EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.1.2016
COM(2016) 40 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par Bulgārijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu
{SWD(2016) 15 final}
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.1.2016
COM(2016) 40 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
par Bulgārijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu
{SWD(2016) 15 final}
1. IEVADS
Sadarbības un pārbaudes mehānisms (SPM) tika izveidots, kad Bulgārija 2007. gadā pievienojās Eiropas Savienībai. Tika panākta vienošanās, ka būtiskākajās jomās ir nepieciešams papildu darbs, lai novērstu trūkumus tiesu sistēmas reformā, cīņā pret korupciju un organizētās noziedzības apkarošanā. Kopš tā laika SPM ziņojumos ir atspoguļots Bulgārijas panāktais progress un mēģināts palīdzēt Bulgārijas iestādēm koncentrēt pūliņus, izmantojot īpašus ieteikumus. Komisijas ziņojumos 1 un Ministru padomes secinājumos 2 ir izklāstītas norises Bulgārijā un sniegti ieteikumi nākotnei. Šajā ziņojumā ir apkopoti pēdējos gados veiktie pasākumi un sniegti ieteikumi par turpmākajiem pasākumiem. Ziņojums ir izstrādāts pēc Komisijas rūpīgi veikta analīzes procesa, balstoties uz ciešu sadarbību ar Bulgārijas iestādēm, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām. Komisija arī varēja izmantot īpašo atbalstu, ko sniedza citu dalībvalstu tiesu iestāžu eksperti, piedāvājot praktizējoša profesionāļa viedokli.
2015. gada SPM ziņojumā iepriekšējā gada laikā panāktais progress raksturots kā lēns, un Padomes secinājumos Bulgārijai tika ieteikts, ka tai "jāpastiprina sava politiskā apņēmība, lai īstenotu reformas un panāktu jūtamu progresu" 3 . Bet ziņojumā arī tika norādītas vairākas jomas, kurās tika apzinātas problēmas un bija sākta risinājumu meklēšana. Rezultātā tika uzsāktas divas visaptverošas reformu stratēģijas, kuras koncentrējās uz tiesu sistēmas reformu un korupcijas apkarošanu. Šīs abas stratēģijas kļuva par pamatu daudziem izšķirošiem notikumiem 2015. gadā un turpinās būs svarīgi atsauces punkti 2016. gadā. Galvenie pārbaudījumi progresam būs šajās stratēģijās iekļauto saistību pārvēršana konkrētos rezultātos. Sarežģītu gadījumu izskatīšana un šķēršļu novēršana reformas ceļā ir noteicošs faktors Bulgārijas iedzīvotāju un ES partneru uzticības veidošanā. Tas arī ir galvenais faktors, nosakot to, cik lielā mērā reforma ir sākusi iesakņoties. Tas ir nepieciešams, lai radītu ilgtspējīgas pārmaiņas, kas ir procesa pamatmērķis.
Komisija turpinās atbalstīt Bulgārijas centienus sasniegt SPM mērķus. Bulgārijai daudzās jomās jau tiek sniegta palīdzība saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 4 . Turklāt Komisija 2015. gadā izveidoja jaunu instrumentu Strukturālo reformu atbalsta dienesta (SRSS) veidolā, kas paredzēts tam, lai sniegtu tehnisko palīdzību ES dalībvalstu reformu centieniem daudzās un dažādās jomās. Dalībvalstis un starptautiskās organizācijas, bieži vien tandēmā ar Bulgārijas pilsonisko sabiedrību, sniedz arī citu palīdzību. Šāda iesaistīšanās ir daļa no atklātas un demokrātiskas sabiedrības un var būt nozīmīgs atbalsts Bulgārijas reformu centieniem. Komisija atzinīgi vērtē to, ka Bulgārija ir izrādījusi interesi par turpmāku tehnisko palīdzību, kā paziņoja Bulgārijas premjerministrs 5 , un mudina Bulgāriju pilnībā izmantot visas pieejamās iespējas.
2. SITUĀCIJA SAISTĪBĀ AR REFORMU PROCESU BULGĀRIJĀ
2.1 Tiesu sistēmas reforma
Tiesu sistēmas neatkarība, pārskatatbildība un integritāte
2015. gada SPM ziņojumā jau bija atzīmēts, ka tiesu sistēmas reformas stratēģijā ir sniegts visaptverošs un sīki izstrādāts plāns nākamajiem gadiem. Pēc tam, kad to 2015. gada janvārī apstiprināja Bulgārijas Nacionālā asambleja, valdība ierosināja konkrētus pēcpasākumus vairākās jomās, kas ir tieši pakļautas Tieslietu ministrijai. Tomēr jautājums, kas 2015. gadā publiskās debatēs tika noteikts kā stratēģijas vissvarīgākais pārbaudījums, bija Augstākās tiesu padomes (ATP) reforma. ATP ir galvenā iestāde, kas reglamentē Bulgārijas tiesu iestādes. Tai ir plašas pilnvaras attiecībā uz tiesnešu un prokuroru iecelšanu amatā, novērtēšanu, paaugstināšanu amatā un disciplināru sodīšanu, kā arī tiesu iestāžu budžeta pārvaldību. Tā arī darbojas kā tiesu iestāžu rupors sabiedrībā, un tādējādi tai ir būtiska loma sabiedrības attieksmes veidošanā pret tiesu sistēmu kopumā. Sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai joprojām ir zema 6 .
Tādējādi ATP darbība ir īpaši svarīga. Īpaša problēma, kas raksturīga pašreizējai struktūrai, ir tā, ka lēmumi par personālu un disciplināriem jautājumiem attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem tiek pieņemti vienā struktūrā. Kaut arī nepastāv viens tiesu padomju sastāva autoritatīvs modelis, ir tapis skaidrs, ka gan tiesneši, gan prokurori uzskata par nepareizu to, ka šos lēmumus pieņem ATP tiesnešu un prokuroru jauktas grupas. Bulgārijas kontekstā, ņemot vērā politiski iecelto personu lielo skaitu ATP, pašreizējais modelis izraisa īpašas bažas par tiesu iestāžu neatkarību un iespēju, ka uz tiesnešiem tiek izdarīts spiediens. Tas bija pamats reformas stratēģijā iekļautajam priekšlikumam – izveidot ATP divas atsevišķas kolēģijas, lai nodarbotos ar abu maģistrāta atzaru personāla jautājumiem.
Pēc plašām diskusijām pavasarī tika secināts, ka dažām no ierosinātajām izmaiņām bija nepieciešami grozījumi Konstitūcijā. Nacionālā asambleja šādus grozījumus pieņēma 2015. gada decembrī. Kaut gan šie grozījumi ietvēra dažas būtiskas izmaiņas valdības sākotnēji ierosinātajā tekstā 7 , to pieņemšana joprojām ir svarīgs solis ceļā uz ATP reformu. Papildus divu lēmumu pieņemšanas palātu izveidei ATP tiks pastiprinātas Tiesu inspekcijas (ISJC) pilnvaras izmeklēt interešu konfliktus un materiālā stāvokļa nelikumīgu uzlabošanu tiesnešu vidū 8 . Nākamais solis būs reformas īstenošana, veicot grozījumus Likumā par tiesu sistēmu. Valdība 2015. gada pavasarī sagatavoja un iesniedza sabiedriskai apspriešanai tiesību aktu paketi, bet tiek gaidīti rezultāti diskusijai par Konstitūciju 9 .
Iepriekšējos SPM ziņojumos tika paustas pastāvīgas bažas par ATP spēju pildīt savu – tiesu iestāžu neatkarības un integritātes sargātājas – uzdevumu. Strīdīgi ir bijuši tādi jautājumi kā tiesnešu amatā iecelšanas nepārredzamās procedūras, nekonsekventā prakse disciplinārlietās, kā arī pēcpasākumu trūkums saistībā ar bažām par iespējamu manipulāciju lietu sadalē tiesās pēc nejaušības principa. To papildina strīdi par politisko ietekmi ATP. 2015. gadā situācija attiecībā uz šiem jautājumiem ir bijusi dažāda. Gada sākumā ATP iecēla jaunu Augstākās kasācijas tiesas priekšsēdētāju. Jaunais priekšsēdētājs ir gatavas paust atbalstu reformai, un šķiet, ka tiesu iestāžu sistēmā viņš tiek respektēts 10 . Pavasarī tika iecelta arī Sofijas pilsētas tiesas jauna pārvalde pēc tam, kad iepriekšējai vadībai bija jāatkāpjas ar tiesu saistīto skandālu dēļ 11 . Tomēr citi ATP lēmumi par iecelšanu amatā turpināja radīt bažas par pārredzamības trūkumu un iespējamu pārmērīgu ietekmi. Sofijas Apelācijas tiesas priekšsēdētāja amats ir bijis brīvs nu jau gandrīz divus gadus: lai gan uz amatu pieteicās tiesnesis, kurš saņēma nepārprotamu tiesas tiesnešu atbalstu, ATP nepanāca vajadzīgo balsu vairākumu 12 . Skaidru kritēriju iecelto amatpersonu novērtēšanai nav, kas rada šaubas par amatā iecelšanas procedūru objektivitāti.
Nopietnas apsūdzības korupcijā un tirdzniecībā ar ietekmi tiesu iestādēs ir izskatītas tikai pēc iekšēja un ārēja spiediena, iestādēm nespējot vai nevēloties uzsākt proaktīvu izmeklēšanu. Sofijas pilsētas tiesā 2014. gada beigās konstatētās nelikumības tika uzsvērtas pēdējā SPM ziņojumā, kur tika atzīmēts, ka sākotnējā ATP reakcija norādīja uz to, ka šim jautājumam padomē bija zema prioritāte. 13 ATP uzsāka procesu, lai uzlabotu to, kā lietu sadalē Bulgārijas tiesās tiek piemērots nejaušības princips, 2015. gada oktobrī ieviešot jaunu, centralizētu IT sistēmu visai tiesu sistēmai, kam vajadzētu palīdzēt risināt periodisku jautājumu, kas izvirzīts iepriekšējos SPM ziņojumos. Tomēr ATP izrādīja nevēlēšanos reaģēt uz apgalvojumiem par nopietniem pārkāpumiem, ko veikuši galvenie tiesneši Sofijas pilsētas tiesā 14 . Disciplināratbildība sekoja krietni vēlāk, pēc tam, kad vairākas lietas bija jāvirza tālāk tieslietu ministram 15 .
2015. gada rudenī plašsaziņas līdzekļi ziņoja par iespējamām ierakstītām sarunām starp divām galvenajām personām, kuras bija iesaistītas Sofijas pilsētas tiesā konstatētajās nelikumībās 16 , papildinot esošo strīdu ar papildu elementiem. Pēc atkārtotiem aicinājumiem veikt neatkarīgu izmeklēšanu 17 ATP un prokuratūra paziņoja par ierakstu satura izmeklēšanu 18 . Lai process būtu ticams, būs svarīgi veikt visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka izmeklēšana notiek pārredzami un objektīvi 19 .
Pēc vairāku gadu pārtraukuma Nacionālā asambleja 2015. gada pavasarī ievēlēja jaunu galveno inspektoru. Šīs procedūras dažādie posmi tika izklāstīti pārredzamākā veidā un ietvēra uzaicinājumu pilsoniskajai sabiedrībai ierosināt kandidātus. Šāda pieeja tika izmantota arī turpmākajā procedūrā, lai ievēlētu jaunu inspektoru kolēģiju, kas tika uzsākta rudenī un joprojām turpinās 20 . Šī procedūra būs īpaši svarīga, ņemot vērā inspekcijas spēcīgāko lomu nākotnē saistībā ar integritātes problēmu un korupcijas pazīmju novēršanu tiesu sistēmā. Būs svarīgi nodrošināt, lai inspekcija būtu apgādāta ar resursiem, kas tai nepieciešami šā uzdevuma efektīvai pildīšanai.
Izmaiņas tiesiskajā regulējumā
Notiekošā ATP reforma Bulgārijas jaunajā tiesu sistēmas reformas stratēģijā ir tikai viens – kaut arī svarīgs – elements. Stratēģija ir visaptverošs dokuments, kurā ietverts plašs mērķu loks, no kuriem daudzi paredz juridiskus grozījumus. Kā minēts iepriekš, ir sagatavota Likuma par tiesu sistēmu grozījumu pakete, un tai vajadzētu tagad būt gatavai ātrai virzīšanai Nacionālajā asamblejā. Tajā ietilpst grozījumi dažādās jomās, lai uzlabotu dažādus tiesu sistēmas pārvaldības aspektus. Daudzi no minētajiem priekšlikumiem ir vērsti uz to, lai pilnvarotu parastos tiesnešus ar mērķi uzlabot pārredzamību un neatkarību. Citi grozījumi ir paredzēti, lai īstenotu uzlabojumus, kas konstatēti karjeras virzības reglamentācijā vai noteikumos par tiesnešu profesionālo apmācību. Citi paredz grozījumus, kas nepieciešami, lai ieviestu jaunas tehnoloģijas ar mērķi uzlabot pārredzamību, kvalitāti un efektivitāti (e-tiesiskums). Gada laikā šie priekšlikumi jau ir izpelnījušies plašas diskusijas tiesu iestādēs. Bulgārijas spēja virzīt uz priekšu šo izmaiņu pieņemšanu būs nozīmīgs pārbaudījums 2016. gadā 21 .
Vēl viena joma, kurā tiek gatavoti tiesību aktu grozījumi, ir saistīta ar kriminālkodeksu un kriminālprocesa kodeksu. Iepriekšējos SPM ziņojumos ir minēts risks, ka visaptverošas debates par kodeksu reformu ilgtermiņā riskē aizkavēt steidzamākas un mērķtiecīgākas izmaiņas 22 . Pēdējo piecu gadu laikā vairākas valdības ir mēģinājušas atkārtoti reformēt kriminālkodeksu – šo mērķi līdz šim bijis grūti sasniegt 23 . Valdība 2015. gadā uzsāka jaunu pārdomu procesu par plašāku krimināltiesību politikas reformu 24 . Šo pārdomu mērķis ir visaptveroša reforma, kurai būs nepieciešama rūpīga analīze un sagatavošanās, kas saistīta ar plašu apspriešanos tiesu iestādēs un juridisko profesiju pārstāvju vidū. Tikmēr Bulgārijas iestādes ir atzinušas nepieciešamību ātrāk virzīt uz priekšu mērķtiecīgu grozījumu ierobežotu kopumu, jo īpaši lai risinātu problēmas, kas izraisa kavēšanos kriminālprocesos, un atvieglotu korupcijas noziegumu kriminālvajāšanu. Daži grozījumi jau ir pieņemti, lai novērstu galvenos trūkumus, bet tiem joprojām jāpierāda to ietekme praksē 25 .
Tiesu sistēmas kvalitāte un efektivitāte
Tiesu sistēmas kvalitātes un efektivitātes galvenajam noteicošajam faktoram jābūt tam, cik lielā mērā sistēma kopumā nodrošina tiesiskumu – vai iedzīvotāji var paļauties, ka tiesu sistēma nodrošinās taisnīgas tiesiskās aizsardzības procedūras, vai pret noziedzīga nodarījuma veicējiem notiek efektīva kriminālvajāšana, tiek panākts taisnīgums un tas tiek panākts saskaņā ar tiesību aktiem 26 . Šādas problēmas tika uzsvērtas šogad, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka "tā jau vairāk nekā 45 spriedumos pret Bulgāriju ir konstatējusi, ka iestādes nav ievērojušas savu pienākumu veikt efektīvu izmeklēšanu, un uzskatīja, ka šie atkārtotie trūkumi atklāj sistēmiskas problēmas esību" 27 . Kaut gan šis nepārprotami ir jautājums tiesībaizsardzības iestādēm kopumā, ir skaidrs, ka problēmas saglabājas prokuratūras un tiesu iestādēs.
Par tiesu iestāžu ikdienas pārvaldību atbild Augstākā tiesu padome (ATP), tostarp par tādiem jautājumiem kā iecelšana amatā, novērtēšana, apmācība, disciplināratbildība, relatīvās darba slodzes pārvaldība starp tiesnešiem un tiesu iestādēm. Iepriekšējos SPM ziņojumos tiesas procesa kvalitātes un efektivitātes, kā arī, iespējams, tiesnešu neatkarības, ziņā kā problemātisks tika uzsvērts nevienmērīgais darba noslogojums starp tiesām 28 . Augstais darba noslogojums jo īpaši ietekmē lielākas tiesas, sevišķi Sofijā, kamēr darba noslogojums citās tiesās ir zems. 2015. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, ATP ir mēģinājusi risināt darba noslogojuma nelīdzsvarotību starp tiesām, radot jaunas amata vietas pārslogotākās tiesās, vienlaikus likvidējot amata vietas citās tiesās ar mazāku darba slodzi. Tomēr šai pieejai līdz šim ir bijusi tikai neliela ietekme. Vispusīgākam risinājumam ir jānodrošina saskaņotu darba slodzes standartu izstrāde, kā arī plašāka reģionālo tiesu sociālekonomiskā analīze; abus veic ATP apakškomiteja. Analītiskais darbs noslēdzās 2015. gadā, un rezultātiem tagad būtu jādod pamats sistemātiskākai personāla resursu pārvaldībai un, iespējams, arī tiesu organizācijas pārstrādāšanai. ATP mērķis ir, pirmkārt, sabiedriskai apspriešanai 2016. gadā iesniegt priekšlikumus par reģionālo tiesu struktūru. Jaunajiem saskaņotajiem darba slodzes standartiem arī būtu ATP jāsniedz dati, lai racionalizētu citas sistēmas daļas, tostarp apgabala vai apelācijas tiesas un administratīvās tiesas. Pat bez šādām reformām standartiem jau būtu jānodrošina labāks sākumpunkts personāla resursu sadales pārvaldībai dažādu sistēmas daļu starpā. Šādiem lēmumiem, kaut arī tie nereti ir sensitīvi, būtu jāpalīdz uzlabot vispārējā kvalitāte un efektivitāte ierobežotu resursu vidē 29 .
Vispārīgāk runājot, būs jāveic tiesu sistēmas reformas stratēģijas pēcpasākumi, izmantojot vadības lēmumus vairākās jomās. Īpaši svarīgs piemērs, kad likumdošanas un vadības lēmumiem jāiet roku rokā, ir saistīts ar e-tiesiskuma ieviešanu. Būs izšķiroši svarīgi izveidot kapacitāti, lai pārvaldītu sarežģītus vadības un tehniskos procesus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pareizu e-tiesiskuma īstenošanu, tostarp tādās jomās kā datu aizsardzība un drošība.
Disciplinārlietas ir vēl viena joma, kurā noderīgi varētu izrādīties darba slodzes standarti, jo īpaši kā līdzeklis, lai izveidotu objektīvāku pamatu sodiem lietās, kas saistītas ar procesuālo termiņu neievērošanu 30 . Tomēr problēmas šajā jomā ir dziļākas, tiesnešu starpā pastāvot priekšstatam, ka ATP lēmumi nav ne pārredzami, ne objektīvi. To varētu risināt, izveidojot skaidrus standartus disciplinārlietām un sodus, kā arī ar sistemātiskākas komunikācijas palīdzību, paskaidrojot, kā individuāli lēmumi ir saistīti ar vispārējiem standartiem. Skaidru disciplināro standartu trūkums ir īpaši problemātisks tad, kad tiesvedība attiecas uz ētikas kodeksa pārkāpumiem vai rīcību, kas kaitē tiesu iestāžu prestižam 31 , kur disciplinārās atbildības precīza darbības joma ir neskaidra. Šādos gadījumos pastāv patvaļīgu lēmumu risks, kā rezultātā tiesneši, kuri publiski pauž savu viedokli par likumīgām tēmām, tiek atturēti to darīt.
Prokuratūrai ir izšķiroši svarīga nozīme vispārējā tiesu sistēmā. Valdības tiesu sistēmas reformas stratēģijā izklāstīts mērķis veikt plašāku prokuratūras reformu, balstoties uz neatkarīgu analīzi. Galvenie mērķi ietvertu spēcīgākas pašiniciatīvas un atbildības veicināšanu ar mazāk hierarhiskas kultūras palīdzību un pārskatatbildības un sabiedrības uzticēšanās stiprināšanu prokuratūrai kopumā. Šāda reforma tiktu balstīta uz pēdējo gadu laikā jau veiktajiem pasākumiem un plānoto Bulgārijas krimināltiesību politikas reformu. Vajadzība pēc prokuratūras padziļinātas reformas izriet no tā, ka pastāvīgi trūkst stabilu rezultātu augsta līmeņa korupcijas un organizētās noziedzības lietās 32 , un tā turpina būt bieža tēma neatkarīgu novērotāju savstarpējās debatēs Bulgārijā. SPM ziņojumos ir atkārtoti ieteikts, ka objektīva analīze par gadījumiem, kad konkrētas augsta līmeņa lietas nav sekmīgi pabeigtas, būtu vislabākais veids, kā noteikt skaidrus pasākumus nākotnei.
2.2 Korupcija
Ceturtais un piektais kritērijs Bulgārijai saskaņā ar SPM attiecas uz nepieciešamību pēc efektīviem pasākumiem korupcijas, tostarp augsta līmeņa korupcijas un korupcijas kopumā publiskās iestādēs, apkarošanai. Bulgārija pastāvīgi ierindojas starp tām ES dalībvalstīm, kurās ir visaugstākā uztvere par korupcijas līmeni, un korupcija tiek uzskatīta par vienu no vissvarīgākajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības veikšanai Bulgārijā 33 . Iepriekšējos SPM ziņojumos ir norādīti šajā jomā pagātnē veikto centienu trūkumi 34 . Iestādes, kas izveidotas korupcijas apkarošanai, ir raksturotas kā sadrumstalotas, nekoordinētas un nepietiekamas problēmas risināšanai.
2015. gadā Bulgārijas iestādes beidzot atzina šīs problēmas, jo valdība pieņēma jaunu visaptverošu valsts stratēģiju korupcijas apkarošanai. Stratēģija ir svarīgs solis uz priekšu, jo tajā ietverta problēmu skaidra analīze un ierosināts konkrētu pasākumu kopums, lai risinātu konstatētās problēmas. Stratēģijas īstenošanas nodrošināšana tagad būs galvenais uzdevums 35 . Izveidotā valsts koordinācijas padome ir iecerēta, lai koordinētu centienus un uzraudzītu progresu. Tomēr tā joprojām ir politikas līmeņa iestāde, un tai būs nepieciešams politiskais atbalsts visaugstākajā līmenī un efektīvu operatīvo struktūru atbalsts, lai nodrošinātu panākumus. Politiskā atbalsta līmenis jaunajai pieejai tika apšaubīts, kad valdības priekšlikums par jaunu pretkorupcijas likumu Nacionālajā asamblejā 2015. gada septembrī netika pieņemts pirmajā lasījumā. Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu atbalstu pieejai, sniedzot stabilu institucionālo pamatu: tas paredz izveidot vienotu pretkorupcijas iestādi, kurai uzdots pārbaudīt augsta ranga amatpersonu interešu konfliktu un īpašumu deklarācijas un veikt izmeklēšanas par iespējamu korupciju un materiālā stāvokļa nelikumīgu uzlabošanu 36 . Turklāt likumprojekts ietvēra valsts amatpersonu interešu konfliktu un privātīpašuma pārbaudes režīma reformu.
Šā likumprojekta noraidīšana septembrī bija pārsteigums valdībai, un tā rezultātā tika vēl ilgāk atlikta tās galvenā iniciatīva apkarot korupciju augsta līmeņa valsts amatpersonu vidū. Liela daļa debašu bija saistītas ar anonīmu signālu izmantošanu, veidojoties neskaidrībai starp spēju uztvert anonīmus signālus un to, ka tiesā izmantotajiem pierādījumiem ir jābūt skaidri norādītiem. Kaut gan valdība ir apsolījusi 2016. gadā turpināt virzīt likumu, tās sākotnējā neveiksme radīja bažas par vienprātības līmeni attiecībā uz nepieciešamību risināt augsta līmeņa korupcijas problēmu un īstenot jauno pretkorupcijas stratēģiju. Šā likuma atkārtota iesniegšana un pieņemšana, kā arī tam sekojošā jaunās iestādes izveidošana, būs Bulgārijas apņēmības svarīgs pārbaudījums 2016. gadā.
Savas pretkorupcijas stratēģijas ietvaros Bulgārijas valdība ir uzsākusi virkni citu iniciatīvu, kuru mērķis ir apkarot korupciju kopumā visā valsts pārvaldē. Tās ietver administratīvo inspekciju reformu, pasākumus publiskā iepirkuma sistēmas uzlabošanai, kā arī nozaru pretkorupcijas plānu sagatavošanu, kuri ietver preventīvus pasākumus vairākās konkrētās nozarēs, kas tiek uzskatītas par "zema līmeņa" korupcijas augsta riska jomām 37 . Minētajiem pasākumiem būs vajadzīga pastāvīga uzraudzība, it īpaši tad, ja būs nepieciešamas izmaiņas tiesību aktos 38 .
Visbeidzot, Bulgārijai ir jāpanāk stabili rezultāti augsta līmeņa korupcijas lietu sekmīgā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kā rezultātā tiesā tiek pieņemti galīgi notiesājoši spriedumi. Prokuratūra ir īstenojusi pragmatisku pieeju kapacitātes uzlabošanai, izmantojot organizatoriskas pārmaiņas un ciešāku sadarbību ar citiem attiecīgiem dienestiem. Jaunākais pasākums šajā stratēģijā bija stingrākas starpaģentūru nodaļas izveide aprīlī, kura ir piesaistīta Sofijas pilsētas prokuratūrai un veltīta augsta līmeņa korupcijas izmeklēšanai un kriminālvajāšanai 39 . Ir pazīmes, ka šī ciešākā sadarbība starp dienestiem specializētā struktūrā sāk dot pozitīvu ieguldījumu. Vairākas lietas ir iesniegtas tiesā 40 . Citas lietas tiek izmeklētas. Tomēr novērtējums par Bulgārijas centieniem risināt augsta līmeņa korupcijas lietas būs atkarīgs no noslēgtiem un izpildītiem galīgajiem tiesu nolēmumiem. Līdz šim rezultāti attiecībā uz galīgiem notiesājošiem spriedumiem augsta līmeņa korupcijas lietās joprojām ir ierobežoti 41 .
2.3 Organizētā noziedzība
Sestais SPM kritērijs ir saistīts ar organizētās noziedzības apkarošanu. Bulgārijā 2012. gadā tika izveidota organizētās noziedzības specializētā tiesa un prokuratūra, kas tagad sāk dot zināmus rezultātus attiecībā uz tiesā iesniegtajām lietām, kā arī notiesājošu spriedumu skaitu. Tomēr lietas, kas saistītas ar smagu organizēto noziedzību, joprojām kavē sarežģīti noteikumi un formāli kriminālprocesi 42 . Joprojām ir norādes par liecinieku nopietnu iebiedēšanu, kas apdraud lietu izskatīšanu. Bulgārijai vēl joprojām ir jāuzrāda stabili rezultāti, kuri apliecina, ka tiek panākta tiesu galīgo nolēmumu pieņemšana un tie tiek izpildīti lietās, kas saistītas ar smagu organizēto noziedzību. Nesen problēmas nopietnību kārtējo reizi uzsvēra vairākas slepkavības ar acīmredzamām saiknēm ar organizēto noziedzību. Liels skaits pasūtījuma slepkavību pēdējo gadu laikā joprojām nav atrisinātas 43 .
Bulgārija 2015. gadā grozīja savu procesuālo kodeksu, lai risinātu problēmas, kas konstatētas iepriekšējos SPM ziņojumos attiecībā uz noziedznieku bēgšanu un to, ka specializētā prokuratūra ir noslogota ar otršķirīgām lietām, kas nav saistītas ar organizēto noziedzību. Vēl ir pāragri vērtēt šo grozījumu ietekmi. Jautājumā par noziedznieku bēgšanu ir konstatētas jaunas problēmas – šoreiz tām ir organizatorisks raksturs, un notiek darbs, lai tās risinātu.
Bulgārija 2012. gadā arī grozīja likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju. Tā kā lietas saskaņā ar veco likumu tiek pabeigtas un aizstātas ar jaunām lietām, pieredzes darbā ar jauno likumu rezultātā tika konstatēta virkne problēmu, kurām nepieciešamas izmaiņas tiesību aktos. Līdzekļu atsavināšanas komisija ir sagatavojusi sīki izstrādātus priekšlikumus, lai risinātu minētās problēmas, kurus vajadzētu savlaicīgi izskatīt Nacionālajā asamblejā.
Specializētais izmeklēšanas dienests, kas nodarbojas ar organizētās noziedzības problēmu, 2015. gada sākumā tika nodots atpakaļ Iekšlietu ministrijai pēc tam, kad tas bija atradies Valsts drošības valsts aģentūrā (SANS) kopš 2013. gada. Šoreiz šī nodošana bija labāk organizēta nekā 2013. gadā, bet tik un tā radīja zināmus traucējumus. Tagad būs svarīgi, ka organizētās noziedzības direktorātam tiek nodrošināta stabilitāte un resursi, kas tam vajadzīgi sava darba veikšanai. Tiesību aktā, ar kuru īstenoja nodošanu, ir konstatētas vairākas juridiskas problēmas, jo īpaši attiecībā uz organizētās noziedzības direktorāta kompetenču juridisko definīciju, kas, šķiet, ietver nevajadzīgu ierobežojumu tā darbībai.
3. SECINĀJUMI UN IETEIKUMI
2015. gadā Bulgārija veica dažus būtiskus pasākumus, lai darba kārtībā atkal iekļautu reformu pēc perioda, kura laikā politiskā nestabilitāte šķietami bremzēja procesu. Abas stratēģijas par tiesu sistēmas reformu un korupcijas apkarošanu ir sīki izstrādāts rīcības plāns. Tomēr ir skaidrs, ka šo stratēģiju pārvēršana konkrētā un jūtamā progresā 2016. gadā būs liels izaicinājums. Ir uzsāktas vairākas iniciatīvas, un dažās no tām ir panākts neliels, konkrēts progress. Decembrī Bulgārija grozīja savu Konstitūciju. Kaut gan grozījumi ietvēra dažas būtiskas izmaiņas sākotnēji ierosinātajā tekstā, to pieņemšana joprojām ir svarīgs solis ceļā uz Augstākās tiesu padomes reformu. Tagad ir jāveic turpmāki pasākumi, lai visas tiesu sistēmas reformas stratēģijā iekļautās izmaiņas kļūtu par tiesību aktiem. Citas iniciatīvas ir saskārušās ar grūtībām, jo īpaši pretkorupcijas stratēģija, jo Nacionālā asambleja noraidīja likumprojektu, kas bija paredzēts, lai ieviestu jaunu, vienotu pretkorupcijas iestādi. Valdība ir paziņojusi par savu nodomu atkārtoti iesniegt priekšlikumu grozītā veidā, bet noraidīšana uzsvēra to, ka trūkst politiskas vienprātības par reformu procesu.
Lēnais progress augsta līmeņa korupcijas vai organizētās noziedzības lietās un neskaidrā reakcija, un pēcpasākumi attiecībā uz konkrētiem strīdiem, piemēram, tiem, kas saistīti ar Sofijas pilsētas tiesu 2014. gadā, turpina graut sabiedrības uzticēšanos Bulgārijas pārvaldes iestāžu spējai nodrošināt taisnīgumu. Sistēmiskā problēma, ko konstatēja Eiropas Cilvēktiesību tiesa attiecībā uz Bulgārijas pienākumu veikt pārkāpumu efektīvu izmeklēšanu, atbalso arī virknē SPM ziņojumu pausto, un Bulgārijas pārvaldes iestāžu reakcijā uz šiem trūkumiem vēl aizvien trūkst apņēmības. Daudzi 2015. gada SPM ziņojuma ieteikumi joprojām ir aktuāli.
Attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību iepriecina tas, ka Bulgārijas tiesneši publiski pauž savu viedokli, lai atbalstītu tiesu iestāžu reformu. Tā ir veselīga pazīme, ka Bulgārijas maģistrātos veidojas jauna, pārliecinātāka kultūra. Daži konkrēti progresa elementi ir sasniegti arī attiecībā uz tiesu iestāžu pārvaldību. Tomēr galvenajās tiesu pārvaldības jomās Bulgārijas iestāžu centieniem joprojām trūkst apņēmības.
Komisija cer turpināt ciešo sadarbību ar Bulgāriju, lai nodrošinātu SPM mērķu sasniegšanu, un aicina Bulgāriju rīkoties turpmāk minētajās jomās.
1. Tiesu sistēmas neatkarība, pārskatatbildība un integritāte
Bulgārija ir radījusi apstākļus Augstākās tiesu padomes (ATP) reformai un Tiesu inspekcijas stiprināšanai. Tagad šīs saistības ir jāīsteno. Tāpat būs svarīgi pilnveidot pasākumus, kas veikti, lai uzlabotu ticamību lietu nejaušai piešķiršanai un iecelšanai amatos.
Īstenot ATP reformu, veicot vajadzīgos grozījumus Likumā par tiesu sistēmu.
Ātri nodrošināt Tiesu inspekciju (ISJC) ar juridiskām pilnvarām un materiālajiem resursiem, lai tā varētu pildīt savu jauno uzdevumu – nodrošināt integritāti un apkarot korupciju tiesu sistēmā.
Izveidot kapacitāti ATP un ISJC, lai uzraudzītu jaunās sistēmas lietu sadalei tiesās pēc nejaušības principa piemērošanu un drošību. Šīm iestādēm jābūt pārredzamām attiecībā uz inspekciju rezultātiem un konstatēto problēmu pēcpasākumiem.
Panākt stabilus rezultātus ATP pārredzamā un konsekventā lēmumu pieņemšanā attiecībā uz lēmumiem par iecelšanu amatā, piemērojot skaidrus nopelnu un integritātes standartus, vienlaikus pieņemot šādus lēmumus savlaicīgi.
Radīt apstākļus dažādo apsūdzību par augsta līmeņa korupciju Sofijas pilsētas tiesā objektīvai izmeklēšanai, jo īpaši attiecībā uz iespējamām sistēmiskām sekām, tostarp iespējamu salīdzināmu praksi citās tiesās.
2. Tiesu sistēmas reforma
Tieslietu ministrija ir sagatavojusi Likuma par tiesu sistēmu grozījumu visaptverošu paketi, kas 2015. gada laikā tā tika plaši diskutēta tiesu iestādēs un kuras mērķis ir īstenot valdības tiesu sistēmas reformas stratēģiju. Ilgtermiņa ieteikums modernizēt Bulgārijas kriminālkodeksus arī joprojām ir būtisks.
Ieviest grozījumus Likumā par tiesu sistēmu atbilstīgi valdības tiesu sistēmas reformas stratēģijai, tostarp reformas, lai piešķirtu plašākas pilnvaras individuāliem tiesnešiem un prokuroriem, un nodrošinātu to īstenošanu ciešā saziņā ar tiesu iestādēm.
Sagatavot mērķtiecīgu grozījumu kopumu, lai risinātu galvenās problēmas kriminālprocesā, jo īpaši problēmas, kas ietekmē sarežģītas ar korupciju vai organizēto noziedzību saistītas lietas.
Pieņemt visaptverošu krimināltiesību politikas reformu atbilstīgi idejām, kas izklāstītas tiesu sistēmas reformas stratēģijā.
3. Standarti tiesu iestādēs
Bulgārijai vajadzētu 2016. gadā virzīt reformas savas tiesu sistēmas galvenajās daļās, tostarp piemērotas pārmaiņas tiesu sistēmas kartē, lai uzlabotu vispārējo kvalitāti un efektivitāti, e-tiesiskuma īstenošanu, skaidrus standartus disciplinārlietās, kā arī turpināt reformēt prokuratūru.
Pieņemt tiesu sistēmas kartes reformu attiecībā uz reģionālajām tiesām un iesniegt plānu vispārējai tiesu racionalizācijai visos līmeņos, lai uzlabotu vispārējo kvalitāti un efektivitāti, tostarp attiecīgā gadījumā resursu pārdali, ņemot vērā tiesu darba noslogojuma vispārēju analīzi.
Izveidot skaidru grafiku e-tiesiskuma īstenošanai un radīt nepieciešamo kapacitāti tā īstenošanas uzraudzībai un virzīšanai.
Izstrādāt disciplināru lēmumu pamatošanas praksi saskaņā ar skaidriem un objektīviem standartiem un principiem. Veikt neatkarīgu novērtējumu par disciplināro praksi pašreizējā ATP kopš 2012. gada.
Sākt prokuratūras neatkarīgu analīzi, kā tas izklāstīts valdības tiesu sistēmas reformas stratēģijā, ņemot vērā jau īstenotos reformas pasākumus.
4. Korupcija
Iniciatīvas šajā jomā būtu jākoncentrē uz 2015. gada pavasarī pieņemtās jaunās valsts pretkorupcijas stratēģijas īstenošanu. Būtiskai prioritātei vajadzētu būt Nacionālajā asamblejā ātri pārskatīt valdības priekšlikumus jaunam pretkorupcijas likumam, ņemot vērā visas konkrētās bažas, bet nodrošinot, ka galvenie elementi atbilst nodomiem, kas izklāstīti pretkorupcijas stratēģijā.
Pieņemt jaunu pretkorupcijas likumu atbilstīgi pretkorupcijas stratēģijai, kas ietver vienotas iestādes izveidi ar spēcīgām, neatkarīgām pilnvarām cīņā pret augsta līmeņa korupciju. Nodrošināt ātru jaunās iestādes izveidi un nodrošināt to ar nepieciešamajiem resursiem.
Pieņemt grozījumus likumā par valsts pārvaldi, lai uzlabotu iekšējo inspekciju pilnvaras un neatkarību, un izveidot vienotu obligāto standartu kopumu publiskajam sektoram saistībā ar riska novērtēšanu un ziņošanas pienākumiem.
Nodrošināt publiskā iepirkuma aģentūru ar juridiskām pilnvarām un organizatorisku kapacitāti veikt uz risku balstītas, padziļinātas publiskā iepirkuma procedūru pārbaudes.
Turpināt centienus novērst zema līmeņa korupciju Iekšlietu ministrijā. Sākt līdzīgus centienus citās riska nozarēs valsts pārvaldē.
Uzraudzīt to krimināllietu progresu, kuras saistītas ar apsūdzībām augsta līmeņa korupcijā, tostarp pirmstiesas un tiesas posmu, un īstenot pasākumus konstatēto problēmu risināšanai.
5. Organizētā noziedzība
Bulgārijai joprojām jāpanāk stabili rezultāti galīgo notiesājošo spriedumu panākšanā tiesās saistībā ar smagas organizētās noziedzības lietām. Būs svarīgi nodrošināt, ka pastāv juridiski un institucionāli nosacījumi, lai tiesībaizsardzības iestādes un tiesu iestādes varētu efektīvi strādāt.
Uzraudzīt to krimināllietu progresu, kuras saistītas ar smagu organizēto noziedzību, tostarp pirmstiesas un tiesas posmu, kā arī spriedumu izpildi, un īstenot pasākumus konstatēto problēmu risināšanai.
Ātri atrisināt konstatētās juridiskās problēmas attiecībā uz Iekšlietu ministrijas organizētās noziedzības direktorāta kompetenci un darbību un nodrošināt direktorāta darba veikšanai nepieciešamo organizatorisko stabilitāti.
Grozīt Likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu atsavināšanu, lai līdzekļu atsavināšanas komisija varētu strādāt efektīvi.
Iepriekšējie ziņojumi ir pieejami šādā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/cvm/progress_reports_en.htm.
Jaunākie Padomes secinājumi, kas pieņemti 2015. gada 17. martā.
7281/15, 3. lpp. http://ec.europa.eu/cvm/key_documents_en.htm
Plānošanas periodā no 2013. līdz 2007. gadam saskaņā ar rīcības programmu administratīvās kapacitātes attīstībai tika piešķirts 51 miljons euro uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus no tiesu iestādēm, no kuriem līgumi tika noslēgti kopumā tikai par 25 miljoniem euro, jo tiesās un prokuratūrās trūka līdzekļu apgūšanas spēju. Jaunajā 2014.—2020. gada plānošanas periodā ir iekļauts prioritārais virziens attiecībā uz tiesu sistēmu, tam paredzot 30,1 miljonu euro.
Paziņojums līdztekus Eiropadomei 2015. gada 17. decembrī.
Zemo sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai apstiprina sabiedrības domas aptaujas un apsekojumi. Lielākā daļa Bulgārijas iedzīvotāju (96 % 2014. gadā) uzskata, ka trūkumi tiesu sistēmā ir būtiska problēma (Flash Eurobarometer Nr. 406, 2015. gada janvāris, 9. lpp.); Skatīt arī World Justice Project "Rule of Law Index 2015" (70. lpp.): http://worldjusticeproject.org/sites/default/files/roli_2015_0.pdf un World Economic Forum "Global Competitiveness Report", 124.–125. lpp. http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2015-2016 .
Viena deputāta parlamentāro kandidātu kvotā pēdējā brīža pārcelšana no prokuratūras palātas uz tiesu palātu izraisīja tieslietu ministra atkāpšanos un protestus no galvenās tiesnešu profesionālās asociācijas. Tas tika uzskatīts par politiskās ietekmes pastiprināšanu ATP tiesnešu palātā, un vienlaikus tika mazināta Valsts prokurora biroja pārskatatbildība.
Turklāt tika atcelta prasība par aizklātu balsošanu personāla jautājumos ATP un tika ieviests noteikums par divu trešdaļu balsu vairākumu parlamentārās kvotas locekļu ievēlēšanai.
Tā rezultātā ir aizkavējušās arī citas nozīmīgas izmaiņas (skatīt turpmāk).
Kad ATP Ētikas komiteja apsvēra disciplinārlietu pret priekšsēdētāju Panovu pēc runas, kurā tika kritizēts atbalsta trūkums tiesu sistēmas reformai, vairāk nekā 200 tiesnešu parakstīja vēstuli viņa atbalstam.
Augstākās kasācijas tiesas jaunā priekšsēdētāja iesaistīšanās sekmēja šo procesu.
Jaunākā procedūra 2015. gada decembrī bija saistīta ar Bulgārijas Tiesnešu savienības iejaukšanos, kritizējot politiskā līmeņa publiskos paziņojumus par kandidātu. Tas arī pievērsa uzmanību vairākiem citiem neseniem ATP lēmumiem, kurus tie uzskatīja par problemātiskiem.
COM (2015) 36 final, 4.–5. lpp.
Divas galvenās personas vairs nestrādā par tiesnešiem tiesā.
Šie notikumi kārtējo reizi radīja bažas attiecībā uz to, ka ATP disciplinārajos lēmumos trūkst skaidru standartu.
Kriminālizmeklēšana tagad tiek veikta pret Sofijas pilsētas tiesas bijušo priekšsēdētāju un vienu citu tiesnesi.
Citu starpā Tiesnešu savienība, tieslietu ministrs, Augstākās kasācijas tiesas priekšsēdētājs aicināja uzsākt neatkarīgu izmeklēšanu.
ATP 14. janvārī slēdza savu izmeklēšanu, tomēr tas notika strīdīgos apstākļos. Tiesnešu asociācijas atklātā vēstulē process tika kritizēts par pārredzamības trūkumu.
Šajā kontekstā īpaša problēma bija agresīvās un polarizējošās kampaņas dažos plašsaziņas līdzekļos, kuras nereti tika vērstas pret atsevišķām personām maģistrātā. Nelīdzsvarots atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos disciplinārlietu vai krimināllietu izmeklēšanas gaitā tiesu iestādēm rada papildu problēmas.
Desmit amata vietām tika izvirzīti 20 kandidāti, vairāki no kuriem ir izvirzīti no tiesu iestādēm vai no profesionālajām asociācijām. Galīgajām vēlēšanām Nacionālajā asamblejā vēl ir jānotiek.
Jaunizveidotajai padomei tiesu sistēmas reformas stratēģijas īstenošanai būtu jānodrošina noderīgs forums, kurā izvirzīt šo un citas iniciatīvas, kā arī uzraudzīt progresu saistībā ar daudzajiem un dažādajiem tiesu sistēmas reformas stratēģijas aspektiem.
COM(2015) 36, 10. lpp.
Kriminālkodeksa reformas projekts, kuru 2014. gadā sagatavoja iepriekšējā valdība, nebija sekmīgs, jo tas neatbilda gaidītajam, un Nacionālā asambleja tika atlaista īsi pēc tā publiskošanas.
Valdības tiesu sistēmas reformas stratēģija paredz plašāku krimināltiesību politikas reformu, un šajā jomā notiek darbs Tieslietu ministrijas paspārnē.
Skat. zemāk 9. lpp. par izvairīšanos no tiesas un tehniskā ziņojuma 3.2. un 6.2. iedaļu.
Tā, piemēram, ir būtiski, ka dažās pārrobežu krimināllietās progress Bulgārijā šķiet daudz lēnāks nekā citās dalībvalstīs.
Systemic problem of ineffectiveness of investigations in Bulgaria, ECHR 070 (2015)
Augsta darba slodze pakļauj tiesnešus disciplināratbildībai, ja viņiem ir grūtības ievērot noteiktos termiņus. Tas rada bažas par neatkarību vidē, kurā disciplināratbildības standarti dažkārt tiek uzskatīti par neskaidriem.
Nesenā spriedze saistībā ar tiesu iestāžu budžeta apmēru ir izvirzījusi šo jautājumu priekšplānā, un Finanšu ministrija budžeta palielinājumu 2016. gadam akceptēja tikai apmaiņā pret solījumu, ka tiks veikti pasākumi, lai turpmākajos gados uzlabotu budžeta izpildi.
Daudzas tiesvedības ir saistītas ar kavējumiem obligāto procesuālo posmu veikšanā. Šādos gadījumos bieži izvirzīts pretarguments ir atsauce uz lielo darba slodzi.
Tie ir disciplinārie pārkāpumi saskaņā ar Likuma par tiesu sistēmu 307. pantu.
Dažos gadījumos šķiet, ka prokuratūra izmeklēšanas ir virzījusi negribīgi, tostarp lietās, kuras saistītas ar ES līdzekļiem. (Tehniskais ziņojums, 24.–25. lpp.)
Tehniskais ziņojums, 18. lpp.
Iepriekšējās Bulgārijas pretkorupcijas stratēģijas īstenošanas trūkumi ir uzsvērti novērtējumā, kuru veica Bulgārijas iestādes un pabeidza 2015. gada sākumā. Skatīt COM (2015) 36, 7. lpp.
Īstenošanas politisko pēcpasākumu un uzraudzības trūkums tika minēts kā viena no problēmām, kas pagātnē ietekmēja pretkorupcijas politiku.
Jaunā iestāde cieši sadarbotos ar līdzekļu atsavināšanas komisiju un prokuratūru, bet tai būtu arī neatkarīgas izmeklēšanas pilnvaras. Turklāt tā spētu nodrošināt sistemātiskāku reakciju uz korupcijas apsūdzībām, apvienojot vienā iestādē trīs esošo iestāžu – interešu konfliktu komisijas, korupcijas apkarošanas centra (BORKOR) un valsts revīzijas dienesta daļu, kas atbild par privātīpašuma deklarāciju pārbaudi – funkcijas.
Šādi centieni tiek virzīti Iekšlietu ministrijā, kur tos īsteno saistībā ar vispārēju minētās ministrijas reformu.
Likuma par valsts pārvaldi grozījumu projekts attiecībā uz inspekcijām, kā ziņo, esot sagatavots, bet vēl nav iesniegts Nacionālajā asamblejā pieņemšanai.
Šī nodaļa ir balstīta uz divām iepriekš pastāvošām nodaļām, kuras tika izveidotas attiecīgi 2013. un 2014. gadā, lai izmeklētu tiesnešu veiktus noziedzīgus nodarījumus un vietēja līmeņa korupciju.
Tostarp lietas, kas saistītas ar augsta ranga amatpersonām, piemēram, tiesnešiem un mēriem.
Ir vērojama tendence, ka augsta līmeņa lietas saistībā ar sākotnējām apsūdzībām par nopietniem pārkāpumiem pēcāk tiek atceltas vai aizkavētas tiesās, vai tās izbeidz prokuratūra, atsaucoties uz pietiekamu pierādījumu trūkumu vai procesuāliem jautājumiem.
Neliels darbs notiek pie tā, lai noskaidrotu šo problēmu iespējamos risinājumus, kas var ietvert tiesību akta grozījumu. Tas ir aplūkots iepriekš 2.1. iedaļā.
Nesen notikušas uzņēmēja slepkavības iespaidā Darba devēju un rūpnieku konfederācija Bulgārijā sagatavoja stingri formulētu atklātu vēstuli: http://krib.bg/bg/news/Otvoreno-pismo-na-KRIB-do-Ministara-na-vatreshnite-raboti/