EIROPAS KOMISIJA
Brisel?, 4.3.2016
COM(2016) 105 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Astotais ziņojums par to, kā īstenota Padomes Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, un tās īstenošanas programmām (kā noteikts 17. pantā)
{SWD(2016) 45 final}
Astotais ziņojums par to, kā īstenota Padomes Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, un tās īstenošanas programmām (kā noteikts 17. pantā)
1. Politikas konteksts
2. Vispārējs atbilstības novērtējums
2.1. Kanalizācijas sistēmas un individuālās vai citas piemērotas sistēmas (3. pants)
2.2. Otrreizējā jeb bioloģiskā attīrīšana (4. pants)
2.3. Stingrāka jeb terciārā attīrīšana un jutīgās zonas (5. pants)
2.4. Lielas pilsētas / lieli notekūdeņu novadītāji
2.5. Atbilstības tendences
2.6. Informācija par atbilstību reģionālā līmenī
2.7. Neatrisinātās problēmas
3. Atbilstības veicināšanas pasākumi
3.1. Finansējuma programmas
3.2. Īstenošanas programmas (17. pants)
3.3. Datu pārvaldības un izplatīšanas uzlabošana
3.4. Tiesību aktu prasību izpilde
4. Darbvietu un izaugsmes radīšana, ieguldot ūdens apgādes infrastruktūrā
5. Inovācijas — resursefektivitātes un izaugsmes galvenais atbalsts
6. Secinājumi
1. Politikas konteksts
Ja notekūdeņus, ko rada 500 miljoni ES iedzīvotāju, nesavāc un neattīra, tie kļūst par galveno piesārņojuma avotu, kas ietekmē saldūdens 1 un jūras ūdens 2 kvalitāti un apdraud cilvēka veselību, kā arī bioloģisko daudzveidību.
Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā 3 ir noteiktas obligātās prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, un šī direktīva ir viens no galvenajiem politikas instrumentiem ES ūdens acquis ietvaros. Kopš KNAD pieņemšanas 1991. gadā tās īstenošana ir būtiski samazinājusi 4 galveno piesārņotāju, piemēram, organiskā piesārņojuma un barības vielu, izplūdes, kas ir galvenais ūdens eitrofikāciju izraisošais faktors. Tomēr īstenošana nepavisam nav pabeigta. Dažas dalībvalstis, kuras ES pievienojās 2004. gadā vai vēlāk, saskaras ar nopietniem atbilstības trūkumiem.
Īstenošanā grūtības rada finansiālie un plānošanas aspekti, kas saistīti ar notekūdeņu infrastruktūras izbūvi. Lai palīdzētu novērst šīs grūtības, ES ir paredzējusi ievērojamu finansējumu ES kohēzijas politikas fondu ietvaros (EUR 17,8 miljardus 2007.–2013. gada plānošanas periodā, un šī summa vēl var mainīties). Investīcijas infrastruktūrā tieši un netieši rada ekonomisko izaugsmi un sekmē nodarbinātību un tādējādi dod iespēju sasniegt vienu no pašreizējās Komisijas galvenajām prioritātēm — palielināt darbvietu skaitu, izaugsmi un investīcijas 5 .
Šajā ziņojumā pirmo reizi ir apvienoti dalībvalstu ziņojumos sniegtie dati par komunālo notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu 6 un īstenošanas programmām 7 . Tas sniedz skaidru priekšstatu par atbilstības trūkumiem un dalībvalstu paredzētajiem pasākumiem šo trūkumu novēršanai, kā arī aplēstajām investīciju vajadzībām un to izpildes termiņiem.
Ir būtiski veltīt pastāvīgas pūles, lai uzlabotu un saglabātu atbilstību KNAD, kā tas noteikts arī Septītajā vides rīcības programmā 8 , kurā paredzēts: lai līdz 2020. gadam aizsargātu, saglabātu un vairotu ES dabas kapitālu, ir būtiski jāsamazina sloga ietekme uz pārejas ūdeņiem, piekrastes ūdeņiem un saldūdeņiem saskaņā ar KNAD prasībām.
ES iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, lai tiktu nodrošināti augstas kvalitātes kanalizācijas pakalpojumi, kā tas atspoguļots Eiropas pilsoņu iniciatīvā (EPI) “Tiesības uz ūdeni”. Komisija ir ņēmusi to vērā 9 un ir apņēmusies īstenot pasākumus, lai atrisinātu aktuālos jautājumus. Tie ietver pasākumus, kas ļautu veicināt īstenošanu, uzlabot pārredzamību ūdens datu pārvaldībā un risināt strukturētāku dialogu starp ieinteresētajām personām 10 .
2. Vispārējs atbilstības novērtējums
Atbilstības novērtējums tiek veikts, pamatojoties uz datu izvērtēšanas metodiku, kas pieejama Eiropas Vides aģentūras (EVA) “Reportnet” platformā 11 .
Visas 28 ES dalībvalstis ir iesniegušas datu kopas šā ziņojuma sagatavošanas vajadzībām. Šie dati galvenokārt attiecas uz 2012. gadu un pamatotos izņēmuma gadījumos — uz 2011. gadu (Kipra, Ungārija un Lietuva).
Novērtējums tika veikts tikai par 25 dalībvalstu datiem. Itālijas un Polijas iesniegtie dati nebija pietiekami kvalitatīvi. Attiecībā uz Horvātiju — līdz 2012. gadam tai netika piemērotas saistības attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu.
Astotajā īstenošanas ziņojumā ir aptverti vairāk nekā 19 000 pilsētu un lielpilsētu (aglomerācijas), kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 2000 un kuras rada piesārņojumu, kas atbilst 495 miljoniem t. s. cilvēka ekvivalenta (c.e.) 12 . Salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu, ir konstatēta piesārņojuma samazināšanās aptuveni par 100 miljoniem c.e., kas galvenokārt ir saistīta ar aglomerāciju lieluma pārrēķinu, pamatojoties uz tautas skaitīšanas, tūrisma un nozaru jaunajiem datiem Čehijas Republikā, Spānijā, Ungārijā un Rumānijā, kā arī Itālijas un Polijas iedzīvotāju uzskaites datu neiekļaušanu.
Gandrīz 15 000 pilsētu un lielpilsētu (86 % no ES piesārņojuma slodzes) atrodas tajās 15 dalībvalstīs, kuras veidoja ES līdz 2004. gadam. Pārējās atrodas 13 dalībvalstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004., 2007. un 2013. gadā 13 . Daudzām aglomerācijām, kas atrodas vairākās vēlākā posma dalībvalstīs (Bulgārijā, Kiprā, Latvijā, Ungārijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā), atbilstības termiņš ir noteikts pēc 2011./2012. gada, tāpēc tās šajā ziņojumā netiek novērtētas.
ES-15 atbilstības līmenis kopumā ir atzīts par ļoti augstu. Atsevišķu dalībvalstu līmenis diezgan bieži ir 95–100 % amplitūdā. ES-13 rezultāti ir daudz zemāki, jo īpaši jutīgajās zonās. Tomēr kopš iepriekšējā ziņojuma (SWD (2013) 298 final) ir novērots būtisks progress.
Tomēr ES-28 rezultāti kopumā joprojām ir ļoti augsti, jo ES-13 gadā rada salīdzinoši zemu piesārņojuma slodzi (14 %).
|
Jauna pieeja: noteikt, cik daudz pietrūkst līdz pilnīgai atbilstībai Lai gūtu plašāku priekšstatu par dalībvalstu situāciju virzībā uz mērķi savākt un apstrādāt savus notekūdeņus, šajā ziņojumā pirmo reizi ir iekļauts novērtējums par to, cik daudz vēl jāpaveic pareizi savāktu, savienotu un attīrītu notekūdeņu jomā. Šī pieeja papildina oficiālo atbilstības novērtējumu, kas tiek izmantots, lai novērtētu atbilstību KNAD ietvertajām saistībām. Metodika un rezultāti ir atspoguļoti pielikumā 14 , šeit sniegts to kopsavilkums 15 . Lai gan joprojām ir daudz darba, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību KNAD, ir panākts būtisks progress un lielākā daļa Eiropas komunālo notekūdeņu tiešām tiek atbilstoši attīrīti pirms novadīšanas atpakaļ vidē. Lai panāktu pilnīgu atbilstību, vēl ir: • jāsavieno un jāattīra 11 miljoni c.e. (2 %) vai jāizmanto individuālās vai citas piemērotas sistēmas; • otrreizēji jāattīra 48 miljoni c.e. (9 %) komunālo notekūdeņu, kuri jau ir savienoti, un • stingrāk jāattīra 39 miljoni c.e. (12 %) komunālo notekūdeņu, kuri jau ir savienoti. |
2.1. Kanalizācijas sistēmas un individuālās vai citas piemērotas sistēmas (3. pants)
Vairums dalībvalstu savāc lielu daļu savu notekūdeņu, nodrošinot vidējo atbilstības līmeni 98 % apmērā (pieaugums no 94 % iepriekšējā ziņojumā). 20 dalībvalstis sasniedz atbilstības līmeni 100 % apmērā. Visas dalībvalstis, izņemot Bulgāriju, ir vai nu saglabājušas nemainīgus iepriekšējos rezultātus, vai tos uzlabojušas. Tikai divu dalībvalstu atbilstības līmenis joprojām ir zemāks par 60 % (Bulgārija un Slovēnija). Joprojām ir valstis, kurās notekūdeņi tiek savākti tikai daļēji, salīdzinoši plaši (vairāk nekā 20 % gadījumu) izmantojot individuālās sistēmas vai citas piemērotas sistēmas (IAS) 16 . Šīs valstis ir Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija.
2.2. Otrreizējā jeb bioloģiskā attīrīšana (4. pants)
92 % no ES notekūdeņiem tiek attīrīti otrreizēji [direktīvā: atkārtoti] saskaņā ar KNAD noteikumiem; tas ir par 10 % vairāk nekā iepriekšējā ziņojumā. 16 dalībvalstis ir sasniegušas atbilstību 90–100 % apmērā, citu 5 dalībvalstu (Kipras, Čehijas Republikas, Spānijas, Francijas un Portugāles) atbilstības līmenis ir 50–90 %, savukārt trīs dalībvalstu (Bulgārijas, Maltas un Slovēnijas) sasniegtais līmenis ir zemāks. Lai gan atbilstības līmenis ES-13 dalībvalstīs joprojām atpaliek, tomēr kopumā tas ir 68 % un tādējādi situācija ir būtiski uzlabojusies salīdzinājumā ar iepriekšējo ziņojumu, kurā tika ziņots, ka tikai 39 % notekūdeņu tiek atbilstoši otrreizēji attīrīti.
2.3. Stingrāka jeb terciārā attīrīšana un jutīgās zonas (5. pants)
Šobrīd gandrīz 75 % ES teritorijas ir noteikts jutīgas zonas statuss. 15 dalībvalstis ir šādu statusu noteikušas visai savai teritorijai, savukārt 13 dalībvalstis par “jutīgiem” ir noteikušas tikai atsevišķus ūdensobjektus. Ungārija un Slovēnija ir apņēmušās turpmāk veikt stingrāku attīrīšanu daļā savas teritorijas, kura atrodas Donavas satecē un attiecībā uz kuru netika ievērotas šādas attīrīšanas saistības, kas ietvertas šo valstu attiecīgajos pievienošanās līgumos. Sīkāka informācija par jutīgajām zonām ir pieejama EVA datu pārlūkā 17 .
Kopš iepriekšējā ziņojuma situācija ir ievērojami uzlabojusies, atbilstības līmenim palielinoties par 11 procentpunktiem un vispārējam līmenim sasniedzot 88 %. Tomēr saistībā ar aizkavēšanos stingrākas attīrīšanas ieviešanā ES-13 dalībvalstīs šo dalībvalstu vidējais atbilstības līmenis ir 32 %. Kopumā 9 dalībvalstis ir sasniegušas līmeni, kas zemāks par 50 %, četru dalībvalstu līmenis ir 50–90 % robežās, bet pozitīvi ir tas, ka 12 valstu atbilstības līmenis ir 90–100 %. Nodrošināt pilnīgu atbilstību traucē dažādas grūtības, tostarp lielas investīciju vajadzības, nepieciešamā finansējuma mobilizēšana, garas un sarežģītas procedūras jaunas infrastruktūras radīšanai un pašreizējās infrastruktūras uzlabošanai.
1. attēls. ES-28, ES-15 un ES-13 rezultāti attiecībā uz atbilstību 3. pantam (savākšana), 4. pantam (otrreizējā attīrīšana) un 5. pantam (stingrāka attīrīšana). Vidējās vērtības tiek atspoguļotas, ievērojot katras dalībvalsts radīto piesārņojuma slodzi.
2. attēls. Katras dalībvalsts rezultāti attiecībā uz atbilstību KNAD 3. pantam (savākšana), 4. pantam (otrreizējā attīrīšana) un 5. pantam (stingrāka attīrīšana). Dalībvalstis ir iedalītas, vispirms norādot tās, kuru līmenis attiecībā uz atbilstību 5. pantam ir zemākais, un tad augošā atbilstības līmeņa secībā. Tā kā Latvija ziņojumā bija norādījusi, ka nevienā attīrīšanas iekārtā netiek veikta stingrāka attīrīšana, Latvijas rezultāti attiecībā uz atbilstību 5. pantam bija 0 %, lai gan slāpekļa un fosfora rezultāti atbilda KNAD prasībām. Attiecībā uz atbilstību 4. pantam ir iespējami zemāki līmeņi salīdzinājumā ar 5. pantu, jo šis pants attiecas tikai uz jutīgajām zonām. Saskaņā ar Pievienošanās līguma prasībām Rumānijas atbilstības līmeņi ir aprēķināti, pamatojoties uz kopējo procentuālo slodzi, kas ir atbilstoša attiecīgi 3., 4. un 5. pantam, nevis pamatojoties uz procentuālo slodzi, kas saistīta ar aglomerācijām, kuras ir pilnīgi atbilstošas (nebija pieejami dati par sarakstu ar aglomerācijām, kuras saistītas ar Pievienošanās līgumā noteiktajiem atbilstības līmeņiem).
2.4. Lielas pilsētas / lieli notekūdeņu novadītāji
Šajā ziņojumā ietvertas 463 lielas pilsētas (> 150 000 iedzīvotāju). Tas ir vismaz par 100 pilsētām mazāk nekā iepriekšējā ziņojumā, galvenokārt tāpēc, ka nav iekļauti Itālijas un Polijas dati. Lielu pilsētu radītā piesārņojuma slodze veido 46 % no vispārējās slodzes. Aptuveni 89 % no šīs slodzes tiek veikta stingrāka attīrīšana, nekā noteikts KNAD. Kopš iepriekšējā ziņojuma tās slodzes apjoms, kas nav savākta vai ir savākta, taču nav attīrīta, procentuāli ir samazinājies no 5 % līdz 2,2 %. Tomēr atbilstības līmenis lielo pilsētu vidū ievērojami atšķiras. Piemēram, tikai 14 no 28 ES dalībvalstu galvaspilsētām 18 2011./2012. gadā var uzskatīt par pilnīgi atbilstošām, un tomēr tas ir par trim galvaspilsētām vairāk nekā iepriekšējā ziņojumā aptvertajā laikā.
2.5. Atbilstības tendences
Atbilstības rezultātos gadu gaitā vērojamas pozitīvas tendences, izņemot samazinājumu laikposmā no 2005./2006. gada līdz 2007./2008. gadam, jo dažas valstis ar vājākiem rezultātiem 2005./2006. gadā neiesniedza datus. Ilgtermiņa tendences ir jāaplūko ar piesardzību, jo ziņotie dati ne vienmēr ietver tās pašas dalībvalstis/aglomerācijas vairāku tādu iemeslu dēļ, kā, piemēram, neoptimālas IT sistēmas pirmajos ziņošanas gados, pārejas termiņu pakāpeniska beigšanās ES-13 līmenī vai dažu dalībvalstu nepilnīgie ziņojumi.
Tā kā jaunie termiņi ir beigušies un ir iestājušās jaunas atbilstības saistības, šis ziņojums ietver jaunus datus par Kipru, Igauniju, Latviju, Ungāriju, Slovēniju, Slovākiju un Rumāniju. Tomēr, aprēķinot ES rezultātus, nebija iespējams ņemt vērā datus par Itāliju, Poliju un Horvātiju.
3. attēls. Atbilstības līmeņu attīstība kopš 1998. — bāzes — gada (pamatojoties uz pieejamām nepilnīgajām datu kopām).
2.6. Informācija par atbilstību reģionālā līmenī
Šajā ziņojumā Komisija ir pirmo reizi apstrādājusi un ietvērusi reģionālā līmeņa datus. Tie ļauj nodrošināt precīzāku un niansētāku pārskatu par īstenošanu dalībvalstīs, jo vispārējie rādītāji ne vienmēr ir noderīgi.
Dalībvalstis ar augstu atbilstības līmeni valsts mērogā parasti šādu tendenci uzrāda visos savos reģionos. Tomēr zems atbilstības līmenis valsts mērogā nereti ir saistīts ar neapmierinošu izpildi atsevišķos tās reģionos (piemēram, Bulgārijā, Slovēnijā, Portugālē, Spānijā un Īrijā).
Attiecībā uz iedzīvotāju izvietojumu reģioni ir iedalīti “lauku”, “pilsētas” vai “līdzsvarotos” reģionos un attiecīgi “mazās” aglomerācijās, “lielās” aglomerācijās vai aglomerācijās, kas ir abu skaitlisks līdzsvars.
To reģionu daļa, kuriem ir augsts līmenis (90–100 %) attiecībā uz atbilstību 3., 4. un (ja nepieciešams) 5. pantam, parāda, ka tā saucamie “pilsētas” reģioni sasniedz labākos rezultātus, tad ir “līdzsvarotie” reģioni, savukārt “lauku” reģioni uzrāda zemāku līmeni. To var izskaidrot ar faktu, ka mazākām aglomerācijām ir vēlāki atbilstības nodrošināšanas termiņi.
4. attēls. To reģionu (pilsētas, lauku vai līdzsvaroto) procentuālā daļa, kuros atbilstības līmenis attiecībā uz 3., 4. un 5. pantu ir sasniegts 90–100 % apmērā.
2.7. Neatrisinātās problēmas
Lai gan ir uzlabojusies atbilstības nodrošināšana KNAD, joprojām ir risināmas dažas problēmas:
- visām dalībvalstīm būtu laikus jāiesniedz labas kvalitātes un pilnīgas datu kopas, kas nodrošina augstu uzticamības līmeni atbilstības rezultātiem; lai varētu efektīvāk un vienkāršāk sniegt KNAD ietvaros pieprasīto informāciju, iespējams, vajadzētu izstrādāt Strukturētas īstenošanas un informācijas sistēmas (turpmāk — SIIF);
- dažas no ES-13 dalībvalstīm joprojām atpaliek savu pašreizējo atbilstības saistību izpildē, jo īpaši attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanu, proti, stingrāku attīrīšanu; ES-13 dalībvalstīm, kurām termiņi vēl nav beigušies, ir jānodrošina, ka līdz pārejas periodu beigām tiek veikti piemēroti pasākumi atbilstības nodrošināšanai; būtiski ir atbilstoši plānot infrastruktūras prioritātes un nodrošināt nepieciešamās investīcijas;
- saistībā ar zemiem atbilstības līmeņiem dažās ES-15 dalībvalstīs un reģionos, kuru atbilstības nodrošināšanas termiņi beidzās pirms vairākiem gadiem, prioritāra ir arī šo līmeņu uzlabošana;
- atbilstība lielās pilsētās ir uzlabota, taču ievērojams skaits šo pilsētu, kuras izvada ūdeņus jutīgās zonās, joprojām neveic stingrāku attīrīšanu; tas īpaši raisa bažas attiecībā uz ūdens videi radīto slodzi.
3. Atbilstības veicināšanas pasākumi
Lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt KNAD mērķus, tiek veikta virkne pasākumu, piemēram, divpusēji dialogi, īstenošanas programmu izstrāde, infrastruktūras investīciju nodrošināšana ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kā arī īstenošanas datu pārvaldības un izplatīšanas uzlabošana. Gadījumos, kad neatbilstība turpinās, Komisija sāk oficiālu procedūru par ES tiesību aktu pārkāpšanu.
3.1. Finansējuma programmas
Notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūras izbūvei ir nepieciešamas būtiskas investīcijas, kuru nodrošināšanai ES piedāvā finansējuma iespējas Eiropas strukturālo un investīciju fondu ietvaros. Iepriekšējos plānošanas periodos šiem fondiem ir bijusi būtiska nozīme, jo tie sniedza dalībvalstīm iespēju veikt investīcijas, lai izpildītu KNAD noteikumus. Līdz šim 2007.–2013. gada plānošanas periodā šai infrastruktūrai 22 dalībvalstīs no Kohēzijas politikas fonda ir piešķirti aptuveni EUR 17,8 miljardi. Šobrīd tiek pabeigtas sarunas par 2014.–2020. gada darbības programmām. Attiecībā uz šo periodu ir jāizpilda noteikti ex ante noteikumi, tostarp jāizstrādā ūdens cenu politika saistībā ar investīcijām ūdens pakalpojumu jomā. Šis mehānisms nodrošina atbilstošus stimulus ūdens resursu efektīvai izmantošanai un atbilstošu sadali pa atšķirīgiem ūdens izlietojuma veidiem, lai atgūtu izmaksas par ūdens pakalpojumiem tādā apmērā, kā noteikts upes baseinu apsaimniekošanas plānos, kas izstrādāti saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu. Tas nodrošina arī to, ka investīciju veikšanā tiek ievērots stratēģisks satvars un ka finansējums veicina ES vides acquis īstenošanu.
3.2. Īstenošanas programmas (17. pants)
Dalībvalstis, sniedzot informāciju par 2014. gadu, ziņoja par īstenošanas programmām saskaņā ar KNAD 17. pantu 19 . Lai uzlabotu atbilstības līmeni, kā papildu pasākums šā panta ietvaros ir izstrādāts “Ūdens resursu aizsardzības konceptuālais plāns” 20 . Apvienojot atbilstības informāciju ar informāciju par plānotajām un pašreizējām īstenošanas programmām, tiek nodrošināta iespēja novērtēt, vai paredzētie pasākumi būs pietiekami, lai saprātīgā termiņā un ievērojot pareizās prioritātes panāktu atbilstību. Īstenošanas programmas ietver arī vērtīgu informāciju par finanšu plānošanu un nepieciešamajiem resursiem.
Dalībvalstis 21 ziņoja par 8600 projektiem 22 , kas saistīti ar notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas, kā arī individuālo vai citu piemērotu sistēmu infrastruktūru un kas tiks īstenoti laika posmā no 2014. gada līdz 2027. gadam; lielākā daļa projektu tiks pabeigti līdz 2018. gadam. Projektu vairuma (70 %) mērķis ir samazināt vai izbeigt neatbilstību jau piemērojamām prasībām, savukārt neliela daļa projektu (30 %) palīdzēs nodrošināt atbilstību līdz noteikto termiņu beigām. 37 % projektu attiecas uz investīcijām kanalizācijas sistēmās, un 63 % projektu ir saistīti ar attīrīšanas iekārtām.
Lielāko daļu projektu plānots īstenot ES-13 dalībvalstīs. Pārējie attiecas uz tādām dalībvalstīm (piemēram, Itāliju un Spāniju), kurām ir jāpaveic daudz darba mērķu sasniegšanai, dalībvalstīm (piemēram, Franciju), kuru termiņi attiecībā uz nesen noteiktajām jutīgajām zonām vēl nav beigušies, vai dalībvalstīm, kuru infrastruktūra reiz bija atbilstoša, taču tagad ir jāatjauno. Plānotā attīrīšanas infrastruktūra aptver 7 % (43 miljonus c.e.) no kopējās radītās piesārņojuma slodzes ES.
5. attēls. Plānoto būvdarbu skaits komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmās un attīrīšanas iekārtās.
Kopējās prognozētās investīciju vajadzības tādu jaunu projektu būvniecībai, kas nepieciešami pilnīgas atbilstības KNAD nodrošināšanai, ir EUR 22 miljardi 23 , kas vienmērīgi sadalīti savākšanas un attīrīšanas infrastruktūrai. Plānotais ES līdzfinansējums veido 25 % no kopējām investīciju vajadzībām.
Investīciju plāni 24 ir pat vērienīgāki un ietver arī aprēķinus pašreizējo sistēmu paplašināšanai un atjaunošanai. Tie parāda, ka gada investīciju līmenis turpinās pieaugt par 14 % salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju 25 , sasniedzot vidēji gandrīz EUR 25 miljardus gadā: 2015.–2018. gada laikposmā notekūdeņu infrastruktūrā tiks investēti aptuveni EUR 100 miljardi.
6. attēls. Pašreizējās investīcijas attiecībā pret paredzētajām investīcijām komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmās un attīrīšanas iekārtās.
Investīciju apjoms turpmākajiem gadiem veido EUR 50 uz vienu iedzīvotāju.
7. attēls. Investīcijas uz vienu iedzīvotāju komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmās un attīrīšanas iekārtās.
Tomēr dalībvalstu vidū tendences atšķiras: lai gan dažās valstīs investīcijas pieaugs vai paliks nemainīgas, citās tās samazināsies, kā norādīts turpmākajā attēlā.
8. attēls. Pašreizējās gada investīcijas attiecībā pret paredzētajām gada investīcijām komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmās un attīrīšanas iekārtās.
3.3. Datu pārvaldības un izplatīšanas uzlabošana
Kopš 2012. gada Eiropas Komisija KNAD ietvaros īsteno izmēģinājuma programmu, lai palīdzētu dalībvalstīm uzlabot ziņošanas procesus un informācijas izplatīšanu sabiedrībai, un ir izveidojusi Strukturētu īstenošanas un informācijas sistēmu (SIIF). Šī ideja pirmo reizi tika ierosināta Paziņojumā 26 par lielākiem ieguvumiem ES vides pasākumu jomā. Uzlabota datu pārvaldība palīdzēs veiksmīgāk īstenot KNAD un samazināt administratīvo slogu, tostarp ļaus efektīvi izpildīt prasības, kas ietvertas INSPIRE direktīvā 2007/2/EK 27 un Direktīvā 2003/4/EK 28 par vides informācijas pieejamību sabiedrībai. Līdz šim valsts SIIF, tostarp uzlabotu IT sistēmu un tīmekļa vietņu 29 par notekūdeņu datiem 30 , izveidē ir bijušas iesaistītas 4 dalībvalstis (Kipra, Lietuva, Slovēnija un Īrija). Nākamajā posmā pievienosies vēl trīs dalībvalstis (Horvātija, Polija un Rumānija). Komisija arī cieši sadarbojas ar EVA, lai ES līmenī uzlabotu informācijas pārvaldību un izplatīšanu 31 . Izmēģinājuma SIIF programmas rezultāti tiks izmantoti, lai izveidotu darbgatavu SIIF citām dalībvalstīm un ES ieinteresētajiem partneriem.
3.4. Tiesību aktu prasību izpilde
Dalībvalstu atbilstību KNAD Komisija ir nodrošinājusi, galvenokārt risinot nepārtrauktu dialogu un veicot atbilstības veicināšanas pasākumus, kā arī nepieciešamības gadījumā sākot divpusēju dialogu un ierosinot pārkāpuma procedūru pret dalībvalstīm, kas neizpilda atbilstības kritērijus. Attiecībā uz “vecākām” dalībvalstīm kopš attiecīgo KNAD ietverto termiņu beigām un attiecībā uz “jaunākām” dalībvalstīm pakāpeniski, kamēr beidzas atbilstības nodrošināšanas termiņi, tas parasti tiek īstenots ar “horizontālām” pārkāpumu lietām, kuras aptver vairākas aglomerācijas, kas nespēj izpildīt vienas un tās pašas atbilstības saistības 32 .
Attiecībā uz pirmo grupu Eiropas Savienības Tiesa kopš 2013. gada sākuma ir pasludinājusi septiņus spriedumus. No tiem triju spriedumu pamatā bija Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. pants, t. i., Tiesa piemēroja noteiktas summas maksājumu un uzlika naudas sodu trim dalībvalstīm (Beļģijai 33 , Luksemburgai 34 un Grieķijai 35 ) saistībā ar nespēju izpildīt iepriekšējos 2004., 2006. un 2007. gada spriedumus. Šīs ir pirmās lietas, kurās Tiesa ir piemērojusi naudas sodus saistībā ar nespēju izpildīt KNAD prasības. Vēl piecas lietas šobrīd tiek izskatītas Tiesā.
Kopš 2012. gada Komisija ir sākusi arī vairākas horizontālās lietas, kas aptver līdz pat vairākiem simtiem aglomerāciju vienā dalībvalstī.
Visbeidzot, attiecībā uz “jaunākām” dalībvalstīm — to attiecīgajos pievienošanās līgumos ir noteikti konkrēti starpposma termiņi, kuri jau tuvojas beigām. To, vai dalībvalstis iekļaujas šajos starpposma termiņos, Komisija galvenokārt pārbauda, pieprasot regulārus ziņojumus.
Pamatojoties uz Septīto ziņojumu (2009.–2010.), Komisija ir sākusi divpusējus dialogus ar 10 dalībvalstīm. Iespējamie dalībvalstu pārkāpumi apmēra ziņā atšķiras, jo ne visi starpposma termiņi ir vienādi.
4. Darbvietu un izaugsmes radīšana, ieguldot ūdens apgādes infrastruktūrā
Lai izbūvētu infrastruktūru, kas nodrošina kvalitatīvus notekūdeņu pakalpojumus, ir nepieciešamas plašas investīcijas un pasākumi, kas būtiski sekmē nodarbinātību un izaugsmi ūdens apsaimniekošanas sektorā.
Rūpniecības sektorā vien 36 tā rada pievienoto vērtību aptuveni EUR 15 miljardu apmērā gadā.
9. attēls. ES-28 notekūdeņu apsaimniekošanas nozares pievienotās vērtības attīstība no 2008. gada līdz 2012. gadam.
Plašākā skatījumā ir jānorāda, ka notekūdeņu apsaimniekošana preču un pakalpojumu sektorā 37 rada vairāk nekā 600 000 darbvietu, gada produkciju vairāk nekā EUR 100 miljardu vērtībā un gada pievienoto vērtību aptuveni EUR 42 miljardu apmērā (investīcijas, tehniskā apkope, ekspluatācija, tehnoloģiju un zināšanu eksports).
10. attēls. Pilnslodzes ekvivalentos izteiktas nodarbinātības un produkcijas vērtības attīstība notekūdeņu apsaimniekošanas jomā ES-28 laika posmā no 2003. gada līdz 2012. gadam.
Kā norādīts iepriekš, notekūdeņu apsaimniekošanas sektors turpinās paplašināties.
Tādēļ KNAD īstenošana sekmē ne tikai vides mērķu sasniegšanu, bet arī būtiski veicina nodarbinātību, izaugsmi un investīciju palielināšanos 38 . Saskaņā ar Komisijas Investīciju plānu 39 vairāki atlasītie atbalsta projekti ir saistīti ar investīcijām notekūdeņu un dzeramā ūdens infrastruktūrā.
5. Inovācijas — resursefektivitātes un izaugsmes galvenais atbalsts
Lai izmaksu ziņā visefektīvāk nodrošinātu iedzīvotājiem augstas kvalitātes ūdens pakalpojumus, ir svarīgi ieguldīt līdzekļus, lai izstrādātu un plaši ieviestu inovatīvus risinājumus resursu efektivitātes palielināšanai, piemēram, risinājumus enerģijas reģenerācijai, barības vielu reģenerācijai un pārstrādei realizējamos produktos, kā arī atkārtotai ūdens izmantošanai. Inovācijas ir arī nozīmīgs virzītājspēks konkurētspējas, darbvietu skaita un ekonomiskās izaugsmes palielināšanai.
Eiropas Inovācijas partnerības ūdens resursu jomā 40 (EIP) mērķis ir sekmēt inovatīvu risinājumu izstrādi un radīt tiem tirgus iespējas gan ES, gan ārpus tās. Ir noteiktas 8 prioritārās jomas, proti, ūdens otrreizēja izmantošana un pārstrāde, ūdens un notekūdeņu attīrīšana, tostarp resursu reģenerācija, saikne starp ūdeni un enerģētiku, ar plūdiem un sausumu saistīta riska pārvaldība, ekosistēmu pakalpojumi, ūdens pārvaldība, lēmumu atbalsta sistēmas un uzraudzība, viedās tehnoloģijas un inovāciju finansējums. Eiropas inovācijas partnerībai ūdens resursu jomā pamatā ir 29 brīvprātīgās dažādu ieinteresēto personu rīcības grupas. Viņu partneri izstrādā, pārbauda, uzlabo un izplata inovācijas, kas paredzētas lielāko ar ūdeni saistīto problēmu risināšanai, kā arī stimulē šo inovāciju ieviešanu tirgū un sabiedrībā. Vairāki projekti ir jau sākti. Tie ir galvenie elementi, kas ļauj īstenot EIP ūdens resursu jomā. Inovatīvi risinājumi ir būtiski arī tam, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi zonās ar augstu iedzīvotāju blīvumu, kā arī lai pārvērstu šīs zonas “viedajās pilsētās”.
Pētniecības un inovācijas nozīme ūdens resursu jomā ir atzīta arī ES pētniecības un inovācijas finansēšanas programmā 2014.–2020. gadam — “Apvārsnis 2020”. Programmas “Apvārsnis 2020” darba programmas 2014.–2015. gadam ietvaros ir noteikts, ka ūdens ir prioritāra joma un ka mērķis ir ieviest inovatīvus ūdens jomas risinājumus tirgū un atbalstīt EIP un Kopīgas plānošanas ierosmes ūdens resursu jomā īstenošanu dalībvalstīs. Lai mazinātu plaisu starp inovatīviem ūdens jomas risinājumiem un to ieviešanu tirgū, liela uzmanība tika pievērsta arī demonstrācijas projektiem un tirgū ieviešanas projektiem. Turklāt programmas “Apvārsnis 2020” darba programmas 2016.–2017. gadam ietvaros ūdens jomas jautājumi tiek aplūkoti visās programmas “Apvārsnis 2020” struktūrās, lai turpinātu 2014.–2015. gadā veiktos pasākumus. Pasākumi inovāciju veicināšanai ūdens jomā Eiropā un ārpus tās robežām īpaši tiek aplūkoti saistībā ar tādiem jautājumiem kā aprites ekonomika, ilgtspējīgas pilsētas, klimata jomas pakalpojumi, teritoriālā izturētspēja u. c. Proti, programmas “Apvārsnis 2020” daļā “Klimata politika, vide, resursu efektīva izmantošana un izejvielas” tiek veicināta sistēmiskas pieejas ideja, kas paredz īstenot plaša mēroga demonstrāciju/izmēģinājuma projektus, kuri pašreizējā tehnikas līmenī ir pietiekami nebijuši un progresīvi un kuru mērķis ir ieviest un pārbaudīt jaunus tehnoloģiskus un ar tehnoloģijām nesaistītus risinājumus. Šiem projektiem ir jādarbojas kā līdzeklim, kas maksimāli piesaista novatoru un inovāciju lietotāju (piemēram, nozaru, finanšu dalībnieku, akadēmisko aprindu, pētniecības, privāto vai valsts uzņēmumu, reģionu, pilsētu, iedzīvotāju un to organizāciju u. c.) interesi, tādējādi palīdzot piesaistīt papildu publiskās/privātās investīcijas ūdens resursu nozarē un stiprinot sinerģiju ar citiem saistītiem ES finansēšanas mehānismiem, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), jo īpaši Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) ietvaros.
Notekūdeņu sektorā diezgan būtiski ir inovatīvi risinājumi ūdens otrreizējai izmantošanai, kas potenciāli var ļoti lielā mērā uzlabot resursu efektivitāti. Saistībā ar Ūdens resursu aizsardzības konceptuālo plānu 41 Komisija šobrīd aplūko iespēju izveidot ES līmeņa instrumentu, lai veicinātu ūdens otrreizēju izmantošanu, kas ir KNAD 12. pantā ietverta prasība.
6. Secinājumi
KNAD īstenošana ir būtiski samazinājusi organiskā piesārņojuma un barības vielu izplūdes ES, tāpēc tā ir pamatnosacījums, lai sasniegtu labu jūras ūdens un saldūdens vides stāvokli.
Lai gan ir bijušas lielas investīciju vajadzības un ilgtermiņa plānošanas grūtības, ES-15 ir sasniegts augsts atbilstības līmenis. ES-13 joprojām ir būtiski atbilstības trūkumi, jo īpaši attīrīšanas jomā. Jāpastiprina pasākumi un investīcijas, lai panāktu pilnīgu atbilstību saprātīgos termiņos.
Īstenošanas programmas liecina, ka dalībvalstis plāno ievērojamas investīcijas, lai, izbūvējot notekūdeņu infrastruktūru, novērstu atbilstības trūkumus. Dalībvalstīm ir jāturpina vākt nepieciešamo informāciju, lai laikus noteiktu turpmākās investīciju vajadzības un darbības izmaksas un uzlabotu vai saglabātu to pašreizējo sistēmu darbību.
Nepieciešami papildu pasākumi, lai uzlabotu par KNAD īstenošanu iesniegto datu kvalitāti un iesniegšanas savlaicīgumu. Tādēļ Komisija sadarbībā ar EVA un dalībvalstīm pārskata un izstrādā procedūras un instrumentus.
Ūdens apsaimniekošanas sektors sniedz nozīmīgu ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē un darbvietu radīšanā. Investīcijām, kas tiek ieguldītas pilnīgas atbilstības ES tiesību aktiem nodrošināšanā, ir nozīmīgs potenciāls radīt jaunas darbvietas un izaugsmi.
Lai ūdens apsaimniekošana būtu resursefektīvāka, kā arī veicinātu nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi, ir būtiski ieguldīt inovatīvās tehnoloģijās.
KNAD izmantotais termins “cilvēka ekvivalenti” jeb c.e. attiecas uz organisko piesārņojumu, ko rada ciemata/pilsētas iedzīvotāji, un citiem piesārņojuma avotiem, piemēram, cilvēkiem, kas nav pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī lauksaimniecības un pārtikas nozari.
Individuālās sistēmas vai citas piemērotas sistēmas, kas nodrošina tādu pašu vides aizsardzības līmeni kā kanalizācijas sistēmas.
Eurostat (NACE 2. red., B–E) http://ec.europa.eu/eurostat/data/database .
Eurostat http://ec.europa.eu/eurostat/web/environment/environmental-goods-and-services-sector/database .