EIROPAS KOMISIJA
Brisel?, 7.6.2016
COM(2016) 385 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā
EIROPAS KOMISIJA
Brisel?, 7.6.2016
COM(2016) 385 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā
Paziņojums par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā
Neskatoties uz ES pastiprinātajiem pūliņiem, nāves gadījumi Vidusjūrā joprojām ir ikdiena. Eiropa pašlaik saskaras ar nepieredzētām migrācijas plūsmām, ko veicina ģeopolitiskie un ekonomiskie faktori, kas turpinās pastāvēt arī turpmākajos gados, un tā patiešām ir pasaules mēroga problēma, ņemot vērā vairāk nekā 60 miljonus pārvietoto personu. Situāciju vēl vairāk uzkurina negodīgi kontrabandisti, kas vēlas gūt labumu no neaizsargāto cilvēku izmisuma. Eiropai ir pienākums reaģēt, pievērsties migrantu un bēgļu liktenim, rādīt iedzīvotājiem, ka migrāciju, arī tādā mērogā, kā mēs to pieredzam pašlaik, var pārvaldīt ilgtspējīgā veidā. Šajā paziņojumā ir izklāstīts, kā ES ārējās darbības palīdzēs sasniegt šos mērķus.
Kopš Eiropas programmas migrācijas jomā 1 pieņemšanas pirms gada, ir daudz paveikts, tostarp arī ārpus ES robežām. Jūrā ir izglābti simtiem tūkstošu cilvēku. Valetas samitā, kas norisinājās 2015. gada novembrī, migrācija kļuva par centrālo jautājumu ES attiecībās ar Āfrikas valstīm. ES un Turcijas paziņojums darīja pieejamus jaunus rīkus migrācijas plūsmu sakārtošanai un dzīvību glābšanai. Tā ietekme bija tūlītēja. Lai sniegtu nepieciešamo palīdzību, jaunie ES finanšu instrumenti palīdz veidot labāku nākotni uz vietas savā valstī tiem, kas citādi būtu bijuši gatavi riskēt ar savu dzīvību, dodoties bīstamajā ceļojumā uz Eiropu. Šie pasākumi atspoguļo ES vēlmi risināt ne tikai konkrētās migrācijas problēmas, bet arī migrāciju veicinošos ilgtermiņa faktorus.
Taču ir jādara vēl vairāk. ES joprojām saskaras ar humāno krīzi. Trešās valstis un ES partneri ir izmitinājuši miljoniem bēgļu, no kuriem daudzi ir savas mājas piespiedu kārtā pametuši nepavadīti nepilngadīgie 2 , un ekonomisko migrantu, kas vēlas doties uz Eiropu. Ziņojumi liecina, ka desmitiem tūkstošu migrantu Lībijā pašlaik meklē iespējas nokļūt ES, un iebraucēju skaits pieaug katru dienu.
Lai ES atbildes reakcija būtu jēgpilna, tai ir jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, un jāizvirza skaidras prioritātes un izmērāmi mērķi. Attīstības un kaimiņattiecību politikas instrumenti būtu jāizmanto, lai stiprinātu vietējo spēju veidošanu, tostarp attiecībā uz robežkontroli, patvērumu, cilvēku kontrabandas apkarošanu un reintegrācijas pasākumiem. Visām iesaistītajām pusēm – dalībvalstīm, ES iestādēm un galvenajām trešām valstīm – ir jāstrādā kopīgi partnerībā, lai sakārtotu migrācijas plūsmas. Vienlaikus ir nepieciešams strādāt pie tā, lai novērstu neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus, piemērojot ilgtspējīgas, vidēja termiņa un ilgtermiņa politikas un labāk izmantojot esošos procesus un programmas. Viss šis darbs jāveic, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības un pamattiesības. Tāda ir jaunā partnerības satvara ideja.
Šim partnerības satvaram būtu jāstiprina atbalsts grūtībās nonākušajiem viņu izcelsmes un tranzīta valstīs. Tam būtu jāpalīdz attīstīt drošas un ilgtspējīgas uzņemšanas spējas un paredzēt noturīgas izredzes bēgļiem un viņu ģimenēm viņu māju tuvumā trešās valstīs, kuras skāris migrācijas spiediens. Tam jārada reālas izredzes pārmitināšanai uz ES, lai atturētu cilvēkus no neatbilstīgiem un bīstamiem ceļojumiem. Būtisks šā satvara pamatelements ir saskaņota, ticama un efektīva politika attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, pilnībā ievērojot cilvēktiesības, neizraidīšanas principu un ar cieņu pret attiecīgajām personām. ES būs gatava sniegt lielāku atbalstu partnervalstīm, kas pieliek vislielākās pūles, bet nevairīsies no negatīviem stimuliem, tādējādi ES palīdzību un politiku vajadzētu īpaši pielāgot, lai sasniegtu konkrētus rezultātus neatbilstīgo migrantu plūsmas apturēšanā.
Partnerības satvars palīdzēs ne tikai reaģēt uz krīzēm, sniedzot tūlītējus un izmērāmus rezultātus, bet arī likt pamatus ciešākai sadarbībai ar izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm, jo tā pamatā būs labi pārvaldīta migrācijas un mobilitātes politika.
1. GŪTĀ PIEREDZE
Ziņa par to, ka migrācijas jautājumi tagad ir viena no galvenajām ES ārējo attiecību politikas prioritātēm, vēl nav pilnībā nonākusi pie partneriem, un partneri to vēl nav pilnībā apzinājušies. Ir svarīgi, lai ciešā sadarbībā ar visām dalībvalstīm mūsu partneriem varētu skaidri parādīt, ka neatbilstīgas un nekontrolētas cilvēku pārvietošanās atrisināšana ir visas Eiropas Savienības prioritāte. Lai gan augsta līmeņa dialogos, kas aptver ES un tās partnervalstu galvenās intereses, ir panāktas konkrētas politiskās saistības un pirmie praktiskie pasākumi, lai uzlabotu sadarbību, joprojām ir daudz darāmā, jo īpaši attiecībā uz atgriešanu un atpakaļuzņemšanu.
Lai virzītu uz priekšu Eiropas programmu migrācijas jomā, ir nepieciešami regulāri operatīvi pasākumi un iknedēļas saziņa.
Augsta līmeņa dialogi par migrāciju 3 un pārskatītā Eiropas kaimiņattiecību politika 4 migrācijas jautājumos ir radījuši jaunu pieeju attiecībās ar nozīmīgākajām valstīm. Rietumbalkānu valstu vadītāju sanāksmē 2015. gada oktobrī 5 tika izveidota sistēma regulāram un strukturētam dialogam, informācijas apmaiņai un sadarbībai starp reģiona valstīm apvienojumā ar tiešu ES atbalstu īpašām vajadzībām. Šādu ikdienas sadarbību varētu pielāgot izmantošanai saistībā ar citiem migrācijas maršrutiem, piemēram, lai stiprinātu Rabātas un Hartūmas procesu praktisko īstenošanu Āfrikā. Valetas samitā ar 16 prioritāro iniciatīvu rīcības plānu tika likts pamats kopīgai atbildībai un uzsvērts, ka ES un Āfrikas valstīm ir jāsastrādājas partnerības gaisotnē. Šis rīcības plāns tagad jāpārvērš rezultātos. Īstenošanas procesa intensitāte ir jāpalielina.
Lai panāktu reālu ietekmi, ES nevar paļauties tikai pati uz savu migrācijas instrumentu kopumu
ES un Turcijas 18. marta paziņojuma centrālais punkts bija migrācijas pārvaldības sasaiste abos Egejas jūras krastos, iedibinot vēl nepieredzēta līmeņa sadarbību starp ES un ārēju partneri. Mērķis bija, pilnībā ievērojot ES tiesību aktus un starptautiskās tiesības, likvidēt stimulu izmantot neatbilstīgos maršrutus. Kopā ar NATO un Frontex paveikto paziņojuma īstenošanai, tostarp attiecībā uz visu ieradušos trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu, bija tūlītēja ietekme uz pārceļošanu no Turcijas uz Grieķiju 6 . Tas parādīja, ka starptautiskā sadarbība var būt veiksmīga gan attiecībā uz dzīvību glābšanu jūrā, gan uz kontrabandistu peļņas gūšanas modeļa likvidēšanu 7 . To panāca, izmantojot finansiālu palīdzību, pārmitināšanas iespējas un perspektīvas saistībā ar pašreizējām sarunām vīzu un pievienošanās jautājumos. Kaut arī ikviena valsts ir atšķirīga un ES un Turcijas paziņojumā ir atspoguļoti īpaši apstākļi, tā elementi var iedvesmot sadarbību ar citām nozīmīgām trešām valstīm un norādīt uz galvenajiem virzītājspēkiem, kurus iespējams izmantot.
Ir jāpalielina finansiālā palīdzība
ES un tās dalībvalstis ir pasaulē lielākie attīstības un humānās palīdzības sniedzēji, kuri uzņemas aizvien lielākas finanšu saistības, lai sniegtu tūlītēju humāno palīdzību bēgļiem un strukturētāku atbalstu migrācijas jomā. ES jau sen atbalsta bēgļus, iekšzemē pārvietotas personas un uzņemošās kopienas, piemēram, Āfrikas ragā un Čadas ezera apkaimē (Kenija, Somālija, Uganda, Etiopija un Sudāna) 8 . Taču pasaules vajadzību apjoms liek kļūt vēl mērķtiecīgākiem un efektīvākiem, sniedzot ieguldījumu, kas patiešām ietekmē migrāciju un ir piemērots katras valsts vajadzībām un apstākļiem. Komisija ir izklāstījusi savu stratēģisko redzējumu par to, kā ES ārējā darbība var uzlabot piespiedus pārvietoto cilvēku izturību un spēju paļauties pašiem uz sevi 9 cik vien iespējams tuvu bēgļu izcelsmes valstij. Kopš krīzes sākuma tūlītējā humānā palīdzība bēgļiem no Sīrijas ir pārsniegusi EUR 1 miljardu, kas ir daļa no ES kopējām saistībām EUR 6 miljardu apmērā humānās, attīstības un stabilizācijas palīdzībai. ES un tās dalībvalstu kopējais ieguldījums, kas tika apsolīts februāra Londonas konferencē “Atbalsts Sīrijai un reģionam”, sasniedza EUR 7,15 miljardus, kas ir vairāk nekā 70 % no visām saistībām, tāpēc tagad politikas uzdevums ir izpildīt šo apņemšanos.
Inovatīvi instrumenti mērķtiecīgas palīdzības sniegšanai
Eiropas Savienības Reģionālais trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā mēģina atrisināt kaimiņvalstīs esošo Sīrijas bēgļu izturētspējas vajadzības ilgtermiņā, kā arī atbalstīt uzņemošās kopienas izglītības, dzīves līmeņa un veselības jomās 10 . Saskaņā ar ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai, kuram sākotnējais piešķīrums bija EUR 1,88 miljardi, ir pieņemti lēmumi par projektiem, kuru vērtība pārsniedz EUR 750 miljonus, tādās jomās kā darbavietu radīšana un izturētspēja, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām grupām, Sāhelā un Čadas ezera reģionā un Āfrikas ragā 11 . Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā 12 apvieno gan tūlītēju, gan strukturālu palīdzību ar kopējo vērtību EUR 3 miljardi 2016.–2017. gadā. Jau ir pieņemts lēmums un noslēgts līgums par palīdzību bēgļiem un uzņemošajām kopienām gandrīz EUR 200 miljonu vērtībā ar īstermiņa mērķi līdz jūlija beigām panākt, ka līgumi ir noslēgti par kopējo summu EUR 1 miljarda apmērā 13 . Vēl EUR 3 miljardi tiks piešķirti līdz 2018. gada beigām, ja sākotnējais piešķīrums būs pilnībā izmantots un visas saistības ievērotas.
Vajadzība pēc operatīviem pasākumiem cīņai pret migrantu kontrabandu
Kontrabandistu peļņas gūšanas modelis ir jālikvidē pašos pamatos, un uzticama un efektīva atgriešana ir ļoti būtiska šā mērķa sasniegšanai. Turklāt ir vajadzīga pret kontrabandistiem vērsta operatīvā sadarbība. Sadarbība Vidusjūras rietumu reģionā/Atlantijas maršrutā ir izrādījusies efektīva un turpina būt par partnerību paraugu. Egejas jūrā un Vidusjūras centrālajā daļā Frontex sadarbojas ar NATO un operāciju EUNAVFORMED Sophia, apvienojot to dažādos uzdevumus attiecībā uz migrācijas pārvaldību, kontrabandas izlūkdatu apkopošanu, informācijas apmaiņu, patruļu koordinēšanu un sadarbojoties attiecībā uz izkāpšanu krastā 14 . Vidusjūras centrālajā daļā ir jāsper nākamais solis uz priekšu, proti, jādalās ar aktīviem reālā laikā un jāizveido vienots riska novērtējums par apdraudējumu jūras drošībai un robežu drošībai – darbs, kas varētu ietvert arī Itālijas operāciju “Mare Sicuro”.
Operācijas EUNAVFORMED Sophia darbības rezultātā tika apcietināts 71 par kontrabandu aizdomās turētais un neitralizēti 129 kuģi, kurus izmantoja kontrabandai. Cilvēku turpmākas bojāejas jūrā novēršana turpina būt šīs operācijas fundamentāla un juridiski saistoša darbība, ar kuras palīdzību ir tiešā veidā izglābti 14 857 cilvēki. Ar operācijas atbalstu citi it izglābuši vēl 31 096 cilvēkus. Informācijas apmaiņa ir izrādījusies ļoti svarīga, un to varētu vēl uzlabot, pastiprinot saikni starp EUNAVFORMED un Eiropas migrantu kontrabandas centru Eiropolā. Padome ir vienojusies pagarināt šīs operācijas pilnvaras par vienu gadu un pievienot divus papildu atbalsta uzdevumus. Tas ietvertu tādas darbības kā Lībijas krasta apsardzes un jūras kara flotes spēju veidošanu un apmācību, kā arī ANO ieroču embargo jūrā īstenošanu, pamatojoties uz jaunu ANO Drošības padomes rezolūciju.
Efektīvas migrācijas pārvaldības Eiropā nozīme politikas efektivitātei ārpus Eiropas
Pieredze liecina, ka migrācijas politika Savienības iekšienē un ārpus tās ir cieši saistītas. Pērn visos migrācijas ceļos bija vērojams, ka, tiklīdz radās iespaids, ka robežu un migrācijas pārvaldība nedarbojas, kā nākas, tas kļūst par pievelkošu faktoru. Ticami pasākumi Eiropas Savienībā – lai novērstu cilvēku kontrabandu un neatbilstīgu ieceļošanu un lai parādītu, ka pastāv likumīgas iespējas – ir īpaši svarīgi, lai sasniegtu mūsu ārējos mērķus.
Eiropas robežu un krasta apsardze 15 nodrošinās ārējo robežu saskanību un izturību, jo īpaši augsta spiediena apstākļos, un par prioritāti izvirzīs drošību. Reformētā kopējā Eiropas patvēruma sistēma 16 uzlabos pašreizējo sistēmu, kas nespēja tikt galā ar situāciju, kad cilvēki faktiski ignorē noteikumus un dodas uz savas izvēles valsti. Atjaunojot kārtību šajās jomās, būtiski samazināsies stimuli neatbilstīgai ieceļošanai, taču būs nepieciešams arī pietiekams ES finansējums, lai atspoguļotu kopīgo atbildību. Efektīva rīcība pret migrantu kontrabandu 17 ES iekšienē – koncentrējoties uz jauno Eiropas migrantu kontrabandas centru Eiropolā – ir priekšnoteikums veiksmīgai praktiskajai sadarbībai ar trešām valstīm.
Vienlaikus ar neatbilstīgas ieceļošanas iespēju samazināšanu Eiropas Savienībai ir jāizveido procedūras 18 , kā cilvēki likumīgā veidā var nokļūt Eiropas Savienībā – meklējot vai nu starptautisku aizsardzību, vai darba, izglītības, zinātnes darba vai investīciju iespējas 19 .
2. PARTNERĪBAS SATVARS – JAUNA VISAPTVEROŠA SADARBĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM MIGRĀCIJAS JOMĀ
Ārējās migrācijas spiediens ir “jaunā norma” gan ES, gan partnervalstīm. Tāpēc ir vajadzīga saskaņotāka, sistemātiskāka un strukturētāka pieeja, lai panāktu maksimālu sinerģiju un sviras efektu Savienības iekšējā un ārējā politikā. Lai gūtu panākumus, ir jāņem vērā gan Eiropas Savienības, gan mūsu partneru intereses, nospraužot skaidrus mērķus un radot skaidru priekšstatu par to, kā šie mērķi tiks sasniegti, pēc iespējas izmantojot pozitīvo sadarbību, bet vajadzības gadījumā pielietojot arī ietekmes līdzekļus. Šī pieeja izpaudīsies paktos, kas iekļausies pašreizējos un turpmākajos procesos un partnerībās.
Paktu īstermiņa mērķi ir šādi:
glābt cilvēku dzīvību Vidusjūrā;
palielināt atgriešanos izcelsmes un tranzīta valstīs;
dot migrantiem un bēgļiem iespēju uzturēties tuvāk viņu mājām un izvairīties no bīstamiem ceļojumiem.
Tūlītēja rīcība kopīgi ar galvenajiem partneriem ir nepieciešama šādās jomās, kurās turklāt ir jānosaka konkrēti un izmērāmi mērķi:
darbs ar galvenajiem partneriem, lai uzlabotu migrācijas tiesisko un institucionālo satvaru;
konkrēta palīdzība robežu un migrācijas pārvaldības spēju veidošanā, tostarp nodrošinot aizsardzību bēgļiem;
atgriešanas un atpakaļuzņemšanas rādītāju palielināšana, dodot priekšroku brīvprātīgas atgriešanās iespējām un koncentrējoties uz reintegrāciju;
neatbilstīgās migrācijas plūsmu apturēšana, vienlaikus piedāvājot likumīgas migrācijas kanālus, tostarp pastiprinot pūliņus pārmitināšanas jomā.
Ilgtermiņā ES būtu jāturpina palielināt pūles, lai novērstu neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus un nodrošinātu uzņemošo kopienu un attiecīgo iestāžu spēju stiprināšanu. Paktos tiks izmantota sinerģija ar visām politikas jomām, iniciatīvām un procesiem, kas vērsti uz ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, piemēram, pamatcēloņu, proti, politisko, sociālo, ekonomikas un vides faktoru risināšanu (tostarp sekmējot izcelsmes valstu diasporu ekonomiskos, sociālos un kultūras ieguldījumus).
Partnerības satvara galīgais mērķis ir saskaņota un īpaši pielāgota iesaistīšanās, kas nozīmē, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis rīkojas koordinēti, apvieno instrumentus, rīkus un mehānismus, lai panāktu visaptverošas partnerības (paktus) ar trešām valstīm labākai migrācijas pārvaldībai, pilnībā ievērojot mūsu humanitārās un cilvēktiesību saistības.
Lai pārmaiņas tiešām notiku, ir jāliek lietā viss ES politikas un ārējo attiecību instrumentu arsenāls. Tas nozīmē, ka ir jāmaina pieeja un ir vajadzīgs svaigs skatījums, apvienojot gan pozitīvos, gan negatīvos stimulus un izmantojot visus līdzekļus un instrumentus. Lai sasniegtu šos mērķus, mums viennozīmīgi jābūt gataviem pielāgot mūsu plānošanu divpusējo attiecību un finansējuma jautājumos.
Pakti būs galvenie elementi vispārējās attiecībās starp ES un trešām valstīm, kas ir migrantu izcelsmes vai tranzīta valstis. Šīs attiecības caurstrāvos valstu spēja un vēlme sadarboties migrācijas pārvaldībā, it īpaši, lai efektīvi novērstu neatbilstīgu migrāciju un uzņemtu atpakaļ neatbilstīgos migrantus.
Dažādi partneri saskaras ar dažādām grūtībām un dažādiem apstākļiem. Tam jābūt pilnībā atspoguļotam paktos. Izcelsmes valstis saskaras ar nepieciešamību palīdzēt cilvēkiem atrast mājvietu un stabilitāti savā valstī un pārvaldīt migrāciju uz vietas. Tranzīta un uzņemošās valstis saskaras ar akūtu spiedienu nodrošināt humāno palīdzību un pakalpojumu sniegšanu migrantiem un bēgļiem, atbalstīt migrantu, bēgļu un uzņemošo kopienu ekonomisko ilgtspēju un vērsties pret noziedzīgajiem tīkliem, kas iesaistīti cilvēku kontrabandā un tirdzniecībā, lai nepieļautu neatbilstīgās plūsmas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš spēju veidošanai, lai stiprinātu spējas migrācijas pārvaldības jomā.
Atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas nodrošināšana
Efektīva atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas politika attiecībā uz tām personām, kas nekvalificējas aizsardzības saņemšanai, ir būtiska neatbilstīgās migrācijas apkarošanas sastāvdaļa un palīdzēs atturēt cilvēkus riskēt ar savu dzīvību. Palielinot atgriešanas rādītāju, var sagraut kontrabandistu peļņas gūšanas modeli – cilvēkiem ir jāsaprot, ka risks ir pārāk liels, lai maksātu lielas naudas summas par iespēju bīstamos apstākļos sasniegt Eiropas Savienību 20 . Lielāku atgriešanas rādītāju efekts daudzkāršosies, ja papildus tiks izveidoti likumīgi ceļi nokļūšanai Eiropas Savienībā.
Īpaši svarīgs priekšnoteikums ir ES atgriešanas sistēmas efektivitāte, sākot ar rīcības plāna par atgriešanu 21 īstenošanu. Tomēr ir vajadzīgi papildu centieni, jo trešās valstis var nevēlēties sadarboties atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jautājumos. Attiecībā uz neatbilstīgo migrantu izcelsmes valstīm ir nepieciešama sadarbība, kas atvieglotu šo valstu valstspiederīgo identifikāciju 22 un atpakaļuzņemšanu, un atbalsts atgriezušos personu reintegrācijai, jo īpaši ir vēl vairāk jāstiprina pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas spējas. Pastiprināta sadarbība ar tranzītvalstīm ir tikpat svarīga, jo tās ir vairāk atbildīgas par neatbilstīgo migrācijas plūsmu pārvaldību – un tām ir spēcīgāki stimuli pastiprināt robežu pārvaldību –, it īpaši, ja tām ir pienākums uzņemt atpakaļ neatbilstīgos migrantus, kas šķērsojuši to teritoriju.
Līdz šim pieredze, kas gūta dialogos ar partnervalstīm, liecina par lielu atšķirību starp prognozēm un rezultātiem attiecībā uz atgriešanu un atpakaļuzņemšanu.
ES mērķim tagad vajadzētu būt konkrētam un izmērāmam atgriešanas un atpakaļuzņemšanas gadījumu skaita pieaugumam. Tāpēc ikviena pakta būtiska sastāvdaļa būs kopīgi centieni panākt, ka atgriešana un atpakaļuzņemšana darbojas. Paktu mērķis būs arī veicināt atgriešanas procesa efektivitāti un ilgtspēju un nodrošināt atbilstīgu finansiālo atbalstu atpakaļuzņemšanas valstīm un jo īpaši kopienām, kas reintegrēs atgriezušās personas. Partnervalstīm būtu arī jāgūst labums no ES palīdzības brīvprātīgās atgriešanās un reintegrācijas jomā (partnerībā ar Starptautisko migrācijas organizāciju).
Lai nodrošinātu, ka trešās valstis pilda savas saistības uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos, ir jānodrošina un jānosaka par prioritāriem šādi elementi.
Īpaša uzmanība izcelsmes valstīm, kurai būtu jāsekmē arī sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā ar tranzīta valstīm.
Koordinēta un saskaņota ES un dalībvalstu pieeja atpakaļuzņemšanas jautājumos, par īpašu prioritāti nosakot ātras un operatīvas atgriešanas ieviešanu, nevis oficiālus atpakaļuzņemšanas nolīgumus 23 .
Neatbilstīgo migrantu identifikācijas uzlabošana viņu atpakaļuzņemšanas perspektīvā, stiprinot trešo valstu spējas nodrošināt civilstāvokļa aktu reģistru darbību un pirkstu nospiedumu vai biometrisko datu digitalizāciju, kā arī spēju uzlabošanu robežu un migrācijas pārvaldības jomā.
Atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas iniciatīvu pastiprināšana, lai palīdzētu tranzīta valstīm, kad vien iespējams, atgriezt trešo valstu valstspiederīgos atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm, tostarp veicinot reģionālo sadarbību starp izcelsmes un tranzīta valstīm.
Partnervalstu piekrišana atgriešanas operācijām izmantot ES laissez-passer.
Paktu mērķu sasniegšana – lielāka saskaņotība un koordinācija starp ES un dalībvalstīm
Lai pieeja attiecībās ar trešām valstīm būtu efektīva, šai pieejai jābūt ne tikai īpaši pielāgotai, bet arī kopīgai un labāk koordinētai starp visiem ES iesaistītajiem dalībniekiem un dalībvalstīm. ES varēs panākt labākus rezultātus tikai tad, ja tās nostāja būs vienota.
Nesen ES ar atsevišķām atlasītajām trešām valstīm sāka testēt jaunu pieeju. Gatavojoties augsta līmeņa dialogiem, ar dalībvalstīm tika apspriestas 16 prioritāro valstu 24 paketes – tika apzinātas dažādās intereses un uzskaitīti ES līmenī pieejamie instrumenti un stimuli, kurus var izmantot sadarbības veicināšanai migrācijas jomā, tostarp attiecībā uz atgriešanu un atpakaļuzņemšanu. Atlasītajām trešām valstīm vajadzētu būt skaidram, kāda ir “valstu pakešu” koncepcija un saturs, kādas ir to iespējas, bet arī – kādas ir to sadarbības apjoma iespējamās sekas. Taču tagad, lai panāktu patiesi integrētu un koordinētu pieeju taustāmu rezultātu sasniegšanai uz vietas īstermiņā, valstu paketes ir jākonkretizē ar paktiem ar nedaudzām prioritārajām izcelsmes un tranzīta trešām valstīm. Tālab cita starpā skaidri jānosaka pozitīvie un negatīvie stimuli. Ņemot to vērā, dalībvalstis tiek aicinātas papildināt ES apzinātos stimulus ar papildinošiem pasākumiem, kas ir to kompetencē.
Ja dalībvalstīm ar kādām trešām valstīm ir īpašas attiecības, ko noteikušas gadu desmitiem ilgos kontaktos izveidotās politiskās, vēsturiskās un kultūras saites, arī tās būtu pilnā mērā jāizmanto ES labā. Pašlaik situācija bieži ir pretēja. Ir jāveido uzticēšanās. ES diskusijās ar konkrētu partnervalsti būtu pilnībā jāiesaista tās dalībvalstis, kurām ir visizkoptākās divpusējās attiecības ar šo valsti. Šīm dalībvalstīm būtu jāiesaistās mehānismā koordinācijai starp ES līmeni un dalībvalstīm, kurš jāizveido paktu īstenošanai katrā partnervalstī. ES iestādēm un attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāstrādā tandēmā, lai kopīgo mērķu sasniegšanas labā panāktu kopīgu ES ietekmi.
Paktu īstenošanā ļoti liela nozīme būs dalībvalstu zināšanām un resursiem. Sadarbības efektivitāte ir lielā mērā atkarīga no ES ekspertu tīkliem uz vietas trešās valstīs. Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru papildu norīkošana uz prioritārajām izcelsmes un tranzīta valstīm palīdzētu koordinēt ES sadarbību cīņā pret migrantu kontrabandu, savukārt imigrācijas sadarbības koordinatori varētu par prioritāti izvirzīt dalībvalstu kopīgo rīcību, kas atvieglotu izpildi. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu ātri jāizvirza kandidāti. Svarīgākajās vietās būtu jāizveido ES sadarbības platformas migrantu kontrabandas jomā, kas ļautu pastiprināt to ES darbību koordināciju, ar kurām tiek atbalstītas partnervalstu spējas vērsties pret organizēto noziedzību, kuras paspārnē darbojas migrantu kontrabanda.
Paktu mērķu sasniegšana – pārorientēta pieeja, kā izmantot visus politikas instrumentus
Katrs pakts tiks izstrādāts, iekļaujot atbilstīgās paketes, kurās viena un tā paša mērķa sasniegšanas labā apvienoti dažādi ES kompetencē esošie politikas elementi (kaimiņattiecību politika, attīstības palīdzība, tirdzniecība, mobilitāte, enerģētika, drošība, digitālā politika utt.). Šim pārorientētajam un pārplānotajam visu politikas instrumentu izmantojumam ir jāatspoguļojas dalībvalstu politikas instrumentos un stimulos.
Attiecībā uz paktu īstermiņa mērķu sasniegšanu vairākas atbalsta iespējas piedāvā migrācijas politika. Gaidāmais priekšlikums par strukturētu pārmitināšanas sistēmu, ar kuru paredzēta kopēja pieeja, kā ar pārmitināšanu nodrošināt to personu drošu un likumīgu ierašanos Savienībā, kurām ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība, tiešā veidā pierāda ES apņemšanos palīdzēt valstīm, kas saskaras ar lielāko spiedienu 25 . Citu likumīgu ieceļošanas veidu nodrošināšana ES arī ir pieņemams daudzu ES partnervalstu mērķis, kas ir abpusēji izdevīgs gan ES, gan mūsu partneriem – Valetas rīcības plānā bija ietverta ES un dalībvalstu apņemšanās īstenot pilotprojektus, kuros tiek apvienoti likumīgās migrācijas piedāvājumi. Ar trešām valstīm risinātajās diskusijās par sadarbību migrācijas jomā vīzu politika var būt ļoti spēcīgs elements. Turklāt ar konkrētiem pasākumiem var palīdzēt legālos migrantus sagatavot ES darba tirgu vajadzībām vai atbalstīt migrantu naudas pārvedumu pārskaitīšanu un ieguldīšanu viņu dzimtenē. Visbeidzot, ES un tās partneru abpusējās interesēs būtu iespējams vēl vairāk attīstīt sadarbību un informācijas apmaiņu. Praktisks paņēmiens migrācijas pārvaldības pakalpojumu apvienošanai būtu tehnoloģiju, īpaši biometrijas, attīstīšana. Izstrādājot vienotu platformu pārvietoto iedzīvotāju reģistrēšanai, varētu tikt atvieglota palīdzības sniegšana trešās valstīs un ieceļošana un pārmitināšana ES un citur.
Komisija migrācijas jautājumos ir konsekventi ievērojusi stratēģisku pieeju attiecībās ar tās austrumu un dienvidu partneriem, un šo pieeju vēl vairāk nostiprināja 2015. gadā veiktā Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana, kurā migrācija un mobilitāte ir noteiktas par vienām no galvenajām sadarbības jomām. Labu pamatu paktiem nodrošina tas, ka gandrīz puse no pieejamā finansējuma tiek veltīta ar migrāciju saistītiem jautājumiem.
Lai nodrošinātu, ka attīstības palīdzība partnervalstīm palīdz efektīvāk pārvaldīt migrāciju un ka šī palīdzība turklāt kalpo šīm valstīm par stimulu efektīvi sadarboties neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšanas jomā, ir svarīgi palielināt migrācijas un attīstības politikas savstarpējo saskaņotību. ES attīstības politikā būtu jāiestrādā pozitīvi un negatīvi stimuli. Būtu jāatbalsta valstis, kas pilda savu starptautisko pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos, valstis, kas sadarbojas trešo valstu neatbilstīgo migrantu plūsmu pārvaldībā, kā arī valstis, kas gādā par to, lai pienācīgi uzņemtu personas, kuras bēg no konfliktiem un vajāšanas. No otras puses, jāparedz sekas tām valstīm, kas nesadarbojas atpakaļuzņemšanas un atgriešanas jomā. Tāda pati pieeja būtu jāievēro tirdzniecības politikā, īpaši tad, ja ES saviem partneriem piemēro preferenciālo režīmu – sadarbībai migrācijas jomā būtu jābūt vienam no apsvērumiem gaidāmajā VPS+ tirdzniecības preferenču pārskatīšanā.
Kaut arī kaimiņattiecību, attīstības un tirdzniecības politikas virzieni ir uzskatāmi par potenciāli efektīviem un tādiem, kas varētu pozitīvi ietekmēt migrāciju, tie nav vienīgie politikas virzieni, kurus varētu izmantot paktu īstenošanas atbalstam. No minētās pieejas nebūtu izslēdzams neviens politikas virziens 26 . Principā paketē būtu jāietver un diskusijās maksimāli iedarbīgi jāizmanto visas ES politikas jomas, tostarp izglītības, pētniecības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, vides un lauksaimniecības politika.
Paktu mērķu sasniegšana – atbilstīgs finansiālais atbalsts
Lai sasniegtu paktu mērķus, iespējami efektīvi jāizmanto visi ES un tās dalībvalstu finanšu instrumenti, vadoties pēc valstu spējām un gatavības sadarboties migrācijas pārvaldības jomā un jo īpaši efektīvi novērst neatbilstīgo migrāciju un uzņemt atpakaļ neatbilstīgos migrantus. Principā būtu vēl vairāk jāpalielina piešķīrumi, kas saskaņā ar ES ārējiem instrumentiem atvēlēti migrācijas labākai pārvaldībai, pilnvērtīgi izmantojot tādus novatoriskus finanšu pārvaldības rīkus kā ES trasta fondi vai jauktie mehānismi, kā arī iespējas, ko piedāvā valstu, reģionālie un tematiskie instrumenti.
Finansiālais atbalsts paktu īstermiņa mērķu sasniegšanai
Visi pieejamie instrumenti un resursi tiks izmantoti mērķtiecīgāk, koordinētāk, elastīgāk un ātrāk.
Pirmkārt, esošo finanšu instrumentu izmantošanā īpaša uzmanība tiks veltīta projektiem, kuru mērķis ir uzlabot migrācijas pārvaldību, un prioritāte piešķirta projektiem, kas palīdz trešām valstīm izpildīt savu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanas pienākumus 27 .
Otrkārt, paktos apzināto tūlītējo darbību atbalstam visā pilnībā tiks izmantots esošo novatorisko finanšu rīku potenciāls. Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā, ES Reģionālais trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā un ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai ir devuši iespēju elastīgāk, koordinētāk un ātrāk apzināt un apstiprināt mērķorientētus projektus. Šādā veidā ir finansēti tūlītējie pasākumi, atbalstot bēgļus un uzņemošās kopienas, kā arī migrācijas pārvaldību, atgriešanu un atpakaļuzņemšanu ar reintegrācijas un spēju veidošanas palīdzību. Šī pati pieeja tiks izmantota paktu īstenošanā. Ļoti no svara ir dalībvalstu pilnvērtīga iesaiste, jo līdz šim atbalsts ir ievērojami atpalicis no vajadzībām un piedalījušās ir ne visas dalībvalstis. ES Reģionālā trasta fonda reaģēšanai uz krīzi Sīrijā mērķapjoms ir EUR 1 miljards. Pašlaik no visām dalībvalstu saistībām nav nokārtoti kopsummā EUR 0,27 miljardi. Attiecībā uz ES Ārkārtas trasta fondu Āfrikai Komisija ir rezervējusi EUR 1,8 miljardus un ir gatava papildus šai summai paktu tūlītējo darbību finansēšanai piešķirt vēl EUR 0,5 miljardus no EAF (Eiropas Attīstības fonda) rezerves. Komisija aicina dalībvalstis un citus līdzekļu devējus pēc iespējas drīz papildināt Komisijas iemaksas ar savējām 28 .
Treškārt, ES un dalībvalstu palīdzības plānošana būtu jāpadara vēl mērķtiecīgāka 29 . Nesen ES un dalībvalstu oficiālā attīstības palīdzība (OAP) galvenajām prioritārajām valstīm bija vidēji EUR 4,4 miljardi gadā 30 . Lai īstenotu paktu mērķus, Komisija turpinās gādāt par to, lai ar visu konkrētas valsts programmu izstrādi un īstenošanu visās izraudzītajās galvenajās jomās tiktu maksimāli veicināta pozitīvā ietekme uz migrācijas plūsmām un pārvaldību. Tā, piemēram, darbības, kuras apstiprina attiecīgo izcelsmes valstu ģeogrāfisko instrumentu gada īstenošanas pasākumu ietvaros, koncentrēsies uz galvenajām migrantu izcelsmes zonām. Turklāt Komisija gādās par to, lai prioritāro valstu daudzgadu indikatīvās programmas atbilstu pašreizējām vajadzībām un jo īpaši palīdzētu īstenot paktus. Komisija attiecīgā gadījumā veiks nepieciešamos pasākumus šo indikatīvo programmu koriģēšanai. Dalībvalstis ir aicinātas dot savu pienesumu šajā darbā, mērķtiecīgi pārorientējot savu divpusējo palīdzību un iesaistoties kopīgajā plānošanā. Tematisko ieviržu plānojums periodam pēc 2017. gada atspoguļos jauno partnerības satvaru.
Ceturtkārt, pilnībā tiks izmantota sinerģija ar citiem finanšu instrumentiem. Piemēram, kaimiņvalstis izņēmuma kārtā – kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda maksājumu programmu – varēs turpināt izmantot ES makrofinansiālo palīdzību (MP) aizdevumu (vai dažkārt dotāciju) veidā, kas tām palīdzēs tikt galā ar ārējā finansējuma krīzi. Kaut arī MP nav migrācijas instruments, tā var, palīdzot stabilizēt tautsaimniecību, risināt migrācijas plūsmu ietekmes problēmu vai novērst šo plūsmu rašanos ekonomikas nestabilitātes dēļ. MP arī sekmē reformas, ar kurām tiek mazināti dzinējfaktori un palielināta ieguldījumu vides pievilcība.
Šajā kontekstā paktu īstenošanai var darīt pieejamus šādus galvenos ES un dalībvalstu finansējuma avotus:
līdzekļi paktu tūlītējo darbību finansēšanai – papildu EUR 1 miljards ES Ārkārtas trasta fondam Āfrikai, ko veido EUR 0,5 miljardi no EAF rezerves un EUR 0,5 miljardi no dalībvalstīm;
līdzekļi no esošajiem novatoriskajiem finanšu instrumentiem – EUR 3,6 miljardi no ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai 31 un EUR 1 miljards no ES Reģionālā trasta fonda reaģēšanai uz krīzi Sīrijā 32 ;
iemaksas kopsummā gandrīz EUR 2,4 miljardu apmērā, ko ES un dalībvalstis Londonas konferencē apsolīja kā papildu finansējumu Libānai, Jordānijai (un Sīrijai);
makrofinansiālā palīdzība ekonomikas nestabilitātes novēršanai apjomā līdz EUR 1 miljardam kā aizdevumi Tunisijai (EUR 0,3 miljardi īstenošanas procesā un EUR 0,5 miljardi atbilstoši Komisijas 2016. gada priekšlikumam) un Jordānijai (EUR 0,2 miljardi izskatīšanā);
ES un dalībvalstu palīdzība galvenajām prioritārajām valstīm, kura nesen bija vidēji EUR 4,4 miljardi gadā.
Tas nozīmē, ka tad, ja visas dalībvalstis pildīs savus solījumus, 2016.–2018. gadā paktu īstenošanai būs pieejami gandrīz EUR 8 miljardi, ko papildinās ikgadējā ES un dalībvalstu oficiālā attīstības palīdzība.
Ilgtermiņa mērķi – pamatcēloņu novēršana
Ilgtermiņā ES turpinās novērst neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus. Tālab būs fundamentāli jāpārskata tradicionālo attīstības sadarbības modeļu tvērums un būtība. Daudz lielāka nozīme jāpiešķir privātajiem ieguldītājiem, kas meklē jaunas ieguldījumu iespējas jaunietekmes tirgos. Tā vietā, lai ļautu neatbilstīgajiem migrantiem riskēt ar savu dzīvību, cenšoties nonākt Eiropas darba tirgos, Eiropas privātie un publiskie līdzekļi būtu jāizmanto ieguldījumiem izcelsmes trešās valstīs. Tas sekmētu vietējo tautsaimniecību ilgtspējīgu attīstību un pārmaiņas, kuras panākt aicināts Programmā 2030. gadam.
Tāpēc īpaši liela nozīme būtu jāpiešķir visiem novatoriskajiem finanšu mehānismiem, kurus var izmantot un attīstīt, lai piesaistītu aizdevumus un dotācijas, veicinātu publiskā un privātā sektora partnerību veidošanos un piesaistītu privātos ieguldījumus. Ja ierobežotos budžeta līdzekļus izmantos gudri un tiem piesaistīs papildu finansējumu, tiks radīta izaugsme un nodarbinātības iespējas gan izcelsmes, gan tranzīta valstīs un reģionos. Šķēršļu novēršanai ieguldījumiem MVU un ilgtspējīgā infrastruktūrā vajadzētu dot iespēju tiešā veidā novērst dažus no migrācijas pamatcēloņiem, jo šādi ieguldījumi ir ļoti iedarbīgi nodarbinātības palielināšanas un nevienlīdzības mazināšanas ziņā.
Tāpēc Komisija uzskata, ka vajadzīgs vērienīgs Ārējo investīciju plāns, kas būtu vērsts uz migrācijas pamatcēloņiem un vienlaikus palīdzētu sasniegt citus attīstības jomas mērķus. Šajā plānā, tāpat kā attiecībā uz sekmīgo Investīciju plānu Eiropai, tiktu izmantotas Eiropas Investīciju bankas (EIB) pieredze un zināšanas, un šis plāns balstītos uz trim pīlāriem. Pirmais pīlārs attiektos uz ierobežoto publisko līdzekļu novatorisku izmantošanu nolūkā piesaistīt privātos ieguldījumus, piedāvājot papildu galvojumus un koncesijas līdzekļus. Otrais pīlārs būtu vērsts uz tehnisko palīdzību – palīdzēt vietējām iestādēm un uzņēmumiem izstrādāt vairāk bankām pieņemamu projektu un informēt par tiem starptautiskos ieguldītājus. Trešais pīlārs būtu vērsts uz vispārējo darījumdarbības vidi – sekmēt labu pārvaldību, apkarot korupciju, novērst ieguldījumu šķēršļus un tirgus kropļojumus. Tas tiktu darīts, ņemot vērā līdz šim paveikto darbu un gūto pieredzi. Sava artava būtu jādod ES, dalībvalstīm, trešām valstīm, starptautiskajām finanšu iestādēm, Eiropas divpusējām attīstības iestādēm, kā arī privātajam sektoram. Plāna izstrādē tiks pienācīgi iesaistīts Eiropas Parlaments un visas attiecīgās ieinteresētās personas.
2016. gada rudenī Komisija nāks klajā ar priekšlikumu, kurā būs ņemta vērā pieredze ar esošajām ES līmeņa ieguldījumu programmām (tādām kā Eiropas Investīciju bankas pārvaldītais ieguldījumu mehānisms Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, Komisijas pārvaldītie ieguldījumu “jauktie” (blending) mehānismi un Eiropas Investīciju bankas ārējie aizdevumi). Lai nodrošinātu maksimālus rezultātus un ietekmi, šajā pieejā svarīgs elements būs papildināmības un sadarbības nodrošināšana ar darbu, ko veic Eiropas Investīciju banka, Eiropas divpusējās un citas starptautiskās finanšu iestādes un līdzekļu devēji mērķreģionos.
Minētajā priekšlikumā būs sīki izklāstīta informācija par jauno Ārējo investīciju fondu, kas apvienotu esošos jauktos mehānismus (piemēram, Āfrikas ieguldījumu mehānismu un Kaimiņattiecību politikas ieguldījumu mehānismu (NIF)), lai veidotu reģionālās ieguldījumu platformas, kuras varētu piesaistīt papildu finansējumu no dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem 33 . Tādējādi tiktu uzlabota efektivitāte un ietekme, maksimāli palielināta sinerģija un piesaistīti privātie un institucionālie investori. Turklāt tādējādi tiktu dota iespēja izvērst novatorisku finansējumu nestabilās un pēckonfliktu valstīs, kuras bieži ir nozīmīgas no migrācijas plūsmu viedokļa, bet kurās tiešo privāto vai publisko ieguldījumu potenciāls pašlaik ir ierobežots.
Ārējo investīciju fonds piesaistīs līdzekļus ieguldījumiem ekonomikas un sociālajā infrastruktūrā un privātajā sektorā, tostarp mikrouzņēmumos un mazajos un vidējos uzņēmumos. Jaunais fonds sāktu ar darbībām Āfrikā un ES kaimiņvalstīs (dienvidos un austrumos) ar mērķi atbalstīt jaunā partnerības satvara prioritātes. Paredzēts, ka vēlāk tas attieksies arī uz citiem reģioniem.
Fonds piedāvātu kredītkvalitātes uzlabošanu, risku dalīšanu, ieguldījumu dotācijas un tehnisko palīdzību, balstoties uz galvojumu un finansējumu no EAF/ES budžeta un citiem ieguldītājiem saskaņā ar attiecīgajiem finanšu noteikumiem.
Attiecīgi Komisija līdz 2020. gadam darīs pieejamu summu kopumā EUR 3,1 miljarda apmērā. To veidos EUR 2 miljardi no EAF, tostarp EUR 1,6 miljardi no Āfrikas ieguldījumu mehānisma un EUR 0,4 miljardi no EAF finansējuma. Papildus tiks piešķirti EUR 0,94 miljardi no NIF un EUR 0,16 miljardi no Attīstības sadarbības instrumenta. Paredzams, ka šī kopējā summa – EUR 3,1 miljards – piesaistīs papildu publiskos un privātos ieguldījumus, un tādējādi kopējais ieguldījumu apjoms sasniegs līdz pat EUR 31 miljardu. Lai palielinātu jaunā fonda iedarbīgumu un efektivitāti, Komisija aicina dalībvalstis un citus partnerus piešķirt līdzekļus, kas atbilstu ES iemaksu apmēram, un tādējādi panākt, ka papildu ieguldījumu kopsumma potenciāli sasniedz gandrīz EUR 62 miljardus.
Eiropas Investīciju bankai arvien būs nozīmīga loma Āfrikā, kaimiņattiecību politikas valstīs un citos ārējos reģionos. Piemēram, Eiropas Investīciju banka pārvalda ĀKK ieguldījumu mehānismu un finansē infrastruktūras un privātā sektora attīstību Āfrikā. Gada sākumā Eiropadome aicināja Eiropas Investīciju banku jūnijā nākt klajā ar iniciatīvu par to, kā ātri rast papildu finansējumu ilgtspējīgas izaugsmes, būtiskākās infrastruktūras un sociālās kohēzijas atbalstam dienvidu kaimiņreģionā un Rietumbalkānu valstīs. Ievērojot šo aicinājumu, Eiropas Investīciju banka strādā pie paketes priekšlikuma par ievērojama papildu finansējuma mobilizēšanu mērķvalstīs nākamo piecu gadu laikā.
Paktu mērķu sasniegšana – efektīvas daudzpusējās attiecības
Paktu mērķu sasniegšanu var veicināt spēcīgas un efektīvas daudzpusējās partnerattiecības. Migrācija ir globāla parādība, kurai nepieciešama koordinēta starptautiskā reakcija. Pērn intensīvāka kļuva sadarbība ar tādām starptautiskajām organizācijām kā Apvienoto Nāciju Organizācija – jo īpaši ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos – un Starptautiskā Migrācijas organizācija, kā arī ar G7 un G20 partnervalstīm. ANO iniciatīvas tādos jautājumos kā globālā atbildības dalīšana par Sīrijas bēgļiem 34 un pirmais Pasaules humānās palīdzības samits, kas notika 2016. gada maijā, ir pievērsuši uzmanību starptautiskās sabiedrības kopīgajai atbildībai. ANO 2016. gada septembra Ģenerālā asambleja par bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos paver unikālu iespēju panākt visu dalībnieku konkrētas saistības. ES pilnībā atbalsta ANO veikto darbu ar mērķi stiprināt starptautiskās sistēmas ilgtermiņa spējas un efektivitāti, lai tā spētu tikt galā ar bēgļu un migrantu plūsmām sloga dalīšanas un solidaritātes garā.
Kaut arī ES ir pienākums dot savu artavu, palīdzot pārvietotajām personām, kurām nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība, bēgļu – jo īpaši Sīrijas konflikta dēļ pārvietoto personu – pārmitināšana ir starptautiskās sabiedrības kopīgs pienākums. ES starptautiskajiem partneriem ir jāuzņemas sava atbildības daļa. ES būtu jāizmanto tās rīcībā esošās politiskās sviras, lai gūtu lielāku tās partneru atbalstu taisnīgākas pārmitināšanas sistēmas izveidē. ES būtu jāatbalsta ANO atbalstītas globālās pārmitināšanas shēmas izveide, kas nodrošinātu ātru un efektīvu pārmitināšanu drošās valstīs. Šajā shēmā būtu jāaicina piedalīties visas valstis, ievērojot atbildības dalīšanas un solidaritātes principus.
Tā kā ES ir pasaulē lielākā attīstības un humānās palīdzības līdzekļu devēja, tā un tās dalībvalstis būtu pilnībā jāiesaista visās diskusijās par globālo institucionālo un tiesisko migrācijas pārvaldības satvaru.
|
Galvenās darbības paktu mērķu īstenošanai – jauna visaptveroša partnerība ar prioritārajām trešām valstīm Tūlītējās un īstermiņa operatīvās darbības: apstiprināt partnerības satvaru – jaunu, uz rezultātiem orientētu, vispusīgu partnerības koncepciju, kā mobilizēt un koncentrēt ES darbības un resursus, lai kopā ar trešām valstīm labāk pārvaldītu migrāciju; balstoties uz esošajām 16 valstu paketēm, vienoties par nelielu skaitu prioritāro izcelsmes un tranzīta trešo valstu, attiecībā uz kurām izstrādāt paktus; balstoties uz augsta līmeņa dialogos gūto pieredzi, paktu īstenošanas vajadzībām izveidot mehānismu koordinācijai starp ES līmeni un dalībvalstīm, attiecīgā gadījumā izmantojot dalībvalstu īpašās attiecības ar trešām valstīm. Svarīgs aspekts šajā procesā ir negatīvo un pozitīvo stimulu noteikšana; dalībvalstīm būtu jānorīko Eiropas migrācijas sadarbības koordinatori, lai līdz 2016. gada rudenim tīkla izveide būtu pabeigta; novatoriski, mērķtiecīgi un koordinēti iestrādāt partnerības satvara mērķus visās ES politikas jomās, rīkos un budžeta plānošanā, lai nodrošinātu nepieciešamo sinerģiju; gādāt par to, lai savu pienesumu partnerības satvarā dotu arī ES ārpolitikas ilgtermiņa vai īstermiņa darbības, ar kurām novērš neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus; visus pieejamos ES un dalībvalstu instrumentus un resursus izmantot mērķtiecīgāk, koordinētāk, elastīgāk un ātrāk; paktu īstenošanai 2016.–2020. gadā izmantot gandrīz EUR 8 miljardus; nākt klajā ar Ārējo investīciju fonda priekšlikumu, lai veiktu ieguldījumus līdz pat EUR 62 miljardu apmērā, kas ļautu sasniegt ilgtermiņa mērķi novērst migrācijas pamatcēloņus. |
3. Paktu noslēgšana ar prioritārajām valstīm
Īstermiņa prioritātes
Lai kopā ar trešām valstīm labāk pārvaldītu migrāciju un ieviestu kārtību migrācijas plūsmās, īstermiņā ES būtu jāsāk diskusijas ar nelielu skaitu prioritāro izcelsmes un tranzīta trešo valstu, attiecībā uz kurām tiktu izstrādāti pakti.
ES pašlaik kopā ar Jordāniju un Libānu pabeidz izstrādāt un cer 2016. gada vasarā apstiprināt jaunās partnerības prioritātes, kas izriet no 2015. gadā veiktās Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanas. Paktos ar abām šīm valstīm būs ietvertas savstarpējas saistības par to, kā atvieglot gan Sīrijas bēgļu, gan viņus uzņemošo kopienu neapskaužamo stāvokli un kā palīdzēt šīm uzņemošajām valstīm tikt galā ar šo krīzi. Paktos būs iekļautas vispusīgas paketes, kurās viena un tā paša mērķa sasniegšanas labā apvienoti dažādi politikas elementi, kas ir gan ES kompetencē (tirdzniecība, mobilitāte, enerģētika, drošība utt.), gan attiecīgās valsts kompetencē. Attiecībā uz Libānu runa ir par pamatpakalpojumu modernizēšanu (atkritumu apsaimniekošana, ūdensapgāde, izglītība un veselība), kā arī saimniecisko iespēju palielināšanu šajā valstī gan Sīrijas bēgļiem, gan neaizsargātākajām Libānas kopienām. Apmaiņā pret to Libānas valdībai būtu jāstrādā pie Sīrijas bēgļu sociālās un ekonomiskās iekļaušanas, lai uzlabotu viņu dzīves apstākļus un nodrošinātu likumīgas uzturēšanās statusu. Attiecībā uz Jordāniju pakts pēc tās ierosinājuma mīkstinās izcelsmes noteikumus noteiktās ekonomikas zonās eksportam ražotu preču kategorijām, ja tās ražojis darbaspēks, kurā ir noteikts procentuālais daudzums Sīrijas darbinieku. Līdz šim Komisija Libānai reaģēšanai uz krīzi ir piešķīrusi EUR 639 miljonus, tostarp pamatvajadzību nodrošināšanai, veselības aprūpei un patvērumam, un EUR 637 miljonus palīdzībai Jordānijai. Papildus tirdzniecības atvieglošanai ar izcelsmes noteikumu mērķtiecīgu mīkstināšanu Jordānijai ierosinātajā paketē ir iekļauti EUR 180 miljoni makrofinansiālajai palīdzībai 2015. gadā; pašlaik tiek izskatīts jauns makrofinansiālās palīdzības aizdevums aptuveni EUR 200 miljonu apmērā.
Tunisija kopš 2011. gada ir guvusi ievērojamus panākumus mierīgajā un demokrātiskajā pārejas īstenošanā pēc revolūcijas, un šajā ziņā tā ir pozitīvs Arābu pavasara piemērs. Tomēr šis process joprojām ir trausls. Tā kā šajā valstī jau ir augsts jauniešu bezdarba līmenis un terorisma draudi, tās stabilitātei un pārticībai būs liela loma migrācijas plūsmu pārvaldībā šajā reģionā, pat ja pēdējā laikā plūsmu apjoms uz Savienību ir bijis ļoti zems. Papildus tam, ka Tunisija ir apņēmusies kontrolēt savu robežu un no tās teritorijas izejošās migrācijas plūsmas, Tunisijas trauslā pārejas procesa atbalstam ir nepieciešams lielāks finansiālais un politiskais atbalsts. ES būtu jāturpina process, kas vērsts uz Tunisijas tautsaimniecības pakāpenisku integrēšanu ES iekšējā tirgū, – jāturpina sarunas par esošā asociācijas nolīguma izmantošanu un vienošanos par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu. Līdztekus šīm sarunām tiks piešķirta ES tehniskā un finansiālā palīdzība 35 , tostarp saistībā ar papildu mehānismiem tunisiešu mobilitātei ES. Balstoties uz vispārīgo apņemšanos, kuras pamatā ir esošā mobilitātes partnerība, būtu jāattīsta efektīvāka sadarbība atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā, un jo īpaši jārisina sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu. Drīz tiks pieņemts stratēģiskais paziņojums par Tunisiju. Attiecībām ar Tunisiju pārejot jaunā līmenī, ir jābūt ietvertai vispusīgai un efektīvai valsts migrācijas politikai. Kopējais atbalsts Tunisijai no EKI 2016. gadā pārsniegs EUR 200 miljonus, un lielākā daļa no šīs summas tiks veltīta ar migrāciju saistītām darbībām, tostarp sociālekonomiskajai attīstībai, jauniešu nodarbināmībai un drošības sektora reformai, kā arī migrācijai.
Rietumāfrika ir svarīgs Eiropā ienākošās neatbilstīgās migrācijas izcelsmes reģions. Izmantojot tādas esošās struktūras kā ECOWAS un Sāhelas G5, īpašs uzsvars ir likts uz migrācijas reģionālo dimensiju. ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai nodrošinātais īpašais finansējums tiek izmantots, lai atbalstītu saskaņotos projektus un darbības, kas dod iespēju ilgtermiņā novērst neatbilstīgās migrācijas pamatcēloņus un īstermiņā uzlabot migrācijas pārvaldību.
Lai šajā reģionā palielinātu kopīgo ietekmi uz sadarbību, Savienībai būtu jāveido dialogs ar Nigēriju, Nigēru, Mali un Senegālu un jānoslēdz attiecīgi pielāgoti pakti, kas balstās uz augsta līmeņa dialogiem un apzinātajiem stimuliem. Šā darba pamatā būs jau pastāvošās partnerattiecības ar attiecīgajām valstīm. 2015. gada martā ar Nigēriju tika parakstīta kopīgā programma migrācijas un mobilitātes jomā (CAMM), kas dod stabilu atsauces punktu pastiprinātam dialogam un sadarbībai migrācijas jomā. Drīz būtu jāsākas arī sarunām par atpakaļuzņemšanas nolīgumu. Senegālā turpinās dialogs par jautājumiem, kas saistīti ar migrāciju, un tas būtu jāpastiprina, jo īpaši ar mērķi piedāvāt saimnieciskās iespējas un samazināt neatbilstīgās plūsmas. Mali ir svarīga Eiropā ienākošās neatbilstīgās migrācijas izcelsmes valsts un partnere Eiropas sadarbībā Sāhelas reģionā. Aprīlī notika augsta līmeņa dialogs. Nigēra ir galvenais ceļu krustpunkts migrantiem, kas nāk no Rietumāfrikas un Centrālāfrikas, – saskaņā ar 2016. gada maija aplēsēm cauri Nigērai ceļā uz ziemeļiem ik nedēļu dodas vairāk nekā 16 000 cilvēku. ES Nigērai sniegtā atbalsta ietvaros būtu sadarbībā ar tādām starptautiskajām organizācijām kā UNHCR jāturpina darbs pie esošā daudzfunkcionālā centra. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī cīņai pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību un izaugsmes un nodarbinātības alternatīvu atbalstam.
Āfrikas ragā Hartūmas procesa ietvaros tiks sākts īstenot projektu “Labāka migrācijas pārvaldība”, kam atvēlēti EUR 46 miljoni 36 . Tas paredzēts kā paraugs, kā mērķtiecīgi vērst konkrētas darbības uz migrācijas jautājumu risināšanu. Turklāt ES Rabātas procesa ietvaros pašlaik izstrādā “Reģionālo migrācijas pārvaldības mehānismu”, ar kuru Sāhelas un Čadas ezera reģionā tiks atbalstīta migrācijas pārvaldības ierosmju īstenošana izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīs.
Etiopija ir stratēģiska partnere, attiecībā uz kuru no 2015. gada novembra darbojas kopīgā programma migrācijas un mobilitātes jomā, un migrācija jau ir būtiski svarīgs stratēģisko attiecību elements. Šajā valstī ir uzņemts vairāk nekā 750 000 pārvietoto personu, tostarp no Somālijas, Eritrejas un Dienvidsudānas. Etiopija ir svarīga Eiropā ienākošās neatbilstīgās migrācijas izcelsmes un tranzīta valsts. Par prioritāti būtu jāizvirza šīs sadarbības nostiprināšana, izstrādājot paktu ar Etiopiju, un tostarp būtu jāparedz konkrēti pasākumi saistībā ar Etiopijas apņemšanos sadarboties atgriešanas jomā.
Situācija Lībijā prasa īpašu uzmanību un stratēģisko iesaisti. Lībijā ir identificēti vairāk nekā 230 000 migrantu 37 . No tiem 4000–5000 atrodas aizturēšanas centros, un daudziem no viņiem nav pieejama veselības aprūpe un pārtika, turklāt šīs valsts nestabilitātes dēļ ir nopietnas bažas par šo cilvēku pamataizsardzības līmeni un tiesību ievērošanu 38 . Bez tam ir arī vairāk nekā 400 000 iekšzemē pārvietoto personu, kurām nepieciešama palīdzība. Kaut arī migrācijas jomā Lībijā līdz šim ir veikts zināms ierobežota apjoma darbs, īpaši sadarbībā ar UNHCR un Starptautisko Migrācijas organizāciju, darbu turpināt varēs tikai tad, kad būs nostabilizējusies politiskā situācija un uzlabojusies drošība. Lai Lībijā izveidotu stabilu un saliedētu valdību, būs vajadzīgs pastāvīgs politiskais ieguldījums, apņēmība un finansiālais atbalsts. Tāpēc galvenais mērķis būs sniegt atbalstu nacionālās saskaņas valdībai, lai tā spētu saviem pilsoņiem sniegt sociālos pamatpakalpojumus un drošību. Tas stiprinās jaunās valdības leģitimitāti un sekmēs stabilitāti.
ES ir izstrādājusi pasākumu paketi nacionālās saskaņas valdības un iedzīvotāju atbalstam, un daži no šiem pasākumiem jau tiek īstenoti. Šajā atbalsta programmā ir šādi elementi:
pašreizējais finansiālais atbalsts – saistības ir uzņemtas par projektiem kopsummā aptuveni EUR 100 miljonu apmērā, un daļa no šīm summām jau tiek izmaksāta. Kopš 2014. gada ES ir piešķīrusi EUR 12,5 miljonus tīriem humānās palīdzības projektiem un teju EUR 40 miljonus projektiem, ar kuriem risina konfliktu skarto cilvēku vajadzības;
aizsardzība – ļoti svarīgi ir sekmēt pārvietoto iedzīvotāju, kā arī viņus uzņemošo kopienu aizsardzību, noturību un stabilizāciju gan aizturēšanas centros, gan ārpus tiem;
atbalsts drošības sektora reformai ar uzsvaru uz policiju un krimināltiesībām, kā arī robežu pārvaldību – lai sekmētu spēju veidošanu un sniegtu atbalstu, tostarp robežu pārvaldības un migrācijas jomā, pēc Lībijas valdības pieprasījuma potenciāli varētu izveidot civilu kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju, kas balstītos uz esošo ES robežu palīdzības misiju, kā arī citām ES finansētām spēju veidošanas programmām. Ar šo varētu papildināt mācību pasākumus, kas vērsti uz Lībijas krasta apsardzi un jūras spēkiem;
pārvaldība – ES ir gatava valdībai sniegt atbalstu cilvēktiesībām un starptautiskajām konvencijām atbilstīgu tiesisko un institucionālo satvaru izveidē. Tas ietver spēju veidošanu attiecīgajās pārvaldes iestādēs un institūcijās, tostarp tiesībaizsardzības struktūrās;
tehniskā palīdzība – papildus tehniskās palīdzības iespējām no sadarbības finansējuma potenciāli varētu apsvērt Frontex atbalsta iespēju, izmantojot esošās pilnvaras, lai ar Lībiju noslēgtu darba vienošanos.
Uz dienvidiem no Lībijas ES ir intensificējusi dialogu un sadarbību migrācijas, drošības un attīstības jomā saistībā ar Sāhelas G5 aktīvāku iesaistīšanos reģionālā līmenī. Šajā kontekstā Agadesā tagad ir atvērta EUCAP Sāhelas misijas nodaļa, un ar Nigēru ir izveidota kopēja izmeklēšanas grupa. Papildus pašreizējām darbībām varētu paredzēt, ka trīs šajā reģionā darbojošās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas pēc attiecīgo valdību aicinājuma savus mācību kursus padara pieejamus citiem Sāhelas G5 spēkiem. Tādā veidā varētu sekmēt savstarpējos sakarus un atvieglot kopīgās pārrobežu patruļu operācijas. Varētu apsvērt arī atbalstu pārrobežu operatīvās sadarbības izveidei. Joprojām ļoti svarīga būs Mali un Nigērā īstenoto kopējās drošības un aizsardzības politikas darbību cieša koordinēšana ar attīstības projektiem, tostarp tiem, kurus atbalsta no ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai.
Šajā paziņojumā ir norādītas prioritārās valstis, taču šī pieeja galu galā būtu jāattiecina uz visām attiecīgajām valstīm. Paktu ilgtermiņa mērķus – novērst neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus – sasniegt palīdzēs arī gaidāmie stratēģiskie politikas instrumenti, jo īpaši globālā stratēģija un ES Āfrikas stratēģija.
Ilgtermiņa mērķi
Ilgtermiņā Āfrika joprojām ir prioritārais reģions, un tas būs pienācīgi atspoguļots ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā, ES un ĀKK attiecībās pēc Kotonū nolīguma darbības beigām, kā arī gaidāmajā integrētajā Āfrikas stratēģijā. Būtu jāpievēršas arī jaunām idejām attiecībā uz drošību, ieguldījumu iespējām, ilgtspējīgas attīstības mērķiem pēc Konsensa pārskatīšanas un jauniešu nodarbinātību, kā arī būtu jāpalielina jau tā augstais Eiropas OAP līmenis Āfrikā (EUR 20 miljardi gadā), lai sasniegtu mērķi, kas ir 0,7 % no NKI. Visi šie elementi veidos pamatu ES un Āfrikas samitam, kas notiks 2017. gadā.
Āzijā viena no galvenajām Eiropā ierodošos neatbilstīgo migrantu un bēgļu izcelsmes valstīm ir Afganistāna. ES būtu jāturpina tās sen sāktais darbs pie šīs valsts stabilizācijas atbalsta, taču būtu arī aktīvāk jārīkojas ar mērķi panākt Afganistānas sadarbošanos atpakaļuzņemšanas jomā. Prioritāras izcelsmes valstis Āzijā ir arī Pakistāna un Bangladeša. Irāna ir gan izcelsmes valsts attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem, gan nozīmīga migrantu tranzīta valsts, jo sevišķi no Afganistānas, bet arī no Irākas, Pakistānas un Bangladešas, turklāt tajā pašlaik ir uzņemti aptuveni 2–3 miljoni afgāņu. Tāpēc ES un Irānai būtu jāsāk vispusīgs dialogs par migrāciju. ES turklāt būtu jāturpina atbalstīt Irānas centienus sociāli integrēt savā valstī bēgļus no Afganistānas. Irānas valdības veiktais darbs pie pamatpakalpojumu nodrošināšanas bēgļiem arī turpmāk tiks papildināts ar ES humānās palīdzības operācijām (EUR 9 miljoni 2016. gadā).
No kaimiņvalstīm ES ir sen iedibinātas partnerattiecības ar Maroku migrācijas jautājumos, un ES turpinās šo auglīgo sadarbību, kolīdz tam būs piemēroti apstākļi. Alžīrija patlaban nav to valstu vidū, kurās migrācijas jautājumi rada īpašas bažas, taču ES ir gatava attiecīgajā brīdī padziļināt dialogu un sadarbību šajā jautājumā. Turpretī ar Ēģipti Savienība sadarbosies spēcīgāk, tostarp palielinot finansiālo palīdzību spēju veidošanai un neaizsargātāko grupu aizsardzībai un sniedzot sociālekonomisko atbalstu grupām, kurām varētu būt nosliece uz migrēšanu. Šīs darbības būtu jāpastiprina, ņemot vērā, ka arvien palielinās no Ēģiptes izejošās plūsmas Vidusjūras centrālās daļas maršrutā, – Hartūmas procesa sadarbības ietvaros būtu jāpastiprina kopīgā rīcība kontrabandas apkarošanas jomā.
|
Galvenās darbības: noslēgt paktus ar Jordāniju un Libānu un ar Tunisiju izskatīt, kā vislabāk pāriet uz jaunu ES un Tunisijas sadarbības līmeni; izstrādāt un saskaņot paktus ar Nigēru, Nigēriju, Senegālu, Mali un Etiopiju; būt gatavībā atbalstīt Lībijas nacionālās saskaņas valdības darbu pie neatbilstīgās migrācijas plūsmu pārvaldības, tostarp cenšoties sekmēt reģionālo sadarbību ar Lībijas dienvidu kaimiņiem un Sāhelas reģionu. |
4. SECINĀJUMI
Lai ievērojami palielinātu mūsu darbību ietekmi uz Eiropas programmas migrācijas jomā ārējo dimensiju, Komisija un Augstā pārstāve ierosina jaunu, uz rezultātiem orientētu sadarbības koncepciju – partnerības satvaru. Mērķis ir panākt saskaņotu ES rīcību, proti, ka Savienība un tās dalībvalstis rīkojas koordinēti. ES un tās dalībvalstīm būtu kombinēti jāizmanto attiecīgie instrumenti un rīki, lai ar mērķi labāk pārvaldīt migrāciju noslēgtu paktus ar trešām valstīm. Tas nozīmē, ka attiecībā uz katru partnervalsti jānosaka pozitīvie un negatīvie stimuli, kuru izmantojuma pamatā būtu jābūt skaidrai izpratnei par to, ka attiecībās starp ES un konkrēto valsti vadīsies jo īpaši pēc šīs valsts spējām un gatavības sadarboties migrācijas pārvaldības jomā. Būs jāizmanto viss politikas virzienu, finanšu instrumentu un ES ārējo attiecību instrumentu arsenāls. Šajā kontekstā svarīgi ir arī aktivizēt darbu pie Valetas samitā pieņemtā Valetas rīcības plāna īstenošanas, tostarp tā finanšu aspektos. Lai nodrošinātu, ka ES un tās dalībvalstis strādā tandēmā, būtu jāizveido mehānisms koordinācijai starp ES iestādēm un dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka ES un attiecīgo dalībvalstu labā pilnībā jāizmanto dalībvalstu īpašās attiecības ar trešām valstīm.
Īstermiņā tiek ierosināts pabeigt paktus ar Jordāniju un Libānu, ar Tunisiju izskatīt, kā vislabāk pāriet uz jaunu ES un Tunisijas sadarbības līmeni, un izstrādāt un saskaņot paktus ar Nigēru, Nigēriju, Senegālu, Mali un Etiopiju, kā arī būt gatavībā atbalstīt Lībijas nacionālās saskaņas valdības darbu pie neatbilstīgās migrācijas plūsmu pārvaldības, tostarp cenšoties sekmēt reģionālo sadarbību ar Lībijas dienvidu kaimiņiem un Sāhelas reģionu. Papildus ikgadējai ES un dalībvalstu oficiālajai attīstības palīdzībai ir ierosināts paktu īstenošanas atbalstam 2016.–2020. gadā mobilizēt teju EUR 8 miljardus.
Ilgtermiņā ES būtu jāturpina novērst neatbilstīgās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus un stiprināt uzņemošo kopienu spējas. Komisija uzskata, ka šo problēmu risināšanai ir iespējams piesaistīt vēl papildu EUR 62 miljardus, ja visas dalībvalstis un partneri, tostarp starptautiskās finanšu iestādes, uzņemsies tikpat lielas saistības kā Komisija un ja Eiropas Parlaments sniegs spēcīgu atbalstu šiem centieniem. Partnerības satvara mērķis ir dot ES iespēju pārvaldīt lielākās migrācijas plūsmas, kādas pasaulē pieredzētas kopš Otrā pasaules kara. Šis satvars pievērsīsies visiem šīs migrācijas krīzes aspektiem – no tās pamatcēloņiem līdz traģēdijām, kas ik dienu norisinās Vidusjūrā. Šos vērienīgos mērķus ir iespējams sasniegt vienīgi tad, ja ES un tās dalībvalstis cieši un pastāvīgi sadarbosies partnerībā ar migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm.
|
Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropadome tiek aicināta atbalstīt: partnerības satvara izveidi ar mērķi mobilizēt un koncentrēt ES darbības un resursus, lai kopā ar trešām valstīm labāk pārvaldītu migrāciju. Šā mērķa sasniegšanai būtu jāizmanto viss ES un dalībvalstu politikas virzienu un instrumentu arsenāls. Jo īpaši ES attīstības un tirdzniecības politikā tiks integrēti dažādi pozitīvie un negatīvie stimuli, ar kuriem atbalstīt valstis, kuras ir gatavas efektīvi sadarboties ar ES migrācijas pārvaldības jomā, un nodrošināt, ka valstīm, kas nesadarbojas, iestājas attiecīgas sekas; darba aktivizēšanu pie Valetas rīcības plāna īstenošanas, tostarp tā finanšu aspektos, kas arī būs būtiski svarīga šajā procesā; ES iestāžu un dalībvalstu ciešu un pastāvīgu sadarbību paktu īstenošanā; finansējuma ātru piešķiršanu no ES un dalībvalstu budžetiem, īpaši līdzekļu papildināšanai ES Ārkārtas trasta fondā Āfrikai, paktos noteikto mērķu īstenošanai; Ārējo investīciju fonda ātru izveidi ar mērķi piesaistīt līdz pat EUR 62 miljardus. Lai sasniegtu šo mērķi, dalībvalstis, Eiropas Investīciju banka un citas starptautiskās finanšu iestādes tiek aicinātas ieguldīt šajā fondā; procesa pirmajā posmā – izstrādāt īpaši pielāgotus paktus ar Nigēru, Nigēriju, Senegālu, Mali un Etiopiju un pastiprināt attiecības ar Tunisiju un Lībiju. |
Pielikumi
1. pielikums. Nelikumīga ES robežas šķērsošana, atgriešanas lēmumi un efektīva atgriešana (2014.–2015. gads)
2. pielikums. Augsta līmeņa dialogi
3. pielikums. Lielāko pašlaik īstenoto ES finansēto darbību piemēri.
4. pielikums. Dalībvalstu finansiālās saistības un iemaksas trasta fondos un Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijā
COM(2015) 240 final, 2015. gada 13. maijs.
Piemēram, Turcijā, Libānā un Jordānijā, kopā ņemot, mitinās aptuveni 5 miljoni bēgļu no Sīrijas, Irānā ir izmitināti kādi 2–3 miljoni afgāņu, Tunisijā – 1 miljons lībiešu, un Āfrikas raga valstis jau vairākus gadus katra ir izmitinājusi vairāk nekā pusmiljonu bēgļu.
Ar vairāku valstu iestādēm norisinājās dialogs ministru līmenī. Vairumu dialogu risināja Augstā pārstāve/priekšsēdētāja vietniece un Komisija, bet dažos gadījumos dalībvalstis visas ES vārdā. Šajā sakarā Vācijas, Francijas un Nīderlandes ministri apmeklēja trešās valstis. Sīkāku informāciju skat. 2. pielikumā.
JOIN(2015) 50 final. EKP un paplašināšanās procesa valstīs pašlaik tiek slēgti līgumi par projektiem EUR 1,2 miljardu apmērā, lai atbalstītu bēgļus un uzņemošās kopienas, sākot no migrācijas pārvaldības un sociālekonomiskās attīstības pasākumiem līdz pat pasākumiem izglītības jomā.
COM(2015) 676 final, 2016. gada 15. decembris.
COM(2016) 231 final, 2016. gada 20. aprīlis. Samazināšanās tendence turpinās (vidējais iknedēļas ieceļošanas gadījumu skaits no Turcijas uz karstajiem punktiem Grieķijas salās laikposmā no 2016. gada 9. līdz 29. maijam bija aptuveni 300).
Pastiprinātā sadarbība, kas sekoja ES un Turcijas paziņojumam, ir ievērojami palielinājusi Turcijas iestāžu rīcību – 2016. gada aprīlī tika aizturēti 124 migrantu kontrabandisti. Turcija ir arī norīkojusi sadarbības koordinatoru sakariem ar Eiropolu. Arī Rietumbalkānu valstīm Vīnē tika atvērts kopīgs operatīvais birojs, lai uzlabotu izlūkdatu apmaiņu un uzņemtu izmeklētājus, kas strādā kopīgās operācijās pret kontrabandistiem.
Lielāko pašlaik īstenoto ES finansēto darbību piemērus skatīt 3. pielikumā.
COM(2016) 234 final, 2016. gada 26. aprīlis.
Tas nozīmē, ka no kopējās summas EUR 733 miljonu apmērā 2015. un 2016. gadā lēmumi jau ir pieņemti par EUR 427,5 miljoniem, no tiem līgumi jau ir noslēgti par EUR 200 miljoniem un EUR 96 miljoni jau ir izmaksāti, turklāt par papildu EUR 267 miljoniem lēmumu ir plānots pieņemt 2016. gada jūnijā, un EUR 38,5 miljoni vēl paliek, neskaitot iespējamās jaunās papildu iemaksas.
Sāhelai un Ziemeļāfrikai jūnijā ir paredzēti papildu EUR 150 miljoni.
Šo mehānismu izveidoja 2015. gada novembrī, ņemot vērā ES un Turcijas kopīgo rīcības plānu. Informāciju par iemaksām skat. 4. pielikumā.
Galvenās mehānisma prioritātes ir tūlītēja un vidēja termiņa palīdzība, tostarp humānā palīdzība, migrācijas pārvaldība, izglītība, veselības aprūpe, pašvaldību infrastruktūra un sociāli ekonomiskais atbalsts. Aprīlī tika panākta vienošanās par īpašo pasākumu EUR 60 miljonu apmērā, lai palīdzētu ar pajumti, pārtiku un veselības aprūpi personām, kas atgriežas.
Piemēram, 2015. gada oktobrī Frontex atklāja vairākus migrantu kuģus, izmantojot kuģu ziņošanas sistēmu un satelītattēlu apvienojumu, ko organizēja Frontex ar Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA) un ES satelītcentru. Tika izglābti 350 migranti no četrām laivām.
COM(2015) 671 final, 2015. gada 15. decembris.
COM(2016) 270 final, 2016. gada 4. maijs.
Sadarbība ar izcelsmes un tranzītvalstīm tika noteikta par galveno prioritāti ES rīcības plānā cīņai pret migrantu kontrabandu (COM(2015) 285 final, 2015. gada 27. maijs).
Ņemot vērā iepriekš teikto, 2016. gada 7. jūnijā iesniegtās zilās kartes reformas (COM(2016)378) mērķis ir piesaistīt augsti kvalificētus migrantus ES darba tirgum.
Tas bija svarīgs jautājums pārskatītajā Eiropas Kaimiņattiecību politikā, kurā norādīts uz īpašām shēmām to EKP valstu valstspiederīgajiem, kuras vēlas iesaistīties ciešākā sadarbībā ar Eiropas Savienību migrācijas jomā.
Atgriešanas direktīvā ir paredzēti aizsargpasākumi, lai nodrošinātu, ka atgriešanas operācijas ir humānas un ka tiek ievērotas migrantu tiesības, tostarp neizraidīšanas princips, tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, ģimenes vienotība, bērna labākās intereses un neaizsargātu personu īpašās vajadzības.
COM(2015) 453 final, 2015. gada 9. septembris.
Patlaban notiek sarunas ar attiecīgajām valstīm Āfrikā par vizītēm uz Eiropas Savienību, lai palīdzētu identificēšanā. Četras valstis jau apņēmušās organizēt šādas vizītes.
Par paraugu ir jāņem nesenie ES un dalībvalstu partnerības piemēri Rietumāfrikā un Austrumāfrikā, kā arī Āzijā.
Etiopija, Eritreja, Mali, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Somālija, Sudāna, Gana, Kotdivuāra, Alžīrija, Maroka, Tunisija, Afganistāna, Bangladeša un Pakistāna.
Skatīt COM(2016) 197 final, 6.4.2016.
Tomēr, ievērojot humanitāros principus, uz vajadzībām balstītajai humānajai palīdzībai nevar izvirzīt nekādus nosacījumus.
Āfrikas ragā EUR 124 miljonus vērti projekti ir vērsti uz to, lai radītu piemērotus apstākļus neatbilstīgo migrantu un citās valstīs uzņemto bēgļu efektīvai atgriešanai un reintegrācijai, piemēram, EUR 50 miljoni paredzēti, lai atbalstītu somāliešu brīvprātīgu atgriešanos gan no reģiona, gan Eiropas (uzlabota pamatpaklapojumu pieejamība, jaunas saimnieciskās iespējas un mazāka neaizsargātība gan atgriežamajām personām, gan kopienām, kurās tās atgriežas. Tāpat pašlaik tiek gatavots projekts Afganistānai, Pakistānai un Bangladešai ar mērķi stiprināt šo valstu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas spējas un piedāvāt reintegrācijas paketes personām, kuras atgriežas no ES.
Dalībvalstu iemaksu līdzšinējā kopsumma ir aptuveni EUR 80 miljoni.
Izņemot humāno palīdzību, kas balstās tikai uz vajadzībām.
Avots: ESAO DAC neto maksājumi oficiālajai attīstības palīdzībai. 2015. gada dati būs pieejami 2016. gada nogalē.
No šīs summas vairāk nekā EUR 0,75 miljardi jau ir rezervēti saskaņoto projektu atbalstam.
No šīs summas līdz šim ir uzņemtas saistības par EUR 428 miljoniem.
No jaunā fonda piešķirtais finansējums atbilstu avota fondu un instrumentu noteikumiem par reģionālajiem piešķīrumiem un atbilstību.
Ženēvā 2016. gada martā notika UNHCR vadītā augsta līmeņa sanāksme “Globālā atbildības dalīšana ar Sīrijas bēgļu uzņemšanas ceļiem”.
Komisija 2016. gada februārī ierosināja jaunu makroekonomikas finansiālās palīdzības operāciju EUR 500 miljonu apmērā, kuru Padome apstiprināja 2016. gada 1. jūnijā.
EUR 40 miljoni no ES Ārkārtas trasta fonda Āfrikai un EUR 6 miljoni kā Vācijas līdzfinansējums.
IOM pārvietošanas izsekojumu matrica.
No 765 aizturētajiem Rietumāfrikas valstspiederīgajiem 572 ir pauduši vēlmi atgriezties savā izcelsmes valstī.