Briselē, 8.2.2016

COM(2016) 48 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par liellopu savaldīšanas iekārtām, kurās dzīvnieki tiek apgriezti kājām gaisā vai nostādīti citā nedabiskā stāvoklī


KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par liellopu savaldīšanas iekārtām, kurās dzīvnieki tiek apgriezti kājām gaisā vai nostādīti citā nedabiskā stāvoklī

1.Vispārīga informācija

Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā 1 27. panta 2. punkts paredz, ka “Ne vēlāk kā 2012. gada 8. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par liellopu savaldīšanas iekārtām, kurās dzīvnieki tiek apgriezti kājām gaisā vai nostādīti citā nedabiskā stāvoklī. Minēto ziņojumu pamato ar zinātnisku pētījumu rezultātiem, kuros minētās iekārtas salīdzinātas ar tādām iekārtām, kurās liellopi atrodas stāvus, un ņem vērā dzīvnieku labturības aspektus, kā arī sociāli ekonomiskās sekas, arī to, vai iekārtas ir pieņemamas reliģiskām kopienām un attiecībā uz darbinieku drošību. Vajadzības gadījumā šim ziņojumam pievieno tiesību aktu priekšlikumus, lai izdarītu grozījumus šajā regulā attiecībā uz tādām iekārtām, ar kurām liellopus savalda, apgriežot kājām gaisā vai nostādot citā nedabiskā stāvoklī.”

Lai sagatavotu šo ziņojumu, Komisija pasūtīja pētījumu (turpmākBoRest pētījums” 2 ).

Ņemot vērā minētā pētījuma specifiskumu un sarežģītību (jo īpaši tehnisko un zinātnisko datu vākšanu kautuvēs), tā sagatavošana un īstenošana noritēja daudz ilgāk nekā paredzēts, tādējādi aizkavējās arī šā ziņojuma pieņemšana.

2.Savaldīšanas iekārtas liellopiem, kurus nokauj bez apdullināšanas

2.1.Risināmā problēma

Kautuvēs liellopus 3 pirms apdullināšanas, ko parasti veic ar penetrējošu triecienpistoli, savalda stāvus pozīcijā, izmantojot savaldīšanas sprostus.

Regulas (EK) Nr. 1099/2009 4. panta 4. punktā paredzēts, ka minētās regulas 4. panta 1. punktā un I pielikumā minētās apdullināšanas prasības nepiemēro, ja kaušana notiek ar īpašām metodēm, kuras paredz reliģiski rituāli, ar nosacījumu, ka kaušana notiek kautuvē. Ar minētajiem nosacījumiem ES tiesību akti izņēmuma kārtā atļauj kaušanas metodes bez apdullināšanas, piemēram, atasiņošanu bez dzīvnieka iepriekšējas apdullināšanas, tostarp rituālo kaušanu, kuru paredz ebreju un musulmaņu tradīcijas. Šim nolūkam ir konstruētas īpašas savaldīšanas iekārtas, kas liellopu ļauj apgriezt kājām gaisā vai pagriezt uz sāniem (rotējošie sprosti), tādā veidā atvieglojot darbu kāvējam, kurš pārgriež asinsvadu. Šādas savaldīšanas iekārtas var izmantot tikai tad, ja dzīvniekus nokauj bez apdullināšanas 4 .

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnieki 2004. gada ziņojumā “Dzīvnieku apdullināšanas un nonāvēšanas metožu labturības aspekti” par ieteicamāko metodi dzīvnieku kaušanai bez apdullināšanas atzina dzīvnieku savaldīšanu stāvus pozīcijā 5 . Atzinums bija balstīts uz 1990. gada publikāciju, kurā salīdzināti divu veidu savaldīšanas sprosti (stāvus pozīcijas un rotējošs).

Tomēr laikā, kad pieņēma Regulu (EK) Nr. 1099/2009, tika apgalvots, ka rotējošie sprosti, ko patlaban izmanto Eiropā, būtiski atšķiras no 1990. gada publikācijā aprakstītā modeļa. Turklāt dažas reliģiskās kopienas izteica bažas, ka stāvus pozīcija, iespējams, nav saderīga ar to reliģiskajiem rituāliem.

2.2.Vispārīgs situācijas raksturojums

2012. gadā Eiropas Savienībā kopā tika nokauti 25 miljoni liellopu 6 , no kuriem aptuveni 2,1 miljons 7 (8,5 %) tika nokauti bez apdullināšanas, gandrīz visi no tiem (97 %) — sešās dalībvalstīs 8 .

No minētā 2,1 miljona dzīvnieku vairāk nekā 1,6 miljoni — 78 % no dzīvniekiem, kas nokauti bez apdullināšanas — tika nokauti, izmantojot rotējošu ierīci, savukārt pārējie 22 % — izmantojot stāvus pozīcijas ierīci.

Latvijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē 2012. gadā rotējošas ierīces netika izmantotas. Apvienotajā Karalistē nokaušana stāvus pozīcijā bija obligāta 9 .

Stāvus pozīcijas un rotējošo sprostu izmantošanas sadalījums dalībvalstīs ievērojami atšķiras: Apvienotajā Karalistē ar likumu noteikts, ka stāvus pozīciju izmanto 100 % gadījumu, savukārt Francijā 90 % gadījumu izmanto rotējošo ierīci, citās minētajās valstīs sadalījums ir vienmērīgāks.

Rotējošo sprostu izmantošanas prakse arī ir atšķirīga. Lielākā daļa kautuvju (80 %) rotējošo ierīci izmanto, lai dzīvniekus pagrieztu par 180° grādiem (kājām gaisā), savukārt pārējās kautuves izmanto daļēju rotāciju par 90° (uz sāniem).

2.3.Rotējošās ierīces

Tiek lietots vairāku veidu un atšķirīgu ražotāju izgatavots aprīkojums (BoRest pētījumā konstatēti 32 modeļi). Trīs lielāko ražotāju tirgus daļa ir 50 %, otri 50 % tirgus daļu pieder vietējiem ražotājiem.

Saskaņā ar BoRest pētījumu vairāk nekā 90 % Francijas kautuvju, neatkarīgi no to lieluma, ir aprīkotas ar modernām rotējošām ierīcēm. Tādas ierīces izmanto arī citās valstīs, piemēram, Nīderlandē, Spānijā un Beļģijā (pieskaitot Franciju, minētajās dalībvalstis tiek nokauti 85 % no dzīvniekiem, kurus kauj bez apdullināšanas).

Balstoties uz minētajiem datiem, BoRest pētījumā aplēsts, ka vairāk nekā 85 % dzīvnieku tiek nokauti ar modernām rotējošām ierīcēm. Šāda aplēse ir saskaņā ar faktu, ka kautuvju aprīkojums 67 % gadījumu nav vecāks par 10 gadiem un ka tikai mazāk nekā 15 % gadījumu ieguldījumi iekārtās veikti pirms 1990. gada.

3.Dzīvnieku labturības apsvērumi

3.1.Literatūras pārskats

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2004. gada ziņojumā zinātnieki atsaucas uz 1990. gadā veiktu pētījumu, kurā salīdzināti tāda tipa savaldīšanas sprosti, kuros dzīvnieks atrodas stāvus pozīcijā (Cincinnati vai ASCPA tipa sprosti), ar tādiem, kuros dzīvnieku pagriež uz sāniem vai muguras (Weinberg tipa sprosti). No minētā pētījuma var secināt, ka no dzīvnieku labturības viedokļa savaldīšanas iekārtas, kurās dzīvnieku novieto stāvus pozīcijā, ir labākas.

Kopš Weinberg tipa sprosta ieviešanas sākotnējā rotējošo savaldīšanas iekārtu konstrukcija ir būtiski mainījusies.

Dzīvnieka apgriešana kājām gaisā rada vairākus jautājumus attiecībā uz dzīvnieku labturību: dzīvnieks tiek novietots nedabiskā pozīcijā, izraisot tam abdominālu spiedienu un stresu, ko rada apgriešana kājām gaisā, jo īpaši, ja dzīvnieks šādi tiek turēts ilgu laiku.

No otras puses, kāvējam ir grūtāk veikt griezumu (no apakšas uz augšu), ja kaušanu bez apdullināšanas veic, izmantojot savaldīšanu stāvus pozīcijā, un, iespējams, tas apgrūtina darba apstākļus.

3.2.BoRest pētījumā iegūtie dati

BoRest pētījumā no 2013. gada decembra līdz jūlijam dzīvnieku labturības jautājumu izpētes nolūkā sešās dalībvalstīs 10 un 18 kautuvēs tika pārbaudīti 1113 liellopi, par paraugiem izraugoties dažādu kategoriju dzīvniekus, savaldīšanas ierīces vai praksi. Attiecībā uz savaldīšanas ilgumu, griešanu, atasiņošanas procedūrām un samaņas zudumu tika aplūkoti vairāki dzīvnieku labturības parametri.

Attiecībā uz lielāko daļu mainīgo raksturlielumu trīs pozīcijās (kājām gaisā, uz sāniem un stāvus pozīcijā) iegūto vidējo vērtību amplitūdas bija līdzīgas. Rezultātos tika konstatētas dažas atšķirības, taču lielākā daļa no tām varētu būt saistītas ar dažiem raksturlielumiem, kas atkarīgi no ierīces konstrukcijas, galvas balsta kvalitātes un kāvēju prasmēm.

Ņemot vērā lielās atšķirības starp kautuvju plānojumu (koridora izvietojums, savaldīšanas un atasiņošanu zonas izvietojums, savaldīšanas ierīces konstrukcija utt.) un starp šā pētījuma laikā novērotajām kāvēju prasmēm un spējām, nebija iespējams ņemt vērā un analizēt visus faktorus.

Attiecībā uz dzīvnieku labturības rezultātiem pētījums nesniedza pārliecinošus secinājumus par būtiskām atšķirībām starp abām savaldīšanas iekārtām.

4.Ekonomiskie, sociālie un sabiedrības aspekti

Saskaņā ar BoRest pētījumu savaldīšanas iekārtas, kurās dzīvnieks ir stāvus pozīcijā, ir lētākas nekā rotējošās iekārtas attiecībā uz visiem ekonomiskajiem aspektiem: kopējo ieguldījumu, uzturēšanu un ilgmūžību.

Savaldīšanas iekārtas, kurā dzīvnieks ir stāvus pozīcijā, gada izmaksas tiek lēstas aptuveni EUR 4300 gadā (ieskaitot EUR 50 000 liela ieguldījuma amortizācijas izmaksas, uzturēšanu un aizdevuma procentus), bet rotējošas savaldīšanas iekārtas izmaksas ir EUR 12 600 gadā (ieskaitot EUR 100 000 liela ieguldījuma amortizācijas izmaksas, uzturēšanu un aizdevuma procentus).

Tomēr jāatgādina, ka savaldīšanas iekārtas veido tikai nelielu daļu (mazāk nekā 10 %) no kopējām kaušanas izmaksām.

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē kaušanas izmaksas, ir līnijas ātrums kautuvē. Šajā sakarā pētījumā secināts, ka līnijas ātrums starp stāvus pozīcijas un rotācijas iekārtu neatšķiras. Abos gadījumos stundā vidēji nokauj apmēram 28 līdz 30 pieaugušus dzīvniekus.

Kautuvju direktori ziņoja, ka, izvēloties savaldīšanas iekārtu, personāla darba drošības, dzīvnieku labturības un reliģiskās pieņemamības apsvērumiem ir tikpat liela nozīme kā izmaksām.

Saistībā ar BoRest pētījumu tika apkopota informācija no dažādiem reliģiskajiem pārstāvjiem 11 .

Ebreju kopienu pārstāvji vienmēr deva priekšroku pozīcijai, kad dzīvnieks tiek apgriezts kājām gaisā.

Musulmaņu kopienu pārstāvji bieži deva priekšroku rotējošu ierīču izmantošanai, taču arī stāvus pozīcija tika atzīta par pieņemamu, ja to pareizi pielāgo un ja personāls, kas ar to rīkojas, ir pieredzējis.

Abas reliģiskās kopienas uzskatīja, ka galvas balsts, neatkarīgi no liellopa pozīcijas, rada bažas par dzīvnieka labturību, atasiņošanas efektivitāti un praksi.

Attiecībā uz darba apstākļiem abas savaldīšanas iekārtas salīdzināt nevarēja, jo no darbiniekiem, kas strādā ar stāvus pozīcijas savaldīšanas iekārtām, tika saņemts pārāk maz atbilžu. Galvenie darba drošības riski ir saistīti ar dzīvnieku negaidītu kustību pēc atbrīvošanas no savaldīšanas ierīces un pacelšanas laikā.

5.Tirdzniecība

Nav oficiālas informācijas par tirdzniecību ar Halal un Kosher gaļu.

Balstoties uz 2009.–2013. gada Eurostat datiem, liellopu gaļas eksports no ES uz Vidusjūras reģiona musulmaņu valstīm un Izraēlu ir ļoti neliels (mazāk nekā 15 000 tonnu, izsakot kā liemeņu svara ekvivalentu), salīdzinot ar kopējo eksportu uz trešām valstīm (līdz 400 000 tonnu gadā). Turklāt eksporta apjoms no gada uz gadu ir ļoti atšķirīgs. ES eksporta apjoms uz Tuvajiem Austrumiem pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis, bet joprojām ir neliels.

6.Secinājumi

Lai apmierinātu dažu kopienu reliģiskās prasības, kautuvju īpašnieki lieto savaldīšanas iekārtas liellopiem, kurus nokauj bez apdullināšanas. Turklāt uzņēmēji dotu priekšroku iekārtām, kas ļautu panākt ātru samaņas zudumu dzīvniekiem, nodrošinātu darba drošību un būtu ekonomiski dzīvotspējīgas.

Divas galvenās ES izmantotās savaldīšanas iekārtas ir:

a)stāvus pozīcijas iekārta, kas ļauj dzīvnieku atasiņot stāvus pozīcijā (to izmanto arī tad, ja dzīvnieku apdullina ar triecienpistoli);

b)rotējošā iekārta, ar kuras palīdzību dzīvniekus apgriež kājām gaisā vai pagriež uz sāniem, lai pēc tam atasiņotu (atļauta tikai kaušanai bez apdullināšanas).

Abām iekārtām ir priekšrocības un trūkumi. Stāvus pozīcijas iekārta agrāk tika uzskatīta par piemērotāku no dzīvnieku labturības viedokļa, jo tā neparedz apgriezt dzīvnieku nedabiskā stāvoklī. Tomēr dati, kas ievākti par vairāk nekā 1000 dzīvniekiem Eiropas Savienībā, liecina, ka no dzīvnieku labturības viedokļa nav pārliecinošu pierādījumu, ka kāda no iekārtām būtu pārāka. Ņemot vērā atšķirīgo situāciju kautuvēs, dzīvnieku labturības rezultāti vairāk ir atkarīgi no tā, kā ierīces ir projektētas un tiek lietotas, nevis no tā, kādā pozīcijā (stāvus vai kājām gaisā) atrodas dzīvnieki.

Tas pats attiecas uz darbinieku drošību vai kaušanas līnijas caurlaidspēju.

Ieguldījumi un darbības izmaksas attiecībā uz rotējošajām savaldīšanas iekārtām ir ievērojami augstākas nekā stāvus pozīcijas iekārtām. Tomēr rotējošās ierīces plaši izmanto ES (80 % liellopu, kas nokauti bez apdullināšanas).

Lielākā daļa ES izmantoto rotējošo savaldīšanas iekārtu ir modernas.

Neatkarīgi no izmantotās savaldīšanas iekārtas informācija par paraugpraksi un apmācību, kā pareizi lietot šādas savaldīšanas iekārtas, palīdz uzlabot dzīvnieku labturību. BoRest pētījums sniedz pārskatu šajā sakarā.

(1) OV L 303, 18.11.2009., 1. lpp.
(2) Restraining systems for bovine animals slaughtered without stunning/ Welfare and socio-economic implications – BOREST, kuru sagatavojis Institut de l'Elevage (kā koordinators). 2015. gada jūnijs.(http://ec.europa.eu/food/animals/welfare/practice/slaughter/index_en.htm).
(3) Šajā ziņojumā vārds “dzīvnieki” attiecas tikai uz liellopiem (pieaugušiem liellopiem un teļiem).
(4) Regulas (EK) Nr. 1099/2009 15. panta 2. punkts.
(5) http://www.efsa.europa.eu/EFSA/efsa_locale-1178620753812_1178620775454.htm , sk. 25. lpp.
(6) Sīkāk sk. BoRest pētījuma 4. iedaļa.
(7) Balstoties uz 2012. gada apsekojumu, ko veikušas kompetentās iestādes, precīzs liellopu skaits ir 2 147 300.
(8) Beļģija, Francija, Itālija, Nīderlande, Spānija un Apvienotā Karaliste.
(9) Nokaušana stāvus pozīcijā bija obligāta arī Igaunijā, taču šajā valstī apsekojuma laikā netika veikta kaušana bez apdullināšanas.
(10) Beļģija, Francija, Itālija, Nīderlande, Spānija un Apvienotā Karaliste. Minētajās sešās dalībvalstīs pētījuma veikšanas laikā tika veikti 97 % no visiem kaušanas gadījumiem bez apdullināšanas.
(11) Īpaši skatīt pētījuma 40. tabulu, 126. lpp. un 249. lpp.