14.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/318

—

ņemot vērā tā lēmumu par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A8-0096/2016),

A.

tā kā saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (“Iestāde”) finanšu pārskatiem tās 2014. finanšu gada galīgais budžets bija EUR 33 267 143, kas ir par 18,02 % vairāk nekā 2013. gadā, jo Iestādei bija uzticēti papildu pienākumi;

B.

tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes 2014. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Iestādes 2014. finanšu gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

1.

atgādina, ka Eiropas Parlaments bija galvenais virzītājspēks, pēc finanšu krīzes izstrādājot jaunu un visaptverošu Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS) un tostarp arī izveidojot 2011. gadā Iestādi kā daļu no EFUS;

2.

uzsver, ka Iestādei ir nozīmīga loma attiecībā uz vienotas uzraudzības shēmas veicināšanu iekšējā tirgū, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, labāk integrētu, pārredzamāku, efektīvāku un drošāku finanšu tirgu, kā arī augstu patērētāju aizsardzības līmeni Savienībā;

3.

uzsver, ka Iestāde veic tīri tehnisku darbu un ka svarīgu politisku lēmumu pieņemšana ir Savienības likumdevēja prerogatīva;

4.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu konstatē, ka no uzraudzītajām struktūrām iekasētās maksas, kuras provizoriskajā finanšu darbības rezultātu pārskatā bija redzamas kā ieņēmumi, bija balstītas uz veikto uzraudzības darbību aplēstajām, nevis faktiskajām izmaksām; pieņem zināšanai, ka 2014. gadā Iestāde izstrādāja darbību izmaksu kalkulācijas modeli, kas ļauj pareizi izsekot tās uzraudzības darbības izdevumiem; turklāt pieņem zināšanai, ka Iestāde šo modeli piemēro no 2015. gada, kā rezultātā uzraudzības maksas tiek aprēķinātas saskaņā ar faktiskajām izmaksām;

5.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu konstatē, ka Iestāde no savas priekšteces iestādes, proti, Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (CESR), pārmantoja vairākus IT pamatlīgumus; norāda, ka minētie līgumi bija saistīti ar Iestādes datu centriem, kā arī tās sistēmu izstrādi un uzturēšanu; ar bažām konstatē, ka IT līgumi netika aizstāti, savlaicīgi izsludinot uzaicinājumus uz konkursu, tāpēc divi līgumi tika pagarināti uz laiku, kas pārsniedz sākotnējo termiņu; pauž bažas par to, ka šī iemesla dēļ Iestāde 2014. gadā par EUR 956 000 iepirka dažus IT pakalpojumus, mēbeles un kancelejas preces, izmantojot Francijas centrālo iepirkumu struktūru (Union de Groupements d’Achats Publics, UGAP); norāda, ka UGAP izmantošana neatbilst Finanšu regulai; pieņem zināšanai, ka Iestāde vairs neveic iepirkumus, izmantojot UGAP pamatlīgumus, un ka tā ir aizstājusi visus CESR IT pamatlīgumus ar saviem pamatlīgumiem;

6.

konstatē, ka 2014. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 98,89 %, kas ir par 5,71 % vairāk nekā 2013. gadā un liecina par to, ka saistības ir tikušas uzņemtas laicīgāk; konstatē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 81,16 %;

7.

konstatē, ka tika atcelti 19 % no apropriācijām, par kurām bija uzņemtas saistības un kuras bija pārnestas no 2013. gada; pieņem zināšanai, ka galvenais atcelšanas iemesls bija līgumslēdzēju kavēšanās sniegt prasītos pakalpojumus, licenču iepirkuma anulēšana saistībā ar anulētu projektu, grūtības līguma izpildē pagaidu darbiniekiem un pāreja uz jauno IT konsultāciju pamatlīgumu;

8.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu ir guvis pārliecību, ka III sadaļā (pamatdarbības izdevumi) to uz 2015. gadu pārnesto apropriāciju īpatsvars, par kurām ir uzņemtas saistības, bija 45 %, kas ir par 13 % mazāk nekā 2013. gadā; pieņem zināšanai, ka pārnesumi galvenokārt ir saistīti ar IT un citiem pakalpojumiem, kuri tika sniegti 2014. gadā un par kuriem līdz gada beigām nebija samaksāts, pakalpojumiem, ko bija paredzēts saņemt 2015. gadā, un parakstīto līgumu daudzgadu raksturu;

9.

ar gandarījumu konstatē – lai nodrošinātu labāku un pārredzamāku budžeta uzraudzību, Iestāde 2014. gadā ir veikusi mazāk pārvietojumu, reizi ceturksnī pārskatot budžetu, kā arī reizi mēnesī iesniedzot ziņojumu izpilddirektoram un reizi ceturksnī – valdei;

10.

konstatē, ka gada beigās Iestādē bija nodarbināti 167 darbinieki salīdzinājumā ar 139 darbiniekiem iepriekšējā gadā; pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Iestādes sniegto informāciju tā cenšas panākt pēc iespējas labāku dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru, līdz ar to darbinieki ir no 24 Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un 55 % darbinieku ir vīrieši, bet 45 % – sievietes;

11.

pieņem zināšanai, ka Iestāde kopā ar Eiropas Banku iestādi (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) ir izstrādājusi darbiniekiem paredzētu interešu konfliktu pārvaldības politiku; konstatē, ka šī politika tika pieņemta 2015. gada martā; turklāt konstatē, ka Iestādes Uzraudzības padome 2014. gada septembrī pieņēma interešu konfliktu pārvaldības politiku, kas paredzēta personām, kuras nav tās darbinieki; ir pārliecināts – lai palielinātu izpratni par to, cik svarīgi ir izvairīties no interešu konfliktiem, Iestādei katru gadu ir jāapkopo un jānovērtē darbinieku interešu deklarācijas, jāsāk organizēt informatīvās sesijas esošajiem un jaunajiem darbiniekiem, kā arī jānovērtē ad hoc deklarācijas, ko darbinieki ir nosūtījuši;

12.

konstatē, ka Iestādes tīmekļa vietnē ir darīti pieejami augstākās vadības, Uzraudzības padomes balsstiesīgo locekļu un Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļu dzīves apraksti (CV) un interešu deklarācijas;

13.

pieņem zināšanai, ka 2014. gadā Iestāde ciešā sadarbībā ar EBI un EAAPI izstrādāja krāpšanas novēršanas stratēģiju laikposmam no 2015 līdz 2017. gadam un ka tās īstenošana uzlabos Iestādes spēju novērst, konstatēt un izmeklēt iespējamos krāpšanas gadījumus un sodīt par tiem;

14.

aicina Iestādi sekot EBI piemēram un nodrošināt lielāku pārredzamību sanāksmēm ar trešo pušu ieinteresētām personām;

15.

konstatē, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica revīziju par IT pārvaldību un projektu vadību un sāka revīziju par ieinteresēto personu līdzdalību un ārējo komunikāciju; konstatē, ka 2014. gada jūnijā IAS devās pārbaudes vizītē un pārbaudīja Iestādes iekšējās kontroles standartu īstenošanu; pieņem zināšanai, ka IAS uzskatīja, ka septiņi no 14 ieteikumiem jau ir īstenoti, bet vairāki no vēl neīstenotajiem ieteikumiem tika nosūtīti uz IAS slēgšanai, un tagad tie tiks vēlreiz pārbaudīti;

16.

konstatē, ka Iestāde ir veikusi dažādus pasākumus, lai risinātu problēmu ar novēlotiem maksājumiem, kas 2013. gadā bija 27 % no visiem maksājumiem par saņemtajām precēm un pakalpojumiem; pieņem zināšanai, ka šo pasākumu rezultātā 2015. gadā novēloto maksājumu īpatsvars bija mazāk nekā 1 %;

17.

norāda, ka Iestādes gada ziņojumiem varētu būt nozīmīga loma attiecībā uz pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes regulējuma ievērošanu; aicina Iestādi gada ziņojumā iekļaut standarta sadaļu par šiem elementiem;

18.

konstatē, ka pēc sarunām ar mītnes dalībvalsti Iestāde sāka pieprasīt PVN atmaksu saskaņā ar Protokolu Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā un Padomes PVN direktīvu (1); pieņem zināšanai, ka PVN pieprasīšanas procedūra tika ieviesta 2013. gadā, kas nozīmē, ka finanšu dalībnieki jau laicīgi iesaistās attiecīgajās shēmās; konstatē, ka šī pasākuma rezultātā no 2014. gada ir spēkā procedūra attiecībā uz PVN atmaksas pieprasīšanu un atmaksāšanu reizi ceturksnī, tādējādi ir efektīvi atrisināta problēma ar PVN atgūšanu;

19.

norāda, ka Iestādei savā darbībā būtu jāpievērš īpaša uzmanība finanšu nozares drošības un stabilitātes uzturēšanai, atbilstības nodrošināšanai Savienības tiesību aktiem, kā arī proporcionalitātes principa un finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipu ievērošanai; uzsver, ka Iestādei šajā nolūkā ir jācenšas panākt nepārprotamus, konsekventus, saskaņotus un lieki nesarežģītus rezultātus;

20.

norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Iestādes izstrādātie noteikumi būtu sagatavoti tā, lai tos varētu piemērot arī mazākas struktūras;

21.

uzsver, ka visos jautājumos attiecībā uz Iestādes resursiem ir jānodrošina, lai tās pilnvaras varētu konsekventi īstenot un lai neatkarīgas, uzticamas un efektīvas uzraudzības praktiskās robežas nenoteiktu budžeta ierobežojumi;

22.

pieņem zināšanai, ka EFUS joprojām atrodas izveides posmā, un uzsver, ka Iestādei, lai tā varētu pildīt jau uzticētos uzdevumus, kā arī papildu uzdevumus, kurus paredz patlaban notiekošais likumdošanas darbs, ir nepieciešams pietiekami liels un kvalificēts personāls un finansējums, kas varētu nodrošināt pienācīgu uzraudzību; uzsver, ka, lai saglabātu uzraudzības darba kvalitāti, bieži vien uzdevumi ir jāpalielina vienlaikus ar resursiem; tomēr uzsver, ka jebkāds iespējams Iestādes resursu palielinājums ir sīki jāizskaidro un pēc iespējas jāpapildina ar racionalizācijas pasākumiem;

23.

uzsver, ka Iestādei ir jāraugās, lai visi uzdevumi tiktu pilnībā īstenoti, tomēr tai ir uzmanīgi jāievēro Savienības likumdevēja uzticētie uzdevumi un tā nedrīkst faktiski paplašināt savas pilnvaras, uzņemoties vēl citus uzdevumus; uzsver, ka Iestādei ir regulāri, visaptveroši un laicīgi un jāinformē Parlaments par savu darbu un jo īpaši tehnisku standartu un tehnisku konsultāciju izstrādi; pauž nožēlu, ka iepriekš tas ne vienmēr ir darīts;

24.

uzsver, ka Iestādei, izstrādājot īstenošanas aktus, pamatnostādnes, jautājumus un atbildes un līdzīgus pasākumus, ir vienmēr jāievēro Savienības likumdevēja piešķirtās pilnvaras un tai nevajadzētu censties noteikt standartus jomās, kurās notiek likumdošanas izstrādes procesi;

25.

ar nožēlu atzīst, ka Iestāde nav pienācīgi un visaptveroši informējusi Savienības likumdevēju par visām pašreizējās darbības aspektiem;

26.

pauž nožēlu par vairākiem gadījumiem, kad Iestādes informācija bija pieejama dalībvalstīm un trešo pušu ieinteresētām personām, bet netika sniegta Parlamentam; aicina Iestādi īstenot efektīvus pasākumus, lai likvidētu šādas administratīvas kļūmes un Parlamentam un dalībvalstīm vienlaicīgi sniegtu vienu un to pašu informāciju;

27.

secina, ka Iestādes jauktā finansēšanas kārtība, kas ievērojami balstās uz valstu kompetento iestāžu iemaksām, ir nepamatota, neelastīga, apgrūtinoša un var apdraudēt Iestādes neatkarību; tādēļ aicina Komisiju 2016. gada 2. ceturksnī plānotajā Baltajā grāmatā un līdz 2017. gadam iesniedzamajā likumdošanas priekšlikumā ierosināt citu finansēšanas kārtību, lai ES budžetā izveidotu atsevišķu budžeta pozīciju un pilnībā aizstātu valstu iestāžu iemaksas ar maksām, kas jāsedz tirgus dalībniekiem;

28.

aicina Iestādi informēt Parlamentu arī par konsultāciju vai tehnisko standartu projektiem saistībā ar uzraudzības formulu kalibrēšanu, sniedzot šajās kalibrēšanās izmantoto datu un metodikas pilnu aprakstu;

29.

attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju (2) par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli.