EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.8.2016

COM(2016) 546 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2015. gada ziņojums

SATURS

1.Ievads

2.Neizskatītie 2014. gada pieteikumi

3.Jaunie pieteikumi, kas saņemti 2015. gadā

4.Finansējums

5.Uzraudzība

6.Palīdzības pasākumu pabeigšana

7.Secinājumi

1.Ievads

Padomes 2002. gada 11. novembra Regulā (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido ES Solidaritātes fondu (turpmāk “regula”), noteikts, ka Eiropas Parlamentam un Padomei tiek sniegts ziņojums par fonda darbību iepriekšējā gadā. Šajā ziņojumā ir aplūkota ES Solidaritātes fonda (turpmāk “ESSF” jeb “fonds”) darbība 2015. gadā, proti, sniegta informācija par jauno pieteikumu apstrādi, kā arī ziņojumu par atbalsta izlietojumu jeb īstenošanas ziņojumu novērtēšanu, kas jāveic, lai tos sagatavotu slēgšanai. Pēc grozījumiem ESSF regulā 1 pieteikumi, kas tika iesniegti Komisijai pēc 2014. gada jūnija, tika novērtēti saskaņā ar jaunajiem regulā noteiktajiem kritērijiem.

2015. gadā Komisija saņēma salīdzinoši nelielu skaitu pieteikumu ESSF palīdzības saņemšanai. Gada laikā tika iesniegti tikai trīs pieteikumi, kas saistīti ar diviem plūdu gadījumiem Grieķijā un bargiem ziemas laika apstākļiem Bulgārijā. Komisija visus trīs pieteikumus novērtēja kā atbilstošus.

Tā kā 2014. gadā veiktās ESSF regulas pārskatīšanas rezultātā tika ieviesta iespēja potenciālajām saņēmējvalstīm saņemt avansa maksājumus, Komisija radīja nepieciešamos budžeta apstākļus ES 2015. gada budžetā un tādējādi spēja apstiprināt avansa maksājumus trīs pieteikumiem, kas tika saņemti gada laikā.

Turklāt Komisija pabeidza tādu četru pieteikumu izvērtēšanu, kas jau 2014. gadā tika saņemti no Rumānijas (divi pieteikumi), Bulgārijas un Itālijas. Komisija visus četrus pieteikumus novērtēja kā atbilstošus.

Finanšu izteiksmē 2015. gadā Komisija apstiprināja ESSF palīdzību kopumā EUR 82 780 615 apmērā, aptverot septiņus pieteikumus. Ietverot finansiālo palīdzību, kas jau bija apstiprināta iepriekšējā gada beigās, EUR 126 724 968 apmērā (taču par kuru budžeta apropriācijas bija jāpārnes uz 2015. gadu), Komisija veica kopējos maksājumus EUR 209 505 583 apmērā.

Nozīmīgs progress tika panākts arī attiecībā uz tādu astoņu ESSF palīdzības pasākumu pabeigšanu, kas uzsākti iepriekšējos gados.

I pielikumā ir ietvertas lielām katastrofām piemērojamās robežvērtības fonda līdzekļu izmantošanai 2015. gadā, un II pielikumā ir ietverts pārskats par pieteikumiem, kuriem gada laikā piešķirta palīdzība, ietverot attiecīgo finanšu informāciju.

2.Neizskatītie 2014. gada pieteikumi

Četru turpmāk minēto 2014. gadā saņemto pieteikumu izvērtēšana tika pabeigta 2015. gadā. Tā kā šie pieteikumi tika saņemti pēc ESSF regulas grozījumu stāšanās spēkā 2014. gada jūnijā, tie tika izvērtēti saskaņā ar pārskatītās ESSF regulas noteikumiem.

RUMĀNIJA — 2014. gada pavasara plūdi

2014. gada aprīlī un maijā lielāko daļu Rumānijas skāra plaši plūdi, nodarot postījumus sabiedriskajai un privātajai infrastruktūrai, privātiem mājokļiem un lauksaimniecībai. Rumānija iesniedza pieteikumu ESSF palīdzības saņemšanai 2014. gada 9. jūlijā noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2014. gada 19. aprīlī reģistrētajiem postījumiem.

Pieteikums tika iesniegts, balstoties uz kritēriju “kaimiņvalsts katastrofa”, apgalvojot, ka daļu no Rumānijas ir ietekmējusi tā pati katastrofa, kura skāra Serbiju, sākot no 2014. gada 14. maija, un kuru Komisija iepriekš aplūkoja kā lielu katastrofu. Tomēr pēc meteoroloģisko apstākļu novērtēšanas Komisija secināja, ka saskaņā ar Rumānijas iestāžu sniegto informāciju nav iespējams visus postījumus, par kuriem iesniegta prasība (pat tiem, kuri radušies jau 19. aprīlī), attiecināt uz to pašu katastrofu, kas bija skārusi Serbiju. Tādēļ Komisija lūdza Rumānijai pārskatīt un atjaunināt savu pieteikumu un neietvert postījumus, kas ir radušies pirms 2014. gada 14. maija.

2014. gada 29. septembrī Rumānija iesniedza pārskatītu pieteikumu, ietverot tikai postījumus, kas radušies pēc 2014. gada 14. maija, un iesniedzot prasību par kopējiem tiešajiem zaudējumiem EUR 167,927 miljonu apmērā. Šī summa veido 0,13 % no Rumānijas nacionālā kopienākuma (NKI). Tā kā kopējie tiešie zaudējumi bija zem lielo katastrofu robežvērtības 2 un tā kā netika sasniegta regulas 2. panta 3. punktā noteiktā reģionālās katastrofas robežvērtība 3 , pieteikums tika veiksmīgi izvērtēts saskaņā ar 2. panta 4. punkta “kaimiņvalsts noteikumu”. 2015. gada 9. aprīlī Komisija nolēma ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai (Parlamentam un Padomei) izmantot ESSF līdzekļus EUR 4 198 175 apmērā. Finansiālais pabalsts Rumānijai tika izmaksāts 2015. gada 21. augustā.

RUMĀNIJA — 2014. gada vasaras plūdi

Otru pieteikumu ESSF palīdzības saņemšanai Rumānija iesniedza attiecībā uz postījumiem, ko radīja liels nokrišņu daudzums un tiem sekojoši plūdi, kā arī zemes nogruvumi Rumānijas dienvidrietumos laika posmā no 2014. gada jūlija beigām līdz augusta vidum. Katastrofa nodarīja postījumus sabiedriskajai un privātajai infrastruktūrai, uzņēmumiem un lauksaimniecības nozarei, kā arī kultūras mantojumam un privātiem mājokļiem.

Pieteikums Komisijai tika iesniegts 2014. gada 3. oktobrī noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2014. gada 28. jūlijā reģistrētajiem postījumiem. Pēc Komisijas lūguma papildu informācija, ietverot pārskatītos zaudējumu aprēķinus, tika sniegta 2015. gada 13. janvārī.

Rumānijas iestādes aplēsa, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 171,911 miljoni, kas veido 0,13 % no Rumānijas NKI un tādējādi nesasniedz lielas katastrofas robežvērtību.

Tādēļ pieteikums tika izskatīts, pamatojoties uz “reģionālu katastrofu” kritērijiem. Rumānijas pieteikums attiecās uz vienu NUTS 2 reģionu, proti, Dienvidrietumi-Oltenija. Ziņotie tiešie zaudējumi EUR 171,911 miljonu apmērā veidoja 1,64 % no šā reģiona IKP (EUR 10 480 miljoni, pamatojoties uz 2011. gada rādītājiem), tādējādi pārsniedzot reģionālu katastrofu robežvērtību un atbilstot kritērijam pabalsta saņemšanai no fonda.

2015. gada 9. aprīlī Komisija nolēma ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai izmantot ESSF līdzekļus EUR 4 297 775 apmērā. Finansiālais pabalsts Rumānijai tika izmaksāts 2015. gada 21. augustā.

BULGĀRIJA — 2014. gada vasaras plūdi

Līdzīgi notikumiem Rumānijā 2014. gada jūlija beigās un augusta sākumā Bulgāriju skāra intensīvas un stipras lietusgāzes, kas nodarīja ievērojamus postījumus sabiedriskajai un privātajai infrastruktūrai, uzņēmumiem, privātiem mājokļiem un īpašumiem, kā arī kaitējumu lauksaimniecības nozarē.

Bulgārija savu pieteikumu Komisijai iesniedza 2014. gada 23. oktobrī noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2014. gada 31. jūlijā reģistrētajiem postījumiem. Atjauninātā informācija, kas bija nepieciešama izvērtējuma pabeigšanai, tika iesniegta 2014. gada 12. novembrī.

Bulgārijas iestādes aplēsa, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 79 344 miljoni, kas veido 0,20 % no Bulgārijas NKI. Tādēļ pieteikums tika izskatīts, pamatojoties uz “reģionālu katastrofu” kritērijiem. Bulgārijas pieteikums attiecās uz vienu NUTS 2 reģionu, proti, Ziemeļrietumi, kas atrodas Bulgārijas ziemeļrietumos un ir viens no nabadzīgākajiem ES reģioniem. Ziņotie tiešie zaudējumi EUR 79,344 miljonu apmērā veidoja 2,9 % no šā reģiona IKP (EUR 2 732 miljoni, pamatojoties uz 2011. gada rādītājiem) un tādējādi pārsniedza reģionālu katastrofu robežvērtību — 1,5 % no IKP. Tādēļ Bulgārijas pieteikums atbilda kritērijiem pabalsta saņemšanai no fonda.

2015. gada 9. aprīlī Komisija nolēma ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai izmantot ESSF līdzekļus EUR 1 983 600 apmērā. Finansiālais pabalsts Bulgārijai tika izmaksāts 2015. gada 21. augustā.

ITĀLIJA — 2014. gada rudens plūdi

Laika posmā no 2014. gada 9. oktobra līdz 18. novembrim plašas Itālijas ziemeļrietumu daļas cieta no atkārtotiem nelabvēlīgu laika apstākļu periodiem ar spēcīgu lietu un tam sekojošiem plūdiem un zemes nogruvumiem, kas nodarīja nopietnus postījumus sabiedriskajai un privātajai infrastruktūrai, uzņēmumiem, privātiem mājokļiem un īpašumiem, kā arī kaitējumu lauksaimniecības nozarē.

Pieteikums Komisijai tika iesniegts 2014. gada 23. decembrī noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2014. gada 9. oktobrī reģistrētajiem postījumiem. Pēc Komisijas lūguma papildu informācija, ietverot nedaudz pārskatītos zaudējumu aprēķinus, tika sniegta 2015. gada 3. februārī.

Itālijas iestādes aplēsa, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 2 241,052 miljoni, kas nesasniedz “lielas katastrofas” robežvērtību ESSF līdzekļu izmantošanai Itālijā 2014. gadā (t. i., EUR 3 miljardi 2011. gada cenās).

Tādēļ pieteikums tika izskatīts, pamatojoties uz “reģionālu katastrofu” kritērijiem. Pieci Itālijas NUTS 2 reģioni, proti, Emīlija-Romanja, Ligūrija, Lombardija, Pjemonta un Toskāna, tika skarti tiešā veidā. Pamatojoties uz Itālijas iestāžu sniegtajiem rādītājiem, radītie zaudējumi piecos reģionos veidoja 1,84 % no vidējā svērtā reģionālā IKP un tādējādi pārsniedza 1,5 % no IKP robežvērtības reģionālām katastrofām. Tādēļ Itālijas pieteikums bija tiesīgs saņemt ESSF pabalstu.

2015. gada 9. aprīlī Komisija nolēma ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai izmantot ESSF līdzekļus EUR 56 026 300 apmērā. Fonda finansiālais pabalsts Itālijai tika izmaksāts 2015. gada 2. oktobrī.

3.Jaunie pieteikumi, kas saņemti 2015. gadā

2015. gadā Komisija saņēma trīs jaunus pieteikumus. Būtiskākā informācija par šiem jaunajiem pieteikumiem ir apkopota turpmāk.

BULGĀRIJA — bargi ziemas laika apstākļi 2015. gadā

2015. gada janvāra beigās un februāra sākumā lielākā daļa Bulgārijas cieta no stiprām lietusgāzēm, sniega, plūdiem un zemes nogruvumiem, kas nodarīja ievērojamus postījumus sabiedriskai infrastruktūrai, uzņēmumiem, privātiem mājokļiem un īpašumiem, kā arī kaitējumu lauksaimniecības nozarē. Burgasā vien tika applūdinātas vairāk nekā 300 ēku. Aizsprosti tika pārrauti, daudzas upes (piemēram, Marica/Evra) pārplūda un applūdināja lauksaimniecības zemi un mežus. Brāzmaini vēji iznīcināja priežu mežus, radīja elektroapgādes pārtraukumus un sakaru tīklu pārrāvumus; autoceļus nobloķēja krituši koki.

Bulgārija savu pieteikumu iesniedza 2015. gada 24. aprīlī noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2015. gada 30. janvārī reģistrētajiem postījumiem.

Bulgārijas iestādes aplēsa, ka katastrofas radītie kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 243,305 miljoni, kas veido 0,622 % no Bulgārijas NKI. Tā kā aplēstie kopējie tiešie zaudējumi pārsniedza robežvērtību, katastrofa tika kvalificēta kā “liela dabas katastrofa” regulas 2. panta 2. punkta nozīmē.

Iesniedzot pieteikumu, Bulgārija lūdza avansa maksājumu par paredzamo pabalstu no ESSF. Pēc pieteikuma sākotnējas izvērtēšanas Komisija secināja, ka ir izpildīti regulas 4.a pantā noteiktie nosacījumi avansa maksājumam, un piešķīra avansu EUR 637 782 apmērā (kas ir 10 % no fonda paredzamā finansiālā pabalsta). Tas tika izmaksāts 2015. gada 15. jūlijā.

Pēc izvērtējuma pabeigšanas Komisija 2015. gada 10. jūlijā nolēma ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai izmantot ESSF līdzekļus EUR 6 377 815 apmērā. Fonda finansiālā pabalsta atlikums Bulgārijai tika izmaksāts 2015. gada 1. decembrī.

GRIEĶIJA — Vidusgrieķijas un Evras plūdi 2015. gadā

No 2015. gada februāra sākuma Grieķiju skāra plaši plūdi plašākā Evras un Ardas upju apgabalā Austrummaķedonijas un Trāķijas reģionā. Tajā pašā periodā plašus apgabalus Grieķijas centrālajā un rietumu daļā, tostarp Ēpeiras, Rietumgrieķijas, Vidusgrieķijas un Tesālijas reģionus, skāra līdzīgi notikumi, kas nodarīja vēl lielākus postījumus nekā Austrummaķedonijā. Notikumi radīja postījumus pamatinfrastruktūrai, sabiedriskām ēkām, privātiem mājokļiem, uzņēmumiem un lauksaimniecībai. Plūdi Evras baseinā jo īpaši ietekmēja lauksaimniecības nozari. Tika applūdināti apmēram 17 500 ha zemes. Tika iznīcināta lauksaimniecības infrastruktūra, noliktavas un kultūraugi. Tika bojāti vai sagrauti 150 km autoceļu. 17 apdzīvotās vietās tika bojāta ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra. Plūdi nodarīja postījumus arī sabiedriskām ēkām (skolām, sporta zālēm, bibliotēkām).

Grieķijas rietumu, centrālajā un ziemeļu daļā Ēpeira, Etolija un Akarnanija, Evritanija, Ftiotida, Tesālija un Peloponēsa cieta no spēcīgām lietusgāzēm un vētrām, kā arī spēcīgas snigšanas kalnos, brāzmainiem dienvidu vējiem gan jūras, gan sauszemes teritorijās. Notikums radīja elektroapgādes pārtraukumus, upes pārplūda, un plašu zemes nogruvumu rezultātā tika izolētas vairākas kalnainas apdzīvotās vietas, kuru iedzīvotāji bija jāevakuē. Katastrofa nodarīja postījumus vairāk nekā 60 % autoceļu tīkla Ēpeirā. Lauksaimniecību skāra kultūraugu zudumi apstrādātās zemes platībās. Tika skarti veikali, mājokļi, komercuzņēmumi, lopkopības un lauku saimniecības. Tika apdraudētas dažas Grieķijas kultūras mantojuma vērtības.

Grieķija iesniedza divus atsevišķus pieteikumus finansiālajam pabalstam no ESSF. Abi pieteikumi Komisijai tika iesniegti 2015. gada 23. aprīlī noteikto 12 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2015. gada 1. februārī (centrālajos un rietumu reģionos) un 4. februārī (Evras baseinā) reģistrētajiem postījumiem. Pieteikumi tika iesniegti, balstoties uz kritēriju “reģionāla dabas katastrofa” saskaņā ar regulas 2. panta 3. punktu.

Tomēr Komisijas veiktajā izvērtēšanā atklājās, ka notikumi Grieķijā (un lielā dabas katastrofa Bulgārijā) ir saistīti un tiem ir viena un tā pati meteoroloģiskā izcelsme. Tāpēc Komisija nolēma Grieķijas gadījumus uzskatīt par vienu reģionālu dabas katastrofu. Abu pieteikumu apvienošana neietekmēja ESSF finansiālā pabalsta summu, bet ievērojami samazināja administratīvo slogu Grieķijai īstenošanas un ziņošanas laikā.

Kopumā katastrofa skāra piecus NUTS 2 reģionus: Austrummaķedonijas un Trāķijas reģionu (plūdi Evrā), kā arī Ēpeiras, Rietumgrieķijas, Vidusgrieķijas un Tesālijas reģionus. Grieķijas iestādes aplēsa, ka plūdu radītie kopējie tiešie zaudējumi ir EUR 395 878 miljoni. Šī summa veidoja 4,78 % no vidējā svērtā IKP 5 attiecīgajos NUTS 2 reģionos un tādējādi ievērojami pārsniedza reģionālu katastrofu robežvērtību — 1,5 % no IKP.

Iesniedzot pieteikumus, Grieķija lūdza avansa maksājumu paredzamajiem pabalstiem no ESSF. Pēc pieteikumu sākotnējās izvērtēšanas un pirms lēmuma pieņemšanas tos apvienot Komisija secināja, ka abos gadījumos ir izpildīti regulas 4.a pantā noteiktie nosacījumi. Komisija piešķīra avansu EUR 331 135 apmērā Evrai un EUR 658 560 apmērā Grieķijas centrālajai un rietumu daļai, kas abos gadījumos ir 10 % no fonda paredzamā finansiālā pabalsta. Summas tika izmaksātas 2015. gada 15. jūlijā.

Pēc izvērtējuma pabeigšanas Komisija 2015. gada 10. jūlijā nolēma ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai izmantot ESSF līdzekļus EUR 9 896 950 apmērā. Fonda finansiālā pabalsta atlikums Grieķijai tika izmaksāts 2015. gada 27. novembrī.

4.Finansējums

Budžeta lēmējinstitūcija 2015. gadā ESSF finansiālā pabalsta saņemšanai apstiprināja četras lietas, kuras attiecas uz pieteikumiem, kas saņemti 2014. un 2015. gadā.

2015. gada budžeta grozījuma Nr. 4 projekts ietvēra četrus ESSF pieteikumus — divus no Rumānijas un pa vienam no Bulgārijas un Itālijas — EUR 66 505 850 apmērā un tika pieņemts 2015. gada 7. jūlijā 4 . Maksājumi tika veikti 2015. gada augustā un oktobrī.

Attiecībā uz trijiem 2015. gadā saņemtajiem pieteikumiem — proti, vienu no Bulgārijas un diviem no Grieķijas — Komisija 2015. gada 23. jūlijā 5 nolēma ierosināt izmantot ESSF, tomēr neiesniedzot budžeta grozījuma projektu, jo, tā kā pilnā summa bija EUR 16 274 765, šos gadījumus varētu segt ar EUR 50 miljonu apropriācijām, kas 2015. gada budžetā jau bija novirzītas iespējamiem avansiem. Budžeta lēmējinstitūcija ESSF izmantošanu apstiprināja 2015. gada 6. oktobrī 6 . Maksājumi tika veikti 2015. gada novembrī un decembrī.

Paralēli iepriekš aprakstītajām fonda izmantošanas procedūrām un pēc Grieķijas un Bulgārijas lūguma Komisija 2015. gada 24. jūnijā 7 nolēma piešķirt avansa maksājumus kopumā EUR 1 627 477 apmērā. Tie tika izmaksāti no 2015. gada budžetā paredzētās EUR 50 miljonu “rezerves” avansiem. Avansa maksājumi Grieķijai un Bulgārijai tika izmaksāti 2015. gada 15. jūlijā.

Solidaritātes fonda finansiālie pabalsti — 2015. gadā apstiprinātie budžeta grozījumi
Saņēmējvalsts	Katastrofa	Kategorija	Summa (EUR)
Rumānija	Pavasara plūdi 2014. gadā	kaimiņvalsts	4 198 175
Rumānija	Vasaras plūdi 2014. gadā	reģionāla	4 297 775
Bulgārija	Vasaras plūdi 2014. gadā	reģionāla	1 983 600
Itālija	Rudens plūdi 2014. gadā	reģionāla	56 026 300
KOPĀ			66 505 850
Solidaritātes fonda finansiālie pabalsti — tikai 2015. gadā pieņemtie lēmumi par fonda izmantošanu
Saņēmējvalsts	Katastrofa	Kategorija	Summa (EUR)
Bulgārija	Bargi ziemas laika apstākļi 2015. gadā	liela	6 377 815
Grieķija (2 gadījumi)	Vidusgrieķijas un Evras plūdi 2015. gadā	reģionāla	9 896 950
KOPĀ			16 274 765
KOPSUMMA			82 780 615

5.Uzraudzība

Komisija 2015. gadā veica uzraudzības apmeklējumus četrās saņēmējvalstīs, lai apspriestu ieviestās īstenošanas sistēmas un atbildētu uz īstenotāju iestāžu konkrētiem jautājumiem:

–Varnā (Bulgārijā) 2015. gada 24. septembrī saistībā ar finansiālo pabalstu EUR 10,542 miljonu apmērā, ko saņēma pēc plūdiem, kas 2014. gada jūnijā skāra Varnu (liela katastrofa);

–Belgradā (Serbijā) 2015. gada 1. oktobrī saistībā ar finansiālo pabalstu EUR 60,225 miljonu apmērā, ko saņēma pēc 2014. gada maija plūdiem (liela katastrofa);

–Kaljāri (Itālijā) 2015. gada 6. novembrī pēc finansiālā pabalsta EUR 16,311 miljonu apmērā, ko saņēma pēc 2013. gada novembra plūdiem (reģionāla katastrofa);

–Zagrebā (Horvātijā) 2015. gada 1. decembrī, lai apspriestu divus gadījumus saistībā ar finansiālo pabalstu EUR 8,616 miljonu apmērā, ko saņēma pēc 2014. gada janvāra ledus un plūdu katastrofas, un finansiālo pabalstu EUR 8,960 miljonu apmērā, ko saņēma saistībā ar 2014. gada maija plūdiem (abas bija lielas katastrofas).

Visi četri apmeklējumi apliecināja, ka attiecīgās iestādes īstenošanu un kontroli veic pārredzami un pareizi, ievērojot noteikumus, kas paredzēti ESSF regulā, attiecīgajos lēmumos par līdzekļu piešķiršanu un īstenošanas nolīgumos. Pēc īstenošanas ziņojumu saņemšanas Komisija veiks papildu analīzi un vajadzības gadījumā arī turpmākus pasākumus.

6.Palīdzības pasākumu pabeigšana

2015. gada laikā Komisija pabeidza astoņus ESSF palīdzības pasākumus, kuri visi tika īstenoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2012/2002 noteikumiem pirms tās pārskatīšanas. Saskaņā ar šiem noteikumiem 8. panta 2. punktā bija paredzēts, ka ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc īstenošanas perioda beigām (1 gadu no finansiālā pabalsta izmaksas dienas) saņēmējvalsts iesniedz ziņojumu par finansiālā pabalsta finanšu izlietojumu (turpmāk “īstenošanas ziņojums”), pievienojot izdevumu pamatojuma pārskatu (turpmāk “paziņojums par pamatotību”). Šīs procedūras beigās Komisija pabeidz fonda palīdzības pasākumu.

(1)Kipra, 2008. gada sausums: fonda finansiālais pabalsts bija EUR 7,605 miljoni. Komisija īstenošanas ziņojumu un paziņojumu par pamatotību saņēma ar ievērojamu aizkavēšanos — 2012. gada 24. jūlijā. Lai pabeigtu novērtējumu, bija nepieciešama papildu informācija no Kipras. 2015. gada janvārī Komisija varēja pabeigt palīdzības pasākumu.

(2)Itālija, 2010. gada plūdi Veneto: fonda finansiālais pabalsts bija EUR 16,909 miljoni. Komisija īstenošanas ziņojumu un paziņojumu par pamatotību saņēma 2013. gada 19. decembrī, krietni pirms regulā noteiktā 6 mēnešu termiņa. Ziņojums tika atzīts par pilnīgu un atbilstošu regulas prasībām, tādēļ Komisija 2015. gada janvārī varēja pabeigt palīdzības pasākumu.

(3)Čehija, 2010. gada pavasara plūdi: fonda finansiālais pabalsts bija EUR 5,111 miljoni. Lai pabeigtu novērtējumu, bija nepieciešama papildu informācija no Čehijas iestādēm. Turklāt Čehijas iestādes ziņoja, ka īstenošanas perioda beigās bija palikusi neiztērēta summa EUR 794,69 apmērā (neizlietotais piešķīrums, kā arī pēc ESSF konta slēgšanas saņemtie procenti un peļņa). Komisija atguva šo summu un 2015. gada jūnijā izbeidza palīdzības pasākumu.

(4)Čehija, 2010. gada rudens plūdi: ESSF finansiālais pabalsts bija EUR 10,912 miljoni. Līdzīgi kā “2010. gada pavasara plūdu gadījumā” Čehijas iestādes informēja Komisiju, ka ir palikusi neiztērēta summa EUR 932,64 apmērā (neizlietotais piešķīrums, kā arī pēc ESSF konta slēgšanas saņemtie procenti un peļņa). Komisija atguva šo summu un 2015. gada novembrī pabeidza palīdzības pasākumu.

(5)Īrija, 2009. gada plūdi: ESSF finansiālais pabalsts bija EUR 13,023 miljoni. Īstenošanas ziņojuma iesniegšanas termiņš bija 2012. gada jūnijs, taču Īrija lūdza pagarināt iesniegšanas termiņu. Ziņojums tika saņemts 2013. gada 20. decembrī. Tas tika atzīts par pilnīgu un atbilstošu regulas prasībām, tādēļ Komisija 2015. gada septembrī varēja pabeigt palīdzības pasākumu.

(6)Horvātija, 2010. gada septembra plūdi: ESSF finansiālais pabalsts bija EUR 1,175 miljoni. Komisija saņēma īstenošanas ziņojumu 2013. gada jūnijā. Lai pabeigtu novērtējumu, bija nepieciešama papildu informācija no Horvātijas. Palīdzības pasākumu varēja pabeigt 2015. gada oktobrī.

(7)Itālija, 2012. gada zemestrīces Emīlijā-Romanjā: fonda finansiālais pabalsts bija EUR 670,192 miljoni. Īstenošanas ziņojuma iesniegšanas termiņš bija 2014. gada jūnijs. Itālijas iestādes lūdza pagarināt iesniegšanas termiņu un attiecīgi iesniedza ziņojumu 2014. gada decembrī. Ziņojums tika atzīts par pilnīgu un atbilstošu regulas prasībām, tādēļ Komisija 2015. gada oktobrī varēja pabeigt palīdzības pasākumu.

(8)Austrija, 2012. gada plūdi Lavamindē: ESSF finansiālais pabalsts bija EUR 240 000. 2015. gada martā Austrija iesniedza savu īstenošanas ziņojumu, kas tika atzīts par pilnīgu un atbilstošu regulas prasībām. Tomēr Austrijas iestādes informēja Komisiju, ka Lavamindes pašvaldība uzskata, ka elektroenerģijas uzņēmuma “Verbund Hydro Power AG” (kura pārvaldībā atrodas Lavamindē esošā hidroelektrostacija) rīcība attiecībā uz plūdiem bijusi nolaidīga un nepietiekama. Tādēļ pašvaldība iesniedza Klāgenfurtes Apgabala civiltiesā prasību pret “Verbund Hydro Power AG” par zaudējumiem. Lieta tiesā tiek izskatīta. Turklāt Austrijas iestādes paskaidroja, ka prasības iesniegšanai par zaudējumiem nav tūlītēja tieša rezultāta un šobrīd nav iespējams paredzēt civiltiesas lietas iznākumu vai ilgumu. Komisija 2015. gada decembrī pabeidza šo palīdzības pasākumu un lūdza Austriju nekavējoties informēt Komisiju par tiesā izskatītās lietas iznākumu. Ja zaudējumu novēršanas izmaksas attiecīgi segs trešā persona, Komisija lūgs Austriju atmaksāt attiecīgo summu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2012/2002 8. panta 4. punktā.

2015. gadā Komisija saņēma arī trīs jaunus īstenošanas ziņojumus un paziņojumus par pamatotību no Slovēnijas un Horvātijas saistībā ar 2012. gada plūdiem un no Austrijas saistībā ar 2013. gada plūdiem. Šajā ikgadējā ziņojumā ietvertā perioda beigās joprojām turpinājās minēto īstenošanas ziņojumu novērtēšana.

7.Secinājumi

2015. gads bija pirmais pilnais gads, kad ESSF palīdzība tika īstenota saskaņā ar pārskatītās regulas noteikumiem. Tā kā pieteikumu, kas tika saņemti kopš jauno noteikumu stāšanās spēkā, skaits ir neliels, joprojām ir pāragri izdarīt galīgos secinājumus par paredzēto rezultātu efektivitāti. Tomēr ir pazīmes, kas liecina, ka pārskatītie kritēriji attiecībā uz reģionālām katastrofām tagad potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem rada daudz skaidrāku priekšstatu, vai pieteikums tiks pieņemts, un tādējādi ietaupa tiem nevajadzīgu darbu, sagatavojot neveiksmīgu pieteikumu, un pasargā tos no iespējamas maldināšanas. Saskaņā ar vecajiem, neskaidrākajiem noteikumiem aptuveni divas trešdaļas reģionālo katastrofu pieteikumu tika novērtēti kā neatbilstoši. Kopš pārskatīšanas reģionālo katastrofu pieteikumu atbilstības rādītājs ir 100 %.

Joprojām aktuāls jautājums ir aizkavēšanās laika posmā starp katastrofu un palīdzības maksājumu. Valstis, kas iesniedz pieteikumus, mēdz pilnībā izmantot pieteikumu iesniegšanas periodu, kas tagad ir pagarināts līdz 12 nedēļām. Dažos gadījumos nepieciešamība tulkot pieteikumu Komisijas darba valodā ir laikietilpīga, tāpat kā Padomes un Parlamenta procedūras, kas vajadzīgas, lai pieņemtu lēmumu par fonda izmantošanu un attiecīgu budžeta grozījumu (kas ietver 8 nedēļu pārbaudes periodu valstu parlamentiem). No otras puses, šķiet, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem un norādījumiem potenciālajiem pieteikumu iesniedzējiem tiek radīta skaidrāka izpratne par to, kas ir nepieciešams pieteikuma procesā, tādējādi samazinot nepieciešamību Komisijai pieprasīt papildu informāciju, lai varētu pabeigt pieteikuma izvērtēšanu. Visbeidzot, aizkavēšanos palīdz samazināt arī iepriekš atsevišķo lēmumu par pabalsta piešķiršanu un īstenošanas nolīgumu apvienošana vienā Komisijas īstenošanas aktā. Komisijas mērķis ir vēl vairāk samazināt aizkavēšanos, optimizējot administratīvās procedūras.

2015. budžeta gadā pirmo reizi stājās spēkā jaunie noteikumi par avansa maksājumiem, kas ļāva Komisijai izmaksāt 10 % no paredzamās palīdzības summas pirms fonda palīdzības oficiālās izmantošanas. Tas tika veiksmīgi īstenots attiecībā uz visiem trīs 2015. gada jaunajiem pieteikumiem.

Maksimālā gada budžeta piešķīruma samazināšana līdz EUR 500 miljoniem saskaņā ar 2014.–2020. gada finanšu shēmām neradīja nekādus sarežģījumus, jo pārskata periodā īpaši lielas katastrofas nenotika. Tādēļ nebija nepieciešams piemērot palīdzības summu ierobežošanu līdz divām trešdaļām no pieejamā gada piešķīruma, kā tas attiecībā uz šādiem iespējamiem gadījumiem ir noteikts kopš 2014. gada paziņojumos Komisijai par pieteikumiem finansiālā pabalsta saņemšanai. Faktiski 2015. gada maksājumus varēja pilnībā veikt no 2014. gada neizlietotā piešķīruma, kas bija pārnests tālāk, savukārt 2014. gada piešķīruma atlikušo EUR 287 miljonu izlietošanas termiņš beidzās 2015. gada beigās. Tādēļ visa 2015. gada piešķīruma summa tika pārnesta tālāk uz 2016. gadu, tādējādi radot papildu drošības tīklu iespējamām katastrofām 2016. gadā.

(1) Padomes 2002. gada 11. novembra Regula (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 661/2014 (OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp.).

(2)  Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 2. panta 2. punktā „liela dabas katastrofa” ir definēta kā tāda, kas ir radījusi tiešos zaudējumus, kuri pārsniedz vai nu EUR 3 miljardus 2011. gada cenās, vai 0,6 % no valsts nacionālā kopienākuma. Tiek piemērota zemākā no abām summām.

(3)  Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 2. panta 3. punktā “reģionāla dabas katastrofa” ir definēta kā jebkāda dabas katastrofa, kas uz pabalstu tiesīgas valsts reģionā NUTS 2 līmenī rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5 % no minētā reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja dabas katastrofa skar vairākus reģionus NUTS 2 līmenī, robežvērtību piemēro šo reģionu vidējam svērtam IKP, ko aprēķina, ņemot vērā katra reģiona zaudējuma daļu no kopējiem zaudējumiem.

(4) 2015. gada budžeta grozījums (BG) Nr. 4 attiecas uz Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) līdzekļu izmantošanu EUR 66 505 850 apmērā saistību un maksājumu apropriācijās. Fonda izmantošana ir saistīta ar diviem plūdu gadījumiem Rumānijā, vienu gadījumu — Bulgārijā un vienu gadījumu — Itālijā. OV L 261, 7.10.2015.

(5) COM(2015) 370 final, 23.7.2015.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 6. oktobra Lēmums (ES) 2015/1872 par ES Solidaritātes fonda izmantošanu (OV L 275, 20.10.2015., 30. lpp.).

(7) Grieķija: C(2015) 4181 final un C(2015) 4180 final, Bulgārija: C(2015) 4179 final.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.8.2016

COM(2016) 546 final

PIELIKUMI

dokumentam

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei

Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2015. gada ziņojums

I pielikums.    ES Solidaritātes fonds — lielām katastrofām piemērojamās robežvērtības 2015. gadā
   (pamatojoties uz 2013. gada Eurostat rādītājiem par nacionālo kopienākumu)

Lai novērtētu, vai ir izmantojams Solidaritātes fonds 1 , piemēro katrai valstij noteiktās robežvērtības, kuras izteiktas kā kopējie tiešie zaudējumi, kas pārsniedz 0,6 % no NKI vai EUR 3 miljardus 2011. gada cenās, kuru pamatā ir Eurostat saskaņotie dati. Tiek piemērota zemākā summa.

   (miljonos EUR)

		2013. gada NKI	0,6 % no NKI	Lielo katastrofu robežvērtība 2015. gadam
AT	ÖSTERREICH/AUSTRIJA	310 887	1 865,324	1 865,324
BE	BELGIË/BELGIQUE/BEĻGIJA	382 159	2 292,954	2 292,954
BG	BULGARIA/BULGĀRIJA	39 145	234,871	234,871
CY	KYPROS/KIPRA	16 159	96,954	96,954
CZ	ČESKÁ REPUBLIKA/ČEHIJA	139 591	837,545	837,545
DE	DEUTSCHLAND/VĀCIJA	2 813 780	16 882,680	3 247,296*
DK	DANMARK/DĀNIJA	258 831	1 552,985	1 552,985
EE	EESTI/IGAUNIJA	18 084	108,502	108,502
EL	ELLADA/GRIEĶIJA	181 886	1 091,315	1 091,315
ES	ESPAÑA/SPĀNIJA	1 014 902	6 089,412	3 247,296*
FI	SUOMI/FINLAND/SOMIJA	194 581	1 167,486	1 167,486
FR	FRANCE/FRANCIJA	2 097 227	12 583,362	3 247,296*
HR	HRVATSKA/HORVĀTIJA	42 034	252,205	252,205
HU	MAGYARORSZÁG/UNGĀRIJA	91 760**	550,558	550,558
IE	ÉIRE/IRELAND/ĪRIJA	133 864**	803,186	803,186
IT	ITALIA/ITĀLIJA	1 550 648	9 303,886	3 247,296*
LT	LIETUVA/LIETUVA	33 499	200,992	200,992
LU	LUXEMBOURG (G.D.)/LUKSEMBURGA	29 225**	175,347	175,347
LV	LATVIJA	23 317	139,901	139,901
MT	MALTA/MALTA	6 811	40,865	40,865
NL	NEDERLAND/NĪDERLANDE	599 909	3 599,454	3 247,296*
PL	POLSKA/POLIJA	365 188**	2 191,125	2 191,125
PT	PORTUGAL/PORTUGĀLE	162 238	973,429	973,429
RO	ROMÂNIA/RUMĀNIJA	138 706	832,237	832,237
SE	SVERIGE/ZVIEDRIJA	432 739	2 596,435	2 596,435
SK	SLOVENSKO/SLOVĀKIJA	70 432	422,589	422,589
SL	SLOVENIJA/SLOVĒNIJA	35 069	210,411	210,411
UK	UNITED KINGDOM/APVIENOTĀ KARALISTE	1 876 390	11 258,340	3 247,296*
ME	MONTENEGRO/MELNKALNE	3 327***	19,962	19,962
RS	SRBIJA/SERBIJA	32 763	196,579	196,579
TR	TÜRKIYE/TURCIJA	610 765	3 664,588	3 247,296*

* T. i., EUR 3 miljardi 2011. gada cenās.

** Avots: 2012. gada NKI rādītāji, 2013. gada rādītāji nav pieejami.
*** Avots: Melnkalnes NKI rādītāji nav pieejami, to vietā izmanto IKP rādītājus, kas pamatojas uz AMECO datubāzi (Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta/ECFIN ĢD ikgadējā makroekonomikas datubāze).

II pielikums. ES Solidaritātes fonds — fonda izmantošana 2015. gadā (ieskaitot 2014. gadā iesniegtos, bet neizskatītos pieteikumus)

Katastrofas gads	2014				2015
Pieteikuma iesniedzēja valsts	RO	RO	BG	IT	GR	GR	BG
Katastrofas nosaukums un veids	pavasara plūdi	vasaras plūdi	vasaras plūdi	rudens plūdi	plūdi Vidusgrieķijā	Evras plūdi	Bargi ziemas laika apstākļi 2015. gadā
Postījumu pirmā diena	14.5.2014. 2	28.7.2014.	31.7.2014.	9.10.2014.	1.2.2015.	4.2.2015.	30.1.2015.
Pieteikuma iesniegšanas termiņš	6.8.2014. 3	20.10.2014.	23.10.2014.	1.1.2015.	26.4.2015.	29.4.2015.	24.4.2015.
Pieteikuma datums (saņemšana Komisijā)	9.7.2014.	3.10.2014.	23.10.2014.	23.12.2014.	23.4.2015.	23.4.2015.	24.4.2015.
Datums, kad pieejama pilnīga informācija	29.9.2014.	13.1.2015.	12.11.2014.	3.2.2015.	~	~	~
Lielo katastrofu robežvērtība (milj. EUR)	783,738		232,502	3 183,624	1 091,315		234,871
Kopējie tiešie zaudējumi, kurus Komisija apstiprinājusi (milj. EUR)	167,927	171,911	79,344	2 241,052	263,424	132,454	243,305
Kategorija	kaimiņvalsts	reģionāla	reģionāla	reģionāla	reģionāla	reģionāla	liela
Zaudējumi/robežvērtība	21,43 %	21,93 %	34,13 %	70,39 %	24,14 %	12,14 %	103,59 %
Zaudējumi/NKI	0,13 %	0,13 %	0,20 %	0,14 %	0,145 %	0,073 %	0,622 %
Zaudējumi valstij (milj. EUR)	146,820	140,782	69,108	1 678,558	231,421	123,333	239,281
Zaudējumi valstij/kopējie zaudējumi	87,43 %	81,89 %	87,10 %	74,90 %	87,85 %	93,11 %	98,35 %
Attiecināmo pasākumu izmaksas (milj. EUR)	145,527	93,955	69,108	434,314	218,265	90,180	239,225
Attiecināmās izmaksas/kopējie zaudējumi	86,66 %	54,65 %	87,10 %	19,38 %	82,86 %	68,08 %	98,32 %
Palīdzība/attiecināmās izmaksas	2,88 %	4,57 %	2,87 %	12,90 %	3,02 %	7,30 %	2,67 %
Palīdzības apjoms (% no kopējiem zaudējumiem)	2,50 %	2,50 %	2,50 %	2,50 %	2,50 %	2,50 %	2,62 %
Lēmuma par avansu datums	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	24.6.2015.	24.6.2015.	24.6.2015.
Paziņojuma datums	9.4.2015. 4				10.7.2015. 5
Lēmuma par piešķiršanu datums	5.8.2015.	6.8.2015.	5.8.2015.	10.9.2015.	11.11.2015.		11.11.2015.
ESSF finansiālā palīdzība (EUR)	4 198 175	4 297 775	1 983 600	56 026 300	9 896 950		6 377 815

Pārskats par visiem ES Solidaritātes fonda izskatītajiem gadījumiem kopš 2002. gada ir pieejams šādā saitē: http://ec.europa.eu/regional_policy/index.cfm/en/funding/solidarity-fund/

(1)

(2) Komisijas apstiprinātais datums.

(3) Pieteikuma iesniegšanas termiņš — 6.8.2014.  — ir balstīts uz apstiprināto datumu, kad radīti pirmie postījumi — 14.5.2014.

(4) C(2015) 2285 — paziņojums par četriem pieteikumiem finansiāla pabalsta saņemšanai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, ko iesniedza Rumānija, Bulgārija un Itālija saistībā ar plūdiem 2014. gadā.

(5) C(2015) 4627 — paziņojums par trīs pieteikumiem finansiāla pabalsta saņemšanai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, ko iesniedza Grieķija saistībā ar plūdiem un Bulgārija saistībā ar bargiem ziemas laika apstākļiem 2015. gadā.