30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 207/87

1.

norāda, ka tā ir pirmā reize, kad piekļuve platjoslas pamatpakalpojumiem tiek uzskatīta par universālu pakalpojumu. Eiropas iedzīvotājiem ir tiesības uz piekļuvi tādiem funkcionāliem interneta pakalpojumiem par pieņemamām cenām, kuri visā Eiropas Savienības teritorijā ļauj pilnībā piedalīties digitālajā ekonomikā un sabiedrības dzīvē. Tas ir ļoti svarīgs solis ceļā uz digitālo iekļaušanu, arī ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt īpašu tarifu opcijas vai nodrošināt kuponus iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām, kā arī ciematiem un pilsētām, lai izveidotu publiskus punktus bezmaksas piekļuvei pie bezvadu lokālā tīkla;

2.

uzskata, ka piekļuves platjoslas pamatpakalpojumiem nodrošināšana ir vispārējās nozīmes mērķis un ka tās atzīšanai par universālo pakalpojumu ir jāiet roku rokā ar universālā pakalpojuma saistību pilnīgu atzīšanu; tas ir īpaši svarīgi teritorijās, kurās tirgus nav efektīvs un kurās izšķiroša nozīme ir publiskajiem ieguldījumiem;

3.

apzinās, ka kopš ES telekomunikāciju tiesiskā regulējuma pārskatīšanas 2009. gadā ir notikušas būtiskas pārmaiņas. Lai arī tas palīdzēja nodrošināt platjoslas pamatpakalpojumu pieejamību visā ES, strauji rodas jaunas vajadzības un jauni patēriņa veidi, un turpmākajos gados šī tendence turpināsies. Lietiskā interneta attīstība, virtuāla un paplašināta realitāte, mākoņdatošana, liela datu apjoma pārvaldība, sadarbīgās ekonomikas pakalpojumi un lietojumi, 4.0 rūpniecības nozares – visas šīs jomas radīs vēl lielāku pieprasījumu pēc lieljaudas tīkliem un savienojumiem;

4.

uzsver, ka šodien mēs veidojam nākotnes infrastruktūru;

5.

uzsver, ka, ņemot vērā datu aizvien lielāko patēriņu (1) un to, ka datus aizvien biežāk izmanto vienlaicīgi, tendenci uz lielu augšupielādes/lejupielādes ātrumu, kā arī nepieciešamību nodrošināt visaptverošu un reāllaikam tuvu pārraidi, kas būtu arī atbilstoša un uzticama, visā Eiropā būs vajadzīgi ļoti augstas kapacitātes tīkli, kam ir piesaistīts aizvien lielāks skaits galalietotāju. Gigabitu savienojumi dažās valstīs – Japānā, Korejā – jau ir realitāte, un tos jācenšas nodrošināt arī Eiropā, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, Eiropas konkurētspēju un iekšējo kohēziju;

6.

uzskata, ka ir svarīgi, lai ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem, piemēram, skolām, augstskolām, pētniecības centriem un transporta mezgliem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, slimnīcām un izglītības iestādēm, kā arī uzņēmumiem būtu nodrošināta piekļuve ātrdarbīgam internetam, kas lietotājiem ļauj augšupielādēt un lejupielādēt datus ar ātrumu vismaz 1 Gb/s;

7.

uzskata, ka Eiropas Savienībā visām mājsaimniecībām pilsētās un laukos vajadzētu būt piekļuvei interneta savienojumam, kura lejupielādes ātrums ir vismaz 100 Mb/s, ko var izvērst līdz 1 Gb/s;

8.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka visās pilsētu teritorijās un uz svarīgākajām sauszemes transporta maģistrālēm vajadzētu nodrošināt nepārtrauktu 5G pārklājumu; atbalsta starpposma mērķi, ka līdz 2020. gadam vismaz vienā katras ES dalībvalsts lielpilsētā kā komercpakalpojumam vajadzētu būt pieejamai 5G savienojamībai. Eiropas Komisijai pēc iespējas ātrāk jāpieņem vēl vajadzīgie šīs jaunās bezvadu tehnoloģijas standarti, lai aizkavētu izolētus risinājumus. Mērķis to ieviest līdz 2020. gadam ir ļoti ambiciozs arī citu iemeslu dēļ: pastāvošo tikai nesen ierīkoto 4G tīklu veiktspēju var izvērst līdz ātrumam, kas daudz vairāk pārsniegtu 1 000 Mb/s, un telekomunikāciju uzņēmumi ir daudz ieguldījuši to attīstīšanā, tāpēc gatavība atkal mainīt tehnoloģijas varētu būt ierobežota, ja netiks radīti nepieciešamie nosacījumi;

9.

atbalsta jauno kuponu shēmu bezmaksas Wi-Fi piekļuves nodrošināšanai, platjoslas fonda izveidi sadarbībā ar EIB un mērķi palielināt turpmāku finansiālu atbalstu pēc 2020. gada, un norāda, ka tas ir solis pareizajā virzienā;

10.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu sadarbībā ar Reģionu komiteju līdz 2016. gada beigām izveidot līdzdalības platjoslas platformu, lai nodrošinātu publisko un privāto struktūru sadarbību un to stingru apņemšanos ieguldīt platjoslas tīklu attīstīšanā, un veikt turpmākus pasākumus, lai īstenotu valstu plānus platjoslas tīklu attīstīšanas jomā; pauž gatavību visaptveroši un konstruktīvi sadarboties platformas izveidē;

11.

rosina platformas sanāksmēs galveno uzmanību veltīt šādiem jautājumiem: politikas izvēle: izpētīt vislabākās politiskās iespējas, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību dažādās pilnvaras un īpašās vajadzības vietējā un reģionālajā līmenī; tehnoloģiju izvēle: apspriest iespējas izmantot šiem apgabaliem vispiemērotākās tehnoloģijas; finansēšanas iespējas: iesaistīt diskusijās EIB, izpētīt iespējamo sinerģiju starp fondiem (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi)) un apspriest jauno kuponu sistēmu, kas ierosināta saistībā ar iniciatīvu “Wi-Fi Eiropai” (WiFi4EU); citi aspekti: attiecas uz veiktspējas veidošanas pasākumiem vietējā un reģionālajā līmenī, pārskats par ieguldījumiem IT un platjoslas pārklājumu, kā arī e-prasmju un e-pārvaldības pakalpojumu veicināšana;

12.

uzskata, ka platjoslas platformas galvenais ieguldījums būtu tas, ka tā veicinātu ātrāku, labāku un ilgtspējīgāku ātrdarbīga platjoslas interneta ieviešanu lauku apvidos un mazapdzīvotos Eiropas Savienības apgabalos, kur vērojamas smagas strukturālas, ekonomiskas un sociālas problēmas, un tādējādi palīdzētu mazināt digitālo plaisu šajos reģionos;

13.

secina, ka plāni atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, jo šie jautājumi ietekmē visas dalībvalstis un tos var vienoti, saskaņā ar augstiem standartiem un efektīvi atrisināt tikai ES mērogā;

14.

saprot, ka Eiropas digitālā vienotā tirgus (DVT) mērķis ir virzīties prom no neelastīgām struktūrām un digitalizēt ES iekšējo tirgu. Telekomunikāciju tiesību aktu kopuma pārskatīšanas mērķis ir veicināt Eiropas ekonomiku un konkurētspēju, rosināt kopienas aktīvi iesaistīties digitālajā vienotajā tirgū un apmierināt Eiropas iedzīvotāju aizvien pieaugošo vajadzību piekļūt savienojumiem;

15.

uzsver, ka tādas iezīmes kā “lauki”, “nomaļš” un “tālākais reģions” tāpat kā “zems apdzīvotības blīvums” privātiem investoriem liekas nepievilcīgas, lai šajos reģionos ieguldītu IKT infrastruktūrā. Salīdzinājumā ar pilsētu aglomerācijām šie reģioni saskaras ar kopīgām problēmām saistībā ar platjoslas tīkla izbūvi, piemēram, strukturāli mazāks un fragmentēts pieprasījums, kā arī augstākas izmaksas uz vienību (t. i., galalietotāju) saistībā ar infrastruktūras izbūvi un uzturēšanu;

16.

norāda, ka it īpaši pieprasījums pēc savienojamības ir izšķirošs faktors, kas piesaista privātā sektora ieguldījumus. Tāpēc tirgus dalībniekiem nav ekonomiski izdevīgi darboties reģionos, kuros apdzīvotības nelielā blīvuma dēļ nevar nodrošināt tādu pieprasījumu pēc pakalpojumiem, kas attaisno tīkla izvēršanas izmaksas. Apgabalos, kurus ietekmē tirgus nepilnības un/vai tirgus kropļojumi, pašvaldībām ir daudzējādi uzdevumi. Faktiski pierādījumi liecina, ka Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības saistībā ar platjoslas izvēršanas/modernizēšanas iniciatīvām darbojas kā finanšu struktūras, uzņemas risku vai darbojas kā iniciatori/starpnieki;

17.

uzsver, ka ir svarīgi attīstīt ātrdarbīgus nākamās paaudzes platjoslas tīklus, jo īpaši mazapdzīvotās teritorijās. Visi ar to saistītie regulējošie un finansēšanas pasākumi ir vērtējami atzinīgi;

18.

brīdina par pārmērīgu pārslogotību, ko var radīt lielāka jaudīgu savienojumu pieejamība izcilības un/vai zināšanu centros. Šajās zonās koncentrētos ražošana un pieaugtu iedzīvotāju skaits, kam būtu nelabvēlīga teritoriālā ietekme. Savukārt citviet tas krasi samazinātos, it sevišķi novatoriskas digitālās darbības un ar tehnoloģijām saistīto profesiju jomā. Tādēļ jaudīga savienojamība būtu jāveicina pēc iespējas simetriski;

19.

norāda, ka visas ES attīstības perspektīvā ir svarīgi atrisināt tā dēvēto “pēdējā kilometra” problēmu, un šajā saistībā ir vajadzīgi elastīgi pasākumi;

20.

ierosina, sākot no nākamā finanšu plānošanas perioda, paredzēt līdzekļus ne tikai pamattīkla attīstīšanai, bet arī piekļuves tīklu izbūvei lauku un tālākajos reģionos;

21.

uzsver, ka savienojamības cenas sniedz noderīgu ieskatu par komunikācijas tirgos valdošās konkurences intensitāti un efektivitātes līmeni. Šo cenu salīdzinoša novērtēšana ļauj ieinteresētajām personām, tostarp telekomunikāciju operatoriem, politikas veidotājiem un patērētājiem, novērtēt progresu ceļā uz saviem mērķiem. Būtu lietderīgi izstrādāt rādītājus savienojamības cenu salīdzināšanai, kā norāda ESAO savā ziņojumā “Digitālās ekonomikas mērīšana. Jauna perspektīva” (Measuring the Digital Economy. A New Perspective) (2);

22.

uzsver, ka, attīstot un plānojot tīklu, ir svarīgi nodrošināt, lai publiskajām iestādēm būtu tieša piekļuve stabilam interneta pieslēgumam. Lai nodrošinātu šo pieslēgumu kvalitāti, ir svarīgi nodrošināt vadību valsts līmenī, kā arī apspriešanos vietējā līmenī, lai pēc iespējas optimāli varētu veikt ieguldījumus un pēc iespējas vairāk lietotāju ātri varētu sākt izmantot pakalpojumus;

23.

atzīmē: lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) 2020. gada mērķus platjoslas pārklājuma un izplatības jomā, 2014.–2020. gada plānošanas periodā jau ir paredzēti aptuveni 22 miljardi EUR no Eiropas Savienības publiskajiem fondiem vai nu jau esošās platjoslas infrastruktūras modernizēšanai vai jaunas infrastruktūras izveidei. ES fondiem ir būtiska nozīme ne tikai tādēļ, ka tie sniedz tiešu ieguldījumu platjoslas infrastruktūras finansēšanā, bet arī tādēļ, ka no tiem tiek gaidīts sviras efekts, lai piesaistītu ieguldījumus no citiem avotiem, tostarp no privātā sektora;

24.

uzsver, ka “piektās paaudzes” telekomunikāciju sistēmas (5G) nākamajā desmitgadē būs vissvarīgākais digitālās sabiedrības pamatelements. Eiropa ir pielikusi ievērojamas pūles, lai pasaules attīstību virzītu uz šo stratēģisko tehnoloģiju: tā pavērs iespēju kabeļu un bezvadu sakaru jomās izmantot vienu un to pašu infrastruktūru, kas virzīs tīklā savienotu nākotnes sabiedrību. Tā nodrošinās gandrīz visaptverošu savienojamību, kurai raksturīgs īpaši ātrdarbīgs joslas platums, ne tikai atsevišķiem lietotājiem, bet arī savienotiem objektiem (lietiskais internets). Tāpēc sagaidāms, ka nākotnes 5G infrastruktūra kalpos plašam lietojumu klāstam un daudzās nozarēs, tostarp profesionāliem lietojumiem (piemēram, automatizēta automašīnas vadība, e-veselības pakalpojumi, enerģētikas pārvaldība, iespējamās lietotnes drošības jomā u. c.);

25.

vērš uzmanību uz paziņojumu par IKT standartizācijas prioritātēm (3), kuru Komisija pieņēma pagājušā gada aprīlī un kurā ierosināti konkrēti pasākumi, ar ko paātrināt kopēju standartu izstrādi, galveno uzmanību pievēršot piecām prioritārajām jomām, un viena no tām ir 5G;

26.

īpaši uzsver, ka jebkurā gadījumā jāizvairās no tā, ka dažādos reģionos tiek ieviesti 5G standarti, kas nav savstarpēji savietojami;

27.

norāda, ka vietējais līmenis var sniegt ieguldījumu tīkla attīstīšanā un pieteikumu iesniegšanā un palīdzēt tīkla plānošanā. Šādā veidā jauno 5G tīklu plānošanas un izveides posmā jau laikus var ņemt vērā vietējā līmeņa plānus, kas attiecas uz jaunu ceļu būvi vai citu infrastruktūras objektu atrašanās vietu;

28.

uzskata, ka ir svarīgi norādīt: produktus un pakalpojumus, kas balstās uz 5G ātrdarbīgiem savienojumiem, visā Eiropas Savienībā varēs ieviest tikai tad, ja visā ES būs ātrdarbīgu interneta savienojumu pārklājums; turklāt ir svarīgi izvairīties no 4G tīklu ieviešanā pieļautajām kļūdām un raudzīties, lai tīklu kvalitāte un ātrums dažādās ES dalībvalstīs nebūtu pārāk atšķirīgi. 5G tīkla izveidei vajadzētu notikt visā ES vienlaikus un vienādā ātrumā;

29.

atzinīgi vērtē iniciatīvu dot visām ieinteresētājām pašvaldībām iespēju nodrošināt iedzīvotājiem augstas kvalitātes Wi-Fi bezmaksas savienojumus sabiedriskās iestādēs un to apkārtnē, kā arī parkos, sabiedriskos laukumos u. c. Eiropas Savienībā vēl ir daudzas vietas, kur nav pietiekama interneta pieslēguma; un ir arī iedzīvotāji, kas interneta pieslēgumu nevar atļauties. Šī programma piedāvā šīs problēmas risinājumu;

30.

uzsver, ka jānodrošina, lai šī shēma attiektos tikai uz jauniem un papildinošiem punktiem, kas ļauj piekļūt bezvadu lokālajam tīklam. Būtu jāizvairās no tā, ka publiski finansētas iniciatīvas konkurē ar pastāvošajām privātajām shēmām;

31.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri ātri radīt iespējas īstenot programmu “Wi-Fi Eiropai”; tajā ir paredzēts, ka saskaņā ar pašreizējiem plāniem vietējās pašvaldības jau 2017. gada vasaras sākumā varēs iesniegt attiecīgus pieteikumus;

32.

atzinīgi vērtē saistībā ar ES finanšu atbalstu līdz šim vēl neizmantotos ātros finanšu pasākumus, kuri balstās uz publiskā sektora kuponiem; šos pasākumus var ātri īstenot, un tie ātri sniedz rezultātus un samazina birokrātiju; tomēr norāda: lai uzņēmumus neatturētu no kuponu shēmas izmantošanas attiecībā uz projektiem, ir pienācīgi jāprognozē kuponu shēmas iespējamās nepilnības (pārredzamības trūkums, kavēšanās vai problēmas, kas saistītas ar maksājumu, dalībvalstu iepirkuma nosacījumu atšķirības);

33.

uzsver, ka jāizstrādā tādas finanšu atbalsta pārdalīšanas metodes, kas nodrošina, ka “Wi-Fi Eiropai” sniedz labumu arī mazākām pašvaldībām un lauku reģioniem;

34.

uzsver, ka piešķiramie līdzekļi ir ierobežoti un Komisijas mērķis ir iniciatīvas “Wi-Fi Eiropai” pēc iespējas ātra un visaptveroša īstenošana, un tāpēc arī pašvaldības pēc iespējas savlaicīgi jāinformē par plānoto programmu un attiecīgajiem nosacījumiem;

35.

turklāt savlaicīga informācija ļauj vietējām pašvaldībām uzsākt sagatavošanos, lai tad, kad tiek publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, varētu ātri iesniegt līdzekļu pieprasījumu un varētu pieejamos resursus nekavējoties izmantot iedzīvotāju, valsts un visas ES labā;

36.

uzskata, ka Reģionu komitejai, neapšaubāmi, jāuzņemas būtiska loma attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti un informācijas un paraugprakses apmaiņas veicināšanu;

37.

uzskata: ir svarīgi norādīt, ka ir jāizskaidro vietējām pašvaldībām, ka tām ir pienākums nodrošināt platjoslas savienojumus bezvadu lokālajam tīklam, kuru pašreiz attīsta, un nodrošināt šā tīkla uzturēšanu; norāda, ka iniciatīvai “Wi-Fi Eiropai” jābūt ilgtspējīgai un ka tās īstenošana vietējām pašvaldībām nedrīkst radīt lielas pieskaitāmās izmaksas;

38.

iesaka izstrādāt prasību obligāto minimumu, kas attiecas uz tīklu “Wi-Fi Eiropai”. Vienotu prasību izstrāde novērsīs tāda tīkla izveidi, kurš balstās uz novecojušām tehnoloģijām vai kuru skar kvalitātes problēmas. Iesaka izveidot internetā iniciatīvas “Wi-Fi Eiropai” ievadlappusi, kurā sniegta sīka informācija par iniciatīvu un tās atrašanās vietām;

39.

norāda, ka veidojamajiem tīkliem jābūt izmantošanas ziņā drošiem, un tāpēc iesaka izmantot tīklu modeļus, kuru pamatā ir eduroam  (4)/govroam  (5). Šis modelis nodrošina tīklā jau autentificētiem lietotājiem viesabonēšanas iespējas visā Eiropā, un lietotāja autentifikācijai var izmantot eIDAS risinājumus (6);

40.

uzskata; lai nodrošinātu ērtumu lietotājiem, ir vēlams atteikties no Captive Portal izmantošanas un izmantot Landingpage pēc lietotāja autentifikācijas posma, kur tas ir atbilstīgi. Līdz ar to galalietotājiem tīkla izmantošana ir vienkāršāka un ātrāka. Landingpage, kas parādās pēc autentifikācijas, lietotājiem paver iespēju attiecīgā gadījumā iegūt informāciju par vietējo pašvaldību piedāvātajiem pakalpojumiem, un tajā ir īss kopsavilkums par iniciatīvas “Wi-Fi Eiropai” mērķiem;

41.

uzsver, ka vajadzētu izvairīties no prasības lietotājiem ievadīt savus datus, jo tas lietotājiem nav patīkami un var radīt nepamatotas bailes, ka datus varētu izmantot reklāmas sūtīšanai vai citiem nevēlamiem mērķiem. Tāpēc komiteja atzinīgi vērtē to, ka personas datu sniegšana ir norādīta kā viens no apsvērumiem, kas būtu par šķērsli vietējās bezvadu savienojamības atzīšanai par bezmaksas pakalpojumu;

42.

atzinīgi vērtē ideju, ka “Wi-Fi Eiropai” tīkla kvalitāte pastāvīgi tiks uzraudzīta un rezultāti būs pieejami sabiedrībai;

43.

uzskata, ka vienota Eiropas mēroga tīkla izveide rīcības plāna “Wi-Fi Eiropai” (SSID) ietvaros ir būtiska, jo, no vienas puses, tā būtu laba iespēja popularizēt ES iniciatīvu bezmaksas bezvadu lokālā tīkla izveidei un, no otras puses, tas būtu zīmols ātram un drošam Eiropas mēroga bezvadu lokālajam tīklam. Lai paplašinātu iniciatīvas tvērumu, vienotajā sistēmā būtu jāļauj iesaistīties arī jau pastāvošām līdzīgām shēmām, kas nav saņēmušas finansiālo atbalstu, taču atbilst obligātajām tehniskajām prasībām un visiem pārējiem iniciatīvas “Wi-Fi Eiropai” kritērijiem.