EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 12.4.2016
COM(2016) 220 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI
Novērtējums par Grieķijas rīcības plānu, ar ko paredzēts novērst būtiskos trūkumus, kuri konstatēti 2015. gada izvērtējumā par Šengenas acquis piemērošanu ārējo robežu pārvaldības jomā
1. Ievads
ES valstu un valdību vadītāji 7. martā 1 vienojās prioritārā kārtībā turpināt visus ceļvedī “Atpakaļceļš uz Šengenu” 2 minētos elementus, lai izbeigtu uz laiku atjaunotās iekšējās robežkontroles un līdz gada beigām atjaunotu Šengenas zonas normālu darbību. Komisijas paziņojumā izklāstīts pasākumu kopums, kuru mērķis ir atjaunot Šengenas zonas normālu darbību, vienlaikus sniedzot pilnu atbalstu dalībvalstīm, kas saskaras ar spiedienu. Jo īpaši tajā paredzēti pasākumi, kuru mērķis ir novērst trūkumus ES ārējo robežu pārvaldībā. Tas novērsīs minētos trūkumus, šādi ļaujot atcelt izņēmuma kārtā atjaunotās iekšējo robežu kontroles. Ceļvedī norādīts, kā procedūras, kas noteiktas Šengenas noteikumos, varētu izmantot, lai atjaunotu Šengenas sistēmas normālu darbību līdz gada beigām. Viens no šiem pasākumiem ir Grieķijas iesniegtais rīcības plāns par Padomes ieteikumu īstenošanu, lai novērstu konstatētos trūkumus robežu pārvaldībā. Šis ziņojums ir vēl viens procesā paredzētais posms, proti, Komisijas novērtējums par rīcības plānu, ko iesniegušas Grieķijas iestādes.
Process
Regula (ES) Nr. 1053/2013 (“Regula”) izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu 3 . Pamatojoties uz šo mehānismu, dalībvalstīs regulāri notiek gan iepriekš paziņoti, gan nepaziņoti izvērtējuma apmeklējumi, ko īsteno Komisijas vadītas darba grupas, kurās ir eksperti no dalībvalstīm un Frontex. Pēc katra apmeklējuma tiek sagatavots Šengenas izvērtējuma ziņojums. Ja ziņojumā ir identificētas kādas nepilnības ārējo robežu pārvaldībā, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņem ieteikumus attiecībā uz korektīvām darbībām. Ja tiek konstatēti nopietni trūkumi ārējo robežu pārvaldībā, Komisija papildus var ieteikt izvērtētajai dalībvalstij veikt attiecīgus konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Padomes ieteikumam ( Šengenas Robežu kodeksa 4 19.b pants).
Lai izvērtēšanas mehānisms būtu pēc iespējas efektīvs un saskaņā ar Regulas 16. pantu, izvērtētajai dalībvalstij triju mēnešu laikā no Padomes ieteikuma pieņemšanas 5 jāiesniedz Komisijai un Padomei rīcības plāns par konstatēto trūkumu novēršanu. Viena mēneša laikā pēc rīcības plāna saņemšanas Komisija iesniedz savu novērtējumu par tā rīcības plāna atbilstību, ko dalībvalsts iestādes iesniegušas Padomei.
Procesa piemērošana Grieķijai
Pēc 2015. gada novembrī izvērtētās Šengenas acquis piemērošanas ārējo robežu pārvaldības jomā šis process šobrīd tiek īstenots Grieķijā. Izvērtējuma ziņojumu, kas izstrādāts, pamatojoties uz apmeklējumiem uz vietas, un atklāj nopietnus trūkumus Grieķijas veiktajā ārējo robežu kontrolē, Komisija pieņēma 2016. gada 2. februārī 6 . Ieteikumus par korektīvām darbībām Padome pieņēma 2016. gada 12. februārī 7 . Tā kā izvērtējuma ziņojums atklāja būtiskus trūkumus, Komisija 2016. gada 24. februārī papildus pieņēma īstenošanas lēmumu, ar ko izklāsta Ieteikumu par konkrētiem pasākumiem, kuri jāveic Grieķijai 8 .
Šajā paziņojumā ir izklāstīts Komisijas novērtējums par Grieķijas iestāžu 2016. gada 12. martā iesniegtā rīcības plāna atbilstību izvērtēšanas ziņojumā konstatēto būtisko trūkumu novēršanai. Šajā novērtējumā ir ņemts vērā arī pirmais progresa ziņojums par to, kā tiek īstenots Komisijas ieteikums par Šengenas Robežu kodeksa 19.b pantu, ko 2016. gada 12. martā kopā ar rīcības plānu Grieķija iesniedza Komisijai .
Tā kā situācija Grieķijā pastāvīgi mainās, uzmanība pievērsta arī jaunām tendencēm, piemēram, ES un Turcijas kopīgā rīcības plāna attiecīgo aspektu īstenošanai, kā arī karsto punktu pieejas īstenošanai un darbībai Grieķijā, par ko regulāri tiek ziņots Komisijas progresa ziņojumos. Tāpēc šajā ziņojumā novērtēta Grieķijas iestāžu iesniegtā rīcības plāna atbilstība, pamatojoties uz pašreiz pieejamajiem faktiem, un tas neskar novērtējumu attiecībā uz Grieķijas iestāžu otro ziņojumu, kas tiks iesniegts saskaņā ar Regulas 16. panta 4. punktu.
Komisijas paziņojumā “Atpakaļceļš uz Šengenu – Ceļvedis” izklāstīts iepriekš aprakstītais process un līdz šim veiktie pasākumi. Tajā norādīts, ka, ja migrācijas spiediens un konstatētie trūkumi ārējā robežkontrolē pastāvēs arī pēc 12. maija, tad Komisijai saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 26. panta 2. punktu būtu jāiesniedz Padomei priekšlikums ieteikumam par saskaņotu Savienības pieeju attiecībā uz iekšējām robežkontrolēm līdz ārējās robežkontroles strukturālo nepilnību mazināšanai vai novēršanai. Komisija apstiprina, ka tā būs gatava šādai iespējamībai un rīkosies bez kavēšanās.
Jebkurš Komisijas priekšlikums, kas tiktu pieņemts saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 26. pantu, ierosinātu robežkontroles tikai pie tiem iekšējo robežu posmiem, kuros kontroles būtu nepieciešamas un samērīgas, lai reaģētu uz konstatētajiem nopietnajiem draudiem sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai. Jebkādas ieteiktās robežkontroles arī būtu pagaidu kontroles un uz iespējami īsu laiku, ņemot vērā novēršamos draudus. Kā sīkāk paskaidrots Komisijas paziņojumā “Atpakaļceļš uz Šengenu – Ceļvedis”, ja situācija kopumā atļaus, mērķis būtu atcelt visas iekšējās robežkontroles Šengenas zonā sešu mēnešu laikā no to ieviešanas, proti, līdz 2016. gada novembra vidum.
Visbeidzot, ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāatgādina, ka Šengenas Robežu kodeksa 26. panta piemērošana ir aizsargpasākums Šengenas zonas vispārējai darbībai. Tā nav sankcija pret kādu dalībvalsti, un tās nolūks nav izslēgt kādu dalībvalsti no Šengenas zonas.
2. Vispārīgs vērtējums
Grieķijas iestāžu iesniegtais rīcības plāns attiecas uz Padomes ieteikumu, kā arī (atbilstīgos gadījumos) uz Komisijas ieteikumu. Tas iepazīstina ar jau veiktajām un paredzētajām korektīvajām darbībām šo ieteikumu īstenošanai.
Padomes ieteikumā uzskaitīti 49 punkti, kas attiecas uz reģistrācijas procedūru, robežuzraudzību, riska analīzi, starptautisko sadarbību, cilvēkresursiem un apmācību, robežpārbaudes procedūrām, kā arī infrastruktūru un aprīkojumu. Padome arī plašākā nozīmē ieteica Grieķijai veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pie visām Grieķijas ārējam robežām tiek veikta ārējo robežu kontrole un tā notiek saskaņā ar Šengenas acquis, lai neapdraudētu Šengenas zonas darbību.
Padome norādīja, ka, ņemot vērā turpmāku sekundāru kustību uz citām dalībvalstīm, kura apdraud visas Šengenas zonas darbību un kuras rezultātā vairākas dalībvalstis uz laiku ir atjaunojušas robežkontroli pie iekšējām robežām, ir jānodrošina identifikācijas un reģistrācijas procedūras atbilstoša darbība, kā arī piemēroti uzņemšanas apstākļi. Tādēļ Padome norādīja, ka ir svarīgi pēc iespējas drīz novērst visus apzinātos trūkumus un šajā ziņā precizēt prioritātes konkrētu ieteikumu īstenošanai.
Attiecībā uz Grieķijas iestāžu iesniegtajā rīcības plānā ierosināto darbību atbilstību pēc būtības, termiņa un finansējuma, Komisija uzskata, ka, lai atbilstoši izvērtētu un uzraudzītu ierosināto darbību laicīgu īstenošanu, attiecībā uz vairākām darbībām vajadzīga sīkāka informācija un/vai precizējumi. Šie dati ir arī vajadzīgi, lai pilnīgi informētu Eiropas Parlamentu un Padomi, kā paredzēts Regulas 16. panta 6. punktā.
Šā paziņojuma 3. nodaļā ir sniegts pārskats par korektīvajām darbībām, par kurām Komisijai ir vajadzīga papildu informācija vai precizējums par būtību.
Attiecībā uz dažādu pasākumu termiņu, finansējumu un atbildību par to īstenošanu ir veikts šāds vispārējs novērtējums.
Termiņš
Attiecībā uz vairākiem pasākumiem norādītais izpildes laiks “procesā” netiek uzskatīts par pietiekamu. Lai varētu uzraudzīt visu ierosināto pasākumu īstenošanu, tiem būtu jānosaka precīzi termiņi, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar aprīkojuma iegādi (12. un 38. pasākums), īpašu sistēmu izstrādi (1.–9. pasākums, ciktāl tie attiecas uz jaunas imigrantu datu kartēšanas sistēmas izveidi, 12., 15., 35. un 48. pasākums), infrastruktūras pielāgošanu acquis (36. pasākums) un plānotajiem apmācību pasākumiem (19., 20. un 29. pasākums).
Atbildība
Grieķijas iestāžu iesniegtajā rīcības plānā nav informācijas par iestādēm, kas ir atbildīgas par konkrētu pasākumu īstenošanu un šo pasākumu īstenošanas uzraudzību. Tas būtu jāpapildina ar informāciju par iestādēm, kas ir atbildīgas par rīcības plāna īstenošanu kopumā, kā arī par atsevišķiem pasākumiem, un par iespējamiem valsts pēcpārbaudes mehānismiem, kas saistīti ar minēto pasākumu īstenošanu.
Finansējums
Lai gan nav sniegts skaidrs un visaptverošs finansējuma plāns, Grieķijas iestāžu iesniegtajā rīcības plānā norādīts, ka vairāki galvenie pasākumi ir īstenoti vai tos plānots īstenot, izmantojot atbalstu no Iekšējās drošības fonda gan Grieķijas valsts programmas, gan ārkārtas palīdzības programmas ietvaros. Grieķijai ir jāveic papildu darbs, lai nodrošinātu, ka ievērojamais finansējums, ko tā saņēmusi ar ES finansēšanas instrumentu, jo īpaši Iekšējās drošības fonda valsts programmas starpniecību, tiktu izmantots savlaicīgi, efektīvi un elastīgi. Šā mērķa sasniegšanai steidzami jāpielāgo programma un tās pārvaldības struktūra, lai nodrošinātu, ka programmu īstenošana pilnīgi atbilst pašreizējām vajadzībām.
Saskaņā ar 12. pantu Iekšējā drošības fonda – Robežu un vīzu regulā 9 kopš Padomes ieteikuma pieņemšanas Komisija ir uzturējusi regulārus sakarus ar Grieķijas iestādēm, lai kopīgi izvēlētos piemērotāko veidu, kā novērst konstatētos trūkumus un kā finansēt šos pasākumus.
Ir ļoti svarīgi, lai Grieķijas iestādes nekavējoties sāk pilnīgi īstenot Iekšējās drošības fonda Grieķijas valsts programmu. Jau veikti divi priekšfinansējuma maksājumi, kuru kopsumma ir aptuveni 25 miljoni euro (2015. gada septembrī un 2016. gada februārī). Tam ir tieša saistība ar Padomes ieteikuma īstenošanu, jo daži pasākumi tieši atbilst apzinātajām vajadzībām. Labs piemērs šajā saistībā ir Integrētās jūras uzraudzības sistēmas izstrāde, kas norādīta kā Grieķijas krasta apsardzes galvenā finansējuma prioritāte (EUROSUR valsts mērķis Nr. 1). Saskaņā ar Grieķijas iepriekš sniegto informāciju šis projekts izmaksātu aptuveni 60 miljonus euro, no kuriem 75 % tiktu līdzfinansēti no Iekšējās drošības fonda valsts programmas.
Šajā saistībā Grieķijai vajadzētu ieplānot tā, lai 2016. un 2017. gadā lielākā daļa finansējuma vispirms tiktu piešķirta konkrētajam mērķim Nr. 2. (Robežas) un Nr. 3 (Operatīvais atbalsts – robežas), jo īpaši, ņemot vērā ievērojamos ieguldījumus jūras robežu uzraudzības iekārtās, ko sākotnēji bija paredzēts veikt 2018. gadā.
Ņemot vērā to, ka daži valsts programmā paredzētie pasākumi ir mazāk steidzami, Grieķijai būtu jāapsver arī iespēja pārskatīt dažu valsts programmas pasākumu prioritāti, tostarp oficiāli pārskatot valsts programmu. Pārskatot prioritāti, būtu jācenšas stiprināt finanšu piešķīrumus tiem pasākumiem, kuru mērķis ir apmierināt vissteidzamākās vajadzības, lai nodrošinātu, ka vajadzīgie pasākumi, kas paredzēti konstatēto trūkumu novēršanai, tiek veikti laikus un trūkumi tiek efektīvi un pienācīgi atrisināti.
Iekšējās drošības fonda valsts programmas resursu agrāka piešķiršana un prioritātes pārskatīšana varētu ja ne novērst, tad vismaz mazināt to, ka Grieķija bieži un ad hoc lūdz ārkārtas palīdzību 10 , kā arī visus riskus, ko ietver šāda pieeja attiecībā uz nenoteiktību un ilgtermiņa plānošanas trūkumu. Šāda pieeja nav ilgtspējīga. Jauna pieeja arī palīdzēs nodrošināt finansēto pasākumu pilnīgu papildināmību un konsekvenci, kā arī nodrošinās, ka finansējums nepārklājas un tajā nav nepilnību.
Ar noteiktu pasākumu finansēšanu no Iekšējās drošības fonda ir cieši saistīts atbalsts, ko citas puses var piešķirt Grieķijai, lai palīdzētu korektīvo darbību īstenošanā. Atzīstot, ka grūtības, ar kurām saskaras Grieķija ārējo robežu aizsardzībā, ietekmē Eiropas Savienību kopumā, Komisija savā paziņojumā “Atpakaļceļš uz Šengenu – Ceļvedis” 11 norādīja, ka pārējām dalībvalstīm, ES aģentūrām un Komisijai jāatbalsta Grieķija Padomes un Komisijas ieteikumu īstenošanā 12 . Tādēļ Komisija aicināja Grieķiju līdztekus rīcības plānam iesniegt skaidru “vajadzību novērtējumu”, kas ļautu pārējām dalībvalstīm, ES aģentūrām un Komisijai sniegt Grieķijai savlaicīgu un mērķtiecīgu atbalstu. Kaut arī Grieķija ES un Turcijas 2016. gada 18. marta nolīguma kontekstā iesniedza vajadzību novērtējumu attiecībā uz atgriešanu, Komisija mudina Grieķijas iestādes papildināt šo novērtējumu ar detalizētu un visaptverošu vajadzību novērtējumu, kas aptver visas jomas, kuras minētas Padomes un Komisijas ieteikumos 13 .
3. Detalizēts novērtējums
Lai novērtētu Grieķijas iestāžu iesniegtā rīcības plāna atbilstību, Komisija uzskata, ka attiecībā uz šādām korektīvām darbībām vajadzīga papildu informācija un/vai precizējumi.
3.1. Reģistrācijas procedūra
Ieteikumi/pasākumi Nr. 1 un 2: attiecas uz tādu pienākumu iekļaušanu dokumentā “izraidīšanas apturēšana”, kuru mērķis ir novērst bēgšanas iespējamību saskaņā ar Atgriešanas direktīvas 7. panta 3. punktu 14 , un uz pagaidu uzturēšanās dokumentu kvalitāti, kā arī uz uzlabojumiem, ko ieviesušas un īstenojušas Grieķijas iestādes.
Saskaņā ar jauno paātrināto atpakaļuzņemšanas procedūru, kas tika ieviesta 2016. gada 20. martā, lai īstenotu ES un Turcijas nolīgumu, Grieķija tiek mudināta izmantot Atgriešanas direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu, kas nozīme, ka būtu jāpiemēro valsts procedūra 15 . Tajā pašā laikā vairs nevajadzētu izdot “pagaidu uzturēšanās” dokumentus, jo saskaņā ar ES un Turcijas nolīgumu pēc tam, kad katrs gadījums ir izskatīts atsevišķi saskaņā ar ES un starptautiskajām tiesībām, personas, kas ieceļo Grieķijā, tiek uzņemtas atpakaļ Turcijā. Tāpēc ierosinājumi par korektīvām darbībām, kas saistītas ar pagaidu uzturēšanās dokumentiem, ir novecojuši attiecībā uz personām, kas ieceļo kopš 20. marta. Šajā saistībā Komisija aicina Grieķijas iestādes regulāri sniegt informāciju par panākumiem, kas gūti, īstenojot ES un Turcijas nolīgumu attiecībā uz neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšanas procedūru.
Ieteikums/pasākums Nr. 3: attiecībā uz vajadzību palielināt to Grieķijas policijas darbinieku skaitu, kuri nodarbojas ar reģistrāciju, Komisija lūdz Grieķijas iestādes sniegt informāciju par jaunākajiem pasākumiem un plāniem, ņemot vērā arī situāciju pēc 18. martā noslēgtā ES un Turcijas nolīguma, kā arī vajadzību paātrināt reģistrācijas procedūru, lai varētu ātri atgriezt Turcijā migrantus, kuri nelūdz starptautisku aizsardzību.
Grieķija norādīja, ka ar Iekšējās drošības fonda ārkārtas finansējumu līdz 2016. gada 30. jūnijam ir nodrošināta 174 Grieķijas policijas darbinieku pastiprināta klātbūtne Egejas jūras salās esošajos karstajos punktos. Tomēr nav skaidrs, kā Grieķijas policijas darbinieku pastiprinātā klātbūtne tiks nodrošināta pēc šā datuma. Būtu jāprecizē, vai Grieķija apsvērs darbinieku klātbūtnes pastāvīgu stiprināšanu karstajos punktos. Šis risinājums ļautu novērst juridiskos šķēršļus, kas ierobežo norīkojuma laikposmu līdz sešiem mēnešiem, kā minēts rīcības plānā, un nodrošinātu, ka valstij ir pietiekamas spējas reaģēt uz turpmāku migrācijas spiedienu.
Ņemot vērā nesenos Frontex ziņojumus par darba apstākļiem Kosā, nav skaidrs, kā Grieķija plāno īstenot Komisijas ieteikumu par nepieciešamību nodrošināt atbilstīgus materiālos darba apstākļus karstajos punktos izvietotajiem Eiropas robežu apsardzes vienību locekļiem (ieteikums A.1.b)). Tāpēc Komisija neuzskata, ka šis pasākums ir pilnīgi pabeigts.
Ieteikums/pasākums Nr. 4: attiecībā uz izmitināšanas telpām, kas paredzētas migrantiem reģistrācijas procesā, Komisija lūdz Grieķijas iestādēm sniegt informāciju arī par Grieķijas jaunākajiem plāniem attiecībā uz tādu migrantu izmitināšanu, kuri nelūdz starptautisku aizsardzību un kurus principā saskaņā ar 18. martā noslēgto ES un Turcijas nolīgumu būtu jāatgriež Turcijā (piemēram, iespējama atvērta tipa telpu pārveidošana par aizturēšanas telpām).
Kaut arī Komisija norāda uz panākumiem, kas gūti, ar Grieķijas armijas palīdzību izveidojot karsto punktus, rīcības plānā nav sniegta pietiekama informācija par to, kā šajos punktos tiks nodrošināti vajadzīgie uzņemšanas apstākļi. Jo īpaši trūkst informācijas par to, kā šim nolūkam tiks nodrošināts (valsts vai ES) finansējums.
Attiecībā un bērnu un citu neaizsargātu personu īpašajām vajadzībām Komisija norāda, ka minētajām personām paredzētais papildu vietu skaits Lesbas (18 vietas), Hijas (25 vietas) un Kosas (32 vietas) salās nešķiet pietiekams, ņemot vērā šādu personu lielo skaitu. Pārējos divos karstajos punktos Leras un Samas salās nav jau esošas vai plānotas teritorijas, kas būtu piemērota neaizsargātu personu grupu uzņemšanai. Tāpēc Komisija neuzskata, ka šis pasākums ir pilnīgi pabeigts.
Ieteikums/pasākums Nr. 5: attiecībā uz iespējamu pilnas lapas lasītāju iegādi, kurus paredzēts izmantot ceļošanas dokumentu autentiskuma pārbaudei, rīcības plānā nav sniegta pietiekama informācija par to, kad un kā tiks nodrošināts šo ierīču iegādei vajadzīgais finansējums. Tā vietā, lai lūgtu papildu finansējumu, Grieķijai pirmkārt būtu jāapsver iespēja pārskatīt savas prioritātes Iekšējās drošības fonda valsts programmas ietvaros. Tāpēc Komisija neuzskata, ka šis pasākums ir pilnīgi pabeigts, un mudina Grieķiju pārplānotajā Iekšējās drošības fonda valsts programmā iekļaut šā pasākuma grafiku.
Ieteikums/pasākums Nr. 7: attiecībā uz IT jaudas atbilstību un pietiekamību, kas vajadzīga migrantu reģistrēšanai Eurodac, Grieķijas iestādes norāda, ka Grieķijas policija pašlaik sadarbībā ar eu-LISA izvērtē vajadzības, lai nodrošinātu sistēmas IT jaudas atbilstību. Tiek lēsts, ka IT sistēmas jaunināšana aizņems četrus līdz piecus mēnešus. Tāpēc Komisija neuzskata, ka šis pasākums ir pilnīgi pabeigts, un mudina Grieķiju pievienot atbilstošu un precīzu IT sistēmas jaunināšanas grafiku. Turklāt Komisija vēlētos saņemt jaunāko informāciju par pašreizējo stāvokli attiecībā uz vajadzību novērtējumu un IT infrastruktūras izstrādes plāniem, kas paredzēti, lai veicinātu pirkstu nospiedumu pienācīgu reģistrēšanu sistēmā Eurodac, un apspriesti arī ar dažādiem Komisijas dienestiem un eu-LISA.
Ieteikums/pasākums Nr. 40: tā kā nav sniegta nekāda informācija par veiktajām korektīvajām darbībām, lai nodrošinātu pietiekamu skaitu Eurodac termināļu uzņemšanas centrā Filakio, attiecīgā informācija būtu jāiekļauj Grieķijas iestāžu iesniegtajā rīcības plānā.
3.2. Atgriešana
Ieteikums/pasākums Nr. 10: attiecībā uz atgriešanas procedūru tūlītēju uzsākšanu, saistībā ar ko Grieķija plānojusi ciešāku sadarbību ar Frontex un Turcijas iestādēm, situācija ir ievērojami uzlabojusies līdz ar operatīvās atpakaļuzņemšanas procedūras ieviešanu un jaunu politisko apņemšanos pieņemšanu 2016. gada 18. martā noslēgtā ES un Turcijas nolīguma ietvaros. Šajā saistībā Grieķijai būtu jāsniedz sīkāka informācija par veiktajiem vai veicamajiem juridiskajiem un operatīvajiem pasākumiem, kuru mērķis ir atvieglot atgriešanu Turcijā, vienlaikus visa procesa laikā nodrošinot pamattiesību garantijas un ievērojot ES un starptautiskos tiesību aktus. Jāsniedz arī informācija par to, cik daudz (papildu) darbinieku ir izvietoti vai kurus plānots izvietot, lai organizētu atgriešanas procedūras, un kādi pasākumi ir veikti karstajos punktos, lai nepieļautu neatbilstīgo migrantu bēgšanu.
3.3. Jūras robežu uzraudzība
Ieteikums/pasākums Nr. 12: kaut arī ir sniegta diezgan informatīva atbilde par pasākumu, kura mērķis ir ilgtermiņā izveidot visaptverošu un efektīvu krasta uzraudzības sistēmu, Grieķija nav pietiekami paskaidrojusi, kā plānotie pasākumi uzlabos jūras robežu uzraudzību, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, kā arī jauno un pašreizējo spēju papildināmību.
Attiecībā uz pasākumiem, kurus paredzēts finansēt no Iekšējās drošības fonda valsts programmas, Grieķijai joprojām jāsniedz informācija par to, kad tieši paaugstinātās uzraudzības spējas būs pieejamas un kad sāksies atbilstošais iepirkuma process. Jo īpaši, ņemot vērā integrētas jūras uzraudzības sistēmas (IJUS) būtisko nozīmi ieteikumu izpildē, ir svarīgi precizēt sistēmas sagatavošanas posmus (tās ieviešana paredzēta no 2017. gada) un jo īpaši to, vai ir pabeigtas attiecīgās tehniskās specifikācijas, kā arī to, kad reāli sāksies iepirkuma process. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir IJUS papildinošie atkrastes elementi, Grieķijai joprojām jāsniedz informācija par to, cik patruļlaivu ir paredzēts nodrošināt Iekšējās drošības fonda valsts programmas ietvaros un vai paredzētais laivu skaits nodrošina pietiekamas reaģēšanas spējas visās salās. Attiecībā uz materiālajiem objektiem, kam paredzēts finansējums Iekšējās drošības fonda valsts programmas īpašo pasākumu ietvaros (divi krasta patruļkuģi un viens termiskās attēlveidošanas transportlīdzeklis), Grieķijai attiecīgajā provizoriskajā grafikā būtu jāprecizē, kad minētie materiālie objekti tiks iegādāti un būs pilnīgi darbspējīgi.
3.4. Riska analīze
Ieteikumi/pasākumi Nr. 15 un 16: Attiecībā uz ierosinātajām korektīvajām darbībām, kas saistītas ar vietēja līmeņa riska analīzes sistēmas izstrādi un riska analīzes darbību veikšanu, Komisija vēlas uzsvērt, ka šos pasākumus būtu vēlams īstenot atbilstoši Kopējam integrētajam riska analīzes modelim.
3.5. Cilvēkresursi un apmācības
Attiecībā uz korektīvajām darbībām, kas saistītas ar apmācībām, būtu jāsniedz informācija par to, cik robežsargu ir apmācīti pēc 2015. gada novembrī notikušā izvērtēšanas apmeklējuma, kā arī par to, cik robežsargu tiks apmācīti katrā plānotajā apmācību programmā, un jānorāda arī plānoto darbību laiks (ieteikumi/pasākumi Nr. 16, 17, 19, 20, 21, 29 un 49).
3.6. Robežpārbaudes procedūras
Attiecībā uz korektīvajām darbībām, kas saistītas ar robežpārbaudes procedūru saskaņošanu ar acquis un par ko Grieķijas policija nosūtīja norādījumus robežšķērsošanas vietām, būtu jāsniedz informācija par uzraudzības/pēcpārbaudes mehānismu, ko lieto, lai pārbaudītu, ka norādījumi tiešām tiek ievēroti (ieteikumi/pasākumi Nr. 16, 17, 22, 23, 26, 28, 29, 30, 33 un 49).
Ieteikums/pasākums Nr. 27: martā bija plānots nosūtīt apkārtrakstu, ar kuru atceļ “īpašu pieeju, ko piemēro izklaides kuģiem, kas ienāk no trešām valstīm”, lai izklaides kuģu pārbaudes saskaņotu ar Šengenas Robežu kodeksu. Komisija uzskata, ka ierosinātā korektīvā darbība, kuras mērķis ir atcelt īpašo pieeju, kas neatbilst Šengenas Robežu kodeksam, nav pietiekams, lai novērstu trūkumus ilgtermiņā. Ārkārtas pieeja būtu jāatceļ, un izklaides kuģu kontrole būtu jāsaskaņo ar Šengenas Robežu kodeksu.
Ieteikums/pasākums Nr. 37: Grieķija ir norādījusi, ka Grieķijas policijā pastāv administratīvi ierobežojumi un juridiski saistoši pienākumi, kuru dēļ nav iespējams īstenot ieteikto uzraudzības centra pārvietošanu no Neavisas reģiona uz Reģionālo integrēto robežpārvaldības un uzraudzības centru Orestjadas policijas direktorātā, kaut arī tas palīdzētu nodrošināt vispusīgāku situācijas pārskatu un ļautu Orestjadas policijas direktorātam uzraudzīt situāciju un darboties efektīvāk (kā arī ietaupīt cilvēkresursus, apvienojot abus centrus). Komisija lūdz Grieķiju sniegt sīkāku informāciju par minētajiem administratīvajiem ierobežojumiem un juridiski saistošajiem pienākumiem.
Ieteikums/pasākums Nr. 38: attiecībā uz GPS raidītāju uzstādīšanas pabeigšanu patrulēšanas transportlīdzekļos vai vienībās ar mērķi ļaut uzraudzības centram uzraudzīt to atrašanās vietu, bija norādīts, ka projekts tika apturēts sākotnējā stadijā finansiālu un citu ierobežojumu dēļ un tādēļ tiks uzsākts jauns pētījums, kura mērķis būs atrast tehniski labāku un finansiāli izdevīgāku risinājumu.
Komisija lūdz vairāk informācijas attiecībā uz to, kādi tieši ir minētie šķēršļi, kāpēc vajadzīgs jauns pētījums un kāds ir pētījuma uzsākšanas un pabeigšanas paredzētais termiņš. Komisija uzskata, ka paraugprakses apmaiņa ar citām dalībvalstīm varētu būt efektīvāks risinājums.
3.7. Infrastruktūra un aprīkojums
Ieteikums/pasākums Nr. 44: Grieķijas iestāžu iesniegtajā rīcības plānā norādīts, ka tiks veikti “atbilstoši pasākumi”, kuru mērķis ir paplašināt vīzu informācijas sistēmas piemērošanu, lai nodrošinātu pirmās līnijas darbiniekiem visu informāciju, kas tiek glabāta vīzu informācijas sistēmā, tādējādi veicinot ieceļošanas nosacījumu pārbaudi. Būtu jānorāda, kādi pasākumi tiks veikti un kādā termiņā.
3.8. Vispārīgi ieteikumi
Ieteikums/pasākums Nr. 50: attiecībā uz atbilstošiem pasākumiem, kurus Grieķijai jāveic, lai nodrošinātu, ka pie visām tās ārējām robežām tiek veikta robežkontrole un tā notiek saskaņā ar Šengenas acquis, Grieķija norādīja, ka tā cieši sadarbosies ar Frontex, lai nodrošinātu, ka uz robežas ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku trešo valstu valstspiederīgie var atstāt Grieķijas teritoriju tikai norādītajās robežšķērsošanas vietās. Grieķija pašlaik arī pabeidz vajadzību novērtējumu attiecībā uz robežšķērsošanas vietās vajadzīgo papildu personālu.
Ņemot vērā jaunākos notikumus Rietumbalkānos, jo īpaši to, ka valstis, kuras atrodas pie Rietumbalkānu maršruta, ir pārtraukušas “caurlaišanas pieeju”, Frontex ir ierosinājis pilnvērtīgas apvienotās operācijas ietvaros pielāgot savu operatīvo atbalstu pie Grieķijas robežas ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (un Albāniju) 16 . Ņemot vērā kritisko situāciju un Grieķijas pausto vajadzību pēc papildu personāla robežšķērsošanas vietās, Komisija steidzami aicina Grieķiju pabeigt vajadzību novērtējumu un atbildēt pozitīvi uz Frontex priekšlikumu.
Attiecībā uz korektīvajām darbībām, par ko norādījumus izsūtīja Grieķijas policija un kas saistītas ar sistemātiskāku pārbaužu veikšanu migrantiem, kuri atrodas kontinentālajā teritorijā un netālu no ziemeļu robežas, ar mērķi nodrošināt, ka migranti ir reģistrēti un viņu identitāte ir pārbaudīta, būtu jānodrošina informācija par uzraudzības/pēcpārbaudes mehānismu, kas vajadzīgs, lai pārbaudītu, vai norādījumi ir pilnīgi īstenoti.
Attiecībā uz Grieķijas policijas sniegto informāciju par tādu migrantu izmitināšanas iespējām, kuri neuzturas uzņemšanas/reģistrācijas vai aizturēšanas centrā, Grieķija tiek aicināta nekavējoties īstenot pasākumus.
Grieķijai būtu arī cieši jāuzrauga situācija, tostarp visas izmaiņas migrācijas maršrutos, un pēc vajadzības jāpielāgojas, lai varētu īstenot visus vajadzīgos pasākumus, tostarp tos, kas norādīti Komisijas ieteikumā.
4. Secinājumi
Ņemot vērā iepriekš sniegto novērtējumu, Komisija secina, ka Grieķijā ir panākts ievērojams progress. Tomēr, lai visaptveroši risinātu 2015. gada novembrī veiktajā izvērtējumā konstatētos trūkumus, Grieķijas iestāžu iesniegtajā rīcības plānā ir vajadzīgi papildu uzlabojumi. Attiecībā uz daudziem pasākumiem ir vajadzīga lielāka skaidrība saistībā ar termiņiem, atbildību un finanšu plānošanu. Turklāt dažus pasākumus vēl nevar uzskatīt par pietiekami atrisinātiem vai pabeigtiem. Visbeidzot, attiecībā uz dažiem pasākumiem vajadzīga būtiska papildu informācija vai precizējumi. Komisija lūdz Grieķijai sniegt šos papildu datus un paskaidrojumus līdz 2016. gada 26. aprīlim un piedāvā pastāvīgu atbalstu saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Atpakaļceļš uz Šengenu – Ceļvedis”.
SN 28/16.
COM(2016) 120 final, 4.3.2016.
OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.; kodificētā redakcija publicēta OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.)
Viena mēneša laikā, ja Padomes ieteikumā secināts, ka izvērtētā dalībvalsts ir nopietni pārkāpusi savas saistības.
C(2016) 450.
Padomes 2016. gada 12. februāra dokuments 5895/16.
C(2016) 1219.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.) (turpmāk tekstā: “IDF Robežu un vīzu regula”).
Komisija pagājušajā gadā kopš migrācijas krīzes sākuma ir piešķīrusi Grieķijai ārkārtas palīdzību aptuveni 180 miljonu euro apmērā (vai nu tieši Grieķijas iestādēm, vai starptautiskām organizācijām/ES aģentūrām).
COM(2016) 120, 4.3.2016.
Komisijas paziņojuma “Atpakaļceļš uz Šengenu” II pielikuma tabulā sniegts pārskats par ieteikumiem, attiecībā uz kuriem Komisijai un ES aģentūrām būtu jāpalīdz, lai nodrošinātu to pilnīgu un laicīgu īstenošanu.
Skatīt arī tālāk sniegtos komentārus par 3., 12. un 50. pasākumu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).
Ja Grieķija nolemj izmantot atbrīvojumu saskaņā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu, skarto personu aizsardzības līmenis nedrīkstētu būt mazāk labvēlīgs par garantijām, kas noteiktas Atgriešanās direktīvas pantos, kuri attiecas uz ierobežojumiem piespiedu pasākumu izmantošanā, izraidīšanas atlikšanu, neatliekamo medicīnisko aprūpi un bērnu un citu neaizsargātu personu grupu īpašajām vajadzībām, aizturēšanas apstākļiem un neizraidīšanas principa ievērošanu saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 4. punktu, vai garantijām saskaņā ar ES acquis patvēruma jomā, ja tie ir piemērojami.
Fabrice Leggeri (Frontex izpilddirektora) 2016. gada 15. marta vēstule ģenerālsekretāram Tzanetos Fillippakos.