Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Apvienotās Karalistes 2016. gada valsts reformu programmu

un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Apvienotās Karalistes 2016. gada konverģences programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu 2 ,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas 3 ,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu 4 , tādējādi uzsākot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2016. gada 17.–18. martā. Komisija 2015. gada 26. novembrī, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma Brīdinājuma mehānisma ziņojumu 5 , kurā Apvienotā Karaliste minēta kā viena no dalībvalstīm, par kurām būtu jāsagatavo padziļinātais pārskats.

(2)2016. gada valsts ziņojums par Apvienoto Karalisti 6 tika publicēts 2016. gada 26. februārī. Tajā tika izvērtēti Apvienotās Karalistes panākumi attiecībā uz to, kā tiek īstenoti Padomes 2015. gada 14. jūlijā pieņemtie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, un Apvienotās Karalistes progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu. Tajā ir iekļauti arī padziļinātā pārskata rezultāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu. Komisija 2016. gada 8. martā iepazīstināja ar padziļinātā pārskata rezultātiem 7 . Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka Apvienotajā Karalistē nav pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības. Neaizsargātību var radīt liels mājsaimniecību sektora parāds, paaugstināti mājokļu cenu līmeņi un lieli tekošā konta deficīti. Tajā pašā laikā mājsaimniecību bilances kopumā ir spēcīgas un banku nozares noturība turpina uzlaboties. Īstermiņā, šķiet, ir pieaugusi mājsaimniecību sektora un plašākas ekonomikas noturība pret riskiem, piemēram, pret procentu likmes vai nodarbinātības satricinājumiem. Taču paies laiks, līdz vairākas valdības iniciatīvas būtiski ietekmēs nelīdzsvarotību starp mājokļu piedāvājumu un pieprasījumu. Riski, kas saistīti ar lielu tekošā konta deficītu, ir mazināti ar labvēlīgu iestāžu sistēmu un nelielām ārvalstu valūtas saistībām. Deficīta pieaugumu veicināja deficīta pieaugums attiecībā uz primārajiem ienākumiem, un paredzēts, ka, mazinoties nelabvēlīgajiem cikliskajiem apstākļiem, deficīts samazināsies.

(3)Apvienotā Karaliste 2016. gada 24. martā iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada konverģences programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi iekļauti Eiropas strukturālo un investīciju fondu 2014.–2020. gadam plānošanā. Kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerattiecību nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Komisija ir sniegusi papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu norādēs par to pasākumu piemērošanu, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību 8 .

(5)Pašlaik Apvienotajai Karalistei piemēro Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu. Ja Apvienotā Karaliste 2016.–2017. gadā nodrošinās pārmērīga budžeta deficīta noturīgu novēršanu, uz to, sākot no 2017.–2018. gada, būs attiecināma pakta preventīvā daļa un pārejas noteikums par parādu. Valdība savā 2015.–2016. gada konverģences programmā norāda, ka tā sagaida, ka nominālais deficīts 2016.–2017. gadā būs zem 3 % no IKP, un prognozē, ka līdz 2017.–2018. gadam tas turpmāk samazināsies līdz 2,0 % no IKP. Pārrēķinātais 9 strukturālais deficīts norāda, ka sagaidāms strukturālās bilances uzlabojums 0,6 % apmērā no IKP 2015.–2016. gadā; 0,9 % apmērā no IKP 2016.–2017. gadā un 0,7 % apmērā no IKP 2017.–2018. gadā. Konverģences programmā nav iekļauts vidēja termiņa budžeta mērķis. Saskaņā ar konverģences programmu tiek prognozēts, ka valsts parāda attiecība pret IKP pieaugs no 88,0 % no IKP 2015.–2016. gadā līdz augstākajam līmenim, proti, 88,3 % no IKP 2016.–2017. gadā un 2017.–2018. gadā samazināsies līdz 87,1 % no IKP. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir budžeta prognozes pamatā, ir ticams. Pasākumi, kas ļautu sasniegt 2016.–2017. gadā un 2017.–2018. gadā plānotos deficīta mērķus, ir pietiekami precizēti. Tomēr dažu pasākumu, kuru ietekme uz budžetu ir aptuveni 0,2 % apmērā no IKP, ietekme 2017.–2018. gadā ir neskaidrāka. Pamatojoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, sagaidāms, ka Apvienotā Karaliste 2015.–2016. gadā būs sasniegusi ieteikto nominālo deficītu 4,1 % apmērā no IKP un īstenojusi ieteikto fiskālo konsolidāciju. Tiek prognozēts, ka Apvienotā Karaliste līdz 2016.–2017. gada termiņam novērsīs tās pārmērīgo deficītu saskaņā ar Padomes ieteikumiem, taču tā nesasniegs ieteikto nominālā deficīta mērķi 2,7 % apmērā no IKP. Paredzams, ka, īstenojot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kumulatīvā veidā tiks nodrošināta nebūtiski mazāka fiskālā konsolidācija nekā ieteikts. Sagaidāms, ka 2017.–2018. gadā Apvienotā Karaliste nemainīgas politikas apstākļos nodrošinās atbilstību ieteiktajai korekcijai virzībā uz minimālo vidēja termiņa budžeta mērķi. Prognozēts arī, ka Apvienotā Karaliste 2017.–2018. gadā ievēros pārejas noteikumu par parādu. Pamatojoties uz konverģences programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka Apvienotā Karaliste kopumā panāks atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

(6)Ražīgums Apvienotajā Karalistē sakaras ar stagnāciju kopš 2008. gada. Tas var būt saistīts ar vairākiem faktoriem, piemēram, zemu kapitāla ieguldījumu, prasmju trūkumu, prasmju neatbilstību un pāreju uz ekonomiku, ko veido uzņēmējdarbības nozares ar zemāku ražīgumu. Arī šajā kontekstā ir jāņem vērā problēmas, kas saistītas ar mājokļu nepietiekamību, jo īpaši ģeogrāfiskajos apgabalos, kur ir augsta ekonomikas izaugsme. Valdības 2015. gada jūlija politikas dokumentā “Fixing the foundations- creating a prosperous nation” ir izklāstīts visaptverošs risinājums šajā jomā. Ņemot vērā dažus joprojām pastāvošos šķēršļus ieguldījumiem un publisko un privāto ieguldījumu zemo līmeni Apvienotajā Karalistē, valdības politikas pasākumi nolūkā paaugstināt prasmju līmeni, inovāciju un ieguldījumus infrastruktūrā ir savlaicīgi, lai gan būtiska būs to sekmīga īstenošana. Viens no galvenajiem uzdevumiem ieguldījumu jomā ir nodrošināt pietiekamas investīcijas tīkla infrastruktūrā. Valsts infrastruktūras plānā, kas ir atjaunināts 2016. gada martā, saskaņotā un konsekventā satvarā ir izklāstīta sīkāka informācija par panākto progresu attiecībā uz infrastruktūras projektiem. Plāns ir atkarīgs no tā, vai izdosies nodrošināt privātā finansējuma pieaugumu attiecībā uz lielāko ieguldījuma daļu. Ļoti būtiska ir īstenošana un uzraudzība, kā arī izšķiroši faktori ir caurskatāmība un pārskatatbildība. Neraugoties uz dažādām valdības iniciatīvām, mājokļu pieprasījums joprojām pārsniedz piedāvājumu, un tas atspoguļojas augstajās un pieaugošajās mājokļu cenās. Mājokļu trūkums ir visakūtāk jūtams strauji augošajā Londonā un Dienvidaustrumu reģionos. Zemes izmantošana notiek saskaņā ar principiem, kas izklāstīti valsts plānošanas politikas satvarā, un reformētas plānošanas sistēmas efektīva īstenošana varētu veicināt mājokļu būvniecības pieaugumu.

(7)Apvienotās Karalistes darba tirgus joprojām ir dinamisks. Nodarbinātības līmenis 2015. gadā sasniedza 76,9 % (vecuma grupā 20–64), savukārt bezdarba līmenis turpināja samazināties, sasniedzot 5,3 %. To jauniešu bezdarba līmenis, kas nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā, ir samazinājies vēl vairāk. Tomēr joprojām ir iespējami uzlabojumi attiecībā uz neaktīvu, nepietiekami nodarbinātu un mazkvalificētu darba ņēmēju nākotnes perspektīvām. Labākas attīstības iespējas darba tirgū un konkrētāki kvalifikācijas paaugstināšanas rīki palīdzētu tiem iedzīvotājiem, kuriem ir mazas algas un / vai kuriem ir maza darba slodze. Tas palīdzētu risināt arī prasmju trūkumu, kas dažās ekonomikas jomās, piemēram, celtniecībā, nenoliedzami pastāv. Būs rūpīgi jāpievēršas veiksmīgai to resursu izmantošanai, kas izriet no māceklības nodevas. Bērnu aprūpes pieejamības uzlabošanas priekšlikumi būs savlaicīgi jāīsteno, jo bērnu aprūpes iespēju pieejamība un izmaksas joprojām sagādā problēmas.

(8)Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir veikusi Apvienotās Karalistes ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un publicējusi to 2016. gada valsts ziņojumā. Turklāt tā ir izvērtējusi konverģences programmu un valsts reformu programmu, kā arī pasākumus, kas veikti saistībā ar iepriekšējos gados Apvienotajai Karalistei adresētiem ieteikumiem. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai to lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Apvienotajā Karalistē, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā nepieciešamību nostiprināt Eiropas Savienības vispārējo ekonomisko pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 3. ieteikumā.

(9)Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi konverģences programmu, un tās atzinums 10 ir atspoguļots jo īpaši 1. Ieteikumā,

AR ŠO IESAKA Apvienotajai Karalistei 2016. un 2017. gadā rīkoties šādi.

1.Censties ilgtspējīgi novērst pārmērīgu budžeta deficītu līdz 2016.–2017. gadam. Pēc tam, kad tiks novērsts pārmērīgs budžeta deficīts, panākt 2017.–2018. gadā fiskālo korekciju 0,6 % apmērā no IKP minimālā vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanai.

2.Risināt tīkla infrastruktūras ieguldījumu nepilnības, tostarp nodrošinot valsts infrastruktūras plāna ieguldījumu prioritāšu īstenošanu. Veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu mājokļu piedāvājumu, tostarp īstenojot valsts plānošanas politikas sistēmas reformas.

3.Risināt prasmju neatbilstību un nodrošināt prasmju attīstību, tostarp stiprinot māceklības kvalitāti. Vēl vairāk uzlabot cenas ziņā pieņemamas un kvalitatīvas bērnu pilna laika aprūpes pieejamību.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs