēģijā 2012.–2015. gadam 2 kā viena no galvenajām problēmām, kas skar dzīvnieku labturību, ir minēta ES tiesību aktu nepilnīga piemērošana. Turklāt ziņojumā Padomei par Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvas 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību 3 īstenošanu sniegts vērtīgs ieskats par piemērošanas jomām.

2. Metodika

Šis ziņojums attiecas uz laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim.

Šā ziņojuma izstrādē ir izmantoti trīs informācijas avoti.

Pirmkārt, izmantotie dati ir iegūti no Komisijas ziņojumiem, kuros ietverti dalībvalstīs veikto revīziju rezultāti. Ziņojumi galvenokārt ir par 2011.–2013. gadu, jo šajos gados veiktās revīzijas bija konkrēti vērstas uz situāciju saimniecībās (sk. I pielikuma 1. tabulu).

Otrkārt, ikvienai dalībvalstij ir jānodrošina, ka dzīvnieku labturības pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar noteikumiem par oficiālo kontroli, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 882/2004 4 . Valstu kompetentajām iestādēm ir pienākums reizi gadā šo pārbaužu konstatējumus paziņot Komisijai. Komisija ir izmantojusi dalībvalstu sniegtos datus 5 par 2013. un 2014. gadu, jo šie dati nodrošina aktuālāko situācijas atspoguļojumu. Pārskats par pārbaudīto saimniecību skaitu un pārbaudīto ražotavu īpatsvaru ir sniegts I pielikuma 2. tabulā.

Visbeidzot, Komisija reizēm saņem sūdzības 6 par to, ka viena vai vairākas dalībvalstis, iespējams, nepiemēro Savienības tiesību aktus. Arī šīs sūdzības var sniegt vērtīgu ieskatu par jomām, kurās, pēc iedzīvotāju domām, netiek pienācīgi piemēroti tiesību akti.

3. Konstatējumi

3.1. Uzraudzības un pārbaužu sistēma

Komisijas revīzijas parāda, ka dalībvalstis, lai izraudzītos ražotavas pārbaudes veikšanai, ir ieviesušas uz risku balstītu sistēmu. Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli un savstarpējās atbilstības pārbaudi vienreizējo saimniecības maksājumu saņemšanai ir būtisks iemesls, lai veiktu uz risku balstītas dzīvnieku labturības pārbaudes saimniecībās 7 .

Vairākas dalībvalstis ir sīki aprakstījušas sistēmu, ko tās izmanto, lai izraudzītos pārbaudāmās saimniecības, un tas arī apliecina, ka tiek izmantota uz risku balstīta pieeja. Tāpat ES tiesību aktos ir noteikts, ka pārbaužu kopējam skaitam 8 jābūt proporcionālam ražošanas apmēram un iesaistīto dzīvnieku skaitam.

Turklāt dalībvalstīm ir jāīsteno turpmāki pasākumi saistībā ar revīziju laikā izdotajiem ieteikumiem. Komisija savās revīzijās atzīmēja, ka valstu ierēdņi pasākumus īstenoja visos gadījumos. Tomēr tāpat Komisija secināja, ka trijās no dalībvalstīm pasākumi ir nepietiekami, lai panāktu atbilstību. Tika konstatēts, ka divās no šīm dalībvalstīm to rada sankciju trūkums, jo sankcijas nav pietiekami atturošas, savukārt atlikušajā vienā dalībvalstī nebija adekvāti risināta attiecīgā lieta.

3.2. Dalībvalstu ziņojumu variācijas

Dalībvalstu ziņojumu būtiskās atšķirības apgrūtina datu interpretāciju un salīdzināšanu.

Balstoties uz Lēmuma 2006/778/EK tabulām, 2012. gadā izstrādāja tiešsaistes veidlapu, ko dalībvalstis izmantoja 2013. un 2014. gadā. Šī tiešsaistes veidlapa ir ļāvusi Komisijai efektīvāk analizēt paziņotos datus. Tomēr nekonsekvences joprojām pastāv. Tas it sevišķi attiecas uz mājas vistām. Saskaņā ar termina “mājas vista” definīciju 9 šī sleja ir jāizmanto tikai vistām, ko tur gaļas ražošanai (broileri). Tomēr vairākas dalībvalstis ir mājas vistu slejā ietvērušas arī datus par mazām dējējvistu saimniecībām 10 . Tādēļ nav iespējams noskaidrot, vai konstatējumi atspoguļo broileru vai dējējvistu saimniecību datus.

Līdzīga problēma pastāv attiecībā uz “liellopu” kategoriju, kas ietver gan liellopu gaļas, gan piena ražošanas sistēmas. Tā kā katrā sistēmā ir atšķirīgi dzīvnieku labturības riski, būtu lietderīgi datus analizēt atsevišķi.

3.3. Tehniskie konstatējumi

Pirmkārt, lai varētu uzskatīt, ka konstatējumi reprezentatīvi apraksta ražošanas sistēmu, ir jābūt pietiekami augstam pārbaudīto saimniecību īpatsvaram attiecībā pret saimniecību kopējo skaitu (skatiet I pielikuma 1. attēlu). Komisijas eksperti tikai vienā gadījumā uzsvēra, ka pārbaudīto vietu skaits ir samērā zems salīdzinājumā ar ražošanas apmēru. Komisija nepaziņoja nekādas neatbilstības saistībā ar saimniecību izraudzīšanos, balstoties uz risku.

Jāatzīmē, ka pārbaudīto saimniecību skaits 2013. un 2014. gadā bija sevišķi augsts attiecībā gan uz dējējvistu, gan sivēnmāšu saimniecībām. Iemesls varētu būt tas, ka tika aizliegts izmantot neuzlabotus būrus dējējvistām (2012. gadā) un tika ieviesta sivēnmāšu turēšana grupās (2013. gads), un tas saistīts ar pienākumu nodrošināt pilnīgu atbilstību.

Otrkārt, runājot par neatbilstību skaitu, ir svarīgi paturēt prātā, ka tās ietver ES tiesību aktu visu veidu pārkāpumus, pat maznozīmīgus. Ziņojuma 3. tabulas A un B kategorijā ir ietverti administratīvie akti par neatbilstībām, kuru rezultātā ir pieprasīts jautājumu atrisināt vai nu trīs mēnešu, vai dažreiz ilgākā laikā. C kategorijā ir ietverti smagāki pārkāpumi, kuru rezultātā ir nekavējoties īstenota rīcība, piemērojot administratīvu sodu vai kriminālsodu. Piemēram, tikai 8,1 % no 2014. gadā reģistrētajiem pārkāpumiem mājas vistu saimniecībās bija smagi pārkāpumi, kuru rezultātā nekavējoties tika īstenota rīcība.

Visbeidzot, ir svarīgi ņemt vērā to, kā to paredz uz risku balstīta pieeja, ka mērķtiecīga uzmanība tiek pievērsta saimniecībām, kurās ir vislielākā pārkāpumu iespējamība. Rezultātā reģistrēto pārkāpumu skaita pieaugums ne vienmēr nozīmē, ka ir pasliktinājusies labturības situācija. Turklāt kopumā uz risku balstītajai pieejai ir jānodrošina dzīvnieku labturības jautājumu ātrāka risināšana un situācijas uzlabošanās dzīvniekiem.

Pienācīgi ņemot vērā metodikas nepilnības, turpmāk ir izklāstīti konstatējumi.

Komisijas revīzijas

18 no 2011.–2013. gadā veiktajām Komisijas revīzijām attiecās uz dējējvistām (13) un/vai sivēnmātēm (8). Šo revīziju rezultāti labi atspoguļo situāciju pirms neuzlabotu būru dējējvistām aizlieguma piemērošanas un pirms pārejas uz sivēnmāšu turēšanu grupās.

Lielākajā daļā dalībvalstu, kur Komisijas eksperti veica revīzijas attiecībā uz cūku turēšanu, eksperti ziņoja arī par neatbilstību saistībā ar rotaļlietu nodrošināšanu un izvairīšanos no astes amputēšanas. Konstatējumi šajās dalībvalstīs ir samērā atšķirīgi. Dažās atklājas, ka tās dara ļoti maz, lai novērstu rutīnveida astes amputēšanu un nodrošinātu rotaļlietas.

Nereti kompetentā iestāde nebija pietiekami uzstājīga, piemērojot citus pasākumus, piemēram, vides apstākļu vai pārvaldības sistēmu izmaiņas. Turklāt vairākums dalībvalstu ierēdņu nepiemērotus materiālus, piemēram, metāla ķēdes, uzskatīja par pieņemamiem, savukārt piemērotus materiālus, piemēram, uzskatīja par neatbilstīgiem drenāžas sistēmām.

Četras dalībvalstis bija izdevušas norādījumus vai ieviesušas pasākumus, lai samazinātu neatbilstības. Tomēr revīzijās atklājās, ka dalībvalstu ierēdņiem nereti trūkst specializētu zināšanu par to, kā interpretēt prasības attiecībā uz rotaļlietu nodrošināšanu un pārvaldības un vides izmaiņām, kuras jāievieš, pirms tiek atļauta rutīnveida astes amputēšana.

Komisija 2014. gadā arī veica 9 revīzijas 11 , kurās atklāja, ka kautuvju datus izmanto, lai novērtētu labturību mājas vistu/broileru saimniecībās. Tomēr tikai trīs no revidētajām dalībvalstīm efektīvi izmantoja šos datus, lai pārbaudītu saimniecības. Pārējās dalībvalstīs kautuvēs tika regulāri novēroti smagi audu bojājumi, taču personas, kas veic pārbaudes saimniecībās, reti kad saņēma atgriezenisko saiti par šiem gadījumiem.

Dalībvalstu ziņojumi

I pielikuma 3. tabulā ir sniegta informācija par dalībvalstu paziņotajiem pārkāpumiem saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku sugām, uz kurām attiecas ES dzīvnieku labturības noteikumi.

“Uzskaite” ir viena no kategorijām, kurā ir liels skaits neatbilstību attiecībā gandrīz uz visām lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku sugām. Šī kategorija ir saistīta ar medicīniskas ārstēšanas un lauksaimnieka novēroto mirstības gadījumu nepietiekamu izsekojamību, un tā ir svarīgs informācijas avots.

Runājot par prasībām, kas skar pašu dzīvnieku, negatīvākie konstatējumi ir saistīti ar kategoriju “ēkas un novietnes”. Šajā kategorijā ietilpst ēku, grīdu un ierīču neatbilstīga konstrukcija. Turklāt tā ietver aprīkojumu ēkā/būrī/aizgaldā, kā arī ierīču neadekvātu izmantošanu, piemēram, nepareizi ventilācijas vai apgaismojuma režīmi.

Galvenie pārējie atklāto neatbilstību veidi atšķiras atkarībā no lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku sugas. Teļiem neatbilstības attiecās uz kategoriju “pārvietošanās brīvība”, kas ietver dzīvnieka spēju pārvietoties un noteikumus par teļu piesiešanu, savukārt mājas vistām neatbilstības bija saistītas ar regulārām pārbaudēm attiecībā uz “automātisko un mehānisku iekārtu” darbību. Saistībā ar dējējvistām, liellopiem, aitām un kazām brīvās turēšanas apstākļos samērā bieži tika atklātas problēmas attiecībā uz kategoriju “barība, ūdens un citas vielas”. Minētā kategorija attiecas arī uz uzturu, dzīvnieka piekļuvi barībai un ūdenim un automātisko barotavu un dzirdņu pārbaudēm.

Saskaņā ar dalībvalstu ziņojumiem 2013. gadā neatbilstību rādītājs bija 8,4 % attiecībā uz cūkām un rotaļlietu nodrošināšanu. Attiecībā uz sakropļošanu (t. i., astes amputēšanu, bet arī kastrāciju un zobu izkniebšanu) dalībvalstu reģistrētais neatbilstību rādītājs bija 2,2 %.

Sūdzības

Komisija 2013. un 2014. gadā reģistrēja astoņas sūdzības par gadījumiem, kad dalībvalstis nav nodrošinājušas cūkām rotaļlietas, un par rutīnveida astes amputēšanu. Šīs sūdzības arī atspoguļo Komisijas revīziju konstatējumus. No šīm sūdzībām piecas jau ir slēgtas. Komisija šajā jomā ir izdevusi norādījumus 12 .

Lai gan ir saņemtas sūdzības par citiem dzīvnieku labturības jautājumiem, piemēram, foie gras ražošanu, transportēšanu un labturību kaušanas laikā, to skaits attiecībā uz katru jautājumu saglabājas neliels. Visas sūdzības tika rūpīgi novērtētas, un tika secināts, ka nevienā no gadījumiem nav pietiekama pamata turpināt rīkoties. Tādēļ lielākā daļa šo sūdzību ir slēgta.

4. Secinājums

Direktīvas 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību principi un noteikumi ir palīdzējuši izstrādāt kopēju regulējumu lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku labturībai ES. Tāpat direktīva ir palīdzējusi dalībvalstīm nodrošināt, ka šie noteikumi tiek pienācīgi piemēroti un īstenoti. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstīm ir pienākums iesniegt gada ziņojumus par pārbaužu rezultātiem attiecībā uz dzīvnieku labturības noteikumu piemērošanu un noteikt jaunus mērķus, lai uzlabotu piemērošanu. Rezultātā labturības jautājumiem ir piešķirta prioritāte. Ziņojumi patiešām parāda, ka dalībvalstis, šķiet, sistemātiski strādā pie atklāto neatbilstību risināšanas un ES dzīvnieku labturības noteikumu piemērošanas. To apstiprina dati Komisijas iepriekšējā 2006. gada ziņojumā 13 , kā arī dati, ko dalībvalstis paziņojušas par 2013. un 2014. gadu. Ir pamanāmi uzlabojies atbilstīgu saimniecību skaits.

Faktiski attiecībā uz pēdējiem diviem ieviestajiem pasākumiem, proti, neuzlabotu būru dējējvistām aizliegumu (2012. gads) un atsevišķu aizgaldu sivēnmātēm aizliegumu (2013. gads), Komisijas īstenotā rīcība, lai mudinātu visas dalībvalstis pienācīgi piemērot šos aizliegumus, ir izrādījusies efektīva. Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju pašlaik visas dalībvalstis nodrošina atbilstību un dējējvistām izmanto vai nu uzlabotus būrus, vai alternatīvas sistēmas. Attiecībā uz sivēnmāšu turēšanu grupās 25 dalībvalstis nodrošina atbilstību, savukārt trīs dalībvalstis ir paziņojušas par pilnīgu atbilstību. Komisija pašlaik pārbauda dokumentāciju, kas iesniegta, lai pamatotu šos apgalvojumus.

Lielākajā daļā gadījumu dati liecina par nelielu uzlabojumu laikā no 2013. līdz 2014. gadam. Piemēram, reģistrētā atbilstība attiecībā uz mājas vistām un prasību saistībā ar kategoriju “automātiskas un mehāniskas iekārtas” palielinājās no 82,1 % līdz 86,4 %. Tāpat tika ziņots par vispārēju uzlabojumu laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam kategorijās “uzskaite” un “ēkas un novietnes” attiecībā uz lielāko daļu sugu un ražošanas sistēmu. Vairākums dalībvalstu, kuras ir iesūtījušas savu konstatējumu analīzi, arī norāda, ka vispārējā tendence liecina par uzlabojumiem. Dažas dalībvalstis uzsver, ka nereti neatbilstību cēlonis ir zināšanu trūkums, tādēļ tās savos nākamā gada rīcības plānos ir paredzējušas apmācības.

Šo vispārējo uzlabojumu, tostarp no dalībvalstu puses, apliecina arī Komisijas revīzijas, kas veiktas minētajā periodā. Tajās secināja, ka dalībvalstis ir īstenojušas turpmākus pasākumus saistībā ar ieteikumiem un ka salīdzinājumā ar iepriekšējām revīzijām situācija ir uzlabojusies.

Tomēr ir jāturpina strādāt ar dalībvalstīm, lai vēl vairāk uzlabotu veidu, kā tiek paziņota atbilstība dzīvnieku labturības noteikumiem. Piemēram, kopš Lēmuma 2006/778/EK izdošanas dzīvnieku labturības jomā ir pieņemtas arī citas juridiskās prasības 14 . Šādas likumdošanas izmaiņas, kas ieviestas vēlāk, netiek atspoguļotas pašreizējos ziņošanas pienākumos. Ir jāizskata, kā vislabāk nodrošināt šo papildu datu saskaņotu nosūtīšanu, vienlaikus radot pēc iespējas mazāku administratīvo slogu.

Visbeidzot, apkopotā informācija skaidri parāda, ka ir vajadzīga labāka kopējā izpratne par spēkā esošajiem dzīvnieku labturības noteikumiem un to, kā tie ir jāpiemēro un jāīsteno. Tas it sevišķi attiecas uz konkrētām juridiskām prasībām attiecībā uz cūku labturību. Dalībvalstu dati laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam parāda, ka ir tikai nedaudz palielinājies reģistrēto pārkāpumu skaits attiecībā uz rotaļlietu nodrošināšanu un ka pārkāpumu skaits attiecībā uz astes amputēšanu ir samazinājies. Tas nesaskan ar Komisijas revīzijas ziņojumiem, kas lielākajā daļā revidēto dalībvalstu atspoguļo daudz lielāku skaitu pārkāpumu attiecībā uz divām minētajām prasībām. Turklāt sūdzību skaits par šiem jautājumiem, šķiet, liecina, ka palielinās ES iedzīvotāju informētība un interese par cūku labturību. Iespējams, ka tas, ka dalībvalstis ir paziņojušas mazākus skaitus, nozīmē, ka ir gadījumi, kad neatbilstība netiek atpazīta. Komisijas revīzijas parādīja, ka attiecībā uz astes amputēšanu lielākā daļa dalībvalstu uzskata, ka ievēro Savienības tiesību aktus. Tai pašā laikā jau vairākus gadus pie šā jautājuma tiek strādāts, lai paplašinātu zināšanas un mainītu attieksmi. Ar Komisijas 2016. gada 8. marta Ieteikumu (ES) 2016/336 ir ieviesti vairāki parametri, kas ir piemēroti saistībā ar astu nokošanas samazināšanu. Tāpat ieteikumā uzskaitīti optimālu vides uzlabošanas materiālu raksturlielumi. Pievienotajā dienestu darba dokumentā dalībvalstīm ir sniegta papildu informācija par šo jautājumu, kā arī nodrošināti instrumenti un rādītāji, ko var izmantot situācijas novērtēšanai saimniecībās.

Komisija vismaz turpinās uzraudzīt atbilstību Padomes Direktīvas 98/58/EK īstenošanai. Tomēr iesūtītie rīcības plāni un komentāri parāda, ka dalībvalstis izmanto dažādus instrumentus, lai uzlabotu piemērošanu šajā jomā. Komisija arī uzskata, ka ir būtiski turpināt attīstīt ieinteresēto personu dialogus, lai atbalstītu konkrētas iniciatīvas un projektus šajā jomā, kuri varētu nodrošināt savstarpējus ieguvumus gan ekonomiskā, gan dzīvnieku labturības ziņā. Šādā kontekstā Komisija pašlaik strādā pie sistemātiskāka un pamanāmāka formāta šim dialogam, lai visas ieinteresētās personas (dzīvnieku labturības organizācijas, zinātnieki, veterinārārsti, lauksaimnieki, pārtikas pārstrādes uzņēmumi, pārtikas mazumtirgotāju utt.) varētu paust savas bažas un kopīgot zināšanas un resursus, lai izstrādātu kopīgas darbības.

Turklāt Komisijas priekšlikuma par oficiālu kontroli 15 pieņemšana dos iespēju izveidot Eiropas dzīvnieku labturības references centrus, kuri varētu arī palīdzēt panākt turpmākus uzlabojumus, radot labākas tehniskās un zinātniskās zināšanas un apmainoties ar šīm zināšanām.

I pielikums

1. tabula

Komisijas 2010.–2014. gada revīziju saraksts

Dalībvalsts	Ziņojuma numurs	Dzīvnieku labturības revīzijas temats	Datums
Malta	2010-8386	saimniecības un transports (dējējvistas, teļi, cūkas, 2006/778)	2010. gada janvāris
Luksemburga	2010-8385	saimniecības un transports (98/58, 2006/778, dējējvistas, cūkas)	2010. gada janvāris
Francija	2010-8390	saimniecības un transports (dējējvistas, cūkas, 2006/778)	2010. gada februāris
Polija	2010-8387	saimniecības un transports (dējējvistas, cūkas)	2010. gada februāris un marts
Itālija	2010-8388	saimniecības un transports (98/58, dējējvistas, cūkas)	2010. gada marts
Rumānija	2010-8389	saimniecības un transports (dējējvistas, cūkas)	2010. gada aprīlis
Bulgārija	2010-8383	saimniecības un transports (dējējvistas, cūkas)	2010. gada aprīlis
Čehijas Republika	2010-8384	saimniecības un transports (dējējvistas, cūkas)	2010. gada jūnijs
Zviedrija	2010-8391	saimniecības un transports (2006/778, dējējvistas, cūkas)	2010. gada oktobris
Dānija	2010-8392	saimniecības un transports (dējējvistas, cūkas)	2010. gada novembris
Austrija	2011-6096	saimniecības un transports (98/58, dējējvistas, cūkas, broileri)	2011. gada janvāris
Portugāle	2011-6052	saimniecības un transports (broileri, dējējvistas, teļi, cūkas)	2011. gada maijs
Polija	2011-6049	saimniecības un transports (98/58, dējējvistas, cūkas, broileri)	2011. gada maijs un jūnijs
Beļģija	2011-6039	saimniecības un transports (98/58, dējējvistas, cūkas, broileri)	2011. gada jūnijs un jūlijs
Ungārija	2011-6045	saimniecības un transports (98/58, dējējvistas, broileri, cūkas, Eiropas Padome — zosis)	2011. gada septembris
Slovākija	2011-6053	saimniecības un transports (dējējvistas, broileri, cūkas)	2011. gada septembris
Itālija	2011-6048	saimniecības un transports (98/58, dējējvistas, cūkas, broileri)	2011. gada novembris
Īrija	2012-6379	dējējvistas saimniecībās	2012. gada marts
Slovēnija	2012-6375	saimniecības un transports (98/58, dējējvistas, cūkas, broileri)	2012. gada aprīlis
Nīderlande	2012-6376	saimniecības un transports (98/58, dējējvistas, cūkas, broileri, Eiropas Padome — liellopi)	2012. gada maijs
Bulgārija	2012-6454	saimniecības un transports (dējējvistas, broileri, cūkas)	2012. gada jūnijs
Latvija	2012-6525	saimniecības un transports (98/58, 2006/778, dējējvistas, cūkas, broileri, teļi, Eiropas Padome — liellopi, Eiropas Padome — kažokzvēru audzētavas)	2012. gada oktobris
Lietuva	2012-6526	saimniecības un transports (98/58, cūkas, broileri, Eiropas Padome — kažokzvēru audzētavas)	2012. gada novembris
Francija	2012-6446	saimniecības un transports (dējējvistas, cūkas, broileri, Eiropas Padome — muskuspīles)	2012. gada novembris
Rumānija	2012-6374	saimniecības un transports (dējējvistas, cūkas, broileri, Eiropas Padome — tītari, Eiropas Padome — pīles)	2012. gada novembris
Apvienotā Karaliste	2013-6822	galvenās lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku sugas un vistas gaļas ražošanai (broileri, Eiropas Padome — tītari)	2013. gada februāris un marts
Dānija	2013-6807	galvenās lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku sugas un vistas gaļas ražošanai (broileri, Eiropas Padome — kažokzvēru audzētavas, Eiropas Padome — liellopi)	2013. gada oktobris
Austrija	2013-6805	galvenās lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku sugas — Eiropas Padomes prasības (2006/778, Eiropas Padome — liellopi, Eiropas Padome — tītari, Eiropas Padome — zosis)	2013. gada novembris

2. tabula

Visu dalībvalstu 2013.–2014. gada ziņojumu kopsavilkums dalījumā pa sugām

2013. g.	Kategorijas apraksts	Dējējvistas — brīvās turēšanas apstākļos	Dējējvistas — kūtī	Dējējvistas — uzlabotos būros	Tītari	Mājas vistas	Pīles	Zosis

	Ražotavas, kurās jāveic pārbaude	6731	3490	3236	19 768	111 115	29 877	13 553
	Ražotavas, kurās veikta pārbaude	20,1 %	33,6 %	40 %	5,1 %	5,3 %	2,8 %	5,6 %
	Ražotavas, kurās nav neatbilstību	89,8 %	89,4 %	87,5 %	90,7 %	82,7 %	89,9 %	89 %
	Neatbilstības kategorijas kopā	198	189	224	122	1275	132	127
	Kategorijas apraksts	Skrējējputni	Cūkas	Liellopi (izņemot teļus)	Teļi	Aitas	Kazas	Kažokzvēri

	Ražotavas, kurās jāveic pārbaude	788	685 660	1 503 586	942 407	549 713	186 632	3956
	Ražotavas, kurās veikta pārbaude	13,5 %	4,3 %	4,5 %	4,1 %	3 %	2,5 %	28,8 %
	Ražotavas, kurās nav neatbilstību	90,6 %	80,8 %	86,2 %	87,2 %	86,4 %	80,7 %	85,1 %



2014. g.	Kategorijas apraksts	Dējējvistas — brīvās turēšanas apstākļos	Dējējvistas — kūtī	Dējējvistas — uzlabotos būros	Tītari	Mājas vistas	Pīles	Zosis

	Ražotavas, kurās jāveic pārbaude	12 099	12 772	3565	26 395	183 920	75 420	37 241
	Ražotavas, kurās veikta pārbaude	17,3 %	16 %	40,5 %	5,6 %	4,1 %	1,9 %	3,3 %
	Ražotavas, kurās nav neatbilstību	91,8 %	92,3 %	86,4 %	88,4 %	83,5 %	91,5 %	90,7 %

	Kategorijas apraksts	Skrējējputni	Cūkas	Liellopi (izņemot teļus)	Teļi	Aitas	Kazas	Kažokzvēri

	Ražotavas, kurās jāveic pārbaude	1716	767 042	1 626 413	978 358	653 721	235 205	4317
	Ražotavas, kurās veikta pārbaude	11,2 %	4,7 %	4,6 %	4,5 %	3,4 %	2,9 %	28,7 %
	Ražotavas, kurās nav neatbilstību	92,2 %	82,2 %	86,6 %	84,7 %	89,5 %	81,4 %	85,6 %

1. attēls

To ražotavu īpatsvars, kurās 2013. un 2014. gadā tika veiktas pārbaudes

3. tabula

To ražotavu skaits dalībvalstīs, kurās tika veiktas pārbaudes, un neatbilstību īpatsvars 2013. un 2014. gadā

— galvenās lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku sugas

	2013. g.	2014. g.	2013. g.	2014. g.	2013. g.	2014. g.	2013. g.	2014. g.
Kategorijas apraksts	Dējējvistas — brīvās turēšanas apstākļos	Dējējvistas — brīvās turēšanas apstākļos	Cūkas	Cūkas	Teļi	Teļi	Mājas vistas	Mājas vistas

Ražotavas, kurās jāveic pārbaude	6731	12 099	685 660	767 042	942 407	978 358	111 115	183 920
Ražotavas, kurās veikta pārbaude	20,1 %	17,3 %	4,3 %	4,7 %	4,1 %	4,5 %	5,3 %	4,1 %
Ražotavas, kurās nav neatbilstību	89,8 %	91,8%	80,8 %	82,2 %	87,2 %	84,7 %	82,7 %	83,5 %
Neatbilstību skaits
Darbinieki	5,6 %	5,6 %	2,9 %	3,1 %	2,4 %	2,3 %	14 %	10,5 %
Pārbaude	6,1 %	8,9 %	7,8 %	9,2 %	7,8 %	8,8 %	8,2 %	7,4 %
Uzskaite	22,7 %	27,1 %	15,5 %	13,5 %	17,4 %	12,8 %	44,5 %	30,5 %
Pārvietošanās brīvība	0,5 %	2,8 %	3 %	4,1 %	14,2 %	14,3 %	3,4 %	4,4 %
Izvietošanas blīvums	5,6 %	5,1 %	13 %	6,3 %	6,9 %	7 %	4 %	5,1 %
Ēkas un novietnes	78,3 %	84,6 %	27,5 %	28,5 %	40,9 %	39,3 %	36,4 %	37,3 %
Minimālais apgaismojums	2,5 %	3,3 %	5,5 %	8,8 %	1,9 %	2,8 %	0,8 %	2,7 %
Grīdas segums (cūkām)	0 %	0 %	8,8 %	9,3 %	0 %	0 %	0 %	0 %
Rotaļlietas (cūkām)	0 %	0 %	8,4 %	10 %	0 %	0 %	0 %	0 %
Automātiskas un mehāniskas iekārtas	6,6 %	5,6 %	4,7 %	4,2 %	3 %	3,3 %	17,9 %	14,6 %
Barība, ūdens un citas vielas	28,3 %	35 %	11,8 %	11,5 %	13,3 %	16,4 %	7,2 %	8,3 %
Hemoglobīns (teļiem)	0 %	0 %	0 %	0 %	0,4 %	0,5 %	0 %	0 %
Šķiedrvielām bagāta barība (teļi un sivēnmātes)	0 %	0 %	0,2 %	0,2 %	0,2 %	1 %	0 %	0 %
Sakropļojumi	0,5 %	1,9 %	2,2 %	1,8 %	0,3 %	0,3 %	0,8 %	0,4 %
Sugu procedūras (neattiecas uz dējējvistām)	0 %	0 %	2 %	1,3 %	1,1 %	1 %	11 %	7,1 %
Neatbilstības kategoriju skaits
A kategorija	56,1 %	64 %	64,2 %	66,1 %	73,3 %	76,6 %	69,8 %	73,2 %
B kategorija	37,9 %	25,7 %	20,3 %	22,1 %	15,1 %	12,9 %	23,4 %	18,5 %
C kategorija	6,1 %	10,3 %	15,6 %	11,8 %	11,5 %	10,5 %	6,8 %	8,3 %

II pielikums

Pārskats par dzīvnieku labturības tiesību aktiem, kuri attiecas uz situāciju saimniecībās

Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.

Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīva 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai, OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.

Padomes 2007. gada 28. jūnija Direktīva 2007/43/EK ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai, OV L 182, 12.7.2007., 19. lpp.

Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/119/EK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (kodificēta versija), OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.

Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai (kodificēta versija), OV L 47, 18.2.2009., 5. lpp.

Komisijas 2002. gada 30. janvāra Direktīva 2002/4/EK par to uzņēmumu reģistrēšanu, kuros tur dējējvistas, uz ko attiecas Padomes Direktīva 1999/74/EK, OV L 30, 31.1.2002., 44. lpp.

Komisijas 2006. gada 14. novembra Lēmums 2006/778/EK par obligātajām prasībām informācijas vākšanai to ražotavu pārbaužu laikā, kurās audzē lauksaimniecībā izmantojamos dzīvniekus, OV L 314, 15.11.2006., 39. lpp.

(1)

(2)

COM(2012) 6 final/2.

(3)

OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(5)

Atsevišķi ziņojumu dati ir ekstrapolēti un atspoguļoti I pielikumā.

(6)

COM(2012)0154 final, Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Atjaunināts paziņojums par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Savienības tiesību piemērošanu”.

(7)

Lauksaimnieki var saņemt tiešus maksājumus ar nosacījumu, ka uztur savu zemi labā lauksaimniecības stāvoklī un ievēro regulā noteiktos standartus, kas attiecas uz sabiedrības veselību, dzīvnieku un augu veselību, vidi un dzīvnieku labturību (savstarpējā atbilstība).

(8)

Saskaņā ar Direktīvu 2008/120/EK un Direktīvu 2008/119/EK ir noteikts, ka katra no pārbaudēm katru gadu “aptver statistiski reprezentatīvu attiecīgajā dalībvalstī piemēroto dažādo cūkaudzēšanas sistēmu kopumu”.

(9)

Komisijas Lēmums 2006/778/EK, IV pielikuma 2. tabula: mājas vistas ir Gallus gallus sugas mājputni, izņemot dējējvistas.

(10)

Līdz 350 vistām.

(11)

Revīzijas ziņojumu atsauces numuri: Spānija 7079, Apvienotā Karaliste 7080, Dānija 7061, Vācija 7073, Čehijas Republika 7060, Ungārija 7072, Beļģija 7059, Nīderlande 7078 un Itālija 7075.

(12)

Komisijas 2016. gada 8. marta Ieteikums (ES) 2016/336 par to, kā attiecībā uz astes amputēšanas vajadzības samazināšanas pasākumiem tiek piemērota Padomes Direktīva 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai, OV L 62, 9.3.2016., 20. lpp.
SWD(2016) 49 final http://ec.europa.eu/food/animals/welfare/practice/farm/pigs/index_en.htm .

(13)

COM(2006) 838 galīgā redakcija.

(14)

Direktīva 2007/43/EK.

(15)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas attiecas uz oficiālajām kontrolēm un citām oficiālām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, augu reproduktīvo materiālu un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 1829/2003, (EK) Nr. 1831/2003, (EK) Nr. 1/2005, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 834/2007, Nr. 1099/2009, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, Regulas (ES) Nr. 1151/2012 un (ES) Nr. 652/2014 un Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK, 2008/120/EK un 2009/128/EK (Oficiālo kontroļu regula), iestāžu dokuments: 2013/0140(COD).