Briselē, 15.7.2016

COM(2016) 485 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDA 2015. GADA FINANŠU PĀRSKATI


Eiropas Attīstības fonda 2015. gada finanšu pārskati

 

SATURS

PĀRSKATU APSTIPRINĀJUMS    

EAF LĪDZEKĻU ĪSTENOŠANA UN UZSKAITE    

FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI — EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI    

EAF FINANŠU PĀRSKATI    

SKAIDROJUMI PAR EAF FINANŠU PĀRSKATIEM    

BÊKOU TRASTA FONDA FINANŠU PĀRSKATI    

PĀRSKATU APSTIPRINĀJUMS    

SKAIDROJUMI PAR BÊKOU TRASTA FONDA FINANŠU PĀRSKATIEM    

EAF UN BÊKOU TRASTA FONDA KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI    

EAF ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU    

FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI — EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI    

 

PĀRSKATU APSTIPRINĀJUMS

Eiropas Attīstības fonda 2015. gada finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fonda Finanšu regulas IX sadaļu un ar grāmatvedības politiku, noteikumiem un metodēm, kas izklāstītas finanšu pārskatu pielikumā.

Es apstiprinu savu atbildību par Eiropas Attīstības fonda gada pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fonda Finanšu regulas 20. pantu.

No kredītrīkotājiem un no EIB, kuri garantē informācijas uzticamību, esmu saņēmis visu informāciju, kas ir nepieciešama to pārskatu sagatavošanai, kuros norādīti Eiropas Attīstības fonda aktīvi un saistības, un budžeta izpilde.

Ar šo es apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un uz tādām pārbaudēm, ko es uzskatīju par nepieciešamām, lai apstiprinātu pārskatus, man ir pietiekama pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Eiropas Attīstības fonda finansiālo stāvokli.

[paraksts]

Manfred Kraff

Grāmatvedis

2016. gada 12. jūlijā

EAF LĪDZEKĻU ĪSTENOŠANA UN UZSKAITE

1.VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Eiropas Savienībai (turpmāk tekstā — „ES”) ir sadarbības attiecības ar daudzām jaunattīstības valstīm. To galvenais mērķis ir veicināt ekonomikas, sociālās jomas un vides attīstību, lai galvenokārt ilgtermiņā mazinātu un izskaustu nabadzību, sniedzot saņēmējvalstīm attīstības palīdzību un tehnisko palīdzību. Lai to sasniegtu, ES kopā ar partnervalstīm izstrādā sadarbības stratēģijas un novirza finanšu līdzekļus to īstenošanai. Šie ES līdzekļi, kas piešķirti attīstības sadarbībai, ir no šādiem trīs avotiem:

-ES budžets;

-Eiropas Attīstības fonds;

-Eiropas Investīciju banka.

Eiropas Attīstības fonds (turpmāk tekstā — „EAF”) ir galvenais instruments ES atbalsta sniegšanai attīstības sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (turpmāk tekstā — „ĀKK valstis”) un aizjūras zemēm un teritorijām (turpmāk tekstā — „AZT”).

EAF netiek finansēts no ES budžeta. To izveido ar iekšēju nolīgumu starp Padomē esošiem dalībvalstu pārstāvjiem, un to pārvalda īpaša komiteja. Eiropas Komisija (turpmāk tekstā — „Komisija”) atbild par tādu operāciju finansējuma īstenošanu, kuras tiek veiktas ar EAF līdzekļiem. Eiropas Investīciju banka (turpmāk tekstā — „EIB”) pārvalda ieguldījumu mehānismu.

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ĀKK valstīm un AZT piešķirtais ģeogrāfiskais atbalsts joprojām tiks finansēts galvenokārt no EAF. Katru EAF parasti izveido uz apmēram pieciem gadiem, un to reglamentē atsevišķa Finanšu regula, kurā noteikta prasība sagatavot finanšu pārskatus katram EAF. Tāpēc finanšu pārskatus sagatavo katram EAF atsevišķi par to daļu, ko pārvalda Komisija. Šos finanšu pārskatus sagatavo arī apkopotā veidā, lai sniegtu vispārēju priekšstatu par Komisijas atbildībā esošo līdzekļu finanšu stāvokli.

Iekšējo nolīgumu, ar kuru izveido 11. EAF, iesaistītās dalībvalstis parakstīja Padomes sanāksmē 2013. gada jūnijā 1 . Tas stājās spēkā 2015. gada 1. martā. Lai nodrošinātu nepārtrauktību laikā starp 10. EAF beigām un 11. EAF stāšanos spēkā, Komisija piedāvāja pārejas pasākumus, kas pazīstami kā pagaidu mehānisms (PM) 2 . PM ir sagatavots 11. EAF ietvaros.

Vienlaikus tika grozīta 10. EAF Finanšu regula 3  un tika pieņemta jauna Finanšu regula, ko piemēro pārejas periodam 4 . Abas regulas stājās spēkā 2014. gada 30. maijā. Padome 2015. gada 2. martā pieņēma 11. EAF Finanšu regulu 5 un īstenošanas noteikumus 6 . Tie stājās spēkā 2015. gada 6. martā.

ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma ietvaros tika izveidots ieguldījumu mehānisms. Šo ieguldījumu mehānismu pārvalda EIB, un to izmanto, lai atbalstītu privātā sektora attīstību ĀKK valstīs, finansējot galvenokārt, bet ne vienīgi, privātos ieguldījumus. Mehānisms ir izveidots kā atjaunojams fonds, lai atmaksātās aizdevumu summas varētu atkārtoti ieguldīt citās darbībās, tādējādi nodrošinot mehānisma pašatjaunošanos un finansiālo neatkarību. Tā kā ieguldījumu mehānismu nepārvalda Komisija, tas nav konsolidēts gada finanšu pārskatu pirmajā daļā — EAF finanšu pārskatos un saistītajā ziņojumā par finansējuma īstenošanu. Ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati ir iekļauti kā gada finanšu pārskatu atsevišķa daļa (II daļa), lai nodrošinātu pilnīgu priekšstatu par EAF sniegto attīstības palīdzību 7 .

2.KĀ TIEK FINANSĒTS EAF

Eiropadome 2013. gada 2. decembrī pieņēma daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Šajā kontekstā tika izlemts, ka ģeogrāfisko sadarbību ar ĀKK valstīm neintegrēs ES budžetā (ka tā nebūs vispārējā budžeta daļa), bet to arī turpmāk finansēs, izmantojot izveidotos starpvaldību EAF.

ES budžetu izstrādā uz gadu, un tas atbilst budžeta gada pārskata principam, t. i., izdevumus un ieņēmumus plāno un apstiprina uz vienu gadu. Atšķirībā no ES EAF ir daudzgadīgs fonds. Ar katru EAF tiek izveidots vispārējs fonds attīstības sadarbības īstenošanai parasti piecu gadu laikā. Tā kā līdzekļus piešķir uz vairākiem gadiem, piešķirtos līdzekļus var izmantot visā EAF periodā. Tas, ka nav budžeta gada pārskata, ir norādīts budžeta ziņojumā, vērtējot EAF budžeta izpildi attiecībā pret kopējiem līdzekļiem.

EAF līdzekļi ir ES dalībvalstu veiktas ad hoc iemaksas. Apmēram reizi piecos gados dalībvalstu pārstāvji tiekas starpvaldību līmenī, lai izlemtu par kopējo summu, ko piešķirs fondam, un pārraudzītu tās īstenošanu. Komisija pēc tam fondu pārvalda saskaņā ar Savienības politiku attīstības sadarbības jomā. Tā kā dalībvalstīm ir pašām sava attīstības veicināšanas un atbalsta politika papildus Savienības politikai, dalībvalstīm jāsaskaņo sava politika ar ES, lai nodrošinātu, ka tās papildina viena otru.

Papildus iepriekšminētajām iemaksām dalībvalstis var iesaistīties līdzfinansēšanas pasākumos vai veikt brīvprātīgas finanšu iemaksas EAF.

3.PĀRSKATU SNIEGŠANA GADA BEIGĀS

3.1.GADA FINANŠU PĀRSKATI

Grāmatvedis atbild par gada finanšu pārskatu sagatavošanu un nodrošina, ka tie sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par EAF finanšu stāvokli.

Gada finanšu pārskatus sniedz šādi:

I daļa. Komisijas pārvaldītie līdzekļi

I)EAF finanšu pārskati

II)ziņojums par EAF finansējuma īstenošanu

II daļa. EIB pārvaldītie līdzekļi

I)ieguldījumu mehānisma finanšu pārskati

Kopš trasta fonda izveides EAF ietvaros 2014. gadā (skatīt 3.2. punktu), turpmāk ir sniegti arī tā finanšu pārskati kopā ar konsolidētajiem (EAF un ieguldījumu fonda) finanšu pārskatiem.

Komisija pieņem gada finanšu pārskatus līdz nākamā gada 31. jūlijam un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, kas pieņem lēmumu par izpildes apstiprināšanu.

3.2.BÊKOU TRASTA FONDS

Saskaņā ar 187. panta 1. punktu Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (ES FR), un 42. pantu Finanšu regulā, ko piemēro pārejas periodam, Komisijai ir atļauts izveidot Savienības trasta fondus ārējām darbībām atbilstoši nolīgumiem, kas noslēgti ar citiem līdzekļu devējiem. Šādus trasta fondus drīkst veidot ārkārtas darbībām, ārkārtas situāciju seku pārvarēšanai un tematiskajām darbībām. Saskaņā ar ES FR 187. panta 6. punktu Savienības trasta fonda grāmatvedim ir jābūt Komisijas grāmatvedim.

Pirmo ES trasta fondu Bêkou ar vairākiem līdzekļu devējiem izveidoja ES, Vācija, Francija un Nīderlande 2014. gada 15. jūlijā, lai veicinātu stabilizāciju un atjaunotni Centrālāfrikas Republikā. Bêkou trasta fonda maksimālais darbības ilgums ir 60 mēneši.

Tā kā Bêkou trasta fonds tika izveidots EAF ietvaros, tā gada finanšu pārskati ir konsolidēti ar EAF finanšu pārskatiem.

4.REVĪZIJA UN IZPILDES APSTIPRINĀŠANA

4.1.REVĪZIJA

EAF gada finanšu pārskatus un līdzekļu pārvaldību pārrauga fonda ārējais revidents — Eiropas Revīzijas palāta (turpmāk tekstā — „ERP”), kas sagatavo gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.2.IZPILDES APSTIPRINĀŠANA

Galīgā kontrole nozīmē, ka tiek apstiprināta EAF līdzekļu finansējuma īstenošana konkrētā finanšu gada laikā. Eiropas Parlaments ir EAF budžeta izpildes apstiprinātājiestāde. Tas nozīmē, ka pēc revīzijas veikšanas un gada finanšu pārskatu pabeigšanas Padomei jāsniedz ieteikums un Eiropas Parlamentam jāpieņem lēmums par to, vai apstiprināt Komisijai EAF līdzekļu finansējuma īstenošanu konkrētajā finanšu gadā. Šāda lēmuma pamatā ir ERP veiktā finanšu pārskatu pārbaude un ERP gada ziņojums (kurā iekļauta oficiālā ticamības deklarācija), kā arī Komisijas atbildes, Komisijai turpmāk uzdotie jautājumi un papildus pieprasītā informācija.

 

EIROPAS ATTĪSTĪBAS FONDS

2015. FINANŠU GADS

FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI — EIROPAS KOMISIJAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI

Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās turpmāk var nesakrist.

 

SATURS

EAF FINANŠU PĀRSKATI    

EAF BILANCE    

EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS    

EAF NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS    

EAF PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM NETO AKTĪVOS    

BILANCE EAF DALĪJUMĀ    

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS EAF DALĪJUMĀ    

PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM NETO AKTĪVOS EAF DALĪJUMĀ    

SKAIDROJUMI PAR EAF FINANŠU PĀRSKATIEM    

BÊKOU IEGULDĪJUMU FONDA FINANŠU PĀRSKATI    

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR BÊKOU IEGULDĪJUMU FONDU    

BÊKOU IEGULDĪJUMU FONDA BILANCE    

BÊKOU IEGULDĪJUMU FONDA FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS    

BÊKOU IEGULDĪJUMU FONDA NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS    

BÊKOU IEGULDĪJUMU FONDA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM NETO AKTĪVOS    

SKAIDROJUMI PAR BÊKOU IEGULDĪJUMU FONDA FINANŠU PĀRSKATIEM    

EAF UN BÊKOU IEGULDĪJUMU FONDA KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI    

KONSOLIDĒTĀ BILANCE    

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS    

KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS    

KONSOLIDĒTAIS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM NETO AKTĪVOS    

EAF ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU    

 

EAF FINANŠU PĀRSKATI

Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās turpmāk var nesakrist.

 

EAF BILANCE

Miljonos EUR

Skaidrojums

31.12.2015.

31.12.2014.

ILGTERMIŅA AKTĪVI

Priekšfinansējums

2.1.

516

472

Iemaksas trasta fondā

2.2.

34

39

550

511

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

Priekšfinansējums

2.3.

1145

1403

Debitoru parādi

2.4.

171

84

Nauda un naudas ekvivalenti

2.6.

504

391

1820

1879

AKTĪVI KOPĀ

2370

2389

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

Uzkrājumi

2.7.

(4)

–

Kreditoru parādi

2.8.

(10)

(34)

(14)

(34)

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

Kreditoru parādi

2.9.

(1376)

(1423)

(1376)

(1423)

SAISTĪBAS KOPĀ

(1390)

(1457)

NETO AKTĪVI

980

932

KAPITĀLS UN REZERVES

Pieprasītais fondu kapitāls — aktīvie EAF

2.10.

38 873

35 673

Uz nākamo periodu pārnestais pieprasītais fondu kapitāls no slēgtiem EAF

2.11.

2252

2252

No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskās darbības rezultāts

(36 994)

(33 468)

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

(3152)

(3526)

NETO AKTĪVI

980

932

 

EAF FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

Miljonos EUR

Skaidrojums

2015.

2014.

PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

3.2.

132

132

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI

Pamatdarbības izdevumi

3.3.

(3179)

(3650)

Administratīvie izdevumi

3.4.

(113)

(22)

(3291)

(3671)

PĀRPALIKUMS/(DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS

(3160)

(3539)

Finanšu ieņēmumi

3.5.

8

13

Finanšu maksas

(0)

(0)

PĀRPALIKUMS/(DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS

8

13

GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS

(3152)

(3526)

 

EAF NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

Miljonos EUR

Skaidrojums

2015.

2014.

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

(3152)

(3526)

PAMATDARBĪBA

Dalībvalstu parastās iemaksas

3232

3068

Debitoru parādu vērtības samazinājuma zaudējumi (apvērse)

1

14

Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums

214

(165)

Iemaksu trasta fondā (palielinājums)/samazinājums

5

(39)

Īstermiņa debitoru parādu (palielinājums)/samazinājums*

(88)

(15)

Ilgtermiņa saistību palielinājums/(samazinājums)

(20)

9

Īstermiņa saistību palielinājums/(samazinājums)**

(211)

152

Uzkrāto maksu un nākamo periodu ienākumu palielinājums/(samazinājums)

132

134

NETO NAUDAS PLŪSMA

113

(368)

Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)

113

(368)

Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā

2.6.

391

759

Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās

2.6.

504

391

* Īstermiņa debitoru parādi, izņemot tos, kas ir saistīti ar parastajām iemaksām.

** Īstermiņa saistības, izņemot tās, kas ir saistītas ar parastajām iemaksām.

 

EAF PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM NETO AKTĪVOS

Miljonos EUR

Fondu kapitāls — aktīvie EAF (A)

Nepieprasītie līdzekļi — aktīvie EAF (B)

Pieprasītais fondu kapitāls — aktīvie EAF (C) = (A)-(B)

Kumulatīvās rezerves (D)

Uz nākamo periodu pārnestais pieprasītais fondu kapitāls no slēgtiem EAF (E)

Kopā neto aktīvi (C)+(D)+(E)

ATLIKUMS 31.12.2013.

45 691

13 162

32 529

(33 468)

2252

1313

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas

–

(3144)

3144

–

–

3144

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

–

–

(3526)

–

(3526)

ATLIKUMS 31.12.2014.

45 691

10 018

35 673

(36 994)

2252

932

Kapitāla palielinājums — iemaksas

(4795)

4795

–

–

4795

Kapitāla samazinājums — līdzekļi saistībām pagaidu mehānisma ietvaros

(1595)

(1595)

(1595)

11. EAF kapitāla atzīšana

29 367

29 367

–

–

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

–

–

(3152)

–

(3152)

ATLIKUMS 31.12.2015.

73 464

34 590

38 873

(40 146)

2252

980

 

 

BILANCE EAF DALĪJUMĀ

Miljonos EUR

31.12.2015.

31.12.2014.

Skaidrojums

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

ILGTERMIŅA AKTĪVI

Priekšfinansējums

2.1.

–

63

368

84

–

17

411

44

Iemaksas trasta fondā

2.2.

–

–

–

34

39

–

63

368

118

–

17

411

83

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

Priekšfinansējums

2.3.

3

67

879

195

5

142

1 178

77

Debitoru parādi

2.4.

1

65

103

2

3

66

15

0

Korespondējošie konti

2.5.

214

657

1190

–

216

810

–

607

Nauda un naudas ekvivalenti

2.6.

–

–

–

504

–

–

–

391

218

790

2172

701

224

1018

1193

1076

AKTĪVI KOPĀ

218

853

2541

819

224

1035

1604

1159

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

Uzkrājumi

2.7.

–

–

–

(4)

–

–

–

–

Kreditoru parādi

2.8.

–

–

(10)

–

–

–

(34)

–

–

–

(10)

(4)

–

–

(34)

–

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

Kreditoru parādi

2.9.

(3)

(128)

(1174)

(71)

(10)

(175)

(1195)

(43)

Korespondējošie konti

2.5.

–

–

–

(2062)

–

–

(1633)

–

(3)

(128)

(1174)

(2132)

(10)

(175)

(2828)

(43)

SAISTĪBAS KOPĀ

(3)

(128)

(1184)

(2136)

(10)

(175)

(2862)

(43)

NETO AKTĪVI

214

726

1357

(1317)

214

860

(1258)

1116

KAPITĀLS UN REZERVES

Pieprasītais fondu kapitāls — aktīvie EAF

2.10.

12 164

10 973

15 737

–

12 840

11 699

11 134

–

Uz nākamo periodu pārnestais pieprasītais fondu kapitāls no slēgtiem EAF

2.11.

627

1625

–

–

627

1625

–

–

Pieprasītā fondu kapitāla pārvedumi starp aktīviem EAF

2.12.

(2476)

2376

35

65

(3147)

1758

(209)

1597

No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskās darbības rezultāts

(10 107)

(14 223)

(12 183)

(482)

(10 114)

(13 988)

(9356)

(10)

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

6

(26)

(2232)

(901)

8

(235)

(2828)

(472)

214

726

1357

(1317)

214

860

(1258)

1116

NETO AKTĪVI

214

726

1357

(1317)

214

860

(1258)

1116

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS EAF DALĪJUMĀ

Miljonos EUR

2015.

2014.

Skaidrojums

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

3.2.

4

24

99

5

9

43

79

1

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI

Pamatdarbības izdevumi

3.3.

2

(56)

(2297)

(828)

(1)

(293)

(2881)

(475)

Administratīvie izdevumi

3.4.

(0)

–

(34)

(79)

–

0

(22)

–

2

(56)

(2331)

(907)

(1)

(293)

(2903)

(475)

PĀRPALIKUMS/(DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS

6

(32)

(2232)

(902)

8

(249)

(2824)

(474)

Finanšu ieņēmumi

3.5.

(0)

6

(0)

2

0

15

(3)

2

Finanšu maksas

–

–

0

(0)

–

–

(0)

–

PĀRPALIKUMS/(DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS

(0)

6

(1)

2

0

15

(4)

2

GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS

6

(26)

(2232)

(901)

8

(235)

(2828)

(472)

 

PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM NETO AKTĪVOS EAF DALĪJUMĀ

Miljonos EUR

8. EAF

Fondu kapitāls — aktīvie EAF (A)

Nepieprasītie līdzekļi — aktīvie EAF (B)

Pieprasītais fondu kapitāls — aktīvie EAF (C) = (A)-(B)

Kumulatīvās rezerves (D)

Uz nākamo periodu pārnestais pieprasītais fondu kapitāls no slēgtiem EAF (E)

Pieprasītā fondu kapitāla pārvedumi starp aktīviem EAF (F)

Kopā neto aktīvi (C)+(D)+ (E)+(F)

ATLIKUMS 31.12.2013.

12 840

–

12 840

(10 114)

627

(3083)

270

Pārvedumi uz/no 10. EAF

–

(64)

(64)

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

8

8

ATLIKUMS 31.12.2014.

12 840

–

12 840

(10 107)

627

(3147)

214

Kapitāla samazinājums — līdzekļi saistībām pagaidu mehānisma ietvaros

(676)

(676)

(676)

Pārvedumi uz/no 10. EAF

–

–

(6)

(6)

Pārvedumi uz/no 11. EAF

676

676

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

6

6

ATLIKUMS 31.12.2015.

12 164

12 164

(10 100)

627

(2476)

214

Miljonos EUR

9. EAF

Fondu kapitāls — aktīvie EAF (A)

Nepieprasītie līdzekļi — aktīvie EAF (B)

Pieprasītais fondu kapitāls — aktīvie EAF (C) = (A)-(B)

Kumulatīvās rezerves (D)

Uz nākamo periodu pārnestais pieprasītais fondu kapitāls no slēgtiem EAF (E)

Pieprasītā fondu kapitāla pārvedumi starp aktīviem EAF (F)

Kopā neto aktīvi (C)+(D)+ (E)+(F)

ATLIKUMS 31.12.2013.

11 699

–

11 699

(13 988)

1625

2130

1467

Pārvedums uz/no 10. EAF

–

(372)

(372)

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

(235)

(235)

ATLIKUMS 31.12.2014.

11 699

–

11 699

(14 223)

1625

1758

860

Kapitāla samazinājums — līdzekļi saistībām pagaidu mehānisma ietvaros

(727)

(727)

(727)

Pārvedumi uz/no 10. EAF

–

(109)

(109)

Pārvedumi uz/no 11. EAF

–

727

727

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

(26)

(26)

ATLIKUMS 31.12.2015.

10 973

10 973

(14 249)

1625

2376

726

Miljonos EUR

10. EAF

Fondu kapitāls — aktīvie EAF (A)

Nepieprasītie līdzekļi — aktīvie EAF (B)

Pieprasītais fondu kapitāls — aktīvie EAF (C) = (A)-(B)

Kumulatīvās rezerves (D)

Uz nākamo periodu pārnestais pieprasītais fondu kapitāls no slēgtiem EAF (E)

Pieprasītā fondu kapitāla pārvedumi starp aktīviem EAF (F)

Kopā neto aktīvi (C)+(D)+ (E)+(F)

ATLIKUMS 31.12.2013.

21 152

13 162

7990

(9365)

–

952

(423)

Kapitāla palielinājums — iemaksas

–

(3144)

3144

3144

Pārvedumi uz/no 8. un 9. EAF

–

(936)

(936)

Pārvedumi uz/no 11. EAF

(225)

(225)

Uz nākamo periodu pārnestā saimnieciskās darbības rezultāta pārvedums — finanšu līdzekļi — no 10. EAF uz 11. EAF

10

10

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

(2828)

(2828)

ATLIKUMS 31.12.2014.

21 152

10 018

11 134

(12 183)

–

(209)

(1258)

Kapitāla palielinājums — iemaksas

(4795)

4795

4795

Kapitāla samazinājums — līdzekļi saistībām pagaidu mehānisma ietvaros

(192)

(192)

(192)

Pārvedumi uz/no 8. un 9. EAF

–

84

84

Pārvedumi uz/no 11. EAF

–

160

160

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

(2232)

(2232)

ATLIKUMS 31.12.2015.

20 960

5223

15 737

(14 415)

–

35

1357



Miljonos EUR

11. EAF

Fondu kapitāls — aktīvie EAF (A)

Nepieprasītie līdzekļi — aktīvie EAF (B)

Pieprasītais fondu kapitāls — aktīvie EAF (C) = (A)-(B)

Kumulatīvās rezerves (D)

Uz nākamo periodu pārnestais pieprasītais fondu kapitāls no slēgtiem EAF (E)

Pieprasītā fondu kapitāla pārvedumi starp aktīviem EAF (F)

Kopā neto aktīvi (C)+(D)+ (E)+(F)

ATLIKUMS 31.12.2013.

–

–

–

–

–

–

Kapitāla palielinājums — parastās iemaksas

–

–

–

–

Pārvedumi uz/no 8., 9. un 10. EAF

–

–

1597

1597

Uz nākamo periodu pārnestā saimnieciskās darbības rezultāta pārvedums — finanšu līdzekļi — no 10. EAF uz 11. EAF

(10)

(10)

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

(472)

(472)

ATLIKUMS 31.12.2014.

–

–

–

(482)

1597

1116

11. EAF kapitāla atzīšana atbilstīgi iekšējam nolīgumam

29 301

29 301

–

–

Pārvedumi uz/no 8., 9. un 10. EAF

–

(1532)

(1532)

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

(901)

(901)

ATLIKUMS 31.12.2015.

29 301

29 301

–

(1382)

65

(1317)

 

SKAIDROJUMI PAR EAF FINANŠU PĀRSKATIEM

 

1.NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

1.1.JURIDISKAIS PAMATS UN GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI

Saskaņā ar EAF Finanšu regulas 46. pantu EAF finanšu pārskati tiek gatavoti, pamatojoties uz noteikumiem par uzkrāšanas principu grāmatvedībā, kas ir izstrādāti atbilstīgi starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (SPSGS). Komisijas grāmatveža pieņemtos grāmatvedības noteikumus piemēro visās ES iestādēs un struktūrās, lai ieviestu vienotu grāmatvedības, novērtēšanas un finanšu pārskatu sagatavošanas noteikumu kopumu, tādējādi saskaņojot finanšu pārskatu sagatavošanas un konsolidācijas procesu, kā paredzēts ES Finanšu regulas 152. pantā. Minētos noteikumus piemēro arī EAF, vienlaikus ņemot vērā tā darbības īpatnības.

1.2.GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Vispārējie apsvērumi (jeb grāmatvedības principi), kas jāievēro, gatavojot finanšu pārskatus, ir izklāstīti ES grāmatvedības 1. noteikumā „Finanšu pārskati” (tāds pats kā 1. SPSGS) — skaidrs izklāsts, uzkrāšanas princips, darbības nepārtrauktība, izklāsta konsekvence, apkopošana, kompensēšana un salīdzināmā informācija. Finanšu pārskatu sniegšanas kvalitatīvās īpašības saskaņā ar ES Finanšu regulas 144. pantu ir būtiskums, ticamība, saprotamība un salīdzināmība.

1.3.SAGATAVOŠANAS PAMATS

2.Valūta un konvertācijas pamats

Gada finanšu pārskatus sniedz miljonos euro, jo euro ir ES darbības un pārskatu sniegšanas valūta. Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro, piemērojot valūtas kursus, kas ir spēkā darījumu veikšanas dienā. Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību atlikumus gada beigās konvertē euro pēc 31. decembrī spēkā esošā valūtas kursa.

Euro valūtas kurss

Valūta

31.12.2015.

31.12.2014.

Valūta

31.12.2015.

31.12.2014.

BGN

1,9558

1,9558

LTL

-

3,4528

CZK

27,0230

27,7350

PLN

4,2639

4,2732

DKK

7,4626

7,4453

RON

4,5240

4,4828

GBP

0,7340

0,7789

SEK

9,1895

9,3930

HRK

7,6380

7,6580

CHF

1,0835

1,2024

HUF

315,9800

315,5400

JPY

131,0700

145,2300

USD

1,0887

1,2141

3.Aplēšu izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ietver summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, pamatojoties uz ticamāko pieejamo informāciju. Būtiskas aplēses sevī ietver ne tikai, bet arī summas darbinieku pabalstu saistībām, uzkrājumus, finanšu risku attiecībā uz krājumiem un debitoru parādiem, uzkrātos ienākumus un maksas, iespējamos aktīvus un saistības, nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma pakāpi. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm. Izmaiņas aplēsēs tiek atspoguļotas periodā, kad tās kļūst zināmas.



3.1.BILANCE

4.Nemateriālie aktīvi

Iegādātās datorprogrammu licences norāda, no sākotnējām izmaksām atskaitot uzkrāto amortizāciju un vērtības samazinājuma zaudējumus. Aktīvus amortizē pēc lineārās metodes visā to aplēstajā lietderīgās lietošanas laikā. Nemateriālo aktīvu aplēstais lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no to konkrētā ekonomiskā kalpošanas ilguma vai juridiskā kalpošanas ilguma, kas noteikts vienošanās ceļā. Pašu radītus nemateriālos aktīvus kapitalizē tad, kad ir izpildīti ES grāmatvedības noteikumu būtiskie kritēriji. Kapitalizējamās izmaksas ietver visas tieši attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas aktīva radīšanai, ražošanai un sagatavošanai darbam atbilstīgi vadības iecerēm. Izmaksas, kas ir saistītas ar pētniecības darbībām, nekapitalizējamās izstrādes izmaksas un uzturēšanas izmaksas atzīst par izdevumiem to rašanās brīdī.

5.Pamatlīdzekļi

Visus pamatlīdzekļus uzrāda to sākotnējās izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājuma zaudējumi. Sākotnējās izmaksas ietver izdevumus, kas ir tieši attiecināmi uz aktīva iegādi vai radīšanu. Turpmākās izmaksas, ja nepieciešams, iekļauj aktīva uzskaites vērtībā vai atzīst par atsevišķu aktīvu tikai tad, kad ir iespējams, ka ar attiecīgo vienumu saistītie nākotnes saimnieciskie labumi vai pakalpojuma potenciāls ieplūdīs struktūrā un izmaksas var ticami novērtēt. Remontdarbu un uzturēšanas izmaksas ieskaita finanšu darbības rezultātu pārskatā tajā finanšu periodā, kurā minētās izmaksas radušās. Uz zemi un mākslas darbiem netiek attiecināts nolietojums, jo to lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots. Uz nepabeigtiem pamatlīdzekļiem neattiecina nolietojumu, jo šie aktīvi vēl nav pieejami lietošanai. Nolietojumu citiem aktīviem aprēķina, izmantojot lineāro metodi, lai šādu aktīvu izmaksas attiecinātu uz to atlikušo vērtību aplēstajā aktīvu lietderīgās lietošanas laikā:

Aktīva veids

Lineārā nolietojuma likme

Ēkas

No 4 % līdz 10 %

Pamatlīdzekļi

No 10 % līdz 25 %

Mēbeles un transportlīdzekļi

No 10 % līdz 25 %

Aprīkojums

No 10 % līdz 33 %

Datoru aparatūra

No 25 % līdz 33 %

Citi

No 10 % līdz 33 %

Peļņu vai zaudējumus no aktīva atsavināšanas nosaka, salīdzinot ieņēmumus, no kuriem atskaitīti pārdošanas izdevumi, ar atsavinātā aktīva uzskaites vērtību, un iekļauj finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Noma

Materiālo aktīvu nomu, ja struktūrai būtībā pieder visi riski un atlīdzības, ko rada īpašumtiesības, klasificē kā finanšu nomu. Nomas sākumā finanšu nomu kapitalizē nomātā aktīva patiesajā vērtībā vai arī minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Finanšu nomas maksājuma procentu daļu ieskaita izdevumos visā nomas periodā, atlikumam piemērojot nemainīgu periodisku likmi. Nomas saistības, no kurām atskaitītas finanšu maksas, iekļauj pasīvos. Saskaņā ar finanšu nomu turētajiem aktīviem nolietojumu aprēķina īsākajā no šādiem periodiem: aktīva lietderīgās lietošanas laikā vai nomas termiņā.

Nomu, kurā iznomātājs patur būtisku daļu no riska un atlīdzības saistībā ar īpašumtiesībām, klasificē kā operatīvo nomu. Maksājumus, kas veikti saistībā ar operatīvo nomu, nomas periodā atspoguļo finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot lineāro nolietojuma metodi.

6.Nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Uz aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots, amortizāciju/nolietojumu neattiecina, bet katru gadu pārbauda to vērtības samazinājumu. Amortizējamiem/nolietojamiem aktīviem vērtības samazinājumu pārskata ikreiz, kad notikumi vai apstākļu maiņa liecina par iespējamību neatgūt aktīva uzskaites vērtību. Vērtības samazinājuma zaudējumus atzīst tādā apmērā, par kādu aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo summu. Atgūstamā summa ir lielākā no šādām summām: aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, un tā lietošanas vērtība.

Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un lietderīgās lietošanas laiku pārskata un vajadzības gadījumā koriģē vismaz reizi gadā. Aktīva uzskaites vērtību nekavējoties daļēji noraksta līdz tā atgūstamajai summai, ja aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā aplēsto atgūstamo summu. Ja iepriekšējos gados atzītie vērtības samazinājuma iemesli vairs nepastāv, attiecīgi veic vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi.

7.Finanšu aktīvi

Finanšu aktīvus iedala šādās kategorijās: finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, aizdevumi un debitoru parādi, līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi un pārdošanai pieejami finanšu aktīvi. Finanšu instrumentu klasifikāciju nosaka, veicot sākotnējo atzīšanu, un tā tiek atkārtoti novērtēta katrā bilances datumā.

I)Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Finanšu aktīvu iedala šajā kategorijā, ja tas iegādāts galvenokārt pārdošanai īstermiņā vai struktūra to paredzējusi šādam nolūkam. Šajā kategorijā iekļauj arī atvasinātos instrumentus. Minētās kategorijas aktīvi tiek klasificēti kā apgrozāmie līdzekļi, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma. Šajā finanšu gadā EAF nebija neviena minētās kategorijas ieguldījuma.

II)Aizdevumi un debitoru parādi

Aizdevumi un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie rodas, kad struktūra izsniedz naudu, preces vai pakalpojumus tieši debitoram bez nodoma tirgoties ar šo debitora parādu. Tos iekļauj ilgtermiņa aktīvos, ja vien to termiņš nav īsāks par 12 mēnešiem pēc bilances datuma.

III)Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētiem termiņiem, kurus struktūra noteikti plāno un spēj turēt līdz termiņa beigām. Šajā finanšu gadā EAF nebija neviena minētās kategorijas ieguldījuma.

IV)Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas iedalīti šajā kategorijā vai nav iekļauti nevienā citā kategorijā. Tos klasificē kā apgrozāmos līdzekļus vai ilgtermiņa aktīvus atkarībā no laikposma, kurā struktūra plāno tos atsavināt, un parasti tas ir atlikušais termiņš bilances datumā.

8.Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu naudas avansu, t. i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laika posmā, kas noteikts līgumā, lēmumā, nolīgumā vai tiesību pamataktā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu izmanto mērķim, kuram tas piešķirts, nolīgumā noteiktajā periodā vai arī atmaksā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmi izdevumi, viņa pienākums ir atdot struktūrai izmaksāto priekšfinansējumu. Priekšfinansējuma summu (pilnībā vai daļēji) samazina, apstiprinot attiecināmās izmaksas (kuras atzīst kā izdevumus) un atmaksātās summas.

Gada beigās neizmantoto priekšfinansējuma summu novērtē, ņemot vērā bilancē sākotnēji atzīto summu (summas), no kuras atskaitītas atmaksātās summas un attiecināmie izdevumi, tostarp aplēstās summas (ja tas ir nepieciešams), kas radušās perioda laikā.

9.Debitoru parādi un atgūstamās summas

Debitoru parādus un atgūstamās summas uzskaita sākotnējā apmērā, atskaitot daļēji norakstīto vērtības samazinājumu. Daļēji norakstāmo vērtības samazinājumu nosaka, kad ir objektīvi pierādījumi, ka struktūra nespēs iekasēt visas tai pienākošās summas atbilstīgi debitoru parādu sākotnējiem nosacījumiem. Daļēji norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu. Daļēji norakstīto summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

10.Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu instrumenti, un tos klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus. Nauda un naudas ekvivalenti ir nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās vai noguldījumi bankās ar īsu brīdinājuma termiņu par izņemšanu un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

11.Uzkrājumi

Uzkrājumus atzīst, ja struktūrai pagātnes notikumu rezultātā ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums pret trešām personām, ir drīzāk iespējams, ka minētā pienākuma izpildei būs nepieciešams iztērēt līdzekļus, un summu var ticami novērtēt. Nākotnes zaudējumiem no pamatdarbības uzkrājumus neatzīst. Uzkrājumu summa ir labākā aplēse par izdevumiem, kuru nepieciešamība tiek plānota, lai pārskata datumā izpildītu pašreizēju pienākumu. Ja uzkrājumus veido lielam skaitam pozīciju, pienākumu aplēš, izvērtējot visus iespējamos iznākumus saistībā ar to iespējamību („paredzamās vērtības” metode).

12.Kreditoru parādi

Liela daļa struktūras kreditoru parādu nav saistīti ar preču vai pakalpojumu pirkšanu — tie ir neapmaksātie pieprasījumi atlīdzināt izmaksas, ko iesnieguši subsīdiju vai cita ES finansējuma saņēmēji. Tos grāmato kā kreditoru parādus pieprasītās summas apjomā pēc pieprasījuma saņemšanas. Pēc attiecināmo izmaksu pārbaudes un apstiprināšanas kreditoru parādus vērtē atbilstoši apstiprinātajai un attiecināmajai summai.

Kreditoru parādus, ko rada preču un pakalpojumu pirkšana, atzīst pēc rēķina saņemšanas sākotnējās summas apmērā, un atbilstošos izdevumus iegrāmato, kad struktūra ir saņēmusi un pieņēmusi piegādes vai pakalpojumus.

13.Uzkrātie un nākamo periodu ienākumi un maksas

Uzskaites perioda beigās uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz aplēsi par summu, kādu ir pienākums pārvest attiecīgajā periodā. Arī ieņēmumus uzskaita periodā, uz kuru tie attiecas. Gada beigās, ja rēķins vēl nav izrakstīts, bet pakalpojums ir sniegts, struktūra ir veikusi piegādes vai pastāv līgumiska vienošanās, uzkrātie ienākumi tiks atzīti finanšu pārskatos. Turklāt, ja gada beigās rēķins ir izrakstīts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo periodu un atzīst nākamajā uzskaites periodā.

13.1.FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

14.Ieņēmumi

Ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumi ir nodokļi un pārvedumi, jo pārveduma veicējs nodod līdzekļus saņēmēja struktūrai, bet saņēmēja struktūra apmaiņā tieši nenodrošina aptuveni līdzīgu vērtību. Pārvedumi ir nākotnes saimniecisko labumu ieplūšana vai pakalpojuma potenciāls no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, izņemot nodokļus.

Ar komerciālu apmaiņu saistītu darījumu ieņēmumi no preču un pakalpojumu pārdošanas tiek atzīti, kad pircējam tiek nodota nozīmīga daļa riska un atlīdzības, kas izriet no preču īpašumtiesībām. Ieņēmumus no darījuma, kas sevī ietver pakalpojumu sniegšanu, atzīst, ņemot vērā darījuma pabeigtības pakāpi pārskata datumā.

15.Izdevumi

Ar komerciālu apmaiņu saistītu darījumu izdevumus, ko rada preču un pakalpojumu pirkšana, atzīst, kad piegādes ir veiktas un struktūra tās ir apstiprinājusi. Izdevumus novērtē sākotnējā rēķinā norādītās summas apmērā. Turklāt bilances datumā izdevumus par pakalpojumiem, kas sniegti periodā, par kuru rēķins vēl nav saņemts vai pieņemts, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu izdevumi attiecas uz pārvedumiem saņēmējiem, un tie var būt triju veidu: prasījuma tiesības, pārvedumi saskaņā ar līgumu vai neatkarīgas dotācijas, dāvinājumi un ziedojumi. Pārvedumus atzīst kā izdevumus tā perioda laikā, kad bijuši notikumi, kuru dēļ pārvedums izveidojies, ja vien šāda veida pāredumu pieļauj noteikumi vai ir parakstīts līgums par pārveduma atļaušanu, saņēmējs ir izpildījis attiecināmības kritērijus un summu var ticami aplēst.

Tad, kad tiek saņemts pieprasījums veikt maksājumu vai atlīdzināt izmaksas un tas atbilst atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus attiecināmās summas apmērā. Gada beigās attiecināmos izdevumus, kas radušies un pienākas saņēmējiem, bet vēl nav iekļauti pārskatā, aplēš un grāmato kā uzkrātos izdevumus.

15.1.IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

16.Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir tāds iespējams aktīvs, kas izriet no pagātnes notikumiem un kura esību apstiprina tikai tāda viena vai vairāku nenoteiktu nākotnes notikumu iestāšanās vai neiestāšanās, kuru struktūra pilnībā nekontrolē. Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos, ja ir ticama saimniecisko labumu ieplūšana vai pakalpojuma potenciāls.

17.Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir vai nu iespējams pienākums, kurš izriet no pagātnes notikumiem un kura esība tiks apstiprināta tikai, iestājoties vai neiestājoties vienam vai vairākiem nenoteiktiem nākotnes notikumiem, kurus struktūra pilnībā nekontrolē, vai arī pašreizējs pienākums, kas izriet no pagātnes notikumiem, bet kas nav atzīts, jo nav ticams, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga saimniecisko labumu vai pakalpojuma potenciālu ietverošu resursu aizplūde, vai retos gadījumos, kad pienākuma apmēru nevar pietiekami ticami novērtēt.

17.1.LĪDZFINANSĒJUMS

Saņemtās līdzfinansējuma iemaksas atbilst kritērijiem, kas raksturo ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumus ar nosacījumu, un tās tiek grāmatotas kā kreditoru parādi dalībvalstīm, trešām valstīm un citiem. EAF ir noteikta prasība izlietot šīs iemaksas pakalpojumu sniegšanai trešām personām, jo pretējā gadījumā šie aktīvi (saņemtās iemaksas) ir jāatmaksā. Nesamaksātie kreditoru parādi, kas ir saistīti ar līdzfinansējuma nolīgumiem, ir saņemtās līdzfinansējuma iemaksas, no kurām atskaita izdevumus, kas radušies saistībā ar projektu. Neto aktīvi nemainās.

Izdevumus, kas ir saistīti ar līdzfinansējuma projektiem, atzīst to rašanās laikā. Attiecīgās iemaksu summas atzīst kā pamatdarbības ieņēmumus, un gada saimnieciskās darbības rezultāts nemainās.

18.BILANCES SKAIDROJUMI

ILGTERMIŅA AKTĪVI

18.1.PRIEKŠFINANSĒJUMS

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2015.

31.12.2014.

Priekšfinansējums

–

63

368

84

516

472

Kopā

–

63

368

84

516

472

 

Miljonos EUR

31.12.2015.

31.12.2014.

Tiešā pārvaldība

65

72

Īsteno:

Komisija

43

47

ES izpildaģentūras

1

3

ES delegācijas

21

22

Netiešā pārvaldība

451

400

Īsteno:

Trešās valstis

25

22

Starptautiskās organizācijas

90

127

EIB un EIF

323

223

Publisko tiesību subjekti

10

24

Privāttiesību subjekti, kas veic publisko pasūtījumu

3

4

Kopā

516

472

 

Daudzos līgumos ir paredzēti avansa maksājumi pirms darbu sākšanas, piegādes veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas. Dažkārt līgumu maksājumu grafikos ir paredzēti maksājumi, pamatojoties uz izpildes ziņojumiem. Priekšfinansējumu parasti maksā tās valsts vai teritorijas valūtā, kurā projektu īsteno.

Atkarībā no priekšfinansējuma atgūstamības vai izlietojuma laika to uzrāda kā priekšfinansējuma apgrozāmos līdzekļus vai priekšfinansējuma ilgtermiņa aktīvu. Izlietojumu nosaka projekta pamatā esošajā līgumā. Visas atmaksātās vai izlietotās summas, kuru samaksas termiņš ir 12 mēnešu laikā pirms pārskata datuma, uzrāda kā priekšfinansējuma apgrozāmos līdzekļus. Tā kā daudzi EAF projekti pēc būtības ir ilgtermiņa projekti, attiecīgajiem avansa maksājumiem jābūt pieejamiem vairāk nekā vienu gadu. Tādēļ dažas priekšfinansējuma summas uzrāda kā ilgtermiņa aktīvus, bet, ņemot vērā 8. un 9. EAF izbeigšanu, lielākā priekšfinansējuma daļa ir priekšfinansējuma apgrozāmie līdzekļi.

Ilgtermiņa priekšfinansējuma palielinājums par EUR 44 miljoniem salīdzinājumā ar 2014. gada 31. decembri galvenokārt ir izskaidrojams ar jaunu līgumu īstenošanu 11. EAF ietvaros un divu nozīmīgu līgumu pagarināšanu 9. EAF ietvaros.

18.2.IEMAKSAS TRASTA FONDĀ

Šajā pozīcijā tiek norādīta summa, kas samaksāta kā iemaksa ES trasta fondā Bêkou, no kuras atskaitīta fondam radušos izmaksu aplēstā daļa.

Iemaksas trasta fondā veic EAF tiešās pārvaldības režīmā.



APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

18.3.PRIEKŠFINANSĒJUMS

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2015.

31.12.2014.

Priekšfinansējums (bruto)

14

265

3032

939

4250

4335

Noskaidroti, veicot robežlaika procedūras

(11)

(198)

(2153)

(744)

(3105)

(2932)

Kopā

3

67

879

195

1145

1403

 

Miljonos EUR

31.12.2015.

31.12.2014.

Tiešā pārvaldība

284

227

Īsteno:

Komisija

123

116

ES izpildaģentūras

1

4

ES delegācijas

159

106

Netiešā pārvaldība

861

1176

Īsteno:

Trešās valstis

229

257

Starptautiskās organizācijas

336

494

EIB un EIF

235

357

Publisko tiesību subjekti

56

41

Privāttiesību subjekti, kas veic publisko pasūtījumu

5

24

Privāttiesību subjekti, kas īsteno publisko un privāto partnerību

0

2

Kopā

1145

1403

 

Pašreizējā priekšfinansējuma samazinājums par EUR 298 miljoniem salīdzinājumā ar 2014. gada 31. decembri galvenokārt ir izskaidrojams ar summām, kas noskaidrotas 9. EAF un 10. EAF ietvaros.

19.Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas

Garantijas tiek turētas priekšfinansējuma nodrošināšanai, un tās tiek noņemtas, kad ir apmaksāts projekta pēdējais pieprasījums. 2015. gada 31. decembrī tādu garantiju nominālā vērtība, ko EAF saņēma par priekšfinansējumu, bija EUR 198 miljoni. Gada beigās ir veikta garantiju padziļināts pārskats atbilstīgi grāmatvedības standartiem. Pēc šā pārskata garantijas attiecībā uz priekšfinansējumu ar nominālvērtību EUR 444 miljoni tika norakstītas, jo tās neattiecas uz EAF, bet uz līgumslēdzēju iestādi.

19.1.DEBITORU PARĀDI

Miljonos EUR

Skaidrojums

8. EAF

9. EAF

10.

EAF 

11. 

EAF

31.12.2015.

31.12.2014.

Debitoru parādi no klientiem, publiskām struktūrām, EBTA un trešām valstīm

2.4.1.

1

5

6

2

13

21

Debitoru parādi no dalībvalstīm

2.4.2.

–

–

90

–

90

0

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas

2.4.3.

–

60

7

–

67

63

Kopā

1

65

103

2

171

84

 



Miljonos EUR

31.12.2015.

31.12.2014.

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

104

21

Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

67

63

Kopā

171

84

 

20.Debitoru parādi no klientiem, publiskām struktūrām, EBTA un trešām valstīm

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2015.

31.12.2014.

Debitoru parādi no klientiem, publiskām struktūrām un trešām valstīm

4

22

15

2

42

49

Daļēji norakstītas summas

(3)

(17)

(10)

–

(29)

(28)

Kopā

1

5

6

2

13

21

21.Debitoru parādi no dalībvalstīm

Debitoru parādi no dalībvalstīm ietver saņemamās summas, kā arī summas, kas jāatskaita no turpmākām dalībvalstu iemaksām. Tas ir pagaidu mehānisma korekciju rezultāts (skatīt 2.10. skaidrojumu "Pieprasītais fondu kapitāls – aktīvie EAF").

Miljonos EUR

Dalībvalstis

Summas, kas jāsaņem DV

Summas, kas jāatskaita no DV iemaksām

Neto summa 31.12.2015.

Beļģija

1

(5)

Dānija

(2)

Grieķija

3

Īrija

2

Luksemburga

–

Portugāle

3

Spānija

28

Apvienotā Karaliste

16

Austrija

(3)

Somija

–

Kipra

1

Čehija

7

Igaunija

1

Ungārija

8

Lietuva

1

Latvija

1

Malta

–

Polija

18

Slovēnija

3

Slovākija

3

Rumānija

5

Kopā

101

(11)

90

22.Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas

Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas galvenokārt ietver uzkrātos procentus par priekšfinansējuma summām.

 

22.1.KORESPONDĒJOŠIE KONTI

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2015.

Korespondējošie konti

214

657

1190

(2062)

-

Kopā

214

657

1190

(2062)

-

Efektivitātes labad vienotie finanšu līdzekļi, kas aptver visus EAF, ir piešķirti 11. EAF 8 ; rezultātā tiek veiktas darbības starp dažādiem EAF, kas tiek izlīdzinātas, izmantojot korespondējošos kontus starp dažādu EAF bilancēm. Korespondējošie konti tiek uzrādīti tikai atsevišķos EAF.

22.2.NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI 9

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2015.

31.12.2014.

Speciālie konti:

Dalībvalstu finanšu iestādes

–

–

–

489

489

378

Norēķinu konti:

Komercbankas

–

–

–

14

14

13

Kongo Demokrātiskās Republikas speciālais fonds*

–

–

–

1

1

1

Kopā

–

–

–

504

504

391

* Šis atlikums atspoguļo summas, kas pieejamas Kongo Demokrātiskajai Republikai saskaņā ar Padomes Lēmuma 2003/583/EK noteikumiem.

Naudas un naudas ekvivalentu vispārējo palielinājumu galvenokārt izskaidro tas, ka 2015. gada decembrī dažas dalībvalstis veica avansa maksājumus saistībā ar 2016. gada pirmajām iemaksām.

Jāpiebilst, ka STABEX līdzekļu turētājas ir ĀKK saņēmējvalstis, tādēļ tie nav iekļauti EAF bilancē. Ar akronīmu STABEX apzīmē ES kompensējošu finanšu shēmu ĀKK valstu eksporta ieņēmumu stabilizēšanai. Kad Komisija un saņēmējvalsts (ĀKK) ir panākušas vienošanos par to, kā izmantot STABEX līdzekļus, abas puses paraksta pārskaitījuma konvenciju. Saskaņā ar (pārskatītā) Lomes IV nolīguma 10 211. pantu līdzekļus pārskaita uz procentus nesošu kontu, kam piemēro divu parakstu sistēmu (paraksta Komisijas un saņēmējvalsts pārstāvji) un kas ir atvērts ĀKK valsts vārdā. Līdzekļi paliek šajos divu parakstu kontos līdz brīdim, kad savstarpējo saistību sistēma (FMO) pamato pārvedumu projektam. Komisijas kredītrīkotājs saglabā konta paraksta tiesības, lai nodrošinātu, ka līdzekļus izmaksā, kā paredzēts. Līdzekļi kontos, kuriem piemēro divu parakstu sistēmu, ir ĀKK valsts īpašums, un līdz ar to tie netiek uzrādīti kā aktīvi EAF pārskatos. Pārvedumi uz šiem kontiem tiek iegrāmatoti kā STABEX maksājumi. Sīkāku informāciju skatīt 3.2.1. skaidrojumā.

Nolūkā uzlabot 2015. gada finanšu pārskatu sniegšanu ir pārskatīta finanšu iestāžu un banku klasifikācija. Attiecīgi ir sniegti salīdzinoši skaitļi par 2014. gadu.

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

22.3.UZKRĀJUMI

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2015.

31.12.2014.

Uzkrājumi

–

–

–

4

4

–

Kopā

–

–

–

4

4

–

Šī ir aplēse par summām, kas, iespējams, būs jāizmaksā vairāk kā 12 mēnešus pēc gada beigām saistībā ar likvidācijas posmu un iespējamo tiesvedību ar Uzņēmumu attīstības centru.

Likvidācijas posms, kuru pārvaldīs kurators, ietvers tikai atlikušos administratīvos uzdevumus, piemēram, UAC arhīva uzturēšanu, atbilžu sniegšanu saistībā ar administratīvām formalitātēm vai atlikušo tiesas procesu pārvaldīšanu, kurus nevarēja nokārtot līdz 2016. gada 31. decembrim. Šo posmu finansēs EAF, un EAF finanšu pārskatu sagatavošanas datumā ļoti aptuvena aplēse par pasīvā posma kopējo izmaksu budžetu ir EUR 2,6 miljoni. Vēl jāņem vērā summa aptuveni EUR 1,2 miljonu apmērā gadījumam, ja Starptautiskās Darba organizācijas tribunāls liks UAC maksāt kompensāciju trim personām, kas patlaban tiesājas ar UAC. Papildu informāciju skatīt arī 4.2.1. skaidrojumā.

22.4.KREDITORU PARĀDI

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. 

EAF

31.12.2015.

31.12.2014.

Līdzfinansējums — kreditoru parādi

–

–

10

–

10

34

Kopā

–

–

10

–

10

34

Par izmaiņām līdzfinansējuma kreditoru parādu kopsummā skatīt 2.9.1.2. skaidrojumu.



ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

22.5.KREDITORU PARĀDI

Miljonos EUR

Skaidrojums

8. EAF

9. EDF

10. EAF

11. EAF

31.12.2015.

31.12.2014.

Īstermiņa kreditoru parādi

2.9.1.

0

13

184

17

215

474

Uzkrātās maksas

2.9.2.

3

114

684

54

854

722

Nākamo periodu fondu kapitāla iemaksas

2.9.3.

–

–

307

–

307

228

Kopā

3

128

1174

71

1376

1423

23.Īstermiņa kreditoru parādi

Miljonos EUR

Skaidrojums

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2015.

31.12.2014.

Piegādātāji un citi

2.9.1.1.

0

14

153

14

181

403

Līdzfinansējuma kreditoru parādi

2.9.1.2.

–

(0)

31

(0)

31

67

Dažādi kreditoru parādi

2.9.1.3.

(0)

(1)

(0)

4

3

4

Kopā

0

13

184

17

215

474

Kreditoru parādi ietver izmaksu pārskatus, ko EAF saņem saistībā ar savu dotāciju darbību. Tos grāmato par pieprasīto summu, sākot no pieprasījuma saņemšanas brīža. Rēķiniem un kredītzīmēm, ko saņem iepirkuma darbību ietvaros, piemēro tādu pašu kārtību. Attiecīgie pieprasījumi atlīdzināt izmaksas ir ņemti vērā, gada beigās veicot robežlaika procedūras. Ņemot vērā robežlaika grāmatojumus, aplēstās attiecināmās summas ir atzītas finanšu darbības rezultātu pārskatā.

24.Piegādātāji un citi

Šajā pozīcijā ir ietvertas summas, kas maksājamas piegādātājiem, kā arī summas, kas maksājamas publiskām struktūrām un trešām valstīm.

Samazinājums EUR 222 miljonu apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu galvenokārt ir saistīts ar to, ka kreditoru parādi trešām valstīm samazinājušies par EUR 224 miljoniem.

25.Līdzfinansējuma kreditoru parādi

Līdzfinansējuma ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādu kopsumma samazinājusies par EUR 60 miljoniem salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu.

2015. gadā jaunas līdzfinansējuma iemaksas tika saņemtas no Francijas (EUR 5 miljoni), Apvienotās Karalistes (EUR 1,5 miljoni) un citām valstīm.

Līdzfinansējuma ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādu kopsumma samazināta par EUR 69 miljoniem, lai atzītu ieņēmumus un izdevumus saistībā ar līdzfinansējuma projektiem (skatīt 3.2.2. un 3.3.2. skaidrojumu).

26.Dažādi kreditoru parādi

Dažādi kreditoru parādi galvenokārt ir nepiešķirti naudas ieņēmumi un atmaksātās summas.

 

27.Uzkrātās maksas

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2015.

31.12.2014.

Uzkrātās maksas

3

114

684

54

854

722

Kopā

3

114

684

54

854

722

Gada beigās tiek veikts novērtējums par attiecināmajiem izdevumiem, kas radušies EAF līdzekļu saņēmējiem un par kuriem vēl nav ziņots. Ņemot vērā aprēķinus, kas veikti pēc robežlaika, aplēstās attiecināmās summas grāmato kā uzkrātās maksas.

2015. gadā Komisija precizēja metodiku, lai aplēstu uzkrātās maksas budžeta atbalsta līgumiem. Ja šī precizēšana nebūtu veikta, pamatdarbības izdevumi būtu bijuši EUR 3545 miljoni EUR 3671 miljona vietā un uzkrātās maksas būtu par EUR 126 miljoniem mazākas.

28.Nākamo periodu fondu kapitāla iemaksas

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2015.

31.12.2014.

Apvienotā Karaliste

–

–

259

–

259

222

Zviedrija

–

–

48

–

48

–

Čehija

–

–

–

–

–

4

Lietuva

–

–

–

–

–

1

Kopā

–

–

307

–

307

228

Tās ir dalībvalstu avansā veiktās iemaksas.



NETO AKTĪVI

28.1.PIEPRASĪTAIS FONDU KAPITĀLS — AKTĪVIE EAF

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

Kopā

Fondu kapitāls

12 840

11 699

21 152

–

45 691

Nepieprasītais fondu kapitāls

–

–

(10 018)

–

(10 018)

Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2014.

12 840

11 699

11 134

–

35 673

Fondu kapitāls

12 164

10 973

20 960

29 367

73 464

Nepieprasītais fondu kapitāls

–

–

(5223)

(29 367)

(34 590)

Pieprasītais fondu kapitāls 31.12.2015.

12 164

10 973

15 737

–

38 873

Fondu kapitālu veido kopējā dalībvalstu veikto iemaksu summa attiecīgajam EAF, kā noteikts katrā iekšējā nolīgumā. Nepieprasītie līdzekļi ir sākotnējais piešķīrums, kas no dalībvalstīm vēl nav pieprasīts.

Pieprasītais fondu kapitāls ir sākotnējo piešķīrumu summa, ko dalībvalstis pieprasa pārvedumam uz finanšu līdzekļu kontiem.

8. un 9. EAF kapitāls tika visā pilnībā pieprasīts un saņemts.

Pagaidu mehānisma pasākumi tika finansēti, izmantojot atceltās summas no iepriekšējiem EAF (skatīt 2.13. skaidrojumu par pieprasītā fondu kapitāla pārvedumiem starp aktīviem EAF).

Saskaņā ar Padomes lēmumu, ar ko izveido pagaidu mehānismu, līdzekļus, par kuriem uzņemas saistības pagaidu mehānisma ietvaros, atskaita no dalībvalstu iemaksu akcijām atbilstīgi 1. panta 2. punkta a) apakšpunktam iekšējā nolīgumā par 8., 9. un 10. EAF pēc 11. EAF iekšējā nolīguma stāšanās spēkā 11 . 11. EAF iekšējais nolīgums stājās spēkā 2015. gada 1. martā, un kopējais fonda kapitāls tika samazināts par EUR 1,595 miljoniem (EUR 676 miljoniem saistībā ar 8. EAF, EUR 727 miljoniem saistībā ar 8. EAF un EUR 192 miljoniem saistībā ar 10. EAF).

Stājoties spēkā iekšējam nolīgumam, ar ko izveido 11. EAF, fonda kapitāls 11. EAF ietvaros ir atzīts atbilstīgi nolīgumam.

28.2.PIEPRASĪTAIS UN NEPIEPRASĪTAIS FONDU KAPITĀLS DALĪBVALSTU DALĪJUMĀ

Miljonos EUR

Iemaksas

%

Nepieprasītie 10. EAF līdzekļi 31.12.2014.

Pieprasītie līdzekļi 2015. gadā

10. EAF kapitāla samazinājums

Nepieprasītie 10. EAF līdzekļi 31.12.2015.

Austrija

2,41

(241)

111

5

(126)

Beļģija

3,53

(354)

162

7

(184)

Bulgārija

0,14

(14)

6

0

(7)

Kipra

0,09

(9)

4

0

(5)

Čehija

0,51

(51)

23

1

(27)

Dānija

2,00

(200)

92

4

(104)

Igaunija

0,05

(5)

2

0

(3)

Somija

1,47

(147)

68

3

(77)

Francija

19,55

(1958)

900

38

(1021)

Vācija

20,50

(2053)

944

39

(1070)

Grieķija

1,47

(147)

68

3

(77)

Ungārija

0,55

(55)

25

1

(29)

Īrija

0,91

(91)

42

2

(48)

Itālija

12,86

(1288)

592

25

(672)

Latvija

0,07

(7)

3

0

(4)

Lietuva

0,12

(12)

6

0

(6)

Luksemburga

0,27

(27)

12

1

(14)

Malta

0,03

(3)

1

0

(2)

Nīderlande

4,85

(486)

223

9

(253)

Polija

1,30

(130)

60

2

(68)

Portugāle

1,15

(115)

53

2

(60)

Rumānija

0,37

(37)

17

1

(19)

Slovākija

0,21

(21)

10

0

(11)

Slovēnija

0,18

(18)

8

0

(9)

Spānija

7,85

(786)

361

15

(410)

Zviedrija

2,74

(274)

126

5

(143)

Apvienotā Karaliste

14,82

(1485)

682

28

(774)

Kopā

100,00

(10 018)

4603

192

(5223)

2015. gadā pieprasīto kapitālu veido parastais pieprasījums (EUR 3200 miljoni) un īpašais pieprasījums (t. s. „īpašais patēriņš” EUR 1403 miljoni). Īpašais pieprasījums tika veikts, lai iegūtu līdzekļus 8. un 9. EAF kapitāla samazināšanai.

28.3.UZ NĀKAMO PERIODU PĀRNESTAIS PIEPRASĪTAIS FONDU KAPITĀLS NO SLĒGTIEM EAF

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

Kopā

No slēgtiem EAF pārvestie līdzekļi

627

1625

-

-

2252

Atlikums 31.12.2015.

627

1625

–

–

2252

Šajā pozīcijā ietverti līdzekļi, kas pārvesti no slēgtiem EAF uz 8. un 9. EAF.

28.4.Pieprasītā fondu kapitāla pārvedumi starp aktīviem EAF

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

Kopā

Atlikums 31.12.2013.

(3083)

2130

952

–

0

No saistībām atbrīvoto summu pārvedums uz 10. EAF darbības rezultātu rezervi no iepriekšējiem EAF

(64)

(372)

436

0

No saistībām atbrīvoto summu pārvedums uz 11. EAF darbības rezultātu rezervi no iepriekšējiem EAF

(225)

225

0

Pārvedums no 10. un 11. EAF darbības rezultātu rezerves uz pagaidu mehānismu

(1372)

1372

0

Atlikums 31.12.2014

(3147)

1758

(209)

1597

0

No saistībām atbrīvoto summu pārvedums uz 10. EAF darbības rezultātu rezervi no iepriekšējiem EAF

(6)

(109)

114

0

No saistībām atbrīvoto summu pārvedums uz 11. EAF darbības rezultātu rezervi no iepriekšējiem EAF

(32)

32

0

Pārvedums no 10. un 11. EAF darbības rezultātu rezerves uz pagaidu mehānismu

(41)

41

0

Atgūtie līdzekļi no pagaidu mehānisma 10. un 11. EAF darbības rezultātu rezervei

11

(11)

0

Tādu līdzekļu atdošana, par kuriem uzņemtas saistītas pagaidu mehānisma ietvaros

676

727

192

(1595)

0

Atlikums 31.12.2015

(2476)

2376

35

65

0

Šajā pozīcijā ietverti līdzekļi, kas pārvesti starp aktīviem EAF.

Stājoties spēkā Kotonū nolīgumam, visi aktīvo EAF neiztērētie līdzekļi pēc atbrīvošanas no saistībām tika pārvesti uz jaunāko atvērto EAF. Līdzekļi, kas pārvesti no citiem EAF, palielina saņēmēja fonda apropriācijas un samazina izcelsmes fonda apropriācijas. Par līdzekļiem, kas pārvesti uz 10. un 11. EAF darbības rezultātu rezervi, var uzņemties saistības tikai īpašos apstākļos, kas paredzēti iekšējos nolīgumos.

2015. gadā līdzekļi, par kuriem tika uzņemtas saistības pagaidu mehānisma ietvaros, bija EUR 1595 miljoni, un tie tika atdoti 10. EAF darbības rezultātu rezervei un izmantoti 8., 9. un 10. EAF kapitāla refinansēšanai (skatīt 2.10. skaidrojumu „Pieprasītais fondu kapitāls — aktīvie EAF”).

Gada beigās 10. EAF darbības rezultātu rezervē nemobilizēto līdzekļu apjoms bija EUR 84 miljoni, bet 11. EAF šādu līdzekļu apmērs bija EUR 65 miljoni.

29.SKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU

29.1.IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS IR SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU, UN DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Miljonos EUR

2015.

2014.

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

89

87

Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

51

59

Kopā

140

145

Ieņēmumi EUR 89 miljonu apmērā no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, ir tikai pamatdarbības ieņēmumi, bet ieņēmumus EUR 51 miljona apmērā no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, veido pamatdarbības ieņēmumi (EUR 43 miljoni) un finanšu ieņēmumi (EUR 8 miljoni — skatīt 3.5. skaidrojumu).

29.2.PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

Miljonos EUR

Skaidrojums

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EDF

2015.

2014.

Izdevumu atgūšana

3.2.1.

1

10

9

1

20

26

STABEX līdzekļu atgūšana

3.2.2.

1

–

–

–

1

4

Ieņēmumi no valūtas maiņas

3

15

22

2

42

45

Pamatdarbības ienākumu līdzfinansējums

3.2.3.

–

–

68

1

69

57

Kopā

4

24

99

5

132

132

 

Miljonos EUR

2015.

2014.

Tiešā pārvaldība

61

17

Īsteno:

Komisija

3

0

ES delegācijas

58

17

Netiešā pārvaldība

29

70

Īsteno:

Trešās valstis

14

68

Starptautiskās organizācijas

14

1

Publisko tiesību subjekti

0

–

Privāttiesību subjekti, kas veic publisko pasūtījumu

1

–

Kopā pamatdarbības ieņēmumi, izņemot ieņēmumus no valūtas maiņas

90

86

30.STABEX līdzekļu atgūšana

2015. gadā summa EUR 1 miljona apmērā tika atdota EAF no divu parakstu sistēmas kontiem ĀKK valstīs. Šie ieņēmumi tiek iekļauti pamatdarbības ienākumos (STABEX līdzekļu atgūšana) 8. EAF finanšu darbības rezultātu pārskatā.

31.Pamatdarbības ienākumu līdzfinansējums

Pamatdarbības ienākumi, kas ir saistīti ar līdzfinansējumu, ir izlietotās iemaksas (skatīt 3.3.2. skaidrojumu).

31.1.PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI

Miljonos EUR

Skaidrojums

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. 

EAF

2015.

2014.

Pamatdarbības izdevumi — atbalsta instrumenti

3.3.1

(5)

47

2197

820

3059

3545

Pamatdarbības izdevumu līdzfinansējums

3.3.2

–

–

68

1

69

57

Zaudējumi no valūtas maiņas

3

14

24

3

44

33

Debitoru parādu daļēja norakstīšana un uzkrājumi riskam un maksām

(0)

(5)

8

4

7

14

Kopā

(2)

56

2297

828

3179

3650

Miljonos EUR

2015.

2014.

Tiešā pārvaldība

1106

933

Īsteno:

Komisija

99

114

ES izpildaģentūras

2

2

ES delegācijas

1000

817

Trasta fondi

5

–

Netiešā pārvaldība

2023

2670

Īsteno:

Trešās valstis

900

1111

Starptautiskās organizācijas

990

1148

EIB un EIF

31

179

Publisko tiesību subjekti

70

144

Privāttiesību subjekti, kas veic publisko pasūtījumu

31

46

Privāttiesību subjekti, kas īsteno publisko un privāto partnerību

1

41

Personas, kas īsteno KĀDP pasākumus

0

–

Kopā pamatdarbības izdevumi: atbalsta instrumenti un līdzfinansējums

3128

3603

 

32.Pamatdarbības izdevumi — atbalsta instrumenti

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

2015.

2014.

Plānojamais atbalsts

1

18

1557

394

1971

2159

Makroekonomiskais atbalsts

–

51

–

–

51

42

Nozaru politika

0

(25)

–

–

(24)

10

Procentu likmju subsīdijas

(6)

–

–

–

(6)

3

Iekšējie ĀKK projekti

–

5

459

282

746

979

Ārkārtas palīdzība

–

1

167

117

285

335

Palīdzība bēgļiem

0

–

–

–

0

(0)

Riska kapitāls

–

–

–

–

–

0

STABEX

–

–

–

–

–

2

SYSMIN

(0)

–

–

–

(0)

0

Citas ar iepriekšējiem EAF saistītās atbalsta programmas

–

0

–

–

0

2

Institucionālais atbalsts

–

–

13

20

34

19

Saņemtās eksporta kompensācijas

0

(3)

–

–

(3)

(5)

Iemaksas trasta fondos

–

–

–

5

5

–

Kopā

(5)

47

2197

820

3059

3545

EAF pamatdarbības izdevumi attiecas uz dažādiem atbalsta instrumentiem un izpaužas dažādos veidos atkarībā no tā, kā tiek izmaksāti un pārvaldīti naudas līdzekļi.

33.Pamatdarbības izdevumu līdzfinansējums

Tie ir izdevumi saistībā ar līdzfinansējuma projektiem 2015. gadā. Tā kā saņemtās līdzfinansējuma iemaksas atbilst kritērijiem, kas noteikti ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumiem (ar nosacījumu), atbilstošā iemaksu summa ir atzīta par pamatdarbības ieņēmumiem (skatīt 3.2.2. skaidrojumu).

 

33.1.ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

2015.

2014.

Administratīvie izdevumi

0

(0)

34

79

113

22

Kopā

0

(0)

34

79

113

22

Šajā pozīcijā ietver atbalsta izdevumus, t. i., administratīvās izmaksas, kas saistītas ar EAF plānošanu un īstenošanu. Tie ir projektu sagatavošanas, pēcpārbaudes, pārraudzības un novērtēšanas izdevumi, kā arī izdevumi par datortīkliem, tehnisko palīdzību utt.

Administratīvo izmaksu izmaiņas starp 2014. un 2015. gadu (EUR 91 miljons) ir saistītas ar grāmatvedības metodikas maiņu 2014. gadā. Šai jaunajai metodikai bija vienreizēja ietekme uz administratīvo izmaksu summas samazināšanu.



33.2.FINANŠU IEŅĒMUMI

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

2015.

2014.

Procentu ienākumi — Eiropas bankas

(0)

(0)

(0)

2

1

(1)

Procenti par priekšfinansējumu

–

6

0

0

7

15

Uzkrātie procenti

–

4

0

–

4

11

Atgūtie procenti

–

2

0

0

3

3

Kopā

(0)

6

0

2

8

13

Procenti par priekšfinansējumu tiek atzīti saskaņā ar Finanšu regulas, ko piemēro 11. EAF, 9. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

Uzskata, ka finanšu ieņēmumi ir ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu.



34.IESPĒJAMIE AKTĪVI UN SAISTĪBAS UN CITA NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA

34.1.IESPĒJAMIE AKTĪVI

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2015.

31.12.2014.

Izpildes garantijas

0

7

7

(0)

13

101

Ieturēšanas garantijas

–

3

3

–

6

50

Kopā

0

10

10

(0)

20

150

Kopumā to garantiju summa, kas tiek turētas, lai nodrošinātu EAF aktīvus projekta ietvaros, 2015. gadā ir palielinājusies. Tomēr 2015. gadā vairāk garantiju ir saistīts ar līgumiem, kurus pārvalda netieši. Tādā gadījumā garantijas saņēmējs nav EAF, bet līgumslēdzēja iestāde. Salīdzinājumam garantijas, kas attiecas uz līgumslēdzēju iestādi, nevis EAF, 2014. gadā veidoja EUR 273 miljonus, savukārt 2015. gadā – EUR 723 miljonus.

35.Izpildes garantijas

Dažreiz tiek pieprasītas izpildes garantijas, lai nodrošinātu, ka EAF finansējuma saņēmēji izpilda pienākumus, kas ir noteikti saņēmēju līgumos ar EAF.

36.Ieturēšanas garantijas

Ieturēšanas garantijas attiecas tikai uz līgumiem par darbu izpildi. Parasti tiek ieturēti 10 % no starpposma maksājumiem saņēmējiem, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzējs izpilda savas saistības. Šīs ieturētās summas atspoguļo kā maksājamās summas. Saņemot līgumslēdzējas iestādes apstiprinājumu, līgumslēdzējs var tā vietā iesniegt ieturēšanas garantiju, kas aizstāj no starpposma maksājumiem ieturētās summas. Šīs saņemtās garantijas uzrāda kā iespējamos aktīvus.

36.1.IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

37.Uzņēmumu attīstības centrs

ĀKK un ES Ministru padome 2014. gada jūnijā vienojās „sākt pakāpenisku UAC slēgšanu” un vienlaikus „nodrošināt, lai pilnībā tiktu pabeigti privātā sektora atbalsta projekti, kurus UAC īstenoja ĀKK valstīs un reģionos”. Šim nolūkam ĀKK un ES Ministru padome deleģēja pilnvaras ĀKK un ES Vēstnieku komitejai, lai virzītu šo jautājumu tālāk, pieņemot nepieciešamos lēmumus.


ĀKK un ES Vēstnieku komiteja, 2014. gada 23. oktobrī pieņemot Lēmumu Nr. 4/2014, atļāva UAC valdei nekavējoties veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai sagatavotos UAC slēgšanai. Saskaņā ar minētā lēmuma 2. pantu valdei tika uzdots nolīgt kuratoru, lai sagatavotu un īstenotu slēgšanas plānu. Minētajam slēgšanas plānam „jānodrošina pakāpeniska UAC slēgšana, vienlaikus ievērojot visu iesaistīto trešo personu tiesības un nodrošinot uzsākto privātā sektora atbalsta projektu pabeigšanu paša UAC spēkiem vai uzticot vadību citai struktūrai”. Slēgšanas plānam jāparedz UAC likvidācijas pabeigšana līdz 2016. gada 31. decembrim.

Kurators 2015. gada jūnija beigās iesniedza UAC valdei galīgo stratēģisko plānu ar tāmi un darba plānu saskaņā ar sociālā dialoga rezultātiem. Šā galīgā stratēģiskā plāna budžets pēc apstiprināšanas UAC valdē ir izmantots par pamatu Komisijas priekšlikumam par finansēšanas lēmumu, kas pieņemts pēc EAF komitejas atzinuma saņemšanas par kopējo summu EUR 18,2 miljoni. Pēc minētā finansēšanas lēmuma pieņemšanas 2015. gada decembrī UAC un Komisija noslēdza subsidēšanas līgumu, kas nodrošina nepieciešamo finansējumu UAC aktīvu realizācijai un saistību pilnīgai nokārtošanai. Galīgā stratēģiskā plāna īstenošana sākās 2016. gada 1. janvārī. Pēc tam, kad tiks pārskatīts Kotonū nolīguma III pielikums, par kuru sarunas patlaban notiek starp ES Padomi un ĀKK, sāksies UAC pasīvais posms, kad, sākot no 2017. gada 1. janvāra, uz laiku līdz pieciem gadiem UAC pastāvēs tikai likvidācijas vajadzībām. Papildu informāciju skatīt arī 2.7. skaidrojumā.

37.1.CITA NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA

38.Nenokārtotās saistības, kas vēl nav iekļautas izdevumos

Turpmāk minētā summa ir budžeta RAL („Reste à Liquider”), no kuras atskaitītas saistītās summas, kas iekļautas kā izdevumi 2015. gada finanšu darbības rezultātu pārskatā. Budžeta RAL ir summa, kas raksturo nenokārtotās saistības, par kurām vēl nav veikti maksājumi un/vai kuras vēl nav atceltas. Tā ir parasta parādība saistībā ar daudzgadu programmām.

Miljonos EUR

8. EAF

9. EAF

10. EAF

11. EAF

31.12.2015.

31.12.2014.

Nenokārtotās saistības, kas vēl nav iekļautas izdevumos

5

303

3174

2338

5821

5291

Kopā

5

303

3174

2338

5821

5291

2015. gada 31. decembrī budžeta RAL kopsumma bija EUR 6809 miljoni (EUR 5889 miljoni 2014. gadā). 2015. gada decembrī EUR 1316 miljoni tika iekļauti saistībās, lai finansētu jauno ES Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un novērstu neatbilstīgas migrācijas cēloņus Āfrikā (ES Trasta fonds Āfrika). Izslēdzot šā ārkārtas notikuma ietekmi, RAL summa būtu EUR 5493 miljoni, kas ir samazinājums EUR 396 apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

 

39.FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA

Turpmākā informācija par EAF finanšu riska pārvaldību attiecas uz Komisijas veiktajām finanšu līdzekļu operācijām EAF vārdā, lai izmantotu tā līdzekļus.

39.1.RISKA PĀRVALDĪBAS POLITIKA UN RISKA IEROBEŽOŠANAS DARBĪBAS

Finanšu līdzekļu operāciju vadības noteikumi un principi ir izklāstīti 11. EAF Finanšu regulā un iekšējā nolīgumā.

Saskaņā ar iepriekšminēto regulu piemēro šādus galvenos principus:

EAF iemaksas dalībvalstis ieskaita speciālos kontos, kas atvērti katras dalībvalsts emisijas bankā vai dalībvalsts norādītā finanšu iestādē. Iemaksu summas tiek paturētas šajos speciālajos kontos līdz brīdim, kad jāveic EAF maksājumi;

dalībvalstis veic EAF iemaksas euro valūtā, savukārt EAF maksājumi ir izteikti euro un citās valūtās, tostarp mazāk zināmās valūtās;

bankas kontos, ko Komisija atvērusi EAF vārdā, nedrīkst pieļaut pārtēriņu.

Papildus speciālajiem kontiem Komisija EAF vārdā atver citus banku kontus finanšu iestādēs (centrālajās bankās un komercbankās), lai veiktu maksājumus un saņemtu ieņēmumus, kas nav dalībvalstu iemaksas budžetā.

Finanšu līdzekļu un maksājumu operācijas lielā mērā ir automatizētas un balstītas uz modernām informācijas sistēmām. Tiek piemērotas īpašas procedūras, lai garantētu sistēmu drošību un nodrošinātu pienākumu sadali saskaņā ar Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un revīzijas principiem.

Finanšu līdzekļu un maksājumu operāciju vadību regulē rakstveida norāžu un procedūru kopums, kuru mērķis ir ierobežot darbības un finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni. Tas attiecas uz dažādām darbības jomām, un atbilstība norādēm un procedūrām tiek regulāri pārbaudīta.

 

39.2.VALŪTAS RISKS

Valūtas riska ietekme uz EAF gada beigās — neto pozīcija

Miljonos EUR

31.12.2015.

31.12.2014.

USD

GBP

DKK

SEK

EUR

Citi

Kopā

USD

GBP

DKK

SEK

EUR

Citi

Kopā

Finanšu aktīvi

Debitoru parādi un atgūstamās summas

–

–

–

–

171

1

171

0

–

–

–

76

8

84

Nauda un naudas ekvivalenti

4

0

–

–

500

–

504

6

0

–

–

386

–

391

Kopā

4

0

–

–

671

1

675

6

0

–

–

462

8

475

Finanšu saistības

Kreditoru parādi

0

–

–

–

(485)

(47)

(532)

0

–

–

–

(691)

(45)

(736)

Kopā

0

–

–

–

(485)

(47)

(532)

0

–

–

–

(691)

(45)

(736)

Kopā

4

0

–

–

186

(46)

143

6

0

–

–

(229)

(37)

(261)

Visas iemaksas tiek turētas euro valūtā, un citas valūtas tiek pirktas tikai tad, kad tās ir vajadzīgas maksājumu izpildei. Tādējādi EAF finanšu līdzekļu operācijas nav pakļautas valūtas riskam.

 

39.3.PROCENTU LIKMJU RISKS

EAF neaizņemas naudu, tādēļ tas nav pakļauts procentu likmju riskam.

Procenti tiek uzkrāti par atlikumiem dažādos banku kontos. Tādēļ Komisija EAF vārdā ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka regulāri saņemtie procenti atbilst tirgus procentu likmēm, kā arī to iespējamām svārstībām.

Komercbanku kontos turētiem diennakts atlikumiem tiek piemērota atlīdzība katru dienu. Atlīdzība par šādu kontu atlikumiem balstās uz mainīgām tirgus likmēm, kam piemēro līgumā noteikto starpību (pozitīvu vai negatīvu). Procenti lielākajai daļai kontu tiek aprēķināti, pamatojoties uz tirgus atsauces likmi, un tos koriģē, ņemot vērā jebkuras šīs likmes svārstības. Tādējādi EAF neuzņemas risku, ka par tā kontu atlikumiem maksātās atlīdzības likmes būtu zemākas par tirgus likmēm.

 

39.4.KREDĪTRISKS (DARĪJUMA PARTNERA RISKS)

Finanšu aktīvi, kuru termiņš nav kavēts un kuru vērtība nav samazinājusies

Miljonos EUR

Kopā

Termiņš nav kavēts un vērtība nav samazinājusies

Termiņš kavēts, bet vērtība nav samazinājusies

< 1 gads

1–5 gadi

> 5 gadi

Debitoru parādi un atgūstamās summas

171

50

120

1

–

Kopā 31.12.2015.

171

50

120

1

–

Debitoru parādi un atgūstamās summas

84

75

5

4

Kopā 31.12.2014.

84

75

5

4

–

Finanšu aktīvi dalījumā pa riska kategorijām

Miljonos EUR

31.12.2015.

31.12.2014.

Debitoru parādi

Nauda

Kopā

Debitoru parādi

Nauda

Kopā

Darījumu partneri ar ārēju kredītreitingu

Augstākās un augstas pakāpes

6

167

173

0

318

318

Virs vidējās pakāpes

34

16

50

-

39

39

Zem vidējās pakāpes

36

312

348

-

7

7

Pakāpe, kas nav ieguldījumu pakāpe

14

9

23

-

27

27

Kopā

90

503

593

0

391

391

Darījumu partneri bez ārēja kredītreitinga

–

Debitori, kam iepriekš nav bijusi saistību neizpilde)

81

1

98

83

83

Debitori, kam iepriekš ir bijusi saistību neizpilde)

–

–

–

1

1

Kopā

97

1

98

84

84

Kopā

171

504

692

84

391

475

Līdzekļi kategorijā „pakāpe, kas nav ieguldījumu pakāpe” un „zem vidējās pakāpes” attiecas galvenokārt uz dalībvalstu iemaksām EAF, kas veiktas speciālos dalībvalstu atvērtos kontos saskaņā ar EAF FR 22. panta 3. punktu. Saskaņā ar šo regulu šādas iemaksas paliek šajos speciālajos kontos līdz brīdim, kad jāveic maksājumi.

Saskaņā ar EAF FR lielākā daļa EAF finanšu līdzekļu tiek turēti speciālajos kontos, ko dalībvalstis atvērušas iemaksu veikšanai. Vairākums šādu kontu tiek turēti dalībvalstu valsts kasēs vai valstu centrālajās bankās. Šīs iestādes rada vismazāko darījuma partnera risku EAF (riska darījums ir ar dalībvalsti).

EAF finanšu līdzekļu daļa, kas tiek turēta komercbankās maksājumu veikšanai, tiek papildināta nepieciešamības brīdī, un to automātiski pārvalda Komisijas finanšu līdzekļu naudas pārvaldības sistēma. Katrā kontā tur minimālu naudas daudzumu, kas ir proporcionāls vidējai ikdienas maksājumu summai. Rezultātā šajos kontos turētās summas diennaktī parasti ir nelielas, un tādējādi arī EAF risks ir ierobežots.

Papildus tam tiek piemērotas īpašas norādes par komercbanku izvēli, lai vēl vairāk samazinātu darījuma partnera risku, kam ir pakļauts EAF.

Visas komercbankas tiek izvēlētas konkursa kārtībā. Minimālais īstermiņa kredītreitings, kas nepieciešams, lai piedalītos konkursā, ir Moody's P-1 vai līdzvērtīgs (S&P A-1 vai Fitch F1). Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos var tikt prasīts zemāks līmenis.

 

39.5.LIKVIDITĀTES RISKS

Finanšu saistību termiņanalīze dalījumā pa atlikušajiem līguma termiņiem

Miljonos EUR

< 1 gads

1–5 gadi

> 5 gadi

Kopā

Kreditoru parādi

522

10

532

Kopā 31.12.2015.

522

10

–

532

Kreditoru parādi

702

34

736

Kopā 31.12.2014.

702

34

–

736

EAF piemērotie budžeta principi nodrošina, ka kopējie naudas līdzekļi budžeta periodā vienmēr ir pietiekami, lai izpildītu visus saistītos maksājumus. Dalībvalstu kopējās iemaksas patiešām atbilst maksājumu apropriāciju kopējai summai attiecīgajā budžeta periodā.

Tomēr dalībvalstu gada iemaksas EAF tiek veiktas trīs daļās, turpretim maksājumiem piemīt zināma sezonalitāte.

Lai nodrošinātu, ka finanšu līdzekļi vienmēr ir pietiekami konkrētā mēnesī veicamu maksājumu segšanai, starp Komisijas finanšu līdzekļu un attiecīgajiem izdevumu departamentiem notiek regulāra informācijas apmaiņa par finanšu līdzekļu stāvokli, lai nodrošinātu, ka konkrētajā periodā veiktie maksājumi nepārsniedz pieejamos finanšu līdzekļus.

Turklāt attiecībā uz EAF ikdienas finanšu līdzekļu operācijām automatizēti naudas pārvaldības instrumenti nodrošina, ka katru dienu visos EAF banku kontos ir pietiekama likviditāte.

 

40.INFORMĀCIJA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM

EAF saistītās personas ir Bêkou ES trasta fonds un ES trasta fonds Āfrika. Tā kā darījumi starp abām struktūrām notiek EAF parasto darbību ietvaros, tad atbilstīgi ES grāmatvedības noteikumiem nav nepieciešamas īpašas prasības, sniedzot informāciju par šādiem darījumiem.

EAF nav atsevišķas vadības, jo to vada Komisija. ES galvenās vadības, tostarp Komisijas, pilnvaras ir uzrādītas Eiropas Savienības konsolidētajos gada finanšu pārskatos 8.2. pozīcijā „Galvenās vadības pilnvaras".

41.NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA

Šo pārskatu iesniegšanas dienā EAF grāmatvedim nedz bija zināmas, nedz tika ziņots par būtiskām problēmām, kas būtu atsevišķi jāatspoguļo šajā iedaļā. Gada finanšu pārskati un attiecīgie skaidrojumi tika sagatavoti, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju, un šis fakts ir atspoguļots arī iepriekš sniegtajā informācijā.

 

42.SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTU UN BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTU SASKAŅOŠANA

Gada saimnieciskās darbības rezultātus aprēķina, pamatojoties uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā. Savukārt budžeta izpildes rezultāta pamatā ir naudas plūsmas grāmatvedības noteikumi. Tā kā saimnieciskās darbības rezultātu un budžeta izpildes rezultātu nosaka tie paši pamatā esošie operacionālie darījumi, kontroles nolūkā lietderīgi ir nodrošināt to saskaņojamību. Šāda saskaņošana ir atspoguļota tabulā turpmāk, izceļot būtiskākās saskaņotās summas, kas sadalītas starp ieņēmumu un izdevumu posteņiem.    

Miljonos EUR

2015.

2014.

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

(3152)

(3526)

Ieņēmumi

Prasījuma tiesības, kas neietekmē budžeta rezultātu

(1)

(10)

Kārtējā gadā konstatētās, bet vēl neiekasētās prasījuma tiesības

(11)

(19)

Iepriekšējos gados konstatētās un kārtējā gadā iekasētās prasījuma tiesības

19

12

Priekšfinansējuma neto ietekme

28

41

Uzkrātie ieņēmumi (neto)

29

(71)

Izdevumi

Kārtējā gada vēl nesamaksātie izdevumi

61

165

Iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā

(221)

(28)

Maksājumu anulēšana

12

65

Priekšfinansējuma neto ietekme

(53)

(562)

Uzkrātie izdevumi (neto)

200

417

GADA BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS

(3088)

(3516)

 

42.1.SASKAŅOŠANAS POSTEŅI — IEŅĒMUMI

Finanšu gada budžeta ieņēmumi atbilst ieņēmumiem, kas ir iekasēti par prasījuma tiesībām, kuras ir konstatētas attiecīgā gada laikā, un summām, kas iekasētas par iepriekšējos gados konstatētām prasījuma tiesībām.

Tādu prasījuma tiesību summas, kuras neietekmē budžeta izpildes rezultātu, tiek grāmatotas saimnieciskās darbības rezultātā, bet no budžeta viedokļa tās nevar uzskatīt par ieņēmumiem, jo iekasētā summa tiek pārskaitīta rezervēs un par to nevar atkārtoti uzņemties saistības, ja nav Padomes lēmuma.

Kārtējā gadā konstatētās, bet vēl neiekasētās prasījuma tiesību summas saskaņošanas nolūkā atskaita no saimnieciskās darbības rezultāta, jo tās nav daļa no budžeta ieņēmumiem. Turpretim iepriekšējos gados konstatētās un kārtējā gadā iekasētās prasījuma tiesību summas saskaņošanas nolūkā jāpieskaita saimnieciskās darbības rezultātam.

Priekšfinansējuma neto ietekme ir atgūto priekšfinansējuma summu noskaidrošana. Tā ir saņemtā nauda, kas neietekmē saimnieciskās darbības rezultātu.

Neto uzkrātos ieņēmumus galvenokārt veido uzkrātās summas gada beigās veicamās robežlaika procedūras nolūkā. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t. i., kārtējā gada uzkrātie ieņēmumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada uzkrāto ieņēmumu apvērse.

 

42.2.SASKAŅOŠANAS POSTEŅI — IZDEVUMI

Kārtējā gada vēl nesamaksātie izdevumi saskaņošanas nolūkā jāpieskaita, jo tie ir iekļauti saimnieciskās darbības rezultātā, bet vēl neietilpst budžeta izdevumos. Savukārt iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā, saskaņošanas nolūkā jāatskaita no saimnieciskās darbības rezultāta, jo tie ietilpst kārtējā gada budžeta izdevumos, bet neietekmē saimnieciskās darbības rezultātu vai samazina izdevumus korekciju gadījumā.

Naudas ieņēmumi no maksājumu anulēšanas neietekmē saimnieciskās darbības rezultātu, bet tie ietekmē budžeta izpildes rezultātu.

Priekšfinansējuma neto ietekme ir šādu elementu apvienojums: jaunā priekšfinansējuma summas, kas samaksātas kārtējā gadā (atzītas par attiecīgā gada budžeta izdevumiem), un tāda priekšfinansējuma noskaidrošana, kas samaksāts kārtējā gadā vai iepriekšējos gados, apstiprinot attiecināmās izmaksas. Pēdējais minētais elements atspoguļo izdevumus uzkrāto izdevumu izteiksmē, bet ne budžeta kontos, jo samaksas brīdī sākotnējā priekšfinansējuma maksājums jau tika uzskatīts par budžeta izdevumiem.

Neto uzkrātos izdevumus galvenokārt veido summas, kas tiek uzkrātas robežlaika procedūras nolūkā, ko veic gada beigās, t. i., attiecināmie izdevumi, kuri radušies EAF līdzekļu saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav paziņots EAF. Tiek ņemta vērā tikai neto ietekme, t. i., kārtējā gada uzkrātie izdevumi, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gada uzkrāto izdevumu apvērse.

 

BÊKOU TRASTA FONDA FINANŠU PĀRSKATI

Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās turpmāk var nesakrist.

 

PĀRSKATU APSTIPRINĀJUMS

Bêkou ES trasta fonda 2015. gada finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, un grāmatvedības noteikumiem, kurus pieņēmu es kā Komisijas grāmatvedis un kuri jāpiemēro visām Savienības iestādēm un struktūrām.

Es apstiprinu savu atbildību par Bêkou ES trasta fonda gada pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar Finanšu regulas 68. pantu.

No kredītrīkotājiem, kuri apstiprināja informācijas uzticamību, esmu saņēmis visu informāciju, kas ir nepieciešama to pārskatu sagatavošanai, kuros norādīti Bêkou ES trasta fonda aktīvi un saistības, un budžeta izpilde.

Ar šo es apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un uz tādām pārbaudēm, ko es uzskatīju par nepieciešamām, lai apstiprinātu pārskatus, man ir pietiekama pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Bêkou ES trasta fonda finansiālo stāvokli, darbības rezultātus un naudas plūsmu.

[paraksts]

Manfred Kraff

Grāmatvedis



VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR BÊKOU ES TRASTA FONDU

Atbilstīgi 187. panta 1. punktam Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (turpmāk „ES FR”), un 42. pantam Finanšu regulā, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam, Komisija ir pilnvarota izveidot Savienības trasta fondus ārējām darbībām saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar citiem līdzekļu devējiem. Šādus trasta fondus var veidot ārkārtas darbībām, ārkārtas situāciju seku pārvarēšanai un tematiskajām darbībām. Katra trasta fonda izveides aktā tiek noteikti fonda mērķi.

Pirmais ES trasta fonds, kurā piedalās vairāki līdzekļu devēji, ir nosaukts „Bêkou”, kas sangu valodā nozīmē „cerība”, tas tika izveidots 2014. gada 15. jūlijā, piedaloties ES (ko pārstāvēja DEVCO ĢD un  ECHO ĢD, un E ĀDD) un trim dalībvalstīm (Vācija, Francija un Nīderlande), un mērķis bija veicināt stabilizāciju un atjaunotni Centrālāfrikas Republikā. Tā maksimālais izveides ilgums bija 60 mēneši atbalsta sniegšanai vidējā termiņā. 2015. gada beigās Bêkou trasta fondā veica iemaksas šādi septiņi līdzekļu devēji: Eiropas Attīstības fonds, Eiropas Komisija, izmantojot ES budžetu, četras dalībvalstis un viena trešā valsts.

Savienības trasta fondiem ārējām darbībām tiek noteikta prasība sagatavot un pieņemt pašiem savus gada finanšu pārskatus. Tā kā Bêkou ES trasta fonds tika dibināts EAF ietvaros, tā gada finanšu pārskati tiks konsolidēti EAF gada finanšu pārskatos. Gada finanšu pārskatus sagatavo Bêkou ES trasta fonda grāmatvedis, kas ir Komisijas grāmatvedis atbilstīgi ES FR 187. panta 6. punktam.

BÊKOU TRASTA FONDA BILANCE

 

Tūkstošos EUR

Skaidrojums

31.12.2015.

31.12.2014.

ILGTERMIŅA AKTĪVI

Priekšfinansējums

1.1.

3446

–

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

Priekšfinansējums

1.2.

6047

–

Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas

1.3.

1364

–

Nauda un naudas ekvivalenti

1.4.

52 461

45 000

59 873

45 000

AKTĪVI KOPĀ

63 319

45 000

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

Finanšu saistības

1.5.

(63 125)

(45 000)

(63 125)

(45 000)

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

Uzkrātās maksas un nākamo periodu ienākumi

(193)

–

(193)

–

SAISTĪBAS KOPĀ

(63 319)

(45 000)

NETO AKTĪVI

–

–

KAPITĀLS UN REZERVES

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

–

NETO AKTĪVI

–

–

 

BÊKOU TRASTA FONDA FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

Tūkstošos EUR

Skaidrojums

2015.

2014.

IEŅĒMUMI

Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

Ieņēmumi no ziedojumiem

2.1.

9354

–

Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

–

Finanšu ienākumi

101

Kopā

9455

–

IZDEVUMI

Pamatdarbības izdevumi

2.2.

(8824)

–

Citi izdevumi

2.3.

(631)

–

Kopā

(9455)

–

GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS

–

–

BÊKOU TRASTA FONDA NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

Tūkstošos EUR

Skaidrojums

2015.

2014.

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

–

PAMATDARBĪBA

Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums

(9493)

–

Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums

(1364)

–

Ilgtermiņa saistību (palielinājums)/samazinājums

18 125

45 000

Īstermiņa saistību palielinājums/(samazinājums)

193

–

NETO NAUDAS PLŪSMA

7461

45 000

Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums /(samazinājums)

7461

45 000

Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā

45 000

–

Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās

1.4.

52 461

45 000

 

BÊKOU TRASTA FONDA PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM NETO AKTĪVOS

 

Tūkstošos EUR

   

Uzkrātais pārpalikums/

(deficīts)

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

Neto aktīvi

ATLIKUMS 31.12.2014.

–

–

–

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

–

–

ATLIKUMS 31.12.2015.

–

–

–

 

SKAIDROJUMI PAR BÊKOU TRASTA FONDA FINANŠU PĀRSKATIEM

 

1.SKAIDROJUMI PAR BILANCI

ILGTERMIŅA AKTĪVI

1.1.PRIEKŠFINANSĒJUMS

Tūkstošos EUR

Kopā 31.12.2015.

Kopā 31.12.2014.

Priekšfinansējums

3446

–

Kopā

3446

–

Tūkstošos EUR

Kopā 31.12.2015.

Kopā 31.12.2014.

Tiešā pārvaldība

1078

-

Īsteno:

Komisija

1078

–

Netiešā pārvaldība

2368

-

Īsteno:

Publisko tiesību subjekti

1155

–

Privāttiesību subjekti, kas veic publisko pasūtījumu

1213

–

Kopā

3446

-

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

1.2.PRIEKŠFINANSĒJUMS

Tūkstošos EUR

Kopā 31.12.2015.

Kopā 31.12.2014.

Priekšfinansējums

14 860

–

Noskaidroti, veicot robežlaika procedūras

(8813)

–

Kopā

6047

–

Tūkstošos EUR

Kopā

31.12.2015.

Kopā 31.12.2014.

Tiešā pārvaldība

4046

-

Īsteno:

Komisija

4046

–

Netiešā pārvaldība

2002

-

Īsteno:

Publisko tiesību subjekti

806

–

Privāttiesību subjekti, kas veic publisko pasūtījumu

1196

–

Kopā

6047

-

1.3.AR KOMERCIĀLU APMAIŅU SAISTĪTI DEBITORU PARĀDI UN AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTAS ATGŪSTAMĀS SUMMAS

Šajā postenī tiek uzrādītas nākamo periodu vadības izmaksas (EUR 1,3 miljoni) un uzkrātie ienākumi (EUR 45 miljoni).

1.4.NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI

Bêkou ES trasta fonda kontrolētie līdzekļi uzrādīti 2014. gada finanšu pārskatos kā debitoru parādi kopējai centrālajai finanšu līdzekļu sistēmai. Nolūkā uzlabot informāciju 2015. gada finanšu pārskatos šie līdzekļi tiek uzrādīti kā nauda un naudas ekvivalenti. Attiecīgi sniegti salīdzinošie skaitļi par 2014. gadu.

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

1.5.FINANŠU SAISTĪBAS

Tūkstošos EUR

Iemaksas

%

Veiktās iemaksas

Neto rezultātu piešķīrums

Finanšu saistības

Eiropas Komisija

6

4554

(588)

3966

EAF

54

39 000

(5033)

33 967

Dalībvalstis:

39

28 000

(3614)

24 386

Vācija

15 000

(1936)

13 064

Francija

10 000

(1291)

8709

Nīderlande

2000

(258)

1742

Itālija

1000

(129)

871

Trešās valstis:

1

925

(119)

806

Šveice

925

(119)

806

Kopā

100

72 480

(9354)

63 125

Kopējās ilgtermiņa finanšu saistības attiecas uz iemaksām EUR 34 miljonu apmērā, ko veica Eiropas Attīstības fonds, EUR 4 miljonu apmērā, ko veica Eiropas Komisija, izmantojot ES budžetu, EUR 24 miljonu apmērā, ko veica dažādas dalībvalstis, un EUR 1 miljona apmērā, ko veica trešā valsts.

Neto rezultātu piešķīrums ir tikai indikatīvs un ir sniegts tikai uzskaites nolūkā. Ja Bêkou trasta fonda darbība tiek izbeigta, galīgo lēmumu par atlikušo līdzekļu atdošanu pieņem trasta fonda valde.



2.SKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU

2.1.IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Šajā postenī uzrāda līdzekļu devēju iemaksas, kas tiek atzītas par pamatdarbības ieņēmumiem salāgoti ar neto izdevumiem 12 . Gada saimnieciskās darbības rezultāts attiecīgi ir nulle.

2.2.PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI

Tūkstošos EUR

2015.

2014.

Pārtikas atbalsta/pārtikas nodrošinājuma programmas

460

–

Sieviešu līdztiesības organizācijas un iestādes

389

–

Veselības pamataprūpe — veselības pamataprūpe un primārā veselības aprūpe

6678

–

Pilsētattīstība un pārvaldība

539

–

Atjaunotnes atbalsts un atveseļošana

758

–

Kopā

8824

–

Tūkstošos EUR

2015.

2014.

Tiešā pārvaldība

7527

–

Īsteno:

Komisija

7527

–

Netiešā pārvaldība

1297

–

Īsteno:

Publisko tiesību subjekti

539

Privāttiesību subjekti, kas veic publisko pasūtījumu

758

Kopā

8824

–

2.3.CITI IZDEVUMI

Tūkstošos EUR

2015.

2014.

Citi izdevumi

615

-

Zaudējumi no valūtas maiņas

16

-

Kopā

631

–

Šajā postenī uzrāda Komisijas pārvaldības (EUR 0,4 miljoni), tehniskās palīdzības (EUR 0,15 miljoni), revīzijas (EUR 0,05 miljoni) un citas izmaksas.



3.CITA NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA

3.1.Nenokārtotās saistības, kas vēl nav iekļautas izdevumos

2015. gada 31. decembrī tādu nenokārtoto saistību apjoms, kuras vēl nav iekļautas izdevumos, bija EUR 12 miljoni. Šajā summā iekļautas budžeta RAL (Reste à Liquider), no kuras atskaitītas saistītās summas, kas iekļautas izdevumos 2015. gada finanšu darbības rezultātu pārskatā. Budžeta RAL ir summa, kas raksturo nenokārtotās saistības, par kurām vēl nav veikti maksājumi un/vai kas vēl nav atceltas. Tā ir parasta parādība saistībā ar daudzgadu programmām.

3.2.Saistītās personas

Bêkou ES trasta fonda saistītā persona ir Eiropas Attīstības fonds. Tā kā darījumi starp abām struktūrām notiek Bêkou ES trasta fonda parasto darbību ietvaros, tad atbilstīgi ES grāmatvedības noteikumiem netiek piemērotas īpašas prasības, sniedzot informāciju par šādiem darījumiem.

3.3.Notikumi pēc bilances datuma

Šo pārskatu iesniegšanas dienā Bêkou ES trasta fonda grāmatvedim nedz bija zināmas, nedz tika ziņots par būtiskām problēmām, kas būtu atsevišķi jāatspoguļo šajā iedaļā. Gada finanšu pārskati un attiecīgie skaidrojumi tika sagatavoti, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju, un šis fakts ir atspoguļots arī iepriekš sniegtajā informācijā.



4.INFORMĀCIJA PAR FINANŠU INSTRUMENTIEM

4.1.VALŪTAS RISKS

Bêkou ES trasta fonda valūtas riska pozīcija gada beigās

2015. gada 31. decembrī finanšu aktīvu un finanšu saistību noslēguma atlikumos nebija iekļautas nozīmīgas summas, kas būtu izteiktas valūtās, kas nav euro.

4.2.KREDĪTRISKS

2015. gada 31. decembrī finanšu aktīvos iekļauta nauda un naudas ekvivalenti EUR 52 miljonu apmērā un debitoru parādi un atgūstamās summas EUR 1,4 miljonu apmērā.

Finanšu aktīvi, kuru termiņš nav kavēts un kuru vērtība nav samazinājusies

Debitoru parādi un atgūstamās summas, kuru termiņš nav kavēts un kuru vērtība nav samazinājusies.

Finanšu aktīvi pa riska kategorijām

Visa naudas un naudas ekvivalentu summa, kas ir EUR 52 miljoni, ir noguldīta bankā, kurai piešķirtā pakāpe ir visaugstākā un augsta.

4.3.LIKVIDITĀTES RISKS

Finanšu saistību termiņanalīze dalījumā pa atlikušajiem līguma termiņiem

Finanšu saistības pilnībā veido saistības pret līdzekļu devējiem. Tās tiks nokārtotas, kad Bêkou ES trasta fonds tiks likvidēts.



5.SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTA UN BUDŽETA REZULTĀTA SASKAŅOŠANA

Gada saimnieciskās darbības rezultātu aprēķina, pamatojoties uz uzkrājumu principu grāmatvedībā. Tomēr budžeta rezultāta pamatā ir naudas plūsmas grāmatvedības noteikumi. Tā kā saimnieciskās darbības rezultāts un budžeta rezultāts attiecas uz tiem pašiem pamatā esošajiem saimnieciskajiem darījumiem, tā ir lietderīga kontrole, lai nodrošinātu, ka tie ir saskaņojami. Tabulā turpmāk parādīta šī saskaņošana, norādot galvenās salīdzināšanas summas, kas sadalītas starp ieņēmumu un izdevumu posteņiem.

Tūkstošos EUR

2015.

GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS

-

Ieņēmumi

Prasījuma tiesības, kas neietekmē budžeta rezultātu

(9 455)

Esošajos gados iekasētie prasījumi

45 595

Uzkrātie ieņēmumi (neto)

40

Izdevumi

Priekšfinansējuma neto ietekme

(18 306)

Uzkrātie izdevumi (neto)

7 703

GADA BUDŽETA REZULTĀTS

25 577

EAF UN BÊKOU TRASTA FONDA KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI

Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās turpmāk var nesakrist.

 

KONSOLIDĒTĀ BILANCE

 

Miljonos EUR

31.12.2015.

31.12.2014.

ILGTERMIŅA AKTĪVI

Priekšfinansējums

520

472

520

472

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

Priekšfinansējums

1151

1403

Debitoru parādi

172

84

Nauda un naudas ekvivalenti

556

436

1879

1923

AKTĪVI KOPĀ

2399

2395

ILGTERMIŅA SAISTĪBAS

Uzkrājumi

(4)

Kreditoru parādi

(39)

(40)

(43)

(40)

ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS

Kreditoru parādi

(1376)

(1423)

(1391)

(1423)

SAISTĪBAS KOPĀ

(1419)

(1463)

NETO AKTĪVI

980

932

KAPITĀLS UN REZERVES

Pieprasītais fondu kapitāls — aktīvie EAF

38 873

35 673

Uz nākamo periodu pārnestais pieprasītais fondu kapitāls no slēgtiem EAF

2252

2252

No iepriekšējiem gadiem pārnestais saimnieciskās darbības rezultāts

(36 994)

(33 468)

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

(3152)

(3526)

NETO AKTĪVI

980

932

 

KONSOLIDĒTAIS FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

 

Miljonos EUR

2015.

2014.

PAMATDARBĪBAS IEŅĒMUMI

136

132

PAMATDARBĪBAS IZDEVUMI

Pamatdarbības izdevumi

(3182)

(3650)

Administratīvie izdevumi

(114)

(22)

(3296)

(3671)

PĀRPALIKUMS/(DEFICĪTS) NO PAMATDARBĪBAS

(3160)

(3539)

Finanšu ieņēmumi

8

13

Finanšu maksas

(0)

(0)

PĀRPALIKUMS/(DEFICĪTS) NO FINANŠU DARBĪBAS

8

13

GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS

(3152)

(3526)

 

KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

 

Miljonos EUR

2015.

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

(3152)

PAMATDARBĪBA

Dalībvalstu parastās iemaksas

3232

Zaudējumi no debitoru parādu vērtības samazināšanās (apvērse)

1

Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums

204

Īstermiņa debitoru parādu (palielinājums)/samazinājums

(89)

Ilgtermiņa saistību (palielinājums)/samazinājums

2

Īstermiņa saistību palielinājums/(samazinājums)

(211)

Uzkrāto maksu un nākamo periodu ienākumu palielinājums/(samazinājums)

132

NETO NAUDAS PLŪSMA

120

Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)

120

Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā

436

Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās

556

 

KONSOLIDĒTAIS PĀRSKATS PAR IZMAIŅĀM NETO AKTĪVOS

 

Miljonos EUR

Fondu kapitāls (A)

Nepieprasītie līdzekļi (B)

Pieprasītais fondu kapitāls (C) = (A)-(B)

Kumulatīvās rezerves (D)

Citas rezerves (E)

Kopā neto aktīvi (C)+(D)+(E)

ATLIKUMS 31.12.2013.

45 691

13 162

32 529

(33 468)

2252

1313

Kapitāla pārmaiņas

–

(3144)

3144

–

–

3144

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

–

–

(3526)

–

(3526)

ATLIKUMS 31.12.2014.

45 691

10 018

35 673

(36 994)

2252

932

Kapitāla pārmaiņas

27 772

24 572

3200

–

–

3200

Gada saimnieciskās darbības rezultāts

–

–

–

(3152)

–

(3152)

ATLIKUMS 31.12.2015.

73 464

34 590

38 873

(40 146)

2252

980

 

EAF ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU

 

ZIŅOJUMS PAR FINANSĒJUMA ĪSTENOŠANU 2015. GADĀ

IEVADS



Iepriekšējie EAF

Tā kā 6. EAF noslēdza 2006. gadā un 7. EAF noslēdza 2008. gadā, gada finanšu pārskatos vairs nav iekļautas tabulas par šo EAF īstenošanu. Turpretim informācija par pārvesto atlikumu izpildes rezultātiem ir pieejama 9. EAF pārskatā.

Tāpat kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu 2015. gada finanšu pārskatu sniegšanas pārredzamību, par 8. EAF tabulās ir atsevišķi norādīta daļa, ko izmanto līdzekļu plānošanai saskaņā ar Lomes konvenciju, un daļa, ko izmanto līdzekļu plānošanai Kotonū nolīguma ietvaros.

Saskaņā ar 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu 9. EAF iekšējā nolīgumā iepriekšējo EAF atlikumi un atceltās saistības ir pārvesti uz 9. EAF un 9. EAF darbības laikā saistībām izmantoti kā 9. EAF līdzekļi.

10. EAF

ĀKK un EK partnerattiecību nolīgums, ko 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja Eiropas Kopienas dalībvalstis un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstis, stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī. Kotonū nolīgums ir grozīts divas reizes, pirmo reizi ar nolīgumu, kas parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā, un otru reizi ar nolīgumu, kas parakstīts Vagadugu (Ouagadougou) 2010. gada 22. jūnijā.

ES Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmums 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu stājās spēkā 2001. gada 2. decembrī. Šo lēmumu grozīja 2007. gada 19. martā (Lēmums 2007/249/EK).

Iekšējais nolīgums par Kopienas atbalsta finansēšanu, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmu 2008.–2013. gadam, saskaņā ar pārskatīto Kotonū nolīgumu, ko Eiropas Kopienas dalībvalstu valdību pārstāvji pieņēma 2006. gada 17. jūlijā, stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā.

Saskaņā ar Kotonū nolīgumu Kopienas atbalsta ĀKK valstīm un AZT otro periodu (2008.–2013. gadā) finansē no 10. EAF EUR 22 682 miljonu apmērā, un no šīs summas:

EUR 21 966 miljoni ir piešķirti ĀKK valstīm saskaņā ar pārskatītā Kotonū nolīguma I.b pielikumā noteikto daudzgadu finanšu shēmu, un no šīs summas EUR 20 466 miljonus pārvalda Eiropas Komisija;

EUR 286 miljoni ir piešķirti AZT saskaņā ar grozītā Padomes lēmuma par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu IIAa pielikumu, un no šīs summas EUR 256 miljonus pārvalda Eiropas Komisija;

EUR 430 miljoni ir paredzēti Komisijai, lai finansētu izmaksas, kas saistītas ar 10. EAF līdzekļu plānošanu un īstenošanu, saskaņā ar iekšējā nolīguma 6. pantu.

Saskaņā ar 10. EAF noteikto „turpināmības klauzulu” (10. EAF iekšējā nolīguma 1. panta 4. un 5. punkts) pēc 2013. gada 31. decembra nevar uzņemties saistības ne par kādiem līdzekļiem. Līdzekļi, par kuriem nav uzņemtas saistības, tika pārvesti uz 11. EAF darbības rezultātu rezervi.

- Pagaidu mehānisms

Iekšējo nolīgumu, ar kuru izveido 11. Eiropas Attīstības fondu (11. EAF), dalībvalstis parakstīja Padomes sanāksmē 2013. gada jūnijā. Tas stājās spēkā 2015. gada 1. martā.

Lai nodrošinātu nepārtrauktību laikā starp 10. EAF beigām un 11. EAF stāšanos spēkā, Komisija piedāvāja pārejas pasākumus, ko sauc par „pagaidu mehānismu”, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību sadarbībai ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām, kā arī atbalsta izdevumiem.

Pagaidu mehānisms tika pieņemts 2013. gada 12. decembrī (Lēmums 2013/759/ES) un stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī. Pagaidu mehānismu finansē no šādiem avotiem:

-līdzekļi, kuru saistības ir atceltas, no 8. un 9. EAF līdz 31.12.2013.,

-līdzekļi, par kuriem nav veiktas saistības, no 10. EAF 31.12.2013.,

-līdzekļi, kuru saistības ir atceltas, no 10. un iepriekšējiem EAF, laikā no 01.01.2014. līdz 28.02.2015.

Līdz laikam, kad stāsies spēkā 11. EAF, no iepriekšējiem EAF atcelto saistību apmērs ir EUR 1630 miljoni, tādēļ līdzekļi ir potenciāli pieejami pagaidu mehānismam, un no šīs summas EUR 1595 miljoni tika piešķirti un tiek grāmatoti 11. EAF, bet EUR 4 miljoni joprojām nav piešķirti pagaidu mehānismam un ir atdoti sākotnējai darbības rezultātu rezervei.

11. EAF

ĀKK un EK partnerattiecību nolīgums, ko 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīja Eiropas Kopienas dalībvalstis un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstis, stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī. Kotonū nolīgums ir grozīts divas reizes, pirmo reizi ar nolīgumu, kas parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā, un otru reizi ar nolīgumu, kas parakstīts Vagadugu (Ouagadougou) 2010. gada 22. jūnijā.

ES Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmums 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu stājās spēkā 2001. gada 2. decembrī. Šo lēmumu grozīja 2007. gada 19. martā (Lēmums 2007/249/EK).

Iekšējais nolīgums par Kopienas atbalsta finansēšanu, pamatojoties uz daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, saskaņā ar pārskatīto Kotonū nolīgumu, ko Eiropas Kopienas dalībvalstu valdību pārstāvji pieņēma 2013. gada augustā, stājās spēkā 2015. gada martā.

Saskaņā ar Kotonū nolīgumu Kopienas atbalsta ĀKK valstīm un AZT trešo periodu (2014.–2020. gadā) finansē no 11. EAF EUR 30 506 miljonu apmērā, un no šīs summas:

EUR 29 089 ir piešķirti ĀKK valstīm saskaņā ar iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 2. panta d) apakšpunktu, un no šīs summas EUR 27 955 miljonus pārvalda Eiropas Komisija;

EUR 364,5 miljoni ir piešķirti AZT saskaņā ar iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 3. panta 1. punktu, un no šīs summas EUR 359,5 miljonus pārvalda Eiropas Komisija;

EUR 1052,5 miljoni ir paredzēti Komisijai, lai finansētu izmaksas, kas saistītas ar 11. EAF līdzekļu plānošanu un īstenošanu, saskaņā ar iekšējā nolīguma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

- Atlikušie līdzekļi neizmantotās darbības rezultātu rezervēs 31.12.2015.

Līdz 2014. gada 1. janvārim, kad stājās spēkā pagaidu mehānisms, summas, kuru saistības tika atceltas saistībā ar projektiem 9. EAF un iepriekšējo EAF ietvaros, tika pārvestas uz 10. EAF darbības rezultātu rezervi. 2014. gada 1. janvārī 10. EAF līdzekļi, par kuriem nebija uzņemtas saistības, tika pārvesti uz 11. EAF darbības rezultātu rezervi, izņemot Stabex līdzekļus un administratīvo finansējumu.

2015. gadā visi līdzekļi no iepriekšējiem EAF, par kuriem saistības tika atceltas, tika pārvesti uz attiecīgajām rezervēm.

Atbilstīgi 1. panta 4. punktam 10. EAF iekšējā nolīgumā un Padomes 2013. gada 12. decembra Lēmumam 2013/759/ES šie līdzekļi tika piešķirti pagaidu mehānismam.

Miljonos EUR

Pieejamā kopsumma saistībā ar neizmantotām darbības rezultātu rezervēm 31.12.2013.

938

Kopsumma, kas bija pieejama saistībā ar neizmantotām darbības rezultātu rezervēm 2014. gadā

661

Atskaitot kopsummu, kas pārvesta pagaidu mehānismam

(1597)

Neizmantotās darbības rezultātu rezerves, kas nav pārvestas pagaidu mehānismam, 31.12.2014.

2

- 11. EAF Stabex rezerve

Pēc tam, kad tika slēgti Stabex konti, līdzekļi, kas netika izmantoti/kuru saistības tika atceltas, tika pārvesti uz 11. EAF Stabex A finansējuma rezervi (10. EAF iekšējā nolīguma 1. panta 4. punkts), un tad uz valstu indikatīvajām programmām attiecīgajās valstīs.

- 10. EAF līdzfinansējums

Saskaņā ar 10. un 11. EAF tika parakstīti pārveduma nolīgumi par dalībvalstu līdzfinansējumu, un tika atvērtas saistību apropriācijas EUR 204,6 miljonu apmērā, savukārt maksājumu apropriācijas tika atvērtas par iekasētajām summām EUR 184,9 miljonu apmērā.

Situācija 31.12.2015. saistībā ar līdzfinansējuma apropriācijām atainota tabulā turpmāk:

Miljonos EUR

Saistību apropriācijas

Maksājumu apropriācijas

Līdzfinansējums — A finansējums

186,1

166,8

Līdzfinansējums — ĀKK ietvaros

13,4

13,4

Līdzfinansējums — administratīvie izdevumi

5,1

4,7

204,6

184,9

Tabulās turpmāk ir norādītas lēmumos un līgumos paredzētās un samaksātās summas to neto apmērā.
Pielikumā pievienotas tabulas, kas raksturo stāvokli attiecībā uz katru instrumentu.

FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI — EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAS PĀRVALDĪTIE LĪDZEKĻI

 

EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA

CA/491/16

2016. gada 10. martā

Dokuments 16/119

DIREkTORu padome

Ieguldījumu mehānisma

finanšu pārskati

2015. gada 31. decembrī

Pārskats par finanšu stāvokli

Peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskats

Pārskats par ieguldītāju līdzekļu izmaiņām

Naudas plūsmas pārskats

Finanšu pārskatu skaidrojumi

Neatkarīga revidenta ziņojums

ORG.: E

PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI
2015. GADA 31. decembrĪ

Skaidrojums

31.12.2015.

31.12.2014.

AKTĪVI

Nauda un naudas ekvivalenti

5.

448 995

545 399

Atvasinātie finanšu instrumenti

6.

311

448

Aizdevumi un debitoru parādi

7.

1460 057

1331 918

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

8.

419 353

403 085

No ieguldītājiem saņemamās summas

9./15.

-

42 590

Līdz termiņa beigām turēti finanšu aktīvi

10.

228 521

99 988

Citi aktīvi

11.

27

5522

Aktīvi kopā

 

2557 264

2428 950

SAISTĪBAS UN IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI

SAISTĪBAS

Atvasinātie finanšu instrumenti

6.

8219

14 632

Nākamo periodu ienākumi

12.

29 325

31 310

Trešām personām maksājamās summas

13.

101 202

68 824

Citas saistības

14.

2364

2591

Saistības kopā

141 110

117 357

IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻI

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas

15.

2157 000

2057 000

Patiesās vērtības rezerve

163 993

156 122

Nesadalītā peļņa

95 161

98 471

Ieguldītāju līdzekļi kopā

2416 154

2311 593

Saistības un ieguldītāju līdzekļi kopā

2557 264

2428 950

   Peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgO ienākumu pārskats

par gadu, kas beidzās 2015. gada 31. DECEMBRī

(tūkstošos EUR)

Skaidrojums

No 01.01.2015. līdz

No 01.01.2014. līdz

31.12.2015.

31.12.2014.

Procenti un līdzīgi ienākumi

17.

90 385

77 240

Procenti un līdzīgi izdevumi

17.

-1556

-1522

Neto procenti un līdzīgi ienākumi

88 829

75 718

Pakalpojumu maksas un komisijas naudas ienākumi

18.

932

1163

Pakalpojumu maksas un komisijas naudas izdevumi

18.

-63

-37

Neto pakalpojumu maksas un komisijas naudas ienākumi

869

1126

Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas

6276

-11 663

Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem

19.

33 878

8109

Neto zaudējumi no valūtas maiņas

-52 483

-222

Finanšu operāciju neto rezultāts

-12 329

-3776

Aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājuma izmaiņas, atskaitot apvērsi

7.

-33 988

-75 756

Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu vērtības samazinājums

8.

-3646

-6262

Citi ienākumi

21.

-

337

Vispārējie administratīvie izdevumi

20.

-43 045

-38 128

Gada zaudējumi

-3310

-46 741

Citi vispārīgi ienākumi:

Pozīcijas, kas pārklasificētas vai ko var pārklasificēt par peļņu vai zaudējumiem:

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi – patiesās vērtības rezerve

8.

1. Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu neto izmaiņas patiesajā vērtībā

43 394

87 230

2. Neto summa, kas pārvesta uz peļņu vai zaudējumiem

-35 523

-9299

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi kopā

7871

77 931

Citi vispārīgi ienākumi kopā

7871

77 931

Vispārīgi ienākumi par gadu kopā

4561

31 190

PĀRSKATS PAR IEGULDĪTĀJU LĪDZEKĻU IZMAIŅĀM

Pieprasītās iemaksas

Patiesās vērtības rezerve

Nesadalītā peļņa

Kopā

2015. gada 1. janvārī

Skaidrojums

2057,000

156 122

98 471

2311 593

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā

15.

100 000

-

-

100 000

Gada zaudējumi 2015. gadā

-

-

-3310

-3310

Citi vispārīgi ienākumi par gadu kopā

-

7871

-

7871

Ieguldītāju līdzekļu izmaiņas

100 000

7871

-3310

104 561

2015. gada 31. decembrī

2157 000

163 993

95 161

2416 154

Pieprasītās iemaksas

Patiesās vērtības rezerve

Nesadalītā peļņa

Kopā

2014. gada 1. janvārī

1661 309

78 191

145 212

1884 712

Pieprasītās dalībvalstu iemaksas gada laikā

15.

105 691

-

-

105 691

Neizlietotās procentu subsīdijas un tehniskā palīdzība

15.

290 000

-

-

290 000

Gada zaudējumi 2014. gadā

-

-

-46 741

-46 741

Citi vispārīgi ienākumi par gadu kopā

-

77 931

-

77 931

Ieguldītāju līdzekļu izmaiņas

395 691

77 931

-46 741

426 881

2014. gada 31. decembrī

2057 000

156 122

98 471

2311 593

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

Skaidrojums

No 01.01.2015. līdz 31.12.2015.

No 01.01.2014. līdz 31.12.2014.

PAMATDARBĪBA

Finanšu gada zaudējumi

-3310

-46 741

Korekcijas attiecībā uz:

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums

8.

3646

6262

Citi ienākumi

21.

-

-337

Aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājuma neto izmaiņas

7.

33 988

75 756

Kapitalizētie procenti no aizdevumiem un debitoru parādiem

7.

-13 262

-11 915

Izmaiņas uzkrātajos procentos un amortizācijas izmaksās saistībā ar aizdevumiem un debitoru parādiem

1594

895

Izmaiņas uzkrātos procentos un līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu amortizētajās izmaksās

10.

12

12

Nākamo periodu ienākumu izmaiņas

-1985

-3773

Valūtas kursa izmaiņu ietekme uz aizdevumiem

7.

-73 447

-92 707

Valūtas kursa izmaiņu ietekme uz pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem

-9385

-449

Valūtas kursa izmaiņu ietekme uz naudas turējumiem

-12 216

-9362

Pamatdarbības zaudējumi pirms izmaiņām pamatdarbības aktīvos un saistībās

-74 365

-82 359

Aizdevumu izmaksa

7.

-282 784

-248 326

Aizdevumu atmaksa

7.

205 772

166 578

Izmaiņas attiecībā uz procentiem, kas uzkrāti par naudu un naudas ekvivalentiem

5.

4

7

Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas

-6276

11 663

Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu palielinājums

10.

-1545 550

-1610 057

Līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu termiņi

10.

1417 005

1612 619

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu palielinājums

8.

-67 449

-42 646

Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu atmaksa/pārdošana

8.

64 791

43 378

Citu aktīvu palielinājums/(samazinājums)

5495

-5374

Citu saistību (samazinājums)/palielinājums

-227

19

Eiropas Investīciju bankai maksājamo summu palielinājums/(samazinājums)

4668

-175

Neto naudas plūsmas, kas izmantotas pamatdarbībā

-278 916

-154 673

FINANSĒŠANAS DARBĪBA

Dalībvalstu iemaksas

15.

100 000

105 691

Summas, kas saņemtas no dalībvalstīm attiecībā uz procentu subsīdijām un tehnisko palīdzību

92 590

7410

Summas, kas izmaksātas dalībvalstu vārdā attiecībā uz procentu subsīdijām un tehnisko palīdzību

-22 290

-21 899

Neto naudas plūsma no finansēšanas darbības

170 300

91 202

Naudas un naudas ekvivalentu neto samazinājums

-108 616

-63 471

Kopsavilkuma naudas plūsmas pārskats:

Nauda un naudas ekvivalenti finanšu gada sākumā

545 398

599 507

Neto nauda no:

pamatdarbības

-278 916

-154 673

finansēšanas darbības

170 300

91 202

Valūtas kursa izmaiņu ietekme uz naudu un naudas ekvivalentiem

12 216

9362

Nauda un naudas ekvivalenti finanšu gada beigās

448 998

545 398

Nauda un naudas ekvivalenti ir:

Nauda kasē

5.

71 405

9642

Termiņdepozīti (izņemot uzkrātos procentus)

290 576

415 756

Komerciāli vērtspapīri

5.

87 017

120 000

448 998

545 398

Skaidrojumi par finanšu pārskatiem 2015. gada 31. decembrī

1.    Vispārīga informācija

Ieguldījumu mehānismu („mehānisms” jeb „IM”) izveidoja Kotonū nolīguma („nolīgums”) par sadarbību un atbalstu attīstībai ietvaros, ko, vienojoties Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupai („ĀKK valstis”) un Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, noslēdza 2000. gada 23. jūnijā, un to pārskatīja 2005. gada 25. jūnijā un 2010. gada 22. jūnijā.

Mehānisms nav atsevišķa juridiskā persona, un Eiropas Investīciju Banka („EIB” jeb „banka”) saskaņā ar nolīguma noteikumiem pārvalda iemaksas dalībvalstu („līdzekļu devēji”) vārdā un rīkojas kā mehānisma administrators.

Finansējums saskaņā ar nolīgumu tiek nodrošināts no ES dalībvalstu budžetiem. ES dalībvalstis iemaksā summas, kas piešķirtas IM finansēšanai, un dotācijas, lai finansētu procentu subsīdijas, kā paredzēts daudzgadu finanšu shēmās (Pirmais finanšu protokols, kas aptver 2000.–2007. gadu un tiek dēvēts par 9. Eiropas Attīstības fondu (EAF), Otrais finanšu protokols, kas aptver 2008.–2013. gadu un tiek dēvēts par 10. EAF, „pagaidu mehānisms”, kas aptver laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 28. februārim, un Trešais finanšu protokols, kas aptver 2014.–2020. gadu un tiek dēvēts par 11. EAF). EIB ir uzticēts pārvaldīt:

-mehānismu, kas ir ar risku saistīts periodiski atjaunojams fonds EUR 3685,5 miljonu apmērā un ir vērsts uz privātā sektora ieguldījumu veicināšanu ĀKK valstīs; no šīs summas EUR 48,5 miljoni ir piešķirti aizjūras zemēm un teritorijām („AZT valstis”);

-dotācijas procentu subsīdiju finansēšanai ne vairāk kā EUR 1220,85 miljonu apmērā ĀKK valstīm un ne vairāk kā EUR 8,5 miljonu apmērā AZT valstīm. Ne vairāk kā 15 % no šīm subsīdijām var izmantot ar projektiem saistītas tehniskās palīdzības („TP”) finansēšanai;

-„pagaidu mehānismu” (laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 28. februārim), kas aptver dotācijas procentu subsīdiju un ar projektiem saistītas tehniskās palīdzības finansēšanai un ko veido tādi atlikumi no iepriekšējiem EAF, par kuriem nav uzņemtas saistības vai kuri ir atbrīvoti no saistībām.

Šie finanšu pārskati aptver laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim.

 

Atbilstoši EIB Vadības komitejas priekšlikumam EIB Direktoru padome 2016. gada 10. martā pieņēma finanšu pārskatus un atļāva tos iesniegt Valdei apstiprināšanai līdz 2016. gada 26. aprīlim.

2.    Nozīmīga grāmatvedības politika

Pārskatu sagatavošanas pamats — atbilstības apliecinājums

Mehānisma finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), ko pieņēmusi Eiropas Savienība.

2.2Būtiski grāmatvedības vērtējumi un aplēses

Finanšu pārskatu sagatavošanai jāizmanto grāmatvedības aplēses. Nepieciešams, lai Eiropas Investīciju bankas vadība izmantotu savus vērtējumus mehānisma grāmatvedības politikas piemērošanas procesā. Turpmāk atspoguļotas jomas, kurās nepieciešams padziļināts vērtējums vai kuras ir sarežģītākas, vai kurās pieņēmumi un aplēses ir būtiski finanšu pārskatiem.

Vērtējumi un aplēses tiek būtiski izmantoti šādās jomās:

Finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšana

Tādu finanšu aktīvu un finanšu saistību, kurus tirgo aktīvos tirgos, patiesās vērtības pamatā ir kotētās tirgus cenas vai brokeru kotētās cenas. Ja patieso vērtību nevar noteikt, pamatojoties uz aktīvu tirgu, tad to nosaka, izmantojot dažādas novērtēšanas metodes, kas ietver matemātisku modeļu izmantošanu. Ja iespējams, vajadzīgos datus minētajiem modeļiem iegūst novērojamos tirgos, bet, ja tas nav iespējams, tad patieso vērtību nosaka, veicot novērtēšanu. Šie novērtējumi dalās dažādās kategorijās patiesās vērtības hierarhijā atkarībā no datiem, kas izmantoti novērtēšanas metodēs, kā aprakstīts 2.4.3. un 4. skaidrojumā.

Šīs novērtēšanas metodes var ietvert neto pašreizējās vērtības un diskontētās naudas plūsmas modeļus, salīdzinājumu ar līdzīgiem instrumentiem, kuriem pastāv novērojamas tirgus cenas, Bleka un Šoles (Black-Scholes) un polinomu iespēju līgumu cenu noteikšanas modeļus, kā arī citas novērtēšanas metodes. Pieņēmumi un dati, ko izmanto novērtēšanas metodēs, ietver bezriska un etalona procentu likmes, diskonta likmju noteikšanā izmantojamās kredīta starpības, obligāciju un kapitāla vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtu kursus, kapitāla vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru indeksa cenas, paredzamās cenu svārstības un korelācijas.

Novērtēšanas metožu mērķis ir iegūt patiesās vērtības novērtējumu, kas atbilst tādai cenai, kāda tiktu saņemta, pārdodot aktīvu, vai maksāta, nododot saistības, veicot godīgu darījumu starp tirgus dalībniekiem novērtējuma dienā.

Mehānisms izmanto vispārīgi atzītus novērtēšanas modeļus, lai noteiktu patieso vērtību parastiem vai mazāk sarežģītiem finanšu instrumentiem, piemēram, procentu likmju un valūtas mijmaiņas darījumiem, jo tajos tiek izmantoti vienīgi novērojamu tirgu dati un tiem nepieciešams ierobežots vadības vērtējums un aplēses. Novērojamas cenas un modeļiem vajadzīgie dati parasti ir pieejami biržas sarakstos iekļautu parāda un kapitāla vērtspapīru, biržā tirgotu atvasināto instrumentu un vienkāršu ārpusbiržas atvasinātu instrumentu, piemēram, procentu likmju mijmaiņas darījumu, tirgū. Novērojamu tirgus cenu un modelim vajadzīgo datu pieejamība samazina nepieciešamību izmantot vadības vērtējumu un aplēses, kā arī samazina nedrošību, kas saistīta ar patiesās vērtības noteikšanu. Novērojamu tirgus cenu un datu pieejamība ir atkarīga no produktiem un tirgiem, kā arī var mainīties konkrētu notikumu vai finanšu tirgu vispārēju nosacījumu ietekmē.

Sarežģītāku instrumentu gadījumos mehānisms izmanto pašu izstrādātus novērtēšanas modeļus, kas ir izveidoti uz atzītu novērtēšanas modeļu pamata. Daži vai visi minētajiem modeļiem vajadzīgie būtiskie dati var nebūt novērojami tirgū, un tie izriet no tirgus cenām vai likmēm vai tos aplēš, pamatojoties uz pieņēmumiem. Piemēram, instrumenti, kas ir saistīti ar būtiskiem nenovērojamiem datiem, ir daži aizdevumi un garantijas, kuriem nav aktīva tirgus. Novērtēšanas modeļos, kas ir saistīti ar būtiskiem nenovērojamiem datiem, patiesās vērtības noteikšanai lielākā mērā nepieciešams vadības novērtējums un aplēses. Vadības novērtējums un aplēses parasti ir nepieciešami, lai izvēlētos piemērotu izmantojamo novērtēšanas modeli, noteiktu vērtējamā finanšu instrumenta plānotās nākotnes naudas plūsmas, noteiktu darījumu partnera saistību neizpildes un priekšmaksājumu varbūtību, un izraudzītos atbilstošas diskonta likmes.

Mehānismam ir izveidota kontroles sistēma patiesās vērtības novērtēšanai. Sistēma aptver EIB Investīciju bankas riska pārvaldības un tirgus datu pārvaldības funkcijas. Šīs funkcijas ir nošķirtas no bankas darījumu pārvaldības un atbild par būtisku patiesās vērtības novērtējumu pārbaudēm. Īpašā kontrole ietver:

-novērojamo cenu noteikšanas pārbaudes,

-pārbaudes un apstiprināšanas procesu jauniem novērtēšanas modeļiem un izmaiņas esošajos modeļos,

-modeļu kalibrēšanu un pretpārbaudi attiecībā uz novērotajiem tirgus darījumiem,

-būtisku novērtēšanas plūsmu analīzi un izmeklēšanu,

-būtisku nenovērojamu datu pārskatīšanu un novērtējuma korekcijas.

Ja patiesās vērtības noteikšanā tiek izmantota trešās personas sniegta informācija, piemēram, brokeru kotētās cenas vai cenu noteikšanas pakalpojumi, mehānismā pārbauda, vai šādi novērtējumi atbilst SFPS prasībām. Tas nozīmē arī:

-noteikt to, vai ir piemēroti izmantot brokeru kotētās cenas un cenas, kas aprēķinātas, izmantojot cenu noteikšanas pakalpojumus,

-izvērtēt to, vai konkrēta brokeru kotētā cena vai cenu noteikšanas pakalpojumos aprēķinātā cena ir ticama,

-saprast to, kā ir iegūta patiesā vērtība un cik lielā mērā tā atspoguļo faktiskus tirgus darījumus,

-ja patiesās vērtības noteikšanā tiek izmantotas līdzīgu instrumentu cenas, kā šīs cenas ir koriģētas, lai atspoguļotu novērtētā instrumenta raksturlielumus.

Zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās

Mehānismā tiek pārskatīti aizdevumi un debitoru parādi katrā pārskata datumā, lai novērtētu, vai vērtības samazinājums ir iegrāmatojams peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā. Jo īpaši Eiropas Investīciju bankas vadības vērtējums ir vajadzīgs, veicot aplēses par nākotnes naudas plūsmu apjomu un laiku, kad jānosaka vērtības samazinājuma līmenis. Šādas aplēses tiek veiktas, pamatojoties uz pieņēmumiem par vairākiem faktoriem, un faktiskie rezultāti var būt citādāki, izraisot vērtības samazinājuma izmaiņas nākotnē. Papildus konkrētiem vērtības samazinājumiem, kas aprēķināti atsevišķi būtiskiem aizdevumiem un debitoru parādiem, mehānismā var noteikt arī kopēju vērtības samazinājumu aizdevumiem un debitoru parādiem, kuriem nav atsevišķi konstatēts vērtības samazinājums, bet attiecībā uz kuriem konstatēts lielāks saistību neizpildes risks, nekā sākotnēji tos piešķirot.

Principā uzskata, ka aizdevuma vērtība samazinās, ja procentu un pamatsummas maksājuma termiņš ir kavēts par 90 vai vairāk dienām un tajā pašā laikā Eiropas Investīciju bankas vadība uzskata, ka pastāv objektīvas norādes uz vērtības samazināšanos.

Nekotētu pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu novērtēšana

Nekotētu pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu novērtējuma pamatā parasti ir viens no šādiem faktoriem:

-nesen veikti tirgus darījumi starp nesaistītām personām,

-cita pēc būtības līdzīga instrumenta patiesā vērtība,

-plānotās naudas plūsmas, kas diskontētas saskaņā ar pašreizējām likmēm, ko piemēro līdzīgiem posteņiem ar līdzīgu termiņu un riska īpašībām,

-koriģētā neto aktīvu metode,

-citi vērtēšanas modeļi.

Nekotētu pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu naudas plūsmu un diskonta faktoru noteikšanai ir vajadzīgas nozīmīgas aplēses. Mehānisms periodiski pielāgo vērtēšanas metodes un pārbauda to ticamību, izmantojot vai nu cenas no novērojamiem pašreizējiem tirgus darījumiem ar to pašu instrumentu, vai arī citus novērojamus tirgus datus, kas ir pieejami.

Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Mehānisma ietvaros uzskata, ka pārdošanai pieejamu kapitāla ieguldījumu vērtība ir samazinājusies, ja to patiesā vērtība ir būtiski vai ilgstoši samazinājusies un bijusi mazāka par izmaksām vai pastāv citi objektīvi pierādījumi par vērtības samazinājumu. Ir jāvērtē, kad samazinājums ir būtisks vai ilgstošs. Mehānisma ietvaros par būtisku parasti uzskata samazinājumu 30 % un lielākā apmērā, savukārt ilgstošs ir tāds samazinājums, kura periods pārsniedz 12 mēnešus. Turklāt mehānismā tiek novērtēti citi faktori, tostarp akciju cenas parastais svārstīgums kotētiem kapitāla vērtspapīriem un nākotnes naudas plūsmas un diskonta faktori nekotētiem kapitāla vērtspapīriem.

Tādu struktūru konsolidēšana, kuros mehānismam ir līdzdalība

Mehānisms ir veicis nozīmīgu novērtējumu par to, ka tas nekontrolē nevienu struktūru, kurā tam ir līdzdalība. Tas ir tādēļ, ka visās šādās struktūrās vai nu galvenais partneris, fonda pārvaldnieks, vai arī valde ir vienīgā atbildīgā par šīs partnerības darbību un lietu vadību un kontroli, un tai ir tiesības un pilnvaras darīt visu nepieciešamo, lai sasniegtu partnerības mērķus un uzdevumus, ievērojot ieguldījumu un politikas nostādnes.

2.3Izmaiņas grāmatvedības politikā

Izņemot turpmāk minētās izmaiņas, mehānisms ir konsekventi īstenojis 2.4. skaidrojumā izklāstīto grāmatvedības politiku attiecībā uz visiem periodiem, kas aptverti šajos finanšu pārskatos. Mehānisms ir pieņēmis šādus jaunus standartus un standartu grozījumus.

Pieņemtie standarti

Sagatavojot šos finanšu pārskatus, tika pieņemti šādi standarti, standartu grozījumi un skaidrojumi:

-ikgadējie grozījumi SFPS 2010.–2012. gada ciklā — dažādi standarti;

-ikgadējie grozījumi SFPS 2011.–2013. gada ciklā — dažādi standarti.

Šīm pārmaiņām nebija būtiskas ietekmes uz mehānisma finanšu pārskatiem.

Publicētie standarti, kas vēl nav spēkā

Turpmāk minētie standarti, standartu grozījumi un to skaidrojumi stājas spēkā tikai gada periodiem, kas sākas pēc 2015. gada 1. janvāra, un šo finanšu pārskatu sagatavošanai tie netika piemēroti. Turpmāk norādīti tie standarti, kas ir būtiski mehānismam.

9. SFPS. Finanšu instrumenti

Šī SFPS pēdējā daļa tika publicēta 2014. gada 24. jūlijā, un tas aizstāj esošos norādījumus 39. SGS „Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana”. 9. SFPS ietver grozītus norādījumus par finanšu instrumentu klasificēšanu un novērtēšanu, tostarp jaunu plānoto kredītzaudējumu modeli finanšu aktīvu vērtības samazinājuma aprēķināšanai un jaunas vispārīgas prasības riska ierobežošanas uzskaitei. No 39. SGS tajā saglabāti norādījumi par finanšu instrumentu atzīšanu un atzīšanas pārtraukšanu. 9. SFPS ir spēkā attiecībā uz gada pārskatu sniegšanas periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma, un ir atļauts standartu pieņemt agrāk. ES vēl nav pieņēmusi 9. SFPS. Mehānisms neplāno pieņemt šo SFPS agrāk, un patlaban tiek veikta analīze par šī standarta ietekmi.

15. SFPS. Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem

15. SFPS izveido visaptverošu sistēmu, lai varētu noteikt, vai, kādā mērā un kādā laikā tiek atzīti ieņēmumi. Tas aizstāj esošos norādījumus par ieņēmumu atzīšanu, tostarp 18. SGS (Ieņēmumi), 11. SGS (Būvlīgumi) un 13. SFPIK (Klientu lojalitātes programmas). 15. SFPS ir spēkā attiecībā uz gada pārskatu sniegšanas periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma, un ir atļauts standartu pieņemt agrāk. ES vēl nav pieņēmusi 15. SFPS. Mehānisms vēl nav noteicis šī standarta ietekmes apmēru.

2.4Kopsavilkums par nozīmīgām grāmatvedības politikām

Pārskatā par finanšu stāvokli aktīvi un saistības tiek parādīti krītošas likviditātes secībā un nav nodalīti īstermiņa un ilgtermiņa posteņi.

2.4.1     Ārvalstu valūtas pārrēķins

Mehānisma finanšu pārskati ir sniegti euro (EUR) valūtā, kas ir arī darbības valūta. Ja nav norādīts citādi, euro norādītie finanšu dati ir noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim.

Darījumus ārvalstu valūtā pārrēķina euro, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma dienā.

Monetāros aktīvus un saistības, kas nav euro valūtā, pārrēķina euro, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā bilances datumā. Peļņu vai zaudējumus, kas rodas no minētās pārrēķināšanas, grāmato peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā.

Nemonetārus posteņus, kurus novērtē sākotnējās izmaksās ārvalstu valūtā, pārrēķina euro, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā sākotnējo darījumu dienā. Nemonetārus posteņus, kurus novērtē patiesajā vērtībā ārvalstu valūtā, pārrēķina, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā patiesās vērtības noteikšanas dienā.

Valūtas maiņas starpību, kas radusies, veicot norēķinus par darījumiem, izmantojot valūtas kursu, kas atšķiras no valūtas kursa darījuma veikšanas dienā, un nerealizētu valūtas maiņas starpību, kas radusies saistībā ar monetāriem aktīviem un saistībām ārvalstu valūtā, par kuriem nav veikts norēķins, atzīst peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā.

Peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskata elementus pārrēķina euro, pamatojoties uz valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma dienā.

2.4.2     Nauda un naudas ekvivalenti

Mehānisma ietvaros nauda un naudas ekvivalenti ir norēķinu konti, īstermiņa noguldījumi vai komerciāli vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāk.

2.4.3     Finanšu aktīvi, kas nav atvasinātie instrumenti

Finanšu aktīvus uzskaita, par pamatu izmantojot norēķinu datumu.

Finanšu instrumentu patiesā vērtība

Patiesā vērtība ir cena, kas tiktu saņemta, pārdodot aktīvu, vai maksāta, pārvedot saistības, godīgā darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtējuma dienā galvenajā tirgū vai, ja tāda nav, tad tādā tirgū ar visizdevīgākajiem noteikumiem, kurš mehānismam ir pieejams minētajā dienā.

Attiecīgos gadījumos EIB mehānisma vārdā novērtē instrumenta patieso vērtību, izmantojot instrumenta kotēto cenu aktīvā tirgū. Uzskata, ka tirgus ir aktīvs, ja darījumi ar aktīvu vai saistībām notiek pietiekami bieži un tādā apmērā, lai nepārtraukti būtu pieejama cenu noteikšanas informācija.

Ja finanšu aktīvu un finanšu saistību patieso vērtību, kas iegrāmatota bilancē, nevar noteikt, pamatojoties uz aktīvu tirgu, tad to nosaka, izmantojot dažādas novērtēšanas metodes, kas ietver matemātiskos modeļus. Ja iespējams, vajadzīgos datus minētajiem modeļiem iegūst novērojamā tirgū, bet, ja tas nav iespējams, tad patieso vērtību nosaka ar vērtējumu. Izraudzītā novērtēšanas metode aptver visus aspektus, ko tirgus dalībnieki ņemtu vērā, nosakot darījuma cenu.

EIB novērtē patiesās vērtības, izmantojot šādu patiesās vērtības hierarhiju, kas atspoguļo izmantoto datu nozīmi novērtējuma sagatavošanas nolūkiem:

-1. līmenis: dati, kas ir nekoriģētas kotētas identisku instrumentu tirgus cenas tādos aktīvos tirgos, kas ir mehānismam pieejami;

-2. līmenis: dati, kas nav 1. līmeņa kotētās cenas un kas ir novērojami tieši (t. i., kā cenas) vai netieši (t. i., atvasināti no cenām). Šajā kategorijā ietilpst instrumenti, kas ir novērtēti, izmantojot līdzīgu instrumentu kotētas tirgus cenas aktīvos tirgos, tādu identisku vai līdzīgu instrumentu kotētas cenas tirgos, kas nav uzskatāmi par pilnīgi aktīviem, vai citas novērtēšanas metodes, kurās visi būtiskie dati ir tieši vai netieši novērojami tirgus datos;

-3. līmenis: dati, kas nav novērojami. Šajā kategorijā ietilpst visi instrumenti, kuru novērtēšanas metode ietver tādus datus, kuru pamatā nav novērojamu datu, un kuros nenovērojamie dati būtiski ietekmējuši instrumenta novērtējumu. Šajā kategorijā ietilpst instrumenti, kurus novērtē, pamatojoties uz līdzīgu instrumentu kotētajām cenām, ja instrumentu starpā esošo atšķirību atspoguļošanai bija nepieciešamas būtiskas nenovērojamas korekcijas vai pieņēmumi.

Mehānisms atzīst summas, kas pārvestas starp dažādiem līmeņiem patiesās vērtības hierarhijā, sākot no tā pārskata perioda beigām, kurā izmaiņas notikušas.

Līdz termiņa beigām turēti finanšu aktīvi

Līdz termiņa beigām turēti finanšu aktīvi ir kotētās obligācijas, kuras plāno turēt līdz termiņa beigām, un komerciāli vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš pārsniedz trīs mēnešus.

Šādas obligācijas un komerciālos vērtspapīrus sākotnēji grāmato patiesajā vērtībā, pieskaitot visas tieši attiecināmās darījuma izmaksas. Starpību starp sākuma cenu un dzēšanas vērtību amortizē, pamatojoties uz efektīvo procentu metodi atlikušajā instrumenta darbības laikā.

Katrā bilances datumā mehānisms novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtība ir samazinājusies. Uzskata, ka finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtība ir samazinājusies tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas (noticis ar zaudējumiem saistīts notikums), un ar zaudējumiem saistītais notikums (vai notikums) ietekmē finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas plānotās nākotnes naudas plūsmas, ko var ticami novērtēt. Ar vērtības samazinājumu saistītus zaudējumus atzīst peļņā un zaudējumos, un zaudējumu apmēru nosaka, aprēķinot starpību starp uzskaites vērtību un pašreizējo vērtību plānotajām nākotnes naudas plūsmām, kas diskontētas saskaņā ar instrumenta sākotnējo efektīvo procentu likmi.

Aizdevumi

Mehānisma veiktos aizdevumus atzīst mehānisma aktīvos, kad aizņēmējiem ir samaksāts naudas avanss. Tos sākotnēji grāmato atbilstoši izmaksām (neto izmaksātās summas), kas ir aizdevumam izsniegtās naudas patiesā vērtība, ieskaitot darījuma izmaksas, un pēc tam novērtē amortizētās izmaksās, izmantojot faktiskā ienesīguma metodi, atskaitot uzkrājumus vērtības samazinājumam vai neiekasējamībai.

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir aktīvi, kas kā tādi ir norādīti vai ko nevar klasificēt kā norādītus patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, līdz termiņa beigām turēti aktīvi vai aizdevumi un debitoru parādi. Tie ietver tiešos kapitāla ieguldījumus un ieguldījumus riska kapitāla fondos.

Pēc sākotnējās novērtēšanas pārdošanai pieejamos finanšu aktīvus turpmāk uzskaita patiesajā vērtībā. Ņem vērā šādu informāciju saistībā ar kapitāla ieguldījumu patiesās vērtības novērtēšanu, ko nevar iegūt no aktīviem tirgiem:

a.Riska kapitāla fondi

Katra riska kapitāla fonda patiesās vērtības pamatā ir jaunākā pieejamā neto aktīvu vērtība (NAV), ko paziņo fonds, ja to aprēķina, pamatojoties uz starptautiskām vērtēšanas pamatnostādnēm, kas atzītas par atbilstošām SFPS (piemēram, starptautiskās privātā kapitāla un riska kapitāla novērtēšanas pamatnostādnes, IPEV pamatnostādnes, ko publicējusi Eiropas Riska kapitāla asociācija). Tomēr mehānisma ietvaros var tikt pieņemts lēmums koriģēt fonda paziņoto NAV, ja pastāv jautājumi, kas var ietekmēt novērtēšanu.

b.Tieši kapitāla ieguldījumi

Ieguldījuma patiesās vērtības pamatā ir jaunākie pieejamie finanšu pārskati, ja vajadzīgs, atkārtoti izmantojot to pašu modeli, kas izmantots līdzdalības iegūšanai.

Nerealizētā peļņa vai zaudējumi no riska kapitāla fondiem un tiešiem kapitāla ieguldījumiem tiek uzrādīti ieguldītāja līdzekļos, līdz šādi ieguldījumi tiek pārdoti, iekasēti vai atsavināti vai līdz tiek noteikts, ka šādu ieguldījumu vērtība ir samazinājusies. Ja tiek noteikts, ka pārdošanai pieejama ieguldījuma vērtība ir samazinājusies, kumulatīvā nerealizētā peļņa vai zaudējumi, kas iepriekš atzīti kapitālā, tiek pārvesti uz peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatu.

Nekotētam ieguldījumam patieso vērtību nosaka, piemērojot atzītas novērtēšanas metodes (piemēram, koriģēto neto aktīvu, diskontētās naudas plūsmas metodi vai vairāku metožu apvienojumu). Ja patieso vērtību nevar ticami novērtēt, šādus ieguldījumus uzskaita atbilstoši izmaksām. Jāņem vērā, ka pirmajos divos gados pēc ieguldījumu veikšanas tie tiek atzīti atbilstoši izmaksām.

Mehānisma iegādātās līdzdalības galvenokārt ir ieguldījumi privātā kapitāla vai riska kapitāla fondos. Saskaņā ar nozares praksi parasti šādi ieguldījumi ir ieguldījumi, ko kopīgi paraksta vairāki ieguldītāji, no kuriem neviens individuāli nevar ietekmēt fonda ikdienas darbību un ieguldījumu aktivitātes. Tādējādi jebkāda ieguldītāja dalība šāda fonda pārvaldes struktūrās nedod ieguldītājam tiesības ietekmēt fonda ikdienas darbību. Turklāt individuālie ieguldītāji privātā kapitāla vai riska kapitāla fondā nenosaka fonda politiku, piemēram, tādās jomās kā dividenžu sadales kārtība vai citu labumu sadale. Šādus lēmumus parasti pieņem fonda vadība, pamatojoties uz akcionāru līgumu, kas reglamentē fonda vadības un visu akcionāru tiesības un pienākumus. Akcionāru līgums parasti neļauj individuāliem ieguldītājiem divpusēji veikt būtiskus darījumus ar fondu, nomainīt vadošos darbiniekus vai iegūt priviliģētu piekļuvi būtiskai tehniskai informācijai. Mehānisma ieguldījumi tiek īstenoti saskaņā ar iepriekš norādīto nozares praksi, kas nodrošina, ka mehānismam nav nedz kontroles, nedz būtiskas ietekmes 10. SFPS vai 28. SGS nozīmē pār kādu ieguldījumu, tostarp ieguldījumu, kurā mehānisms tur vairāk nekā 20 % no balsstiesībām.

Garantijas

Veicot sākotnējo atzīšanu, finanšu garantijas tiek atzītas patiesajā vērtībā atbilstoši plānoto prēmiju ienākošo naudas plūsmu neto pašreizējai vērtībai (NPV). Šo aprēķinu veic katra darījuma sākuma datumā un atzīst bilancē kā „Finanšu garantijas” postenī „Citi aktīvi” un „Citas saistības”.

Pēc sākotnējās atzīšanas mehānisma saistības attiecībā uz šādām garantijām tiek novērtētas, ņemot vērā lielāko no šādām vērtībām:

-labākā aplēse par izdevumiem, kas vajadzīgi, lai nokārtotu visas no garantijas izrietošās finanšu saistības, balstot aplēses uz visiem attiecīgajiem faktoriem un informāciju, kas ir pieejama finanšu stāvokļa pārskata datumā;

-sākotnēji atzītā summa, atskaitot kumulatīvo amortizāciju. Sākotnēji atzītās summas amortizāciju aprēķina, izmantojot aktuāra metodi.

Saistību palielinājums vai samazinājums attiecībā uz finanšu garantijām ir norādīts peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskata postenī „Pakalpojumu maksas un komisijas naudas ienākumi”.

Mehānisma aktīvi saskaņā ar šādu garantiju pēc tam tiek amortizēti, izmantojot aktuāra metodi, un tiek izvērtēts vērtības samazinājums.

Turklāt pēc garantijas līguma parakstīšanas to uzrāda kā mehānisma iespējamās saistības, savukārt pēc garantijas izmantošanas — kā mehānisma saistības.

2.4.4     Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Katrā bilances datumā mehānisms novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies. Uzskata, ka finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas vērtība ir samazinājusies tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi vērtības samazinājumam viena vai vairāku notikumu rezultātā, kuri notikuši pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas (noticis ar zaudējumiem saistīts notikums), un ar zaudējumiem saistītais notikums ietekmē finanšu aktīva vai finanšu aktīvu grupas plānotās nākotnes naudas plūsmas, ko var ticami novērtēt. Vērtības samazinājuma pierādījumi var būt pazīmes, ka aizņēmējam vai aizņēmēju grupai ir būtiskas finansiālas grūtības, pastāv saistību neizpilde vai ir konstatēta nolaidība procentu vai pamatsummas apmaksā, pastāv iespējamība, ka var tikt uzsākta bankrota procedūra vai tiktu veikta cita finansiāla reorganizācija, un, pamatojoties uz novērojamiem datiem, var konstatēt plānotās nākotnes naudas plūsmas ievērojamu kritumu, piemēram, saistībā ar izmaiņām parādos vai ekonomiskajos apstākļos, kas ir savstarpēji saistītas ar saistību neizpildi.

Attiecībā uz neatmaksātiem aizdevumiem finanšu gada beigās, kas uzskaitīti amortizētās izmaksās, vērtība tiek samazināta, kad tiek sniegti objektīvi pierādījumi par to, ka pastāv risks pilnībā vai daļēji neatgūt summas saskaņā ar sākotnējiem līguma noteikumiem vai ekvivalentu vērtību. Ja ir objektīvi pierādījumi par zaudējumiem, kas rodas no vērtības samazināšanās, zaudējumu apjoms tiek novērtēts kā starpība starp aktīva uzskaites vērtību un plānoto nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību. Aktīva uzskaites vērtība tiek samazināta, izmantojot rezervju kontu, un zaudējumu summa tiek atzīta peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā. Procentu ienākumi turpina uzkrāties par samazināto uzskaites vērtību, pamatojoties uz aktīva efektīvo procentu likmi. Aizdevumi un ar tiem saistītā rezerve tiek pilnībā norakstīti, ja nav reālas izredzes tos nākotnē atgūt. Ja nākamajā gadā aprēķinātie zaudējumi saistībā ar vērtības samazinājumu palielinās vai samazinās tāda notikuma rezultātā, kas notiek pēc vērtības samazinājuma zaudējumu atzīšanas, tad iepriekš uzskaitītos vērtības samazinājuma zaudējumus attiecīgi palielina vai samazina, koriģējot rezervju kontu.

Mehānisms veic kredītriska novērtējumus katrai atsevišķai operācijai un neņem vērā kolektīvu vērtības samazināšanos.

Attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem mehānisms katrā bilances datumā novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka ieguldījuma vērtība ir samazinājusies. Objektīvi pierādījumi ir, piemēram, ieguldījuma patiesās vērtības būtisks vai ilgstošs kritums, ja tā kļūst mazāka par izmaksām. Ja ir pierādījumi par vērtības samazināšanos, kumulatīvos zaudējumus (kas ir aprēķināti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, atskaitot ieguldījuma vērtības samazinājuma zaudējumus, kuri iepriekš ir atzīti peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā) izņem no ieguldītāju līdzekļiem un atzīst peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā. Zaudējumus saistībā ar pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājumu neapvērš, izmantojot peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatu; patiesās vērtības palielinājumu pēc vērtības samazināšanās atzīst tieši ieguldītāju līdzekļos.

Eiropas Investīciju bankas riska pārvaldības struktūra pārskata finanšu aktīvu vērtības samazinājumu vismaz reizi gadā. Izrietošās korekcijas ietver diskonta uzrādīšanu peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā aktīva darbības laikā un jebkādas korekcijas, kas vajadzīgas attiecībā uz sākotnēji noteiktā vērtības samazinājuma pārvērtēšanu.

2.4.5     Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti ietver dažādu valūtu mijmaiņas līgumus, dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumus, īstermiņa valūtas mijmaiņas līgumus („valūtas mijmaiņas līgumi") un īstermiņa procentu likmju mijmaiņas līgumus.

Mehānisma parastās darbības gaitā tas var slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu operāciju risku, vai biržā netirgotus valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu savu valūtas pozīciju risku aktīvi tirgotām valūtām, kas nav euro, ar mērķi kompensēt jebkuru peļņu vai zaudējumus, kuri radušies valūtas kursa svārstību rezultātā.

 

Mehānisms neizmanto 39. SGS paredzētās riska ierobežošanas iespējas. Visus atvasinātos instrumentus novērtē patiesajā vērtībā peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzrāda kā atvasinātus finanšu instrumentus. Patiesās vērtības iegūst galvenokārt no diskontētas naudas plūsmas modeļiem, iespējas līgumu cenu noteikšanas modeļiem un trešo personu kotētām cenām.

Atvasinātos instrumentus grāmato patiesajā vērtībā un uzskaita aktīvos, ja to patiesā vērtība ir pozitīva, bet saistībās, ja to patiesā vērtība ir negatīva. Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas norāda peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā kā „Atvasināto finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas”.

Atvasinātos instrumentus sākotnēji atzīst pēc darījuma datuma.

2.4.6     Iemaksas

Dalībvalstu iemaksas tiek atzītas par debitoru parādiem finanšu stāvokļa pārskatā dienā, kad ar Padomes lēmumu tiek noteiktas dalībvalstu finanšu iemaksas mehānismā.

Dalībvalstu iemaksas atbilst šādiem nosacījumiem, tāpēc tās tiek klasificētas kā kapitāls:

-saskaņā ar iemaksu līgumu tās dod dalībvalstij tiesības lemt par mehānisma neto aktīvu izmantošanu mehānisma likvidācijas gadījumā,

-tās ietilpst instrumentu grupā, kas ir pakārtota visām citām instrumentu grupām,

-visiem finanšu instrumentiem, kas ietilpst visām citām instrumentu grupām pakārtotā instrumentu grupā, ir identiskas pazīmes,

-instrumentam nav tādu pazīmju, kuru dēļ to vajadzētu klasificēt kā saistības,

-kopējās paredzamās naudas plūsmas, kas attiecināmas uz instrumentu tā darbības laikā, galvenokārt balstās uz peļņu vai zaudējumiem, atzīto neto aktīvu izmaiņām vai mehānisma atzīto un neatzīto neto aktīvu patiesās vērtības izmaiņām instrumenta darbības laikā.

2.4.7     Procentu ienākumi no aizdevumiem

Procenti no mehānisma aizdevumiem tiek grāmatoti peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā („Procentu un līdzīgi ienākumi”) un finanšu stāvokļa pārskatā („Aizdevumi un debitoru parādi”) saskaņā ar uzkrāšanas principu, izmantojot efektīvo procentu likmi, kas ir likme, ar kuru tieši diskontē aplēstās nākotnē maksājamās vai saņemamās naudas summas paredzētajā aizdevuma darbības laikā, līdz tā sasniedz aizdevuma neto uzskaites vērtību. Ja aizdevuma iegrāmatotā vērtība ir kritusies vērtības samazinājuma dēļ, procentu ienākumus turpina atzīt, izmantojot sākotnējo efektīvo procentu likmi, ko piemēro jaunajai uzskaites vērtībai.

Saistību maksas atliek un atzīst ienākumos, izmantojot efektīvo procentu metodi laikposmā no attiecīgā aizdevuma izmaksāšanas līdz tā atmaksāšanai, un tās uzrāda peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā kā „Procentu un līdzīgi ienākumi”.

2.4.8     Procentu subsīdijas un tehniskā palīdzība

Savas darbības ietvaros mehānisms dalībvalstu vārdā pārvalda procentu subsīdijas un tehnisko palīdzību.

Daļa no dalībvalstu iemaksām, kas piešķirtas procentu subsīdiju un tehniskās palīdzības maksājumiem, nav uzskaitīta mehānisma ieguldītāju līdzekļos, bet ir klasificēta kā trešām personām maksājama summa. Mehānisms veic maksājumu galasaņēmējiem un pēc tam samazina trešām personām maksājamās summas.

Ja summas, kas iemaksātas saistībā ar procentu subsīdijām un tehnisko palīdzību, nav piešķirtas pilnā apjomā, tās tiek atkārtoti klasificētas kā iemaksas mehānismā.

2.4.9     Procentu ienākumi no naudas un naudas ekvivalentiem

Procentu ienākumi no naudas un naudas ekvivalentiem tiek atzīti mehānisma peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā saskaņā ar uzkrāšanas principu.

2.4.10Pakalpojumu maksas, komisijas nauda un dividendes

Pakalpojumu maksas, kas saņemtas par pakalpojumiem, kuri sniegti kādā laikposmā, atzīst ienākumos, tiklīdz šie pakalpojumi ir sniegti, bet tās pakalpojumu maksas, kas nopelnītas, izpildot kādu nozīmīgu darbību, atzīst ienākumos, tiklīdz šī nozīmīgā darbība ir pabeigta. Šīs pakalpojumu maksas uzrāda peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā kā „Ienākumi no pakalpojumu maksām un komisijas naudas”.

Dividendes, kas attiecas uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, atzīst pēc saņemšanas un uzrāda peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā kā „Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem”.

2.4.11Nodokļi

Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, ir noteikts, ka aktīvi, ieņēmumi un citi Savienības iestāžu īpašumi ir atbrīvoti no visiem tiešajiem nodokļiem.

3.    Riska pārvaldība

Šajā skaidrojumā ir sniegta informācija par mehānisma kredītriskiem un finanšu riskiem, šo risku pārvaldību un kontroli, jo īpaši par primārajiem riskiem, kas ir saistīti ar finanšu instrumentu izmantošanu mehānismā. Šie riski ir:

-kredītrisks ir zaudējumu risks saistībā ar klienta vai darījumu partnera saistību neizpildi visās ar kreditēšanu saistītajās darbībās, tostarp norēķinu risks,

-likviditātes risks ir risks, ka iestāde nespēs finansēt aktīvu palielinājumu un pildīt saistības, kurām ir pienācis termiņš, neciešot pārāk lielus zaudējumus,

-tirgus risks ir risks, ka izmaiņas tirgus cenās un likmēs, piemēram, procentu likmēs, akciju cenās un valūtas kursos, ietekmēs struktūras ienākumus vai tās turēto finanšu instrumentu vērtību.

Riska pārvaldības organizācija

Eiropas Investīciju banka pastāvīgi pielāgo savu riska pārvaldību.

EIB riska pārvaldības struktūra neatkarīgi nosaka, novērtē un uzrauga riskus, kuriem ir pakļauts mehānisms, un ziņo par šādiem riskiem. Atbilstoši sistēmai, kas paredz pienākumu nodalīšanu, riska pārvaldības struktūra ir neatkarīga no citiem bankas dienestiem. Riska pārvaldības ģenerāldirektors par riska jautājumiem ziņo atbildīgajam EIB priekšsēdētāja vietniekam, kas atbild par riska pārvaldību. Attiecīgais priekšsēdētāja vietnieks uzrauga, ka par risku tiek ziņots Eiropas Investīciju bankas Vadības komitejai un Direktoru padomei.

Kredītrisks

Kredītrisks ir zaudējumu risks saistībā ar klienta vai darījumu partnera saistību neizpildi visās ar kreditēšanu saistītajās darbībās, tostarp norēķinos.

3.2.1Kredītriska politika

EIB veic aizdevumu partneru kredītanalīzi, lai novērtētu kredītrisku un paredzamos zaudējumus riska kvantificēšanai un cenas noteikšanai. EIB ir izstrādāta iekšējo reitingu metodika (IRM), lai noteiktu iekšējos reitingus galvenajiem aizņēmējiem un garantiju saņēmējiem. Metodikas pamatā ir novērtējuma lapu sistēma, kas pielāgota katram nozīmīgākajam kredītdarījuma partneru veidam (piemēram, uzņēmumi, bankas, publiskā sektora struktūras u. c.). Ņemot vērā gan banku paraugpraksi, gan Bāzeles starptautiskās vienošanās par kapitāla prasībām („Bāzele II”) principus, visi darījumu partneri, kas ir būtiski konkrēta darījuma kredītprofilam, tiek klasificēti atbilstoši iekšējo reitingu kategorijām, izmantojot konkrētā darījuma partnera veidam noteikto IRM. Katram darījumu partnerim tiek piešķirts iekšējais reitings, kas atspoguļo tā saistību neizpildes varbūtību un valūtas reitingu, pēc tam, kad tiek padziļināti analizēta darījumu partnera uzņēmējdarbība un finanšu riska profils un valsts risks, ņemot vērā tā darbību.

Projekta finanšu un citu strukturētu ierobežotu glābšanas darbību kredītnovērtējumam izmanto nozarei atbilstošos kredītriska instrumentus, galvenokārt pievēršoties naudas plūsmas pieejamībai un parāda apkalpošanas spējai. Šie instrumenti ietver projekta līgumiskās sistēmas analīzi, darījumu partneru analīzi un naudas plūsmu simulācijas. Līdzīgi kā uzņēmumiem un finanšu iestādēm katram projektam piešķir iekšējo riska reitingu.

Visi iekšējie reitingi tiek uzraudzīti visā aizdevuma darbības laikā, un tie tiek periodiski atjaunināti.

Visiem darījumiem, ko neslēdz ar valstīm (vai kuri netiek garantēti/asimilēti valsts līmenī), tiek piemērota prasība ievērot konkrētu darījuma līmeni un darījuma partneru apmēra ierobežojumus. Darījumu partnera ierobežojumi tiek noteikti konsolidētā grupas riska pozīcijas līmenī, ja tādu piemēro. Šie ierobežojumi parasti atspoguļo, piemēram, darījuma partnera pašu līdzekļu apmēru.

Lai mazinātu kredītrisku, EIB izmanto dažādus kredīta kvalitātes uzlabojumus (ja tādus piemēro), ņemot vērā katru atsevišķo gadījumu:

-ar darījumu partneri vai projektu saistītus nodrošinājumus (piemēram, ieķīlātas akcijas, ieķīlātus aktīvus, tiesību cesiju, ieķīlātus kontus) un/vai

-garantijas, ko parasti sniedz finansētā projekta sponsors (piemēram, pabeigšanas garantijas, pirmā pieprasījuma garantijas) vai bankas garantijas.

Mehānisms kredītriska mazināšanai neizmanto atvasinātos kredītinstrumentus.

3.2.2Maksimālais kredītrisks, neņemot vērā nodrošinājumus un citus kredīta kvalitātes uzlabojumus

Tabulā turpmāk ir atspoguļots finanšu stāvokļa pārskata komponentu, tostarp atvasināto instrumentu, maksimālais kredītrisks. Maksimālais kredītrisks ir atspoguļots bruto skaitļos, neņemot vērā nodrošinājuma radīto riska mazināšanas ietekmi.

Maksimālais kredītrisks (tūkstošos EUR)

31.12.2015.

31.12.2014.

AKTĪVI

Nauda un naudas ekvivalenti

448 995

545 399

Atvasinātie finanšu instrumenti

311

448

Aizdevumi un debitoru parādi

1 460 057

1 331 918

No ieguldītājiem saņemamās summas

-

42 590

Līdz termiņa beigām turēti finanšu aktīvi

228 521

99 988

Citi aktīvi

27

5522

Aktīvi kopā

2 137 911

2 025 865

ĀRPUSBILANCES POSTEŅI

Iespējamās saistības

- Parakstītās neizdotās garantijas

10 000

25 000

Saistības

- Neizmaksātie aizdevumi

1 189 564

1 161 859

- Izdotās garantijas

798

2298

Ārpusbilances posteņi kopā

1 200 362

1 189 157

Kredītrisks kopā

3 338 273

3 215 022

3.2.3Kredītrisks aizdevumiem un debitoru parādiem

3.2.3.1Kredītriska novērtējums aizdevumiem un debitoru parādiem

Katram atsevišķajam mehānisma veiktajam aizdevuma darījumam tiek veikts vispusīgs riska novērtējums un kvantitatīvi tiek izteiktas aplēses par paredzamajiem zaudējumiem, un šos aprēķinus atspoguļo aizdevumu klasifikācijā (AK). AK nosaka atbilstoši vispārpieņemtiem kritērijiem, pamatojoties uz aizņēmēja kredītspējas kvalitāti, aizdevuma termiņu, garantiju un, ja vajadzīgs, garantētāju.

Aizdevumu klasifikācijas (AK) sistēmu veido metodika, procesi, datubāzes un IT sistēmas, kas atbalsta kredītriska novērtējumu aizdevumu operācijās un kvantitatīvi izteiktās aplēses par paredzamajiem zaudējumiem. Sistēma apkopo lielu informācijas apjomu nolūkā nodrošināt aizdevumu kredītrisku relatīvu sarindojumu. AK atspoguļo „plānoto zaudējumu” aplēstā apmēra pašreizējo vērtību, ņemot vērā galveno parādnieku saistību neizpildes varbūtību, riska darījumu apjomu un zaudējumu smagumu saistību neizpildes gadījumā. AK izmanto šādiem nolūkiem:

-kā līdzekli precīzākai un kvantitatīvākai aizdevuma risku novērtēšanai,

-kā palīgu uzraudzības centienu paplašināšanai,

-kā aizdevumu portfeļa kvalitātes aprakstu jebkurā konkrētā datumā,

-kā vienu no ievades datiem, pieņemot lēmumus par riska cenu, kuru pamatā ir plānotie zaudējumi.

AK noteikšanai izmanto šādus faktorus:

I)aizņēmēja kredītspēja: riska pārvaldības struktūra veic neatkarīgu pārskatu par aizņēmējiem un novērtē to kredītspēju, pamatojoties uz iekšēju metodiku un ārējiem datiem. Saskaņā ar izvēlēto „Bāzele II” progresīvo pieeju banka ir izstrādājusi iekšējo reitingu metodiku (IRM), lai noteiktu aizņēmēju un garantētāju iekšējos reitingus. Tās pamatā ir novērtējuma lapas, kas izstrādātas konkrētajiem darījumu partneru veidiem;

II)saistību neizpildes korelācija: tā skaitliski izsaka varbūtību, ka finanšu grūtības vienlaicīgi rodas gan aizņēmējam, gan garantētājam. Jo augstāka ir korelācija starp aizņēmēja un garantētāja saistību neizpildes varbūtību, jo zemāka ir garantijas vērtība un attiecīgi zemāka AK;

III)garantijas instrumentu un vērtspapīru vērtība: šo vērtību nosaka, ņemot vērā emitenta kredītspēju un izmantotā instrumenta veidu;

IV)līgumiskā sistēma: pareiza līgumiskā sistēma uzlabo aizdevuma kvalitāti un palielina tā iekšējo reitingu;

V)aizdevuma ilgums: pastāvot līdzīgiem nosacījumiem, garāks aizdevuma termiņš nozīmē augstāku risku attiecībā uz iespējamām grūtībām aizdevuma apkalpošanā.

Plānotos aizdevuma zaudējumus aprēķina, apvienojot piecus iepriekš minētos elementus. Atkarībā no šo zaudējumu apmēra aizdevumam piešķir vienu no turpmāk minētajām aizdevumu reitingu kategorijām:

A    Augstākās kvalitātes aizdevumi: šai kategorijai ir trīs apakškategorijas. A ir visu ES valstu riski, t. i., aizdevumi, kurus piešķir dalībvalstīm vai kurus pilnībā, nepārprotami un bez nosacījumiem garantē dalībvalstis, attiecībā uz kuriem nav gaidāmas atmaksāšanas grūtības un kuriem neplānotie zaudējumi ir 0 %. A+ ir aizdevumi, kurus piešķir struktūrām vai kurus garantē struktūras, kas nav dalībvalstis, un attiecībā uz kuriem aizdevuma termiņa laikā nav plānota pasliktināšanās. A- ir tādas aizdevumu darbības, saistībā ar kurām pastāv zināmas šaubas par pašreizējā statusa saglabāšanu (piemēram, aizdevumam ir garš termiņš vai tā nodrošinājumam, kas parasti būtu uzskatāms par izcilu, ir paredzams augsts cenu svārstīgums nākotnē), tomēr paredzams, ka negatīvajiem faktoriem varētu būt diezgan ierobežota ietekme.

B    Augstas kvalitātes aizdevumi: tā ir aktīvu kategorija, par kuriem banka jūtas droša, tomēr netiek izslēgta neliela kvalitātes pasliktināšanās nākotnē. Ar B+ un B- apzīmē relatīvo iespējamību, ka šāda pasliktināšanās varētu notikt.

C    Labas kvalitātes aizdevumi: piemēram, nenodrošināti aizdevumi drošām bankām un uzņēmumiem ar 7 gadu tiešām obligācijām vai ekvivalentu amortizāciju, kuru termiņš beidzas izmaksas brīdī.

D    Šī kategorija atspoguļo robežstāvokli starp aizdevumiem ar „pieņemamu kvalitāti” un aizdevumiem, kuriem ir bijušas zināmas grūtības. Šo robežu aizdevumu klasifikācijā precīzāk nosaka, izmantojot apakškategorijas D+ un D-. Aizdevumiem D- ir vajadzīga pastiprināta uzraudzība.

E    Šī AK kategorija ietver aizdevumus, kuru riska profils ir augstāks par vispārpieņemto. Tie ietver arī aizdevumus, kuriem to darbības laikā ir bijušas nopietnas problēmas un nevar izslēgt to nonākšanu situācijā, kad tie varētu radīt zaudējumus. Tāpēc šiem aizdevumiem piemēro ciešu un pastiprinātu uzraudzību. Apakškategorijām E+ un E- ir dažāda īpašās uzraudzības intensitāte, darījumiem ar reitingu E- ir liela varbūtība, ka parāda apkalpošanas termiņi var netikt ievēroti un būs vajadzīga parāda pārstrukturēšana, kas var izraisīt zaudējumus sakarā ar vērtības samazināšanos.

F    Ar F (fail) apzīmē aizdevumus ar nepieņemamiem riskiem. Aizdevumus ar reitingu F- var radīt tikai nepabeigti darījumi, kas pēc to parakstīšanas ir saskārušies ar neparedzētiem, ārkārtējiem un dramatiskiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Visiem darījumiem ar pamatsummas zaudējumu mehānismam tiek piešķirts F reitings un izveidoti speciālie uzkrājumi.

Parasti aizdevumus ar iekšējo reitingu D- vai zemāku iekļauj kontrolsarakstā. Tomēr, ja aizdevums sākotnēji tika apstiprināts ar riska profilu D- vai vājāku, kontrolsarakstā to iekļauj tikai būtiska kredītnotikuma rezultātā, kura dēļ pasliktinājās aizdevuma klasifikācija.

Tabulas 3.2.3.3. iedaļā atspoguļota mehānisma aizdevumu portfeļa kredītkvalitātes analīze, pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām AK kategorijām.

3.2.3.2Aizdevumu kredītriska analīze

Tabulā ir norādīts maksimālais kredītrisks parakstītajiem un izmaksātajiem aizdevumiem, iedalot pēc aizņēmēja veida un ņemot vērā garantētāju izsniegtās garantijas:

31.12.2015.

Garantēti

Citi kredīta kvalitātes uzlabošanas veidi

Negarantēti

Kopā

% no kopsummas

tūkstošos EUR

Bankas

18 964

73 670

758 412

851 046

58 %

Uzņēmumi

37 431

89 170

272 186

398 787

27 %

Valsts iestādes

37 112

-

14

37 126

3 %

Valstis

-

4295

168 803

173 098

12 %

Kopā izmaksāti

93 507

167 135

1 199 415

1 460 057

100 %

Parakstīti, bet neizmaksāti

135 821

-

1 053 743

1 189 564

31.12.2014.

Garantēti

Citi kredīta kvalitātes uzlabošanas veidi

Negarantēti

Kopā

% no kopsummas

tūkstošos EUR

Bankas

16 457

106 667

571 609

694 733

52 %

Uzņēmumi

23 494

93 731

310 396

427 621

32 %

Valsts iestādes

33 279

-

31

33 310

3 %

Valstis

-

4815

171 439

176 254

13 %

Kopā izmaksāti

73 230

205 213

1 053 475

1 331 918

100 %

Parakstīti, bet neizmaksāti

121 826

117 758

922 275

1 161 859

3.2.3.3Kredītu kvalitātes analīze pa aizņēmēju veidiem

Tabulās turpmāk ir redzama mehānisma aizdevumu portfeļa kredītu kvalitātes analīze 2015. gada 31. decembrī un 2014. gada 31. decembrī, iedalot pēc aizdevumu reitingu piemērošanas un pamatojoties uz parakstītajiem riska darījumiem (izmaksātajiem un neizmaksātajiem):

31.12.2015.

Augsts reitings

Standarta reitings

Min. pieņemtais risks

Augsts risks

Bez reitinga

Kopā

% no kopsummas

tūkstošos EUR

A–B-

C

D+

D- un zemāks

Aizņēmējs

Bankas

92 260

31 558

326 635

990 971

245 160

1 686 584

64 %

Uzņēmumi

125 963

-

12 493

450 045

-

588 501

22 %

Valsts iestādes

-

-

37 112

40 014

-

77 126

3 %

Valstis

-

-

9 277

288 133

-

297 410

11 %

Kopā

218 223

31 558

385 517

1 769 163

245 160

2 649 621

100 %

31.12.2014.

Augsts reitings

Standarta reitings

Min. pieņemtais risks

Augsts risks

Bez reitinga

Kopā

% no kopsummas

tūkstošos EUR

A–B-

C

D+

D- un zemāks

Aizņēmējs

Bankas

75 268

7 074

307 049

879 420

336 318

1 605 129

65 %

Uzņēmumi

102 974

7 964

16 713

456 210

-

583 861

23 %

Valsts iestādes

-

-

33 279

40 031

-

73 310

3 %

Valstis

-

-

4 815

226 662

-

231 477

9 %

Kopā

178 242

15 038

361 856

1 602 323

336 318

2 493 777

100 %

3.2.3.4Riska koncentrācija aizdevumiem un debitoru parādiem

3.2.3.4.1Ģeogrāfiskā analīze

Pamatojoties uz aizņēmēja valsti, mehānisma aizdevumu portfeli var analizēt pa šādiem ģeogrāfiskajiem reģioniem (tūkstošos EUR):

Aizņēmēja valsts

31.12.2015.

31.12.2014.

Nigērija

195 290

137 832

Kenija

192 945

155 168

Uganda

178 515

161 657

Reģioni — ĀKK

111 103

136 182

Mauritānija

94 123

95 319

Jamaika

85 278

77 272

Togo

75 387

45 780

Dominikānas Republika

72 474

64 614

Etiopija

67 589

68 614

Tanzānija

56 367

62 916

Kamerūna

51 930

61 067

Gana

40 439

16 130

Kongo (Demokrātiskā Republika)

39 766

39 786

Mozambika

25 124

29 139

Kaboverde

24 623

26 101

Francijas Polinēzija

22 095

14 622

Ruanda

20 466

14 854

Maurīcija

18 882

35 811

Malāvija

13 030

9945

Senegāla

10 991

12 046

Zambija

8733

5761

Haiti

7071

7379

Mali

6688

7207

Botsvāna

6605

-

Samoa

6267

7595

Burkinafaso

5967

7456

Kongo

5189

6919

Vanuatu

2772

3835

Jaunkaledonija

2705

3211

Sentlūsija

2671

2363

Palau

2197

2254

Grenāda

1735

1996

Nigēra

1372

2581

Mikronēzija

1169

1141

Trinidāda un Tobāgo

1010

1180

Libērija

921

821

Seišelu salas

468

-

Tonga

54

681

Burundi

40

40

Sentmartēna

6

-

Angola

-

3623

Gabona

-

528

Fidži

-

474

Čada

-

18

Kopā

1 460 057

1 331 918

3.2.3.4.2Rūpniecības nozaru analīze

Tabulā turpmāk ir analizēts mehānisma aizdevumu portfelis pa aizņēmēju rūpniecības nozarēm. Operācijas, kuras sākotnēji apmaksā finanšu starpniekam pirms to apmaksas galasaņēmējam, atspoguļo kā vispārējus aizdevumus (tūkstošos EUR):

Aizņēmēja rūpniecības nozare

31.12.2015.

31.12.2014.

Vispārēji aizdevumi un pārstāvniecības nolīgumi

658 098

541 600

Pilsētu attīstība, atjaunošana un transports

207 773

209 849

Augstākā izglītība un citi

201 361

168 689

Elektroenerģija, ogles un citi resursi

197 547

198 604

Izejvielas un ieguves rūpniecība

88 615

108 367

Ceļi un autoceļi

48 165

43 993

Lidostas un gaisa satiksmes vadības sistēmas

37 126

33 310

Materiālu apstrāde un pārstrāde, celtniecība

13 719

16 243

Pārtikas aprite

7643

18

Telesakari

6

6089

Atkritumu rekuperācija

4

-

Papīra ražošana

-

5156

Kopā

1 460 057

1 331 918

3.2.3.5Aizdevumu maksājumu kavējumi un vērtības samazināšanās

Maksājumu kavējumi tiek noteikti un uzraudzīti un par tiem paziņo saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas dokumentā „Finanšu uzraudzības vadlīnijas un procedūras”. Šīs procedūras ir salāgotas ar banku paraugpraksi, un tās piemēro visiem EIB pārvaldītajiem aizdevumiem.

Uzraudzības process ir strukturēts tā, lai nodrošinātu, ka i) iespējami maksājumu kavējumi tiek konstatēti un par tiem paziņo atbildīgajiem dienestiem bez liekas kavēšanās; ii) informācija par kritiskiem gadījumiem ātri nonāk attiecīgajā darbības vai lēmumpieņemšanas līmenī; iii) regulāri tiek sagatavoti ziņojumi EIB vadībai un dalībvalstīm par maksājumu kavējumu vispārējo situāciju un par jau veiktiem vai veicamiem maksājumu atgūšanas pasākumiem.

Maksājumu kavējumus un vērtības samazinājumus aizdevumiem var analizēt šādi (tūkstošos EUR):

Aizdevumi un debitoru parādi

Aizdevumi un debitoru parādi

Skaidrojumi

31.12.2015.

31.12.2014.

Uzskaites vērtība

1 460 057

1 331 918

Atsevišķu aizdevumu vērtības samazinājums

Bruto summa

214 232

210 338

Piešķīrums vērtības samazinājumam

7

-191 046

-152 137

Uzskaites vērtība atsevišķiem aizdevumiem, kuru vērtība ir samazinājusies

23 186

58 201

Visu aizdevumu kopā vērtības samazinājums

Bruto summa

-

-

Piešķīrums vērtības samazinājumam

-

-

Uzskaites vērtība visiem aizdevumiem kopā, kuru vērtība ir samazinājusies

-

-

Termiņš kavēts, bet vērtība nav samazināta

Termiņš kavēts par

0–30 dienām

1521

2558

30–60 dienām

15

528

60–90 dienām

-

5

90–180 dienām

-

-

vairāk nekā 180 dienām

13

-

Uzskaites vērtība aizdevumiem, kuru termiņš ir kavēts, bet vērtība nav samazināta

1549

3091

Uzskaites vērtība aizdevumiem, kuru termiņš nav kavēts un vērtība nav samazināta

1 435 322

1 270 626

Kopējā uzskaites vērtība aizdevumiem un debitoru parādiem

1 460 057

1 331 918

3.2.4Naudas un naudas ekvivalentu kredītrisks

Pieejamie līdzekļi ir ieguldīti saskaņā ar mehānisma līgumos noteikto saistību izmaksājumu grafiku. 2015. gada 31. decembrī un 2014. gada 31. decembrī ieguldījumi bija veikti banku noguldījumos, noguldījumu sertifikātos un komerciālos vērtspapīros.

Licencētu uzņēmumu reitingi ir līdzīgi īstermiņa un ilgtermiņa reitingiem, kas ir nepieciešami EIB pašu kases aktīvu operācijām. Minimālais īstermiņa reitings, kas ir vajadzīgs licencētiem uzņēmumiem, ir P-1/A-1/F1 (Moody, S&P, Fitch). Ja vairākas kredītreitinga aģentūras ir piešķīrušas dažādus reitingus, piemēro zemāko reitingu. Maksimālā atļautā summa katrai licencētai bankai (izņemot mehānisma darbības naudas kontus) pašlaik ir EUR 50 000 000 (piecdesmit miljoni euro).

Visi ieguldījumi veikti licencētās struktūrās, maksimālais termiņš ir trīs mēneši no tirdzniecības dienas, un summa nedrīkst pārsniegt kredītriska darījuma maksimālo robežu. 2015. gada 31. decembrī un 2014. gada 31. decembrī visiem termiņnoguldījumiem, komerciāliem vērtspapīriem un naudai kasē, kas turēta mehānisma kases aktīvu portfelī, minimālais reitings bija P-1 (līdzvērtīgs Moody's reitingam) norēķinu dienā.

Tabulā turpmāk raksturota situācija saistībā ar naudu un naudas ekvivalentiem, tostarp uzkrātajiem procentiem (tūkstošos EUR):

Minimālais īstermiņa reitings

Minimālais ilgtermiņa reitings

31.12.2015.

31.12.2014.

(Moody’s reitings)

(Moody’s reitings)

P-1

Aaa

49 999

11 %

47 937

9 %

P-1

Aa2

26

0 %

38

0 %

P-1

A1

115 705

26 %

137 820

25 %

P-1

A2

283 265

63 %

359 604

66 %

Kopā

 

448 995

100 %

545 399

100 %

3.2.5Atvasināto instrumentu kredītrisks

3.2.5.1Atvasināto instrumentu kredītriska politika

Atvasināto instrumentu kredītrisku rāda zaudējumi, kas varētu rasties darījuma partnerim, ja otrs darījuma partneris nebūtu spējīgs pildīt līgumsaistības. Ar atvasinātajiem instrumentiem saistītais kredītrisks mainās atkarībā no vairākiem faktoriem (piemēram, procentu likmes un valūtas kursi) un parasti atbilst tikai nelielai daļai no atvasināto instrumentu nosacītās vērtības.

Parastās darbības gaitā mehānisms var slēgt mijmaiņas līgumus, lai ierobežotu atsevišķu aizdevumu operāciju risku, vai biržā netirgotus valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu tādu pozīciju risku, kuras denominētas aktīvi tirgotās valūtās, kas nav euro. Visus mijmaiņas darījumus Eiropas Investīciju banka veic ar ārējiem partneriem. Mijmaiņas darījumus regulē Eiropas Investīciju bankas un tās ārējo partneru parakstītie mijmaiņas pamatlīgumi un kredīta atbalsta pielikumi.

3.2.5.2Atvasināto instrumentu kredītriska novērtējums

Visus mijmaiņas darījumus, ko veic Eiropas Investīciju banka un kas ir saistīti ar mehānismu, regulē tā pati līgumiskā sistēma un metodika, ko piemēro atvasinātajiem instrumentiem, ko Eiropas Investīciju banka izmanto savām vajadzībām. Jo īpaši atbilstīgos darījumu partnerus Eiropas Investīciju banka nosaka, pamatojoties uz tiem pašiem atbilstīguma nosacījumiem, ko tā parasti piemēro mijmaiņas darījumiem.

Eiropas Investīciju banka novērtē kredītrisku mijmaiņas un atvasināto instrumentu darījumiem, izmantojot neto tirgus riska (Net Market Exposure — NME) un iespējamā nākotnes riska (Potential Future Exposure — PFE) pieeju ziņojumu sniegšanai un maksimālo robežu uzraudzībai. NME un PFE pilnībā attiecas arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kas saistīti ar ieguldījumu mehānismu.

Tabulā turpmāk norādīti dažādu valūtu mijmaiņas līgumu un dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumu termiņi, un līgumi ir iedalīti pēc to nosacītās summas un patiesās vērtības:

Mijmaiņas līgumi 31.12.2015.

Līdz

1–5 gadi

5–10 gadi

Ilgāk par

Kopā

tūkstošos EUR

1 gadam

10 gadiem

2015. gadā

Nosacītā vērtība

-

9589

-

-

9589

Patiesā vērtība (t. i., neto diskontētā vērtība)

-

-3835

-

-

-3835

Mijmaiņas līgumi 31.12.2014.

līdz

1–5 gadi

5–10 gadi

Ilgāk par

Kopā

tūkstošos EUR

1 gadam

10 gadiem

2014. gadā

Nosacītā vērtība

-

11 606

-

-

11 606

Patiesā vērtība (t. i., neto diskontētā vērtība)

-

-3219

-

-

-3219

3.2.6Līdz termiņa beigām turētu finanšu aktīvu kredītrisks

Tabulā turpmāk ir attēlots stāvoklis līdz termiņa beigām turētu finanšu aktīvu portfelim, kurā ir Itālijas, Portugāles un Spānijas emitētas valsts parādzīmes, kuru atlikušais termiņš ir mazāk nekā trīs mēneši. ES dalībvalstis ir atbilstīgi emitenti. Maksimālā atļautā summa katram licencētam emitentam ir EUR 50 000 000 (piecdesmit miljoni euro). Ieguldījumi vidēja termiņa un ilgtermiņa obligācijās arī būtu atbilstīgi, ja ir ievērotas ieguldījumu vadlīnijas un likviditātes prasības:

Minimālais īstermiņa reitings

Minimālais ilgtermiņa reitings

31.12.2015.

31.12.2014.

(Moody’s reitings)

(Moody’s reitings)

P-1

A2

69 502

31 %

-

0 %

P-3

Baa3

50 012

22 %

49 994

50 %

P-2

Baa2

50 007

22 %

-

0 %

NP

Ba1

49 000

21 %

-

0 %

P-1

A1

10 000

4 %

-

0 %

NP

Ba2

-

0 %

49 994

50 %

Kopā

 

228 521

100 %

99 988

100 %

Likviditātes risks

Likviditātes risks ir uzņēmuma spēja finansēt aktīvu palielinājumu un pildīt saistības, kurām ir pienācis termiņš, neciešot nepieņemami lielus zaudējumus. To var iedalīt finansējuma likviditātes riskā un tirgus likviditātes riskā. Finansējuma likviditātes risks ir risks, ka uzņēmums nevarēs efektīvi nodrošināt plānotās un neplānotās kārtējās un nākotnes naudas plūsmas vajadzības, neietekmējot ikdienas darbību un finansiālo stāvokli. Tirgus likviditātes risks ir risks, ka uzņēmums nevarēs vienkārši kompensēt vai likvidēt pozīciju par tirgus cenu nepietiekama tirgus dziļuma vai tirgus traucējumu dēļ.

3.2.2Likviditātes riska pārvaldība

Mehānisms tiek galvenokārt finansēts, izmantojot dalībvalstu gada iemaksas, un arī atmaksājumus no mehānisma darbībām. Mehānisms pārvalda savu finansējuma likviditātes risku, galvenokārt plānojot savas neto likviditātes vajadzības un nepieciešamās dalībvalstu gada iemaksas.

Lai aprēķinātu dalībvalstu gada iemaksas, tiek analizēta pašreizējā un plānotā portfeļa izmaksas kārtība, un tā tiek uzraudzīta gada laikā. Lai koriģētu gada likviditātes vajadzības, tiek ņemti vērā īpaši gadījumi, tādi kā priekšlaicīga atmaksa, akciju/daļu pārdošana vai saistību neizpildes gadījumi.

Lai arī turpmāk mazinātu likviditātes risku, mehānisms uztur likviditātes rezervi, kas ir pietiekama, lai segtu plānoto naudas izmaksu (ko periodiski paziņo EIB Aizdevumu departaments) jebkurā konkrētā dienā. Līdzekļi tiek ieguldīti naudas un obligāciju tirgos starpbanku noguldījumu un citu īstermiņa finanšu instrumentu veidā, ievērojot mehānisma naudas izmaksas saistības. Mehānisma likvīdos aktīvus pārvalda bankas Kases departaments, lai uzturētu pienācīgu likviditāti, kas ļautu mehānismam pildīt saistības.

Saskaņā ar pienākumu sadales principu starp bankas ārējo un iekšējo darījumu nodaļām par norēķinu operācijām, kas ir saistītas ar minēto aktīvu ieguldījumiem, atbild EIB Operāciju plānošanas un norēķinu departaments. Turklāt par kases aktīvu ieguldījumu partneru darījumu un apjoma apstiprināšanu, kā arī ierobežojumu uzraudzību atbild bankas Riska pārvaldības direktorāts.

3.2.3Likviditātes riska novērtēšana

Šīs iedaļas tabulās tiek analizētas mehānisma finanšu saistības pēc to termiņa, pamatojoties uz atlikušo periodu starp bilances datumu un līgumā noteikto termiņu (vadoties pēc nediskontētajām naudas plūsmām).

Mehānismam ir tādas neatvasinātās finanšu saistības kā neizmaksātas aizdevuma daļas atbilstoši noslēgtiem aizdevuma līgumiem, neizmaksātas daļas saskaņā ar noslēgtiem līgumiem par kapitāla parakstīšanu/ieguldījumiem, piešķirtas aizdevumu garantijas, saistošas procentu subsīdijas un tehniskā palīdzība.

IM aizdevumiem ir noteikts izmaksas termiņš. Tomēr izmaksu veic tādā laikā un apjomā, kas atbilst pamatā esošo ieguldījumu projektu gaitai. Turklāt IM aizdevumi ir darījumi, kuru darbības vide ir salīdzinoši mainīga, jo to izmaksas grafiks ir pakļauts zināmai nenoteiktībai.

Kapitāla ieguldījumi tiek veikti, tiklīdz kapitāla vērtspapīru fondu pārvaldnieki izdod derīgus kapitāla pieprasījumus, kuri atbilst attiecīgo ieguldījumu projektu gaitai. Izmantošanas termiņš parasti ir trīs gadi, un tas tiek bieži pagarināts par vienu vai diviem gadiem. Dažos gadījumos izmaksu saistības var saglabāties līdz izmantošanas perioda beigām, kamēr fonda bāzes ieguldījumi tiek pilnībā atsavināti, jo fonda likviditāte laiku pa laikam nav pietiekama tādu maksājumu saistību izpildei, kas ir pakalpojuma maksa vai citi izdevumi.

Garantijas nav pakļautas konkrētām izmaksu saistībām, ja vien netiek pieprasīts īstenot garantiju. Garantiju atlikusī vērtība tiek samazināta atbilstoši garantēto aizdevumu atmaksas grafikam.

Saistošo procentu subsīdiju izejošās naudas plūsmas rodas saistībā ar subsidētiem aizdevumiem, kas tiek finansēti no bankas pašu resursiem. Tādēļ pārskatā iekļautās izejošās plūsmas rāda tikai tādas saistības, kas ir saistītas ar minētajiem aizdevumiem, nevis saistošo neizmaksāto procentu subsīdiju kopsummu. Tāpat kā aizdevumu gadījumā to izmaksas grafiks nav precīzi noteikts.

Saistošās tehniskās palīdzības „bruto nominālās izejošās plūsmas” tabulā „Neatvasināto finanšu saistību termiņu sadalījums” ir parakstīto tehniskās palīdzības līgumu neizmaksātā finansējuma daļa. Izmaksu grafiks ir saistīts ar ievērojamu nenoteiktību. Izejošās naudas plūsmas, kas klasificētas periodā „3 mēneši vai mazāk”, ir tādu nesamaksāto rēķinu summa, kuri saņemti līdz pārskata datumam.

Neatvasinātās finanšu saistības, kurām nav noteikta līgumiskā termiņa, klasificē kategorijā „Nenoteikts termiņš”. Saistības, kurām pārskata datumā ir reģistrēts pieprasījums veikt naudas izmaksu, klasificē attiecīgajā periodā.



Atvasināto finanšu saistību izteiksmē termiņu iedalījums rāda mijmaiņas līgumos, tai skaitā dažādu valūtu mijmaiņas līgumos (CCS), dažādu valūtu/procentu likmju mijmaiņas līgumos (CCIRS), īstermiņa valūtas mijmaiņas līgumos un procentu likmju mijmaiņas līgumos, noteiktās nediskontētās bruto naudas plūsmas.

Neatvasināto finanšu saistību termiņu iedalījums

3 mēneši vai mazāk

Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu

Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem

Vairāk nekā 5 gadi

Nenoteikts termiņš

Bruto nominālās izejošās plūsmas

tūkstošos EUR 31.12.2015.

Saistošu, bet vēl neizmaksātu aizdevumu izejošās plūsmas

41 028

-

-

-

1 148 536

1 189 564

Saistošo ieguldījumu fondu un parakstīto akciju izejošās plūsmas

23 371

-

-

-

274 984

298 355

Citas izejošās plūsmas (parakstītas, bet neizdotas garantijas, izdotas garantijas)

-

-

-

-

10 798

10 798

Saistošu procentu subsīdiju izejošās plūsmas

-

-

-

-

281 682

281 682

Saistošās TP izejošās plūsmas

811

-

-

-

28 072

28 883

Kopā

65 210

-

-

-

1 744 072

1 809 282

Neatvasināto finanšu saistību termiņu iedalījums

3 mēneši vai mazāk

Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu

Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem

Vairāk nekā 5 gadi

Nenoteikts termiņš

Bruto nominālās izejošās plūsmas

tūkstošos EUR 31.12.2014.

Saistošu, bet vēl neizmaksātu aizdevumu izejošās plūsmas

1576

-

-

-

1 160 283

1 161 859

Saistošo ieguldījumu fondu un parakstīto akciju izejošās plūsmas

4584

-

-

-

196 053

200 637

Citas izejošās plūsmas (parakstītas, bet neizdotas garantijas, izdotas garantijas)

-

-

-

-

27 298

27 298

Saistošu procentu subsīdiju izejošās plūsmas

-

-

-

-

241 890

241 890

Saistošās TP izejošās plūsmas

595

-

-

-

18 978

19 573

Kopā

6755

-

-

-

1 644 502

1 651 257

Atvasināto finanšu saistību termiņu iedalījums

3 mēneši vai mazāk

Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu

Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem

Vairāk nekā 5 gadi

Bruto nominālās ienākošās/izejošās plūsmas

tūkstošos EUR 31.12.2015.

CCS un CCIRS — ienākošās plūsmas

5

2307

7671

-

9983

CCS un CCIRS — izejošās plūsmas

-

-3571

-10 714

-

-14 285

Īstermiņa valūtas mijmaiņas līgumi — ienākošās plūsmas

1 400 000

-

-

-

1 400 000

Īstermiņa valūtas mijmaiņas līgumi — izejošās plūsmas

-1 407 763

-

-

-

-1 407 763

Procentu likmju mijmaiņas līgumi — ienākošās plūsmas

383

1269

6059

2524

10 235

Procentu likmju mijmaiņas līgumi — izejošās plūsmas

-

-2145

-6127

-2206

-10 478

Kopā

-7375

-2140

-3111

318

-12 308

Atvasināto finanšu saistību termiņu iedalījums

3 mēneši vai mazāk

Vairāk par 3 mēnešiem un ne vairāk par 1 gadu

Vairāk par 1 gadu un ne vairāk par 5 gadiem

Vairāk nekā 5 gadi

Bruto nominālās ienākošās/izejošās plūsmas

tūkstošos EUR 31.12.2014.

CCS un CCIRS — ienākošās plūsmas

6

2218

10 036

-

12 260

CCS un CCIRS — izejošās plūsmas

-

-3202

-12 809

-

-16 011

Īstermiņa valūtas mijmaiņas līgumi — ienākošās plūsmas

1 059 000

-

-

-

1 059 000

Īstermiņa valūtas mijmaiņas līgumi — izejošās plūsmas

-1 070 677

-

-

-

-1 070 677

Procentu likmju mijmaiņas līgumi — ienākošās plūsmas

371

1103

6495

3619

11 588

Procentu likmju mijmaiņas līgumi — izejošās plūsmas

-

-2143

-6373

-3022

-11 538

Kopā

-11 300

-2024

-2651

597

-15 378



Tirgus risks

Tirgus risks ir risks, ka tādas izmaiņas tirgus cenās un likmēs kā procentu likmes, kapitāla vērtspapīru cenas un valūtas kursi ietekmēs uzņēmuma ienākumus vai tā turēto finanšu instrumentu vērtību.

3.2.4Procentu likmju risks

Procentu likmju risku rada procentus nesošu pozīciju ekonomiskās vērtības svārstīgums vai šādu pozīciju ienākumu svārstīgums, kas rodas no procentu likmju nelabvēlīgas dinamikas.

Mehānismu tieši neietekmē ekonomiskās vērtības svārstības vai cenu noteikšanas neatbilstība starp dažādiem aktīviem, saistībām un riska ierobežošanas instrumentiem, jo i) mehānismam nav tiešu aizņemšanās izmaksu vai procentus nesošu saistību un ii) tas attiecina procentu likmju svārstīguma radīto ietekmi uz saviem ieņēmumiem no ieguldījumiem.

Mehānisms novērtē sava aizdevumu portfeļa un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas līgumu jutīgumu saistībā ar procentu likmju svārstīgumu, izmantojot bāzes punktu vērtības (BPV) aprēķinu.

BPV novērtē peļņu vai zaudējumu attiecīgā portfeļa neto pašreizējā vērtībā, kas rodas, procentu likmēm palielinoties par 1 bāzes punktu (0,01 %) šādā laika periodā: „naudas tirgus — līdz vienam gadam”, „ļoti īss — no 2 līdz 3 gadiem”, „īss — no 4 līdz 6 gadiem”, „vidējs — no 7 līdz 11 gadiem”, „garš — no 12 līdz 20 gadiem” vai „ļoti garš — vairāk nekā 21 gads”.

Lai noteiktu EUR izteiktu aizdevumu naudas plūsmu neto pašreizējo vērtību (NPV), mehānisms izmanto EIB euro bāzes finansējuma līkni (euro mijmaiņas līgumu līkni, kas koriģēta, izmantojot EIB vispārējo finansējuma starpību). Tādu aizdevumu naudas plūsmām, kuri izteikti USD, NPV aprēķinam izmanto EIB USD finansējuma līkni. NPV tādām aizdevumu naudas plūsmām, kas izteiktas tādās valūtās, kurām nav pieejama ticama un pietiekami pilnīga diskonta līkne, nosaka, izmantojot EIB EUR bāzes finansējuma līkni kā aizstājējlīkni.

Lai aprēķinātu atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas līgumu neto pašreizējo vērtību, naudas plūsmām, kas izteiktas euro valūtā, mehānisms izmanto euro mijmaiņas līkni un naudas plūsmām, kas izteiktas USD, — USD mijmaiņas līkni.

Kā norādīts tabulā turpmāk, ja visas attiecīgās procentu likmju līknes vienlaikus pārvietotos augšup par vienu bāzes punktu, aizdevumu portfeļa neto pašreizējā vērtība, tostarp saistībā ar atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas līgumiem, 2015. gada 31. decembrī samazinātos par EUR 532 000 (EUR 419 000 2014. gada 31. decembrī).

Bāzes punktu vērtība

Naudas

Ļoti īss

Īss

Vidējs

Garš

Ļoti garš

Kopā

tūkstošos EUR

tirgus

31.12.2015.

1 gads

2–3 gadi

4–6 gadi

7–11 gadi

12–20 gadi

21 gads

Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas līgumu kopējais jutīgums

-37

-72

-252

-139

-32

-

-532

Bāzes punktu vērtība

Naudas

Ļoti īss

Īss

Vidējs

Garš

Ļoti garš

Kopā

tūkstošos EUR

tirgus

31.12.2014.

1 gads

2–3 gadi

4–6 gadi

7–11 gadi

12–20 gadi

21 gads

Aizdevumu un atsevišķu aktīvu riska ierobežošanas mijmaiņas līgumu kopējais jutīgums

-33

-70

-126

-146

-44

-

-419

3.4.2Valūtas risks

Valūtas risks attiecībā uz mehānismu ir risks zaudēt peļņu vai ekonomisko vērtību, ko izraisa valūtas kursu nelabvēlīga dinamika.

Ņemot vērā atsauces grāmatvedības valūtu (mehānisma gadījumā — euro), valūtas risks mehānismam rodas tad, kad nesakrīt aktīvi un saistības, kas izteikti valūtā, kura nav atsauces grāmatvedības valūta. Valūtas risks ietver arī ietekmi, ko rada izmaiņas nākotnes naudas plūsmu vērtībā, kas izteiktas valūtā, kura nav atsauces grāmatvedības valūta, piemēram, procentu un dividenžu maksājumos, un ko izraisa valūtas kursa svārstības.

3.4.2.1Valūtas risks un kases aktīvi

Mehānisma kases aktīvi ir izteikti EUR vai USD.

Valūtas risku ierobežo ar dažādu valūtu tūlītējiem vai biržā netirgotiem nākotnes līgumiem, valūtas mijmaiņas vai dažādu valūtu mijmaiņas līgumiem. EIB Kases departaments, ja tas uzskata par vajadzīgu un piemērotu, var izmantot citus, bankas politikai atbilstošus instrumentus, kas nodrošina aizsardzību pret tirgus riskiem, kuri rodas saistībā ar Ieguldījumu mehānisma finanšu darbībām.

3.4.2.2Valūtas risks un darbības, ko ieguldījumu mehānisms finansē vai garantē

Dalībvalstu iemaksas ieguldījumu mehānismā tiek saņemtas EUR. Ieguldījumu mehānisma finansētās vai garantētās darbības, kā arī procentu subsīdijas var būt EUR, USD vai citā atļautā valūtā.

Valūtas riska darījums (pret EUR kā atsauces valūtu) rodas tad, kad uz darījumiem, kas izteikti citās valūtās, kuras nav euro, netiek ierobežots risks. Ieguldījumu mehānisma valūtas riska ierobežošanas vadlīnijas ir izklāstītas turpmāk. 

3.4.2.2.1.USD izteikto darbību riska ierobežošana

Valūtas risku, kas rodas no ieguldījumu mehānisma darbībām, kuras izteiktas USD, sedz apkopotā veidā, izmantojot USD/EUR valūtas mijmaiņas līgumus, un periodiski tiek pagarināts to termiņš un koriģēta summa. Valūtas mijmaiņas līgumi tiek izmantoti šādiem diviem mērķiem. No vienas puses, tiek radīta nepieciešamā likviditāte jaunu izmaksu veikšanai (aizdevumiem un pašu kapitālam), un, no otras puses, tiek uzturēta visu aktīvu valūtas riska ierobežošana.

Katra perioda sākumā naudas plūsmas, kas nākamā perioda laikā jāsaņem vai jāizmaksā USD, tiek aplēstas, pamatojoties uz plānotajiem vai paredzētajiem atmaksājumiem/izmaksām. Pēc tam tos valūtas mijmaiņas līgumus, kuriem tuvojas termiņa beigas, pagarina un to summu koriģē, lai tā segtu vismaz prognozētās USD likviditātes vajadzības nākamajā periodā.

-Katru mēnesi ir jāierobežo risks ārvalstu valūtas pozīcijai, kas izteikta USD, ja pozīcija pārsniedz noteiktus ierobežojumus, un šim mērķim izmanto tūlītējus vai biržā netirgotus nākotnes līgumus.

-Pagarinājuma periodā neparedzētu USD likviditātes deficītu sedz, izmantojot ad hoc valūtas mijmaiņas līgumus, savukārt likviditātes pārpalikumus vai nu iegulda kases aktīvos, vai arī pārvērš EUR, ja tie rodas tādēļ, ka palielinājusies ārvalstu valūtas pozīcija.

3.4.2.2.2.Riska ierobežošana darbībām, kas izteiktas valūtās, kuras nav EUR vai USD

-Ieguldījuma mehānisma darbībām, kas izteiktas valūtās, kuras nav EUR un USD, risku ierobežo, izmantojot dažādu valūtu mijmaiņas līgumus, kuru finanšu profils ir tāds pats kā pamatā esošā aizdevuma finanšu profils, ar nosacījumu, ka mijmaiņas līgumu tirgus darbojas.

-Ieguldījumu mehānisms veic darbības, kas izteiktas valūtās, kurām faktiski nav iespējams ierobežot risku vai iespēja ierobežot risku ir saistīta ar lielām izmaksām. Šādas darbības ir izteiktas vietējā valūtā, bet norēķini tiek veikti EUR vai USD. Saskaņā ar ieguldījumu mehānisma finanšu riska ietvaru, ko IM komiteja apstiprināja 2015. gada 22. janvārī, pastāv iespēja sintētiski ierobežot risku vietējās valūtas pozīcijām, ja tām piemīt ievērojami pozitīva korelācija ar USD, izmantojot atvasinātus instrumentus, kas izteikti USD. Vietējās valūtas pozīcijas, kuru risks tiek ierobežots sintētiski, izmantojot atvasinātus instrumentus, kas izteikti USD, norādītas tabulā 3.4.2.2.3. iedaļā postenī „Vietējās valūtas pozīcijas (kam piemēro sintētisku riska ierobežošanu)”, savukārt vietējās valūtas pozīcijas, kam nepiemēro sintētisku riska ierobežošanu, izmantojot USD, uzrādītas tajā pašā tabulā postenī „Vietējās valūtas pozīcijas (kam nepiemēro sintētisku riska ierobežošanu)”.

3.4.2.2.3Ārvalstu valūtas pozīcija (tūkstošos EUR)

Šī skaidrojuma tabulā parādīta mehānisma ārvalstu valūtas pozīcija.

Tabulā turpmāk ārvalstu valūtas pozīcija parādīta atbilstīgi mehānisma riska politikai (kā raksturots mehānisma finanšu riska ietvarā). Saskaņā ar riska politiku ārvalstu valūtas pozīcija balstās uz grāmatvedības datiem un to definē kā atlikumu starp noteiktiem aktīviem un saistībām. Aktīvi un saistības, kas definēti ārvalstu valūtas pozīcijā atbilstīgi riska politikai, tiek atlasīti tā, lai nodrošinātu, ka peļņa pēc saņemšanas tiek pārvērsta tikai pārskata valūtā (EUR).

Saskaņā ar riska politiku nerealizētā peļņa/zaudējumi un pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums tiek iekļauti ārvalstu valūtas pozīcijā, un tas attiecas arī uz aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazinājumu. Atvasinātie instrumenti, kas tiek iekļauti ārvalstu valūtas pozīcijā atbilstīgi riska politikai, tiek ņemti vērā to nominālvērtībā, nevis patiesajā vērtībā, lai tos salāgotu ar aktīvu atlikušo vērtību, ko arī ņem vērā nominālvērtībā, kas koriģēta ar aizdevumu samazināto vērtību.

Tabulās turpmāk aktīvu un saistību atlikusī daļa, kurā galvenokārt iekļauti uzkrātie procenti par aizdevumiem, atvasinātiem līgumiem un subsīdijām, uzrādīta kā „Ārvalstu valūtas pozīcija, kas nav iekļauta riska politikā”.

2015. gada 31. decembrī

Aktīvi un saistības

Saistības un iespējamās saistības

Valūtas

Ārvalstu valūtas pozīcija atbilstīgi riska politikai

Ārvalstu valūtas pozīcija, kas nav iekļauta riska politikā

Ārvalstu valūtas pozīcija bilancē

USD

-207 050

5023

-202 027

270 236

Vietējās valūtas
(kam piemēro sintētisko riska ierobežošanu)*

KES

129 862

3101

132 963

-

TZS

46 246

780

47 025

-

DOP

40 799

1274

42 073

-

UGX

30 182

565

30 747

-

RWF

11 979

164

12 143

-

Vietējās valūtas
(kam nepiemēro sintētisko riska ierobežošanu) *

HTG, MUR, MZN, XOF, ZMW

15 474

201

15 675

798

Kopā valūtās, kas nav EUR

67 492

11 108

78 599

271 034

EUR

-

2 337 555

2 337 555

1 579 719

Kopā EUR un citās valūtās

67 492

2 348 663

2 416 154

1 850 753

* Paskaidrojumu par sintētisko riska ierobežošanu skatīt 3.4.2.2.2. iedaļā.

2014. gada 31. decembrī

Aktīvi un saistības

Saistības un iespējamās saistības

Valūtas

Ārvalstu valūtas pozīcija atbilstīgi riska politikai

Ārvalstu valūtas pozīcija, kas nav iekļauta riska politikā

Ārvalstu valūtas pozīcija bilancē

USD

42 050

3997

46 047

237 987

Vietējās valūtas
(kam piemēro sintētisko riska ierobežošanu) *

KES

97 921

2481

100 402

-

TZS

52 799

613

53 412

-

DOP

31 266

1273

32 539

-

UGX

27 028

503

27 531

-

RWF

11 937

178

12 115

-

Vietējās valūtas
(kam nepiemēro sintētisko riska ierobežošanu) *

HTG, MUR, MZN, XOF

15 916

265

16 181

2298

Kopā valūtās, kas nav EUR

278 917

9310

288 227

240 285

EUR

-

2 023 366

2 023 366

1 434 748

Kopā EUR un citās valūtās

278 917

2 032 676

2 311 593

1 675 033

* Paskaidrojumu par sintētisko riska ierobežošanu skatīt 3.4.2.2.2. iedaļā.

3.4.2.3Ārvalstu valūtas jutīguma analīze

2015. gada 31. decembrī desmit procentu vērtības samazinājums euro valūtai, salīdzinot ar valūtām, kas nav euro, radītu ieguldītāju līdzekļu palielinājumu EUR 8,7 miljonu apmērā (EUR 32 miljonu apmērā 2014. gada 31. decembrī). Desmit procentu vērtības palielinājums euro valūtai, salīdzinot ar citām valūtām, kas nav euro, radītu ieguldītāju līdzekļu samazinājumu EUR 7,1 miljona apmērā (EUR 26,2 miljonu apmērā 2014. gada 31. decembrī).

3.4.2.4Valūtas kursi

2015. gada 31. decembrī un 2014. gada 31. decembrī bilances sagatavošanai tika izmantoti šādi valūtas kursi:

2015. gada 31. decembris

2014. gada 31. decembris

Valūtas, kas nav ES valūtas

Dominikānas peso (DOP)

49,0144

53,1988

Fidži dolārs (FJD)

2,3124

2,376

Haiti gurds (HTG)

61,19

55,23

Kenijas šiliņš (KES)

111,3

109,86

Mauritānijas ugija (MRO)

326,46

350,61

Maurīcijas rūpija (MUR)

38,85

38,46

Mozambikas metikals (MZN)

50,59

40,04

Ruandas franks (RWF)

806,36

831,04

Tanzānijas šiliņš (TZS)

2344,42

2096,58

Ugandas šiliņš (UGX)

3665,00

3354,00

ASV dolārs (USD)

1,0887

1,2141

CFA franks (XAF/XOF)

655,957

655,957

Dienvidāfrikas rends (ZAR)

16,953

14,0353

Zambijas kvača (ZMW)

11,9571

7,753

3.4.3Kapitāla vērtspapīru cenas risks

Kapitāla vērtspapīru cenas risks ir risks, ka kapitāla ieguldījumu patiesās vērtības samazināsies kapitāla vērtspapīru cenu un/vai kapitāla ieguldījumu vērtības izmaiņu rezultātā.

Ieguldījumu mehānisms ir pakļauts kapitāla vērtspapīru cenas riskam, jo mehānismam ir ieguldījumi tiešo kapitāla vērtspapīru un riska kapitāla fondos.

Nekotētu kapitāla pozīciju vērtība ne vienmēr ir pieejama uzraudzības un kontroles pastāvīgai veikšanai. Šādām pozīcijām labākās pieejamās norādes ietver cenas, kas iegūtas, izmantojot attiecīgas vērtēšanas metodes.

Ietekme uz mehānisma ieguldītāju līdzekļiem (pārdošanai pieejamo kapitāla ieguldījumu portfeļa patiesās vērtības izmaiņu rezultātā), ko rada atsevišķu tiešā kapitāla un riska kapitāla ieguldījumu vērtības maiņa par +/-10 %, nemainoties citiem mainīgajiem lielumiem, 2015. gada 31. decembrī bija EUR 41,9 miljoni jeb attiecīgi EUR-41,9 miljoni (EUR 40,3 miljoni jeb attiecīgi EUR -40,3 miljoni 2014. gada 31. decembrī).

4.    Finanšu instrumentu patiesās vērtības

Grāmatvedības klasifikācijas un patiesās vērtības

Tabulā turpmāk norādītas finanšu aktīvu un finanšu saistību uzskaites vērtības un patiesās vērtības, norādot arī to līmeni patiesās vērtības hierarhijā. Nav ietverta patiesās vērtības informācija par tādiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kas nav uzskaitīti patiesajā vērtībā, ja uzskaites vērtība ir patiesās vērtības ticama atbilsme.

2015. gada 31. decembrī

Uzskaites vērtība

Patiesā vērtība

tūkstošos EUR

Turēti tirdzniecībai

Pieejami pārdošanai

Nauda, aizdevumi un debitoru parādi

Turēti līdz termiņa beigām

Citas finanšu saistības

Kopā

1.

līmenis

2.

līmenis

3.

līmenis

Kopā

Finanšu aktīvi, kas ir uzskaitīti patiesajā vērtībā:

Atvasinātie finanšu instrumenti

311

-

-

-

-

311

-

311

-

311

Riska kapitāla fondi

-

396 203

-

-

-

396 203

-

-

396 203

396 203

Tiešie kapitāla ieguldījumi

-

23 150

-

-

-

23 150

178

-

22 972

23 150

Kopā

311

419 353

-

-

-

419 664

178

311

419 175

419 664

Finanšu aktīvi, kas nav uzskaitīti patiesajā vērtībā:

Nauda un naudas ekvivalenti

-

-

448 995

-

-

448 995

Aizdevumi un debitoru parādi

-

-

1 460 057

-

-

1 460 057

-

1 649 401

-

1 649 401

No iemaksu veicējiem saņemamās summas

-

-

-

-

-

-

Obligācijas

-

-

-

228 521

-

228 521

124 009

104 520

-

228 529

Citi aktīvi

-

-

27

-

-

27

Kopā

-

-

1 909 079

228 521

-

2 137 600

124 009

1 753 921

-

1 877 930

Finanšu aktīvi kopā

311

419 353

1 909 079

228 521

-

2 557 264

Finanšu saistības, kas ir uzskaitītas patiesajā vērtībā:

Atvasinātie finanšu instrumenti

-8219

-

-

-

-

-8219

-

-8219

-

-8219

Kopā

-8219

-

-

-

-

-8219

-

-8219

-

-8219

Finanšu saistības, kas nav uzskaitītas patiesajā vērtībā:

Trešām personām maksājamās summas

-

-

-

-

-101 202

-101 202

Citas saistības

-

-

-

-

-2364

-2364

Kopā

-

-

-

-

-103 566

-103 566

Finanšu saistības kopā

-8219

-

-

-

-103 566

-111 785

4.    Finanšu instrumentu patiesās vērtības (turpinājums)

Grāmatvedības klasifikācijas un patiesās vērtības (turpinājums)

2014. gada 31. decembrī

Uzskaites vērtība

Patiesā vērtība

tūkstošos EUR

Turēti tirdzniecībai

Pieejami pārdošanai

Nauda, aizdevumi un debitoru parādi

Turēti līdz termiņa beigām

Citas finanšu saistības

Kopā

1.

līmenis

2.

līmenis

3.

līmenis

Kopā

Finanšu aktīvi, kas ir uzskaitīti patiesajā vērtībā:

Atvasinātie finanšu instrumenti

448

-

-

-

-

448

-

448

-

448

Riska kapitāla fondi

-

385 245

-

-

-

385 245

-

-

385,245

385 245

Tiešie kapitāla ieguldījumi

-

17 840

-

-

-

17 840

1159

-

16,681

17 840

Kopā

448

403 085

-

-

-

403 533

1159

448

401,926

403 533

Finanšu aktīvi, kas nav uzskaitīti patiesajā vērtībā:

Nauda un naudas ekvivalenti

-

-

545 399

-

-

545 399

Aizdevumi un debitoru parādi

-

-

1 331 918

-

-

1 331 918

-

1 488 215

-

1 488 215

No iemaksu veicējiem saņemamās summas

-

-

42 590

-

-

42 590

Obligācijas

-

-

-

99 988

-

99 988

99 985

-

-

99 985

Citi aktīvi

-

-

5522

-

-

5522

-

-

-

-

Kopā

-

-

1 925 429

99 988

-

2 025 417

99 985

1 488 215

-

1 588 200

Finanšu aktīvi kopā

448

403 085

1 925 429

99 988

-

2 428 950

Finanšu saistības, kas ir uzskaitītas patiesajā vērtībā:

Atvasinātie finanšu instrumenti

-14 632

-

-

-

-

-14 632

-

-14 632

-

-14 632

Kopā

-14 632

-

-

-

-

-14 632

-

-14 632

-

-14 632

Finanšu saistības, kas nav uzskaitītas patiesajā vērtībā:

Trešām personām maksājamās summas

-

-

-

-

-68 824

-68 824

Citas saistības

-

-

-

-

-2591

-2 591

Kopā

-

-

-

-

-71 415

-71 415

Finanšu saistības kopā

-14 632

-

-

-

-71 415

-86 047

Patieso vērtību novērtējums

4.2.1Novērtēšanas metodes un būtiski nenovērojami dati

Tabulā turpmāk norādīta patiesās vērtības hierarhijas 2. un 3. līmeņa informācija par finanšu instrumentu novērtējumā izmantotajām novērtēšanas metodēm un būtiskiem nenovērojamiem datiem:

Novērtēšanas metodes

Būtiski nenovērojami dati

Nenovērojamo datu izmantošana patiesās vērtības novērtējumā

Finanšu instrumenti, kas ir uzskaitīti patiesajā vērtībā

Atvasinātie finanšu instrumenti

Diskontētā naudas plūsma: nākotnes naudas plūsmas tiek aplēsas, pamatojoties uz biržā netirgotiem valūtas /procentu likmju nākotnes līgumiem (no novērojamiem biržā netirgotiem valūtas nākotnes līgumiem un ienesīguma līknēm pārskata perioda beigās) un biržā netirgotiem nākotnes/procentu likmju nākotnes līgumiem, ko diskontē līdz līmenim, kas atspoguļo dažādu darījumu partneru kredītrisku.

Nepiemēro.

Nepiemēro.

Riska kapitāla fonds

Koriģēto neto aktīvu metode: patieso vērtību nosaka, piemērojot procentos izteiktu mehānisma īpašumtiesību daļu bāzes instrumentā neto aktīvu vērtībai, kas norādīta jaunākajā pārskatā un koriģēta, ņemot vērā naudas plūsmas, vai, ja piemēro, precīzo akciju/daļu vērtību tajā pašā dienā, ko norādījis attiecīgā fonda pārvaldnieks. Lai nosegtu posmu starp pēdējo pieejamo neto aktīvu vērtības datumu un pārskata sniegšanas datumu gada beigās, veic notikumu pārskatīšanas procedūru un vajadzības gadījumā koriģē neto aktīvu vērtību.

Koriģē, ņemot vērā laiku starp riska kapitāla fonda pēdējā pārskata datumu un novērtējuma datumu, ņemot vērā pamatdarbības izdevumus un pārvaldības pakalpojumu maksu, turpmākas izmaiņas riska kapitāla fonda bāzes aktīvu patiesajā vērtībā, radušās papildu saistības, pārmaiņas tirgū vai citas ekonomisko nosacījumu izmaiņas.

Jo ilgāks laikposms starp patiesās vērtības novērtējuma dienu un riska kapitāla fonda pēdējā pārskata datumu, jo lielāka korekcija par pagājušo laiku.

Tieši kapitāla ieguldījumi

Koriģētie neto aktīvi.

Koriģē, ņemot vērā laiku starp ieguldījuma saņēmēja pēdējā pārskata datumu un novērtējuma datumu, ņemot vērā pamatdarbības izdevumus, turpmākas izmaiņas ieguldījuma saņēmēja bāzes aktīvu patiesajā vērtībā, radušās papildu saistības, pārmaiņas tirgū vai citas ekonomisko nosacījumu izmaiņas, kapitāla pieaugumu, kontroles pārdošanu/maiņu.

Jo ilgāks laikposms starp patiesās vērtības novērtējuma dienu un ieguldījuma saņēmēja pēdējā pārskata datumu, jo lielāka korekcija par pagājušo laiku.

Diskontē, ņemot vērā tirgojamības (likviditātes) trūkumu, ko nosaka, vadoties pēc iepriekšējām darījumu cenām līdzīgiem kapitāla vērtspapīriem valstī/reģionā, kas ir robežās no 5 līdz 30 %.

Jo lielāks ir tirgojamības diskonts, jo zemāka ir patiesā vērtība.

Finanšu instrumenti, kas nav uzskaitīti patiesajā vērtībā

Aizdevumi un debitoru parādi

Diskontētās naudas plūsmas: novērtējuma modelī izmanto līgumiskās naudas plūsmas ar nosacījumu, ka neiestājas parādnieka saistību neizpilde, un netiek ņemtas vērā nodrošinājuma vērtības vai priekšlaicīgas atmaksas scenāriji. Lai iegūtu aizdevumu neto pašreizējo vērtību, izmantotais modelis diskontē katra aizdevuma līgumiskās naudas plūsmas, izmantojot koriģētu tirgus diskonta līkni. Tad atsevišķo aizdevumu neto pašreizējo vērtību koriģē, lai ņemtu vērā attiecīgos paredzamos zaudējumus. Visbeidzot rezultātus apkopo, lai iegūtu aizdevumu un debitoru parādu patieso vērtību.

Nepiemēro.

Nepiemēro.

Līdz termiņa beigām turēti finanšu aktīvi

Diskontētas naudas plūsmas.

Nepiemēro.

Nepiemēro.

Trešām personām maksājamās summas 

Diskontētas naudas plūsmas.

Nepiemēro.

Nepiemēro.

Citas saistības

Diskontētas naudas plūsmas.

Nepiemēro.

Nepiemēro.

Piemērojot 13. SFPS, šādas vērtējuma korekcijas tiek iekļautas atvasināto instrumentu patiesajā vērtībā 2015. gada un 2014. gada 31. decembrī:

-kredīta vērtējuma korekcijas, kuras rāda darījuma partnera kredītrisku darījumos ar atvasinātiem instrumentiem un kuru apjoms bija EUR -122 000 2015. gada 31. decembrī un EUR -184 000 2014. gada 31. decembrī;

-debeta vērtējuma korekcijas, kuras rāda paša kredītrisku darījumos ar atvasinātiem instrumentiem un kuru apjoms bija EUR +64 000 2015. gada 31. decembrī un EUR +30 000 2014. gada 31. decembrī.

Mehānisma politika paredz atzīt pārvedumus starp līmeņiem, sākot no tā notikuma vai to apstākļu izmaiņu datumā, kas bija par iemeslu pārvedumam.

4.2.2Pārvedumi starp 1. un 2. līmeni

Ne 2015. gadā, ne 2014. gadā mehānisms neveica pārvedumus no 1. līmeņa uz 2. līmeni vai no 2. līmeņa uz 1. līmeni patiesās vērtības hierarhijā.

4.2.33. līmeņa patiesās vērtības

3. līmeņa patieso vērtību saskaņošana

Tabulā turpmāk atspoguļotas izmaiņas 3. līmeņa instrumentos gada beigās, attiecīgi 2015. gada 31. decembrī un 2014. gada 31. decembrī:

tūkstošos EUR

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Atlikums 2015. gada 1. janvārī

401 926

Peļņa vai zaudējumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu pārskatā:

- Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem

-33 878

- Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums

-2665

Kopā

-36 543

Peļņa vai zaudējumi, kas iekļauti citos vispārīgos ienākumos:

- Neto izmaiņas pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesajā vērtībā

52 365

Kopā

52 365

Izmaksātās summas

67 449

Atmaksātās summas

-64 791

Pilnībā norakstītas summas

-1231

Atlikums 2015. gada 31. decembrī

419 175

tūkstošos EUR

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Atlikums 2014. gada 1. janvārī

324 855

Peļņa vai zaudējumi, kas iekļauti peļņas vai zaudējumu pārskatā:

- Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem

8109

- Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājums

-2084

Kopā

6025

Peļņa vai zaudējumi, kas iekļauti citos vispārīgos ienākumos:

- Neto izmaiņas pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesajā vērtībā

71 778

Kopā

71 778

Izmaksātās summas

42 646

Atmaksātās summas

-43 378

Atlikums 2014. gada 31. decembrī

401 926

Ne 2015. gadā, ne 2014. gadā mehānisms neveica pārvedumus no 3. līmeņa vai uz 3. līmeni patiesās vērtības hierarhijā.

Jutīguma analīze

Ja kādi būtiski nenovērojami dati, kas tiek izmantoti riska kapitāla fondu un tiešo kapitāla vērtspapīru ieguldījumu patiesās vērtības noteikšanai, mainītos par +/– 10 % pārskata datumā, bet pārējie dati nemainītos, citi vispārīgie ienākumi tiktu ietekmēti šādi:

2015. gada 31. decembrī

Palielinājums

Samazinājums

(tūkstošos EUR)

Tieši kapitāla ieguldījumi

31

-31

Kopā

31

-31

2014. gada 31. decembrī

Palielinājums

Samazinājums

(tūkstošos EUR)

Tieši kapitāla ieguldījumi

31

-31

Kopā

31

-31

31.12.2015.

31.12.2014.

Nauda kasē

71 405

9642

Termiņnoguldījumi

290 573

415 757

Komerciāli vērtspapīri

87 017

120 000

Nauda un naudas ekvivalenti pārskatā par finanšu stāvokli

448 995

545 399

Uzkrātie procenti

3

-1

Nauda un naudas ekvivalenti naudas plūsmas pārskatā

448 998

545 398

2015. gada 31. decembrī

Patiesā vērtība

Nosacītā summa

Aktīvi

Saistības

Dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumi

-

-3835

9589

Procentu likmju mijmaiņas līgumi

311

-639

44 913

Valūtas mijmaiņas līgumi

-

-3745

1 400 000

Atvasinātie finanšu instrumenti kopā

311

-8219

1 454 502

2014. gada 31. decembrī

Patiesā vērtība

Nosacītā summa

Aktīvi

Saistības

Dažādu valūtu procentu likmju mijmaiņas līgumi

-

-3,219

11,606

Procentu likmju mijmaiņas līgumi

448

-564

44,749

Valūtas mijmaiņas līgumi

-

-10,849

1,059,000

Atvasinātie finanšu instrumenti kopā

448

-14,632

1,115,355

7.    Aizdevumi un debitoru parādi (tūkstošos EUR)

Aizdevumi un debitoru parādi ir šādi:

Vispārēji aizdevumi(*)

Prioritāri aizdevumi

Subordinēti aizdevumi

Kopā

Nominālvērtība 2015. gada 1. janvārī

542 506

782 563

146 643

1 471 712

Izmaksātās summas

196 607

86 177

-

282 784

Atmaksātās summas

-106 921

-96 147

-2704

-205 772

Kapitalizēti procenti

-

-

13 262

13 262

Valūtas kursa starpība

29 600

45 414

3354

78 368

Nominālvērtība 2015. gada 31. decembrī

661 792

818 007

160 555

1 640 354

Vērtības samazinājums 2015. gada 1. janvārī

-5751

-13 491

-132 895

-152 137

Vērtības samazinājums, kas grāmatots peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā

-3692

-7576

-24 995

-36 263

Vērtības samazinājuma apvērse

381

57

1837

2275

Valūtas kursa starpība

-341

-1435

-3145

-4921

Vērtības samazinājums 2015. gada 31. decembrī

-9403

-22 445

-159 198

-191 046

Amortizētās izmaksas

-3129

-5781

284

-8626

Procenti

8838

10 533

4

19 375

Aizdevumi un debitoru parādi 2015. gada 31. decembrī

658 098

800 314

1645

1 460 057

(*)Tostarp pārstāvniecības nolīgumi.

Vispārēji aizdevumi(*)

Prioritāri aizdevumi

Subordinēti aizdevumi

Kopā

Nominālvērtība 2014. gada 1. janvārī

342 113

806 007

131 632

1 279 752

Izmaksātās summas

216 672

31 654

-

248 326

Atmaksātās summas

-58 417

-107 794

-367

-166 578

Kapitalizēti procenti

-

-

11 915

11 915

Valūtas kursa starpība

42 138

52 696

3463

98 297

Nominālvērtība 2014. gada 31. decembrī

542 506

782 563

146 643

1 471 712

Vērtības samazinājums 2014. gada 1. janvārī

-7675

-12 734

-50 382

-70 791

Vērtības samazinājums, kas grāmatots peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā

-

-

-79 249

-79 249

Vērtības samazinājuma apvērse

2586

907

-

3493

Valūtas kursa starpība

-662

-1664

-3264

-5590

Vērtības samazinājums 2014. gada 31. decembrī

-5751

-13 491

-132 895

-152 137

Amortizētās izmaksas

-2562

-5125

28

-7659

Procenti

7407

11 930

665

20 002

Aizdevumi un debitoru parādi 2014. gada 31. decembrī

541 600

775 877

14 441

1 331 918

(*)Tostarp pārstāvniecības nolīgumi

8.    Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi (tūkstošos EUR)

Riska kapitāla fondi

Tieši kapitāla vērtspapīru ieguldījumi

Kopā

Izmaksas 2015. gada 1. janvārī

259 784

19 714

279 498

Izmaksātās summas

63 574

3875

67 449

Atmaksātās summas/pārdošana

-64 181

-610

-64 791

Pilnībā norakstītās summas

-1231

-

-1231

Valūtas kursa starpība par atmaksātiem līdzekļiem/pārdošanu

9385

-

9385

Izmaksas 2015. gada 31. decembrī

267 331

22 979

290 310

Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2015. gada 1. janvārī

149 995

6127

156 122

Nerealizētās peļņas un zaudējumu neto izmaiņas

3906

3965

7871

Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2015. gada 31. decembrī

153 901

10 092

163 993

Vērtības samazinājums 2015. gada 1. janvārī

-24 534

-8001

-32 535

Vērtības samazinājums, kas gada laikā grāmatots peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā

-1726

-1920

-3646

Pilnībā norakstītās summas

1231

-

1231

Vērtības samazinājums 2015. gada 31. decembrī

-25 029

-9921

-34 950

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 2015. gada 31. decembrī

396 203

23 150

419 353

Riska kapitāla fondi

Tieši kapitāla vērtspapīru ieguldījumi

Kopā

Izmaksas 2014. gada 1. janvārī

256 161

23 620

279 781

Izmaksātās summas

41 990

656

42 646

Atmaksātās summas/pārdošana

-38 535

-4843

-43 378

Valūtas kursa starpība par atmaksātiem līdzekļiem/pārdošanu

168

281

449

Izmaksas 2014. gada 31. decembrī

259 784

19 714

279 498

Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2014. gada 1. janvārī

71 931

6260

78 191

Nerealizētās peļņas un zaudējumu neto izmaiņas

78 064

-133

77 931

Nerealizētā peļņa un zaudējumi 2014. gada 31. decembrī

149 995

6127

156 122

Vērtības samazinājums 2014. gada 1. janvārī

-22 450

-3823

-26 273

Vērtības samazinājums, kas gada laikā grāmatots peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā

-2084

-4178

-6262

Vērtības samazinājums 2014. gada 31. decembrī

-24 534

-8001

-32 535

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 2014. gada 31. decembrī

385 245

17 840

403 085

9.    No iemaksu veicējiem saņemamās summas (tūkstošos EUR)

Atlikums 2015. gada 1. janvārī

99 988

Iegāde

1 545 550

Termiņš

-1 417 005

Izmaiņas prēmiju/diskontu amortizācijā

-12

Atlikums 2015. gada 31. decembrī

228 521

Atlikums 2014. gada 1. janvārī

102 562

Iegāde

1 610 057

Termiņš

-1 612 619

Izmaiņas prēmiju/diskontu amortizācijā

-12

Atlikums 2014. gada 31. decembrī

99 988

31.12.2015.

31.12.2014.

No EIB saņemamās summas

1

5447

Finanšu garantijas

26

75

Citi aktīvi kopā

27

5522

31.12.2015.

31.12.2014.

Nākamo periodu procentu subsīdijas

28 683

30 750

Nākamo periodu komisijas naudas maksājumi par aizdevumiem un debitoru parādiem

642

560

Nākamo periodu ienākumi kopā

29 325

31 310

31.12.2015.

31.12.2014.

Neto vispārējie administratīvie izdevumi, kas jāmaksā EIB

43 045

38 348

Citas summas, kas pienākas EIB

15

44

Procentu subsīdijas un tehniskā palīdzība, kas pienākas dalībvalstīm, bet vēl nav izmaksāta

58 142

30 432

Trešām personām maksājamās summas kopā

101 202

68 824

14.    Citas saistības (tūkstošos EUR)

Citas saistības ir šādas:

31.12.2015.

31.12.2014.

Priekšlaicīgi atmaksāti aizdevumi

1826

1973

Nākamo periodu ienākumi no procentu subsīdijām

512

542

Finanšu garantijas

26

76

Citas saistības kopā

2364

2591

Dalībvalstis

Iemaksas mehānismā

Iemaksas procentu subsīdijām un tehniskajai palīdzībai

Kopā
iemaksātās summas

Pieprasītas un nesamaksātas summas *

Austrija

56 921

6218

63 139

-

Beļģija

84 164

9163

93 327

-

Bulgārija

140

140

280

-

Kipra

90

90

180

-

Čehija

510

510

1020

-

Dānija

46 020

5075

51 095

-

Igaunija

50

50

100

-

Somija

31 914

3597

35 511

-

Francija

519 401

54 467

573 868

-

Vācija

501 015

54 066

555 081

-

Grieķija

27 183

3266

30 449

-

Ungārija

550

550

1100

-

Īrija

13 663

1801

15 464

-

Itālija

270 808

30 879

301 687

-

Latvija

70

70

140

-

Lietuva

120

120

240

-

Luksemburga

6235

687

6922

-

Malta

30

30

60

-

Nīderlande

112 225

12 350

124 575

-

Polija

1300

1300

2600

-

Portugāle

21 103

2544

23 647

-

Rumānija

370

370

740

-

Slovākija

210

210

420

-

Slovēnija

180

180

360

-

Spānija

127 979

16 241

144 220

-

Zviedrija

58 896

6663

65 559

-

Apvienotā Karaliste

275 853

33 054

308 907

-

Kopā 2015. gada 31. decembrī

2 157 000

243 691

2 400 691

-

Kopā 2014. gada 31. decembrī

2 057 000

143 691

2 200 691

42 590

31.12.2015.

31.12.2014.

Saistības

Neizmaksātie aizdevumi

1 189 564

1 161 859

Neizmaksātās saistības par pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem

298 355

200 637

Izdotās garantijas

798

2298

Procentu subsīdijas un tehniskā palīdzība

352 036

285 239

Iespējamās saistības

Parakstītās neizdotās garantijas

10 000

25 000

Iespējamās saistības un saistības kopā

1 850 753

1 675 033

No 01.01.2015.

No 01.01.2014.

līdz 31.12.2015.

līdz 31.12.2014.

Nauda un naudas ekvivalenti

-

543

Līdz termiņa beigām turēti finanšu aktīvi

4

276

Aizdevumi un debitoru parādi

86 305

72 135

Procentu subsīdijas

4076

4286

Procentu un līdzīgi ienākumi kopā

90 385

77 240

Procentu un līdzīgi izdevumi ir šādi:

No 01.01.2015.

No 01.01.2014.

līdz 31.12.2015.

līdz 31.12.2014.

Atvasinātie finanšu instrumenti

-1525

-1522

Nauda un naudas ekvivalenti

-31

-

Procentu un līdzīgi izdevumi kopā

-1556

-1522

18.    Ienākumi un izdevumi no pakalpojumu maksām un komisijas naudas (tūkstošos EUR)

Ienākumi no pakalpojumu maksām un komisijas naudas ir šādi:

No 01.01.2015.

No 01.01.2014.

līdz 31.12.2015.

līdz 31.12.2014.

Pakalpojumu maksa un komisijas nauda par aizdevumiem un debitoru parādiem

890

316

Pakalpojumu maksa un komisijas nauda par finanšu garantijām

42

78

Citi

-

769

Ienākumi no pakalpojumu maksām un komisijas naudas kopā

932

1163

Izdevumi no pakalpojumu maksām un komisijas naudas ir šādi:

No 01.01.2015.

No 01.01.2014.

līdz 31.12.2015.

līdz 31.12.2014.

Komisijas nauda, kas samaksāta trešām personām par pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem

-63

-37

Izdevumi no pakalpojumu maksām un komisijas naudas kopā

-63

-37

No 01.01.2015.

No 01.01.2014.

līdz 31.12.2015.

līdz 31.12.2014.

Neto ienākumi no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem

834

3179

Dividenžu ienākumi

33 044

4930

Realizētā neto peļņa saistībā ar pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem

33 878

8109

No 01.01.2015.

No 01.01.2014.

līdz 31.12.2015.

līdz 31.12.2014.

EIB faktiskās izmaksas

-45 506

-40 912

Ienākumi no pakalpojumu maksas, veicot standarta novērtējumu, ko tieši iekasē no mehānisma klientiem

2461

2784

Vispārējie administratīvie izdevumi kopā

-43 045

-38 128

Mehānisms 2012. gadā veica tehniskās palīdzības maksājumu EUR 638 apmērā, bet tas darījumu partnera krāpnieciskas rīcības dēļ nesasniedza galasaņēmēju. Pēc tam, kad tika veikta tiesiska iejaukšanās, mehānisms varēja atgūt EUR 301, un atlikusī nesaņemtā summa EUR 337 apmērā tika iegrāmatota kā vērtības samazinājums mehānisma vispārīgos ienākumos.

2014. gadā nesamaksātā summa EUR 337 apmērā tika piešķirta procentu likmju subsīdijām un mehānisma tehniskās palīdzības paketei, un tā tika iegrāmatota kā citi ienākumi mehānisma peļņas vai zaudējumu un citu vispārīgo ienākumu pārskatā.

22.    Iesaiste nekonsolidētos strukturētos uzņēmumos (tūkstošos EUR)

Strukturēta uzņēmuma definīcija

Strukturēts uzņēmums ir uzņēmums, kas veidots tā, ka balsstiesības vai citas līdzīgas tiesības nav svarīgākais faktors, nosakot, kas kontrolē šo uzņēmumu. Saskaņā ar 12. SFPS strukturētam uzņēmumam bieži vien ir dažas vai visas turpmāk minētās iezīmes:

ierobežota darbība;

šaurs, labi definēts mērķis, piemēram, īstenot no nodokļu viedokļa efektīvu nomu, veikt pētniecības un izstrādes darbību, nodrošināt kapitāla vai finansējuma avotu uzņēmumam vai nodrošināt ieguldītājiem iespējas ieguldīt, nododot ar šādu strukturētu uzņēmumu aktīviem saistītos riskus ieguldītājiem;

nepietiekams pašu kapitāls, lai strukturēts uzņēmums varētu finansēt savu darbu bez subordinēta finansiāla atbalsta;

finansējums ieguldītājiem vairāku līgumiski saistītu instrumentu veidā, kas rada kredītriska vai citu risku koncentrāciju (laidienus).

Nekonsolidēti strukturēti uzņēmumi

Termins „nekonsolidēts strukturēts uzņēmums” attiecas uz visiem strukturētiem uzņēmumiem, kurus mehānisms nekontrolē, un tas attiecas arī uz daļām strukturētos uzņēmumos, kuras nav konsolidētas.

Kā tiek definētas „daļas strukturētos uzņēmumos”:

12. SFPS „daļas” ir definētas plaši, iekļaujot tajās jebkuru līgumisku vai līgumā nenoteiktu iesaisti, kuras rezultātā pārskata sniedzējs uzņēmums ir pakļauts mainīgiem ieņēmumiem no uzņēmuma darbības. Šādas daļas ir, piemēram, kapitāla daļu turēšana un cita veida iesaiste, piemēram, sniedzot citam uzņēmumam finansējumu, likviditātes atbalstu, uzlabotus kredītus, uzņemoties saistības un izdodot garantijas. Saskaņā ar 12. SFPS pārskata sniedzējam uzņēmumam nav obligāti jābūt daļām citā uzņēmumā tikai tādēļ, ka starp tiem pastāv parastas klienta un piegādātāja attiecības.

Tabulā turpmāk raksturoti strukturētu uzņēmumu veidi, kurus mehānisms nekonsolidē, bet kuros tas ir daļu turētājs.

Strukturēta uzņēmuma veids 

Raksturs un mērķis

Mehānisma turējumā esošās daļas

Projekta finansēšana — aizdevumi īpašam nolūkam izveidotam uzņēmumam

Projekta finansēšanas darījumi ir darījumi, kuros mehānisms uztic parāda apkalpošanu aizņēmējam, kura vienīgo vai galveno ieņēmumu avotu rada viens aktīvs vai ierobežots aktīvu skaits, kam finansējumu nodrošina minētais parāds, vai citi iepriekšpastāvējuši aktīvi, kas līgumiski ir saistīti ar projektu. Projekta finansēšanas darījumu operācijas bieži tiek finansētas, izmantojot īpašam nolūkam izveidotu uzņēmumu.

Neto izmaksātas summas.

Procentu ienākumi.

Riska kapitāla operācijas

Mehānisms finansē riska kapitāla un ieguldījumu fondus. Riska kapitāla un ieguldījumu fondos ir apvienoti un pārvaldīti tādu ieguldītāju naudas līdzekļi, kuri vēlas iegādāties privāta kapitāla daļas mazos un vidējos uzņēmumos ar pārliecinošu izaugsmes potenciālu, kā arī finansēt infrastruktūras projektus.

Ieguldījumi daļās/akcijās, ko emitē riska kapitāla uzņēmums.

Dividendes, kas saņemtas kā ienākumi no dividendēm.

Tabulā turpmāk rādītas tādu nekonsolidētu strukturētu uzņēmumu uzskaites vērtības, kuros mehānismam ir daļas pārskata datumā, kā arī mehānisma maksimālais zaudējumu risks saistībā ar šiem uzņēmumiem. Maksimālais zaudējumu risks ietver uzskaites vērtības un ar tām saistītās neizmaksātās saistības.

Strukturēta uzņēmuma veids

Virsraksts

Uzskaites vērtība 31.12.2015.

Uzskaites vērtība 31.12.2014.

Maksimālais zaudējumu risks 31.12.2015.

Maksimālais zaudējumu risks 31.12.2014.

Projekta finansēšanas operācijas

Aizdevumi un debitoru parādi

-

7225

-

7225

Riska kapitāla fondi

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

396 203

385 245

645 833

555 629

Kopā

396 203

392 470

645 833

562 854

23.    Ietekmes palielināšanas finansējuma programma (tūkstošos EUR)

Tieša finansēšana — tiks izmantoti parāda vai kapitāla vērtspapīru instrumenti projektos, ko virza droši un pieredzējuši vadītāji un kam ir liela ietekme uz attīstību, bet kuri tomēr būs saistīti ar lielākiem plānotiem zaudējumiem un grūtībām atgūt ieguldījumu (tāda kapitāla risks, kuram piemīt lielāks zaudējumu potenciāls nekā parasti). EIB piemēros stingrus atlases un atbilstīguma kritērijus šim instrumentam, jo, neraugoties uz to ietekmi uz attīstību, šādi projekti nevarētu pildīt pieņemamus finanšu kritērijus (t. i., saistībā ar tiem ir maz cerību atgūt ieguldījumu vai kompensēt zaudējumus, izmantojot procentu likmes/kapitāla atdevi).

Ietekmes palielināšanas finansējuma programma arī ļaus aizdevumus piešķirt jaunām nozarēm, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai, lauksaimniecībai un pārtikas nodrošinājumam, kā arī attīstīt jaunus un inovatīvus instrumentus riska dalīšanai.

No finanšu un grāmatvedības viedokļa ietekmes palielināšanas finansējuma programma ir IM portfeļa daļa, un to uzskaita vispārējos IM gada finanšu pārskatos, tomēr programmas darbības tiks īpaši norādītas.

Tabulā turpmāk rādītas uzskaites vērtības un summas, par kurām uzņemtas saistības, bet kas vēl nav izmaksātas, dalījumā pa aktīvu veidiem:

Programmas ieguldījuma veids

Virsraksts

Uzskaites vērtība 31.12.2015.

Uzskaites vērtība 31.12.2014.

Neizmaksātas summas 31.12.2015.

Neizmaksātas summas 31.12.2014.

Kapitāla fondi sociālās ietekmes palielināšanai

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

2257

-

16 927

8237

Aizdevumi finanšu starpniekiem

Aizdevumi un debitoru parādi

-

-

10 000

-

Instruments riska dalīšanas veicināšanai

Izdotās garantijas

-

-

-

-

Tieša finansēšana — līdzdalība kapitālā

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

-

-

40 000

-

Kopā

2257

-

66 927

8237

(1)

 OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.

(2) Pagaidu mehānisma izveide vispirms tika ierosināta atsevišķā pantā 11. EAF Īstenošanas regulā (COM(2013) 445). Tomēr Komisija kā alternatīvu piedāvāja izveidot pagaidu mehānismu ar īpašu Padomes lēmumu (Priekšlikums Padomes lēmumam attiecībā uz EAF pārejas pārvaldības pasākumiem no 2014. gada 1. janvāra līdz brīdim, kad spēkā stāsies 11. Eiropas Attīstības fonds, COM(2013) 663).
(3) Padomes 2008. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam. OV L 78, 19.2.2008., 1. lpp.
(4) Padomes 2014. gada 26. maija Regula (ES) Nr. 567/2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam attiecībā uz pārejas laika starp 10. Eiropas Attīstības fondu un 11. Eiropas Attīstības fondu piemērošanu līdz stāsies spēkā Iekšējais nolīgums par 11. Eiropas Attīstības fondu. OV L 157, 27.5.2014., 52. lpp.
(5)  Padomes 2015. gada 2. marta Regula (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam. OV L 58, 3.3.2015., 17.–38. lpp.
(6)  Padomes 2015. gada 2. marta Regula (ES) 2015/322 par 11. Eiropas Attīstības fonda īstenošanu. OV L 58, 3.3.2015., 1.–16. lpp.
(7)

Padomes 2014. gada 26. maija Regula (ES) Nr. 567/2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam attiecībā uz pārejas laika starp 10. Eiropas Attīstības fondu un 11. Eiropas Attīstības fondu piemērošanu līdz stāsies spēkā Iekšējais nolīgums par 11. Eiropas Attīstības fondu. OV L 157, 27.5.2014., 43. pants.

(8)

Saskaņā ar 59. pantu Finanšu regulā, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam, finanšu līdzekļus uzrāda 11. EAF bilancē.

(9)

Saskaņā ar Finanšu regulas, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam, 59. pantu finanšu līdzekļus uzrāda 11. EAF bilancē. Dažādo bankas kontu būtība ir raksturota 5. nodaļā „Finanšu riska pārvaldība”.

(10)

OV L 156, 29.5.1998., 3.–106. lpp.

(11)  Padomes 2013. gada 12. decembra Lēmums 2013/759/ES.
(12) Neto izdevumi ir izdevumi, kas radušies trasta fondam, tostarp, ja nepieciešams, aplēses, no kurām atskaitīti trasta fonda darbību radītie ienākumi.