EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 15.6.2016
COM(2016) 416 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI
Ceturtais ziņojums par pārcelšanu un pārmitināšanu
1.Ievads
Ceturtajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu ir sniegta jaunākā informācija par pašreizējo situāciju kopš pēdējā, t. i., 15. maija ziņojuma 1 un novērtētas darbības, kuras visas attiecīgās ieinteresētās personas veikušas no 2016. gada 13. maija līdz 14. jūnijam (pārskata periods), lai realizētu ieteikumus pārcelšanas un pārmitināšanas shēmu īstenošanas paātrināšanai.
Kopš 2016. gada 13. maija Grieķijā ir ieradušās 876 personas 2 . Šis skaitlis, šķiet, liecina par tendenci samazināties ieradušos personu skaitam, kas ir novērojama saistībā ar ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu. Grieķijā kopumā pašlaik atrodas vairāk nekā 57 000 migrantu — ap 8 450 Grieķijas salās un ap 49 000 personu tās kontinentālajā daļā 3 . Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) aplēsēm 4 65 % no personām, kas atrodas kontinentālajā daļā, (t. i., ap 30 000 personu) ir valstspiederība, ar kuru tās ir tiesīgas uz pārcelšanu. Kā tas bija sagaidāms, uzlabojoties laika apstākļiem, Itālijā ir palielinājies ieradušos personu skaits. Kopš 13. maija ir ieradušās 14 852 personas 5 , kas ir līdzīgi tendencēm šajā pašā laika periodā 2015. gadā. Maija pēdējā nedēļā bija redzams straujš ieradušos personu pieaugums, Itālijas krastus sasniedzot vairāk nekā 14 000 personu; tas ietvēra arī strauju to personu skaita pieaugumu, kurām ir valstspiederība, ar kuru tās ir tiesīgas uz pārcelšanu (galvenokārt eritrejieši — līdz 35 % no jaunienācējiem). Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas informāciju Itālijā atrodas 4 000 eritrejiešu, kas gaida pārcelšanu.
Pārskata periodā pārcelšanas rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir palielinājies. Papildus ir pārceltas 780 personas, kas ir vairāk nekā divkāršs iepriekšējā perioda rādītājs, tādējādi kopumā līdz šim ir pārceltas 2 280 personas (1 503 — no Grieķijas un 777 — no Itālijas). Lai gan tas norāda uz progresu, joprojām ne tuvu nav izpildīts Komisijas ierosinātais mērķis pārcelt 6 000 personu mēnesī. Turklāt savus centienus attiecībā uz pārcelšanu lielākoties palielina tās pašas dalībvalstis, kas minētas iepriekšējos ziņojumos. Ņemot vērā to, ka Itālijā ierodas arvien vairāk potenciālo pārcelšanas pieteikuma iesniedzēju, no Itālijas pārcelto personu un saistību skaits joprojām ir īpaši zems. Tādēļ kopumā pārcelšanā panāktais progress joprojām ir neapmierinošs.
Attiecībā uz pārmitināšanu — no 22 504 personām, par kurām bija panākta vienošanās 2015. gada jūlija shēmas ietvaros, līdz šim ir pārmitinātas 7 272, galvenokārt no Turcijas, Jordānijas un Libānas. ES un Turcijas paziņojumā noteikto saskaņoto rīcību sākot īstenot tikai no 4. aprīļa 6 , atbilstoši mehānismam “viens pret vienu” no Turcijas uz ES ir pārmitinātas 511 personas, no kurām 330 — kopš iepriekšējā ziņojuma.
2.Pārcelšana
2.1.Pārcelšanas mērķa dalībvalstu rīcība
No 13. maija līdz 14. jūnijam papildus tika pārceltas 780 personas — 594 no Grieķijas (uz Beļģiju, Franciju, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Portugāli, Somiju un Spāniju) 7 un 186 no Itālijas (uz Beļģiju, Franciju, Kipru, Maltu, Nīderlandi, Portugāli, Slovēniju, Somiju, Spāniju un Šveici) 8 . 9. jūnijā no Grieķijas uz Franciju tika pārceltas 139 personas, kas liecina, ka ir iespējams vienā pārsūtīšanas reizē pārcelt lielu skaitu personu. Pārskata periodā Francija kopumā pārcēla 236 personas. Ar vienlīdz lielu apņemšanos veikt pārcelšanas darbu, turpinot regulāru ikmēneša pārcelšanu, Portugāle pārskata periodā pārcēla 168 personas, Somija — 70, Luksemburga — 41 un Malta — 15 personas. Līdz jūnija beigām ir plānots īstenot vēl 511 ar pārcelšanu saistīto pārvešanu no Grieķijas 9 un 6 — no Itālijas 10 .
Neraugoties uz šo skaita pieaugumu, dalībvalstis ne tuvu nesasniedz savu Padomes lēmumos noteikto pieteikuma iesniedzēju sadalījuma izpildes līmeni. Tuvojoties Padomes lēmumos noteiktā termiņa vidusposmam, pārcelšanas īstenošanas rādītājs ir tikai 2 %. Piecas dalībvalstis (Austrija, Horvātija, Polija, Slovākija un Ungārija) vēl nav pārcēlušas nevienu pieteikuma iesniedzēju; septiņas dalībvalstis (Beļģija, Bulgārija, Čehija, Lietuva, Rumānija, Spānija un Vācija) ir pārcēlušas tikai 1 % no tām noteiktā patvēruma meklētāju sadalījuma; un tikai četras dalībvalstis (Luksemburga, Malta, Portugāle un Somija) ir pārcēlušas vairāk nekā 10 % no tām noteiktā sadalījuma 11 .
Rīcība saistību ierobežotā skaita novēršanai: vienpadsmit dalībvalstis (Bulgārija, Francija, Latvija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākija (tās šīs valsts pirmās saistības), Somija, Spānija un Vācija) 12 un viena asociētā valsts (Šveice) 13 ir iesniegušas 1 955 jaunas norādes par gatavību ātri pārcelt starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus (“oficiālās saistības”). Lielākā daļa oficiālo saistību ir iesniegtas attiecībā uz pārcelšanu no Grieķijas (1 605), savukārt īpaši zems oficiālo saistību skaits ir Itālijā (350). Pārcelšanas mērķa dalībvalstu oficiālo saistību kopējais skaits ir 7 731 (2 048 14 uz Itāliju un 5 683 15 uz Grieķiju).
Austrija 16 un Ungārija joprojām nav uzņēmušās nekādas saistības. Turklāt Polija joprojām de facto ir apturējusi pārcelšanas procedūru īstenošanu 17 . Visbeidzot, lielākā daļa dalībvalstu līdz šim nav iesniegušas saistības tādā apmērā, kas atbilst to pieteikuma iesniedzēju sadalījumam visā lēmumos ietvertajā periodā (piemēram, Čehija, Horvātija, Polija, Slovākija un Vācija ir iesniegušas saistības tikai par 1–2 % no tām piešķirtā sadalījuma).
Rīcība tā laika samazināšanai, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz pārcelšanas pieprasījumiem: pasākumus reaģēšanas laika samazināšanai attiecībā uz pārcelšanas pieprasījumiem īsteno tās pašas dalībvalstis (Francija, Luksemburga, Malta, Slovēnija un Somija), kas iepriekšējā pārskata periodā, kā arī Šveice.
Sistemātiskās papildu drošības intervijas, ko veic pārcelšanas mērķa dalībvalstis, ir galvenais faktors, kas pagarina reaģēšanas laiku, tādējādi pārsniedzot noteikto divu nedēļu mērķi un pat Padomes lēmumos noteikto divu mēnešu termiņu visas pārcelšanas procedūras pabeigšanai. Dalībvalstīm būtu jāuzlabo sava spēja apstrādāt pārcelšanas pieprasījumus un nodrošināt, ka drošības intervijas tiek veiktas tā, lai tiktu ievērots noteiktais divu nedēļu reaģēšanas laiks. Grieķija un Itālija ar Frontex un Eiropola atbalstu ir atbildīgas par drošības pārbaužu veikšanu un nenosūta pārcelšanas pieprasījumus par tādiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri rada bažas drošības jautājumos. Nosakot papildu drošības interviju nepieciešamību, pārcelšanas mērķa dalībvalstīm ir jāievēro samērīga pieeja, ņemot vērā jau veiktās pārbaudes. Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) veic intervijas, lai pieteikumu reģistrācijas laikā noteiktu potenciālos iemeslus atteikumam; vajadzības gadījumā šādu praksi varētu paplašināt, lai ietvertu papildu elementus.
Pārskata periodā vairākas dalībvalstis (Bulgārija, Čehija, Francija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Slovākija) ir noraidījušas pārcelšanas pieprasījumus, nesniedzot pamatotus iemeslus vai pamatojoties uz iemesliem, kas nav norādīti Padomes lēmumos par pārcelšanu 18 . Pamatojuma trūkums, noraidot pārcelšanas pieprasījumus, ir pretrunā ar Padomes lēmumiem par pārcelšanu un uzticamas sadarbības ideju.
Rīcība to problēmu risināšanai, kuras saistītas ar neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, pārcelšanu: saskaņā ar 31. maijā konstatēto situāciju — 2016. gadā Itālijā pa jūras ceļiem ir ieradušies 7 152 nepilngadīgie, no kuriem 6 658 (93 %) bija nepavadīti, veidojot 15 % no kopējā ieradušos personu skaita, kas ir par 170 % vairāk nekā tādā pašā periodā 2015. gadā. No tiem 1 021 bija eritrejiešu nepilngadīgais (lielākā daļa no tiem ir nepavadīti) un 32 sīriešu nepilngadīgie. Laika posmā no 1. līdz 31. maijam Itālijā ieradās 3 113 nepavadīti nepilngadīgie, no kuriem 876 ir eritrejieši un 4 irākieši. Attiecībā uz Grieķiju — lai gan nav iespējams noteikt ieradušos personu skaitu šajā periodā, Nacionālais sociālās solidaritātes centrs (EKKA) ziņo, ka kopš 2016. gada sākuma uz EKKA izmitināšanas nolūkos ir nosūtīti 1 609 nepavadīti nepilngadīgie, no kuriem 585 ir izmitināti speciālos centros un 625 gaida, kad tiks izmitināti 19 .
Tomēr nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanas temps joprojām ir ļoti lēns. Kopš 13. maija no Grieķijas uz Luksemburgu ir pārcelti divi nepavadīti nepilngadīgie, palielinot pārcelto nepavadīto nepilngadīgo kopējo skaitu līdz 23 personām. 24. jūnijā ir plānots pārcelt vēl trīs nepilngadīgos no Grieķijas uz Somiju. Tikai dažas dalībvalstis ir gatavas piekrist nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanai, un piedāvāto vietu skaits nebūs pietiekams, lai izvietotu visus nepavadītos nepilngadīgos, kuri ir tiesīgi uz pārcelšanu. Lielākam skaitam dalībvalstu būtu savu oficiālo saistību ietvaros steidzami jāpiedāvā vietas nepavadītiem nepilngadīgajiem.
Rīcība, lai palielinātu migrantu uzticēšanos mehānismam: Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) un EASO ir sadarbojušies ar konkrētām pārcelšanas mērķa dalībvalstīm (t. i., Latviju un Rumāniju), lai sagatavotu informatīvus materiālus, jo īpaši videomateriālus, kuros veiksmīgi pārceltie pieteikuma iesniedzēji dalās savā pieredzē. Citas dalībvalstis, piemēram, Portugāle, arī apsver līdzīgu pieeju. EASO sadarbībā ar Padomes Audiovizuālo dienestu ir sagatavojis videosižetu 20 , kurā atspoguļota uz Franciju pārceltas sīriešu ģimenes pieredze. Pirmsizbraukšanas kultūras orientācijas ietvaros Itālijā IOM pārbauda iespēju veikt Skype zvanus starp pārceltajiem pieteikumu iesniedzējiem un tiem, kuri tiks pārcelti.
Rīcība, lai pastiprinātu EASO spēju atbalstīt Itāliju un Grieķiju: EASO pēdējā aicinājumā nodrošināt ekspertus norīkošanai Itālijā, kas publicēts 2016. gada 28. maijā, tika pieprasīti 35 papildu eksperti. Saskaņā ar 6. jūnija situāciju — ir saņemti 15 piedāvājumi 21 un tiek apspriesti vēl citi piedāvājumi. Itālijā norīkoto ekspertu un kultūras mediatoru kopējais skaits ir attiecīgi ir 29 un 27, kas ir nepietiekami, lai tiktu galā ar to personu pieaugošo skaitu, kas sagaidāms vasaras mēnešos. Tādēļ steidzami ir nepieciešams lielāks skaits norīkojumu, un tiem ir jābūt uz ilgāku laikposmu.
Attiecībā uz Grieķiju — pēdējā aicinājumā nodrošināt ekspertus 22 , lai atbalstītu pārcelšanas mehānismu Grieķijā, tika pieprasīti 62 eksperti. Līdz šim dalībvalstis un asociētās valstis ir norīkojušas 58 ekspertus 23 . Grieķijā norīkoto ekspertu un tulku kopējais skaits ir attiecīgi ir 39 un 29, kas ir nepietiekami, lai tiktu galā ar tādu lietu pieaugošo skaitu, kuras tiks iesniegtas pēc kopējās provizoriskās reģistrācijas procesa pabeigšanas. Tādēļ EASO plāno pieprasīt vēl 50 ekspertus un 50 kultūras mediatorus.
2.2.Grieķijas un Itālijas rīcība, tostarp svarīgākā informācija no ceļvežiem
Grieķija
Rīcība, lai nodrošinātu karsto punktu pilnīgu darbspēju: visi karstie punkti pašlaik ir pilnībā darbspējīgi.
Rīcība, lai paātrinātu migrantu reģistrāciju un formalitāšu kārtošanu: Grieķijas Patvēruma dienests ciešā sadarbībā ar UNHCR un EASO 8. jūnijā uzsāka kopējās pirmsreģistrācijas procesu ar mērķi aptvert aptuveni 49 000 personu, kuras šobrīd uzturas kontinentālās daļas izmitināšanas centros 24 . Šo procesu paredzēts pabeigt līdz jūlija beigām. Ir sagatavoti informatīvi materiāli vairākās valodās (t. i., angļu, arābu, dari, persiešu un puštu valodā). Divu mobilo reģistrācijas vienību (viena Grieķijas dienvidos un viena ziemeļos), kuru sastāvā ir 60 darbinieki, mērķis būs dienā veikt 1 400 personu pirmsreģistrāciju. Mobilās reģistrācijas vienības darbosies apvienotās grupās, kuras veido Patvēruma dienesta ierēdņi, norīkotie UNHCR un IOM darbinieki, EASO eksperti (kopumā 16) un NVO “MetACTION” tulki. Kopumā šajā procesā būs iesaistīti vairāk nekā 260 darbinieki, kas strādās sešas dienas nedēļā.
Paredzēts, ka kopējā pirmsreģistrācija atvieglos un paātrinās visu starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniegšanas procesu. Šī pirmsreģistrācija palīdzēs arī Grieķijas Patvēruma dienestam kontinentālajā daļā labāk noteikt lielāko daļu neatbilstīgo migrantu, kuriem var būt nepieciešama starptautiska aizsardzība (ietverot informāciju par valstspiederību, vecumu un neaizsargātību), lai novirzītu tos uz četrām procedūru kategorijām: pārcelšanas procedūra, pārcelšana saskaņā ar Dublinas sistēmu, valsts patvēruma procedūra un brīvprātīga atgriešanās. Ir sagaidāms, ka 60–65 % pirmsreģistrēto personu ir valstspiederība, ar kuru tās ir tiesīgas uz pārcelšanu.
Rīcība, lai uzlabotu Grieķijas Patvēruma dienesta reģistrācijas spēju: pārskata periodā Patvēruma dienesta/ EASO apvienoto reģistrācijas grupu skaits tika palielināts, papildus Patvēruma dienesta darbiniekiem ietverot 9 ekspertus Atēnās, 7 ekspertus Salonikos un 3 ekspertus Aleksandrupolē, turklāt EASO ekspertiem un Dublinas vienības ierēdņi Atēnās sāka strādāt divās maiņās. Lai risinātu ierobežotā darbinieku skaita jautājumu, saskaņā ar 6. jūnija situāciju Grieķijas Patvēruma dienests pirmsreģistrācijas procesa pārraudzīšanai norīkoja 22 personāla darbiniekus,. Tie sadarbosies ar 34 UNHCR reģistrācijas darba veikšanai Patvēruma dienestā norīkotajiem līgumdarbiniekiem un atvieglos to darbu. Tas nozīmē, ka kopējās pirmsreģistrācijas laikā Patvēruma dienesta spēja apstrādāt pārcelšanas pieteikumus saglabāsies nemainīgā apjomā — 150 personas dienā — un nepalielināsies atkarībā no pirmsreģistrācijas procesa rezultātiem.
Tomēr primsreģistrācijas procesa beigās ir paredzēts ievērojams apstrādes spējas pieaugums. Darbinieki, kas pašreiz norīkoti procesa atbalstam, atsāks darbu attiecībā uz pārcelšanas pieteikumu apstrādi. Turklāt ar pirmsreģistrācijas procesu tiks palielināta tam sekojošās pieteikuma iesniegšanas procedūras efektivitāte un plānošana. Pirmsreģistrācijas laikā tiks tiešā veidā atvērta datne Grieķijas patvēruma datubāzē, ļaujot Patvēruma dienesta/ EASO apvienotajām reģistrācijas grupām izmantot jau sagatavoto informāciju. Paredzams, ka tā rezultātā mainīsies arī apvienoto grupu sastāvs. Pašreiz sistēma paredz, ka kopā strādā tikai viens Grieķijas Patvēruma dienesta lietas izskatītājs ar vienu EASO ekspertu un vienu tulku. Tomēr sagaidāms, ka pēc pirmsreģistrācijas procesa radītā efektivitātes pieauguma viens Grieķijas Patvēruma dienesta lietas izskatītājs varētu strādāt kopā ar 5 vai vairākiem EASO ekspertiem, tādējādi ievērojami palielinot dienas apstrādes spēju. Šajā nolūkā EASO ir piedāvājis Grieķijas Patvēruma dienestam nekavējoties norīkot 50 reģistrācijas ekspertus (un 50 tulkus), lai pēc pirmsreģistrācijas varētu raiti uzsākt pilnīgu pieteikumu iesniegšanu.
Kā parādīts turpmāk grafikā, kopumā Grieķijas patvēruma sistēmas spēja apstrādāt un iesniegt pārcelšanas pieprasījumus ir arvien palielinājusies. Kā norādīts iepriekšējā ziņojumā, gan reģistrēto personu skaits, gan saistību skaits ir pieaudzis līdzīgā apmērā. Tomēr spēja iesniegt pārcelšanas pieprasījumus pieaug daudz ātrākā tempā nekā pārcelšanas mērķa dalībvalstu spēja sniegt atbildes. Šī atšķirība pārskata periodā ir faktiski palielinājusies: lai gan Grieķija kopumā nosūtīja 1 481 pārcelšanas pieprasījumu, pārcelšanas mērķa dalībvalstis pieņēma tikai 605 jaunus pieprasījumus. Šī atšķirība attiecībā uz tempu var kļūt par būtisku šķērsli, īstenojot pēc pirmsreģistrācijas pabeigšanas paredzētos pasākumus.
Kopumā joprojām ir ievērojami jāuzlaboi Grieķijas Patvēruma dienesta reģistrācijas spēja, lai apstrādātu ar pārcelšanu nesaistītus patvēruma pieteikumus, kā norādīts Komisijas ieteikumā Grieķijas Republikai par īpašiem steidzamiem pasākumiem, kas veicami Grieķijai, lai atsāktu pārsūtīšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013 (C(2016) 3805).
Rīcība koordinācijas uzlabošanai un tā laika samazināšanai, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz pārcelšanas pieprasījumiem: pārcelšanas protokola pieņemšana ir atlikta līdz 8. jūlijam, lai varētu ņemt vērā kopējās pirmsreģistrācijas procesa pirmos rezultātus. Sākotnēji reģistrācija tika veikta grieķu valodā, un pārcelšanas pieprasījuma veidlapā angļu valodā tika pārtulkota būtiskākā informācija. EASO dalībvalstu eksperti reģistrācijas veidlapas pašlaik aizpilda angļu valodā, pēc tam nosūtot pilnu tās versiju potenciālajai pārcelšanas mērķa dalībvalstij, tādējādi atvieglojot pārcelšanas mērķa dalībvalstīm lietu pārskatīšanu.
Rīcība Grieķijas uzņemšanas spējas uzlabošanai: saskaņā ar 10. jūnija situāciju — Grieķijas kopējā uzņemšanas spēja ir vairāk nekā 50 000 vietu 25 pagaidu uzturēšanās centros un pastāvīgās uzņemšanas centros gan neatbilstīgajiem migrantiem, gan personām, kurām, iespējams, ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība un kuras ir paudušas vēlmi to iegūt vai iesniegušas patvēruma pieteikumus. Tomēr šie centri ir ievērojami jāuzlabo, lai tie atbilstu piemērojamiem standartiem 26 . Saskaņā ar 6. jūnija situāciju — no 20 000 vietu, kuras saskaņā ar UNHCR īres programmu 2015. gada decembrī tika paredzētas pārcelšanās pieteikumu iesniedzējiem, bija pieejamas 6 385 vietas, tostarp 1 833 vietas viesnīcās/ēkās visā to platībā, 3 351 vieta dzīvokļos, 908 vietas Lagadikijas centrā, 165 vietas viesģimenēs un 128 vietas speciālos nepavadītu nepilngadīgo centros.
Papildus pārcelšanas mērķa dalībvalstu ilgajam reaģēšanas laikam viens no galvenajiem faktoriem, kas pagarina pārcelšanas laiku Grieķijā, ir tas, ka pārcelšanas pieteikumu iesniedzēji ir izkaisīti pa visu valsti. Grieķija ir apņēmusies izveidot trīs pārcelšanas centrus (divus ziemeļos un lielāko tranzīta centru Atikas reģionā) ar iespēju izmitināt 6 000 pieteikuma iesniedzējus, lai centralizētu vairākus pārcelšanas darbplūsmas posmus (piemēram, veselības pārbaudes, pirmsizbraukšanas informācijas iegūšana, papildu pārbaudes vai, ja iespējams, pat paziņojumi). Šajā sakarībā UNHCR piekrita īres programmas ietvaros piešķirt 6 000 vietu pārcelšanas centriem, lai izmitinātu visus pilnībā reģistrētos pārcelšanas pieteikuma iesniedzējus 27 .
Tomēr — saskaņā ar 14. jūnija situāciju — ir izveidots tikai viens no trijiem Grieķijas iestāžu solītajiem pārcelšanas centriem, proti, Lagadikijas centrs. Pārējiem diviem Grieķijas iestādes vēl nav piešķīrušas piemērotas vietas. UNHCR un Grieķijas iestādes joprojām apspriež lielāka vietu skaita nodrošināšanu speciālo pārcelšanas centru būvniecībai, jo īpaši Atikas reģionā 28 . Šādu pārcelšanas centru izveide ir nepieciešama ļoti steidzami, lai pēc kopējās pirmsreģistrācijas pabeigšanas izvairītos no turpmākas aizkavēšanās un operatīvām problēmām.
Itālija
Rīcība, lai nodrošinātu karsto punktu pilnīgu darbspēju: pašlaik karstie punkti Pocallo, Lampedūzā, Trapāni un Taranto ir darbspējīgi. Pocallo karstajā punktā joprojām ir nepieciešams veikt papildu darbu, lai turpinātu uzlabot tā funkcionalitāti un darba apstākļus. Taranto karstajā punktā ir jāpalielina centru aptverošā nožogojuma augstums un jāuzstāda gaisa kondicionēšanas sistēma, lai centrā nodrošinātu pienācīgu migrācijas plūsmu pārvaldību. Saistībā ar ieradušos personu skaita maksimālo pieaugumu pēdējās dienās ir kļuvis skaidrs, ka darbspējīgo karsto punktu nodrošinātā uzņemšanas spēja nebūs pietiekama vasaras mēnešiem. Tādēļ Itālijai ir jāpaātrina papildu karsto punktu izveide, par kuriem tika paziņots iepriekš.
Ņemot vērā, ka liela daļa migrantu pieplūdumu notiek ārpus esošajiem karstajiem punktiem, Itālijas iestādēm kopā ar ES aģentūrām ir jāpaātrina mobilo karsto punktu izveidošana, to darbu uzsākot pirms vasaras sākuma. 2016. gada 7. jūnijā Komisija iesniedza Itālijas Iekšlietu ministrijai virkni priekšlikumu karsto punktu uzlabošanai, pamatojoties uz iepriekš veiktajiem apmeklējumiem un ES aģentūru sniegto informāciju.
Rīcība koordinācijas uzlabošanai: 2016. gada 17. maijā tika pieņemtas standarta operāciju procedūras attiecībā uz Itālijas karstajiem punktiem un informācija par tām izplatīta attiecīgajām vietējām iestādēm 29 . Par šīm procedūrām tiks organizēta informatīva sanāksme attiecīgām ieinteresētajām personām visos karstajos punktos (to organizēs Itālijas Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Komisiju, Frontex, Eiropolu, EASO, UNHCR un IOM).
Tomēr ir jāuzlabo dažādu Itālijas departamentu un dalībnieku savstarpējā koordinācija pārcelšanas vajadzību jautājumos, jo īpaši attiecībā uz informācijas nodošanu no viena pārcelšanas procedūras posma uz nākamo. Tādēļ Komisija sniedz atbalstu Itālijas iestādēm pārcelšanas darbplūsmas uzlabošanā, lai nodrošinātu raitu un ātru pārcelšanas procedūras īstenošanu. Lai pārcelšanu padarītu ātrāku, dokumentā tiks aprakstīti katra dalībnieka uzdevumi un noteikti konkrēti termiņi katram pārcelšanas darbplūsmas posmam, ietverot pārcelšanas mērķa dalībvalstu reaģēšanas laiku. Paredzams, ka pirmais pārcelšanas darbplūsmas projekts tiks apspriests nākamajā sadarbības koordinatoru sanāksmē, kas notiks jūlija vidū.
Rīcība Itālijas formalitāšu kārtošanas spējas uzlabošanai: ir jāpalielina Itālijas iestāžu spēja reģistrēt un apstrādāt pieteikumus. Pamatojoties uz EASO ziņojumiem, ievērojams skaits pieteikuma iesniedzēju gaida, ka to pieteikums tiks reģistrēts/iesniegts; šis solis ir nepieciešams, lai persona tiktu pārcelta. EASO nodrošina atbalstu Itālijai, taču būs nepieciešami papildu eksperti, lai tiktu galā ar pieaugošo skaitu tādu pieteikuma iesniedzēju, kuri ierodas Itālijā un kuriem ir valstspiederība, ar kuru tie ir tiesīgi uz pārcelšanu. Kopš 2016. gada maija Mineo un Taranto darbojas divi jauni reģistrācijas centri. Turklāt Itālijā darbojas trīs īpaši pārcelšanas centri (Villa Sikania/ Agridžento, Bari un Krotone). Pārcelšanas centru un reģistrācijas efektivitāti kopumā varētu uzlabot, ja mobilās grupas (nepieciešamības gadījumā EASO ekspertu un Questura apvienotās grupas) varētu veikt reģistrāciju un nodrošināt pilnu pieteikumu iesniegšanas procesu pārcelšanas centros un citās vietās, jo īpaši Romā 30 .
Rīcība tā laika samazināšanai, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz pārcelšanas pieprasījumiem: Itālija ievēro ļoti stingru politiku, kas neļauj pārcelšanas mērķa dalībvalstij veikt papildu drošības intervijas. Tādēļ dažas dalībvalstis nepieņem pieteikuma iesniedzējus no Itālijas. Ir nepieciešama elastīga pieeja abās pusēs: dalībvalstīs, lai rastu alternatīvu drošības intervijām un stingri, līdz minimumam ierobežotu šādus pieprasījumus (tikai atsevišķos un pienācīgi pamatotos gadījumos), un Itālijā, lai ļautu šādos atsevišķos gadījumos šīs intervijas veikt. Arī iespēja iesaistīt EASO ekspertus plašāku interviju veikšanā, kā arī Itālijas iestādēm nosūtīt drošības veidlapu, kurā būtu uzskaitītas dažādas pārbaudes, kas veiktas personai katrā procedūras posmā, kā arī šo pārbaužu rezultāti, varētu palīdzēt veidot uzticēšanos un samazināt papildu interviju pieprasījumu skaitu no pārcelšanas mērķa dalībvalstīm. Procesu varētu atvieglot arī drošības korespondenta norīkošana Itālijā. Itālija un citas dalībvalstis tiek mudinātas arī ātri sagatavot divpusējus sadarbības nolīgumus vai izmantot citus esošos policijas sadarbības kanālus un instrumentus, lai ļautu tiesībaizsardzības iestādēm un Eiropolam drošības un noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas nolūkos veikt pirkstu nospiedumu datu salīdzināšanu un apmaiņu.
Rīcība to problēmu risināšanai, kuras saistītas ar neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju un nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanu: vēl nav izstrādātas īpašas procedūras nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanas atvieglošanai. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Padomes lēmumiem par pārcelšanu tiem (tāpat kā citām neaizsargātām grupām) būtu jānodrošina prioritārs statuss, un ņemot vērā arī to, ka Itālijā ierodas arvien lielāks skaits nepavadītu eritrejiešu nepilngadīgo, šis jautājums kļūst par galveno prioritāti.
Rīcība, lai palielinātu migrantu uzticēšanos mehānismam un izvairītos no pieteikumu atsaukšanas: pārcelšanas sākumposmā personas, kuras bija tiesīgas uz pārcelšanu, nevēlējās piedalīties mehānismā daļēji saistībā ar uzticības trūkumu. Situācija ir ievērojami mainījusies. Saskaņā ar EASO, UNHCR un organizāciju, kas pārvalda dažādus C.A.R.A. (centro di accoglienza richiedenti asilo), karstos punktus un pārcelšanas centrus, ziņojumiem gandrīz visas personas, kas ir tiesīgas uz pārcelšanu, pārliecinoši vēlas piedalīties šajā mehānismā. Tomēr šī uzticēšanās ir trausla un procedūras ilgums, kā arī iespējamās problēmas saistībā ar uzņemšanas apstākļiem pārcelšanas mērķa dalībvalstīs var viegli sagraut mehānisma uzticamību un šo tendenci mainīt.
2.3.Komisijas un ES aģentūru rīcība
Eiropas Komisija
Komisija turpināja sniegt vietēju atbalstu Itālijai un Grieķijai. Komisija organizēja īpašu sanāksmi, lai novērstu trūkumus nepavadītu nepilngadīgo pārcelšanas procesā, un nesen noslēdza vairākus apmeklējumus Itālijā, lai noteiktu iespējamos risinājumus pārcelšanas laika samazināšanai ar mērķi panākt līdzīgu tempu Grieķijā. Komisija kopā ar Nīderlandes prezidentūru Eiropas Savienības Padomē joprojām izstrādā aptaujas anketu, lai noteiktu dalībvalstu bažas attiecībā uz drošību un rastu veidus to novēršanai.
Komisija nodrošināja ievērojamu finansējumu Grieķijai, lai atbalstītu valsts pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot tās patvēruma pārvaldības sistēmu, lai tā atbilstu ES standartiem. 20. maijā no iekšlietām paredzētajiem līdzekļiem (Patvēruma, migrācijas un integrācija fonds (AMIF) un Iekšējās drošības fonds (ISF)) tika piešķirti EUR 56 miljoni kā ārkārtas finansējums attiecīgi Grieķijas iestādēm (EUR 13 miljoni), IOM (EUR 13 miljoni) un UNHCR (EUR 30 miljoni), lai palielinātu Grieķijas iestāžu spēju reģistrēt jaunieceļojušos migrantus un apstrādāt viņu patvēruma pieprasījumus, savukārt 24. maijā Komisija piešķīra EASO EUR 25 miljonus kā ārkārtas finansējumu (AMIF), lai uzlabotu tā spēju sniegt atbalstu Grieķijas iestādēm. Ieskaitot šo pēdējo finansējumu, Komisija kopš 2015. gada sākuma Grieķijai kā ārkārtas palīdzību ir piešķīrusi kopumā EUR 262 miljonus no iekšlietām paredzētajiem līdzekļiem (AMIF un ISF) vai nu tiešā veidā Grieķijas iestādēm, vai ar Savienības aģentūru vai šajā valstī darbojošos starptautisko organizāciju starpniecību 31 .
Visbeidzot, Padomes lēmumu par pārcelšanu īstenošanas uzraudzības ietvaros Komisija pauda bažas un turpinās tās paust attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras līdz šim nav izpildījušas savas saistības.
Eiropas Patvēruma atbalsta birojs
Rīcība pārcelšanas procesa paātrināšanai un Grieķijas un Itālijas reģistrācijas spējas uzlabošanai: pārskata periodā EASO ir pastiprinājis savu atbalstu Grieķijas Patvēruma dienestam, palielinot dalībvalstu ekspertu skaitu no 24 uz 39. Reģistrācijas procesu tiešā veidā atbalsta 19 eksperti, veicot kopīgu apstrādi. Viens eksperts atbalsta Dublinas vienību, un 18 eksperti ir iesaistīti informācijas sniegšanā, vadot divas palīdzības līnijas un nometnēs sniedzot informāciju par reģistrāciju, pārcelšanu un Dublinas procedūrām. Turpmāk plānotā darbinieku skaita palielināšana par 18 papildu dalībvalstu ekspertiem, lai atbalstītu reģistrāciju, bija jāatliek, jo virkne Patvēruma dienesta darbinieku ir iesaistīti primsreģistrācijas procesā. Lai izvairītos no neizskatīto pieteikumu uzkrāšanās reģistrācijas posmā, EASO joprojām plāno pēc pirmsreģistrācijas pabeigšanas palielināt savu atbalstu reģistrācijas procesā. EASO apmeklēja Grieķiju, lai novērtētu iespējas sniegt papildu atbalstu piemērotības noteikšanas procesā (kura mērķis ir atrast atbilstošus pieteikumu iesniedzējus konkrētām dalībvalstīm), un sniedza ieteikumus tā uzlabošanai.
Itālijā EASO ir norīkojis 29 dalībvalstu un asociēto valstu ekspertus (pieprasīto ekspertu kopskaits — 61): 6 eksperti karstajos punktos, 5 eksperti divās mobilajās grupās (kas atrodas Romā un Katānijā), 12 eksperti pārcelšanas centros un 6 eksperti Dublinas vienībā Romā. EASO ir norīkojis arī maksimāli 48 kultūras mediatorus (arābu, tigrinjas un kurdu valodās), lai atbalstītu pārcelšanas procesu (saskaņā ar 6. jūnija situāciju — uz vietas norīkoti 36 kultūras mediatori).
EASO patvēruma atbalsta grupas ir izstrādājušas situatīvo plānu, kuru apstiprināja Itālijas iestādes, lai tiktu galā ar sagaidāmo ierodošos personu skaita palielināšanos, veicot papildu atbalsta pasākumus, kas tiks īstenoti, lai nodrošinātu, ka pārcelšanas process var turpināties atbilstošā tempā. Saskaņā ar šo plānu būtu nepieciešami 74 papildu EASO eksperti. EASO turpina arī izmantot elastīgu pieeju, norīkojot mobilās grupas, lai gan, ņemot vērā pārcelšanas pieteikuma iesniedzēju skaita palielināšanos, ir jāpastiprina mobilās grupas Katānijā un Romā. Papildu darbinieku norīkošana būs nepieciešama arī pēc jaunu karsto punktu atvēršanas saskaņā ar Itālijas iestāžu paziņotajiem plāniem.
3.Pārmitināšana
Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no iesaistītajām valstīm, 2015. gada 20. jūlija pārmitināšanas shēmas ietvaros laika posmā līdz 2016. gada 10. jūnijam ir pārmitinātas 7 272 personas uz 19 pārmitināšanas valstīm (Apvienoto Karalisti, Austriju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Islandi, Itāliju, Īriju, Lietuvu, Lihtenšteinu, Luksemburgu, Nīderlandi, Norvēģiju, Portugāli, Somiju, Šveici, Vāciju un Zviedriju). Vairākums valstu, kas piedalās šajā shēmā, norādīja, ka pārmitināšanas pasākumi galvenokārt (bet ne tikai) bija paredzēti sīriešiem, kuri atrodas Jordānijā, Libānā un Turcijā. Dalībvalstīm ir nākotnē jāapsver iespēja ietvert pārmitināšanu no prioritārajām valstīm, kas noteiktas nolīgumu noslēgšanai 32 .
Dalībvalstīm pabeidzot to lietu novērtējumus, ko tās ar UNHCR starpniecību saņēma no Turcijas, no Turcijas pārmitināto personu skaits turpina pieaugt. Kopš 2016. gada 4. aprīļa mehānisma “viens pret vienu” ietvaros no Turcijas ir pārmitināti 511 sīrieši 33 . Mehānismā arī aktīvi iesaistās arvien lielāks skaits dalībvalstu. Kopš pēdējā progresa ziņojuma papildus Lietuvai, Nīderlandei, Somijai, Vācijai un Zviedrijai pārmitināšana ir notikusi arī uz Itāliju, Luksemburgu un Portugāli.
Padome ciešā sadarbībā ar Komisiju, EASO, UNHCR un IOM izstrādā standarta operāciju procedūras Brīvprātīgajai humanitārās uzņemšanas shēmai ar Turciju, kas tiks aktivizēta pēc tam, kad tiks pārtraukta vai vismaz ievērojami un ilgtspējīgi samazināta neatbilstīga robežšķērsošana starp Turciju un ES. Teksts tika 7. jūnijā iesniegts Turcijai, lai līdz mēneša beigām pabeigtu sarunas.
Lai gan Padomes Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) ir apstiprinājusi Komisijas 2016. gada 21. martā iesniegto priekšlikumu nodrošināt papildu vietas pārmitināšanai vai citu veidu likumīgai uzņemšanai no Turcijas, grozot Padomes 2015. gada 22. septembra Lēmumu (ES) Nr. 2015/1601, lai no Itālijas un Grieķijas pārceltu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējus, Eiropas Parlaments vēl nav sniedzis atzinumu par lēmumu. EP deputāte Ska Keller (atzinuma sagatavotāja) 26. maijā iepazīstināja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju ar atzinuma projektu, un tika noteikts grozījumu termiņš — 9. jūnijs. Vairākas dalībvalstis ir paudušas cerības, ka vienošanās par šo priekšlikumu tiks panākta pēc iespēja drīz.
4.Turpmākā rīcība
Grieķijā joprojām turpinās humanitārā krīze, kuras risināšanai ir nepieciešama ātra un pilnīga to saistību īstenošana, ko dalībvalstis uzņēmušās saskaņā ar Padomes lēmumiem par pārcelšanu. Attiecībā uz Itāliju — atbilstoši sagaidāmajiem migrācijas sezonālajiem modeļiem ieradušos personu skaits īsā laika periodā pieaug ar straujiem lēcieniem, rodoties vairākiem vienlaicīgiem liela cilvēku skaita pieplūdumiem, kas norāda uz strauju pārcelšanas pieteikumu pieaugumu.
Eiropadomes secinājumos 34 ir atzīta situācijas steidzamība un izteikts aicinājums paātrināt pārcelšanu. Valstu vai valdību vadītāju aicinājumiem ir jāsaskan ar kompetento valsts dienestu mērķtiecīgu rīcību uz vietas.
Komisija atzinīgi vērtē panākto progresu un īstenotos pasākumus, kas atspoguļojas pārcelto personu skaita pieaugumā. Tomēr sasniegtie rezultāti vēl neatbilst pausto aicinājumu un pastāvošās problēmas apmēram. Komisija savā Pirmajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu 35 pauda uzskatu, ka mēnesī ir jāveic vismaz 6 000 personu pārcelšana.
Vasaras mēneši attiecībā uz pārcelšanu būs kritiski. Grieķija ir uzsākusi ātru kopējās pirmsreģistrācijas procesu, kas paātrinās pārcelšanas pieteikuma iesniedzēju identifikāciju un pilnu reģistrāciju.
Grieķijai ir jāturpina palielināt savu apstrādes spēju, lai pēc primsreģistrācijas pabeigšanas nerastos aizkavēšanās un pieteikuma iesniedzēji varētu iespējami ātri un pilnībā iesniegt savus pieteikumus, un lai izveidotu papildu pārcelšanas centrus un pārceltu atbilstīgās personas.
Itālijā notiekošais straujais pārcelšanas pieteikumu iesniedzēju pieaugums (4 000 eritrejieši, kas gaida pārcelšanu), kas radies saistībā ar veiksmīgu informācijas sniegšanu un tādu ieradušos personu skaita palielināšanos, kuras atbilstoši valstspiederībai ir tiesīgas uz pārcelšanu, prasa Itālijas iestādēm ātri uzlabot savus karstos punktus un formalitāšu kārtošanas spēju. Itālijai ir jāizveido arī īpašas procedūras, kas ļautu pārcelt nepavadītus nepilngadīgos un uzlabot to izmitināšanas apstākļus.
Dalībvalstīm no savas puses ir steidzami jānodrošina atbilstoša rīcība, palielinot saistību skaitu, rūpīgi plānojot ar pārcelšanu saistītās pārsūtīšanas nākamajiem sešiem mēnešiem un samazinot laiku, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz pārcelšanas pieprasījumiem (ietverot papildu drošības pārbaužu ierobežošanu, lai tās veiktu tikai īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos). Grieķijai un Itālijai būs nepieciešams papildu atbalsts no dalībvalstīm arī attiecībā uz EASO ekspertu norīkošanu reģistrācijas paplašināšanai; šie eksperti ir jānorīko uz vismaz sešiem mēnešiem.
Komisija mudina dalībvalstis pilnībā īstenot savus pienākumus, ko tās uzņēmušās saskaņā ar Padomes lēmumiem par pārcelšanu, un aicina visas dalībvalstis aktīvāk iesaistīties pārcelšanas procesā un uzņemties saistības, kā arī veikt pārcelšanu saskaņā ar to pieteikuma iesniedzēju sadalījumu. Tām dalībvalstīm, kuras vēl nav uzņēmušās saistības vai kuras vēl nav pārcēlušas nevienu personu, tas nekavējoties ir jāveic.
Komisija turpinās cieši uzraudzīt abu Padomes lēmumu par pārcelšanu īstenošanu un sniegt ikmēneša ziņojumus. Komisijai ir tiesības uzsākt noteiktas procedūras pret dalībvalstīm, kuras nepilda savus pienākumus.
Vienlaikus dalībvalstīm ir jāturpina pildīt savas pārmitināšanas saistības, tostarp ES un Turcijas paziņojuma īstenošanas ietvaros 36 .
-
(1)
COM(2016) 222 final.
-
(2)
No 14. maija līdz 10. jūnijam neatbilstīgi ieradušās personas — Frontex informācija, ko Grieķija norādījusi ikdienas ziņojumā par Rietumbalkāniem.
-
(3)
Avots: Grieķijas iestādes un UNHCR.
- (4)
-
(5)
To personu skaits, kuras no 14. maija līdz 10. jūnijam Itālijā ieradušās neatbilstīgi, šķērsojot jūras robežas, kā norādīts JORA (kopīgo operāciju ziņošanas pieteikumos) un apkopots kopīgās operācijas Triton 2016 ietvaros. Dati pēc validēšanas var mainīties.
-
(6)
SN 38/16, 18.3.2016.
-
(7)
20 personas uz Beļģiju, 192 personas uz Franciju, 41 persona uz Luksemburgu, 13 personas uz Maltu, 58 personas uz Nīderlandi, 148 personas uz Portugāli, 38 personas uz Somiju, 84 personas uz Spāniju.
-
(8)
5 personas uz Beļģiju, 44 personas uz Franciju, 6 personas uz Kipru, 2 personas uz Maltu, 25 personas uz Nīderlandi, 20 personas uz Portugāli, 6 personas uz Slovēniju, 32 personas uz Somiju, 22 personas uz Spāniju un 24 personas uz Šveici.
-
(9)
126 persona uz Franciju, 8 personas uz Igauniju, 31 persona uz Īriju, 29 personas uz Kipru, 18 personas uz Latviju, 27 personas uz Lietuvu, 42 personas uz Nīderlandi, 61 persona uz Portugāli, 52 personas uz Rumāniju, 57 personas uz Somiju un 60 personas uz Spāniju.
-
(10)
6 personas uz Kipru.
-
(11)
Somija — 16 %, Luksemburga — 13 %, Malta — 31% un Portugāle — 13%.
-
(12)
Bulgārija —50 no Itālijas un 50 no Grieķijas, Francija — 50 no Itālijas un 400 no Grieķijas, Igaunija — 20 no Grieķijas, Latvija — 55 no Grieķijas, Lietuva — 10 no Itālijas un 80 no Grieķijas, Luksemburga — 20 no Itālijas un 30 no Grieķijas, Nīderlande — 50 no Itālijas un 100 no Grieķijas, Portugāle — 400 no Grieķijas, Rumānija — 70 no Itālijas un 130 no Grieķijas, Slovākija — 10 no Grieķijas, Somija — 100 no Itālijas, Spānija — 200 no Grieķijas un Vācija — 100 no Grieķijas.
-
(13)
30 no Grieķijas.
-
(14)
Jāņem vērā, ka iepriekšējā pārskata periodā netika ņemtas vērā Rumānijas oficiālās saistības; savukārt tika ziņots par Luksemburgas saistībām attiecībā uz 30 personām, lai gan oficiālās saistības attiecībā uz 20 personām tika īstenotas tikai šajā pārskata periodā.
-
(15)
Jāņem vērā, ka Horvātijas oficiālās saistības attiecībā uz 20 personām (10 no Grieķijas un 10 no Itālijas) tiks īstenotas tikai, sākot no jūlija.
-
(16)
Austrijai pagaidu kārtā atļauts apturēt līdz 30 % patvēruma meklētāju pārcelšanu, kas tai iedalīti ar Padomes Lēmumu (ES) Nr. 2015/1601. Tādējādi Austrija ir uz vienu gadu apturējusi 1 065 personu pārcelšanu. Tomēr uz Austriju attiecas standarta juridiskās saistības attiecībā uz pārējo patvēruma meklētāju pārcelšanu, tādēļ, neraugoties uz to, saistības un pārcelšana tiek sagaidīta.
-
(17)
Aprīļa sākumā Polija apturēja to 73 pārcelšanas pieprasījumu izskatīšanu, ko Grieķijas Patvēruma dienests nosūtīja Polijai, pamatojoties uz saistībām, ko Polija iesniedza 2015. gada 16. decembrī, tādējādi trīs ar pus mēnešus pēc saistību iesniegšanas de facto apturot pārcelšanas procedūru. Tas pats attiecas uz pieprasījumiem no Itālijas.
-
(18)
Jāatzīmē, ka Čehija un Slovākija ir noraidījušas lielāko daļu nosūtīto pārcelšanas pieprasījumu.
-
(19)
Atlikušie 399, iespējams, devās prom no Grieķijas, kad tika atvērta ziemeļu robeža.
-
(20)
Pieejams šādā saitē: http://tvnewsroom.consilium.europa.eu/video/how-relocation-works-the-experience-of-a-syrian-family
-
(21)
Šveice, Lietuva, Polija, Čehija, Igaunija, Apvienotā Karaliste, Rumānija un Malta.
-
(22)
Šis ir EASO piektais aicinājums nodrošināt ekspertus, lai atbalstītu pārcelšanas mehānismu Grieķijā, kurš tika izsludināts 21. aprīlī un par kuru pirmoreiz tika ziņots Trešajā ziņojumā par pārcelšanu un pārmitināšanu.
-
(23)
Francija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Rumānija, Somija, Vācija un Zviedrija.
-
(24)
https://www.easo.europa.eu/news-events/joint-press-release-pre-registration-asylum-seekers-greek-mainland-starting-today.
-
(25)
http://www.media.gov.gr/index.php ;
http://rrse-smi.maps.arcgis.com/apps/MapSeries/index.html?appid=d5f377f7f6f2418b8ebadaae638df2e1.
Šie pagaidu ārkārtas un pastāvīgie centri ir izveidoti Egejas salas karstajos punktos, kā arī Grieķijas kontinentālajā daļā. Saskaņā ar 2016. gada 2. jūnija situāciju — pašreiz ir pieejamas tikai 1 108 pastāvīgās izmitināšanas vietas, kurās tiek uzņemti tikai starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēji un nepavadīti nepilngadīgie.
-
(26)
Komisijas ieteikums Grieķijas Republikai par īpašiem steidzamiem pasākumiem, kas veicami Grieķijai, lai atsāktu pārsūtīšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013 (C(2016) 3805).
-
(27)
Deleģēšanas nolīgums ar UNHCR par programmu 20 000 vietu īrei galvenokārt sniedz labumu patvēruma meklētājiem, kuri ir tiesīgi uz pārcelšanu, taču tas var sniegt labumu arī citiem pieteikuma iesniedzējiem ģimenes atkalapvienošanai citā ES dalībvalstī un personām, kuras meklē patvērumu Grieķijā, jo īpaši neaizsargātajiem pieteikuma iesniedzējiem. Sagaidāms, ka 6 000 vietu, kas tiks piešķirtas pārcelšanas centriem, kļūs par galvenajām pārcelto personu izmitināšanas vietām.
-
(28)
Pārcelšanas centrus finansēs ES deleģēšanas nolīguma ar UNHCR par mājokļu īres programmu ietvaros.
-
(29)
Teksts ir publiski pieejams šādā saitē: http://www.libertaciviliimmigrazione.dlci.interno.gov.it/it/hotspot .
-
(30)
Šāda iespēja pastāv dažos centros, bet ne Castelnuovo di Porto, kas nav oficiāli nozīmēts kā pārcelšanas centrs, taču kurā nokļūst ievērojams skaits pārcelšanās pieteikuma iesniedzēju pirms to pārcelšanas uz citu dalībvalsti.
-
(31)
Šī ārkārtas palīdzība tiek piešķirta papildus EUR 509 miljoniem, kas Grieķijai tiek piešķirti 2014.–2020. gada periodā tās iekšlietu fondu (AMIF un ISF) valsts programmu ietvaros; šajos fondos arī ir pieejams ievērojams finansējums patvēruma politikas īstenošanas atbalstam.
-
(32)
Paziņojums par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā, COM(2016) 385 final, 8. lpp. Tas tiks īstenots, pilnībā ievērojot attiecīgos Līgumu protokolus, jo tie tiek piemēroti noteiktām dalībvalstīm.
-
(33)
Otrais ziņojums par ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā panākto progresu (COM(2016) 349 final).
-
(34)
Eiropadomes 2016. gada 7. marta secinājumi. http://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2016/03/07-eu-turkey-meeting-statement.
-
(35)
COM(2016) 165 final.
-
(36)
Otrais ziņojums par ES un Turcijas paziņojuma īstenošanā panākto progresu (COM(2016) 349 final).