(-1)

Ir atklājies, ka plašā klāstā operāciju, kuras parasti atklāj a posteriori un ar kuru palīdzību tiek slēpta krāpšana nodokļu jomā, kapitāla aizplūšana un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kopīga iezīme ir nodokļu oāzēs un jurisdikcijās, kas nesadarbojas, izmantoti instrumenti un tajās reģistrēti konti un uzņēmumi. Iepriekš minētajam pašam par sevi vajadzētu būt pietiekamam iemeslam politiskai un diplomātiskai rīcībai, lai visā pasaulē likvidētu ārzonu centrus.

(1)

Padomes Direktīva 2011/16/ES (11), kas grozīta ar Direktīvu 2014/107/ES (12), ir spēkā no 2016. gada 1. janvāra 27 dalībvalstīs un no 2017. gada 1. janvāra — Austrijā. Ar šo direktīvu īsteno finanšu konta informācijas nodokļu jomā automātiskas apmaiņas globālo standartu (“globālais standarts”) Savienībā. Tādējādi direktīva nodrošina, ka informācija par finanšu kontu turētājiem tiek paziņota tai dalībvalstij, kurā konta turētājs ir rezidents.

(1)

Padomes Direktīva 2011/16/ES (11), kas grozīta ar Padomes Direktīvu 2014/107/ES (12), ir spēkā no 2016. gada 1. janvāra 27 dalībvalstīs un no 2017. gada 1. janvāra — Austrijā. Ar šo direktīvu īsteno finanšu konta informācijas nodokļu jomā automātiskas apmaiņas globālo standartu (“globālais standarts”) Savienībā. Tādējādi direktīva nodrošina, ka  — lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu — informācija par finanšu kontu turētājiem tiek paziņota tai dalībvalstij, kurā konta turētājs ir rezidents.

(1a)

Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, tostarp saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ir absolūta Savienības prioritāte.

(3)

Lai nodrošinātu, ka tiek veikta efektīva pārraudzība attiecībā uz to, kā finanšu iestādes piemēro klientu uzticamības pārbaudes procedūras, kas noteiktas Direktīvā 2011/16/ES, nodokļu iestādēm ir nepieciešama piekļuve informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Bez šādas piekļuves šīs iestādes nevarēs veikt pārraudzību un revīzijas un apstiprināt, ka finanšu iestādes pienācīgi piemēro Direktīvu 2011/16/ES, pareizi identificējot starpniekstruktūras faktiskos īpašniekus un par tiem ziņojot.

(3)

Lai nodrošinātu, ka tiek veikta efektīva pārraudzība attiecībā uz to, kā finanšu iestādes piemēro pienācīgas pārbaudes procedūras, kas noteiktas Direktīvā 2011/16/ES, nodokļu iestādēm ir nepieciešama ātra un pilnīga piekļuve informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu , un to rīcībā ir jābūt pietiekamam atbilstoši kvalificētam personālam, lai spētu veikt minēto uzdevumu, kā arī tām jābūt spējīgām veikt šādas informācijas apmaiņu . Minētajai piekļuvei būtu jāizriet no informācijas obligātas automātiskas apmaiņas. Bez šādas piekļuves un atbilstoša personāla šīs iestādes nevarēs veikt pārraudzību un revīzijas un apstiprināt, ka finanšu iestādes pienācīgi piemēro Direktīvu 2011/16/ES, pareizi identificējot starpniekstruktūras faktiskos īpašniekus un par tiem ziņojot.

(3a)

Novērotā saikne starp izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju liecina par to, ka ir pēc iespējas plašāk jāizmanto sinerģija, kas izriet no iekšzemes, Savienības un starptautiska līmeņa sadarbības starp dažādajām iestādēm, kuras ir iesaistītas šo noziegumu un ļaunprātīgas izmantošanas prakses apkarošanā. Tādi jautājumi kā faktisko īpašumtiesību pārredzamība vai tas, cik lielā mērā uz tādām vienībām kā juridisko profesiju pārstāvji attiecas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas satvars trešās valstīs, ir ļoti svarīgi, lai uzlabotu Savienības iestāžu spēju apkarot maksājamās nodokļu summas nelikumīgu samazināšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

(3b)

Tādi informācijas atklāšanas gadījumi kā Swissleaks, Luxleaks, Panamas dokumenti un Bahamas Leaks — kas ir vispārējas parādības atsevišķi izpausmes gadījumi — apstiprināja steidzamo nepieciešamību pēc lielākas nodokļu pārredzamības un daudz ciešākas koordinācijas un sadarbības starp jurisdikcijām.

(3c)

Obligātā automātiskā informācijas apmaiņa nodokļu jomā ir starptautiski — G20, ESAO un Savienības līmenī — atzīta par visefektīvāko instrumentu, lai panāktu starptautisku pārredzamību nodokļu jomā. Komisija savā 2016. gada 5. jūlija paziņojumā par papildu pasākumiem, lai veicinātu pārredzamību un cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu  (1a) , ir norādījusi, ka “ir pamatots iemesls vēl vairāk paplašināt administratīvo sadarbību starp nodokļu iestādēm, lai aptvertu informāciju par faktiskajām īpašumtiesībām,” un ka “automātisko faktisko īpašumtiesību informācijas apmaiņu varētu integrēt saistošajā nodokļu pārredzamības satvarā, kas jau pastāv ES”. Turklāt visas dalībvalstis jau piedalās izmēģinājuma projektā attiecībā uz informācijas apmaiņu par uzņēmumu un trastu galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem.

(4)

Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt nodokļu iestādēm piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, procedūrām, dokumentiem un mehānismiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus, pārraugot, vai Direktīva 2011/16/ES tiek pienācīgi piemērota.

(4)

Savienības tiesību akti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu laika gaitā ir grozīti atbilstoši izmaiņām starptautiskajos standartos, lai stiprinātu koordināciju starp dalībvalstīm un reaģētu uz pasaules līmenī aktuālajām problēmām, jo īpaši tāpēc, ka pastāv saikne starp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, organizēto noziedzību, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt nodokļu iestādēm tiešu un atvieglotu piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, procedūrām, dokumentiem un mehānismiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus, pārraugot, vai Direktīva 2011/16/ES tiek pienācīgi piemērota , un lai varētu īstenot minētajā direktīvā paredzēto visāda veida administratīvo sadarbību, kā arī ir nepieciešams minēto informāciju attiecīgos gadījumos iekļaut automātiskajā apmaiņā starp dalībvalstīm un nodrošināt tās pieejamību Komisijai, ievērojot konfidencialitātes principu .

(4b)

Turklāt ir svarīgi, lai nodokļu iestāžu rīcībā būtu atbilstoša informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sistēma, kas ļautu izsekot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām agrīnā posmā. Minētajā sakarā nodokļu iestāžu rīcībā vajadzētu būt atbilstošām IKT un personālam, lai tās spētu tikt galā ar apmaiņai paredzēto lielo daudzumu informācijas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

(4c)

Turklāt, ņemot vērā to, ka uzlabotā informācijas apmaiņa un informācijas noplūde ir palielinājusi spontāno apmaiņu un uzlabojusi informācijas pieejamību, ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis izmeklētu visus iespējamos pārkāpumus un atbilstoši rīkotos.

(4d)

Tā kā daudzos gadījumos informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir pārrobežu raksturs, attiecīgā gadījumā šī informācija būtu jāiekļauj automātiskajā apmaiņā starp dalībvalstīm un pēc pieprasījuma būtu jādara pieejama Komisijai saistībā ar tās pilnvarām nodrošināt valsts atbalsta noteikumu ievērošanu. Turklāt, ņemot vērā šādas informācijas sarežģītību un nepieciešamību pārbaudīt tās ticamību, piemēram, attiecībā uz datiem par faktiskajām īpašumtiesībām, nodokļu iestādēm būtu jāsadarbojas pārrobežu izmeklēšanā.

(4e)

Automātiska, obligāta un nepārtraukta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp dažādajām kompetentajām iestādēm ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību un iegūtu ļoti svarīgu instrumentu visu veidu krāpnieciskas darbības novēršanai un apkarošanai.

(4f)

Ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbību globālo raksturu, efektīvā un reālā šādu darbību apkarošanā liela nozīme ir starptautiskai sadarbībai.

(6)

Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, efektīvu administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm un tās efektīvu pārraudzību pienācīgas iekšējā tirgus darbības apstākļos, dalībvalstis pietiekami nevar sasniegt, un to, vienādības un efektivitātes dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas izklāstīts minētajā pantā, šī direktīva paredz vienīgi to, kas nepieciešams, lai sasniegtu šo mērķi.

(6)

Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, efektīvu administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm un tās efektīvu pārraudzību ar iekšējā tirgus pienācīgu darbību saderīgos apstākļos , lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā , dalībvalstis pietiekami nevar sasniegt, un to, vienādības un efektivitātes dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas izklāstīts minētajā pantā, šī direktīva paredz vienīgi to, kas nepieciešams, lai sasniegtu šo mērķi.

(7)

Klientu uzticamības pārbaudes, ko veic finanšu iestādes saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES, jau ir sāktas un pirmā informācijas apmaiņa ir jāpabeidz līdz 2017. gada septembrim. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka piemērošanas efektīva pārraudzība netiek aizkavēta, šai direktīvai, ar ko izdara grozījumus, būtu jāstājas spēkā un tā būtu jātransponē līdz 2017 . gada 1. janvārim.

(7)

Klientu uzticamības pārbaudes, ko veic finanšu iestādes saskaņā ar Direktīvu 2011/16/ES, jau ir sāktas un pirmā informācijas apmaiņa ir jāpabeidz līdz 2017. gada septembrim. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka piemērošanas efektīva pārraudzība netiek aizkavēta, šai direktīvai, ar ko izdara grozījumus, būtu jāstājas spēkā un tā būtu jātransponē līdz 2018 . gada 1. janvārim.

-1)

“1.   Šo direktīvu piemēro visiem jebkāda veida nodokļiem, ko iekasē dalībvalsts, dalībvalsts teritoriālas vai administratīvas apakšvienības, tostarp vietējās pašpārvaldes iestādes, vai ko iekasē dalībvalsts vai minēto institūciju vārdā , kā arī virtuālās valūtas maiņas pakalpojumiem un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem .”

-1a)

“8.a pants

Dalībvalsts nodokļu iestādes veic automātisku šīs direktīvas 22. pantā minēto dokumentu un informācijas apmaiņu ar jebkuru citu dalībvalsti trīs mēnešu laikā pēc attiecīgo dokumentu vai informācijas iegūšanas, ja uzņēmuma faktiskais īpašnieks vai trasta gadījumā izveidotājs, viens no pilnvarotajiem, pārraudzītājs (attiecīgā gadījumā), labuma guvējs vai jebkura cita persona, kas veic faktisku trasta kontroli, vai, visbeidzot, Direktīvas (ES) 2015/849 32.a pantā minētais konta turētājs, ir attiecīgās dalībvalsts nodokļu maksātājs. Komisijai ar nosacījumu, ka tiek ievērota konfidencialitāte, tiek nodrošināta pieeja attiecīgajiem dokumentiem un informācijai, kas nepieciešami tās pienākumu veikšanai.”

1.a

“1.b     Lai efektīvi izmantotu datus, kas iegūti informācijas apmaiņas rezultātā, dalībvalstis nodrošina, ka visa nosūtītā un iegūtā informācija tiek izmeklēta savlaicīgi, neatkarīgi no tā, vai iestādes šo informāciju ieguvušas pēc pieprasījuma, informācijas spontānas apmaiņas ceļā, ko veikusi cita dalībvalsts, vai publiskas informācijas noplūdes rezultātā. Ja kāda dalībvalsts to neizdara valsts tiesību aktos noteiktā termiņā, tā publiski paziņo Komisijai attiecīgos iemeslus.”