EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 2.2.2016
COM(2016) 50 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu
Nesenie uzbrukumi Eiropas Savienībā un citviet pasaulē liecina par nepieciešamību pēc ES mēroga darbības, kas aptvertu visas politikas jomas un būtu vērsta uz cīņu pret terorismu un uz tā novēršanu. Teroristu organizācijas un atsevišķi teroristi savu tīklu uzturēšanai, vervēšanai, piegādēm un pašu terora aktu īstenošanai izmanto finansējumu. Tādēļ ievērojamu ieguldījumu cīņā pret terorismu var sniegt gan finansējuma avotu bloķēšana, gan tas, ka tiek mazinātas iespējas šādu naudas līdzekļu izmantošanā izvairīties no atklāšanas, gan ar finansēšanas procesu saistītās informācijas maksimāli iedarbīga izmantošana.
Teroristu finansēšana nav jauna problēma. Tās galvenās iezīmes, piemēram, ciešā saikne ar organizētās noziedzības tīkliem, ir bijušas zināmas jau daudzus gadus, un ES krimināltiesības, policijas sadarbība, kā arī tiesību akti, kas reglamentē cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī tās novēršanu, ir bijuši svarīgi līdzšinējo panākumu gūšanā. Tomēr ir kļuvušas aktuālas jaunas tendences, it īpaši problēmas saistībā ar noziedzīgām organizācijām kā ISIL, kā arī atgriezušos ārvalstu teroristu kaujinieku ietekme.
Mūsdienu drošības problēmu risināšanai ir nepieciešama noteikta, ātra un saskaņota rīcība, lai modernizētu attiecīgos tiesību aktus, nodrošinātu to pilnīgu īstenošanu, labāku sadarbību un apmaiņu ar būtisku informāciju. Šāda darbība ir nepieciešama gan ES, gan plašākā mērogā.
Eiropas Drošības programmā ir uzsvērta nepieciešamība pēc pasākumiem, ar kuriem iedarbīgākā un vispusīgākā veidā tiktu risināta teroristu finansēšanas problēma. Tajā ir uzsvērta saikne ar organizēto noziedzību, kas terorismu atbalsta, piemēram, ar ieroču piegādes kanāliem, ieņēmumiem no narkotiku kontrabandas un iefiltrēšanos finanšu tirgos. Eiropas Parlaments ir atzinīgi novērtējis Eiropas Drošības programmu. Arī Tieslietu un iekšlietu padomes un Ekonomikas un finanšu padomes, kā arī Eiropadomes 2015. gada 18. decembra sanāksmes secinājumos tika pausts atbalsts šā darba intensitātes kāpināšanai. Šim jautājumam 2015. gada 14. decembra sanāksmē pievērsās arī Ārlietu padome, savukārt Komisija tā paša mēneša sākumā iesniedza direktīvas priekšlikumu par cīņu pret terorismu, kurā tā ierosina ieviest visaptverošu kriminālatbildību par terorisma finansēšanu
.
Starptautiskā mērogā, it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un Finanšu darījumu darba grupā (FATF) noritošais darbs ir stabils pamats turpmākai darbībai. ANO Drošības padome ir apsvērusi pasaules mēroga vienošanos par vēršanos pret teroristu finansēšanu. Tā 2014. gadā noteica papildu pienākumus attiecībā uz kriminālatbildības piemērošanu terorisma finansēšanai, kā iespaidā tika pieņemts Eiropas Padomes papildprotokols Konvencijai par terorisma novēršanu; Komisija šo papildprotokolu parakstīja 2015. gada oktobrī. Drošības padome 2015. gada decembrī pieņēma vēl vienu rezolūciju, kas ir konkrētāk vērsta pret ISIL finansējumu un tiek pagarināts iepriekšējais pret Al Qaeda noteiktais sankciju režīms.
Šajā paziņojumā ir sniegts rīcības plāns par vēl vairāk pastiprinātu cīņu pret terorisma finansēšanu, pamatojoties uz spējā esošajiem ES noteikumiem, lai pielāgotos jauniem apdraudējumiem un atjauninātu mūsu politiku un praksi atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Ir vairāki veidi, kā dalībvalstis jau var rīkoties, labāk izmantojot pastāvošo sistēmu.
Ir tikuši apzināti divi galvenie darbības virzieni:
kā turpmāk atklāt un novērst to, ka teroristu organizācijas un to atbalstītāji pārvieto naudas līdzekļus un citus aktīvus, un kā nodrošināt, ka tiesībaizsardzības iestādes ar finanšu plūsmas palīdzību var pēc iespējas izsekot teroristus un liegt viņiem izdarīt noziegumus;
kā turpmāk liegt teroristu organizācijām piekļuvi to izmantotajiem ieņēmumu avotiem, galvenokārt mazinot to spēju piesaistīt finansējumu.
Lai darbības būtu iedarbīgas, tās ir jāvērš ne tikai pret pašām teroristu organizācijām. Tās ir jāattiecina arī uz saistītām personām, piemēram, ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, finansiāliem atbalstītājiem, naudas līdzekļu piesaistītājiem un ikvienu, kas apzināti palīdz veikt terora aktus. Tās ir jāveic gan ES ietvaros, gan ārējo attiecību jomā: īpaši svarīgs šajā ziņā ir FATF veiktais darbs.
Cīņai pret terorisma finansēšanu ir izšķiroša nozīme iedzīvotāju drošības nodrošināšanā. Tomēr papildu pasākumi, kas liegtu iespējas finansēt terorismu, var ietekmēt arī cilvēku dzīvi, kā arī iedzīvotāju un komercsabiedrību saimniecisko darbību visā Savienībā. Komisija veiks ietekmes novērtējumus atbilstoši labāka regulējuma principiem, lai sagatavotu likumdošanas darbības, kas paredzētas šajā rīcības plānā. Komisija ņems vērā līdzsvaru starp nepieciešamību palielināt drošību un nepieciešamību aizsargāt pamattiesības, tostarp datu aizsardzību, un ekonomiskās brīvības.
1.
Naudas līdzekļu plūsmu novēršana un teroristu finansējuma apzināšana
Teroristu tīklu darbība notiek dažādās valstīs, un tā lielā mērā balstās uz spēju finansēt terora aktus vienā valstī no citas valsts. Ja tiktu ierobežoti un izsekoti finanšu darījumi, varētu tikt bloķētas viņu darbības finansēšanai vajadzīgo naudas līdzekļu plūsmas, kā arī tikt apzināti teroristu tīkli un izmeklēti uzbrukumi, lai aizturētu teroristus un viņu atbalstītājus.
Inovācijas finanšu pakalpojumu jomā un tehnoloģiju attīstība nozīmē daudzus ieguvumus, taču vienlaikus rada jaunas iespējas, kuras dažkārt var izmantot ļaunprātīgi, lai slēptu teroristu finansēšanu. Jauni finanšu instrumenti, piemēram, virtuālā valūta rada jaunas problēmas cīņā pret teroristu finansēšanu. Noziedznieki rīkojas ļoti daudzveidīgi: ja esošo finansējuma kanālu izmantošana kļūst pārāk riskanta, viņi ātri pārorientējas uz jauniem kanāliem. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka attiecībā uz inovatīviem finanšu instrumentiem, piemēram, virtuālo valūtu, ir iespējams īstenot ar to anonimitāti saistīto risku pārvaldību. Izšķiroši svarīgi šim jautājumam ir nevis paši maksājumu veidi, bet gan tas, vai tos var izmantot anonīmi. Šā iemesla dēļ Komisija jau ir sākusi veikt periodiskus novērtējumus ne vien par zināmiem, bet arī par jauniem riskiem, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu
. Šis darbs Eiropas Savienībai dod iespēju pastāvīgi novērtēt un mazināt potenciālos riskus, kas ietekmē ne vien iekšējo tirgu, bet arī ES drošību.
ES mērogā, kā arī starptautiskos forumos, piemēram, FATF veiktais darbs ir devis iespēju apzināt eventuālās nepilnības un trūkumus. Arī izmeklētāju apkopotā informācija, kas iegūta pēc uzbrukumiem, ir bijusi būtisks informācijas avots, kas tika izmantots, lai apzinātu galvenās jomas, par kurām nesen kļuva skaidrs, ka tās var būt saistītas ar riskiem.
Lai atklātu naudas līdzekļu plūsmas, izsekojot finanšu darījumus vai apzinot teroristu tīklus un saistītās personas, galvenie izmantojamie instrumenti ir finanšu izlūkošanas vienības (FIU) un izsekošanas sistēmas, piemēram, ES un ASV Teroristu finansējuma izsekošanas programma (TFTP). Tomēr to pašreizējās iespējas būtu jāstiprina, un tās būtu jāorientē uz sarežģītu un plaša mēroga finansēšanas darbību, kā arī uz teroristu veiktām “zemo izmaksu” darbībām, kurām var būt postoša ietekme, un kurās izmanto jaunus maksājumu veidus, ko ir grūti izsekot. Būtisks ir arī reaģēšanas ātrums, jo, izmantojot mūsdienu finanšu pakalpojumus, teroristi var ļoti ātri pārvietot naudas līdzekļus no vienas vietas uz citu; tas liecina arī par nepieciešamību uzlabot sadarbību un apmaiņu ar finanšu un tiesībaizsardzības informāciju.
1.1.
Tūlītējas darbības, kas iespējamas spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros
Ir vairāki veidi, kā var stiprināt cīņu pret teroristu finansēšanu, proti, jau nekavējoties un spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros.
Ceturtā Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva (NILLN direktīva) tika pieņemta 2015. gada 20. maijā. Tās galvenais mērķis ir nepieļaut, ka Savienības finanšu sistēma tiek izmantota nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas nolūkos. Tādējādi tās ātra transponēšana un īstenošana ir pirmais būtiskais solis. Komisija aicina dalībvalstis vienoties par to, ka tiktu paātrināta tās faktiskā transponēšana un piemērošana, proti, ka tas notiktu vēl pirms 2016. gada beigām. Komisija ir gatava palīdzēt dalībvalstīm īstenot transponēšanas pasākumus un tiesību aktos ieviest starptautiskos standartus.
Komisija paātrinās savu darbu saistībā ar NILLN direktīvu, lai identificētu trešās valstis, kuru nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas apkarošanas regulējumā pastāv stratēģiskas nozīmes nepilnības. Kā jau paredzēts NILLN direktīvā, dalībvalstīm ir jāpiemēro pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumi attiecībā uz finanšu plūsmām no un uz šajā sarakstā iekļautajām valstīm. Komisija līdz jūnijam nāks klajā ar šo sarakstu.
Dalībvalstīm ir jāuzlabo apmaiņa ar finanšu izmeklēšanas informāciju starp ES finanšu izlūkošanas vienībām un trešo valstu finanšu izlūkošanas vienībām, kā arī starp finanšu izlūkošanas vienībām un privāto sektoru atbilstoši Finanšu darbības uzdevumu grupas ieteikumiem un paraugpraksei. Eiropas Komisija sadarbosies ar finanšu izlūkošanas vienību Egmont grupu, lai veicinātu starptautisko sadarbību šajā jomā.
1.2.
Jauni pasākumi, kas vērsti pret finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu teroristu finansēšanas nolūkā
Komisija ierosinās grozījumus Ceturtajā Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvā par šādiem punktiem:
ES “augsta riska trešo valstu saraksta” satura konkretizēšana:
Saskaņā ar Ceturto NILLN direktīvu tiklīdz kāda valsts ir iekļauta šajā sarakstā tādēļ, ka tās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas vai teroristu finansēšanas apkarošanas regulējumā ir konstatētas stratēģiskas nozīmes nepilnības, ES atbildīgajām struktūrām jau būs jāpastiprina uzraudzība pār finanšu darījumiem (t. i., jāveic stingrāki uzticamības pārbaudes pasākumi) ar tirgus dalībniekiem, kas nāk no šīs valsts. Tomēr pašreizējā tiesību aktā šo pasākumu būtība nav skaidri definēta. Lai precizētu šo pienākumu, Komisija ierosina iekļaut detalizētus noteikumus, kas balstīti uz FATF standartiem, kuros noteikti konkrēti, stingrāki piemērojamie uzticamības pārbaudes pasākumi un pretpasākumi. Šāds precizējums nodrošinās, ka pastiprināta uzticamības pārbaude un pretpasākumi tiek koordinēti un saskaņoti ES mērogā, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus.
Virtuālās valūtas maiņas platformas: Pastāv risks, ka teroristu organizācijas var izmantot virtuālās valūtas pārskaitījumus, lai slēptu pārskaitījumus, jo darījumi ar virtuālo valūtu tiek ierakstīti, bet nav ziņošanas mehānisma, kas būtu līdzvērtīgs mehānismam, kas konstatēts tradicionālajā banku sistēmā, lai atklātu aizdomīgu darbību. Pašlaik virtuālās valūtas ES mērogā nav reglamentētas. Komisija kā pirmo pasākumu ierosinās anonīmas valūtas maiņas platformas pakļaut kompetento iestāžu uzraudzībai, paplašinot NILLN direktīvas darbības jomu, to (un valsts mēroga tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un teroristu finansēšanas apkarošanu) attiecinot arī uz virtuālās valūtas maiņas platformām. Turklāt, ja Maksājumu pakalpojumu direktīvā (MPD) ietvertie licencēšanas un uzraudzības noteikumi tiktu piemēroti virtuālās valūtas maiņas platformām, tiktu veicināta labāka kontrole pār tirgu un labāka izpratne par to. Komisija turpinās izvērtēt šo risinājuma variantu. Komisija arī pārbaudīs, vai to attiecināt arī uz virtuālās valūtas “maksājumu pakalpojumu sniedzējiem” (wallet providers).
Priekšapmaksas instrumenti (piemēram, priekšapmaksas kartes): Teroristi ir izmantojuši priekšapmaksas kartes, lai anonīmi finansētu ar teroristu uzbrukumiem saistīto loģistiku
. Ir nepieciešama atbilstoša un līdzsvarota reakcija uz šo problēmu, jo vienlaikus priekšapmaksas instrumentiem piemīt arī zināma sociāla vērtība. Priekšapmaksas kartes ir maksāšanas līdzekļi, kurus ekonomiski neaizsargātas un finansiālā ziņā izslēgtas personas var izmantot gan bezsaistē (tāpat kā skaidru naudu), gan tiešsaistē (kas ir vēl svarīgāk), lai internetā pirktu preces un pakalpojumus. Daži cilvēki priekšapmaksas kartes izmanto, lai, veicot pirkumus internetā, mazinātu krāpšanas risku, jo risks, kam viņi tiek pakļauti, nepārsniedz e-naudas summu, kas norādīta uz kartes. Dažas dalībvalstis šos instrumentus izmanto, lai izmaksātu sociālos pabalstus. Daži cilvēki arī uzskata, ka anonimitāte, kas piemīt dažām priekšapmaksas kartēm, turētājam rada priekšrocību, kas sargā viņa privātumu; šis jautājums kļūst arvien aktuālāks saistībā ar internetā veiktiem darījumiem, lai gan anonimitāti ir mēģināts izmantot (vai arī tā faktiski ir tikusi ļaunprātīgi izmantota), lai veiktu nelikumīgas darbības.
Teroristu finansēšanas risks, ko rada priekšapmaksas karšu izmantošana, būtībā ir saistīts ar anonīmām priekšapmaksas kartēm (papildināmām vai nepapildināmām), kuras var izmantot iekšzemes vai starptautisko shēmu ietvaros. Galvenais jautājums ir par to, kā reaģēt uz bažām saistībā ar šādu vispārīga lietojuma karšu anonimitāti, vienlaikus izvairoties no šo instrumentu parastās lietošanas sniegto priekšrocību ierobežošanas.
Uz priekšapmaksas instrumentu emitentiem jau attiecas ES tiesību akti, tostarp tiesību akti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Lai risinātu minētās bažas, Komisija iepazīstinās ar papildu grozījumiem NILLN direktīvā, kuros galveno uzmanību varētu pievērst konkrēti tam, lai mazinātu pastāvošos izņēmumus, piemēram, robežvērtības, zem kurām netiek prasīta identifikācija, it īpaši attiecībā uz kartēm, kuras izmanto divu personu darījumā klātienē, kā arī lai pieprasītu klientu identifikāciju un pārbaudīšanu laikā, kad priekšapmaksas karte tiek aktivizēta tiešsaistē. Komisija pašlaik apsver šādu pasākumu detalizētu plānojumu, ņemot vērā to ietekmi un nepieciešamību nodrošināt samērīgumu
Centralizēti bankas kontu un maksājumu kontu reģistri un centralizētas datu izguves sistēmas: Tiesībaizsardzības iestādes bieži norāda, ka tādi valsts mēroga centralizēti reģistri, kuri satur ziņas par visiem vienas personas reģistrētajiem bankas kontiem konkrētajā valstī, vai citi elastīgi mehānismi, piemēram, centralizētas datu izguves sistēmas, veicina finanšu izmeklēšanu, tostarp par eventuālu terorisma finansēšanu. Pašlaik ne visās dalībvalstīs pastāv šāds reģistrs, un ES tiesību aktos nav noteikts to pienākums tādu ieviest. Ja šāds centralizēts reģistrs vai centralizēta datu izguves sistēmas pastāvētu visās dalībvalstīs, tas nozīmētu tiešu operatīvu atbalstu finanšu izlūkošanas vienībām. Daudzās dalībvalstīs tas sākotnēji tika apspriests saistībā ar plašākiem jautājumiem par datu vākšanu un glabāšanu, tomēr nesenā apspriešana liecina, ka tagad šādam instrumentam ir plašāks atbalsts.
Tādēļ Komisija ierosinās grozīt NILLN direktīvu, izveidojot centralizētus bankas kontu un maksājumu kontu reģistrus vai elektronisko datu izguves sistēmas, kas finanšu izlūkošanas vienībām un citām kompetentajām iestādēm nodrošinātu piekļuvi informācijai par bankas kontiem un maksājumu kontiem.
Vienlaikus Komisija izpētīs iespējas pieņemt atsevišķu, patstāvīgu tiesību aktu, lai paplašinātu piekļuvi šādiem centralizētiem bankas kontu un maksājumu kontu reģistriem. Konkrētāk, šāds instruments dotu iespēju piekļūt šādiem reģistriem arī citu veidu izmeklēšanas ietvaros (piemēram, saistībā ar tiesībaizsardzības izmeklēšanu, tostarp attiecībā uz aktīvu atgūšanu un noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā) un citām iestādēm (piemēram, nodokļu administrācijas iestādēm, aktīvu atgūšanas dienestiem, citiem tiesībaizsardzības dienestiem un korupcijas novēršanas iestādēm). Jebkura iniciatīva būtu jāpapildina ar atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, it īpaši attiecībā uz datu aizsardzību un piekļuves nosacījumiem.
Uzlabota sadarbība finanšu izlūkošanas jomā
Eiropas Drošības programmā ir izklāstītas vairākas darbības, ar kurām ir paredzēts veicināt sadarbību starp finanšu izlūkošanas vienībām (FIU). Minēto pasākumu īstenošanu var paātrināt dažādos virzienos:
Vispirms noteikumus par finanšu izlūkošanas vienību piekļuvi informācijai pielāgojot jaunākajiem starptautiskajiem standartiem: Finanšu izlūkošanas vienībām ir svarīga funkcija, jo tās apzina teroristu tīklu pārrobežu finanšu darījumus un atklāj to finansiālos atbalstītājus. Starptautiskajos standartos tagad tiek uzsvērts, ka ir svarīgi paplašināt finanšu izlūkošanas vienību piekļuvi informācijai un šādas informācijas tvērumu (pašlaik dažās dalībvalstīs šajā ziņā pastāv ierobežojumi, jo tiek prasīts iepriekš ziņot par aizdomīgiem darījumiem): tas tiks panākts ar NILLN direktīvas grozījumu.
Otrkārt, apzinot un novēršot šķēršļus attiecībā uz piekļuvi nozīmīgai informācijai, informācijas apmaiņu un izmantošanu un operatīvo sadarbību: FIU platformas ietvaros notiek kartēšana, kuras nolūks ir apzināt praktiskus šķēršļus, kas apgrūtina piekļuvi informācijai, apmaiņu ar to un tās izmantošanu, kā arī apzināt operatīvās sadarbības iespējas, un tiek plānots, ka attiecīgie rezultāti tiks gūti līdz 2016. gada beigām. Būtu arī jāparedz, ka FIU cieši sadarbojas ar citām tiesībaizsardzības iestādēm. Šajā sakarā Komisija arī turpmāk meklēs veidus, kā atbalstīt FIU veiktos kopīgos vērtējumus par pārrobežu lietām, un risinājumus, lai uzlabotu finanšu izlūkošanas kvalitāti. Kā pašlaik tiek apspriests starptautiskā mērogā, FIU būtu jāpārorientējas no sistēmas, kurā informācijas atklāšana tiek pamatota ar aizdomām, uz informācijas atklāšanas sistēmu, kas būtu vairāk balstīta uz izlūkošanas datiem. Atkarībā no minētās kartēšanas rezultātiem Komisija lems par to, vai ir nepieciešami pasākumi (un kādi), lai risinātu dažādo FIU organizatoriskā statusa atšķirības un novērstu šķēršļus, kas kavē iedarbīgu sadarbību un informācijas apmaiņu.
Turklāt Komisija saskaņā ar NILLN direktīvu veic pārvalstiska mēroga novērtējumu par riskiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Regulārus riska novērtējumus var izmantot kā piemērotu vispārīgu ietvaru, kas dod iespēju atklāt nepārredzamās jomas un reaģēt uz terorisma finansēšanas mainīgo būtību un ar to saistītajiem riskiem ar riska mazināšanas pasākumiem, kas ir gan balstīti uz pierādījumiem, gan ir pielāgoti faktiskajiem riskiem. Risku mazināšanas pasākumi var ietvert gan ieteikumus dalībvalstīm (pēc principa “ievēro vai paskaidro”), gan jaunu ES mēroga politikas iniciatīvu izstrādi. Dalībvalstu politiska apņemšanās īstenot šo procesu būs īpaši svarīga attiecībā uz riska mazināšanas pasākumiem, kas tām tiks adresēti šādu ieteikumu ietvaros.
Sadarbība attiecībā uz teroristu finansējuma izsekošanu un iesaldēšanu
Vēl viena svarīga joma cīņā pret terorismu ir ar ANO sarakstiem pamatoto iesaldēšanas pasākumu efektivitātes uzlabošana. ANO saraksti (vispārīgie un par konkrētām organizācijām, piemēram, Al Qaeda un ISIL) ir jāpiemēro pēc iespējas drīz, lai radītu maksimālu ietekmi un pēc iespējas mazinātu risku, ka sarakstā iekļautās personas un organizācijas var izņemt naudas līdzekļus, pirms stājas spēkā ierobežojošie pasākumi. Saskaņā ar ES tiesību aktiem ANO pieņemtie ierobežojošie pasākumi ir jātransponē ES tiesībās, pieņemot ES tiesību aktu, kas paredz procesuālās garantijas attiecībā uz sarakstā iekļauto personu un Komisijas pienākumus saistībā ar lēmumu pieņemšanu. Komisija ANO sarakstus attiecībā uz Al Qaeda un ISIL transponē ES tiesību aktos, izdarot grozījumu sarakstos, kas iekļauti Padomes 2002. gada 27. maija Regulā Nr. 881/2002. Tiklīdz Komisija tiek informēta par jauniem sarakstiem, kurus pieņēmusi 1267. Sankciju komiteja, un pēc nepieciešamo prima facie pārbaužu veikšanas par to, ka ir ievērotas konkrētas būtiskas procesuālās garantijas, tai pirms pieņemšanas un publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī ir jāveic obligātais process: teksta izstrāde, iekšēja apspriešana un tulkošana visās ES oficiālajās valodās. Spēkā esošās ES tiesību normas paredz, ka tie ir tieši piemērojami attiecībā uz ES personām, finanšu iestādēm un ekonomikas dalībniekiem. Patlaban šis process ilgst apmēram piecas darbdienas. Lai gan procedūra jau ir modernizēta, FATF ir paudusi kritiku par to, cik ilgs laiks tai ir nepieciešams. Papildu pasākumi ES un ANO mērogā, tostarp labāka koordināciju un iepriekšēja apmaiņa ar informāciju, Komisijai dos iespēju būt gatavībā sākt procedūru uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas par jauniem sarakstiem un vēl vairāk paātrinās transponēšanas procesu.
Šajā sakarā Komisija papildus strādā pie tā, lai nodrošinātu, ka jauni ANO saraksti tiek darīti pieejami ES finanšu iestādēm un ekonomikas dalībniekiem uzreiz pēc jauno ANO sarakstu publicēšanas, bet pirms transponēšanas ES mērogā, un lai atvieglotu NILLN direktīvā paredzēto uzticamības pārbaudes procedūru īstenošanu vēl pirms ES tiesību aktu stāšanās spēkā. Tas ietvers arī jauno ANO sarakstu augšupielādēšanu ES finansiālo sankciju datubāzē, lai tādējādi tiem nekavējoties varētu piekļūt ES finanšu iestādes un ekonomikas dalībnieki. Vidējā termiņā un ilgtermiņā Komisijas dienesti sadarbosies ar ieinteresētajām personām ANO ietvaros, lai atbalstītu kopīgas datu apmaiņas sistēmas izveidi, lai panāktu, ka jaunie saraksti tiek publicēti parastā lejupielādējamā formātā, kas ir saderīgs ar ES datubāzi. Tas atbalstīs ES finanšu iestāžu centienus veikt pienācīgas uzticamības pārbaudes procedūras saskaņā ar NILLN direktīvu, lai mazinātu risku, ka pirms ES tiesību aktu stāšanās spēkā tiek pārvietoti aktīvi.
|
Darbības:
Dalībvalstis tiek aicinātas:
-Pietuvināt Ceturtās NILLND faktiskās transponēšanas un piemērošanas sākuma termiņu, to pārceļot vēlākais uz 2016. gada 4. ceturksni;
Saskaņā ar Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu (NILLND) Komisija:
-Pieņems ES melno sarakstu, kurā norādītas augsta riska trešās valstis, kuru regulējumā par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ir konstatētas stratēģiskas nozīmes nepilnības: vēlākais līdz 2016. gada 2. ceturksnim;
-Publicēs ziņojumu par pārvalstiska mēroga novērtējumu par riskiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, kā arī ieteikumus dalībvalstīm par pasākumiem, kas ir piemēroti šo risku mazināšanai: 2017. gada 2. ceturksnī.
Komisija iesniegs tiesību akta priekšlikumu par to, lai vēlākais līdz 2016. gada 2. ceturksnim grozītu šādus NILLND punktus:
-Pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumi un pretpasākumi attiecībā uz augsta riska trešām valstīm;
-Virtuālās valūtas maiņas platformas;
-Priekšapmaksas instrumenti;
-Centralizēti bankas kontu un maksājumu kontu reģistri un elektroniskas datu izguves sistēmas;
-Finanšu izlūkošanas vienību piekļuve informācijai un apmaiņa ar to.
Komisija nāks klajā ar šādiem jauniem ierosinājumiem:
-Uzlabot ANO pieņemto iesaldēšanas pasākumu ES mēroga transponēšanas efektivitāti, tai skaitā uzlabojot informācijas apmaiņu starp ES un ANO: vēlākais līdz 2016. gada 2. ceturksnim;
-Stiprināt dalībvalstu, Komisijas, EĀDD un ekonomikas dalībnieku iespējas apmainīties ar informāciju par problēmām saistībā ar ierobežojošu pasākumu īstenošanu, tostarp apmainīties ar informāciju par jauniem ANO sarakstiem, izmantojot finansiālo sankciju datubāzi: vēlākais līdz 2016. gada 2. ceturksnim;
-Izpētīt iespējas pieņemt atsevišķu tiesību aktu, kas nodrošinātu plašākas iespējas izmantot bankas kontu un maksājumu kontu reģistrus citām iestādēm un saistībā ar citu veidu izmeklēšanu ārpus NILLND piemērošanas jomas: vēlākais līdz 2016. gada 2. ceturksnim;
-Stiprināt FIU savstarpējo sadarbību, izmantojot atbilstošus pasākumus: vēlākais līdz 2017. gada 2. ceturksnim.
|
1.3.
Citi ierosinājumi par spēkā esošā tiesiskā regulējuma papildināšanu
Noziedzīgo nodarījumu sastāva un sankciju saskaņošana attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
Teroristi bieži savas darbības finansēšanai izmanto noziedzīgi iegūtus līdzekļus un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas, lai konvertētu, noslēptu vai iegādātos par šādām noziedzīgām darbībām saņemtus naudas līdzekļus. Tādēļ pastiprināts ES tiesiskais regulējums par cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju palīdz iedarbīgāk cīnīties pret teroristu finansēšanu. Lai gan attiecīgie FATF ieteikumi un Eiropas Padomes Konvencija Nr. 198 par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, kā arī par terorisma finansēšanu paredz ieviest kriminālatbildību par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tas vēl nav vispusīgi atspoguļots ES tiesību aktos. Visas dalībvalstis gan ir noteikušas kriminālatbildību par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tomēr dalībvalstu vidū pastāv atšķirības attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas definīciju un piemērotajām sankcijām. Šīs atšķirības rada šķēršļus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju paredzētajā tiesu iestāžu un policijas pārrobežu sadarbībā, un tās tieši ietekmē cīņu pret teroristu finansēšanu. Saskaņā ar LESD 83. pantu Komisija ierosinās pieņemt direktīvu, ar ko nosaka noziedzīgo nodarījumu sastāvu un sankcijas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tās nolūks būs ieviest noteikumu minimumu, kas reglamentētu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistīto noziedzīgo nodarījumu definīciju (to piemērojot teroristu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem un citiem smagiem noziegumiem) un tuvinātu attiecīgās sankcijas.
Nelikumīgu naudas plūsmu ierobežošana
Teroristu darbības finansēšanā plaši izmanto maksājumus skaidrā naudā. ES tiesību aktos ir paredzētas tādu personu kontrolpārbaudes, kuras, iebraucot ES vai izbraucot no tās, pārvadā skaidru naudu vismaz 10 000 EUR apmērā. Komisija savā izvērtējumā ir uzsvērusi nepieciešamību paplašināt šīs regulas tvērumu, to attiecinot arī uz naudu, kas tiek sūtīta pa pastu un kravas pārvadājumos, lai iestādēm dotu iespēju rīkoties arī tad, kad runa ir par mazākām naudas summām, ja pastāv aizdomas par nelikumīgām darbībām. Iestāžu darbības varētu attiecināt arī uz dārgmetāliem un, iespējams, arī citām augstvērtīgām precēm (materiāliem), kurām piemīt augsta likviditāte. Šajā sakarā varētu apsvērt arī to, vai skaidras naudas maksājumiem nozīmīgas būtu eventuālas maksimālās robežvērtības. Vairākas dalībvalstis ir ieviesušas aizliegumu veikt maksājumus skaidrā naudā, kuri pārsniedz noteikto robežvērtību.
Tiesībaizsardzības iestādes ziņo ne tikai par skaidras naudas izmantošanu vispār, bet arī par tādu problēmu kā liela nomināla banknošu, īpaši 500 EUR banknotes, izmantošana. Šīs banknotes savas lielās vērtības un mazā apjoma dēļ ir ļoti pieprasītas to noziedznieku vidū, kuri veic skaidras naudas pārvadājumus. Komisija šajā jautājumā sadarbosies ar Eiropas Centrālo banku, Eiropolu un citām kompetentajām iestādēm.
Teroristu aktīvu izsekošanai un iesaldēšanai piemērojamā ES regulējuma pilnveidošana
Spēkā ir vairāki ANO regulējumi par to personu līdzekļu iesaldēšanu, kuras ir saistītas ar terorismu. ES mērogā šādi iesaldēšanas pasākumi patlaban tiek īstenoti Kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros un saskaņā ar LESD 215. pantu. LESD 75. pantā ir arī noteikts, ka konkrētos apstākļos pastāv iespēja veikt administratīvos pasākumus, lai sasniegtu LESD 67. pantā minētos mērķus attiecībā uz cīņu pret terorismu un tā novēršanu. Šādu ES mēroga administratīvo pasākumu nolūks būtu teroristu finansēšanas ierobežošana, kā arī atbalstītāju, piemēram, naudas līdzekļu piesaistītāju, atturēšana no turpmākām darbībām. Ar šādiem pasākumiem tiktu ieviesti kopīgi standarti par iesaldējamiem aktīviem, šādas procedūras dalībniekiem, piemērojamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem un garantijām, it īpaši saistībā ar pamattiesībām. Lai gan ES jau pastāv iedarbīga aktīvu iesaldēšanas kārtība, kas atbilst ANO regulējumam attiecībā uz personām, kas saistītas ar starptautisko terorismu, LESD 75. pants ir tiesiskais pamats, kas attiektos arī uz personām, kas saistītas ar teroristiem ārpus ANO sarakstos iekļautajām starptautiska mēroga organizācijām.
Sākotnējā, 2013. gadā sagatavotā ietekmes novērtējuma pētījumā par 75. panta piemērošanu tika izvērtēti vairāki risinājuma varianti, tostarp ES saraksti un aktīvu iesaldēšanas regulējums, kas papildinātu valstīs pastāvošo regulējumu, dalībvalstu pienākums izveidot valsts mērogā regulējumu par aktīvu iesaldēšanu, kā arī dažādi veidi, kā nodrošināt šādu sarakstu un iesaldēšanas rīkojumu savstarpējo atzīšanu. Komisija šo novērtējumu pārskatīs, ņemot vērā jaunākos notikumus un problēmas, spēkā esošo iesaldēšanas regulējumu tvērumu neseno ANO Drošības padomes rezolūciju kontekstā, 75. pantā ietvertā ES regulējuma tvērumu un pievienoto vērtību un to, kā tas papildina spēkā esošos ES mēroga un atsevišķu valstu regulējumus, kā arī nepieciešamību rast atbilstošu līdzsvaru starp pamattiesību aizsardzību un iedarbīgumu. Komisija, veicot savu novērtējumu par eventuālo ES mēroga regulējumu par teroristu aktīvu iesaldēšanu saskaņā ar LESD 75. pantu, patlaban izvērtē arī iespējamos pasākumus par valsts pieņemto iesaldēšanas lēmumu savstarpējo atzīšanu (piemēram, izmantojot Eiropas aktīvu iesaldēšanas rīkojumu).
Turklāt tiesas nolēmumu savstarpējā atzīšana krimināllietās ir arī būtisks elements drošības kontekstā
. Lai sekmīgi cīnītos pret terorisma finansēšanu, ir nepieciešamas vairākas savstarpēji papildinošas pieejas. Papildus novērtējumam par eventuālu ES regulējumu attiecībā uz teroristu aktīvu iesaldēšanu saskaņā ar LESD 75. pantu Komisija centīsies nodrošināt, lai noziedzniekiem, kuri piedalās terorisma finansēšanā, tiktu konfiscēti viņu aktīvi. Lai ierobežotu organizētās noziedzības darbības, ar kurām tiek finansēts terorisms, ir būtiski panākt, ka šādi noziedznieki nevar piekļūt noziedzīgi iegūtajiem naudas līdzekļiem. Noziedzīgi iegūto aktīvu konfiskācija ir ne tikai sods, bet arī preventīvs instruments. Šajā ziņā Komisija vēlas nodrošināt, ka visi dalībvalstīs pieejamie iesaldēšanas rīkojumi un konfiskācijas rīkojumi attiecībā uz smagiem noziegumiem tiktu maksimālā mērā izpildīti visā ES, piemērojot LESD 82. pantā paredzēto savstarpējas atzīšanas principu. Jebkurā ierosinājumā par savstarpējās atzīšanas instrumentiem tiks pienācīgi ņemtas vērā to personu pamattiesības, attiecībā uz kurām piemēro aktīvu iesaldēšanu un konfiskācijas rīkojumus.
Starptautisko darījumu izsekošana, izmantojot ES un ASV nolīgumu par Teroristu finansēšanas izsekošanas programmu (TFTP), šķiet, darbojas iedarbīgi. Pēc ietekmes novērtējuma pabeigšanas Komisija 2013. gada novembrī savā paziņojumā secināja, ka ES mēroga sistēmas (tā dēvētās Teroristu finansēšanas izsekošanas sistēmas (TFTS)) izveide, kas pārklātos ar TFTP funkcijām, nebūtu samērīga un nesniegtu pievienoto vērtību. Tomēr būtu lietderīgi izvērtēt eventuālo nepieciešamību pēc mehānismiem, kas papildinātu TFTP, lai novērstu eventuālos trūkumus (t. i., darījumiem, uz kuriem neattiecas ES un ASV TFTP nolīgums, it īpaši maksājumus eiro valūtā ES ietvaros, un kurus var nebūt iespējams izsekot citādā veidā).
|
Darbības:
Komisija nāks klajā ar šādiem jauniem ierosinājumiem:
-Tiesību akta priekšlikums par noziedzīgu nodarījumu sastāva un sankciju saskaņošanu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju: vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim;
-Tiesību akta priekšlikums, kas vērsts pret nelikumīgām skaidras naudas plūsmām: vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim;
-ES mēroga regulējums par teroristu aktīvu iesaldēšanu saskaņā ar LESD 75. pantu: novērtējuma pabeigšana vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim;
-Stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu: vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim;
-Eventuāla Eiropas mēroga sistēma, kas papildinātu esošo ES un ASV nolīgumu par TFTP, izsekojot darījumus, uz kuriem minētais nolīgums neattiecas: novērtējuma pabeigšana vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim.
|
2.
Finansējuma avotu apzināšana
Veidi, kādos var finansēt terorismu, ir ļoti daudzveidīgi. Finansējums var tikt iegūts, ļaunprātīgi izmantojot likumīgi pamatotas bezpeļņas organizācijas, piemēram, labdarības organizācijas, likumīgi dibinātas komercsabiedrības vai kolekcijas. To var finansēt arī ar noziedzīgām darbībām, valdības atbalstu un darbībām nefunkcionējošās valstīs, kā arī ļaunprātīgi izmantojot starptautiskās tirdzniecības sistēmu. Lai gan pašreizējais teroristu apdraudējums no ISIL nav jauns, tas ir izvirzījis dažus konkrētus jautājumus. Kā liecina Finanšu darījumu darba grupas sniegtā informācija, ISIL galvenais ieņēmumu avots ir nelikumīgie maksājumi saistībā ar teritorijas okupēšanu. Finansējuma avotu vidū ir banku izlaupīšana, izspiešana, kontrole pār naftas ieguves vietām un pārstrādes rūpnīcām, saimniecisko aktīvu nolaupīšana, personu nolaupīšana nolūkā pieprasīt izpirkuma maksu, skaidras naudas kontrabanda un finansēšana vietējā līmenī.
Lai gan spēkā esošais regulējums par cīņu pret terorisma finansēšanu, kas izklāstīts ANO Drošības padomes rezolūcijās un atspoguļots direktīvas priekšlikumā par cīņu pret terorismu, ietver aizliegumu jebkādus ekonomiskus vai finansiālus resursus padarīt pieejamus sarakstā iekļautajām personām un vienībām, viena no patlaban aktuālajām nepilnībām ir tas, ka esošie ES instrumenti nav piemēroti tam, lai muitas iestādes pašas varētu iedarbīgi iejaukties. Teroristi gūst labumu gan no nelikumīgiem līdzekļiem (piemēram, veicot tirdzniecības darījumu dissimulēšanu, preču vērtības nepareizu atspoguļošanu, fiktīvu rēķinu izsniegšanu vai kontrabandu), gan no likumīgas preču tirdzniecības. Komisija apsvērs tieši formulētu tiesisko pamatu, kas dotu iespēju veikt preču pagaidu aizturēšanu un nepieciešamo izmeklēšanu, īpaši FIU izmeklēšanu.
Pateicoties plašsaziņas līdzekļiem, ir kļuvuši zināmi attēli ar ISIL veikto arheoloģisko objektu iznīcināšanu, ko daudzi uzskata par kara noziegumiem pret kultūras mantojumu. Papildus lielajam kaitējumam, ko rada ISIL, pierādījumi skaidri liecina, ka tā arheoloģiskajos objektos veic nelikumīgus izrakumus, lai iegūtu kultūras priekšmetus kā ienākumu avotu. Kultūras priekšmeti, kas nelikumīgi tiek izvesti no Irākas un Sīrijas, teroristiem var būt nozīmīgs ienākumu avots. Ja šie ienākumi ir atkarīgi no ienākošiem naudas līdzekļiem no Eiropas tirgiem, šādas tirdzniecības apzināšanai un bloķēšanai varētu būt patiesa ietekme uz svarīgu teroristu darbību finansējuma avotu.
Pašlaik ar divām regulām ir noteikti tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kas nelikumīgi izvesti no Irākas un Sīrijas, un tās ir tiesiskais pamats importa kontrolēšanai. Tomēr to iedarbīgums ir ierobežots. Šie tirdzniecības ierobežojumi ir atkarīgi no konkrēto sankciju režīma turpinātas pastāvēšanas un nodrošina tikai daļēju reakciju, turklāt pierādīšanas pienākums, kas jāizpilda, lai muita varētu konstatēt šo preču izcelsmi, ir apjomīgs. Komisija apsvērs plašāka apjoma reakciju, kā cīnīties pret terorisma finansēšanu ar nelikumīgu kultūras priekšmetu kontrabandu (neatkarīgi no izcelsmes valsts), lai atrisinātu dažas no minētajām problēmām. Tiks izskatīti risinājuma varianti, kas saistīti ar sertifikācijas sistēmas ieviešanu attiecībā uz kultūras priekšmetu ievešanu ES teritorijā, vienlaikus ar vadlīnijām ieinteresētajām personām, piemēram, muzejiem un mākslas tirgum.
Savvaļas sugu nelikumīgā tirdzniecība arvien biežāk tiek atzīta kā teroristu un ar viņiem saistītās darbības papildu finansējuma avotu. Komisija drīzumā iepazīstinās ar ES rīcības plānu par to, kā ierobežot nelikumīgas naudas plūsmas saistībā ar savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību.
|
Darbības:
Komisija nāks klajā ar šādiem jauniem ierosinājumiem:
-Tiesību akta priekšlikums stiprināt muitas iestāžu pilnvaras un sadarbību un risināt terorisma finansēšanu saistībā ar preču tirdzniecību: vēlākais līdz 2017. gada 2. ceturksnim;
-Tiesību akta priekšlikums, kas vērsts pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību: vēlākais līdz 2017. gada 2. ceturksnim;
-ES rīcības plāns par savvaļas dzīvnieku un augu nelegālu tirdzniecību: vēlākais līdz 2016. gada 1. ceturksnim.
|
3.
Ārējā dimensija
Pašreizējā terorisma apdraudējuma būtības dēļ bieži vien nav skaidra atšķirība starp iekšzemes (“uz vietas radīto”) terorismu un terorismu, ko organizē starptautiskas teroristu organizācijas (grupējumi), lai gan joprojām pastāv grupējumi, kas darbojas tikai ES teritorijā. Konkrētāk, finansēšanai un ieroču piegādēm bieži vien piemīt starptautiska dimensija.
Tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka ES aktīvi piedalās cīņā pret terorisma finansēšanu starptautiskā mērogā, it īpaši attiecīgajās starptautiskajās organizācijās. ES aktīvi atbalsta ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju, kā arī attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju īstenošanu. ES arī aktīvi piedalās Globālajā terorisma apkarošanas forumā (GCTF), kura darbs ietver arī darbības saistībā ar terorisma finansēšanu, un ir veicinājusi G 20 darbību, uzsverot, cik svarīgi ir bloķēt ar terorismu saistītās finanšu plūsmas
.
Komisija ir Finanšu darījumu darba grupas (FATF) dalībniece un aktīvi piedalās tās darbā, kā arī tās ieteikumu īstenošanā Eiropas Savienībā. Acīmredzamas priekšrocības ir tam, ja Eiropa FATF ietvaros pauž vienotu viedokli. Šajā ziņā svarīgas ir attiecīgās ANO rezolūcijas un Eiropas Padomes instrumenti, piemēram, Eiropas Padomes Konvencija Nr. 198 par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju, kā arī par terorisma finansēšanu; Komisija atbalsta ES dalībvalstis to īstenošanā. Kā jau iepriekš paskaidrots, tiks sagatavota arī uzlabota informācijas apmaiņa starp ES un ANO par aktīvu iesaldēšanu.
Turklāt ir ļoti nepieciešams, ka ES atbalstītu savus partnerus, it īpaši kaimiņvalstis, kas ir pakļautas apdraudējumam no tiem pašiem grupējumiem, kas veica uzbrukumus ES. Cīņa pret teroristu finansēšanu varētu būt daļa no plašāka mēroga centieniem atbalstīt trešo valstu valdības, lai tās varētu ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas un FATF ieteikumus, un uzlabot to spēju cīnīties pret terorisma finansēšanu un sadarboties ar ES dalībvalstīm un aģentūrām.
ES var palīdzēt arī tādējādi, ka tā atbalsta partnervalstu centienus cīņā pret smagiem noziegumiem, piemēram, narkotiku un šaujamieroču kontrabandu, kas ir viens no teroristu finansēšanas avotiem.
Šajā sakarā Komisija un Augstā pārstāve padziļinās sadarbību ar trešām valstīm, lai izveidotu un uzturētu sarakstus ar teroristu organizācijām, kad teroristu organizāciju iekļaušana ES mēroga sarakstā balstās uz sarakstiem, par kuriem lemj trešo valstu kompetentās iestādes. Turklāt šis darbs aptvers arī pastāvīgu sadarbību ar trešām valstīm, lai panāktu saskaņošanu ar spēkā esošajiem ierobežojošiem pretterorisma pasākumiem. Pretterorisma dialogi ar partneriem ir uzskatāmi par visiedarbīgāko ietvaru apspriedēm par ierobežojošo pasākumu saskaņošanu vai to īstenošanu.
Trešām valstīm varētu palīdzēt arī cīņā pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību un pret to izmantošanu teroristu finansēšanai. Tas varētu nozīmēt pašreizējā atbalsta prioritāšu pārorientēšanu uz spēju veidošanu (piemēram, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā), īpašu uzmanību veltot turienes kultūras mantojuma aizsardzībai un policijas starptautiskās sadarbības stiprināšanai cīņā pret kultūras priekšmetu tirdzniecību.
Visbeidzot, rīcībai ir nepieciešama pasaules mēroga perspektīva, kurā drošība ir viena no mūsu galvenajām ārpolitikas prioritātēm. Visā pasaulē pastāv plaša vienprātība par nepieciešamību pēc kopīgas rīcības, un ES ir jāuzņemas būt šo centienu priekšgalā, lai nodrošinātu, ka pasaules mēroga iniciatīvas par cīņu pret teroristu finansēšanu ir iedarbīgas un ka ES pasākumi ir aktualizēti un atbilstoši jaunākajām norisēm.
|
Komisija un Augstā pārstāve veiks šādas darbības:
-Uzsāks projektus, lai sniegtu tehnisku palīdzību Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm cīņā pret kultūras priekšmetu kontrabandu: vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim;
-Stiprinās atbalstu trešām valstīm, lai tās varētu nodrošināt atbilstību ANO DP rezolūciju juridiski saistošajām prasībām un FATF ieteikumiem: pastāvīgi;
-Atbalstīs Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģiona valstis un Dienvidaustrumāzijas reģiona valstis terorisma finansēšanas uzraudzīšanā, ierobežošanā un bloķēšanā: vēlākais līdz 2016. gada 4. ceturksnim;
-Padziļinās darbu pie informācijas apmaiņas ar partneriem trešās valstīs, lai izveidotu un uzturētu sarakstus ES patstāvīgo terorisma apkarošanas pasākumu ietvaros: pastāvīgi.
|
4.
Turpmākā rīcība
Eiropas Drošības programmā ir uzsvērts, ka visām iesaistītajām personām ir kopīgi jāapņemas nodrošināt Eiropas Savienībā augsta līmeņa iekšējo drošību. Tas ietver ne vien ES iestāžu, dalībvalstu un ES aģentūru veiktas darbības, bet arī uzlabotu sadarbību un it īpaši informācijas apmaiņu starp attiecīgajām iestādēm. Dalībvalstīm ir jāizmanto visi to rīcībā esošie instrumenti un jānodrošina, ka saskaņotās ES darbības nekavējoties tiek īstenotas. Komisija arī aicina likumdevējus laikus virzīt topošā Komisijas priekšlikuma izskatīšanu.
Turklāt, strādājot kopā, ES un dalībvalstīm ir nepieciešams padziļināt savas attiecības ar ES finanšu iestādēm un ekonomikas dalībniekiem, lai izprastu problēmas, ar kurām tie saskaras, īstenojot starptautiskos standartus par cīņu pret terorisma finansēšanu, un novērtēt, kā var stiprināt politiku un praksi, lai strauji mainīgajā vidē risinātu attiecīgos riskus.
Komisija uzraudzīs turpmāko attīstību saistībā ar rīcības plānu un regulāri sniegs Eiropas Parlamentam un Padomei aktualizētu informāciju par gūtajiem panākumiem.