EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 30.3.2016
COM(2016) 163 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
par dalībvalstu 2014. gadā sniegto datu kvalitātes novērtējumu attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem
{SWD(2016) 68 final}
KOMISIJAS ZIŅOJUMS
par dalībvalstu 2014. gadā sniegto datu kvalitātes novērtējumu attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem
1.Ievads
Regulas (EK) Nr. 184/2005 1 4. panta 3. punktā noteikts:
“Pārsūtīto datu kvalitāti, balstoties uz kvalitātes ziņojumiem, novērtē Komisija, kam palīdz 11. panta 1. punktā minētā Maksājumu bilances komiteja. Šo Komisijas novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam informācijai.”
Šajā ziņojumā Komisija novērtē to datu kvalitāti attiecībā uz maksājumu bilanci (MB), starptautiskās pakalpojumu tirdzniecības statistiku (SPS) un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (ĀTI), kurus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 184/2005 2014. gadā sniegušas ES dalībvalstis. Komisija šo ziņojumu sagatavoja kopā ar Maksājumu bilances komiteju atbilstīgi prasībai minētās regulas 4. panta 3. punktā un, pamatojoties uz kvalitātes novērtējumu, ko Eurostat veica no 2015. gada janvāra līdz jūlijam. Šajā kvalitātes novērtējumā iekļautas arī Eiropas Ekonomikas zonas valstis Islande un Norvēģija, taču Komisijas ziņojumā nav analizēti rezultāti, kas attiecas uz šīm valstīm.
Šajā ziņojumā īsumā aprakstīti oficiālās statistikas kvalitātes novērtējuma principi. Pēc tam tajā analizēts, cik lielā mērā MB, SPS un ĀTI dati atbilst kvalitātes principiem, kurus izmanto Eiropas Statistikas sistēmā (ESS).
Šajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta prasībām, kas dalībvalstīm jāievēro, apkopojot un nosūtot MB, SPS un ĀTI datus, un tam, vai dalībvalstis ievēro savas juridiskās saistības. Tajā ir sniegta arī informācija, kuru var izmantot, lai novērtētu šo datu kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot kopējiem agregātiem un galvenajiem elementiem, kas vajadzīgi šo agregātu apkopošanai.
Pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā par dalībvalstu, Islandes un Norvēģijas 2014. gadā nosūtīto MB, SPS un ĀTI datu kvalitāti ir padziļināti analizēti kvalitātes novērtējuma rezultāti.
2.Oficiālās statistikas kvalitātes novērtēšana
Eurostat ik gadu veic MB, SPS un ĀTI datu kvalitātes novērtējumu saskaņā ar principiem, kas noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1055/2008 2 . Tas pārbauda minēto datu atbilstību septiņiem kvalitātes kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku 3 12. panta 1. punktā; šie kritēriji ir: i) atbilstība, ii) precizitāte, iv) savlaicīgums, iv) punktualitāte, v) pieejamība un skaidrība, vi) salīdzināmība un vii) saskaņotība. Regula (EK) Nr. 223/2009 4 tika grozīta 2015. gada 29. aprīlī, lai nostiprinātu vairākus noteikumus, tostarp attiecībā uz kvalitātes novērtējumu.
Eurostat vairākus gadus ir ieguldījis daudz darba, lai izstrādātu kvalitātes vadības metodes un instrumentus, ko izmantot, lai nodrošinātu augstas kvalitātes Eiropas statistikas sagatavošanu. Ziņojumi par kvalitāti ir pamats kvalitātes novērtējumam, kas savukārt ir sākums kvalitātes uzlabošanai. ESS kvalitātes ziņojumu rokasgrāmatā 5 sniegta sīka informācija par visām metodēm, kuras var izmantot, lai novērtētu oficiālās statistikas kvalitāti. Izmantotā metode atšķiras atkarībā no konkrētā statistikas procesa veida.
Statistikas mērķis ir sniegt aplēses par nezināmu vērtību. Mainīguma un noviržu dēļ šīs aplēses neatbilst patiesajām vērtībām un statistiku var ietekmēt daudzveidīgās izlases kļūdas un kļūdas, kas nav saistītas ar izlasi.
Attiecībā uz statistiku, kuras vākšanā izmanto izlases veida apsekojumus, ir izstrādāta atzīta teorija par precizitātes pārbaudi, kurā nosaka, kādas ir aplēšu novirzes no paredzamās vērtības. Novirzi izsaka kā variāciju, standarta kļūdu, variācijas koeficientu vai ticamības intervālu.
MB (tāpat kā nacionālo kontu) statistiku apkopo, izmantojot uzskaites sistēmu, un tās pamatā ir dažādi primārās statistikas dati, piemēram, dati par precēm, pakalpojumiem un ĀTI. Dažu primārās statistikas avotu pamatā ir izlases veida apsekojumi, daži ir atvasināti no administratīvajiem datiem, bet daži izriet no modeļiem.
Tādas uzskaites sistēmas kā MB precizitāti nav iespējams izmērīt tieši. Saskaņā ar statistikas kvalitātes mērīšanas vispārējiem principiem abi galvenie kvalitātes novērtēšanas instrumenti ir korekciju analīze (kas parāda sākotnējo aplēšu atbilstību vēlākām vai galīgajām aplēsēm) un kļūdu un izlaidumu pārbaude 6 . Abi instrumenti ir iekļauti šajā ziņojumā.
Lai gan agregētās statistikas kvalitāte nav vienkārša visu primāro datu kvalitātes summa, MB datu kvalitāte ir atkarīga no visu primāro datu avotu kvalitātes. Regulāri tiek sagatavoti atsevišķi kvalitātes ziņojumi 7 par starptautiskās preču tirdzniecības statistiku. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 638/2004 un Nr. 471/2009 šī statistika ir kārtējo norēķinu konta galvenais elements. Tādēļ SPS un ĀTI datus vērtē kopā ar MB datiem.
3.Šā kvalitātes novērtējuma īpašās iezīmes
Šis ir pirmais kvalitātes novērtējums, kas veikts pēc Komisijas Regulas (ES) Nr. 555/2012 8 stāšanās spēkā. Tādēļ ziņojumā par valstu nosūtīto datu kvalitāti ietverti dati, kas sagatavoti, izmantojot atjauninātās datiem piemērojamās prasības un metodiku, kas aprakstīta Starptautiskā Valūtas fonda rokasgrāmatas (Balance of Payments and International Investment Position Manual (BPM6)) sestajā izdevumā (sk. 1. izcēlumu) 9 .
Dalībvalstis datus par darījumiem saskaņā ar BPM6 un starptautisko ieguldījumu posteņiem (SIP) pirmo reizi iesniedza 2014. gada jūnijā. Saskaņā ar jaunajām prasībām, kas noteiktas Komisijas Regulā (ES) Nr. 555/2012, tagad ir pieejama sīkāka informācija par darījumu iedalījumu, un vienlaikus ir uzlabojies datu sniegšanas biežums un savlaicīgums. Tāpēc lietotājiem tagad ir daudz labāks pārskats par MB, SIP, SPS un ĀTI datiem, salīdzinot ar datiem, kas tika prasīti saskaņā ar BPM5 metodiku. Saskaņā ar jaunajām prasībām dalībvalstīm ir ieviesta jauna datu kopa par ikmēneša MB. Papildus obligātajām prasībām dalībvalstu statistikas sagatavotāji tagad brīvprātīgi nosūta datus atbilstīgi divpusējam ģeogrāfiskam iedalījumam starp ES dalībvalstīm un papildu MB posteņiem.
|
1. izcēlums. Starptautiskā Valūtas fonda rokasgrāmata par maksājumu bilanci un starptautisko ieguldījumu posteņiem (Balance of Payments and International Investment Position Manual, sestais izdevums, (BPM6)) BPM6 ir noteikts standartietvars statistikas sagatavošanai par darījumiem un posteņiem starp kādu ekonomiku (konkrēta valsts, monetārā savienība (piemēram, eurozona) vai ekonomikas savienība (piemēram, Eiropas Savienība)) un pārējo pasauli. Tajā izklāstīti jēdzieni, definīcijas, klasifikācija un nosacījumi attiecībā uz MB un SIP statistiku, uzlabota datu starptautiskā salīdzināmība, veicinot starptautiski atzītu vadlīniju izmantošanu, kā arī parādīta saikne ar citiem makroekonomikas statistikas veidiem, lai veicinātu dažādu statistikas jomu atbilstību. BPM6 atbilst Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 10 un 2008. gada nacionālo kontu sistēmai 11 , kur noteikta nacionālo kontu statistikas sistēma. Tā atbilst arī Ārvalstu tiešo ieguldījumu ESAO etalondefinīcijai 12 , kas sniedz papildu norādījumus par ĀTI statistiku, kā arī ANO Manual on Statistics of International Trade in Services 2010 [2010. gada rokasgrāmata par starptautiskās pakalpojumu tirdzniecības statistiku]. BPM6 atspoguļo izmaiņas, kas pasaules ekonomikā notikušas no 1993. gada. Tā kā samazinājās šķēršļi tirdzniecībai un kapitāla kontrole, šajā laikposmā ievērojami palielinājās pārrobežu darbības apjoms. Starptautiskās uzņēmumu struktūras kļuva aizvien sarežģītākas, pasaules līmenī veidojot vērtību ķēdes, finansiālas saiknes un īpašumtiesību struktūras. Starptautisko kapitāla tirgu dinamiskās izaugsmes ietekmē ievērojami palielinājās arī pārrobežu finanšu plūsmas. Globalizācija izvirzīja jaunus politikas uzdevumus, kuru dēļ BPM6 tika ieviestas vairākas izmaiņas. Tā kā darījumu apjomi bieži attiecas tikai uz krājumu daļu, starptautisko ieguldījumu posteņus (SIP) bieži vien ir lietderīgi izmantot kā ekonomikas ārējās finanšu situācijas rādītāju. Tas ir atspoguļots jaunajā Maksājumu bilances un starptautisko ieguldījumu posteņu rokasgrāmatas izdevumā, kur izklāstīta SIP pieaugošā nozīme. |
Kvalitātes ziņojumi par MB, SPS un ĀTI datiem nodrošina datu stabilitātes un atbilstības pastāvīgu uzraudzību. Pirms kvalitātes novērtējuma sākuma tika pārveidota kvalitātes ziņojuma veidne, lai pielāgotu to jaunajām datu prasībām un metodikas izmaiņām, kas izriet no BPM6, kā arī lai pielāgotu makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā ieviestā kvalitātes procesa rezultātu apkopojumu.
4.Kvalitātes novērtējuma slēdzieni
Šim ziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā sīki izklāstīti kvalitātes novērtējuma slēdzieni attiecībā uz katru kvalitātes kritēriju. Šis kvalitātes novērtējums tika veikts ar Maksājumu bilances komitejas atbalstu.
Regulas (EK) Nr. 184/2005 grozījumā, kas izdarīts ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 555/2012, precīzāk saskaņota MB, SPS un ĀTI statistika ES un paplašinātas datu vākšanas prasības, lai palielinātu lietotājiem pieejamo datu apjomu. Komisijas dienestu darba dokumentā analizēto statistikas jomu kvalitāte kopumā ir apmierinoša un atbilst juridiskajām prasībām. Tomēr daži kvalitātes rādītāji dalībvalstīm atšķiras, un šo rādītāju izpildes līmeni varētu paaugstināt.
Pirmā kvalitātes novērtējuma rezultāti pēc BPM6 ieviešanas atbilst Eurostat prognozēm. Visas dalībvalstis, izņemot Horvātiju, kopumā bija labi ievērojušas jaunās datu prasības un metodiku. MB datu kvalitāte ir visapmierinošākā, savukārt visbiežāk uzlabojumi ir vajadzīgi ĀTI statistikai. Pamatojoties uz novērtējumā izmantotajiem kvalitātes kritērijiem, turpmāk ir izklāstīti kopējie rezultāti.
|
Atbilstība |
Datu pilnīgums gan mēneša, gan ceturkšņa MB datiem bija vidēji 96 %, 98 % – ceturkšņa SIP datiem, 83 % – ceturkšņa pārvērtēšanas datiem, 95 % – SPS un 91 % – ĀTI plūsmām un krājumiem. 27 dalībvalstis pilnībā bija izpildījušas prasības attiecībā uz mēneša MB datiem, toties viena valsts nebija iesniegusi MB mēneša datu kopas. MB ceturkšņa datu pilnīgums 26 dalībvalstīm bija vienāds ar vai lielāks par 95 %, bet 27 dalībvalstīm tas tāds bija attiecībā uz SIP ceturkšņa datiem. SPS datu pilnīgums 24 dalībvalstīm bija vienāds ar vai lielāks par 95 %, 23 dalībvalstīm tas tāds bija attiecībā uz ĀTI krājumiem, bet 19 dalībvalstīm attiecībā uz ĀTI plūsmām. Datu pieejamība galalietotājiem bija apmierinoša – publicēšanai bija pieejami 95 % vai vairāk galveno posteņu. Šāda situācija bija 18 dalībvalstīm attiecībā uz MB datiem, 20 dalībvalstīm attiecībā uz MB ceturkšņa datiem, 22 dalībvalstīm attiecībā uz SIP ceturkšņa datiem, 14 dalībvalstīm attiecībā uz SPS datiem, 12 dalībvalstīm attiecībā uz ĀTI plūsmām un 14 dalībvalstīm attiecībā uz ĀTI krājumiem. Dažas dalībvalstis pārlieku daudz datu norāda kā “nepublicējamus” vai “konfidenciālus”. Eurostat ir sazinājies ar šīm dalībvalstīm un sadarbojas ar valsts varas iestādēm, lai palielinātu publicējamo datu apjomu. Tāpēc, salīdzinot ar šajā ziņojumā aplūkoto situāciju, ir panākti uzlabojumi. Salīdzinot ar kopumā labajiem rezultātiem, Horvātijas rezultāti krasi atšķiras – jo īpaši datu pilnīguma ziņā 13 . |
|
Precizitāte |
Tā kā nav pieejams pietiekams daudzums BPM6 datu laikrindu, jo līdz šim ir nosūtīta tikai viena koriģēto ceturkšņa datu kopa, varam uzskatīt, ka šajā ziņojumā ietvertā korekciju analīze ir ļoti provizoriska. Mēs esam novērojuši tikai nelielas kārtējo norēķinu kontu posteņu mēneša un ceturkšņa korekcijas. Korekciju relatīvais nozīmīgums bija lielāks ieņēmumu un finanšu kontu sākotnējiem posteņiem. Šo nestabilitāti izraisīja galvenokārt atkārtoti ieguldīto ieņēmumu novērtēšanas grūtības. Savstarpējās ticamības rādītājs parāda, ka mēneša MB datu pirmā novērtējuma prognozējamības līmenis ir labs. Tā kā SIP un ĀTI gada dati nebija pieejami, šajā kvalitātes novērtējumā gada datu korekcijas netika analizētas. |
|
Laicīgums un punktualitāte |
No pirmajām saskaņā ar BPM6 2014. gada jūnijā nosūtītajām datu kopām līdz visjaunākajām analizētajām datu kopām, kuru termiņš bija 2014. gada 15. un 23. decembrī, mēneša MB, ceturkšņa MB un ceturkšņa SIP datu savlaicīgums ir pakāpeniski uzlabojies. SIP datus 24 dalībvalstis nosūtīja pirms termiņa 2014. gada 30. septembrī vai šajā termiņā, savukārt 23 dalībvalstis vispirms nosūtīja ĀTI datus pirms termiņa, termiņā vai trīs dienās pēc oficiālā termiņa. |
|
Salīdzināmība |
Pārskata periodos kārtējo norēķinu kontu elementu asimetrija izlīdzinājās. Tā kā attiecībā uz ES agregātiem bija pieejamas īsākas finanšu kontu laikrindas, finanšu kontu asimetriju nebija iespējams izvērtēt. Eiropas ĀTI tīkla pieredze rāda, ka datu apmaiņa starp valstīm faktiski var palīdzēt novērst asimetriju, taču vispirms jāievēro vairāki priekšnosacījumi. |
|
Saskaņotība |
Nedaudz uzlabojās vispārējā viendabīguma noteikumu ievērošana. Tomēr Eurostat dažkārt nevarēja atrisināt atklātās problēmas un prasīja valstu statistikas apkopotājiem nosūtīt koriģētas datu kopas. Kopumā starp SIP ceturkšņa un gada datiem nebija neatbilstību, lai gan nedaudz atšķīrās ĀTI ceturkšņa un gada plūsmas un ieņēmumi. Šo neatbilstību cēlonis parasti var būt novēlota ceturkšņa rindu korekcija pēc gada apsekojumiem. Dalībvalstis ir ļoti centušās samazināt kļūdu un izlaidumu apmēru. Ierakstīto vērtību vidējais relatīvais kļūdu rādītājs 6 dalībvalstīm ir vienāds ar vai augstāks par 5 %, toties 8 dalībvalstīm visos vērtētajos laikposmos šis skaitlis bija 0 % vai 1 %. Visām dalībvalstīm, kurām bija augstāka kļūdu un izlaidumu vērtība, kopējā relatīvā kļūdu un izlaidumu summa rādītājam bija zemāki rezultāti. MB un SIP statistikas savstarpējās atbilstības pakāpe joprojām ir augsta. Tomēr dažas dalībvalstis nebija sasniegušas gaidīto atbilstības pakāpi. |
Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 555/2012 nosūtīto datu kvalitāte kopumā ir laba. Tomēr dažām dalībvalstīm jānovērš vēl atlikušās nepilnības. Dalībvalstīm ir arī jāatceras, ka šajā pirmajā novērtējumā nebija iespējams izvērtēt visas datu kvalitātes dimensijas un ka vēl ir jāanalizē, kā pienācīgi un pilnīgi tiek ieviesta jaunā metodika. Tomēr Eurostat, sadarbojoties ar dalībvalstīm, Maksājumu bilances darba grupā jau ir sācis šo analīzi. Eurostat un Eiropas Centrālā banka arī sagaida, ka dalībvalstis risinās katrai dalībvalstij raksturīgās problēmas. Īpaša uzmanība un atbalsts tiks sniegti Horvātijai.
Tā kā aizvien vairāk palielinās vajadzība pēc datiem, jo īpaši pēc finanšu krīzes, lietotāji īpaši rūpīgi vērtē MB, SIP, SPS un ĀTI datus. Eurostat un valstu statistikas sagatavotāji ļoti cenšas nodrošināt šo datu pilnīgu atbilstību plaša lietotāju loka vajadzībām.
Pamatojoties uz šo kvalitātes novērtējumu, Eurostat galvenie ieteikumi dalībvalstīm ir šādi.
Dažām dalībvalstīm joprojām ir jāuzlabo datu pilnīgums, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 184/2005 prasības.
Dalībvalstīm, kuras joprojām ievērojamu daļu datu norāda kā “nepublicējamus” vai “konfidenciālus”, būtu jāpiemēro Regulā (EK) Nr. 223/2009 paredzētie konfidencialitātes noteikumi. Stingrāk nekā regulā norādot, ka dati ir konfidenciāli vai nepublicējami, ievērojami pazemina lietotājiem sniegtās statistikas informācijas vērtību un liedz iespēju veikt atbilstīgu politikas analīzi, pamatojoties uz Eiropas statistiku.
Būtu jāsamazina esošā datu asimetrija. Asimetrija joprojām ir problēma gan Eiropā, gan visā pasaulē. Eurostat mudina dalībvalstis vairāk izmantot ĀTI tīklu un divpusējo saziņu, lai saskaņotu citus MB posteņus.
Būtu jāsamazina kļūdu un izlaidumu apmērs. Vairākām dalībvalstīm tas joprojām ir svarīgs uzdevums. Eurostat mudina dalībvalstis atklāt lielā kļūdu un izlaidumu daudzuma cēloņus un rīkoties, lai to daudzumu samazinātu.
Komisija pēc nākamās kvalitātes novērtēšanas kārtas, kas sākas, 2016. gada janvārī, vēlreiz izvērtēs maksājumu bilances, starptautiskās pakalpojumu tirdzniecības un ārvalstu tiešo ieguldījumu datu kvalitāti.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju, OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
OECD Benchmark Definition of Foreign Direct Investment – 4. izdevums, Parīze (2008).