EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.9.2016

COM(2016) 553 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK īstenošanu

1.IEVADS

Karjeru izstrādes un kalnrūpniecības nozaru radītie atkritumi veido ļoti lielu daļu no kopējā Eiropas Savienībā radīto atkritumu apjoma (apmēram 30 % 2012. gadā; sk. ziņojumam pievienoto tabulu). Šo atkritumu nepareiza apsaimniekošana var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un vidi, kā arī izraisīt nopietnus nelaimes gadījumus.

Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu 1 (turpmāk “direktīva”) mērķis ir pēc iespējas novērst vai mazināt jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, it īpaši uz ūdeni, gaisu, augsni, faunu un floru, un uz ainavu, kā arī cilvēka veselības apdraudējumus, ko varētu radīt ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošana. Direktīva attiecas uz tādu atkritumu apsaimniekošanu, kas tiešā veidā rodas minerālresursu ģeoloģiskās izpētes, ieguves, apstrādes un uzglabāšanas procesā un karjeru izstrādē.

Šajā ziņojumā apskatīto divu secīgo periodu laikā (no 2008. gada 1. maija līdz 2011. gada 30. aprīlim un no 2011. gada 1. maija līdz 2014. gada 30. aprīlim) dalībvalstīm bija jāpieņem un jāīsteno normatīvie un administratīvie akti, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Direktīvas transponēšana bija jāpabeidz līdz 2008. gada 1. maijam. Izvērtējot transponēšanas pasākumus, Komisija konstatēja daudzus gadījumus, kad direktīva ir transponēta vai nu nepareizi, vai tikai daļēji. Komisija uzsāka divdesmit divas oficiālas izmeklēšanas lietas. Šobrīd norisinās četras tiesvedības par neatbilstību 2 .

Saskaņā ar direktīvas 22. pantu Komisija ir pieņēmusi lēmumus, kuros sniegti norādījumi vai interpretācija par dažiem direktīvas aspektiem vai sīkāk izklāstīti direktīvas tehniskie aspekti 3 . Pārbaudēm veltīto tehnisko pamatnostādņu izstrāde vēl nav pabeigta.

Tāpat Komisija un Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) ir izstrādājušas standarta paraugu ņemšanas un analīžu metodes, jo īpaši atsaucoties uz direktīvas 22. panta 2. punktu 4 .

Komisija 2008. gadā pieņēma “Atsauces dokumenta par labākajām pieejamajām metodēm attiecībā uz iežu pārpalikumu un sārņu apsaimniekošanu” 5 (Reference Document on Best Available Techniques for the Management of Tailings and Waste-Rock in Mining Activities) kopsavilkumu 6 .

2.ZIŅOŠANA UN NOVĒRTĒŠANA

Saskaņā ar direktīvas 18. panta 1. punktu dalībvalstīm ir pienākums ik pēc trim gadiem sniegt Komisijai ziņojumu par direktīvas īstenošanu. Ziņojumam jābūt sagatavotam, balstoties uz anketu 7 . Direktīvas 18. panta 1. punkts paredz arī, ka Komisijai ir jāpublicē ziņojums par šīs direktīvas īstenošanu, kura pamatā ir dalībvalstu sniegtie ziņojumi.

Šajā ziņojumā ir apskatīti pirmie divi pārskata periodi, proti, no 2008. gada 1. maija līdz 2011. gada 30. aprīlim un no 2011. gada 1. maija līdz 2014. gada 30. aprīlim.

Saskaņā ar direktīvas 18. panta 2. punktu dalībvalstīm ir arī pienākums katru gadu sniegt Komisijai informāciju par apsaimniekotāju ziņotiem notikumiem, kas varētu iespaidot atkritumu apsaimniekošanas objektu stabilitāti, un visu būtisko nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, kas atklājusies atkritumu apsaimniekošanas objektu kontroles un monitoringa procedūrās. Atbilstoši direktīvas 7. panta 5. punktam informācija, kas iekļauta saskaņā ar šo direktīvu izsniegtajā atļaujā, statistikas vajadzībām pēc lūguma ir jādara zināma kompetentām valsts un ES statistikas iestādēm.

Izvērtējot dalībvalstu sniegto informāciju par pirmo pārskata periodu 8 , atklājās nepilnības pašreizējā trīs gadu ziņošanas kārtībā, kura galvenokārt vērsta uz to, kā dalībvalstis pieņem pasākumus, ar kuriem var īstenot direktīvas noteikumus. Dalībvalstu ziņojumos sniegtā informācija nebija pietiekama, lai Komisija varētu izvērtēt šo pasākumu īstenošanu praksē.

Papildus dalībvalstu ziņojumiem un lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu, Komisija izmantoja vēl citus informācijas avotus. Pie tiem īpaši jāmin Komisijai pieejamā informācija par pasākumiem, kas jāveic pēc nelaimes gadījumiem vai gandrīz notikušiem nelaimes gadījumiem, kā arī informācija no citiem informācijas avotiem, piemēram, pētniecības projektu un valstu aģentūru tīmekļa vietnēm.

Lai atvieglotu pieejamās informācijas izskatīšanu, Komisija izmantoja neatkarīgu konsultantu pakalpojumus 9 .

Dalībvalstu iesniegtie ziņojumi par abiem pārskata periodiem tika novērtēti, pirmkārt, izvērtējot, vai sniegtā informācija ir pilnīga, un, otrkārt, lai noskaidrotu, vai ziņojumos aprakstītie pasākumi ir uzskatāmi par vispusīgu pasākumu kopumu, tomēr sākotnēji nevērtējot, vai tie atbilst direktīvai, nedz arī to faktisko īstenošanu.

3.ZIŅOŠANA PAR DIREKTĪVAS ĪSTENOŠANU DALĪBVALSTĪS

3.1.A kategorijas objekti: galvenie noteikumi

Ņemot vērā, ka vides un cilvēka veselības apdraudējumus rada tikai daļa no ES ieguves rūpniecības atkritumiem, direktīvā attiecībā uz šī veida atkritumu apsaimniekošanu un atļauju izsniegšanas procedūru objektiem ir paredzēta diferencēti pienākumi.

Direktīvā ir noteikti daudz stingrāki pienākumi tādiem objektiem, kuros pastāv lielāks vides un cilvēka veselības apdraudējuma risks, ja notiktu nelaimes gadījums. Tie ir zināmi kā A kategorijas objekti. Vienpadsmit dalībvalstis ziņojumos ir norādījušas, ka to teritorijā nav A kategorijas objektu 10 .

Novērtējumā īpaša uzmanība tika pievērsta noteikumiem, kas attiecas uz šo kategoriju. Šo noteikumu īstenošanas pakāpi uzskata par piemērotu rādītāju, lai izvērtētu direktīvas īstenošanu kopumā. Pie tiem it īpaši pieder pasākumi attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas plāniem un smagu nelaimes gadījumu novēršanu un informēšanu par tiem, praktiski pasākumi informācijas pārsūtīšanas nodrošināšanai, A kategorijas objektu (tostarp tādu, kuriem ir pārrobežu ietekme) apzināšanas procedūra, ārēju ārkārtas pasākumu plānu sagatavošana, pārbaudes.

Kopumā var secināt, ka lielākajā daļā dalībvalstu ir pieņemti vispārīgi pasākumi direktīvas īstenošanai. It īpaši tie ietver atkritumu apsaimniekošanas plānus, smagu nelaimes gadījumu novēršanu un informēšanu par tiem, kā arī praktiskus pasākumus informācijas pārsūtīšanas nodrošināšanai. Turklāt, salīdzinot abus pārskata periodus, ir vērojama vispārēja situācijas uzlabošanās saistībā ar īstenotajiem pasākumiem attiecībā uz šiem noteikumiem.

Vienlaikus novērtējumā tika konstatēta vajadzība uzlabot atsevišķu noteikumu praktisko īstenošanu. Piemēram, dažām dalībvalstīm ir jāpabeidz A kategorijas objektu apzināšanas process atbilstoši Lēmumā 2009/337/EK izklāstītajiem kritērijiem. Būtiski atšķirīgais dalībvalstu apstiprināto A kategorijas objektu skaits un neatbilstības starp norādīto objektu skaitu un radīto bīstamo ieguves rūpniecības atkritumu daudzumu 11 liek secināt, ka šis process vēl nav pabeigts (sk. ziņojumam pievienoto tabulu).

Vēl viena joma, kurai būtu prioritāri jāpievēršas vairākās dalībvalstīs, ir atļauju izsniegšana visiem A kategorijas objektiem. Turklāt vēl ir jāpabeidz arī ārējo ārkārtas pasākumu plānu izstrāde visiem A kategorijas objektiem: saskaņā ar dalībvalstu sniegtajām ziņām apmēram 25 % objektu šādu plānu nemaz nav.

Spriežot pēc dalībvalstu sniegtās informācijas, noteikumi par pārbaudēm, iespējams, visās dalībvalstīs netiek vienādi interpretēti un īstenoti. Turklāt būtiski atšķiras dalībvalstu norādītais pārbaužu skaits. Tā kā dalībvalstu sniegtā informācija liecina par atšķirīgu kārtību katrā dalībvalstī, to salīdzināšanai nav lielas jēgas.

3.2.Citi noteikumi

Daži dalībvalstu sniegtie dati par to objektu skaitu, uz kuriem attiecas šī direktīva, nešķiet ticami (sk. ziņojumam pievienoto tabulu). Norādītie skaitļi ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm, un tie ir samērā zemi, salīdzinot ar citos avotos pieejamo informāciju par ieguves rūpniecības atkritumu daudzumu dalībvalstīs. Direktīvas 2. pantā ir noteikta tās piemērošanas joma un norādīts, uz kādām iekārtām tā neattiecas. Dalībvalstu ziņojumos norādītais iekārtu skaits tomēr liek secināt, ka šis noteikums nav vienādi saprasts un piemērots visās dalībvalstīs.

Sešas dalībvalstis 12 ziņojumā norāda, piemēram, ka to teritorijā nav tādu objektu, uz kuriem attiecas šī direktīva. Vienlaikus citi informācijas avoti norāda, ka dažās no šīm valstīm tomēr notiek ieguves darbības, kuru rezultātā rodas atkritumi, turklāt dažos gadījumos bīstami atkritumi.

Tāpat dažu dalībvalstu norādītais ļoti mazais tādu objektu skaits, kuri apsaimnieko inertos atkritumus, kontrastē ar citu dalībvalstu norādīto (piemēram, Francija ziņojumā norāda 4100 objektus, Ungārija apgalvo, ka tajā ir 604 šādi objekti, kamēr citas dalībvalstis ir norādījušas daudz mazāku skaitu).

Saskaņā ar šo direktīvu izsniegtās atļaujas var apvienot ar citām atļaujām, ko paredz citi ES tiesību akti (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES 13 (Seveso direktīva)), lai novērstu lieku informācijas dublēšanos un darba atkārtošanos. Acīmredzot tikai daži no objektiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, ziņojumos ir norādīti kā objekti, kuros ir ieguves rūpniecības atkritumi.

Direktīvas 17. panta 1. punktā ir uzskaitīti pienākumi attiecībā uz pārbaudēm. Dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai atkritumu apsaimniekošanas objektos, kuri ir saņēmuši saskaņā ar šo direktīvu izsniegtu atļauju, tiktu veikta pārbaude pirms apglabāšanas darbību sākuma un pēc tam, arī pēcslēgšanas posmā, ar vienādiem starplaikiem, lai nodrošinātu to, ka tie atbilst attiecīgiem atļaujas nosacījumiem. Direktīvā nav sniegta konkrēta pārbaudes definīcija, nedz arī sīks pārbaudes norises apraksts. Tomēr direktīvas 22. pantā Komisijai ir noteikts pienākums izstrādāt un pieņemt pārbaužu tehniskās pamatnostādnes.

Konstatētās lielās atšķirības starp pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz pārbaudēm — it īpaši noteikumiem par pārbaudēm, to veidu, atbildīgajām iestādēm un veikšanas biežumu — un otrajā pārskata periodā veikto pārbaužu skaitu liecina, ka dalībvalstis, iespējams, ne vienmēr vienādi interpretējušas direktīvas noteikumus par pārbaudēm.

Tikai septiņas valstis 14 ziņojumos ir norādījušas, ka otrajā pārskata periodā valstī 15 ir konstatēti neatbilstības gadījumi. Daži no galvenajiem ziņojumos norādītajiem neatbilstību veidiem bija atļaujas nosacījumu neievērošana un objektu darbība bez atļaujas.

Direktīvā ir paredzēta iespēja pieņemt noteikumus vai tos atcelt noteikta veida objektiem atkarībā no atkritumu veida. Valstu saraksts ar inertajiem atkritumiem (atbilstīgi Komisijas Lēmumam 2009/359/EK) ļautu diferencēt šos atkritumu veidus. Tikai astoņas dalībvalstis  16 ir izmantojušas šo iespēju.

Tādēļ secinājumi attiecībā uz citu direktīvā izklāstīto noteikumu īstenošanu (kas attiecas uz visiem objektiem) ir tādi paši kā attiecībā uz A kategorijas objektiem, proti, kaut arī lielākā daļa dalībvalstu ir ieviesušas vispārīgu sistēmu, vairāki jautājumi joprojām nav atrisināti.

Atšķirības starp dalībvalstīm liecina, ka ir nepieciešams papildu darbs, lai panāktu, ka visas dalībvalstis līdzīgi saprot un piemēro šīs direktīvas pamatjēdzienus, tādējādi garantējot noteikumu efektivitāti visā Eiropas Savienībā.

4.AR DROŠĪBU SAISTĪTAS INFORMĀCIJAS ZIŅOŠANA

Saskaņā ar Komisijas rīcībā nonākušo informāciju abu ziņojuma pārskata periodu laikā kopā ir notikuši pieci nelaimes gadījumi divās valstīs.

Tomēr Komisija nav saņēmusi oficiālus paziņojumus par šiem negadījumiem, kā tas paredzēts direktīvas 18. panta 2. punktā. Šī informācija tika iegūta no citiem avotiem.

Tāpat dalībvalstīm tika lūgts apstiprināt, ka abu pārskata periodu laikā tajās nav notikuši nekādi nelaimes gadījumi. Vairums dalībvalstu ir apstiprinājušas, ka nekādi nelaimes gadījumi nav notikuši. Lai izvērtētu, vai direktīvas mērķi attiecībā uz nelaimes gadījumu risku samazināšanu ir sasniegti, būtu nepieciešama sīkāka informācija.

5.VISPĀRĒJI JAUTĀJUMI SAISTĪBĀ AR ZIŅOJUMU IESNIEGŠANU UN INFORMĀCIJAS SNIEGŠANU

Dalībvalstu sniegtās informācijas kvalitāte ir atšķirīga. Kā paredzēts direktīvas 18. pantā, valstu ziņojumus ir iesniegušas visas dalībvalstis. Daudzas dalībvalstis ir iesniegušas ļoti detalizētu, pilnīgu un atjauninātu informāciju, un visu dalībvalstu sniegtās informācijas pilnīgums līmenis ir vērtējams vismaz kā pieņemams.

Atšķirības dalībvalstu sniegtajā informācijā un iespējamība, ka daži noteikumi ir interpretēti nepareizi, nedod pārliecību par sniegtās informācijas salīdzināmību, , tāpēc ir ievērojami grūtāk salīdzināt dalībvalstu veikumu direktīvas īstenošanā.

Kopumā Komisijas pieredze šā ziņojuma sagatavošanā apstiprina, ka dalībvalstu saskaņā ar direktīvas 18. pantu sniegtā informācija pati par sevi nav pietiekama, lai iegūtu skaidru, pietiekami detalizētu un uzticamu priekšstatu par direktīvas īstenošanu praksē. Minētajā pantā izklāstītās ziņošanas prasības ir vērstas uz pasākumu pieņemšanu, taču tajās nav nekādas tiešas norādes uz informāciju par šo pasākumu īstenošanu praksē.

Pat izmantojot citus informācijas avotus, Komisija spēja iegūt vien ierobežotu informāciju, ar ko papildināt vai apstiprināt dalībvalstu sniegto informāciju, it īpaši attiecībā uz juridiskiem un administratīviem aspektiem (tostarp nelaimes gadījumiem). Pieejamā informācija ir saistīta galvenokārt ar tehniskiem un zinātniskiem jautājumiem, bet, piemēram, nepastāv publisks saraksts ar ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanas objektiem.

6.SECINĀJUMI UN TURPMĀKA RĪCĪBA

Balstoties uz Komisijas novērtējumu, var secināt, ka lielākā daļa dalībvalstu ir pieņēmušas direktīvā izklāstīto noteikumu īstenošanai nepieciešamos pasākumus. Tomēr novērtējumā arī atklājās, ka vēl ir jāatrisina vairākas problēmas, lai panāktu, ka direktīvas īstenošana nodrošina vēlamo aizsardzības pakāpi.

Dalībvalstu ziņojumi liecina, ka vairāki nozīmīgi noteikumi, piemēram, par atkritumu apsaimniekošanas objektu apzināšanu, atļauju izsniegšanu un pārbaudēm, dalībvalstīs netiek vienādi saprasti un īstenoti. Lai direktīvas īstenošana turpmāk notiktu saskaņotāk, Komisija plāno:

–publicēt vispārīgus norādījumus par direktīvā izklāstīto noteikumu īstenošanu un

–izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz pārbaudēm atbilstoši direktīvas 22. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

Komisija arī apsvērs iespējas, kā uzlabot dalībvalstu ziņošanu par pasākumu īstenošanu, tostarp par nelaimes gadījumiem, plašāk izplatīt dalībvalstu sniegtās informācijas novērtējuma rezultātus, kā arī sekmēt informācijas apmaiņu par ieguves darbībām, tostarp paraugpraksi.

Piemēram, varētu izmantot citādu informācijas vākšanas kārtību saskaņā ar direktīvas 7. panta 5. punktu. Papildu informācijas vākšana par direktīvas īstenošanu praksē atvieglos Komisijas darbu, kura mērķis ir:

–sniegt atbalstu direktīvas īstenošanā un tās noteikumu ievērošanā, it īpaši, efektīvāk apzinot nepilnības direktīvas faktiskās īstenošanas gaitā un izstrādājot iespējamos risinājumus to novēršanai;

–apzināt paraugpraksi direktīvas īstenošanā;

–meklēt jaunus veidus, kā pārvaldīt ziņojumu sniegšanu un vienkāršot procesus, kā arī vajadzības gadījumā apsvērt grozījumus Komisijas Lēmumā 2009/358/EK par informācijas sniegšanu atbilstoši dokumenta “Vides uzraudzības un ziņošanas veselīguma pārbaude” mērķiem 17 .

Lai īstenotu savu ES aprites ekonomikas rīcības plānā pausto apņemšanos, Komisija šobrīd strādā pie norādījumu izstrādes un paraugprakses popularizēšanas kalnrūpniecības atkritumu apsaimniekošanas plānos. 18  

Komisija arī turpinās vākt informāciju, lai varētu arī nākotnē atjaunināt attiecīgos direktīvas aspektus un tādējādi gādāt par cilvēka veselības un vides aizsardzību, liekot īpašu uzsvaru uz tādiem aspektiem kā bīstamo atkritumu apsaimniekošana, dambju un dīķu drošība un piesārņojuma novēršana.

Dati par dalībvalstīm

	Kopējais atkritumu daudzums 2012. g.  I	Kopējais karjeru izstrādes un kalnrūpniecības nozaru radītais atkritumu daudzums 2012. g.  II	Minerālie un cietie atkritumi no karjeru izstrādes un kalnrūpniecības darbības  III	Bīstamie minerālu un cietie atkritumi no karjeru izstrādes un kalnrūpniecības darbības  IV	Karjeru izstrādes un kalnrūpniecības darbību rezultātā radīto bīstamo minerālu un cieto atkritumu īpatsvars (%)	Ziņojumos norādītie darbojošies objekti  V	Darbojošies A kategorijas objekti  VI	Pilnīgums (ziņošana)  VII	Pārbaužu skaits (kopā)  VIII	Pārbaužu skaits (A kat.)  IX
Eiropas Savienība (28)	2 514 220 000	733 980 000	731 950 000	13 460 000	1,84
Beļģija	67 630 317	115 137	30 245	9	0,03	3	0		DN  X
Bulgārija	161 252 166	141 082 596	141 061 523	13 266 720	9,40	DN	2		DN	DN
Čehijas Republika	23 171 358	167 422	88 585	1359	1,53	7	0		0
Dānija	16 332 249	18 005	5704	45	0,79	0	0		0
Vācija	368 022 172	8 625 187	8 488 645	7705	0,09	27	2		1073	46
Igaunija	21 992 343	9 354 964	9 346 454	5	0,00	4	0		53
Īrija	13 421 334	2 024 984	1 984 284	508	0,03	22	2		154	49
Grieķija	72 328 280	47 831 627	47 822 445	90	0,00	2343	1		DN	DN
Spānija	118 561 669	22 509 144	22 495 556	368	0,00	1558	25		DN	DN
Francija	344 731 922	2 477 408	2 196 522	1644	0,07	4152	1		3401	1
Horvātija	3 378 638	5034	2729	257	9,42	DN	DN		DN	DN
Itālija	162 764 632	719 666	345 842	1990	0,58	213	126		349	DN
Kipra	2 086 469	217 888	217 311	0	0,00	13	1		13	1
Latvija	2 309 581	1968	1478	0	0,00	0	0	
Lietuva	5 678 751	25 911	7171	25	0,35	0	0	
Luksemburga	8 397 228	131 314	121 034	0	0,00	0	0	
Ungārija	16 310 151	91 218	81 827	30 852	37,70	862	6		932	115
Malta	1 452 496	45 103	45 103	0	0,00	0	0	
Nīderlande	123 612 767	179 164	139 670	3280	2,35	0	0	
Austrija	34 047 465	51 339	34 687	7830	22,57	33	0		60
Polija	163 377 949	68 035 432	67 599 891	1301	0,00	99	0		116
Portugāle	14 184 456	242 598	227 253	5	0,00	8	3		18	28
Rumānija	266 975 602	223 292 741	223 173 154	125 458	0,06	74	2		743
Slovēnija	4 546 506	14 448	10 936	0	0,00	DN	DN		0	0
Slovākija	8 425 384	310 580	299 913	203	0,07	119	3		102	15
Somija	91 824 193	52 880 000	52 880 000	0	0,00	90	9		166	41
Zviedrija	156 306 504	129 480 919	129 455 408	162	0,00	22	15		75
Apvienotā Karaliste	241 100 639	24 043 977	23 787 471	8233	0,03	601	4		43	4

(1)

   OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp.

(2)

   Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Dānija un Francija.

(3)

   Komisijas 2009. gada 29. aprīļa Lēmums 2009/358/EK par informācijas harmonizāciju un regulāru sniegšanu, kā arī anketām atbilstīgi 22. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 18. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (OV L 110, 1.5.2009., 39. lpp.).

Komisijas 2009. gada 20. aprīļa Lēmums 2009/335/EK par tehniskām pamatnostādnēm attiecībā uz finansiālās garantijas apjoma noteikšanu ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/21/EK (OV L 101, 21.4.2009., 25. lpp.).

Komisijas 2009. gada 20. aprīļa Lēmums 2009/337/EK par atkritumu apsaimniekošanas objektu klasifikācijas kritēriju noteikšanu saskaņā ar III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (OV L 102, 22.4.2009., 7. lpp.).

Komisijas 2009. gada 30. aprīļa Lēmums 2009/359/EK , ar ko papildina inerto atkritumu definīciju, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu 22. panta 1. punkta f) apakšpunktu (OV L 110, 1.5.2009., 46. lpp.).

Komisijas 2009. gada 30. aprīļa Lēmums 2009/360/EK , ar ko papildina atkritumu raksturojuma tehniskās prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (OV L 110, 1.5.2009., 48. lpp.).

(4)

   Characterisation of waste — Sampling and analysis of weak acid dissociable cyanide discharged into tailings ponds; Eiropas tehniskā specifikācija CEN/TS 16229:2011, 29.6.2011.

Characterisation of waste — Static test for determination of acid potential and neutralisation potential of sulfidic waste; Eiropas standarts EN 15875:2011, 26.10.2011.

Characterization of waste – Overall guidance document for the characterization of waste from extractive industries, CEN/TR 16376:2012, 24.6.2012.

(5)

   http://eippcb.jrc.ec.europa.eu/reference/BREF/mmr_adopted_0109.pdf.

(6)

   Komisijas lēmums, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumenta kopsavilkumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK vajadzībām.

(7)

   Komisijas Lēmums 2009/358/EK (OV L 110, 1.5.2009., 39. lpp.).

(8)

   Skatīt http://ec.europa.eu/environment/waste/studies/mining/Study%20Implementation%20report%20Extractive%20Waste%20Directive.pdf.

(9)

   http://ec.europa.eu/environment/waste/studies/mining/waste_extractive_industries.pdf

(10)

   Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande un Polija.

(11)

   Objektā apsaimniekoto atkritumu bīstamība ir viens no kritērijiem objekta iekļaušanai A kategorijā (sk. tabulu ziņojuma beigās).

(12)

   Dānija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta un Nīderlande.

(13)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).

(14)

   Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Grieķija, Igaunija, Polija, Rumānija un Somija.

(15)

   Kopā konstatēti 54 gadījumi, taču ne visas attiecīgās dalībvalstis ir norādījušas neatbilstību skaitu.

(16)

   Apvienotā Karaliste, Čehijas Republika, Francija, Lietuva, Portugāle, Slovākija, Somija un Spānija.

(17)

     SWD(2016) 188 final, Komisijas dienestu darba dokuments “Ceļā uz ES vides uzraudzības un ziņošanas veselīguma pārbaudi: nodrošināt efektīvu uzraudzību, lielāku pārredzamību un koncentrētāku ziņošanu par ES vides politiku”.

   

(18)

     COM(2015) 614 final, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”.

(I)

 Ņemts no env_wasgen, EUROSTAT: visu NACE iekļauto saimnieciskās darbības veidu un mājsaimniecību radītie atkritumi.

(II)

 Ņemts no env_wasgen, EUROSTAT: karjeru izstrādes un kalnrūpniecības aktivitāšu rezultātā radītie atkritumi.

(III)

 Ņemts no env_wasgen, EUROSTAT: karjeru izstrādes un kalnrūpniecības darbības rezultātā radītie minerālu un cietie atkritumi.

(IV)

 Ņemts no env_wasgen, EUROSTAT: karjeru izstrādes un kalnrūpniecības darbības rezultātā radītie bīstamie minerālu un cietie atkritumi.

(V)

 Dalībvalstu sniegtie dati par otro pārskata periodu.

(VI)

 Dalībvalstu sniegtie dati par otro pārskata periodu.

(VII)

 : pieejama pilnīga informācija;  informācija ir sniegta, bet acīmredzot nepilnīga vai neskaidra.

(VIII)

 Dalībvalstu sniegtie dati par otro pārskata periodu.

(IX)

 Dalībvalstu sniegtie dati par otro pārskata periodu.

(X)

 DN: datu nav