18.1.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 17/46

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikumi tiesību aktiem, ar ko groza direktīvas par atkritumu apsaimniekošanu”

(2017/C 017/09)

Ziņotājs:

Domenico GAMBACORTA (IT/PPE), Avellīno provinces padomes priekšsēdētājs

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem

COM(2015) 593 final – 2015/0272 (COD)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem

COM(2015) 594 final – 2015/0274 (COD)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem

COM(2015) 595 final – 2015/0275 (COD)

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu

COM(2015) 596 final – 2015/0276 (COD)

IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, COM(2015) 593 final – 2015/0272 (COD)

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Direktīvas 2006/66/EK grozījums

Direktīvu 2006/66/EK groza šādi:

1)	direktīvas 2. pantā (Darbības joma) pievieno šādu 3. punktu: “3. Šo direktīvu nepiemēro baterijām un akumulatoriem, kuri nesatur metālus vai to savienojumus kā elektroenerģijas akumulēšanas aktīvos materiālus vai elektrodus un nesatur arī nekādas bīstamas vielas.”;

1)	direktīvas 22. pantu svītro;

2)	direktīvas 22. pantu svītro;

2)	direktīvas 23. pantu groza šādi:

3)	direktīvas 23. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “Komisija vēlākais līdz 2016. gada beigām izstrādā ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un tās ietekmi uz vidi un iekšējā tirgus darbību.”;

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “Komisija vēlākais līdz 2016. gada beigām izstrādā ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un tās ietekmi uz vidi un iekšējā tirgus darbību.”;

b)	panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu: “Šajā ziņojumā Komisija ietver šādu šīs direktīvas aspektu izvērtējumu:”.

b)	panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu: “Šajā ziņojumā Komisija ietver šādu šīs direktīvas aspektu izvērtējumu:”.

Pamatojums

Šīs direktīvas galvenais mērķis ir samazināt bateriju negatīvo ietekmi uz vidi, novēršot bīstamu vielu (smago metālu) nonākšanu vidē. Tajā ir izklāstīti noteikumi bateriju laišanai tirgū un to īpašai apglabāšanai.

Dalībvalstis veicina tādu visu veidu bateriju un akumulatoru pārstrādes metožu izpēti, kas ir videi nekaitīgas un rentablas. Videi nekaitīgās baterijas ir jauna bateriju paaudze, kas nesatur bīstamus materiālus. Pētniecība un inovācija notiek visā Eiropā. Papildus videi nekaitīgajām sastāvdaļām šīm baterijām ir arī milzīgs ekonomiskais potenciāls un plašas pielietojuma iespējas.

Bez ierosinātā grozījuma videi nekaitīgajām baterijām būs jāpiemēro tradicionālajām baterijām paredzētās īpašās apglabāšanas prasības, neskatoties uz to, ka tās ir videi nekaitīgas. Tas būtu šķērslis tehnoloģiskajai inovācijai, kas palīdz sasniegt vides aizsardzības mērķus, un liegtu šīm inovācijas darbībām sniegt ieguldījumu izaugsmē un darbvietu izveidē Eiropā. Tādēļ videi nekaitīgas baterijas būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas.

2. grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem, COM(2015) 594 final – 2015/0274 (COD)

1. panta 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

6)	direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

6)	direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Ziņošana

1. Dalībvalstis Komisijai paziņo datus par 5. panta 2. un 5. punkta īstenošanu katrā kalendārajā gadā. Šos datus dalībvalstis paziņo elektroniski 18 mēnešos pēc tā pārskata gada beigām, par kuru tiek vākti dati. Datus paziņo formātā, kuru Komisija noteikusi saskaņā ar 5. punktu. Pirmoreiz ziņo par laikposmu no [šīs direktīvas transponēšanas gads + 1 gads] 1. janvāra līdz [šīs direktīvas transponēšanas gads + 1 gads] 31. decembrim.

2. Datus par 5. panta 2. punktā noteikto mērķrādītāju īstenošanu dalībvalstis paziņo līdz 2025. gada 1. janvārim.

3. Datus, ko dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar šo pantu, iesniedz kopā ar kvalitātes pārbaudes ziņojumu.

4. Komisija caurskata datus, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu, un publicē ziņojumu par šīs caurskatīšanas rezultātiem. Ziņojumā ietver datu vākšanas organizatoriskā aspekta, datu avotu un dalībvalstu izmantotās metodikas, kā arī minēto datu pilnīguma, ticamības, savlaicīguma un konsekvences novērtējumu. Šis novērtējums var ietvert konkrētus ieteikumus par veicamajiem uzlabojumiem. Ziņojumu sagatavo reizi trijos gados.

5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu datu paziņošanai saskaņā ar 1. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 2. punktā minēto procedūru.”

6. Ja vien iespējams un saskaņā ar labāka regulējuma principu, jebkāds papildu ziņošanas pienākums, kas izriet no šīs direktīvas, būtu pirmām kārtām jāveic, pamatojoties uz pašreiz valstīm noteiktajiem ziņošanas pienākumiem vai šajā nolūkā veiktajiem to uzlabojumiem, ar nosacījumu, ka ir nodrošināta par atkritumiem sniegtās informācijas vajadzīgā saskaņotība. Jaunu ziņošanas pienākumu ieviešana tikai tādēļ, lai panāktu atbilstību šai direktīvai, būtu jāizmanto pēdējā kārtā, jo īpaši attiecībā uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām. Pirms dalībvalstis ievieš īstenošanas noteikumus, lai izpildītu šajā direktīvā minētos ziņošanas pienākumus, dalībvalstis un Komisija kopīgi izvērtē papildu ziņošanas nepieciešamību. ”

Pamatojums

Tas atbilst ES labāka regulējuma dokumentu kopumam un nesen pieņemtajam RK atzinumam par ES saistībām vides jomā. Informācijai vajadzētu būt saskaņotai, lai atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanas pasākumu pieņemšanas laikā to varētu salīdzināt.

3. grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem – COM (2015) 595 final – 2015/0275 (COD)

1. panta 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8)	direktīvā iekļauj šādu 8.a pantu:

8)	direktīvā iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

Ražotāja paplašinātas atbildības shēmām izvirzītās vispārīgās prasības

(..)

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu īpašnieki, kuriem domātas saskaņā ar 8. panta 1. punktu izveidotās ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, tiek informēti par pieejamām atkritumu savākšanas sistēmām un piedrazošanas novēršanu. Dalībvalstis arī veic pasākumus, lai rosinātu atkritumu īpašniekus iesaistīties jau izveidotajās dalītās savākšanas sistēmās, konkrētāk, pēc vajadzības rada ekonomiskus stimulus vai regulējumu.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu īpašnieki, kuriem domātas saskaņā ar 8. panta 1. punktu izveidotās ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, tiek informēti par pieejamām atpakaļnodošanas sistēmām, atzītiem atkārtotas izmantošanas centriem, kā arī apstiprinātu sagatavošanu atkārtotas izmantošanas centriem un atkritumu savākšanas sistēmām un par atkritumu un piedrazošanas novēršanu. Dalībvalstis arī veic pasākumus, lai rosinātu atkritumu īpašniekus , ražotājus un mazumtirgotājus iesaistīties jau izveidotajās dalītās savākšanas sistēmās, konkrētāk, pēc vajadzības rada ekonomiskus stimulus vai regulējumu.

3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikviena organizācija, kas izveidota nolūkā pildīt ražotāja paplašinātas atbildības saistības produktu ražotāja vārdā:

a)	ir ar skaidri definētu ģeogrāfisko, produktu un materiālu aptvērumu;

a)	ir ar skaidri definētu ģeogrāfisko, produktu un materiālu aptvērumu;

b)	ir ar vajadzīgajiem darbības un finansiālajiem līdzekļiem, lai pildītu ražotāja paplašinātas atbildības saistības;

b)	ir ar vajadzīgajiem darbības un finansiālajiem līdzekļiem, lai pildītu ražotāja paplašinātas atbildības saistības;

c)	ievieš piemērotus paškontroles mehānismus, ko papildina regulāras neatkarīgas revīzijas, kurās novērtē:

c)	ievieš piemērotus paškontroles mehānismus un nosaka ražotāja paplašinātas atbildības novērtēšanas minimālās prasības , ko papildina regulāras neatkarīgas revīzijas, kurās novērtē:

—	organizācijas finansiālo pārvaldību, tostarp atbilstību 4. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām,

—	to datu kvalitāti, kas ievākti un paziņoti saskaņā ar 1. punkta trešo ievilkumu un Regulas (EK) Nr. 1013/2006 prasībām;

—	organizācijas finansiālo pārvaldību, tostarp atbilstību 4. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām,

—	to datu kvalitāti, kas ievākti un paziņoti saskaņā ar 1. punkta trešo ievilkumu un Regulas (EK) Nr. 1013/2006 prasībām;

d)	publisko informāciju par:

d)	publisko informāciju par:

—	saviem īpašniekiem un dalībniekiem,

—	saviem īpašniekiem un dalībniekiem,

—	ražotāju finanšu iemaksām,

—	atkritumu apsaimniekotāju atlases procedūru.

—	ražotāju finanšu iemaksām,

—	atkritumu apsaimniekotāju atlases procedūru.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu iemaksas, ko ražotājs maksā, lai izpildītu savas ražotāja paplašinātas atbildības saistības:

a)	sedz visas atkritumu apsaimniekošanas izmaksas par produktiem, ko ražotājs laiž Savienības tirgū, tostarp par visiem šādiem elementiem:

a)	sedz visas kalpošanas laika beigu un atkritumu apsaimniekošanas izmaksas par produktiem, ko ražotājs laiž Savienības tirgū, tostarp par visiem šādiem elementiem:

—	izmaksas par dalītu savākšanu, šķirošanu un apstrādi, kas vajadzīga, lai sasniegtu 1. punkta otrajā ievilkumā minētos atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus, ņemot vērā ieņēmumus no produktu atkārtotas izmantošanas vai pārdošanas par otrreizējo izejvielu,

—	izmaksas par pienācīgas informācijas sniegšanu atkritumu īpašniekiem saskaņā ar 2. punktu,

—	izmaksas par datu ievākšanu un paziņošanu saskaņā ar 1. punkta trešo ievilkumu;

—	izmaksas par lietotu produktu atpakaļnodošanas sistēmām,

—	izmaksas par atkārtotas izmantošanas sistēmām,

—

izmaksas par dalītu savākšanu un transportēšanu, tostarp no salām un nomaļiem rajoniem, ja tas iespējams, uz šķirošanas un pārstrādes iekārtām, šķirošanu un apstrādi, kas vajadzīga, lai sasniegtu 1. punkta otrajā ievilkumā minētos atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus, ņemot vērā ieņēmumus no produktu atkārtotas izmantošanas vai pārdošanas par otrreizējo izejvielu,

—	izmaksas par pienācīgas informācijas sniegšanu atkritumu īpašniekiem saskaņā ar 2. punktu,

—	nedalīti savāktu atkritumu savākšanas un apstrādes izmaksas par produktiem, ko ražotājs laiž Savienības tirgū un ko savāc un apstrādā kā daļu no galīgo atkritumu plūsmas vai kas nonāk drazās, kuras savāc un apstrādā attiecīgās iestādes,

—	visas pārējās izmaksas, kas rodas pašvaldībām vai citām publiskajām iestādēm, kurām ir galīgā atbildība par atkritumu savākšanu, jo īpaši gadījumā, ja ražotāja paplašinātas atbildības shēmas neatbilst savam nolūkam,

—	izmaksas par datu ievākšanu un paziņošanu saskaņā ar 1. punkta trešo ievilkumu;

b)	tiek diferencētas atkarībā no atsevišķu produktu vai līdzīgu produktu grupu reālajām izmaksām kalpošanas laika beigās, jo īpaši ņemot vērā to atkārtotu izmantojamību un pārstrādājamību;

b)	tiek diferencētas atkarībā no atsevišķu produktu vai līdzīgu produktu grupu reālajām izmaksām kalpošanas laika beigās, jo īpaši ņemot vērā to atkārtotu izmantojamību un pārstrādājamību;

c)	balstās uz optimizētām sniegto pakalpojumu izmaksām, ja par uzdevumu izpildi ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ietvaros ir atbildīgi publiski atkritumu apsaimniekotāji.

c)	balstās uz optimizētām sniegto pakalpojumu izmaksām, ja par uzdevumu izpildi ražotāja paplašinātas atbildības shēmas ietvaros ir atbildīgi publiski atkritumu apsaimniekotāji.

5. Dalībvalstis izveido piemērotu uzraudzības un izpildes satvaru nolūkā nodrošināt, ka produktu ražotāji pilda savas ražotāja paplašinātas atbildības saistības, ka finansiālie līdzekļi tiek pienācīgi izmantoti un ka visi shēmā iesaistītie dalībnieki ziņo ticamus datus.

Ja dalībvalsts teritorijā ražotāja paplašinātās atbildības saistības ražotāju vārdā pilda vairākas organizācijas, dalībvalsts izveido neatkarīgu iestādi, kas pārrauga ražotāja paplašinātas atbildības saistību pildīšanu.

Ja dalībvalsts teritorijā ražotāja paplašinātās atbildības saistības tāda paša veida produktu ražotāju vārdā pilda vairākas organizācijas, tad dalībvalsts vai zemāka pārvaldes līmeņa kompetentas iestādes izveido neatkarīgu iestādi (koordinācijas struktūrvienību), kas pārrauga ražotāja paplašinātas atbildības saistību pildīšanu.

6. Dalībvalstis izveido platformu, lai nodrošinātu, ka noris regulārs dialogs starp ieinteresētajām personām, kas iesaistītas ražotāja paplašinātās atbildības saistību pildīšanā, tai skaitā starp publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, pašvaldībām un – attiecīgā gadījumā – apstiprinātiem operatoriem, kas nodarbojas ar sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.

(..)”.

6 . Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāja paplašinātas atbildības shēmas veicina piedrazošanas novēršanu un drazu savākšanu, kā arī vides uzkopšanas iniciatīvas.

7. Dalībvalstis izveido platformu, lai nodrošinātu, ka noris regulārs dialogs starp ieinteresētajām personām, kas iesaistītas ražotāja paplašinātās atbildības saistību pildīšanā, tai skaitā starp publiskiem vai privātiem atkritumu apsaimniekotājiem, pašvaldībām un – attiecīgā gadījumā – operatoriem, kas nodarbojas ar apstiprinātu atkārtoto izmantošanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.

(..)”.

Pamatojums

Ar ES noteikumiem būtu jānodrošina, ka ražotājs pilnībā atbild par radītajiem atkritumiem. Ņemot vērā, ka tirgus aptver visu ES, tas ir jānodrošina ar kopīgiem obligātajiem kritērijiem. Saskaņā ar subsidiaritātes principu ražotāja paplašināta atbildība būtu jānosaka valstu/vietējā līmenī.

4. grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem – COM (2015) 595 final – 2015/0275 (COD)

1. panta 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

9)	direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

9)	direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Atkritumu rašanās novēršana

1. (..)

2. Dalībvalstis uzrauga un novērtē atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu. Tālab tās izmanto piemērotus kvalitatīvos vai kvantitatīvos rādītājus un mērķrādītājus, jo īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumu daudzumu (uz vienu iedzīvotāju), ko likvidē vai izmanto enerģijas reģenerācijai.

2. Dalībvalstis uzrauga un novērtē atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanu. Tālab tās izmanto piemērotus kvalitatīvos vai kvantitatīvos rādītājus un absolūtos mērķrādītājus, jo īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumu daudzumu (uz vienu iedzīvotāju), ko likvidē vai izmanto enerģijas reģenerācijai.

(..)”.

Pamatojums

Rādītājiem vajadzētu balstīties uz saražoto atkritumu daudzumu, piemēram, 100 kg galīgo atkritumu uz vienu iedzīvotāju; tādējādi vajadzētu radīt reprezentatīvu un efektīvu mērķi arī valstīm ar mazu tautsaimniecību un/vai valstīm, kas jau tagad rada mazāk atkritumu.

5. grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem – COM (2015) 595 final – 2015/0275 (COD)

1. panta 10. punkta a) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

10)	direktīvas 11. pantu groza šādi:

10)	direktīvas 11. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

a)	panta 1. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

“1. Dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus, lai veicinātu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, konkrētāk, veicina atkārtotas izmantošanas un remontu tīklu izveidi un atbalstīšanu, atvieglo šādu tīklu piekļuvi atkritumu vākšanas punktiem un veicina ekonomisku instrumentu, iepirkuma kritēriju, kvantitatīvu mērķu vai citus pasākumu izmantošanu.

“1. Dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus, lai veicinātu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, konkrētāk, veicina atkārtotas izmantošanas un remontu tīklu izveidi un atbalstīšanu, atvieglo šādu tīklu piekļuvi atkritumu vākšanas punktiem vai rada konkrētus atkārtotai izmantošanai paredzētus atkritumu vākšanas punktus un veicina ekonomisku instrumentu, iepirkuma kritēriju, kvantitatīvu mērķu vai citu pasākumu izmantošanu.

Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu kvalitatīvu pārstrādi, un tālab ievieš atkritumu dalītās savākšanas sistēmas, ja tas ir tehniskā, vidiskā un ekonomiskā ziņā praktiski iespējami un lietderīgi, lai izpildītu nepieciešamos kvalitātes standartus attiecīgajās pārstrādes nozarēs un sasniegtu 2. punktā noteiktos mērķrādītājus.”

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem un ES labāka regulējuma principiem dalībvalstis, pamatojoties uz šai direktīvai pievienoto ietekmes novērtējumu, izvērtē to, kā šajā direktīvā izvirzītie mērķi ietekmēs vietējo un reģionālo līmeni, jo īpaši gadījumos, kad par atkritumu apsaimniekošanu atbild tieši minētie pārvaldības līmeņi. Komisija izmantos attiecīgos secinājumus kā pamatojumu, lai šīs direktīvas īstenošanā izmantotu agrīnās brīdināšanas un elastības mehānismus, kā noteikts 15. un 16. pantā, kā arī V nodaļā. ”

Pamatojums

Jaunajā direktīvā ir paredzēti vairāki mehānismi, kas ļauj gan risināt nepietiekamas atbilstības un neatbilstības jautājumu, gan arī veicināt progresu. Tomēr vairumā gadījumu, kad ES mērķi netiek pietiekamā mērā sasniegti, ir vainojama nepietiekamā izpratne ES līmenī par reģionālo un vietējo pašvaldību pienākumiem atkritumu jomā.

6. grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem – COM (2015) 595 final – 2015/0275 (COD)

1. panta 10. punkta c) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)	panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

c)	panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	līdz 2020. gadam nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu – izņemot atkritumu saraksta 17 05 04 kategorijā definētos dabiskos materiālus – sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un izmantošanu aizbēršanai palielināt vismaz līdz 70 % pēc masas;”.

“b)

līdz 2020. gadam nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu – izņemot atkritumu saraksta 17 05 04 kategorijā definētos dabiskos materiālus – sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un izmantošanu aizbēršanai palielināt vismaz līdz 70 % pēc masas.

Komisija izvērtē šīs atkritumu plūsmas apsaimniekošanu un iespējas līdz 2020. gadam noteikt pārstrādes mērķus specifiskiem būvmateriāliem 2025. un 2030. gadam; ”.

Pamatojums

Uzskatām, ka ierosinātie pasākumi attiecībā uz nebīstamo būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas veido nozīmīgu daļu no visiem atkritumiem, nav pietiekami vērienīgi. Ierosinām pašreizējo kombinēto mērķi attiecībā uz sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un izmantošanu aizbēršanai aizstāt ar konkrētiem programmas mērķiem īpašu materiālu pārstrādei ar mērķi veicināt aprites ekonomiku.

7. grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem – COM (2015) 595 final – 2015/0275 (COD)

1. panta 10. punkta d) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

d)	panta 2. punktā pievieno šādu c) un d) apakšpunktu:

d)	panta 2. punktā pievieno šādu c) un d) apakšpunktu:

“c)	līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 60 % pēc masas;

d)	līdz 2030. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 65 % pēc masas.”

“c)	līdz 2025. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 60 % pēc masas;

d)	līdz 2030. gadam atkārtotai izmantošanai sagatavoto un pārstrādāto sadzīves atkritumu apjomu palielināt vismaz līdz 70 % pēc masas.”

Pamatojums

Uzskatām par neizmantotu iespēju saglabāt 70 % mērķi, kuru pagājušā gadā ierosināja pati Eiropas Komisija, jo pārstrāde rada jaunas darbvietas vietējā līmenī un mazāk emisiju salīdzinājumā ar apglabāšanu poligonā vai incinerāciju. RK bija iespēja uzsvērt, ka pozitīvie rezultāti, kas gūti dažās dalībvalstīs un reģionos, liecina, ka ir iespējams sasniegt vērienīgus mērķus vai vismaz tiem pietuvoties, ja ir radīti pamatnosacījumi un ja tiek attīstīta nepieciešamā administratīvā veiktspēja tur, kur tās pašlaik vēl trūkst (1).

8. GROZĪJUMS

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem – COM (2015) 595 final – 2015/0275 (COD)

1. panta 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. panta 13. punkts

13)	direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu:

13)	direktīvas 22. pantu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis nodrošina bioloģisko atkritumu dalīto savākšanu , ja tas ir tehniskā, vidiskā un ekonomiskā ziņā praktiski iespējami un lietderīgi , lai nodrošinātu attiecīgos komposta kvalitātes standartus un sasniegtu 11. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā un 3. punktā noteiktos mērķrādītājus.

“Dalībvalstis nodrošina bioloģisko atkritumu dalīto savākšanu , ja vien nav pierādīts, ka tas ir tehniskā, vidiskā un ekonomiskā ziņā praktiski neiespējami , lai nodrošinātu attiecīgos komposta kvalitātes standartus un sasniegtu 11. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktā un 3. punktā noteiktos mērķrādītājus.

Tās pēc vajadzības un saskaņā ar 4. un 13. pantu veic pasākumus, lai veicinātu:

a)	bioloģisko atkritumu pārstrādi, tostarp kompostēšanu un sadalīšanos;

a)	bioloģisko atkritumu pārstrādi, tostarp kompostēšanu un sadalīšanos;

b)	bioloģisko atkritumu apstrādi, ar ko nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni;

b)	bioloģisko atkritumu apstrādi, ar ko nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni;

c)	no bioloģiskajiem atkritumiem ražotu, videi nekaitīgu materiālu izmantošanu.”

c)	no bioloģiskajiem atkritumiem ražotu, videi nekaitīgu materiālu izmantošanu.

Lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību augstā līmenī, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm vēlākais līdz 2018. gadam novērtē iespēju noteikt obligātus kvalitātes kritērijus kompostam un digestātam no bioloģiskiem atkritumiem. ”

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek ierosināta organisko atkritumu obligāta savākšana. Uzskatām, ka ir lietderīgi uzlabot a) apakšpunkta saturu tā, lai bioloģisko atkritumu pārstrādi saistītu ar kvalitatīva komposta un digestāta ražošanu, pretējā gadījumā šie atkritumi tiek apglabāti atkritumu poligonos, nevis pārstrādāti.

9. grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem – COM (2015) 595 final – 2015/0275 (COD)

1. panta 17. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

17)	direktīvas 29. pantu groza šādi:

17)	direktīvas 29. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

a)	panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis izveido atkritumu rašanās novēršanas programmas, kurās paredzēti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi saskaņā ar 1., 4. un 9. pantu.”;

“1. Dalībvalstis izveido atkritumu rašanās novēršanas programmas, kurās paredzēti atkritumu rašanās novēršanas pasākumi saskaņā ar 1., 4. un 9. pantu , lai 2025. gadā saražoto sadzīves atkritumu daudzumu samazinātu par 10 % salīdzinājumā ar 2015. gada līmeni, kā arī līdz 2025. gadam samazinātu pārtikas izšķērdēšanu vismaz par 30 % un līdz 2030. gadam – par 50 % .”;

b)	panta 3. un 4. punktu svītro;

b)	panta 3. un 4. punktu svītro;

Pamatojums

Sadzīves atkritumu rašanās novēršana atbilst mērķiem, kas izvirzīti Septītajā vides rīcības programmā, un Komisijai uzticētajam uzdevumam saskaņā ar pamatdirektīvas 9. panta c) punktu. Kvantitatīvie mērķi jau ir iekļauti vairākās atkritumu rašanās novēršanas valsts programmās.

10. grozījums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu – COM(2015) 596 final – 2015/0276 (COD)

1. panta 3. punkta b) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)	panta 1. punktā pievieno šādu f)–i) apakšpunktu:

b)	panta 1. punktā pievieno šādu f)–i) apakšpunktu:

“f)	ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim atkārtotai izmantošanai sagatavo un pārstrādā mazākais 65 svara [masas] % no visa izlietotā iepakojuma;

ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim sasniedz šādus minimālos mērķrādītājus – izteiktus svara [masas] procentos – saistībā ar šādu izlietotā iepakojuma materiālu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai:

55 % attiecībā uz plastmasu;

60 % attiecībā uz koksni;

75 % attiecībā uz melno metālu;

75 % attiecībā uz alumīniju;

75 % attiecībā uz stiklu;

75 % attiecībā uz papīru un kartonu;

h)	ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim atkārtotai izmantošanai sagatavo un pārstrādā mazākais 75 svara [masas] % no visa izlietotā iepakojuma;

ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim sasniedz šādus minimālos mērķrādītājus – izteiktus svara [masas] procentos – saistībā ar šādu izlietotā iepakojuma materiālu pārstrādi un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai:

75 % attiecībā uz koksni;

85 % attiecībā uz melno metālu;

85 % attiecībā uz alumīniju;

85 % attiecībā uz stiklu;

85 % attiecībā uz papīru un kartonu.”

“f)	ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim atkārtotai izmantošanai sagatavo un pārstrādā mazākais 65 svara [masas] % no visa izlietotā iepakojuma;

55 % attiecībā uz plastmasu;

60 % attiecībā uz koksni;

75 % attiecībā uz melno metālu;

75 % attiecībā uz alumīniju;

75 % attiecībā uz stiklu;

75 % attiecībā uz papīru un kartonu;

h)	ne vēlāk kā līdz 2030. gada 31. decembrim atkārtotai izmantošanai sagatavo un pārstrādā mazākais 75 svara [masas] % no visa izlietotā iepakojuma;

75 % attiecībā uz koksni;

85 % attiecībā uz melno metālu;

85 % attiecībā uz alumīniju;

85 % attiecībā uz stiklu;

85 % attiecībā uz papīru un kartonu.

Dažu turpmāko gadu laikā Komisija, pamatojoties uz datiem, kas iegūti pētījumos saistībā ar aprites ekonomikas stratēģiju, izvirzīs jaunu mērķi attiecībā uz izlietoto plastmasas iepakojumu. ”

Pamatojums

Nav izvirzīts mērķis 2030. gadam attiecībā uz plastmasas iepakojuma sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un otrreizējai pārstrādei. Komisijas pienākums būtu noteikt šādu mērķi dažu gadu laikā.

I. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

atzinīgi vērtē priekšlikumus tiesību aktiem, ar ko groza jaunajā Aprites ekonomikas paketē ietvertās direktīvas par atkritumu apsaimniekošanu, un norāda uz priekšrocībām, kuras tie sniedz patērētājiem, uzņēmumiem, videi un ES tautsaimniecībai;

šajā saistībā uzsver, ka pāreja uz aprites ekonomiku radīs jaunas darbvietas, palielinās ES mazo, vidējo un lielo uzņēmumu konkurētspēju, veicinās ekoloģiski tīru tehnoloģiju attīstību un mazinās Eiropas atkarību no izejvielu un energoresursu importa;

Saskaņotas definīcijas

atzinīgi vērtē skaidru un saskaņotu definīciju kopumu dažādās direktīvās par atkritumiem un aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka visas definīcijas atbilst Eiropas atkritumu katalogam, izvairīties no neskaidrībām un nodrošināt, ka ir pieejami salīdzināmi dati par panākumiem, ko guvušas dalībvalstis, kā arī vietējās un reģionālās pašvaldības;

iesaka likumdevējiem tomēr paredzēt “piedrazošanas” definīciju;

Kontroles

iesaka stiprināt kontroli attiecībā uz atkritumu nelikumīgu pārvadāšanu, kas ES teritorijā cita starpā ievērojami samazina pietiekama atkritumu daudzuma pieejamību, lai varētu veicināt ES aprites ekonomiku, kuras pamatā ir atkritumu pārstrāde un atkārtota izmantošana;

Marķēšana

prasa ieviest ES tirgū laisto patēriņa preču obligātu marķējumu, kurā skaidri norādīts, kā šķirot atkritumus atbilstoši dalītās savākšanas paredzētajām galvenajām kategorijām attiecībā uz tām grupām, kurām jau ir izveidota dalītās savākšanas sistēma. Ja no produkta rodas atkritumi, kuri ietilpst dažādās kategorijās, marķējumā ir jānorāda, kā sašķirot dažādos komponentus dažādās materiālu dalīšanas kategorijās, ja patērētājs to var izdarīt ar vienkāršām darbībām;

Ražotāja paplašināta atbildība

uzsver, ka priekšlikums saskaņot minimālās prasības ir būtisks, lai palielinātu ražotāja paplašinātas atbildības shēmu veiktspēju visās dalībvalstīs;

mudina likumdevējus nepazemināt šīs prasības un saglabāt būtiskus noteikumus, piemēram, tos, kuru mērķis ir nodrošināt pārredzamību un kuri paredz, ka ražotājs pilnībā sedz izmaksas vietējām un reģionālajām pašvaldībām saistībā ar atkritumu savākšanu, apsaimniekošanu un atkritumu plūsmas apstrādi, kā arī iedzīvotāju informēšanu. Atkārtoti izmantojamā iepakojuma (stikla trauku, plastmasas pudeļu (PET)) atpirkšana lielajās veikalu ķēdēs var būt viens no vissvarīgākajiem atkritumu rašanās novēršanas faktoriem;

Atkritumu rašanās novēršana

norāda, ka vajag sniegt papildu precizējumus par “kvalitātes prasību minimumu” pārtikai, un ierosina noteikt pārtikas atkārtotas izmantošanas obligātu standarta procedūru, kas nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu un būtu vienādi piemērojama visās dalībvalstīs;

10.

aicina vietējās, reģionālās un valsts pārvaldes iestādes sākt saziņas un izglītošanas kampaņas, lai palielinātu informētību par atkritumu rašanās novēršanu;

Vides sakopšanas iniciatīvas “Darīsim!” (“Let’s do it!”) un “Sakopšanas diena” (“Clean-Up Day”)

11.

mudina Komisiju, dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes pilnībā atbalstīt pilsoniskās sabiedrības dažādās ierosmes vietējā un valsts mēroga vides sakopšanas pasākumu (piemēram, vietējā līmeņa kampaņas Let’s do it! vai starptautiskās akcijas “Sakopsim pasauli vienā dienā!”) rīkošanā;

Atkārtota izmantošana un pārstrāde

12.

atkārtoti prasa noteikt saistošus un neatkarīgus mērķus atkārtotas izmantošanas jomā, kurus varētu attiecināt uz konkrētām atkritumu plūsmām, jo īpaši mēbelēm, tekstilizstrādājumiem, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA); atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai ir svarīga, lai novērstu atkritumu rašanos; līdztekus pārstrādei tā atrodas atkritumu hierarhijas augstākajā līmenī, nodrošinot reālu potenciālu aprites ekonomikas attīstībai (2);

13.

šajā saistībā aicina Komisiju noteikt obligātu mērķi līdz 2030. gadam panākt atkārtotai izmantošanai sagatavotā un pārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma apjoma palielināšanu vismaz 70 % apmērā no apjoma;

14.

norāda, ka novēršana un atkārtota izmantošana – atšķirībā no tādu materiālu pārstrādes un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, kas tiek uzskatīti par atkritumiem, – ir saistīta ar darbībām, kuras aptver vielas un priekšmetus, kas pašlaik netiek uzskatīti par atkritumiem. Tā kā uzņēmumi un iestādes ir juridiski atbildīgi par atkritumu statusa noteikšanu, ieteicams sīkāk precizēt atšķirību starp atkritumiem un materiāliem, kuri nav uzskatāmi par atkritumiem;

15.

ierosina definēt, piemēram, Eiropas Atkritumu katalogā, pārstrādes un atkārtotas izmantošanas konceptus, jo pašlaik tajos ietvertas divas dažādas iekārtu grupas, kas pielāgotas dažādām plūsmām un īpašām vajadzībām: a) atkritumu pārstrādei paredzētie produkti nonāk uz selektīvās šķirošanas sistēmas iekārtas šķirošanas lentes, kur tos šķiro atbilstīgi rūpniecības vajadzībām; b) atkritumu atkārtotas izmantošanas gadījumā ir iespējams vispār izvairīties no atkritumu apsaimniekošanas sistēmas cikla. Lielās mazumtirdzniecības ķēdes varētu atpirkt iepakojumu, taču galīgo lēmumu par to, kā rīkoties ar atkritumiem, pieņem pircējs;

16.

aicina abus likumdevējus ieteikt dalībvalstīm atkritumu rašanās novēršanas programmās iekļaut finanšu stimulus attiecībā uz procesiem, kuros rodas mazāk atkritumu. Tāpat aicina vietējās un reģionālās pašvaldības ieviest veicināšanas pasākumus attiecībā uz to atkritumu samazināšanu, kas netiek nosūtīti pārstrādei;

17.

iesaka Eiropas Komisijai apsvērt iespēju iekļaut pamatdirektīvā pienākumu dalībvalstīm ziņot par (nekaitīgiem) rūpnieciskajiem atkritumiem, bet Eiropas Vides aģentūrai – uzraudzīt un apkopot šos datus; Komisijai līdz 2020. gadam būtu jāizanalizē stāvoklis, izvērtējot noteiktos mērķus par šo atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei (3);

18.

norāda, ka pāreja no pārstrādes mērķiem uz kombinētajiem mērķiem saistībā ar atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei i) sarežģī pārstrādes un iepakojuma un izlietotā iepakojuma sagatavošanas atkārtotai izmantošanai dalītu izvērtēšanu; ii) prasa papildu precizējumus;

19.

uzskata, ka ir jāizstrādā saskaņotas metodes, ar ko aprēķināt pārstrādes rādītājus visā ES, un attiecībā uz pārtikas atkritumiem un būvniecības un nojaukšanas darbos radītajiem atkritumiem jānosaka kārtība, kādā izraudzīties instrumentus un personas, kuru pienākumos būtu uzraudzīt datus par atkritumu samazināšanos visā ražošanas, pārstrādes un patēriņa ķēdē;

20.

izvirza priekšlikumu, ka Komisijai būtu jāizstrādā rādītāji attiecībā uz dažāda veida atkritumu ekoloģisko vērtību. Spēkā esošajos tiesību aktos un Komisijas priekšlikumā nav ņemtas vērā atšķirības starp dažāda veida atkritumu ekoloģisko vērtību. Tādējādi kļūtu skaidrs, uz kuriem materiāliem būtu īpaši jākoncentrējas, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu un padarītu tos videi nekaitīgākus;

Enerģijas reģenerācija un atkritumu apglabāšana poligonos

21.

ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, aicina dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Komisijas iniciatīvu “Atkritumu pārvēršana enerģijā” veicināt augstas efektivitātes enerģijas ražošanu no atkritumiem; norāda, ka šādas iekārtas, kur atkritumus pārvērš enerģijā, var palīdzēt Savienībai samazināt atkarību no energoresursu importa atbilstoši Enerģētikas savienības principiem;

22.

atzīst, ka svarīgi ir pakāpeniski ieviest ierobežojumus atkritumu apglabāšanai atkritumu poligonos un atbalsta Eiropas Komisijas pieejas maiņu, kas paredz aizliegt tādu atkritumu apglabāšanu poligonos, kuriem piemēro dalīto savākšanu, tostarp bioatkritumus, ņemot vērā paziņojumu COM(2015) 614 par aprites ekonomiku, kurā tika rosināts izmantot pēc kaskādes principa bioloģiskos resursus, kuru atkārtota izmantošana var sekmēt konkurētspēju (4);

23.

iesaka arī turpmāk dot priekšroku kvalitatīvai un vērienīgākai pieejai, ar kuru tiktu izskausta pārstrādājamu bioloģiski noārdāmu atkritumu apglabāšana poligonos;

24.

aicina Eiropas Komisiju izskatīt iespēju attiecināt mērķi par atkritumu apglabāšanas poligonos samazināšanu līdz 10 % līdz 2030. gadam ne tikai uz sadzīves atkritumiem, bet arī uz visiem pārējiem atkritumu veidiem (5);

Izņēmumi dažām dalībvalstīm attiecībā uz mērķiem sadzīves atkritumu un apglabāšanas poligonos jomā

25.

uzskata par pamatotiem atbrīvojumus, kas piešķirti septiņām dalībvalstīm, kurās ir viszemākais atkritumu apsaimniekošanas līmenis, taču uzstāj, ka ir jāsaglabā ierosinātie noteikumi, ar kuriem saskaņā atbrīvojumu saņēmušajām dalībvalstīm ir jāiesniedz īstenošanas plāni ar sīki izstrādātiem grafikiem par pasākumiem, kas nepieciešami to mērķu sasniegšanai;

Datu reģistrēšanas un ziņošanas prasības

26.

uzsver, ka trūkst noteikuma, ko Eiropas Komisija ierosināja 2014. gada pamatdirektīvā, ar kuru saskaņā rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumiem ir jāuztur nebīstamu atkritumu, kurus tie apstrādā, reģistrs un pēc pieprasījuma jāiesniedz šie dati kompetentajām iestādēm.

Deleģētie akti

27.

pauž bažas par plašajām pilnvarām, kas ierosinātajās direktīvās ir piešķirtas Eiropas Komisijai saistībā ar deleģēto aktu pieņemšanu, un aicina abus likumdevējus šīs pilnvaras ierobežot, jo tās vājina to uzraudzības pilnvaras un neatbilst demokrātijas un likumdošanas procesam (6);

Pilsētas mēru pakts atkritumu apsaimniekošanas jomā

28.

ņemot vērā Pilsētas mēru pakta klimata un enerģētikas jomā lielos panākumus, ierosina izveidot līdzīgu struktūru atkritumu apsaimniekošanas jomā; uzsver, ka Reģionu komitejai kā Eiropas Savienības reģionālo un vietējo pārstāvju asamblejai ir liela nozīme, lai iesaistītu vietējās un reģionālās pašvaldības un pastiprinātu to centienus sekmēt resursu efektīvu izmantošanu, samazināt atkritumu rašanos un palielināt atkritumu pārstrādi, otrreizējo izmantošanu un reģenerāciju pilsētās;

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

29.

norāda, ka Eiropas Komisijas priekšlikumi nerada bažas par subsidiaritātes ievērošanu, taču ir par iemeslu satraukumam attiecībā uz proporcionalitātes principa ievērošanu (7).

Briselē, 2016. gada 15. jūnijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Markku MARKKULA

(1) COM(2014) 397 final.

(2) CDR-1617-2013.

(3) CDR-1617-2013.

(4) COR-2014-04083, CdR 3751/2013, CdR 1617/2013.

(5) CdR 1617/2013.

(6) COR-2014-04083; “Apspriešanās ar subsidiaritātes ekspertu grupu un valstu parlamentu un reģionālo asambleju attiecīgie lēmumi par subsidiaritātes un proporcionalitātes aspektiem tiesību aktu kopumā par aprites ekonomiku – kopsavilkums un analīze”, COR-2016–1521.

(7) Sk. arī “Apspriešanās ar subsidiaritātes ekspertu grupu un valstu parlamentu un reģionālo asambleju attiecīgie lēmumi par subsidiaritātes un proporcionalitātes aspektiem tiesību aktu kopumā par aprites ekonomiku – kopsavilkums un analīze”, COR-2016–1521.